Bērklijs

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.24</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Bērklijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1064</id>
    <revision>
      <id>4540546</id>
      <parentid>4539866</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:41:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="463" sha1="gx8un4gvzjc7p09nu0ahaocpgkzrzyy" xml:space="preserve">'''Bērklijs''' (''Berkeley''; sieviešu dzimtē [[Bērklija]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Džordžs Bērklijs]] (''George Berkeley''; 1685—1753) — Īrijas Karalistē dzimis un angļu valodā rakstošs filozofs;
* [[Ksanders Bērklijs]] (''Xander Berkeley''; 1955) — amerikāņu aktieris un producents.

== Skatīt arī ==
* [[Bērkli]]

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>gx8un4gvzjc7p09nu0ahaocpgkzrzyy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1655</id>
    <revision>
      <id>4540616</id>
      <parentid>4493221</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T23:10:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57439-99</username>
        <id>152456</id>
      </contributor>
      <comment>/* Demogrāfija */</comment>
      <origin>4540616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47434" sha1="3iggyrrv14l9ugtgdq0gnapll3xishu" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|mūsdienu valsti|Ķīna (nozīmju atdalīšana)|Ķīna}}
{{Valsts infokaste
|   pilnais_valsts_nosaukums = Ķīnas Tautas Republika
|        vietējais_nosaukums = {{vunblist|{{nobold|{{zh-hans|中华人民共和国}}}} |{{small|''Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó''}}}}
|           karoga_nosaukums = ĶTR karogs
|              karoga_attēls = Flag of the People's Republic of China.svg
|          ģerboņa_nosaukums = ĶTR ģerbonis
|            ģerboņa_platums = 
|             ģerboņa_attēls = 中華人民共和國國徽.svg
|              kartes_attēls = CHN orthographic.svg
|            kartes_paraksts = ĶTR un ārvalstu teritorijas, uz kurām tā izvirza pretenzijas ([[Arunāčala Pradēša]] un [[Taivāna (sala)|Taivāna]] gaiši zaļā krāsā).
|               valsts_himna = {{vunblist|{{val|zh-hans|《义勇军进行曲》}} |''Yìyǒngjūn Jìnxíngqǔ''{{nbsp|2}}{{small|([[piņjiņs]])}} |{{small|&quot;[[Brīvprātīgo maršs]]&quot;}} }} [[Attēls:March of the Volunteers instrumental.ogg|center]]
|             valsts_valodas = {{nowrap|[[Standarta ķīniešu valoda|Standarta ķīniešu]]&lt;ref name=&quot;langlaw&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.cn/english/laws/2005-09/19/content_64906.htm |title=Law of the People's Republic of China on the Standard Spoken and Written Chinese Language (Order of the Prezidents No.37) |publisher=gov.cn |accessdate=27 April 2010 |quote=For purposes of this Law, the standard spoken and written Chinese language means Putonghua (a common speech with pronunciation based on the Beijing dialect) and the standardized Chinese characters. |archive-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130724204951/http://www.gov.cn/english/laws/2005-09/19/content_64906.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;!--end nowrap:--&gt;}}
| languages_type = Oficiālā rakstības valoda
| languages = Dzimtenes ķīniešu
| languages_sub = yes
| languages2_type = Oficiālais skripts
| languages2 = Vienkāršotā ķīniešu&lt;ref name=&quot;langlaw&quot;/&gt;
| languages2_sub = yes
| regional_languages = {{small|{{hlist |[[Mongoļu valoda|mongoļu]] |tibetiešu |[[Uiguru valoda|uiguru]] |[[Korejiešu valoda|korejiešu]] |vairākas citas}}}}
|            etniskās_grupas = 91,51% [[haņi]],&lt;ref name=&quot;Census2010&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20120120_402780233.htm |title=China's Total Population and Structural Changes in 2011 |publisher=Stats.gov.cn |accessdate=14 August 2012 |archiveurl=https://archive.today/20121129013821/www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20120120_402780233.htm |archivedate={{dat|2012|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 55 atzītas minoritātes
|              galvaspilsēta = [[Pekina]]{{ref label|galvaspilsēta|a|}}
| latd=39 |latm=55 |latNS=N |longd=116 |longm=23 |longEW=E
|            lielākā_pilsēta = [[Šanhaja]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author=Chan, Kam Wing |title=Misconceptions and Complexities in the Study of China's Cities: Definitions, Statistics, and Implications |journal=[[Eurasian Geography and Economics]] |year=2007 |volume=48 |issue=4 |pages=383–412 |url=http://courses.washington.edu/chinageo/ChanCityDefinitionsEGE2007.pdf |accessdate=7 August 2011 |doi=10.2747/1538-7216.48.4.383 |archive-date={{dat|2013|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130115173048/http://courses.washington.edu/chinageo/ChanCityDefinitionsEGE2007.pdf  |issn=1538-7216 }} p. 395&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://china.usc.edu/(S(swqn0p55xbqmsu45cwso5lzy)A(IEcheuFczAEkAAAAODRlNTk2OTMtMDViMC00Yjk5LWFmZTgtODc1OTA1YWYxMDM4e9e8O7-g5_HYhuft0Huy7h2GlGg1))/ShowAverageDay.aspx?articleID=910 &quot;What are China's largest and richest cities?&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130923101220/http://china.usc.edu/(S(swqn0p55xbqmsu45cwso5lzy)A(IEcheuFczAEkAAAAODRlNTk2OTMtMDViMC00Yjk5LWFmZTgtODc1OTA1YWYxMDM4e9e8O7-g5_HYhuft0Huy7h2GlGg1))/ShowAverageDay.aspx?articleID=910 |date={{dat|2013|09|23||bez}} }} [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] US-China Institute. 2007. Retrieved 15 January 2012.&lt;/ref&gt;
| demonym = Ķīnieši
|             valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] Ķīnas Komunistiskās partijas autoritāri pārvaldīta valsts
|       valsts_galvas_tituls = [[Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva = [[Sji Dzjiņpins]]{{ref label|leader|c|}}
|      valsts_galvas_tituls2 = Premjers
|              valsts_galva2 = [[Li Cjans]]
|      valsts_galvas_tituls3 = Kongresa priekšsēdētājs
|              valsts_galva3 = [[Džans Dedzjans]]
|      valsts_galvas_tituls4 = Konferences priekšsēdētājs
|              valsts_galva4 = [[Ju Dženšens]]
| legislature = Nacionālais Tautas kongress
|       neatkarības_iegūšana = [[Ķīnas vēsture|Izveide]]
|       neatkarības_notikums = Ķīnas apvienošana
|         neatkarības_datums = 221. gads p.m.ē.
|      neatkarības_notikums2 = Republikas izveide
|        neatkarības_datums2 = 1912. gada 1. janvāris
|      neatkarības_notikums3 = Ķīnas Tautas Republikas proklamēšana
|        neatkarības_datums3 = 1949. gada 1. oktobris
|                platība_km2 = 9 706 961
| area_footnote = {{ref label|territory|d|}}
|              platība_rangs = 3./4.
|             procenti_ūdens = 2,8
|         iedzīvotāju_skaits = 1 411 750 000&lt;ref name=&quot;population&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldometers.info/world-population/china-population/ |title=China Population |publisher=worldometers |accessdate=16 June 2018}}&lt;/ref&gt;
|   iedzīvotāju_skaits_rangs = 2.
|    iedzīvotāju_skaita_gads = 2023
| population_census = 1 339 724 852&lt;ref name=&quot;Estimate2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20110428_402722244.htm |title=Communiqué of the National Bureau of Statistics of People's Republic of China on Major Figures of the 2010 Population Census |publisher=Stats.gov.cn |accessdate=1 November 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131108022004/http://www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20110428_402722244.htm |archivedate={{dat|2013|11|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| population_census_year = 2010
| population_census_rank = 1.
|   apdzīvotības_blīvums_km2 = 150
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 
| GDP_nominal = $12,014 triljoni&lt;ref name=imf2&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&amp;pr.y=6&amp;sy=2017&amp;ey=2019&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&amp;s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&amp;grp=0&amp;a= |title=World Economic Outlook Database: China |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=16 June 2018}}&lt;/ref&gt;
| GDP_nominal_rank = 2.
| GDP_nominal_year = 2017
| GDP_nominal_per_capita = $8 643&lt;ref name=imf2/&gt;
| GDP_nominal_per_capita_rank = 90.
|               IKP_PPP_gads = 2017
|                    IKP_PPP = $23,159 triljoni&lt;ref name=&quot;imf2&quot; /&gt;
|              IKP_PPP_rangs = 2nd
|         IKP_PPP_per_capita = $15 175&lt;ref name=imf2 /&gt;
|   IKP_PPP_per_capita_rangs = 91.
|                  Gini_gads = 2012
| Gini_change =  &lt;!--increase/decrease/steady--&gt;
|                       Gini = 47,4 &lt;!--number only--&gt;
| Gini_ref = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Income inequality: Delta blues |url=http://www.economist.com/blogs/analects/2013/01/income-inequality |work=The Economist |date=23 January 2013 |accessdate=23 January 2013}}&lt;/ref&gt;
|                 Gini_rangs = 
|                  HDI_gads = 2021
|                        HDI = {{palielinājās}} 0.768&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf  | title = Human Development Report 2016: Human Development for Everyone | publisher = United Nations Development Programme | accessdate = 16 June 2018}}&lt;/ref&gt;
|             HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900;&quot;&gt;augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 79.
|                     valūta = [[Juaņs]] (¥)
|               valūtas_kods = CNY
|                 laika_zona = [[Ķīnas laiks]]
|                 utc_offset = +8
|                     domēns = {{vunblist| [[.cn]] |[[.中國]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://brussels38.icann.org/meetings/brussels2010/transcript-board-25jun10-en.txt |title=ICANN Board Meeting Minutes |publisher=ICANN |accessdate=25 June 2010}}&lt;/ref&gt; |[[.中国]]}}
|               iso_kods_num = 
|             iso_kods_alfa2 = 
|             iso_kods_alfa3 = 
|             tālsarunu_kods = 86
| footnote_a = {{note|minorities}} Oficiāli atzītās minoritātes
| footnote_b = {{note|complex}} Kopš 1980. gadiem vienkārša valsts politiskās struktūras aprakstīšana nav iespējama.&lt;ref name=&quot;notsimple&quot;&gt;Boum, Aomar (1999). [http://jpe.library.arizona.edu/volume_6/goodmanonoivol6.htm ''Journal of Political Ecology: Case Studies in History and Society''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012203026/http://jpe.library.arizona.edu/volume_6/goodmanonoivol6.htm |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}. Retrieved 5 May 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pplrepub&quot;&gt;{{enciklopēdijas atsauce |encyclopedia=Encyclopædia Britannica |title=China |url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/111803/China |accessdate=15 March 2010 |quote=Form of government: single-party people's republic with one legislative house}}&lt;/ref&gt; Pašlaik valsts vara pieder 7—9 Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem, kurus vada komunistiskās partijas ģenerālsekretārs.&lt;ref&gt;[http://www.wantchinatimes.com/news-subclass-cnt.aspx?id=20121018000019&amp;cid=1101 &quot;New Politburo Standing Committee decided: Mingjing News&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115173111/http://www.wantchinatimes.com/news-subclass-cnt.aspx?id=20121018000019&amp;cid=1101 |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}. ''Want China Times''. 18 October 2012. Retrieved 2 January 2013.&lt;/ref&gt;
| footnote_c = {{note|leader}} Sji Dzjiņpins pašlaik ir: Ķīnas Komunistiskās partijas līderis, Ķīnas prezidents, valsts un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs&lt;ref&gt;[http://rt.com/news/china-new-leader-xi-734/ &quot;New man at helm: Xi Jinping elected to lead China&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116225447/http://rt.com/news/china-new-leader-xi-734/ |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}. RT.com. 15 November 2012. Retrieved 2 January 2013.&lt;/ref&gt;
| footnote_d = {{note|territory}} Norādīts oficiālais Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtais skaitlis.&lt;ref name=&quot;UN Stat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://unstats.un.org/unsd/demographic/products/dyb/dyb2007/Table03.pdf |title=Demographic Yearbook—Table 3: Population by sex, rate of population increase, surface area and density |publisher=UN Statistics |accessdate=2010-01-31}}&lt;/ref&gt; Te netiek iekļauts ''Trans-Karakoram'' josla ({{nobr|5800 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}), ''Aksai Chin'' ({{nobr|37 244 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}), kā arī citas strīdīgās teritorijas. ''Encyclopædia Britannica'' Ķīnas platība ir sniegta kā {{nobr|9 572 900 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/111803/China |title=China |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=16 November 2012}}&lt;/ref&gt;
}}

'''Ķīnas Tautas Republika (ĶTR)''' ({{zh-hans|中华人民共和国}}, {{zh-p|Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó}}), vienkāršoti '''Ķīna''' ({{zh-s|中国}}, {{zh-p|Zhōngguó}}),&lt;ref&gt;[[Ķīnas Republika]] vienkāršoti tiek dēvēta par '''Taivānu'''&lt;/ref&gt; ir [[valsts]] [[Austrumāzija|Austrumāzijā]]. Tā robežojas ar [[Mongolija|Mongoliju]] un [[Krievija|Krievijas Federāciju]] ziemeļos, ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Laosa|Laosu]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Butāna|Butānu]], [[Nepāla|Nepālu]] dienvidos, ar [[Indija|Indiju]], [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Kazahstāna|Kazahstānu]] rietumos. Ķīnu apskalo [[Austrumķīnas jūra]] un [[Dzeltenā jūra]]. ĶTR kopējā platība ir 9 706 961 [[km²]] un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,411 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir otrā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita aiz [[Indija]]s.

Lai arī ĶTR konstitūcijā minēts, ka tajā valda &quot;tautas demokrātiskā diktatūra&quot;, tomēr kopš tās dibināšanas 1949. gadā ĶTR ir [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas]] diktatūras valsts, kuru pārvalda [[Ķīnas Komunistiskā partija]]. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem ([[Honkonga]]s un [[Makao]]). Galvaspilsēta ir [[Pekina]], bet lielākā pilsēta ir [[Šanhaja]]. ĶTR ir [[ANO]], [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, [[G-20]], [[BRICS]] un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP]] un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. ĶTR ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ķīnas vēsture}}
Ķīnas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām pasaules civilizācijām, kuras saknes ir gandrīz 6000 gadu tālā pagātnē.

=== Nosaukums ===
[[Attēls:Badaling China Great-Wall-of-China-01.jpg|left|thumb|[[Lielais Ķīnas mūris]]]]
Pats jēdziens &quot;Ķīna&quot; [[Eiropa|Eiropā]] ienācis, transformējoties no [[Nomadi|nomadu]] [[Kidaņi|kidaņu]] tautas etnonīma, kura bija Ziemeļķīnā izveidojusi Liao impēriju laikā, kad sākās pirmie eiropiešu kontakti ar šo civilizāciju.

Sākotnēji tas bija ''Catai'' ({{val|en|Cathay}}), kā Ķīnas [[Juaņu impērija|Juaņu impēriju]] savos pierakstos dēvēja ceļotājs [[Marko Polo]]. Dienvidķīnas Sunu impēriju, kuru Juaņu imperators [[Hubilai-hans]] vēl nebija iekarojis, Marko dēvēja par ''Manji'' (no ķīn. 蠻子 — &quot;dienvidu [[barbari]]&quot;), kā tas bija pieņemts [[Pekina]]s galmā. Ķīnas nosaukums ģeogrāfiskajos reģionos virzībā no austrumiem uz rietumiem mainās šādi: senmong. ''Kitad'', mong. ''Хятад'', uig. خىتاي, (''Xitay''), kaz. قىتاي (''Қытай, Qıtay''), tat. ''Qıtay'', kr. ''Китай'', [[Viduslaiki|vidusl.]] lat. ''Cataya, Kitai'', it. ''Cina'', port. ''Cataio'', angl. ''Caina, China''.

Paši ķīnieši savu valsti dēvē par '''Džunguo''' (piņj. ''Zhongguo'', ķīn. 中國, vienk. ķīn. 中国, mand. ''Chung'kuo''), kur ''zhōng'' (中) nozīmē &quot;vidus&quot; (pasaules vidus, pasaules centrs), bet ''guó'' (国, vai 國) nozīmē [[valsts]], ko latviešu vēstures literatūrā pieņemts tulkot kā &quot;Vidusvalsts&quot; ({{val|en|Middle Kingdom}}, {{val|ru|Срединная империя}}).

=== Valsts tapšana ===
[[Attēls:Chinese and British officials at Guangzhou on 24 March 1911.jpg|left|thumb|Ķīniešu un britu pārstāvji [[Guandžou]] provincē 1911. gada 24. martā]]
[[1911]]. gada 10. oktobrī tika gāzta [[Cjinu dinastija]], Ķīnas impērijā uzvarēja [[Siņhajas revolūcija]] (t.s. Učanas sacelšanās). [[Francija|Francijā]] emigrācijā esošo opozicionāru kongresā tika proklamēta [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]]. Valsts tika nodibināta [[1912]]. gada 1. janvārī. Pie varas nāca [[Gomiņdan|''gomiņdana'']] partija (uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem) ar tās līderi [[Suņs Jisjaņs|Suņu Jatsenu]] priekšgalā. Taču valsts sadalījās militāro gubernatoru kontrolētos reģionos un līdz [[1927]]. gadam valsti pārvaldīja t.s. ''[[Beijaņas valdība]]'' (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis [[Juaņs Šikajs]] kļuva par Ķīnas Republikas prezidentu.

Pēc 1927. gada par dominējošo personību Ķīnā kļuva [[Dzjans Dzješi]], kurš mēģināja nostiprināt centrālo varu un atjaunot Ķīnas vienotību, karojot gan pret reģionu militāristiem, gan pret [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] komunistu dumpiniekiem. Šajās cīņās viņam atbalstu sniedza arī PSRS, kas tikai pēc Otrā pasaules kara izdarīja izvēli par labu Mao.

1931. gada septembrī Japānas [[Kvantunas armija]] iebruka [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] un izveidoja tur marionešu valsti [[Mandžukuo]]. 1937. gadā sākās [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]], kad Japāna sāka iebrukumu Ķīnas centrālajos un piekrastes rajonos. Pēc Otrā pasaules kara beigām, kad Japāna kapitulēja, ar jaunu spēku atsākās [[Ķīnas pilsoņu karš]], kurā uzvaru guva komunisti un 1949. gada 1. oktobrī Pekinā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika. Par valsts vadītāju uz gandrīz 30 gadiem kļuva [[Mao Dzeduns]].

=== Iekšpolitiskā attīstība ===
[[Attēls:Mao proclaiming establishment of PRC.jpg|left|thumb|[[Mao Dzeduns]] pasludina Ķīnas Tautas Republikas izveidi 1949. gadā]]
Komunisti likvidēja kārtu atšķirības, dzimtbūšanu, nacionalizēja rūpniecības uzņēmumus, veica zemes reformu laukos un uzsāka lauksaimniecības kolektivizāciju.

1950. gada oktobrī, kad amerikāņu karaspēks jau pietuvojās Ķīnas robežai ar Ziemeļkoreju, Ķīna iesaistījās [[Korejas karš|Korejas karā]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gomiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana).

[[1950. gadi|1950. gadu]] beigās tika īstenots uz lauku komūnām balstīts neveiksmīgs ekonomisks eksperiments — [[Lielais lēciens uz priekšu]], kura rezultātā ievērojami pasliktinājās valsts ekonomiskā situācija. Tā rezultātā gāja bojā apmēram 30 miljoni cilvēku. 1959. gadā, atzīstot savas kļūdas, [[Mao Dzeduns]] atkāpās no valsts vadītāja amata, bet palika [[Ķīnas Komunistiskā partija|ĶKP]] vadītāja amatā.

[[1960. gadi|1960. gadu]] beigās ievērojami pasliktinājās Ķīnas un [[Padomju Savienība|PSRS]] attiecības, savukārt 1972. gadā, pēc [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] vizītes Pekinā, tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un gada beigās Ķīna tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].

Pēc Mao nāves 1976. gadā par ĶKP vadītāju kļuva Hua Gofens. [[Kultūras revolūcija]]s notikumos un valsts varas uzurpēšanā tika apsūdzēta un tiesāta &quot;[[Četru grupa]]&quot;. Varu valstī pamazām pārņēma [[Dens Sjaopins]], lai gan viņš nekļuva par valsts vai ĶKP vadītāju. Sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā Ķīnā daļēji tika ieviesta valsts kontrolēta tirgus ekonomika un sākās valsts saimnieciskais uzplaukums.

1989. gada vasarā Pekinā notika studentu [[Protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protesta demonstrācijas]] [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]], kurās tika pieprasīti demokrātiski pārveidojumi un runas brīvība. 4. jūnijā laukumā tika ievesta armija un atklāta uguns uz demonstrantiem, nogalinot vairākus simtus cilvēku.

== Ģeogrāfija ==
{{Pamatraksts|Ķīnas ģeogrāfija}}[[Attēls:China LCC topographic map.svg|left|thumb|Ķīnas topogrāfiskā karte]]
Ķīnas teritorija aizņem 9 706 961 [[km²]]. Tā pēc platības ir trešā lielākā valsts pasaulē un pēc izmēra tā ir ļoti līdzīga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tās krasta līnijas robeža kopā ir aptuveni 18 000 kilometrus gara. Okeāna piekrastes zonā atrodas vairāk nekā 5000 salas, no kurām lielākās ir [[Taivāna (sala)|Taivāna]] un [[Hainaņa]]s sala. Ķīnas augstākais punkts ir [[Everests]], kas ir arī augstākais punkts pasaulē. Everesta kopējais augstums ir 8848 metri virs jūras līmeņa un tas atrodas [[Himalaji|Himalaju]] kalnos uz robežas ar Nepālu. Zemākais punkts Ķīnā ir Turpanas ieplaka, kas atrodas 154 metrus zem jūras līmeņa.

Ķīnas teritorijai ir izteikts slīpums austrumu virzienā, kas atspoguļojas, kad daudzas no valsts upēm plūst no tās vidienes kalnainajiem apvidiem uz austrumu līdzenumiem. Ķīnas nevienādais teritorijas reljefs sevī ietver kalnu grēdas, nogāzes, augstkalnu rajonus, [[prērija]]s un ieplakas. Aptuveni 65% no kopējās valsts teritorijas aizņem augstkalnes un kalnaini apvidi.

Pa Ķīnas teritoriju plūst daudz upju, un to kopējais garums sasniedz vairāk kā 220 000 kilometru. No tām garākās ir [[Jandzi]] un [[Huanhe]]. Ķīnas lielākais saldūdens ezers ir [[Pojanhu]].

Ķīnas teritorija bagāta ar akmeņoglēm, kas pārsvarā atrodamas valsts ziemeļaustrumu daļā. Valsts dienvidu un ziemeļu daļā ir atrodama polimetālu rūda. Kalnos, pie Tjandziņas pilsētas un Huanhes upes baseinā ir atrodama arī nafta. Huanhes upes baseinā ir arī zelts, bet Ķīnas piekrastēs ir atrodama dzelzs, alvas un alumīnija rūda.

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Ķīnas administratīvais iedalījums}}
[[Attēls:YangshuoFromTvTower.jpg|left|thumb|[[Karsta process|Karsta]] ainava [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansjī]] provincē]]
Ķīnas Tautas Republikā pastāv piecu līmeņu administratīvais iedalījums. Pirmā (provinces) līmeņa administratīvo iedalījumu veido 22 provinces (省; ''shěng''), 5 nacionālo minoritāšu autonomie reģioni (自治区; ''zìzhìqū'') ar nominālu autonomiju, 4 tiešās pārvaldes municipalitātes (直辖市; ''zhíxiáshì'') un 2 īpaši administratīvie rajoni (特别行政区;''tèbié xíngzhèngqū'') ar ievērojamu autonomiju. Ķīnas Tautas Republika uzskata [[Taivāna (sala)|Taivānu]] par valsts 23. provinci, kaut arī to kontrolē [[Ķīnas Republika]].

Lielākā daļa provinču robežu (izņemot valsts ziemeļaustrumus) ir veidojušās vēsturiski kopš [[Juaņu dinastija|Juaņu]], [[Minu dinastija|Minu]] un [[Cjinu dinastija|Cjinu]] dinastiju laikiem un nereti nospraustas pa izteiktām ģeogrāfiskām robežām, kā arī veido kulturālas un lingvistiskas robežas starp iedzīvotāju grupām. Nesenākās izmaiņas 1. līmeņa administratīvajā iedalījumā ir [[Hainaņa]]s provinces (1988) un [[Čuncjina]]s municipalitātes (1997) izveide, kā arī [[Honkonga]]s (1997) un [[Makao]] (1999) īpašo administratīvo rajonu nodibināšana.
[[Attēls:九寨溝-五花海.jpg|left|thumb|Piecu ziedu ezers [[Sičuaņa|Šičuaņas]] provincē]]
Otrā (prefektūras) līmeņa administratīvo iedalījumu veido 7 prefektūras (地区; ''dìqū''), 30 nacionālo minoritāšu autonomās prefektūras (自治州; ''zìzhìzhōu''), 294 prefektūras līmeņa municipalitātes (地级市; ''dìjíshì'') un 3 aimaki (盟; ''méng''; {{ManchuSibeUnicode|ᠠᠶᠢᠮᠠᠭ}}; ''ayimaɣ'') [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]]. Līdz 1983. gadam prefektūras bija dominējošās 2. līmeņa administratīvā iedalījuma vienības, kad tās tika aizstātas ar prefektūras līmeņa pilsētām. Prefektūras šobrīd pastāv tikai [[Heilundzjana|Heilundzjanā]], [[Tibetas autonomais reģions|Tibetā]] un [[Siņdzjana|Siņdzjanā]].

Trešā (apriņķa) līmeņa administratīvo iedalījumu veido 1408 apriņķi (县; ''xiàn''), 117 minoritāšu autonomie apriņķi (自治县; ''zìzhìxiàn''), 360 apriņķa līmeņa municipalitātes (县级市; ''xiànjíshì''), 913 pilsētu rajoni / priekšpilsētas (市辖区 / 区; ''shìxiáqū / qū''), 49 hošuni (旗; qí; {{ManchuSibeUnicode|ᠬᠣᠰᠢᠭᠤ}}; ''hôxûû''), 3 autonomie hošuni (自治旗; zìzhìqí) — hošuni tikai Iekšējā Mongolijā, 1 mežniecības apgabals (林区; ''línqū'') un 1 speciālais apgabals (特区; ''tèqū'').

Ceturtā līmeņa administratīvo iedalījumu veido aptuveni 40 000 pagasta un pilsētas līmeņa pašvaldību, tajā skaitā 1099 nacionālo minoritāšu pagasti.

Piektā līmeņa administratīvais iedalījums pastāv galvenokārt teritoriālās organizācijas up pārvaldes mērķiem un kalpo kā statistikas un pasta piegādes nomenklatūra. Neskatoties uz to, tām ir noteiktas robežas un vēlēts stārasts un/vai pilsoņu komiteja.

Papildus šai piecu līmeņu administratīvajai struktūrai pastāv arī vairāki izņēmumi. Piecas pilsētas ([[Daliaņa]], [[Ninbo]], [[Cjindao]], [[Šeņdžeņa]] un [[Sjameņa]]) ekonomiskā un plānošanas ziņā faktiski ir neatkarīgas no provincēm, kurās tās administratīvi ietilpst un budžeta ziņā tās faktiski ir provinces statusā.

Pastāv arī tā saucamā subprefektūras līmeņa municipalitātes, kuru faktiskais rangs ir starp provinci un prefektūru — šo municipalitāšu mērs ir provinces vicegubernatora statusā. Šīs municipalitātes ir [[Harbina]], [[Čančuņa]], [[Šeņjana]], [[Dzjiņaņa]], [[Naņdzjina]], [[Handžou]], [[Guandžou]], [[Uhaņa]], [[Čendu]] un [[Sjiaņa]]. Līdzīgas subadministratīvā līmeņa iedalījuma vienības pastāv arī citos administratīvajos līmeņos.

&lt;!-- Varbūt šo informācija pārcelt kādā sadaļā par vēsturi vai konfliktiem? Īsti neattiecas uz administratīvo iedalījumu.

==== Nacionālās autonomijas ====
Ķīnā ir vairāki autonomie rajoni ar vietējās pašpārvaldes tiesībām. [[Iekšējā Mongolija|Iekšējās Mongolijas autonomais rajons]] ziemeļos, [[Guansji Džuanu autonomais reģions]] dienvidos un [[Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons]] ziemeļrietumos ir trīs lielākie autonomie rajoni. Pēdējos gados uiguru autonomajā apgabalā ir notikuši vairāki terora akti.&lt;ref&gt;[http://www.theguardian.com/world/2015/jun/24/china-uighurs-blamed-as-18-die-in-xinjiang-attack-says-report China: Uighurs blamed as 18 die in Xinjiang attack, says report]&lt;/ref&gt;

Visplašāk pasaulē zināmais Ķīnas autonomais apgabals ir [[Tibeta]] valsts dienvidrietumu daļā. No kaimiņu teritorijām to nošķir milzu kalnu grēdas. No 2 — 3 miljoniem iedzīvotāju 90% ir etniskie tibetieši, tibetiešiem ir attīstījies savs budisma paveids, ko viņi kopj un veido nacionālā un garīgā vadoņa [[Dalailama]]s vadībā. Savas pastāvēšanas laikā Tibeta periodiski ir bijusi neatkarīga valsts, gan teritorija Ķīnas pakļautībā. [[1950]]. — [[1951]]. gadā Ķīna iebruka Tibetā, un kopš tā laika tiek īstenota Tibetas iedzīvotāju reliģiska vajāšana.

Ķīnas dienvidu piekrastē atrodas [[Honkonga]] un [[Makao]], kuras Ķīna atguva [[1990. gadi|1990. gadu]] beigās. Tām ir noteikts speciālā autonomā reģiona statuss, kas pieļauj zināmu pašnoteikšanos modeli &quot;viena valsts, divas sistēmas&quot; ietvaros. --&gt;
{| class=&quot;navbox&quot; style=&quot;background:none; border:0px; text-align:left; valign:top;&quot;
!style=&quot;width:200px;&quot;|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Ķīnas administratīvais iedalījums&lt;/div&gt;
!colspan=6|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Provinces&lt;br /&gt;(省)&lt;/div&gt;
|-
|rowspan=5 align=&quot;center&quot;|[[Attēls:China administrative.gif|center|200px]]
|
* [[Aņhui]] (安徽)
* [[Cjinhai]] (青海)
* [[Dzjansji]] (江西)
* [[Dzjansu]] (江苏)
* [[Dzjiliņa]] (吉林)
|
* [[Džedzjana]] (浙江)
* [[Fudzjaņa]] (福建)
* [[Gaņsu]] (甘肃)
* [[Guanduna]] (广东)
* [[Guidžou]] (贵州)
|
* [[Hainaņa]] (海南)
* [[Hebei]] (河北)
* [[Heilundzjana]] (黑龙江)
* [[Henaņa]] (河南)
* [[Hubei]] (湖北)
|
* [[Hunaņa]] (湖南)
* [[Juņnaņa]] (云南)
* [[Liaonina]] (辽宁)
* [[Sičuaņa]] (四川)
* [[Šaaņsji]] (陕西)
|
* [[Šaņduna]] (山东)
* [[Šaņsji]] (山西)
|-
|
|-
!colspan=2|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;'''Autonomie reģioni''' &lt;br /&gt;(自治区)&lt;/div&gt;
!colspan=2|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;'''Municipalitātes''' &lt;br /&gt;(直辖市)&lt;/div&gt;
!colspan=2|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;'''Īpašie administratīvie rajoni''' &lt;br /&gt;(特别行政区)&lt;/div&gt;
|-
|colspan=2|
* [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansji Džuanu a.r.]] (广西壮族自治区)
* [[Iekšējās Mongolijas autonomais reģions|Iekšējā Mongolija]] (内蒙古自治区)
* [[Ninsjas Hueju autonomais reģions|Ninsjas Hueju a.r.]] (宁夏回族自治区)
* [[Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions|Siņdzjanas Uiguru a.r.]] (新疆维吾尔自治区)
* [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas a.r.]] (西藏自治区) &lt;!-- Tibeta kā kopīgs reģions ietver sevī 2x lielāku teritoriju nekā TAR --&gt;
|colspan=&quot;2&quot; valign=&quot;top&quot;|
* [[Čuncjina]] (重庆市)
* [[Pekina]] (北京市)
* [[Šanhaja]] (上海市)
* [[Tjaņdzjiņa]] (天津市)
|colspan=2 valign=&quot;top&quot;|
* [[Honkonga]] (香港特别行政区)
* [[Makao]] (澳门特别行政区)
|}

=== Klimats ===
Ķīnai raksturīgs kontinentālais klimats. Tā atrodas piecdesmitajos platuma grādos. Valsts dienvidu daļa atrodas tropu un subtropu joslās, bet ziemeļu daļa aukstajās klimata zonās. Ziemeļu daļas Heilongjiang provincē ir ļoti garas ziemas, taču nav vasaru, turpretī Haiņaņas salā ir garas vasaras, bet nav ziemu. Huanhe upes ielejā ir atšķirīgas gadalaiku maiņas, taču Huanhes upes ieplakas dienvidu daļā pavasaris ir visu gadu. Ķīnas tundras zonas atrodas Tibetā, kurā zema temperatūra ir visos četros gadalaikos.

== Armija ==
Ķīnas Tautas Republikai ir vislielākā armija pasaulē, kuru pēc 2008. gada datiem veido aptuveni 2,34 miljoni karavīru. Ķīnai ir arī otrais lielākais militārais budžets pasaulē aiz ASV.

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Birth rate in China.svg|thumb|Dzimstības rādītāji Ķīnā]]
Ķīna ir otrā visapdzīvotākā valsts pasaulē (aiz Indijas) ar 1,3 miljardiem iedzīvotāju, kas veido aptuveni 22% no visas pasaules iedzīvotāju kopējā skaita. Apdzīvotības blīvums Ķīnā ir aptuveni 145 cilvēki uz kvadrātkilometru, un pēc šī rādītāja Ķīna ir astoņdesmit trešā lielākā valsts pasaulē.

Populācija visā valstī ir nevienmērīgi sadalīta. Blīvi apdzīvotajā austrumu krastā apdzīvotības blīvums sasniedz 400 cilvēku uz kvadrātkilometra, centrālajos valsts reģionos apdzīvotības blīvums ir aptuveni 200 cilvēku uz kvadrātkilometra, un reti apdzīvotajos reģionos apdzīvotības blīvums ir mazāks kā 10 cilvēku uz kvadrātkilometra. Aptuveni 30,4% no valsts iedzīvotājiem dzīvo pilsētās un ciematos, bet lauku teritorijās dzīvo aptuveni 69,6% no visiem iedzīvotājiem. Valstī ir aptuveni 50,8% vīriešu un 49,2% sieviešu. Jaunieši līdz 14 gadiem veido 25,7% no populācijas, 67,6% no iedzīvotājiem 15 līdz 64 gadus veci, bet tikai 6,7% no iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem.

Atteikšanās no stingras centralizētas pārraudzības rada dažādu nozaru, reģionu, iedzīvotāju sociālo slāņu [[nevienlīdzība]]s problēmas, kā arī to sabalansēšanas grūtības. Iezīmējas visai lielas atšķirības starp bagātajām provincēm, kurās ir labāki klimatiskie apstākļi un augstāka lauksaimniecības zemes kvalitāte (pārsvarā tās ir piejūras dienvidu provinces), un nabadzīgajām ziemeļu provincēm. Pieaug starpība starp turīgo un nabadzīgo iedzīvotāju ienākumiem, kas neatbilst reformu aizsācēja Dena Sjaopina cerībām, ka bagātu cilvēku parādīšanās sekmēs arī nabadzīgo dzīves līmeņa uzlabošanos. Efektīvāka ražošana lauksaimniecībā novedusi pie &quot;lieko&quot; cilvēku parādīšanās, kas, nespēdami nopelnīt iztiku lauksaimniecībā un meklēdami vieglāku dzīvi, miljoniem pārceļas uz pilsētām, kur palielina bezdarbnieku un klaidoņu skaitu. Masu migrācija rada grūtības pilsētu dzīves organizēšanā, palielina komunikāciju un infrastruktūras pārslodzes.
[[Attēls:China ethnolinguistic 1967.jpg|thumb|Ķīnas etnolingvistiskā karte]]

Pieaugot reģionu ekonomiskajai neatkarībai, arvien stiprāk izpaužas provinču separātisms un etniskās problēmas. Turīgās provinces pretojas valsts centrālās varas diktātam, nevēloties vairs dotēt nabadzīgās provinces, kurās pieaug sociālā spriedze un etniskie konflikti mongoļu, uiguru, tibetiešu apdzīvotajos reģionos. Taču kopumā valstī, kuru apdzīvo 56 tautas, lieli etniskie konflikti nav vērojami.

Garīgajā sfērā tiek kultivēta vienprātība. Ar pilsoņu indoktrinēšanu valsts un partijas interešu garā nodarbojas gan valsts iestādes, gan masu informācijas līdzekļi, gan milzīgs ierēdņu (''gaņbu'') aparāts, kas funkcionē visos līmeņos varas iestādēs un valsts uzņēmumos. Oficiālajos izdevumos tiek propagandēti &quot;pareizie&quot; cilvēki, &quot;Ķīnas lepnums&quot;, kuriem jācenšas līdzināties.

=== Nacionālais sastāvs ===
{{Pamatraksts|Ķīnas tautas}}

Ķīnas Tautas Republikā dzīvo vairāk kā 90 [[Nācija|nāciju,]] [[Tauta|tautu]] un [[Etniskā grupa|etnisko grupu]], bet oficiāli no tām ir atzītas 56 tautības. [[Haņi]] (etniskie [[ķīnieši]]) ir gandrīz 92 % no valsts iedzīvotāju kopskaita un pārējās tautas tiek apzīmētas kā mazākumtautības vai etniskās minoritātes (少數民族, ''shǎoshù mínzú).'' Citas lielākās tautības ir [[džuani]] (17 miljoni), [[hueji]] (11 miljoni), [[mandžūri]] (10 miljoni), [[uiguri]] (10 miljoni).

=== Lielākās pilsētas ===
{{Pamatraksts|Ķīnas pilsētu uzskaitījums}}

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%&quot;
|+ align=center style=&quot;font-weight:bold&quot; | Lielākās pilsētas Ķīnas Tautas Republikā (2020. gads)&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ministry of Housing and Urban-Rural Development of the People's Republic of China(MOHURD)|date=2021|title=[China Urban Construction Statistical Yearbook 2018] (in Chinese)|url=https://www.mohurd.gov.cn/file/2021/20211012/f88e6161ebf4bcbd4ffde8d1e9b64f0e.xls|journal=Beijing: China Statistic Publishing House.|access-date={{dat|2022|03|24||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220320195642/https://www.mohurd.gov.cn/file/2021/20211012/f88e6161ebf4bcbd4ffde8d1e9b64f0e.xls}}&lt;/ref&gt;
! rowspan=23 width:150|

[[Attēls:Pudong Shanghai November 2017 panorama.jpg|border|125px]]&lt;br&gt;[[Šanhaja]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Skyline of Beijing CBD with B-5906 approaching (20211016171955).jpg|border|125px]]&lt;br&gt;[[Pekina]]

|-
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Vieta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Pilsēta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Province
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Iedzīvotāji
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Vieta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Pilsēta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Province
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Iedzīvotāji
! rowspan=10 | {{Tnavbar|Latvijas lielākās pilsētas|plain=1}}

[[Attēls:Guangzhou Twin Towers.jpg|border|125px]]&lt;br&gt;[[Guaņdžou]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Commercial area of futian to east2020.jpg|125px]]&lt;br&gt;[[Šeņdžeņa]]

|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 1 ||align=left | '''[[Šanhaja]]''' || [[Šanhaja]] || 24 281 400 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 11 ||align=left | '''[[Honkonga]]''' || [[Honkonga]] || 7 448 900
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 2 ||align=left | '''[[Pekina]]''' || [[Pekina]] || 19 164 000 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 12 ||align=left | '''[[Džendžou]]''' || [[Henaņa]] || 7 179 400
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 3 ||align=left | '''[[Guaņdžou]]''' || [[Guanduna]] || 13 858 700 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 13 || align=left | '''[[Naņdzjina]]''' || [[Dzjansu]] || 6 823 500
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 4 ||align=left | '''[[Šeņdžeņa]]''' || [[Guanduna]] || 13 438 800 ||  align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 14 ||align=left | '''[[Sjiaņa]]''' || [[Šaaņsji]] || 6 642 100
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 5 ||align=left | '''[[Tjaņdzjiņa]]''' || [[Tjaņdzjiņa]] || 11 744 400 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 15 ||align=left | '''[[Dzjinaņa]]''' || [[Šaņduna]] || 6 409 600
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 6 ||align=left | '''[[Čuncjina]]''' || [[Čuncjina]] || 11 488 000 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 16 ||align=left | '''[[Šeņjana]]''' || [[Liaonina]] || 5 900 000
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 7 ||align=left | '''[[Dunguaņa]]''' || [[Guanduna]] || 9 752 500 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 17 ||align=left | '''[[Cjindao]]''' || [[Šaņduna]] || 5 501 400
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 8 ||align=left | '''[[Čendu]]''' || [[Sičuaņa]] || 8 875 600 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 18 ||align=left | '''[[Harbina]]''' || [[Heilundzjana]] || 5 054 500
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 9 ||align=left |'''[[Uhaņa]]''' || [[Hubei]] || 8 652 900 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 19 ||align=left | '''[[Hefei]]''' || [[Aņhui]] || 4 750 100
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 10 ||align=left | '''[[Handžou]]''' || [[Džedzjana]] || 8 109 000 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 20 ||align=left | '''[[Čančuņa]]''' || [[Dzjiliņa]] || 4 730 900
|-
|}
{{clear}}

=== Izglītība ===
[[Attēls:HUST-Main-building-4111.jpg|thumb|Universitāte [[Uhaņa|Uhaņā]]]]
Valstī pieņemta izglītības sistēma, kas iedalīta mācībās sākumskolā (6 gadi), pirmās pakāpes vidusskolā (3 gadi), otrās pakāpes vidusskolā (3 gadi) un augstskolās. Dažās provincēs pirmie divi posmi ilgst 5+4 gadus. Mācības ilgst sešas dienas nedēļā, taču lauku skolām, kurās daudzi skolēni palīdz vecākiem darbos, ir tiesības pielāgot savu grafiku lauksaimniecības darbu kalendāram, pārbīdot brīvlaikus un saīsinot mācību laiku.

Ķīnas izglītības sistēmas zemākie līmeņi cieš no pārslodzes, bet tās augstskolām ir laba reputācija Āzijā. Labākajās universitātēs konkurss sasniedz vairākus simtus cilvēku uz vietu. 2012. gadā Ķīnā pavisam bija ap 2,5 tūkstoši augstākās izglītības iestāžu.&lt;ref name=&quot;Guļeva&quot;&gt;Гулева М. А. Экономические проблемы современной системы образования в КНР. — М.: Б.и., 2015. — С. 107.&lt;/ref&gt; Tomēr arī ārzemju apmācība Ķīnā ir populāra — apmēram 1,5 miljoni ķīniešu 2011. gadā studēja ārzemēs. Tai pat laikā ap 300 tūkstošu ārzemnieku studēja Ķīnā.

Daļu slodzes no valsts izglītības sistēmas noņem privātās skolas, kurās 2004. gadā mācījās 14 miljoni skolēnu. Apmēram puse universitāšu arī atrodas privātās rokās.

Ķīnas sākumskolās īpašs uzsvars tiek likts uz matemātiku un dzimtās valodas apguvi, kuras kopā aizņem vairāk nekā pusi mācību laika. Vēlāk stundu saturs kļūst sabalansētāks. Valdība skolām uzliek par pienākumu arī noturēt dzimtenes mīlestības un komunistiskās morāles kursus.

==== Izglītības vēsture ====

Ķīnā senā [[konfuciānisms|konfuciānisma]] tradīcija paredz lielu cieņu pret izglītību un izglītotiem cilvēkiem, tomēr tā pati tradīcija arī norāda uz izglītības nepieciešamību galvenokārt tikai valsts kalpotājiem. Rezultātā izglītība Ķīnā līdz XX gadsimta vidum bija elitāra lieta, kuras izplatību īpaši apgrūtināja sarežģītās [[ķīniešu rakstzīmes]]. 1916. gadā Ķīnā darbojās 11 universitātes, vairāk kā 1000 vidusskolu un tām pielīdzināmu skolu un vairāk kā 50 000 pamatskolu. Uz 1949. gadu, neraugoties uz 16 gadus ilgo gandrīz nepārtraukto karu ar Japānu un vienlaicīgo pilsoņu karu, universitāšu un koledžu kopskaits valstī bija pārsniedzis 200, taču [[analfabētisms|analfabēti]] Ķīnā joprojām bija 90% iedzīvotāju.&lt;ref&gt;Суворова Е. А. Становление системы образования в Китае во второй половине XX века // Россия и АТР. — 2015. — № 1 (87). — С. 201.&lt;/ref&gt; 1950. gados pie varas nonākušais [[maoisms|komunistu-maoistu]] režīms sākotnēji izvirzīja plānu uzlabot iedzīvotāju lasītprasmi un 7 gadu laikā lasītpratēju skaits dubultojās, taču sekojošā [[Ķīnas Komunistiskā partija|partijas]] līnijas maiņa un represijas pret izglītoto slāni 1960. gados atsvieda valsti atkal atpakaļ. Kopš 1970. gadiem vērojama stabila augšupeja. 1986. gadā tika ieviesta obligāta izglītība, pirmajiem 9 gadiem atceļot mācību maksu (bet saglabājot skolas maksu par administratīvajiem izdevumiem un skolai vajadzīgajām lietām). Tomēr, vēl 1999. gadā šo deviņgadu obligāto izglītību izdevās nodrošināt tikai 85% bērnu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=4w8OZEy00aYC&amp;pg=PA37&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Su, Xiaohuan (2002), Education in China: reforms and innovations, 五洲传播出版社] ISBN 978-7-80113-993-1&lt;/ref&gt; 2006. gadā tika pieņemts lēmums par trūcīgāko skolēnu atbrīvošanu arī no šiem izdevumiem, 2008. gadā deviņgadīgā izglītība kļuva faktiski bezmaksas.

2001.—2012. gadā skolu reforma samazināja sākumskolu un pamatskolu skaitu gandrīz uz pusi. Tās rezultātā klases bieži ir pārpildītas, 2011. gadā 10% pilsētu skolu klasēs bija 66 un vairāk skolnieku.&lt;ref name=&quot;Guļeva&quot; /&gt;

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Wind_power_plants_in_Xinjiang,_China.jpg|left|thumbnail|220x220px|Vēja turbīnas [[Siņdzjana|Siņdzjanā]]]]
[[Attēls:Shanghai Stock Exchange Building at Pudong.JPG|thumb|[[Šanhaja]]s akciju birža]]
ĶTR ekonomiskā politika balstās uz stingru ekonomikas procesu vadīšanu no valsts varas puses. Valsts vara nosaka makro un mikroekonomikas attīstības plānus un cenšas vispusīgi kontrolēt to izpildi. Tomēr pēdējās desmitgadēs atsevišķās nozarēs valsts varas iejaukšanās ir ievērojami samazinājusies. Tas izpaužas dažādi: gan kā valsts finansējuma samazināšana, gan kā daļēja ekonomisko tiesību nodošana uzņēmumu vai reģionu administrācijai, gan kā privātuzņēmumu ieviešana. Piemēram, 1990. gadā valstij piederošie uzņēmumi lauksaimniecībā veidoja 77,6%, bet 1995. gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 42,8%.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Li Dzjaņgo. Šidzjidži dzjaode džungo dzjindzji. // Dzjiņši džungo. — Beidzjin, 1996. N°6, 11. lpp.&lt;/ref&gt; Ar ekonomiskiem līdzekļiem — cenas, nodokļi, kredīti, peļņa, alga u.tml., — valsts vara panāk, ka visai atšķirīgos režīmos funkcionējošie saimniecības sektori ir pakļauti vienotai plānveida vadībai. Sākot ar 1996. gadu tika īstenots devītais piecgadu plāns, bet reizē ar to jau tika sākts izstrādāt saimniekošanas stratēģiju līdz 2010. gadam, savukārt 2001. gadā, uzsākot desmito piecgadu plānu, tika uzsākts darbs pie valsts stratēģijas līdz 2020. gadam.
Kopš 1997. gada tiek īstenota stratēģija ar devīzi &quot;Netvert abām rokām&quot;, kas nozīmē, ka, risinot kādu vienu svarīgu uzdevumu, nedrīkst aizmirst, kā tas korelēsies ar citām lietām. Piemēram, ka ekonomiskā attīstība nedrīkst sākt bremzēt kultūras dzīvi, samniecībā paralēli lielajiem uzņēmumiem jāattīsta arī mazos, lokālos uzņēmumus, atbalstot privātās uzņēmējdarbības vidi, nedrīkst atstāt novārtā valsts uzņēmumu attīstību u.tml. Ienākot ārzemju kapitālam, valsts vara saglabā kontroli pār uzņēmumiem, paturot valstij 60% uzņēmuma, 55% no visā valstī realizētās uzņēmuma produkcijas un 60% no peļņas.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
[[Attēls:Huawei 1.JPG|thumb|[[Huawei]] galvenā mītne [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]]|left]]
Par spīti ievērojamajai urbanizācijai (būvniecība ir viena no nozarēm, kas ĶTR attīstās visstraujāk), tā tomēr ir agrāra valsts, kurā 85% iedzīvotāju ir zemnieki. Lauksaimniecībai derīgās zemes platība ir visai ierobežota — 69% valsts teritorijas aizņem kalnu rajoni, — pastāvīgā aramzemes trūkuma dēļ, izmantojot dambjus, tiek uzartas pat ezeru gultnes.

Enerģētika un transports ir ĶTR ekonomikas kritiskās jomas. Kaut arī elektroenerģijas ražošana attīstās strauji, tā atpaliek no rūpniecības vajadzībām. Rūpniecības objektu darbība nereti apstājas elektroenerģijas trūkuma dēļ (it īpaši austrumu un ziemeļaustrumu reģionos). Galvenais elektroenerģijas ieguves avots ir [[akmeņogles]] (tas neatrisina visas problēmas, turklāt piesārņo vidi). Ziemeļrietumu rajonos vietējās vajadzības pēc elektroenerģijas tiek apmierinātas par 25%, tāpēc daudzas rūpnīcas strādā 3—4 dienas nedēļā. Tā visa dēļ par turpmāko prioritāti šajā jomā pasludināta hidroelektrostaciju celtniecība.&lt;ref&gt;Проблемы планового управления в Китае. — Прогресс: Москва, 1989, С. 483.&lt;/ref&gt;

Transporta problēmas ir vienas no nopietnākajām ĶTR ekonomikā. Daudzas [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijas vēl joprojām nav elektrificētas. Dzelzceļa līniju nepietiekamā skaita un mazo caurlaides spēju dēļ pasažieru un kravu plūsma koncentrējas dažās centrālajās maģistrālēs, kur bieži rodas sastrēgumi (centrālajos mezglos kravu caurlaide ir 60-70% no nepieciešamā). Bez ultramoderniem transporta veidiem valstī joprojām izmanto arī daudz primitīvākus transporta veidus: no koka vai dzelzsbetona gatavotus upju kuģīšus, pajūgus, rokām stumjamos divričus un nastu nesējus dzīvniekus.

== Kultūra ==
{{skatīt arī|Piņjiņa tabula}}
1960. gadu otrajā pusē notika tā sauktā [[Kultūras revolūcija]], kuras laikā Mao Dzeduna piekritēji ar organizētas studējošās jaunatnes kustības (''[[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkanie gvardi]]'') palīdzību represēja lielu daļu vecās inteliģences, sabiedrisko un valsts darbinieku, apsūdzot tos kontrevulucionārā darbībā un noskaņojumā. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, [[bibliotēka]]s, [[Daoisms|daoistu]] un [[Budisms|budistu]] [[Klosteris|klosteri]] utt.

== Skatīt arī ==
* [[Honkonga]]
* [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
* [[Tibeta]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://english.gov.cn/ Kīnas valdība]

{{Āzija}}
{{Padomju impērijas valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīna| ]]</text>
      <sha1>3iggyrrv14l9ugtgdq0gnapll3xishu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seišelu kreolu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2695</id>
    <revision>
      <id>4540601</id>
      <parentid>4325441</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:48:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2827" sha1="kch89vzoqbgiwss6wlko6exc8b8161f" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Seišelu kreolu valoda
|nativename=''kreol'', ''seselwa''
|states=[[Seišelas]]
|speakers=72 700
|date=1998
|ref=
|familycolor=Creole
|fam1=[[Kreoliskās valodas|kreoliskās]]
|fam2=[[franču kreoliskās valodas|franču kreoliskās]]
|fam3=[[maskarēnu kreoliskās valodas|maskarēnu kreoliskās]]
|dia1=[[Čagosiešu kreoliskā valoda|Čagosiešu kreoliskā]]
|agency=
|nation=[[Seišelas]]
|iso3=crs
|glotto=sese1246
|glottorefname=Seselwa Creole French
|lingua=51-AAC-cea (&amp; -ceb)
|map=[[Attēls:Location Seychelles AU Africa.svg|250px]]
|mapcaption= Location of Seychelles where the creole is spoken
}}

'''Seišelu kreolu valoda''' ir uz [[franču valoda]]s pamata veidojusies [[kreoliskās valodas|kreoliskā valoda]], ko izmanto [[Seišelas|Seišelās]]. Tā ir viena no valsts [[valsts valoda|oficiālajām valodām]] kopā ar [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]] valodām (pretēji [[Mauritāņu kreols|mauritāņu]] un [[Reinjonas kreols|reinjonas kreolam]], kam nav valsts valodas statuss [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Francija|Francijā]]).

Kopš neatkarības iegūšanas 1976. gadā Seišelu salu valdība ir centusies attīstīt valodu ar savu [[ortogrāfija|ortogrāfiju]] un [[gramatika|gramatiku]], šim nolūkam izveidojot ''Lenstiti Kreol'' (Kreola institūts).

== Piemēri ==
([[Tēvreize]])

: ''Ou, nou papa ki dan lesyel,''
: ''Fer ou ganny rekonnet konman Bondye.''
: ''Ki ou renny i arive.''
: ''Ki ou lavolonte i ganny realize''
: ''Lo later parey i ete dan lesyel''
: ''Donn nou sak zour nou dipen ki nou bezwen.''
: ''Pardonn nou pour bann lofans''
: ''Ki noun fer anver ou,''
: ''Parey nou pardonn sa ki n ofans nou.''
: ''Pa les tantasyon domin nou,''
: ''Me tir nou dan lemal.''

Ap 1900. gadu Rodolfīna Jana (1860—1932) 49 Fonteina fabulas pielāgoja dialektam, taču tās palika neizdotas līdz pat 1983. gadam.&lt;ref&gt;''Fables de La Fontaine traduites en créole seychellois'', Hamburg, 1983; atsevišķas pieejamas arī [http://www.potomitan.info/atelier/contes Potomitan.info]&lt;/ref&gt;

Lai gan Seišelu likumi ir rakstīti angļu valodā, Nacionālās asamblejas darba valoda ir kreoliešu valoda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalassembly.sc/verbatim |title=National Assembly — Hansard — Verbatim |access-date={{dat|2023|04|30||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230430100539/https://www.nationalassembly.sc/verbatim}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* ''[[Seišelu himna|Koste Seselwa]]'', valsts himna

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130207003601/http://www.creoleinstitute.sc/ Seišelu kreola institūts]

{{valoda-aizmetnis}}
{{Āfrika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Kreoliskās valodas]]
[[Kategorija:Seišelas|Kreolu]]</text>
      <sha1>kch89vzoqbgiwss6wlko6exc8b8161f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>4540666</id>
      <parentid>4537920</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:40:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:DEU Rottenburg COA.svg]] → [[File:DEU Rottenburg a.d.Laaber COA.svg]] [[c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] · Request from the original uploader</comment>
      <origin>4540666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="246653" sha1="aanvq4tjsr7w3wf8s1licxawsnq2kv5" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schmiedeberg.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Wörlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg a.d.Laaber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>aanvq4tjsr7w3wf8s1licxawsnq2kv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sids Višess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6877</id>
    <revision>
      <id>4540502</id>
      <parentid>4123030</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4270" sha1="kctpox17jce6vpaqru2s4xtvr0fun5h" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Sids Višess
|Attēls = Sid Vicious 1978 (cropped).jpg
|Att_izm = 
|Apraksts =
|Dz_vārds = Džons Simons Ričijs
|Fons = grupa
|Vieta = {{flaga|Lielbritānija}} [[Londona]], [[Anglija]]
|Žanrs = [[pankroks]]
|Gadi = 1976–1979
|Izdevējkompānija = [[Virgin Records|Virgin]]

|Mlapa =
}}

'''Džons Simons Ričijs''' ({{val|en|John Simon Ritchie}}; {{dat|1957|5|10|N}} - {{dat|1979|2|2|N}}), pazīstams kā '''Sids Višess''' ({{val|en|Sid Vicious}}), bija [[Anglija|angļu]] [[pankroks|pankroka]] mūziķis un grupas [[Sex Pistols]] dalībnieks. Viņš nomira 21 gada vecumā no [[heroīns|heroīna]] pārdozēšanas.

== Diskogrāfija ==
=== Sids Višess ===

* ''My Way/Something Else/C’mon Everybody'' (1979, 12”, Barclay, Barclay 740 509)
* ''Sid Sings'' (1979, LP, Virgin, V2144)
* ''Live'' (1980, LP, Creative Industry Inc., JSR 21)
* ''Vicious Burger'' (1980, LP, UD-6535, VD 6336)
* ''Love Kills N.Y.C.'' (1985, LP, Konexion, KOMA 788020)
* ''The Sid Vicious Experience – Jack Boots and Dirty Looks'' (1986, LP, Antler 37)
* ''The Idols With Sid Vicious'' (1993, CD, Last Call Records, LC22289)
* ''Never Mind the Reunion Here’s Sid Vicious'' (1997, CD)
* ''Sid Dead Live'' (1997, CD, Anagram, PUNK 86)
* ''Sid Vicious Sings'' (1997, CD)
* ''Vicious &amp; Friends'' (1998, CD, Dressed To Kill Records, Dress 602)
* ''Better (to provoke a reaction than to react to a provocation)'' (1999, CD, Almafame, YEAAH6)
* ''Probably His Last Ever Interview'' (2000, CD, OZIT, OZITCD62)
* ''Better'' (2001, CD)
* ''Vive Le Rock'' (2003, 2CD)
* ''Too Fast To Live...'' (2004, CD)
* ''Naked &amp; Ashamed'' (7”, Wonderful Records, WO-73)
* ''Sid Live At Max’s Kansas City'' (LP, JSR 21)
* ''Sid Vicious'' (LP, Innocent Records, JSR 21)
* ''Sid Vicious McDonald Bros. Box'' (3CD, Sound Solutions, 003)

=== Sids un Nensija ===
* ''Love Kills'' (1986, LP, MCA, MCG 6011)

=== ''Sid Vicious &amp; Friends'' ===
* ''(Don’t You Gimme) No Lip/(I’m Not Your) Steppin’ Stone'' (1989, 8”, SCRATCH 7)
* ''Sid Vicious &amp; Friends'' (1998, CD, Cleopatra, #251, ASIN: B0000061AS)

=== Sids Višess/[[Edijs Kohrans]] ===
* ''Sid Vicious v’s Eddie Cochran – The Battle Of The Rockers'' (LP, Jock, LP 6)

=== Sids Višess/[[Elviss Preslijs]] ===
* ''Cult Heroes'' (1993, CD)

=== [[Vicious White Kids]] ===
* ''The Vicious White Kids'' (1987, LP, Ritchie 1)
* ''Vicious White Kids'' (2001, CD, Sanctuary, CMRCD372)

== Filmogrāfija ==

* ''Sex Pistols Number One'' (1976, ohj. Derek Jarman)
* ''Jubilee'' (1978, ohj. Derek Jarman)
* ''Will Your Son Turn into Sid Vicious?'' (1978)
* ''The Great Rock‘n’Roll Swindle'' (1979, ohj. Julien Temple, VHS, Virgin Films)
* ''The Punk Rock Movie'' (1979, ohj. Don Letts)
* ''Dead On Arrival'' (1981, ohj. Lech Kowalski)
* ''The Filth And The Fury'' (2000, ohj. Julien Temple, VHS/NTSC)
* ''In Search of Sid'' (2009, BBC Radio 4, Jah Wobble)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://the-shortlisted.co.uk/jah-wobble-invaders-heart-interview/|title=Interview with post-punk legend Jah Wobble about music, Sid Vicious, star signs, Brexit and everything else you can think of|last=Pingitore|first=Silvia|website=the-shortlisted.co.uk|access-date=2022-08-01|date=2020-05-07|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Anna Beverlija, ''The Sid Vicious Family album'' (1980, Virgin Books)
* Džeralds Kouls, ''Sid And Nancy'' (1986, Methuen)
* Alekss Kokss un Abbe Vūls, ''Sid And Nancy'' (1986, Faber and Faber)
* Kīts Beitsons un Alans Pārkers, ''Sid’s Way'' (1991, Omnibus Press)
* Toms Stokdeils, ''Sid Vicious. They Died Too Young'' (1995, Parragon)
* Malkolms Bats, ''Sid Vicious. Rock‘n’Roll Star'' (1997, Plexus)
* Deivids Daltons, ''El Sid'' (1998, St. Martin’s Griffin)
* Sids Višess, ''Too Fast To Live...Too Young to Die'' (1999, Retro Publishing)
* Alans Pārkers, ''Vicious. Too Fast To Live...'' (2004, Creation Books)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Višess, Sids}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>kctpox17jce6vpaqru2s4xtvr0fun5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aphex Twin</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13282</id>
    <revision>
      <id>4540474</id>
      <parentid>4389461</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2082" sha1="bsy4iye7m35qggbrkrk40idyyfpzx02" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Image:Aphex Twin ilosaarirock 2011.jpg|thumb|Ilosaarirock Festival 2011]]
'''''Aphex Twin''''' (īstajā vārdā '''Ričards Deivids Džeimss''' (''Richard David James''), dzimis 1971. gada 23. augustā [[Limerika|Limerikā]]) ir [[Velsa|velsiešu]] izcelsmes [[Lielbritānija|britu]] [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] autors un izpildītājs. Darbojas [[tehno]], [[ambientā mūzika|ambientās mūzikas]], ''[[IDM]]'', ''[[acid]]'' un ''[[drum and bass]]'' stilos. Viņš tiek raksturots kā &quot;radošākais un ietekmīgākais tēls mūsdienu elektronikās mūzikas skatuvē&quot;. Uz ''Aphex Twin'' atsaucās daudzas 2000. gadu mūzikas zvaigznes, pieminot mākslinieku kā spilgtu ietekmes objektu.

Populārākie singli — ''Window Licker'', ''Come to Daddy'', ''Girl/Boy Song.''

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Limerika|Limerikā]] velsiešu ģimenē. Bērnību pavadījis [[Kornvola|Kornvolā]]. 13 gadu vecumā bijis [[Diskžokejs|DJ]] vietējos [[reivs|reivos]]. Mūziķa karjeru, atšķirībā no citiem elektroniskās mūzikas artistiem, aizsāka ar mūzikas producēšanu — pēc viņa vārdiem ''miksēšana ir piebīdīta producēšanai — tā es tieši komunicēju ar publiku''. Skaņdarbi parasti tiek gličēti (izmantotojot speciālus skaņas pārveidotājus), kas padara skaņas daudz spalgākas, šo gličēšanu parasti pielieto tādos žanros kā [[ambientā mūzika|ambientajā mūzikā]] un ''[[IDM]]''.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20060530043105/http://xltronic.com/discography/artist/1/aphex-twin ''Aphex Twin'' pilna diskogrāfija] 
* [https://web.archive.org/web/20060507083042/http://xltronic.com/nostalgia/aphextwin.nu/v4/ ''Aphex Twin'' kopiena]

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mansterā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Ambientās mūzikas izpildītāji]]
[[Kategorija:Tehno mūzikas izpildītāji]]
[[Kategorija:Drum &amp; bass mūzikas izpildītāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>bsy4iye7m35qggbrkrk40idyyfpzx02</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmā atmoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14130</id>
    <revision>
      <id>4540455</id>
      <parentid>4395507</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:36:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Elizijs</username>
        <id>112482</id>
      </contributor>
      <comment>piev. attēli u.c. labojumi</comment>
      <origin>4540455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8638" sha1="edoia6b5ycg3cw3rocu4ewvtyirgqjm" xml:space="preserve">[[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|350px|Alegorisks Pirmās atmodas laika attēls ar [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] dzejoli &quot;Nevis slinkojot un pūstot&quot; (mākslinieks H. Šics, 1873.)]]

'''Pirmā atmoda''' bija aptuveni no 1850. līdz 1880. gadiem ilgusi [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] vadīta [[latvieši|latviešu]] nacionālā kustība. Pēc tam latviešu tautā sāka izplatīties jauna sabiedriskā kustība — [[Jaunā strāva]] —, savukārt jaunlatviešu darbība, sākoties [[Baltijas pārkrievošana]]i, pierima.

== Pirmsākumi ==
Pirmās šīs sabiedriskās kustības pazīmes parādījās jau [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], kad [[Latvija|Latvijā]] uzplaukumu piedzīvoja [[brāļu draudzes|brāļu draudžu]] kustība (1729-1861). Viens no latviešu nacionālās kustības ierosinātājiem bija arī vācu dzejnieks un literāts [[Johans Gotfrīds Herders]], kurš no [[1764]]. gada līdz [[1769]]. gadam [[Rīga|Rīgā]] strādāja par mācītāju un skolotāju. Iepazīstoties ar latviešu tautas kultūru Herders palika sajūsmināts un pārsteigts par latviešu [[tautasdziesma|tautas dziesmu]] daudzveidību. 

Latviešu pirmās atmodas sākums tiešā veidā saistīts ar [[1848]]. gada pilsonisko revolūciju uzbangojumiem [[Eiropa|Eiropā]], kad arī Latvijā parādās pirmās atmodas idejas. Latvijas „pirmās atmodas” galvenie ideologi bija [[jaunlatvieši]] — [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]], [[Juris Alunāns]].

== Jaunlatviešu kustība ==

Jaunlatviešu galvenās idejas bija:
# latviešu nacionālās kultūras izveidošana un kopšana, sevišķu uzmanību pievēršot tēvu valodai un nacionālajai skolai,
# latviešu sabiedrības diferencēšana un nostiprināšana,
# latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošana, kas savu pilnveidojumu ieguva Alunāna, Kronvalda un Ausekļa rakstos,
# latviešu organizēšanās biedrībās un savienībās

Jaunlatviešu kustība radās 19. gs. piecdesmitajos gados, kad Tērbatas universitātē mācījās aptuveni 30 latviešu. Viņu starpā bija tādi, kuri vairs nevēlējās pakļauties [[pārvācošanās|pārvācošanas]] spiedienam. Viens no viņiem bija Krišjānis Valdemārs, kurš sāka organizēt latviešu vakarus [[Tērbata|Tērbatā]]. Viņam pievienojās no 10 — 13 līdzīgi domājošu latviešu. Viņa galvenie līdzgaitnieki bija: Juris Alunāns un Krišjānis Barons. Latviešu vakaros pārrunāja problēmas, kas skāra ne tikai latviešu tautas toreizējo stāvokli, bet arī tās pagātni un nākotni. Šajās sanāksmēs izkristalizējās Jaunlatviešu galvenās idejas. Nosaukums Jaunlatvieši radies no Vācijā radušās literātu liberālistiskās kustības — „Junges Deutschland” kuras pamatidejas bija līdzīgas Jaunlatviešu kustībai un tāpēc vāci Jaunlatviešu kustību nosauca „Junges Lettland&quot;. Jaunlatviešiem raksturīgais tautas [[romantisms|romantisma]] novirziens literatūrā ātri vien pārvērtās plaukstošā nacionālismā.

== Jaunlatviešu kustības pirmsācēji ==

=== Krišjānis Valdemārs ===

{{main|Krišjānis Valdemārs}}
[[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|thumb|150px|[[Krišjānis Valdemārs]]]]

Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]], miris 1891. gada 7. decembrī [[Maskava|Maskavā]]) dzimis zemnieku ģimenē. Pēc [[Lubezere]]s skolas beigšanas (1840) strādāja Sasmakā (tagadējā [[Valdemārpils]]) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstālē un Ēdolē par skrīveri. Beidza [[Liepāja]]s ģimnāziju (1854), pēc tam studēja valststiesības un tautsaimniecību Tērbatas universitātē. 

Publicētajos rakstos uzstājās pret vācu muižnieku privilēģijām un feodālo iekārtu, tādējādi objektīvi sekmējot kapitālisma attīstību Latvijā par līdzekli tam uzskatot valdības reformas. Aicinājis latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt nacionālo pašapziņu un kultūru. Pēc universitātes beigšanas (1858), strādāja Pēterburgā par Finansu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams, Krievijas Ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburg Zeitung” līdzstrādnieks. 1862. — 1865. gadā viņš bija „Pēterburgas avīžu ” izdevējs - sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors. [[1864]]. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos. No [[1867]]. gada viņš Maskavā nodarbojās ar publicistiku; rakstīja arī [[krievu valoda|krievu]] un [[vācu valoda|vācu valodā]]. 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība. Ļoti daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjānis Barons, [[Fricis Brīvzemnieks]]) izveidojis latviešu dainu skapi.

=== Juris Alunāns ===
[[Attēls:Alunāns Juris.jpeg|thumb|150px|[[Juris Alunāns]]]]

{{main|Juris Alunāns}}
Juris Alunāns (dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā, miris 1864. 18. aprīlī Jostenes pagastā) bija latviešu mākslas dzejas nodibinātājs un literārās valodas kopējs. 1854. gadā beidzis [[Jelgava]]s ģimnāziju. Jau skolas laikā apguvis krievu, vācu, [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]], [[franču valoda|franču]], [[lietuviešu valoda]]s. Pētīja latviešu valodu, atdzejojis lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu. No 1856 g. studēja tautsaimniecību Tērbatas ([[Tartu]]) universitātē, kur uzsāka rosīgu publicistiku un literāru darbu. 1856. gadā izdevis dzejoļu krājumu — ''[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]''. Alunāns gribēja paradīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas klasisks apkopojums latviešu valodā. 1862. gadā piedalījās Krišjāņa Valdemāra izveidotājā pirmajā progresīvā laikraksta „[[Pēterburgas avīzes]]” tapšanā. Alunāns pirmais sarakstījis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu dzeju, kas izteica tautas naidīgo attieksmi pret apspiedējiem, aicināja cīņā pret feodāļu kundzību, dzēlīgi izsmēja mācītājus un muižniekus. Juris Alunāns ir pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs, sacerējis aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā, Alunāns ir pirmais kurš savā dzejā aicina tautu cīnīties par brīvību.

=== Krišjānis Barons ===
[[Attēls:Barons.jpg|thumb|150px|[[Krišjānis Barons]]]]
{{main|Krišjānis Barons}}
Krišjānis Barons (dzimis 1835.gada 31. oktobrī Strutcelē, miris 1923. gada 8. martā Rīgā) bija folklorists, rakstnieks, publicists. 1855. gadā beidza Jelgavas ģimnāziju, 1856. — 1860. gadā studēja Tērbatas universitātē [[matemātika|matemātiku]] un [[astronomija|astronomiju]], 1862. - 1865. gadā bija „Pēterburgas avīžu” līdzstrādnieks. 1880. — 1893. gadā strādāja par skolotāju Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā. 1893. gadā atgriezās Rīgā, kur līdz mūža beigām kārtoja izdošanai latviešu tautas dziesmas. Darbojies darvinisma un dabaszinātņu pētīšanā. 1878. gadā stājās pie latviešu tautas dziesmu kārtošanas un būtībā turpināja Krišjāņa Valdemāra darbu. Krišjānis Barons mūža darbs folkloristikā bija  akadēmiskais tautas dziesmu krājums „[[Latvju Dainas]]” (1915), ko [[Jānis Endzelīns]] nosauca par latviešu filoloģijas stūrakmeni. Barons vēl sastādīja „Latvju dainu izlasi” un pētīja tautas dziesmu metriku („Latvju dainu izlase skolai un Jaunatnei”, 1931).

=== Atis Kronvalds ===
[[Attēls:Kronvalds.jpg|thumb|150px|[[Atis Kronvalds]]]]
{{main|Atis Kronvalds}}
Jaunlatvietis Atis Kronvalds (dzimis 1837. gada 15. aprīlī, miris 1875. gada 17. februārī) bija Krišjāņa Valdemāra latviešu vakaru tiešs turpinātājs. [[1870]]. gadā Atis Kronvalds Tērbatā nodibināja „rakstniecības vakarus” kur pulcējās 18 Tērbatas Universitātes latviešu studenti, šo vakaru nolūks bija modināt nacionālo pašapziņu un kopt, cieņā turēt un godā celt latviešu valodu. „Vakarnieki” paši sevi sauca par draugiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Jaunlatvieši]]</text>
      <sha1>edoia6b5ycg3cw3rocu4ewvtyirgqjm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14290</id>
    <revision>
      <id>4540603</id>
      <parentid>4371788</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:52:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4540603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9686" sha1="qt3qdzkad7v8q2qigb472465qqgstrf" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Република Србија / Republika Srbija''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Serbijas Republika
|            valsts_nosaukums = Serbia
|               karoga_attēls = Flag of Serbia.svg
|            karoga_nosaukums = Serbijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Serbia.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Serbijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                valsts_himna = ''[[Bože pravde]]'' (''Боже правде'')
|               kartes_attēls = Serbia_(orthographic_projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Belgrada]]
| latd=44 | latm=48 | latNS=N | longd=20 | longm=28 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[serbu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Serbijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Ana Brnabiča]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Serbijas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Džuro Macuts]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Serbija vēsture|Izveidošanās]]
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Neatkarība
|          neatkarības_datums = [[1867. gads|1867]]/{{dat|1878||}}
|       neatkarības_notikums2 = Apvienošanas ar Vojvodinu
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1918||}}
|       neatkarības_notikums3 = Neatkarīga republika
|         neatkarības_datums3 = {{dat|2006|6|5}}
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 77 474
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = {{samazinājās}}6,963,764 {{small|(neskaitot Kosovu)}}&lt;ref name=&quot;stat.gov.rs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.gov.rs/ |title=PBC stats|date=2019|website=stat.gov.rs}}&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2019
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 105.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 891
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 95.
|                     IKP_PPP = {{palielinājās}} $129,313&amp;nbsp;miljardi&lt;ref name=&quot;IMFWEORS&quot;/&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2019
|               IKP_PPP_rangs = 78.
|          IKP_PPP_per_capita = {{palielinājās}} $18 566 {{small|(neskaitot Kosovu)}}{{lower|0.2em|&lt;ref name=&quot;IMFWEORS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=25&amp;pr.y=14&amp;sy=2017&amp;ey=2021&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=942&amp;s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&amp;grp=0&amp;a= |title=World Economic Outlook Database, April 2019 |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]] |website=IMF.org |access-date=15 July 2019}}&lt;/ref&gt;}}
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 70.
|                 GDP_nominal = {{palielinājās}} $52,424&amp;nbsp;miljardi&lt;ref name=&quot;IMFWEORS&quot;/&gt;
|            GDP_nominal_year = 2019
|            GDP_nominal_rank = 83.
|      GDP_nominal_per_capita = {{palielinājās}} $7526 {{small|(neskaitot Kosovu)}}{{lower|0.2em|&lt;ref name=&quot;IMFWEORS&quot;/&gt;}}
| GDP_nominal_per_capita_rank = 79.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.806
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 64.
|                        Gini = {{samazinājās}} 37.8&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&amp;init=1&amp;language=en&amp;pcode=tessi190&amp;plugin=1 |title=Gini coefficient of equivalised disposable income – EU-SILC survey |publisher=[[Eurostat]] |website=ec.europa.eu |access-date=7 March 2019}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2017
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Serbijas dinārs]]
|                valūtas_kods = RSD
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.rs]]
|              tālsarunu_kods = 381
|                iso_kods_num = 688
|              iso_kods_alfa2 = RS
|              iso_kods_alfa3 = SRB
}}

'''Serbija''' ({{val|sr|Република Србија / Republika Srbija}}) ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], austrumos tā robežojas ar [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], dienvidos ar [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]], [[Kosova|Kosovu]] un [[Albānija|Albāniju]], bet rietumos ar [[Melnkalne|Melnkalni]], [[Horvātija|Horvātiju]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]]. Serbijas galvaspilsēta ir [[Belgrada]].

Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/137634.pdf Conclusions of the European Council (27/28 June 2013)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130705123423/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/137634.pdf |date={{dat|2013|07|05||bez}} }} Briselē, 2013. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Serbijas vēsture}}
Līdz 2006. gadam Serbija bija viena no [[Dienvidslāvija]]s republikām, no kuras pakāpeniski atdalījās [[Slovēnija]], [[Horvātija]], [[Maķedonijas Republika]] (1991), [[Bosnija un Hercegovina]] (1992). 2006. gada 21. maijā notika referendums par [[Melnkalne]]s atdalīšanos un 3. jūnijā Melnkalne un 5. jūnijā Serbija tika pasludinātas par neatkarīgām valstīm. 2008. gada 17. februārī neatkarību pasludināja [[Kosova]], tomēr tās neatkarību atzinušas nedaudz vairāk nekā puse [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalstu.

== Iedzīvotāji ==
Atbilstoši 2011. gada [[tautskaite]]i Serbijas iedzīvotāju skaits (bez Kosovas) sasniedza 7 186 862. Iedzīvotāju vidējais blīvums — 92,8 vienā kvadrātkilometrā. Kopš 20. gadsimta beigām iedzīvotāju skaits Serbijā ir samazinājies emigrācijas un zemās dzimstības rezultātā. Serbijas iedzīvotāji ir viena no vecākajām nācijām pasaulē ar vidējo vecumu 42,9 gadi. Vidējais paredzamais dzīves ilgums — 75,6 gadi.

Kopš Dienvidslāvijas sabrukšanas un ar to saistītajiem kariem Serbijā ir liels bēgļu skaits, kopā ar pārvietotajām personām pārsniedzot 7% iedzīvotāju (pārsvarā [[serbi]] no [[Horvātija]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Kosova]]s).

Serbi veido 83% valsts iedzīvotāju (5 988 150, 2011. gadā). Citas lielākās etniskās grupas ir [[ungāri]] (3,5%, bet [[Vojvodina|Vojvodinā]] 13%) un [[čigāni]] (oficiāli 2,1%, bet patiesais skaits varētu būt ievērojami lielāks). 59,4% valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 16% galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], kas ir lielākā pilsēta ar 1 233 796 iedzīvotāju. Serbi lieto [[serbu valoda|serbu valodu]] (dzimtā valoda 88% valsts iedzīvotāju), rakstībā [[kirilicas alfabēts|kirilicas alfabētu]]. Lielākā daļa ticīgo serbu pieder [[Serbijas pareizticīgā baznīca|Serbijas pareizticīgajai baznīcai]] (vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju).

== Saimniecība ==
Serbijai ir jauna [[tirgus ekonomika]] ar vidēju ienākumu līmeni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/DATASTATISTICS/0,,contentMDK:20421402~pagePK:64133150~piPK:64133175~theSitePK:239419,00.html#Upper_middle_income|title=Upper-middle-income economies|publisher=The World Bank}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] datiem, Serbijas nominālais IKP 2018. gadā tiek oficiāli lēsts 50,651 miljardu ASV dolāru apjomā, jeb 7243 uz vienu iedzīvotāju, bet pēc [[pirktspējas paritāte]]s 122,759 miljardi jeb 17 555 uz vienu iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=53&amp;pr.y=16&amp;sy=2017&amp;ey=2021&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=942&amp;s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC%2CPCPIPCH&amp;grp=0&amp;a= |title=World Economic Outlook Database, April 2019 |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]] |website=IMF.org |access-date=11 April 2019}}&lt;/ref&gt; Ekonomikā dominē pakalpojumi, kas veido 67,9% no IKP, kam seko rūpniecība ar 26,1% no IKP un lauksaimniecība ar 6% no IKP.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;http://publikacije.stat.gov.rs/G2018/PdfE/G20181271.pdf&lt;/ref&gt; Serbijas oficiālā valūta ir [[Serbijas dinārs]] ([[ISO 4217|ISO]] kods RSD), centrālā banka ir [[Serbijas Nacionālā banka]]. [[Belgradas fondu birža]] ir vienīgā birža valstī, tās [[tirgus kapitalizācija]] ir 8,65 miljardi ASV dolāru un tā veido [[BELEX15]] indeksu, kurā iekļautas 15 likvīdāko uzņēmumu akcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Belgrade Stock Exchange jsc, Belgrade|url=http://www.belex.rs/eng/o_berzi/o_berzi_pregled|website=belex.rs|accessdate=5 August 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200317145748/https://www.belex.rs/eng/o_berzi/o_berzi_pregled|archivedate={{dat|2020|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Kosova]]
* [[Vojvodina]]
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Serbijas pilsētu uzskaitījums]]

{{Serbija-aizmetnis}}

{{Eiropa}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Serbija| ]]
[[Kategorija:Republikas]]</text>
      <sha1>qt3qdzkad7v8q2qigb472465qqgstrf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nepilsoņi (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15000</id>
    <revision>
      <id>4540650</id>
      <parentid>4538451</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:54:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nepilsoņu īpatsvars dažādās etniskajās grupās (2011){{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/2ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |title=Iedzīvotāju Reģistra dati (01.07.2011) |access-date=11.08.2011 |archive-date=16.03.2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120316064720/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/2ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf }} */</comment>
      <origin>4540650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39447" sha1="3ywlcwq2hyr8jbs2obzh5xazpqunzly" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|nepilsoņiem Latvijā|Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)|nepilsoņi}}
{{Latvijas politika}}

'''Latvijas nepilsoņi''' ir [[Latvija|Latvijas Republikā]] pastāvīgi dzīvojošas [[persona]]s, kas līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] bija [[Padomju Savienība|PSRS]] pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību. 
Līdz 2020. gada 1. janvārim Latvijas nepilsoņi saviem jaundzimušajiem bērniem varēja brīvi izvēlēties vai nu Latvijas nepilsoņa statusu, vai arī [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsonību]].&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nolemj-izbeigt-nepilsona-statusa-pieskirsanu-jaundzimusajiem.a335456/|title=Saeima nolemj izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nepilsoņa statuss Latvijā pašlaik ir apmēram 160 tūkstošiem cilvēku, 8,7 % no kopskaita.&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Latvia's population is 1,845,000 in 2026|url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/02.06.2026-latvias-population-is-1845000-in-2026.a648605/|access-date=2026-10-21|website=eng.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|title=In Latvia, there are over 162 thousand non-citizens|url=https://en.bb.lv/article/politics/2026/06/13/in-latvia-there-are-over-162-thousand-non-citizens-where-do-they-live-the-most-102002|access-date=2026-10-21|website=bb.lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Latvian non-citizens passport.jpg|thumb|200px|[[Latvijas Republika]]s nepilsoņu pases vāks]]
[[Attēls:Latvijas Republikas nepilsoņu pases 1 lpp.jpg|thumb|200px|[[Latvijas Republika]]s nepilsoņu pases paraugs: 1. lpp.]]
Pirmais Latvijas nepilsoņu kopums sastopams uzreiz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts dibināšanas]] un [[1919]]. gada 23. augusta &quot;Likuma par pavalstniecību&quot; pieņemšanas. Bezpavalstnieki (t.s. ''nansenisti'') tai laikā lielāko tiesu bija bijušie [[Krievijas Impērija]]s pavalstnieki, kuri par tādiem vairs nevēlējās skaitīties, emigranti ar [[Nansena komisija]]s izdotām pasēm ([[1925]]. gada tautas skaitīšanā Latvijā fiksēti 33 544 bezpavalstnieki). Tādu bezpavalstnieku pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] bija diezgan daudz arī citās [[Eiropa]]s valstīs.

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gada 27. jūlijā tika ierosināts likumprojekts &quot;Par Latvijas PSR pilsonību&quot;, bet 5. augustā [[Latvijas Tautas fronte]]s Dome to noraidīja un pieņēma lēmumu par republikas pilsoņu reģistrāciju, to atstājot katra individuālajai izvēlei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barikadopedija.lv/raksti/1989 |title=Barikadopēdija |access-date={{dat|2019|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190207165103/http://www.barikadopedija.lv/raksti/1989 |archivedate={{dat|2019|02|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''[https://web.archive.org/web/20150402113522/http://www.tuvari.com/uploads/ltfii.pdf Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas]. Rīga: LTF izdevniecība, 1990. — 7. lpp.''&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 1991. gada [[15. oktobris|15. oktobrī]] pieņēma lēmumu&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=69914 LR AP 15.10.1991. lēmums &quot;Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem&quot;]&lt;/ref&gt; &quot;Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem&quot;, kas noteica, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas “kurām bija Latvijas Republikas pilsonība {{dat|1940|6|17}} un šo personu pēcnācēji”. {{dat|1992|10|22}} [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] pieņēma lēmumu &quot;Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms {{dat|1914|8|1|G}} dzīvoja [[Latvija]]s robežās un viņu pēcnācējiem&quot;. Saskaņā ar minētā lēmuma 1. punktu par piederīgu pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma ''[[ipso facto]]'' tika atzītas personas, kuras saskaņā ar {{dat|1919|8|23|G}} &quot;Likuma par pavalstniecību&quot; 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, bet nebija šīs tiesības realizējušas.

{{dat|1995|4|12|G}} pieņemtais likums &quot;Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības&quot;&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=77481 Likums &quot;Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības&quot;]&lt;/ref&gt;  noteica, ka Latvijas nepilsoņi ir personas, kas 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstītas Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz {{dat|1992|7|1|D}} bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā, un viņu bērni.

2017. gada 11. septembrī Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] Saeimas Prezidijam iesniedza likumprojektu &quot;Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem&quot;, kas paredzēja atzīt visus pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu &quot;Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības&quot; būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nebūtu vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūtu citas valsts pilsonis. [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] nolēma izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ignorejot-nacionalas-apvienibasveto-prezidents-uzstaj-uz-pilsonibu-nepilsonu-berniem.a249825/ Ignorējot Nacionālās apvienības veto, prezidents uzstāj uz pilsonību nepilsoņu bērniem] Madara Fridrihsone, lsm.lv ziņu redakcija 2017. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja tikai 39 [[12. Saeima]]s deputāti (visi opozīcijas frakciju deputāti un četri &quot;[[Vienotība]]s&quot; frakcijā strādājošie partijas „[[Kustība Par]]” biedri), bet pret balsoja 38 valdošās koalīcijas deputāti, savukārt 14 atturējās.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-noraida-vejona-rosinato-nepilsonu-bernu-likumu.a250901/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+22.09.2017.&amp;utm_medium=email Saeima noraida Vējoņa rosināto «nepilsoņu bērnu likumu»] Māris Klūga, Anete Bērtule, lsm.lv ziņu redakcija 2017. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Nepilsoņu statusa piešķiršanu jaundzimušajiem pārtrauca ar [[13. Saeima]]s 2019. gada 17. oktobrī apstiprināto likumprojektu.&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot;/&gt;

== Demogrāfija ==
[[2011. gads|2011]]. gada 1. martā [[Latvija|Latvijā]] pēc tautas skaitīšanas provizoriskiem datiem dzīvoja 290 660 nepilsoņi (14,1% iedzīvotāju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Latvijas iedzīvotāju valstiskā piederība |access-date={{dat|2012|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savukārt pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2011. gada janvārī Latvijā dzīvoja 326 735 nepilsoņi (14,6% iedzīvotāju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.01.2011., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=25.10.2012 |archive-date=11.08.2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110811054449/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf }}&lt;/ref&gt; Atšķirības 2011. gada tautas skaitīšanas datos un Iedzīvotāju reģistra datos radās no tā, ka daļa nepilsoņu, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas |access-date={{dat|2012|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem pēc 2020. gada Latvijā notika straujāka nepilsoņu skaita samazināšanās. [[2022. gads|2022]]. gada vidū dzīvoja 191 036 nepilsoņi (9,3% iedzīvotāju),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9158/download |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.07.2022., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=23.09.2022 }}&lt;/ref&gt; kurpretī [[2021. gads|2021]]. gada sākumā Latvijā dzīvoja 209 007 nepilsoņi (10,1% iedzīvotāju),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvp_latvija_pec_vpd.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.01.2021., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=02.02.2021 |archive-date=10.02.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210210100214/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvp_latvija_pec_vpd.pdf }}&lt;/ref&gt; no tiem 65,5 % bija krievi, 13,7% — baltkrievi, 9,9% — ukraiņi. Pēc šiem datiem nepilsoņi veidoja 26,2 % no Latvijas krievu, 44,9% no baltkrievu, 41,4% no ukraiņu kopskaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvn_latvija_pec_ttb_vpd.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības uz 01.01.2021., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=02.02.2021 |archive-date=18.03.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230318150712/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvn_latvija_pec_ttb_vpd.pdf }}&lt;/ref&gt; Starp Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā līdz 17 gadiem nepilsoņu 2015. gada sākumā bija 2,1 %, pilngadīgo iedzīvotāju vidū — 14,2 %, vecuma grupā no 90 gadiem — 25,0 %.&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISVG_Latvija_pec_DZGada_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316141409/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISVG_Latvija_pec_DZGada_VPD.pdf |date=16.03.2015 }} PMLP 01.01.2015&lt;/ref&gt; 62,2% nepilsoņu 2021. gadā dzīvoja trīs lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī un Liepājā (no visiem iedzīvotājiem — 41,2%).&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/ispp_pasvaldibas_pec_vpd.pdf Iedzīvotāju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210516213808/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/ispp_pasvaldibas_pec_vpd.pdf |date={{dat|2021|05|16||bez}} }}  PMLP 01.01.2021&lt;/ref&gt; Vēl 5495 nepilsoņi 2021. gada sākumā, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, dzīvoja ārvalstīs.&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/psav_aarvalstiis_latvijas_vpd.pdf Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (Datums=01.01.2021)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210516222347/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/psav_aarvalstiis_latvijas_vpd.pdf |date=16.05.2021 }} PMLP&lt;/ref&gt; 2016. gada sākumā 57,1% nepilsoņu bija dzimuši ārpus Latvijas, pie kam vecāki par 50 gadiem bija 65,5% nepilsoņu un no viņiem 76,9% bija dzimuši ārpus Latvijas.&lt;ref&gt;[https://rm.coe.int/16806c72e6 Latvijas Republikas trešais nacionālais ziņojums par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. ACFC/SR/III(2016)001] 46. lpp.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kā nepilsoņi bija reģistrēti  47 bērni, kas dzimuši 2016. gadā, 51 bērns, kas dzimis 2017. gadā un 33 bērni, kas dzimuši 2018. gadā.&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Latvijas iedzīvotāju valstiskās piederības izmaiņas kopš 2011. gada&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/ Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā – Valstiskā piederība un Laika periods] Oficiālās statistikas portāls&lt;/ref&gt;
|-bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Valstiskā piederība

! colspan=&quot;2&quot; | 2011.

! colspan=&quot;2&quot; | 2013.

! colspan=&quot;2&quot; | 2015.

! colspan=&quot;2&quot; | 2017.

! colspan=&quot;2&quot; | 2019.

! colspan=&quot;2&quot; | 2021.

! colspan=&quot;2&quot; | 2023.

! colspan=&quot;2&quot; | 2025.
|-bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %
|-
| '''Latvijas pilsoņi'''

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 731 807&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 83,5
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 708 411&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 84,4
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 687 663&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 85,0
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 670 670&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 85,7
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 653 343&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 86,1
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 640 782&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 86,7
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 642 504&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 86,7 

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 630 884&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 87,7
|-
| '''Latvijas nepilsoņi'''

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;296 619&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 14,3
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;267 559&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 13,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;242 259&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 12,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;222 847&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 11,4
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;205 565&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10,7
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;190 522&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10,1

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;177 758&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 9,4

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;165 875&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 8,9
|-
| '''Citu valstu pilsoņi un bezpavalstnieki'''

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;46 179&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;47 855&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,4
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;56 174&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,8
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;56 599&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,9
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;61 060&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 3,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;61 919&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 3,3
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;74 977&lt;ref&gt;pieauɡums ukraiņu bēɡļu dēļ&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 4,0

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;63 806&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 3,4
|-
|}

=== Nepilsoņu īpatsvars dažādās etniskajās grupās (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/2ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |title=Iedzīvotāju Reģistra dati (01.07.2011) |access-date=11.08.2011 |archive-date=16.03.2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120316064720/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/2ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf }}&lt;/ref&gt; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!etniskā grupa
!Latvijas pilsoņi
!% no visiem
!Latvijas nepilsoņi
!% no visiem
!citu valstu pilsoņi u.c.
!% no visiem
!kopā
!% no Latvijas iedzīvotājiem
|-
|'''Latvieši'''||1 321 437||99,8%||'''1198'''||0,1%||1078||0,1%||1 323 713||59,5%
|-
|'''Lietuvieši'''||18 328||62,8%||'''8412'''||28,8%||2433||8,4%||29 194||1,3%
|-
|'''Igauņi'''||1423||61,0%||'''473'''||20,2%||440||18,8%||2336||0,1%
|-
|'''Baltkrievi'''||30 991||39,7%||'''43 172'''||55,3%||3889||5,0%||78 052||3,5%
|-
|'''Krievi'''||364 529||60,1%||'''209 934'''||34,6%||32 509||5,3%||606 972||27,3%
|-
|'''Ukraiņi'''||18 383||33,8%||'''30 625'''||56,3%||5390||9,9%||54 398||2,4%
|-
|'''Poļi'''||38 916||76,4%||'''10 845'''||21,3%||1199||2,3%||50 960||2,3%
|-
|'''Ebreji'''||6236||65,8%||'''2764'''||29,2%||474||5,0%||9474||0,4%
|-
|'''Kopā'''||1 847 618||83,1%||'''319 267'''||14,3%||57 345||2,6%||2 224 230||100%
|}

{{bar box
|title=Latvijas nepilsoņu etniskais sastāvs (2026)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība un Laika periods|access-date={{dat|2026|10|28||bez}}|4=|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|titlebar=#ddd
|left1=Etniskā piederība
|right1=Procenti
|float=
|width=350px
|bars=
{{bar percent|[[Latvijas krievi|krievi]] (105 243)            |Red|65.9}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (22 475)     |pink|14.1}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (15 958)           |Yellow|9.9}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|poļi]] (5828)                   |violet|3.6}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] (3670)       |Green|2.3}}
{{bar percent|[[Latvijas ebreji|ebreji]] (680)                |blue|0.4}}
{{bar percent|[[latvieši]] (345)                              |purple|0.2}}
{{bar percent|[[čigāni]] (193)                                |black|0.1}}
{{bar percent|[[igauņi]] (186)                                |black|0.1}}
{{bar percent|cita vai neizvēlēta (5164)                      |blue|3.2}}
}}

Nepilsoņu skaits saruka [[naturalizācija]]s (uzņemšana Latvijas pilsonībā paātrinājās pēc [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998. gada referenduma par Pilsonības likumu]] un palēninājās pēc 2004. gada), emigrācijas, zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ.&lt;ref&gt;''[[Vladimirs Buzajevs|Бузаев В. В.]]'' [http://rusblogi.delfi.lv/buzaev/%d0%b2%d0%b5%d1%87%d0%bd%d0%be%d0%b5-%d1%80%d0%b0%d0%b1%d1%81%d1%82%d0%b2%d0%be-2/ Вечное рабство-2]{{Novecojusi saite}} [[Delfi (portāls)|DELFI]], 19.08.2010.&lt;/ref&gt; Daļa nepilsoņu pieņēma Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsonību.

== Statuss, atšķirības tiesībās ==
[[Attēls:Visa_requirements_for_Latvian_non-citizens.png|thumb|400px|Valstis, kurās Latvijas nepilsoņiem  nav nepieciešama ieceļošanas vīza, attēlotas zaļā krāsā]]

Nepilsoņiem Latvijā ir ievērojami plašākas tiesības nekā [[bezvalstnieki]]em — personām, kam nav valstiskās piederības, piemēram, viņiem ir Latvijas Republikas nepilsoņu pases, tiesības dzīvot Latvijas teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju un Latvijas Republikas diplomātiskā aizsardzība ārzemēs. Tā, [[Satversmes tiesa]] sprieduma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2004-15-0106_Spriedums.pdf |title=Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-15-0106 par nepilsoņa statusa atņemšanu |access-date={{dat|2016|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420001443/https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2004-15-0106_Spriedums.pdf }}&lt;/ref&gt; par nepilsoņa statusa atņemšanas iespējām 17. punktā atzina, ka &quot;''nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no [[Latvijas Satversme]]s 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā''&quot;.

Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņi nav ANO 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjekti, atsaucoties uz to, ka nepilsoņiem paredzētas plašākas tiesības nekā šīs konvencijas subjektiem.&lt;ref&gt;Latvijas Ziņojums ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējam periodiskajam parskatam, 2011, A/HRC/WG.6/11/LVA/1 [http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/106/95/PDF/G1110695.pdf?OpenElement {{en ikona}}]{{Novecojusi saite}} [http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/106/97/PDF/G1110697.pdf?OpenElement {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222205043/http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/106/97/PDF/G1110697.pdf?OpenElement |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} 46. pkt.&lt;/ref&gt; 
ANO Augstā Komisāra bēgļu lietās pārvalde nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā;&lt;ref&gt;[http://www.unhcr.org/statistics/STATISTICS/4676a71d4.pdf][[2006. gads|2006]]&lt;span&gt;. gada globālās tendences — sk. 14. tab.&lt;/span&gt;, angliski&lt;/ref&gt; ANO Speciālais ziņotājs par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un saistītu neiecietību sauc nepilsoņus par apatrīdiem (stateless persons) un atsaucas uz [[1961]]. gada konvenciju, iesakot pārskatīt naturalizācijas prasības.&lt;ref&gt;[http://www2.ohchr.org/english/bodies/hrcouncil/docs/7session/A.HRC.7.19.Add.3.doc Report on mission to Latvia (2008)] — See Para. 30, 88&lt;/ref&gt; Latvijas Republikas Tiesībsargs R. Apsītis secināja, ka nepilsoņu īpašais tiesiskais statuss &quot;ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa&quot;&lt;ref&gt;[http://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā — 16. lpp.] 2008&lt;/ref&gt;

Latvijas nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no [[Igaunija]]s nepilsoņiem), kaut gan viņi var būt Latvijas partiju biedri&lt;ref&gt;[http://www.ur.gov.lv/drukat.php?t=8&amp;id=1090&amp;v=lv Politisko partiju likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071007034533/http://www.ur.gov.lv/drukat.php?t=8&amp;id=1090&amp;v=lv |date={{dat|2007|10|07||bez}} }} — sk. 26. p.&lt;/ref&gt; un ziedot partijām.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070625220046/http://www.knab.gov.lv/uploads/htm/likumi/PO_finansesanas_likums.htm Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums] — sk. 4. p.&lt;/ref&gt; Pastāv arī ierobežojumi&lt;ref&gt;[http://cilvektiesibas.org.lv/site/record/docs/2013/10/11/LVCitizens2013.pdf Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts] [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]], 2013. g.&lt;/ref&gt; sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā (sk. [[Andrejeva pret Latviju]]), iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu ([[2007. gads|2007]]. gada [[janvāris|janvārī]] šī iespēja paverās nepilsoņiem vairumā ES valstu un Islandē&lt;ref&gt;[https://archive.today/20120728102627/www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2007/janvaris/17-2/?print=on Latvijas nepilsoņi uz ES var ceļot bez vīzas, ''am.gov.lv''], 17.01.2007.&lt;/ref&gt;), studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c.

No 2008. gada jūnija Krievijas Federācija ieviesa nepilsoņiem bezvīzu režīmu īstermiņa braucieniem, bet iepriekš iekasēja no tiem mazākas nodevas par vīzām nekā no LR pilsoņiem.&lt;ref&gt;[http://www.gorod.lv/novosti/73120/negrazhdane_latvii_mogut_ehat_v_rossiyu_bez_vizyi Неграждане Латвии мoгут ехать в Россию без визы]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rg.ru/2008/06/26/russia-negrazhdane.html Для кого открыт шлагбаум. Не все неграждане Латвии и Эстонии имеют право без визы приезжать в Россию]&lt;/ref&gt;

== Naturalizācijas iespējas ==
Naturalizācija Latvijā sākās [[1995]]. gada [[februāris|februārī]], tomēr līdz [[1998]]. gada beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo &quot;naturalizācijas logu&quot; dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija ir liegta Pilsonības likuma&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=57512 Pilsonības likums]&lt;/ref&gt; 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes [[1991]]. gada federālistisko organizāciju, ieskaitot [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]], darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma — &quot;totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības&quot; paudēji un personas, kuras
&quot;antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu&quot;). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. gada 21. augusta.

Pārējiem nepilsoņiem, lai naturalizētos, jāparaksta solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, jāsamaksā valsts nodeva, jānokārto eksāmeni [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] un himnas zināšanās, latviešu valodā un [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] (cita starpā iespējams tāds jautājums, kā [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada notikumu Latvijā]] kvalifikācija, kur par pareizo tiek uzskatīta atbilde &quot;okupācija&quot;). Valsts tomēr var atteikt personai pilsonību, pat ja tā izpilda šīs prasības, tomēr tiek uzskatīts, ka personas rīcība bijusi pretrunā ar doto solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai (sk. [[Jurijs Petropavlovskis]]). Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem naturalizācijas process vidēji ilgst 7—8 mēnešus. Līdz [[2011. gads|2011]]. gada septembra beigām bija naturalizējušies 136 897 cilvēki&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/Naturalizacija.html Aktuālā statistika par naturalizācijas procesu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111111020518/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/Naturalizacija.html |date={{dat|2011|11|11||bez}} }} [[PMLP]]&lt;/ref&gt; (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki&lt;ref&gt;2007. gadā 97,6 % Latvijā naturalizēto bija nepilsoņi, 1,6 % — bijušie Krievijas pilsoņi — ''Щербакова Е.'' [http://demoscope.ru/weekly/2009/0403/barom05.php Среди получивших гражданство в странах ЕС-27 в 2007 году больше всего было граждан Марокко и Турции, около трети составили граждане других европейских стран] Демоскоп Weekly № 403—404&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://rus.delfi.lv/news/daily/europe/novye-grazhdane-es-marokkancy-turki-indusy.d?id=39039158 Новые граждане ЕС: марокканцы, турки, индусы] [[Delfi (portāls)|DELFI]]{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;). Visvairāk naturalizācijas iesniegumu bija [[2004. gads|2004]]. gadā — 21 297 (2009. gadā — 3470); respektīvi, visvairāk naturalizēto bija [[2005. gads|2005]]. gadā — 19 169 ([[2009. gads|2009]]. gadā — 2080).&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS_LmP.nsf/0/3B014471128FD49DC225777D00346291?OpenDocument Atbilde uz deputātu jautājumu Nr. 1-28/2547, 12.08.2010, ar naturalizācijas statistiku]&lt;/ref&gt;
 
2010. gadā Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 2336 cilvēki, bet [[Krievijas Federācijas pilsonība|Krievijas Federācijas pilsonību]], atsakoties no Latvijas nepilsoņa statusa, pieņēma 5768 cilvēki. Savukārt 2011. gadā naturalizējās 2467, bet Krievijas pilsonību pieņēma 2884 nepilsoņi.
Šo procesu rezultātā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ievērojami palielinājās: ja 1997. gadā Latvijā dzīvoja ap 8000 cilvēku ar Krievijas pasi, tad 2011. gadā Krievijas pilsoņu skaits pārsniedza 40 000. To veicina Krievijas likumi, kas atvieglo pilsonības piešķiršanu bijušās PSRS iedzīvotājiem. Daudziem nepilsoņiem iegūt Krievijas pilsonību šķiet vienkāršāk, nekā nokārtot naturalizācijas eksāmenus, kuros tiek prasītas latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nepilsoni-biezak-izvelas-iegut-krievijas-nevis-latvijas-pilsonibu-13950089 Nepilsoņi biežāk izvēlas iegūt Krievijas, nevis Latvijas pilsonību. Ģirts Kasparāns. &quot;Diena&quot; 2012. gada 31. maijā.]&lt;/ref&gt;
No naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā līdz 2016. gada beigām Latvijas pilsonība tika piešķirta 144 000 cilvēkiem, pilsonības pretendentu vidū sieviešu un vīriešu proporcija bija gandrīz vienāda, 66% no viņiem bija krievi.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/divas-krievu-zurnalistes-kopa-iet-celu-uz-latvijas-pilsonibu-un-to-izgaismo-portala-lsm.lv.a218515/ Divas krievu žurnālistes kopā iet ceļu uz Latvijas pilsonību un to izgaismo portālā lsm.lv] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 10. janvārī&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas tiesībsargs [[Romāns Apsītis]] 2012. gadā secināja, ka &quot;valsts politika nolūkā veicināt naturalizāciju un nepilsoņu skaita samazināšanu ir leģitīma. Tā kā nepilsoņa statuss nav Latvijas pilsonības paveids, tad, izvēloties šo politiku, valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, bet gan personu motivēšana iegūt pilntiesīga pilsoņa statusu&quot; un &quot;vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, no vienas puses, tuvinātu šo statusu pilsoņa statusam un tai pat laikā tikai paildzinātu šo nenoteikto situāciju un “īpašo tiesisko statusu”, kas ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa&quot;.&lt;ref&gt;[http://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā — 2., 16. lpp.]&lt;/ref&gt;

Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] vairākkārt rosināja noteikt kārtību, lai Latvijā dzimis bērns automātiski kļūtu par Latvijas pilsoni, [[13. Saeima]] atbalstīja likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas pārtraukšanu jaundzumušajiem.&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot;/&gt;

== Nepilsoņi kā politiskais un cilvēktiesību jautājums ==
Starptautiskajā sabiedrībā tiek izteikti dažādi viedokli par nepilsoņu stāvokli.
2004. gadā Krievijas Ārlietu ministrija sagatavoja izlasi starptautisko organizāciju un NVO pārmetumu un rekomendāciju Latvijai minoritāšu tiesību jomā, tostarp arī par nepilsonību un naturalizāciju.&lt;ref&gt;Starptautisko organizāciju un NVO galveno pārmetumu un rekomendāciju saraksts mazākumtautību tiesību jomā: [https://web.archive.org/web/20060210073416/http://www.ryssland.se/emb_s27.htm angliski (2004)], [https://web.archive.org/web/20080505152337/http://www.georgia.mid.ru/press2003/133.html#s8 krieviski (2003)]&lt;/ref&gt;

2004. — 2006. gadā tapušās starptautiskās rekomendācijas Latvijai, kas skar nepilsonības jautājumu, ietvēra šādus ieteikumus:
* piešķirt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās;&lt;ref&gt;[https://rm.coe.int/third-report-on-latvia-latvian-translation-/16808b58b5 EKRN Trešais ziņojums par Latviju — 132. pkt.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.bayefsky.com/html/latvia_t4_cerd.php Concluding observations of the Committee on the Elimination of Racial Discrimination: Latvia (2003)] — Section 448&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;EDSO PA Rezolūcija par mazākumtautībām: [http://www.oscepa.org/documents/all-documents/annual-sessions/2004-edinburgh/declaration-11/236-edinburgh-declaration-russian/file krieviski — sk. 28. lpp.], [http://www.oscepa.org/documents/all-documents/annual-sessions/2004-edinburgh/declaration-11/232-edinburgh-declaration-eng/file angliski — sk. 24. lpp.] — sk. 16. pkt.&lt;/ref&gt;;&lt;ref&gt;EP Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā Nr. CommDH(2004)3 [https://web.archive.org/web/20050611004552/http://www.coe.int/T/R/CommissionerHR/%5BDocuments%5D/CommDH(2004)3_Latvia.asp#P363_122704 krieviski], [https://rm.coe.int/16806db6c1 angliski] — sk. 132.5. pkt.&lt;/ref&gt;
* vienkāršot naturalizāciju;&lt;ref&gt;EP Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā Nr. CommDH(2004)3 [https://web.archive.org/web/20050611004552/http://www.coe.int/T/R/CommissionerHR/%5BDocuments%5D/CommDH(2004)3_Latvia.asp#P363_122704 krieviski], [https://rm.coe.int/16806db6c1 angliski] — sk. 132.4. pkt.&lt;/ref&gt;
* mazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās;&lt;ref&gt;[https://rm.coe.int/third-report-on-latvia-latvian-translation-/16808b58b5 EKRN Trešais ziņojums par Latviju — 118. pkt.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17491&amp;lang=en PACE resolution No. 1527 (2006)] — Section 17.11.2.&lt;/ref&gt;
* neprasīt naturalizējamiem izteikt uzskatus, kas būtu pretrunā ar viņu savas kultūras kopienas vai nācijas vēstures redzējumu.&lt;ref&gt;[http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17491&amp;lang=en PACE resolution No. 1527 (2006)] — Section 17.9.&lt;/ref&gt;

[[EDSO]] misija, kas uzraudzīja [[9. Saeimas vēlēšanas]], 2006. gadā konstatēja, ka &quot;''Tas, ka nozīmīgai daļai pilngadīgu valsts iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību, norāda, ka joprojām pastāv demokrātijas deficīts. Eiropas Padome un Baltijas Jūras valstu padome ieteikušas apsvērt iespēju piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās''&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cvkserv/sa9/osce_06.pdf EDSO misijas paziņojums presei] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070206205415/http://www.cvk.lv/cvkserv/sa9/osce_06.pdf |date={{dat|2007|02|06||bez}} }}, [[2006. gads|2006]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]]&lt;/ref&gt;
Savukārt, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. gada novembrī minēja savā rezolūcijā, ka &quot;''Asambleja uzskata, ka Latvijā pieņemtie naturalizācijas noteikumi nerada nepārvaramus šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai un ka piemērojamā procedūra nesatur esošos Eiropas standartus pārsniedzošas vai tiem pretējas prasības. Tomēr, ievērojot ļoti specifisku nepilsoņu situāciju, kurai nav precedentu un tāpēc trūkst Eiropas normu vai prakses rāmju, Asambleja uzskata, ka ir iespējami turpmākie uzlabojumi, lai izvairītos no nevajadzīgām prasībām Latvijas pilsonības iegūšanai''&quot;.&lt;ref name=PACE&gt;[http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17491&amp;lang=en EPPA rezolūcija 1527 (2006) Mazākumtautību tiesības Latvijā], angliski&lt;/ref&gt;

== Aptauju rezultāti ==
2003. gada aptaujā 6825 Latvijas nepilsoņiem atbildot uz jautājumu &quot;Kāpēc jūs neizmantojat iespēju iegūt Latvijas pilsonību?&quot;, tika minēti šādi iemesli: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana — 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2%.&lt;ref&gt;Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā — Rīga: LR Naturalizācijas pārvalde, [[2003. gads|2003]]. — 71. lpp.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar SKDS [[2005. gads|2005]]. gada aptaujas datiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.politika.lv/temas/politikas_process/4002/ |title=''Uzskati par starpetniskajām attiecībām Latvijā'' — Rīga: SKDS, 2005. — 12.—13. lpp. |access-date={{dat|2011|10|30||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120419010051/http://www.politika.lv/temas/politikas_process/4002/ |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; 45,9 % Latvijas iedzīvotāju un 38,4 % Latvijas pilsoņu atbalstītu balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, pret būtu 35,6 % iedzīvotāju un 42,8 % pilsoņu. Par šādiem likuma grozījumiem iestātos 74,6 % krievvalodigo un 24,8 % latviešu, iebilstu 7,8 % krievvalodīgo un 55,9 % latviešu. Pēc &quot;AC Konsultācijas&quot; 2008. gada aptaujas datiem, balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās atbalstīja 47 % iedzīvotāju (38 % pilsoņu un 80 % nepilsoņu), neatbalstīja 39 %.&lt;ref&gt;[http://providus.lv/article_files/2877/original/Cela_uz_pilsonisku_sabiedribu_06112008.pdf?1426767913 Kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem. 2008 — 18. lpp.]&lt;/ref&gt;

2014. gada maijā un jūnijā veiktajā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujā 41,4 % no respondentiem bija Latvijas nepilsoņi. Apgalvojumam „es lepojos ar to, ka esmu Latvijas pilsonis/ iedzīvotājs” piekrita 50 % nepilsoņu, iepretīm 63 % nelatviešu izcelsmes pilsoņu.
Uz jautājumu „vai Jūs plānojat iegūt Latvijas pilsonību, naturalizējoties tuvāko 12 mēnešu laikā?” noliedzošu atbildi sniedza 81 %, apstiprinoši atbildēja 11 %, bet noteiktu atbildi atturējās sniegt 8 % aptaujāto.
Kā noliedzošās atbildes iemeslu visbiežāk nepilsoņi minēja to, ka nav vajadzības pēc pilsonības, var iztikt (30,5%), ir liels vecums (24,9%), sliktas, nepietiekamas valsts valodas zināšanas (11,4%), viedokli, ka pilsonībai jābūt automātiski piešķirtai (8,7%), ir citas valsts pilsonība, plāno pieņemt citu pilsonību (6,2%), izdevīgi braukt uz Krieviju bez vīzas (5,3%), grūts eksāmens, pazemojoša procedūra (4,5%) vai nav laika (4,2%).&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/atskaite_piederiba_08_2014.pdf Piederības sajūta Latvijai] SKDS mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptauja, 2014. gada maijs — jūnijs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==

* Список различий в правах граждан и неграждан Латвии — Рига: [[LCK|ЛКПЧ]], 2006
* Citizens of a Non-Existent State. Rīga: Averti-R [http://www.lhrc.lv/biblioteka/CITIZENS_OF_A_NON_EXISTENT_STATE.pdf 2008] [https://rusojuz.lv/wp-content/books/21/book.pdf 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210116021702/https://rusojuz.lv/wp-content/books/21/book.pdf |date={{dat|2021|01|16||bez}} }}
* ''[[Vladimirs Buzajevs|Бузаев В. В.]]'' [https://web.archive.org/web/20160507184356/http://live2.algs.lv/i/doc/Negrazhdane_Latvii.pdf Неграждане Латвии] — Рига: [[LCK|ЛКПЧ]], 2007
* [[Ineta Ziemele|I. Ziemele]], Valsts nepārtrauktības un cilvēktiesību loma pilsonības kontekstā Baltijas valstīs. / Baltijas valstis Iikterņgriežos. Politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa: Rakstu krājums. Red. Jundzis, T. Rīga, 1998., 235.-257. lpp.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* Puriņš G. [http://home.lanet.lv/~politics/raksti/Pilsoniba/pilsoniba.htm ''Latvijas pilsonība ''ab ovo'']
* [https://web.archive.org/web/20160120180136/http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_par_pilsonu_un_nepilsonu_tiesibam_2008_09.pdf LR Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā par atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām] 2008
* Starptautiskās [http://www.lhrc.lv/arxiv/p5_2010_lat.pdf rekomendācijas] Latvijai samazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās
* [http://live2.algs.lv/index.php?lang=lv&amp;mode=ellections&amp;submode=razl&amp;page_id=694 Izvilkumi]{{Novecojusi saite}} no Saeimas debatēm par dažiem priekšlikumiem atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem un [http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_050929/st2909.htm#s4 debates] par likumprojektu &quot;Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem&quot;
* D. Dembovska [http://providus.lv/article/rezerve-velesanam-nepilsoni Rezerve vēlēšanām — nepilsoņi] [[Politika.lv]] 2003
* E. Belševics [http://rianova.narod.ru/gra.html Būt pilsonim nav pienākums...]{{ru ikona}}
* [http://neogeo.lv/?p=13139 Nepilsoņi kartē] 2012

== Skatīt arī ==
* [[Pilsonība Latvijā]]

[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]]</text>
      <sha1>3ywlcwq2hyr8jbs2obzh5xazpqunzly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4540543</id>
      <parentid>4540359</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:35:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4540543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="365756" sha1="c4vhv9dvuhdtojaoxwsp7d1umxbsib4" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]] jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās; līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>c4vhv9dvuhdtojaoxwsp7d1umxbsib4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540544</id>
      <parentid>4540543</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:37:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4540544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="365771" sha1="3u1ob9ayn6gdiz3q60o87hgvj1mfqkw" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>3u1ob9ayn6gdiz3q60o87hgvj1mfqkw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540618</id>
      <parentid>4540544</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T02:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4540618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="365754" sha1="n9s8osx63r6hte4a5uxlrmaqeu1fvca" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>n9s8osx63r6hte4a5uxlrmaqeu1fvca</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540641</id>
      <parentid>4540618</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:38:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5</comment>
      <origin>4540641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="367294" sha1="st9t4tx6hx5v2sb34lgblghsomtbgnr" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''&quot;[[Divi prokurori]]&quot;''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>st9t4tx6hx5v2sb34lgblghsomtbgnr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baiba Rivža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18881</id>
    <revision>
      <id>4540521</id>
      <parentid>4539937</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:29:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4540521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7545" sha1="gk78y4un6vurbj9v6urtizs5399vbzq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Baiba Rivža
| attēls              = Baiba Rivza saeima.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Baiba Rivža 2006. gadā
| amats               = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre]]
| term_sākums         = {{Dat|2006|04|08|N}}
| term_beigas         = {{Dat|2007|12|20|N}}
|premjers = [[Aigars Kalvītis]]|prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
|priekštecis = [[Ina Druviete]]|pēctecis = [[Tatjana Koķe]]
| amats2 = [[9. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2007|12|20|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers2 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis2 = 
| term_sākums3 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2010|11|16|N}}
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1949|12|1}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latviete]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku Savienība]]
| dzīvesb             = [[Pēteris Rivža]]
| profesija           = [[ekonomists|ekonomiste]], augstskolas pasniedzēja
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Baiba Rivža''' (dzimusi '''Baiba Gūtmane''' {{Dat|1949|12|1}}, [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[ekonomiste]], pedagoģe un [[politika|politiķe]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre. Ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[9. Saeima]]s deputāte. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] un ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-medijs-aizdomas-par-zinatnu-akademijas-vadibas-saistibu-ar-latvijas-pilsonibu-sanemuso-visvanatu-vid-parbauda-deklaracijas.a668855/|title=Medijs: Aizdomās par Zinātņu akadēmijas vadības saistību ar Latvijas pilsonību saņēmušo Višvanatu VID pārbauda deklarācijas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1949. gadā Ventspilī. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], no 1992. līdz 1996. gadam bija LLU [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultātes]] dekāne,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esaf.llu.lv/lv/vesture |title=Vēsture |publisher=Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāte |access-date=2017-12-05|}}&lt;/ref&gt; tad Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja (1996) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente (1999).
No 2000. līdz 2005. gadam B. Rivža bija [[Latvijas Universitāte]]s Eirofakultātes valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;Kristensen, Gustav N. 2010. Born into a Dream. EuroFaculty and the Council of the Baltic Sea States. Berliner Wissentshafts-Verlag. {{ISBN|978-3-8305-1769-6}}.&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, B. Rivža 2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]], bet 2005. gada [[Rīgas dome]]s vēlēšanās no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.

2006. gada 8. aprīlī, kad no [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdības]] aizgāja partija &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;, B. Rivža nomainīja [[Ina Druviete|Inu Druvieti]] [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministres]] amatā. 2006. gada oktobrī viņu ievēlēja par [[9. Saeima]]s deputāti un viņa saglabāja Izglītības un zinātnes ministres amatu arī [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otrajā valdībā]]. Pēc valdības demisijas atjaunoja [[Saeima]]s deputāta mandātu.

Nesekmīgi kandidēja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanās 2009. gadā un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā.

2026. gada 16. jūnijā B. Rivža parakstīja rekomendāciju [[14. Saeima|Saeimai]] izdot likumu, kas atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni,&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt; likumu Saeima pieņēma 15. oktobrī un atcēla 22. oktobrī, izraisot [[Višvanatgeita|Višvanatgeitu]].

== Apbalvojumi ==
B. Rivža ir apbalvota ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un un [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] III šķiras Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] ordeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā apbalvota ar [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu]] par ievērojamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstības izpētē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=4098&amp;Itemid=63 |title=Jānis Visvaldis Bārzdiņš un Baiba Rivža saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas |publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]| |access-date=2017-12-05|date=2017-11-23}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējusies ar LLU profesoru Pēteri Rivžu, ir divas meitas.&lt;ref&gt;[http://www.latvijaslaudis.lv/users/rivza_baiba/ Baiba Rivža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304201322/http://www.latvijaslaudis.lv/users/rivza_baiba/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} gramata21.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160304201322/http://www.latvijaslaudis.lv/users/rivza_baiba/ gramata21.lv] B. Rivžas biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ina Druviete]]  | virsraksts = [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Latvijas Izglītības un zinātnes ministre]] | periods = [[2006. gads|2006]]. gada [[8. aprīlis]] - [[2007. gads|2007]]. gada [[20. decembris]] | pēc = [[Tatjana Koķe]]}}
{{kastes beigas}}


{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{9. Saeima}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rivža, Baiba}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>gk78y4un6vurbj9v6urtizs5399vbzq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielie ģeogrāfiskie atklājumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26493</id>
    <revision>
      <id>4540658</id>
      <parentid>4539691</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T08:50:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57482-75</username>
        <id>152470</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4540658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19999" sha1="10wdese7cwtqcpwbkeu956r5l8h6bbn" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:CantinoPlanisphere.png|thumb|350px|1502. gada itāļu diplomāta Alberto Kantino [[Ģeogrāfiskā karte|karte]], kas apkopoja tālaika ziņas par portugāļu un spāņu jūrasbraucēju atklājumiem.]]
'''Lielie ģeogrāfiskie atklājumi''' jeb '''Atklājumu laikmets''' ir atklājumi, kurus veica [[Eiropa]]s jūrasbraucēji [[15. gadsimts|15.]] un [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], meklējot jaunus [[tirdzniecība]]s ceļus un dibinot [[kolonija]]s.

15. gadsimta sākumā portugāļu jūrasbraucēji atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]], [[Zaļā raga salas]] un izpētīja Āfrikas rietumu piekrasti. 14/88. gadā portugāļu ekspedīcija [[Bartolomeu Diašs|Bartolomeu Diaša]] vadībā [[Dienvidāfrika]]s piekrastē sasniedza Indijas okeānu.  
1492. gadā spāņu ekspedīcija [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vadībā sasniedza [[Karību salas]], kas izraisīja neskaitāmu ekspedīciju sūtīšanu [[Amerika]]s izpētei.

== Priekšvēsture == 
[[Attēls:Caravel Boa Esperanca Portugal.jpg|thumb|15. gadsimta portugāļu kuģa ([[karavela]]s) modelis]]
[[Attēls:SquareRigging.jpg|thumb|Buru kuģa [[takelāža]]]]
Kopš [[Krusta kari]]em 14.—15. gadsimta mijā visa Eiropas tirdzniecība ar [[Āzija|Āziju]] notika ar [[Venēcijas Republika]]s un [[Dženovas Republika]]s tirgotāju starpniecību, taču Mazāziju un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] kontrolēja [[Osmaņu impērija]]. Taču vislielāko triecienu šai tirdzniecībai deva [[Samarkanda]]s emīrs [[Timurs]], kurš izpostīja Vidusāziju, Indas baseinu, Mazāziju, nodibinot [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdu lielvalsti]] un paralizējot Eiropas—Āzijas tirdzniecību. Savukārt Eiropas turīgie iedzīvotāji šajā laikā milzīgos daudzumos patērēja garšvielas — piparus, [[muskatrieksti|muskatriekstus]], [[safrāns|safrānu]], cukuru u.c. Garšvielu un [[indigo]] tirdzniecība deva tirgotājiem milzīgu peļņu. Pieauga skaidras naudas trūkums — [[Bohēmija]]s, [[Transilvānija]]s un [[Saksija]]s [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]] raktuves bija izsmeltas un to produktivitāte kritās. 

=== Okeāna burinieku pilnveide ===
[[Vidusjūra]]s kuģi nebija piemēroti okeāna ceļojumiem. Bezizeja un nepieciešamība piespieda Eiropas karalistes nepilna gadsimta laikā attīstīt kuģošanas [[tehnika|tehniku]], lai konstruktīvi un kvalitatīvi uzlabotie kuģi kļūtu par pietiekami drošu okeānu [[transports|transporta]] līdzekli cilvēku un kravu pārvadāšanai lielos attālumos.
No konstruktīvā viedokļa kuģubūvē tika ieviestas divas būtiski [[jaunievedumi]]. Pirmkārt, kuģa [[ahteris]] (pakaļgals) tika rekonstruēts un tajā iemontēta pastāvīga, stabila [[stūre]]s iekārta. Rezultātā kuģa vadīšana nelabvēlīgos laika apstākļos un līdz ar to [[navigācija]] okeānā kļuva daudz drošāka. Otrkārt, vairāku gadu desmitu laikā tika ieviesti daudzi [[izgudrojums|izgudrojumi]] un uzlabojumi kuģu [[takelāža|takelāžā]]. 

[[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] līdz tam plaši izmantotās vienmasta kuģa ([[koge]]s) ar vienu četrstūrainu [[bura|buru]] vietā sāka būvēt arvien lielākus kuģus ar diviem un pat trīs [[masts|mastiem]], aprīkotus ar dažādas konfigurācijas burām. Tā, priekšējais (fokmasts) un vidējais masts (grotmasts) sāka nest virkni četrstūrainu buru. Trešais, pakaļējais masts (bizanmasts) vairumā gadījumu saglabāja tradicionālo Vidusjūras trapečveida (t.s. ''latīņu'') buru. Kuģa priekšgalā tika ierīkots izturīgs bomis — [[bušprits]], kas ļāva starp to un fokmastu ievietot vairākas neliela izmēra trīsstūrveida buras (klīverus). Tām nebija izšķirošas nozīmes kuģa gaitas paātrināšanā, taču ar to palīdzību būtiski uzlabojās kuģa vadāmība. Līdzīgas buras tika ierīkotas arī starp mastiem (stakseļi). Pateicoties visu šo jaunievedumu kombinācijai, radikāli uzlabojās kuģu vadāmība, manevrēšanas spēja, pieauga to izmērs un [[kravnesība]]. Pilnveidotie kuģi ([[karavela]]s) tagad spēja iet visai šaurā leņķī pret vēju, vai pat vispār pretēji vējam, izmantojot [[halze]]s (zigzag veida pagriezienu sērija) kustību.

=== Navigācijas attīstība ===
Taču lai veiktu ceļojumus starp kontinentiem jūrniekiem vajadzēja iemācīties arī apgūt [[navigācija|navigāciju]] — orientēties okeānu plašumos un noteikt savu atrašanās vietu. Dažus elementārākos navigācijas paņēmienus bija apguvuši jau [[vikingi]], kuri bija iemācījušies mērīt [[Polārzvaigzne]]s, kā arī [[Saule]]s augstumu virs [[horizonts|horizonta]] Saules [[zenīts|zenītā]] (dienas vidū) un pēc kāda 10. gadsimta [[īri|īru]] [[astronoms|astronoma]]  izstrādātām tabulām aprēķināt savas atrašanās vietas ģeogrāfisko platumu ([[paralēle|paralēli]]). Virzoties gar noteiktu paralēli, [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] bija iespējams kuģot no [[Skandināvija]]s līdz [[Skotija]]s un [[Īrija]]s, vēlāk [[Islande]]s, [[Grenlande]]s un [[Kanāda]]s krastiem. Navigācijas pilnīgākā apgūšanā svarīga nozīme bija vēl diviem izciliem jaunievedumiem — [[kompass|kompasa]] un [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] izgudrošanai. Arī navigācijas kartes sāka parādīties 12. gadsimtā (piemēram, ''[[Tabula Rogeriana]]'').  No [[Ķīna]]s vispirms arābi, tad eiropieši pārņēma kompasu, kuru sāka plaši izmantot 13. gadsimtā. 

== Jaunu zemju atklājumi ==

Jau 14. gadsimtā [[Venēcija]]s un [[Dženova]]s eskadras bija sasniegušas [[Kanāriju salas]], [[Azoru salas]] un [[Madeira|Madeiru]], taču šajā virzienā neko neuzsāka, jo pamatā savās aktivitātēs orientējās uz Vidusjūras austrumdaļu. Taču 15. gadsimtā vislabvēlīgākā situācija bija [[Portugāle]]i, kura atradās vistuvāk Āfrikai. Šeit bija labi attīstītas kuģniecības tradīcijas un pēc [[rekonkista]]s bija pietiekami lieli brīvi resursi. Portugāļi sāka doties regulāros braucienos gar Āfrikas piekrasti uz dienvidiem, veidojot atbalsta punktus. Aktīvi šos mēģinājumus atbalstīja princis (vēlāk karalis) [[Enrike Jūrasbraucējs]], kurš bija Kristus ordeņa ([[Templiešu ordenis|Templiešu]] jaunais nosaukums) mestrs un varēja izmantot ordeņa resursus. Sagrešā atvēra pirmo tālbraucēju jūrnieku skolu, kur mācīja astronomiju, matemātiku, navigāciju, kartogrāfiju utt. Valsts finansēja kuģubūvi un ekspedīcijas.

=== Portugāļu jūrasbraucēji ===
''Pamatraksts: [[Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]''

15. gadsimta sākumā portugāļi atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]] un mēģināja [[kolonizēšana|kolonizēt]] [[Kanāriju salas]]. 1434. gadā viņi apbrauca [[Bohadora rags|Bohadora ragu]] Āfrikas piekrastē, bet 1444. gadā sasniedza [[Zaļais rags|Zaļo ragu]] mūsdienu [[Senegāla|Senegālā]] un drīz šeit uzbūvēja pirmo eiropiešu fortu Āfrikā. 15. gadsimta otrajā pusē portugāļi turpināja Āfrikas rietumu piekrastes izpēti, virzīdamies arvien tālāk uz dienvidiem. 1470. gados viņi pirmo reizi šķērsoja [[ekvators|ekvatoru]] un devās tālāk, lai atrastu ceļu apkārt Āfrikai, kura izrādījās daudz lielāka, nekā kuģotāji bija domājuši un kartogrāfi attēlojoši kartēs. 1487. gadā [[Bartolomeo Diašs]] sasniedza [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], kuru nosauca par Vētru ragu. Tālāk [[Dienvidāfrika]]s krasta līnija tiecās ziemeļaustrumu virzienā un kuģotāji nonāca [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], tomēr ekspedīcija nespēja turpināt garo nogurdinošo ceļojumu un atgriezās mājās. Portugāles karalis šo atklājumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu un bija pārliecināts par turpmākiem panākumiem jauna jūrasceļa meklēšanā. Vētru ragu viņš pārdēvēja par Labās cerības ragu.

1498. gadā [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Kerala]]s piekrasti Indijas dienvidos. Pa ceļam uz Indiju portugāļu ekspedīcijas dibināja atbalsta punktus un pakļāva vietējās valstis. Āfrikas piekrastes apgūšana līdz pat Arābijas pussalai deva bagātīgus ienākumus — zeltu un vergus, Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1499. gadā tā bija monopolizējusi [[garšviela|garšvielu]] piegādi Eiropai un dibināja pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Indijā. 16. gadsimtā portugāļu rokās jau bija liela daļa Āfrikas piekrastes (ar lielākajiem atbalsta centriem [[Mozambika|Mozambikā]] un [[Mombasa|Mombasā]]), [[Brazīlija]]s piekraste, Indijas piekraste, [[Portugāļu Malaka|Malaka]], [[Ceilona]], [[Moluku salas]], notika aktīvu tirdzniecība ar [[Siāma|Siāmu]] un Ķīnu.

=== Spāņu jūrasbraucēji ===
15. gadsimta beigās Spānijas karaliste, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra [[Kristofors Kolumbs|Kolumba]] vadībā sasniedza [[Bahamu Salas]] (San Salvadoru), [[Kuba|Kubu]] un [[Haiti]]. Nākamajās ekspedīcijās spāņi sasniedza [[Puertoriko]], [[Mazās Antiļu salas]], [[Jamaika|Jamaiku]], [[Trinidada|Trinidadu]] un [[Centrālamerika]]s piekrasti. No 1499. līdz 1504. gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva [[Amerigo Vespuči]] vadītā ekspedīcija. 1513. gadā [[Vasko Nunjess de Balboa]] šķērsoja [[Panama]]s zemes šaurumu un sasniedza [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. 1517. gadā divi kuģi [[Gonsalo Fernandess de Kordova|Kordovas]] vadībā sasniedza [[Jukatanas pussala|Jukatanu]]. 1518. gadā Grihalvas ekspedīcija sasniedza [[Meksika|Meksiku]] un atgriezās ar zeltu. 1519. gadā [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] vadītā ekspedīcija apbrauca [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un 1521. gadā sasniedza [[Āzija|Āziju]], caur [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] un gar [[Āfrika]]s piekrasti atgriezās Spānijā (atgriezās tikai viens kuģis, bet tā atvestā garšvielu krava ar uzviju sedza visus ekspedīcijas izdevumus). Sākās Meksikas un Vidusamerikas iekarošana un kolonizēšana. 1530. gadā sākās [[Inku impērija]]s ([[Peru]]) iekarošana un kolonizēšana. 16. gadsimta beigās Spānija bija iekarojusi Floridu, Meksiku, Antiļu salas, [[Andi|Andu]] piekrasti, [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Laplata (upe)|Laplatas]] upes baseinu. Izlaupot [[acteki|acteku]], [[maiji|maiju]] un [[inki|inku]] valstu uzkrājumus un izmantojot sudraba un zelta raktuves, spāņi guva tiem laikiem fantastisku dārgmetālu daudzumu.

=== Angļu jūrasbraucēji ===

1497. gadā [[Anglija]]s karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] uzdevumā sūtītā ekspedīcija [[Džons Kabots|Džona Kabota]] vadībā sasniedza [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]] Ziemeļamerikas piekrastē. Braucienus uz Ziemeļameriku uzsāka arī [[franči]] un [[holandieši]] (kuri, atšķirībā no britiem, uzreiz sāka dibināt savas kolonijas). [[Indija]]s jūras ceļa meklējumus aktīvi atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], kura sūtītais florencietis [[Džovanni da Verranco]] izpētīja [[Ziemeļamerika]]s dienvidrietumu piekrasti un konstatēja, ka Ņūfaundlenda ir sala, nevis pussala. 1534. gadā franču ekspedīcija [[Žaks Kartjē|Žaka Kartjē]] vadībā dibināja koloniju Ņūfaundlendā, sasniedza [[Sentlorensa]]s grīvu, [[Kvebeka]]s piekrasti. 1536. gadā Francija sāka [[Kanāda]]s kolonizāciju. 1541. gadā tika dibināta kolonija Kvebekā. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Francija zaudēja savas kolonijas Ziemeļamerikā un Indijā (Dekānu), taču saglabāja savu ietekmi Siāmā.

16. gadsimta beigās angļi mēģināja atrast [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] uz Āziju caur [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānu]], gan rietumu, gan austrumu virzienā. 1552. gadā angļu ekspedīcija Sebastjana Kabota vadībā meklēja jaunus Ziemeļu tirdzniecības ceļus ar [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], nodibināja &quot;[[Maskavija]]s tirdzniecības kompāniju&quot; un sasniedza [[Ziemeļu Dvina]]s ieteku [[Baltā jūra|Baltajā jūrā]]. Viņa plānu turpināja trīs kapteiņi ar Ričardu Čensleru vadībā, nodibinot regulāru tirdzniecības satiksmi starp Angliju un Krieviju. 

[[Martins Frobišers]] Anglijas karalienes [[Elizabete I]] uzdevumā meklēja Ziemeļu jūrasceļu Amerikā, sasniedzot [[Hudzona šaurums|Hudzona šaurumu]]. Pašā Hudzona līcī 1611. gadā pirmais iebrauca [[Henrijs Hadsons]]. Kapteinis [[Viljams Bafins]] neveiksmīgi mēģināja atrast jūras ceļu starp Grenlandi un Ameriku. 
1610. gadā angļi nodibināja [[Trīspadsmit kolonijas]] un Ņūfaundlendas koloniju Ziemeļamerikā un pieteica pretenzijas uz [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] baseinu. 1670. gadā, lai apturētu franču ekspansiju, angļi dibināja Hudzona līča kompāniju. Laika posmā no 1689. līdz 1763. gadam norisinājās četri kari starp frančiem un angļiem. 1763. gadā pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] briti bija ieguvuši lielāko daļu no Francijas kolonijām.
1600. gadā tika dibināta &quot;Britu Austrumindijas kompānija&quot;, kas pamazām sāka izspiest portugāļus no Indijas.

=== Holandiešu jūrasbraucēji ===
Kvalitatīvs pavērsiens navigācijas [[kartogrāfija|kartogrāfijā]] aizsākās gan tikai pēc 1541. gada, kad holandietis [[Gerhards Merkators|Gerhards Krēmers]], kurš vēsturē iegājis kā ''Merkators'', izgatavoja savu pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.

1593. gadā holandiešu ekspedīcija [[Villems Barencs|Villema Barenca]] vadībā sasniedza Jauno zemi (''Новая земля'') Arktikā.
1595. gadā tika nodibināta pirmā Nīderlandes kompānija braucieniem uz Indiju. Pie [[Java (sala)|Javas]] un [[Bali]] ieradās pirmā holandiešu eskadra, kas jūras kaujā sakāva portugāļus un atgriezās mājās ar salaupītu bagātīgu garšvielu kravu. 1595. gadā holandiešu eskadra devās meklēt ziemeļos &quot;ceļu uz [[Ķīna]]s un [[Japāna]]s karalistēm&quot;, taču sasniedza tikai [[Oba]]s grīvu un atveda ziņas par [[Jeņiseja|Jeņiseju]]. Nākamā ekspedīcija, kuras uzdevums bija sasniegt Jeņiseju, tur pārziemot, un doties tālāk uz austrumiem sasniedza tikai Jauno Zemi un devās atpakaļ, taču atklāja [[Špicbergena|Špicbergenu]], kur visai drīz holandieši un briti sāka roņu un vaļu medības.

1597. gadā holandiešu kuģu skaits, kas devās uz Indiju, bija trīskāršojies un turpināja pieaugt: 1598. gadā Nīderlande sūtīja uz Indiju 22 kuģus, bet 16. gadsimta sākumā ik gadu turp devās 7 kuģi. Ap 1600. gadu [[Apvienoto provinču republika]]i bija jau vairāk nekā 70 000 jūrnieku un 2000 jaunu kuģu. Spānijas un Portugāles konflikti nāca tiem tikai par labu un holandieši aktīvi sāka aplaupīt portugāļu kolonijas [[Indonēzija|Indonēzijā]], paralēli slēdzot tirdzniecības un militārās sadarbības līgumus ar vietējiem valdniekiem. Sakāvuši Spānijas kara floti, holandieši sāka kontrolēt visu Indonēziju.

1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, Apvienoto provinču republikas valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā &quot;[[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandiešu Austrumindijas kompānijā]]&quot;, kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Kompānijai bija jāmaksā 3 % muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva [[Džakarta|Batāvija]] Javā.

1606. gadā holandieši sasniedza Austrāliju. No 1642. līdz 1644. gadam holandiešu ekspedīcija [[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] vadībā apbrauca Austrāliju, atklāja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Tonga|Tongu]] un [[Fidži]]. 17. gadsimta pirmajā pusē nīderlandieši izdzina portugāļus no [[Ceilona]]s un [[Portugāļu Malaka|Malakas]]. 1609. gadā viņi nodibināja savu tirdzniecības faktoriju Japānā ([[Kjusju]] salā) un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. [[Ķīna]]s ūdeņos par viņu bāzi kļuva [[Taivāna (sala)|Formozas]] sala.

1620. gadā Nīderlandē nodibināja &quot;Nīderlandiešu Rietumndijas kompāniju&quot;, kuras pamatmērķi bija plantāciju attīstība un kontrabanda ar Spānijas kolonijām. Par to atbalsta punktiem kļuva [[Kirasao]] un [[Sintēstatiusa]] [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], kā arī [[Gvajāna]]. No 1630. līdz 1654. gadam nīderlandieši pat pārvaldīja Brazīliju.

17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandieši  un franču [[hugenoti]], no kuriem izveidojās jaunu tauta — [[Afrikāneri|būri]].
1624. gadā pie Hudzonas upes grīvas dibināja Jaunās Amsterdamas koloniju (tagad [[Ņujorka]]), taču itin drīz to Nīderlandei atņēma Lielbritānija.

17. gadsimta otrā puse bija Nīderlandes kuģniecības ziedu laiki, taču drīz vien kompānijas pārņem korupcija, spekulācijas un blēdības. Korupcija un iedzīvošanas kāre pārgāja no kompāniju aparāta uz Nīderlandes provinču pārvaldes struktūrām un valsts militārā varenība sāka iet uz leju (lielas problēmas sagādāja Nīderlandes teritoriālās problēmas ar Franciju, kas ļāva Lielbritānijai pārņemt iniciatīvu okeānu kuģniecībā). &quot;Nīderlandes Rietumindijas kompānija&quot; bankrotēja itin drīz pēc tam, kad tā zaudēja Brazīliju, savukārt &quot;Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija&quot; noturējās līdz 18. gadsimta beigām.

== Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultāti ==
Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātā ievērojami mainījās eiropiešu zināšanas par pasauli, strauji attīstījās kuģu būves tehnika, ģeogrāfija un [[kartogrāfija]] (bija nepieciešamība pēc principiāli atšķirīgām zināšanām astronomijā un mehānikā), sociālā struktūra. Eiropā tika ieviesti jauni kultūraugi — [[kartupeļi]], [[tomāti]], [[tabaka]], [[kukurūza]] un citi, savukārt Amerikā tika ievesti Eiropas mājlopi, zirgi un aitas.

Eiropieši, sagraujot un iznīcinot Amerikas civilizācijas un nopietni militāri iedragājot un ekonomiski pakļaujot Āfrikas un Āzijas civilizācijas, kolonizēja lielāko daļu pasaules valstu un teritoriju. Ziemeļamerikā, [[Karību jūra]]s salās, [[Argentīna|Argentīnā]] un Austrālijā pamatiedzīvotāji tika izspiesti no viņu zemēm un iznīcināti vai arī kļuva par niecīgu minoritāti. Savukārt no 16. līdz 19. gadsimtam ap 10 miljoniem āfrikāņu tika izvesti kā vergi uz Ameriku, pilnībā mainot etnisko sastāvu lielā daļā kontinenta.

Dārgmetālu un koloniālpreču ieplūšana Eiropā izraisīja t.s. ''cenu revolūciju'', savukārt tā noteica visas saimnieciskās dzīves pārstrukturēšanu un t.s. ''zinātniski tehnisko revolūciju''. Eiropa ieveda izejvielas, cukuru, vilnu un [[kokvilna|kokvilnu]] no Amerikas un tirgojās ar Āzijas valstīm. Ķīnā tika pārdots galvenokārt sudrabs, pretī saņemot [[zīds|zīdu]] un [[porcelāns|porcelānu]]. Savukārt Amerikas tirgū tika pārdoti Eiropas manufaktūru ražojumi. Tas Eiropu 19.—20. gadsimta mijā padarīja par bagātāko reģionu pasaulē.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{angliski}} [https://web.archive.org/web/20170427081217/http://fortnightlyreview.co.uk/2012/06/explore-duchesne/ ''The Faustian impulse and European exploration''], ''The Fortnightly Review'' 2012

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Ģeogrāfijas vēsture]]
[[Kategorija:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|*]]</text>
      <sha1>10wdese7cwtqcpwbkeu956r5l8h6bbn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540660</id>
      <parentid>4540658</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57482-75|~2026-57482-75]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV</comment>
      <origin>4373318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19998" sha1="e62caf193og9bxd26lebksll2u3dis1" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:CantinoPlanisphere.png|thumb|350px|1502. gada itāļu diplomāta Alberto Kantino [[Ģeogrāfiskā karte|karte]], kas apkopoja tālaika ziņas par portugāļu un spāņu jūrasbraucēju atklājumiem.]]
'''Lielie ģeogrāfiskie atklājumi''' jeb '''Atklājumu laikmets''' ir atklājumi, kurus veica [[Eiropa]]s jūrasbraucēji [[15. gadsimts|15.]] un [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], meklējot jaunus [[tirdzniecība]]s ceļus un dibinot [[kolonija]]s.

15. gadsimta sākumā portugāļu jūrasbraucēji atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]], [[Zaļā raga salas]] un izpētīja Āfrikas rietumu piekrasti. 1488. gadā portugāļu ekspedīcija [[Bartolomeu Diašs|Bartolomeu Diaša]] vadībā [[Dienvidāfrika]]s piekrastē sasniedza Indijas okeānu.  
1492. gadā spāņu ekspedīcija [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vadībā sasniedza [[Karību salas]], kas izraisīja neskaitāmu ekspedīciju sūtīšanu [[Amerika]]s izpētei.

== Priekšvēsture == 
[[Attēls:Caravel Boa Esperanca Portugal.jpg|thumb|15. gadsimta portugāļu kuģa ([[karavela]]s) modelis]]
[[Attēls:SquareRigging.jpg|thumb|Buru kuģa [[takelāža]]]]
Kopš [[Krusta kari]]em 14.—15. gadsimta mijā visa Eiropas tirdzniecība ar [[Āzija|Āziju]] notika ar [[Venēcijas Republika]]s un [[Dženovas Republika]]s tirgotāju starpniecību, taču Mazāziju un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] kontrolēja [[Osmaņu impērija]]. Taču vislielāko triecienu šai tirdzniecībai deva [[Samarkanda]]s emīrs [[Timurs]], kurš izpostīja Vidusāziju, Indas baseinu, Mazāziju, nodibinot [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdu lielvalsti]] un paralizējot Eiropas—Āzijas tirdzniecību. Savukārt Eiropas turīgie iedzīvotāji šajā laikā milzīgos daudzumos patērēja garšvielas — piparus, [[muskatrieksti|muskatriekstus]], [[safrāns|safrānu]], cukuru u.c. Garšvielu un [[indigo]] tirdzniecība deva tirgotājiem milzīgu peļņu. Pieauga skaidras naudas trūkums — [[Bohēmija]]s, [[Transilvānija]]s un [[Saksija]]s [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]] raktuves bija izsmeltas un to produktivitāte kritās. 

=== Okeāna burinieku pilnveide ===
[[Vidusjūra]]s kuģi nebija piemēroti okeāna ceļojumiem. Bezizeja un nepieciešamība piespieda Eiropas karalistes nepilna gadsimta laikā attīstīt kuģošanas [[tehnika|tehniku]], lai konstruktīvi un kvalitatīvi uzlabotie kuģi kļūtu par pietiekami drošu okeānu [[transports|transporta]] līdzekli cilvēku un kravu pārvadāšanai lielos attālumos.
No konstruktīvā viedokļa kuģubūvē tika ieviestas divas būtiski [[jaunievedumi]]. Pirmkārt, kuģa [[ahteris]] (pakaļgals) tika rekonstruēts un tajā iemontēta pastāvīga, stabila [[stūre]]s iekārta. Rezultātā kuģa vadīšana nelabvēlīgos laika apstākļos un līdz ar to [[navigācija]] okeānā kļuva daudz drošāka. Otrkārt, vairāku gadu desmitu laikā tika ieviesti daudzi [[izgudrojums|izgudrojumi]] un uzlabojumi kuģu [[takelāža|takelāžā]]. 

[[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] līdz tam plaši izmantotās vienmasta kuģa ([[koge]]s) ar vienu četrstūrainu [[bura|buru]] vietā sāka būvēt arvien lielākus kuģus ar diviem un pat trīs [[masts|mastiem]], aprīkotus ar dažādas konfigurācijas burām. Tā, priekšējais (fokmasts) un vidējais masts (grotmasts) sāka nest virkni četrstūrainu buru. Trešais, pakaļējais masts (bizanmasts) vairumā gadījumu saglabāja tradicionālo Vidusjūras trapečveida (t.s. ''latīņu'') buru. Kuģa priekšgalā tika ierīkots izturīgs bomis — [[bušprits]], kas ļāva starp to un fokmastu ievietot vairākas neliela izmēra trīsstūrveida buras (klīverus). Tām nebija izšķirošas nozīmes kuģa gaitas paātrināšanā, taču ar to palīdzību būtiski uzlabojās kuģa vadāmība. Līdzīgas buras tika ierīkotas arī starp mastiem (stakseļi). Pateicoties visu šo jaunievedumu kombinācijai, radikāli uzlabojās kuģu vadāmība, manevrēšanas spēja, pieauga to izmērs un [[kravnesība]]. Pilnveidotie kuģi ([[karavela]]s) tagad spēja iet visai šaurā leņķī pret vēju, vai pat vispār pretēji vējam, izmantojot [[halze]]s (zigzag veida pagriezienu sērija) kustību.

=== Navigācijas attīstība ===
Taču lai veiktu ceļojumus starp kontinentiem jūrniekiem vajadzēja iemācīties arī apgūt [[navigācija|navigāciju]] — orientēties okeānu plašumos un noteikt savu atrašanās vietu. Dažus elementārākos navigācijas paņēmienus bija apguvuši jau [[vikingi]], kuri bija iemācījušies mērīt [[Polārzvaigzne]]s, kā arī [[Saule]]s augstumu virs [[horizonts|horizonta]] Saules [[zenīts|zenītā]] (dienas vidū) un pēc kāda 10. gadsimta [[īri|īru]] [[astronoms|astronoma]]  izstrādātām tabulām aprēķināt savas atrašanās vietas ģeogrāfisko platumu ([[paralēle|paralēli]]). Virzoties gar noteiktu paralēli, [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] bija iespējams kuģot no [[Skandināvija]]s līdz [[Skotija]]s un [[Īrija]]s, vēlāk [[Islande]]s, [[Grenlande]]s un [[Kanāda]]s krastiem. Navigācijas pilnīgākā apgūšanā svarīga nozīme bija vēl diviem izciliem jaunievedumiem — [[kompass|kompasa]] un [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] izgudrošanai. Arī navigācijas kartes sāka parādīties 12. gadsimtā (piemēram, ''[[Tabula Rogeriana]]'').  No [[Ķīna]]s vispirms arābi, tad eiropieši pārņēma kompasu, kuru sāka plaši izmantot 13. gadsimtā. 

== Jaunu zemju atklājumi ==

Jau 14. gadsimtā [[Venēcija]]s un [[Dženova]]s eskadras bija sasniegušas [[Kanāriju salas]], [[Azoru salas]] un [[Madeira|Madeiru]], taču šajā virzienā neko neuzsāka, jo pamatā savās aktivitātēs orientējās uz Vidusjūras austrumdaļu. Taču 15. gadsimtā vislabvēlīgākā situācija bija [[Portugāle]]i, kura atradās vistuvāk Āfrikai. Šeit bija labi attīstītas kuģniecības tradīcijas un pēc [[rekonkista]]s bija pietiekami lieli brīvi resursi. Portugāļi sāka doties regulāros braucienos gar Āfrikas piekrasti uz dienvidiem, veidojot atbalsta punktus. Aktīvi šos mēģinājumus atbalstīja princis (vēlāk karalis) [[Enrike Jūrasbraucējs]], kurš bija Kristus ordeņa ([[Templiešu ordenis|Templiešu]] jaunais nosaukums) mestrs un varēja izmantot ordeņa resursus. Sagrešā atvēra pirmo tālbraucēju jūrnieku skolu, kur mācīja astronomiju, matemātiku, navigāciju, kartogrāfiju utt. Valsts finansēja kuģubūvi un ekspedīcijas.

=== Portugāļu jūrasbraucēji ===
''Pamatraksts: [[Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]''

15. gadsimta sākumā portugāļi atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]] un mēģināja [[kolonizēšana|kolonizēt]] [[Kanāriju salas]]. 1434. gadā viņi apbrauca [[Bohadora rags|Bohadora ragu]] Āfrikas piekrastē, bet 1444. gadā sasniedza [[Zaļais rags|Zaļo ragu]] mūsdienu [[Senegāla|Senegālā]] un drīz šeit uzbūvēja pirmo eiropiešu fortu Āfrikā. 15. gadsimta otrajā pusē portugāļi turpināja Āfrikas rietumu piekrastes izpēti, virzīdamies arvien tālāk uz dienvidiem. 1470. gados viņi pirmo reizi šķērsoja [[ekvators|ekvatoru]] un devās tālāk, lai atrastu ceļu apkārt Āfrikai, kura izrādījās daudz lielāka, nekā kuģotāji bija domājuši un kartogrāfi attēlojoši kartēs. 1487. gadā [[Bartolomeo Diašs]] sasniedza [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], kuru nosauca par Vētru ragu. Tālāk [[Dienvidāfrika]]s krasta līnija tiecās ziemeļaustrumu virzienā un kuģotāji nonāca [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], tomēr ekspedīcija nespēja turpināt garo nogurdinošo ceļojumu un atgriezās mājās. Portugāles karalis šo atklājumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu un bija pārliecināts par turpmākiem panākumiem jauna jūrasceļa meklēšanā. Vētru ragu viņš pārdēvēja par Labās cerības ragu.

1498. gadā [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Kerala]]s piekrasti Indijas dienvidos. Pa ceļam uz Indiju portugāļu ekspedīcijas dibināja atbalsta punktus un pakļāva vietējās valstis. Āfrikas piekrastes apgūšana līdz pat Arābijas pussalai deva bagātīgus ienākumus — zeltu un vergus, Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1499. gadā tā bija monopolizējusi [[garšviela|garšvielu]] piegādi Eiropai un dibināja pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Indijā. 16. gadsimtā portugāļu rokās jau bija liela daļa Āfrikas piekrastes (ar lielākajiem atbalsta centriem [[Mozambika|Mozambikā]] un [[Mombasa|Mombasā]]), [[Brazīlija]]s piekraste, Indijas piekraste, [[Portugāļu Malaka|Malaka]], [[Ceilona]], [[Moluku salas]], notika aktīvu tirdzniecība ar [[Siāma|Siāmu]] un Ķīnu.

=== Spāņu jūrasbraucēji ===
15. gadsimta beigās Spānijas karaliste, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra [[Kristofors Kolumbs|Kolumba]] vadībā sasniedza [[Bahamu Salas]] (San Salvadoru), [[Kuba|Kubu]] un [[Haiti]]. Nākamajās ekspedīcijās spāņi sasniedza [[Puertoriko]], [[Mazās Antiļu salas]], [[Jamaika|Jamaiku]], [[Trinidada|Trinidadu]] un [[Centrālamerika]]s piekrasti. No 1499. līdz 1504. gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva [[Amerigo Vespuči]] vadītā ekspedīcija. 1513. gadā [[Vasko Nunjess de Balboa]] šķērsoja [[Panama]]s zemes šaurumu un sasniedza [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. 1517. gadā divi kuģi [[Gonsalo Fernandess de Kordova|Kordovas]] vadībā sasniedza [[Jukatanas pussala|Jukatanu]]. 1518. gadā Grihalvas ekspedīcija sasniedza [[Meksika|Meksiku]] un atgriezās ar zeltu. 1519. gadā [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] vadītā ekspedīcija apbrauca [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un 1521. gadā sasniedza [[Āzija|Āziju]], caur [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] un gar [[Āfrika]]s piekrasti atgriezās Spānijā (atgriezās tikai viens kuģis, bet tā atvestā garšvielu krava ar uzviju sedza visus ekspedīcijas izdevumus). Sākās Meksikas un Vidusamerikas iekarošana un kolonizēšana. 1530. gadā sākās [[Inku impērija]]s ([[Peru]]) iekarošana un kolonizēšana. 16. gadsimta beigās Spānija bija iekarojusi Floridu, Meksiku, Antiļu salas, [[Andi|Andu]] piekrasti, [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Laplata (upe)|Laplatas]] upes baseinu. Izlaupot [[acteki|acteku]], [[maiji|maiju]] un [[inki|inku]] valstu uzkrājumus un izmantojot sudraba un zelta raktuves, spāņi guva tiem laikiem fantastisku dārgmetālu daudzumu.

=== Angļu jūrasbraucēji ===

1497. gadā [[Anglija]]s karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] uzdevumā sūtītā ekspedīcija [[Džons Kabots|Džona Kabota]] vadībā sasniedza [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]] Ziemeļamerikas piekrastē. Braucienus uz Ziemeļameriku uzsāka arī [[franči]] un [[holandieši]] (kuri, atšķirībā no britiem, uzreiz sāka dibināt savas kolonijas). [[Indija]]s jūras ceļa meklējumus aktīvi atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], kura sūtītais florencietis [[Džovanni da Verranco]] izpētīja [[Ziemeļamerika]]s dienvidrietumu piekrasti un konstatēja, ka Ņūfaundlenda ir sala, nevis pussala. 1534. gadā franču ekspedīcija [[Žaks Kartjē|Žaka Kartjē]] vadībā dibināja koloniju Ņūfaundlendā, sasniedza [[Sentlorensa]]s grīvu, [[Kvebeka]]s piekrasti. 1536. gadā Francija sāka [[Kanāda]]s kolonizāciju. 1541. gadā tika dibināta kolonija Kvebekā. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Francija zaudēja savas kolonijas Ziemeļamerikā un Indijā (Dekānu), taču saglabāja savu ietekmi Siāmā.

16. gadsimta beigās angļi mēģināja atrast [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] uz Āziju caur [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānu]], gan rietumu, gan austrumu virzienā. 1552. gadā angļu ekspedīcija Sebastjana Kabota vadībā meklēja jaunus Ziemeļu tirdzniecības ceļus ar [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], nodibināja &quot;[[Maskavija]]s tirdzniecības kompāniju&quot; un sasniedza [[Ziemeļu Dvina]]s ieteku [[Baltā jūra|Baltajā jūrā]]. Viņa plānu turpināja trīs kapteiņi ar Ričardu Čensleru vadībā, nodibinot regulāru tirdzniecības satiksmi starp Angliju un Krieviju. 

[[Martins Frobišers]] Anglijas karalienes [[Elizabete I]] uzdevumā meklēja Ziemeļu jūrasceļu Amerikā, sasniedzot [[Hudzona šaurums|Hudzona šaurumu]]. Pašā Hudzona līcī 1611. gadā pirmais iebrauca [[Henrijs Hadsons]]. Kapteinis [[Viljams Bafins]] neveiksmīgi mēģināja atrast jūras ceļu starp Grenlandi un Ameriku. 
1610. gadā angļi nodibināja [[Trīspadsmit kolonijas]] un Ņūfaundlendas koloniju Ziemeļamerikā un pieteica pretenzijas uz [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] baseinu. 1670. gadā, lai apturētu franču ekspansiju, angļi dibināja Hudzona līča kompāniju. Laika posmā no 1689. līdz 1763. gadam norisinājās četri kari starp frančiem un angļiem. 1763. gadā pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] briti bija ieguvuši lielāko daļu no Francijas kolonijām.
1600. gadā tika dibināta &quot;Britu Austrumindijas kompānija&quot;, kas pamazām sāka izspiest portugāļus no Indijas.

=== Holandiešu jūrasbraucēji ===
Kvalitatīvs pavērsiens navigācijas [[kartogrāfija|kartogrāfijā]] aizsākās gan tikai pēc 1541. gada, kad holandietis [[Gerhards Merkators|Gerhards Krēmers]], kurš vēsturē iegājis kā ''Merkators'', izgatavoja savu pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.

1593. gadā holandiešu ekspedīcija [[Villems Barencs|Villema Barenca]] vadībā sasniedza Jauno zemi (''Новая земля'') Arktikā.
1595. gadā tika nodibināta pirmā Nīderlandes kompānija braucieniem uz Indiju. Pie [[Java (sala)|Javas]] un [[Bali]] ieradās pirmā holandiešu eskadra, kas jūras kaujā sakāva portugāļus un atgriezās mājās ar salaupītu bagātīgu garšvielu kravu. 1595. gadā holandiešu eskadra devās meklēt ziemeļos &quot;ceļu uz [[Ķīna]]s un [[Japāna]]s karalistēm&quot;, taču sasniedza tikai [[Oba]]s grīvu un atveda ziņas par [[Jeņiseja|Jeņiseju]]. Nākamā ekspedīcija, kuras uzdevums bija sasniegt Jeņiseju, tur pārziemot, un doties tālāk uz austrumiem sasniedza tikai Jauno Zemi un devās atpakaļ, taču atklāja [[Špicbergena|Špicbergenu]], kur visai drīz holandieši un briti sāka roņu un vaļu medības.

1597. gadā holandiešu kuģu skaits, kas devās uz Indiju, bija trīskāršojies un turpināja pieaugt: 1598. gadā Nīderlande sūtīja uz Indiju 22 kuģus, bet 16. gadsimta sākumā ik gadu turp devās 7 kuģi. Ap 1600. gadu [[Apvienoto provinču republika]]i bija jau vairāk nekā 70 000 jūrnieku un 2000 jaunu kuģu. Spānijas un Portugāles konflikti nāca tiem tikai par labu un holandieši aktīvi sāka aplaupīt portugāļu kolonijas [[Indonēzija|Indonēzijā]], paralēli slēdzot tirdzniecības un militārās sadarbības līgumus ar vietējiem valdniekiem. Sakāvuši Spānijas kara floti, holandieši sāka kontrolēt visu Indonēziju.

1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, Apvienoto provinču republikas valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā &quot;[[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandiešu Austrumindijas kompānijā]]&quot;, kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Kompānijai bija jāmaksā 3 % muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva [[Džakarta|Batāvija]] Javā.

1606. gadā holandieši sasniedza Austrāliju. No 1642. līdz 1644. gadam holandiešu ekspedīcija [[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] vadībā apbrauca Austrāliju, atklāja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Tonga|Tongu]] un [[Fidži]]. 17. gadsimta pirmajā pusē nīderlandieši izdzina portugāļus no [[Ceilona]]s un [[Portugāļu Malaka|Malakas]]. 1609. gadā viņi nodibināja savu tirdzniecības faktoriju Japānā ([[Kjusju]] salā) un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. [[Ķīna]]s ūdeņos par viņu bāzi kļuva [[Taivāna (sala)|Formozas]] sala.

1620. gadā Nīderlandē nodibināja &quot;Nīderlandiešu Rietumndijas kompāniju&quot;, kuras pamatmērķi bija plantāciju attīstība un kontrabanda ar Spānijas kolonijām. Par to atbalsta punktiem kļuva [[Kirasao]] un [[Sintēstatiusa]] [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], kā arī [[Gvajāna]]. No 1630. līdz 1654. gadam nīderlandieši pat pārvaldīja Brazīliju.

17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandieši  un franču [[hugenoti]], no kuriem izveidojās jaunu tauta — [[Afrikāneri|būri]].
1624. gadā pie Hudzonas upes grīvas dibināja Jaunās Amsterdamas koloniju (tagad [[Ņujorka]]), taču itin drīz to Nīderlandei atņēma Lielbritānija.

17. gadsimta otrā puse bija Nīderlandes kuģniecības ziedu laiki, taču drīz vien kompānijas pārņem korupcija, spekulācijas un blēdības. Korupcija un iedzīvošanas kāre pārgāja no kompāniju aparāta uz Nīderlandes provinču pārvaldes struktūrām un valsts militārā varenība sāka iet uz leju (lielas problēmas sagādāja Nīderlandes teritoriālās problēmas ar Franciju, kas ļāva Lielbritānijai pārņemt iniciatīvu okeānu kuģniecībā). &quot;Nīderlandes Rietumindijas kompānija&quot; bankrotēja itin drīz pēc tam, kad tā zaudēja Brazīliju, savukārt &quot;Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija&quot; noturējās līdz 18. gadsimta beigām.

== Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultāti ==
Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātā ievērojami mainījās eiropiešu zināšanas par pasauli, strauji attīstījās kuģu būves tehnika, ģeogrāfija un [[kartogrāfija]] (bija nepieciešamība pēc principiāli atšķirīgām zināšanām astronomijā un mehānikā), sociālā struktūra. Eiropā tika ieviesti jauni kultūraugi — [[kartupeļi]], [[tomāti]], [[tabaka]], [[kukurūza]] un citi, savukārt Amerikā tika ievesti Eiropas mājlopi, zirgi un aitas.

Eiropieši, sagraujot un iznīcinot Amerikas civilizācijas un nopietni militāri iedragājot un ekonomiski pakļaujot Āfrikas un Āzijas civilizācijas, kolonizēja lielāko daļu pasaules valstu un teritoriju. Ziemeļamerikā, [[Karību jūra]]s salās, [[Argentīna|Argentīnā]] un Austrālijā pamatiedzīvotāji tika izspiesti no viņu zemēm un iznīcināti vai arī kļuva par niecīgu minoritāti. Savukārt no 16. līdz 19. gadsimtam ap 10 miljoniem āfrikāņu tika izvesti kā vergi uz Ameriku, pilnībā mainot etnisko sastāvu lielā daļā kontinenta.

Dārgmetālu un koloniālpreču ieplūšana Eiropā izraisīja t.s. ''cenu revolūciju'', savukārt tā noteica visas saimnieciskās dzīves pārstrukturēšanu un t.s. ''zinātniski tehnisko revolūciju''. Eiropa ieveda izejvielas, cukuru, vilnu un [[kokvilna|kokvilnu]] no Amerikas un tirgojās ar Āzijas valstīm. Ķīnā tika pārdots galvenokārt sudrabs, pretī saņemot [[zīds|zīdu]] un [[porcelāns|porcelānu]]. Savukārt Amerikas tirgū tika pārdoti Eiropas manufaktūru ražojumi. Tas Eiropu 19.—20. gadsimta mijā padarīja par bagātāko reģionu pasaulē.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{angliski}} [https://web.archive.org/web/20170427081217/http://fortnightlyreview.co.uk/2012/06/explore-duchesne/ ''The Faustian impulse and European exploration''], ''The Fortnightly Review'' 2012

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Ģeogrāfijas vēsture]]
[[Kategorija:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|*]]</text>
      <sha1>e62caf193og9bxd26lebksll2u3dis1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanskrits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29936</id>
    <revision>
      <id>4540567</id>
      <parentid>4473668</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:15:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56570" sha1="b9mvu53zzf97raay5xkgyiwyp0vnp46" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name = Sanskrits
|nativename = {{val|sa|संस्कृतम्}} ''{{Unicode|saṃskṛtam}}''
|pronunciation = {{IPA|sə̃skɹ̩t̪əm|}}
|region = [[Indija]], [[Nepāla]]
|speakers = 14 000&lt;ref name=&quot;Census&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://censusindia.gov.in/Census_Data_2001/Census_Data_Online/Language/Statement5.htm|title=Comparative speaker's strength of scheduled languages − 1971, 1981, 1991 and 2001|work=Census of India, 2001|publisher=Office of the Registrar and Census Commissioner, India|accessdate=31 December 2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090411183701/http://censusindia.gov.in/Census_Data_2001/Census_Data_Online/Language/Statement5.htm|archivedate={{dat|2009|04|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|date=2001
|familycolor = Indoeiropiešu
|fam2 = [[Indoirāņu valodas|Indoirāņu]]
|fam3 = [[Indoāriešu valodas|Indoāriešu]]
|script = [[Dēvanāgarī]] un vairāki citi uz [[Brāhmī raksts|Brāhmī raksta]] bāzēti raksti; [[Latīņu alfabēts]]
|nation = [[Indija]] (viena no ''[[Indijas nacionālo valodu saraksts|pamatvalodām]]'')
|iso1 = sa
|iso2 = san
|iso3 = san
|notice = Indiešu
|notice2 = IPA
}}
'''Sanskrits''' ({{Unicode|संस्कृता वाक्}} ''{{Unicode|saṃskṛtā vāk}}'' — 'izkopta valoda', saīsināti {{Unicode|संस्कृतम्}} ''{{Unicode|saṃskṛtam}}'') ir [[Hinduisms|hinduisma]], [[Budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no [[Indija]]s 23 oficiālajām valodām.

== Fonētika ==
Klasiskais sanskrits izšķir 48 skaņas. Dažas no tām gan ir alofoni. Fonēmu skaits ir mazāks, apmēram 35, skat. zemāk.

Skaņas tradicionāli tiek sakārtotas sekojošā kārtībā: [[patskaņi]] (''Ach''), [[divskaņi]] (''Hal''), [[anusvāra]] un [[visarga]], [[slēdzeņi]] (Sparśa) un [[nāseņi]] (sākot no mutes aizmugures un virzoties uz priekšu), un visbeidzot [[plūdeņi]] un [[šņāceņi]]; [[SSTA]] rakstībā tas izskatās šādi (sk. tabulas zemāk):

: {{Unicode|a ā i ī u ū ṛ ṝ ḷ ḹ }}; {{Unicode|e ai o au}}
: {{Unicode|ṃ ḥ}}
: {{Unicode|k kh g gh ṅ; c ch j jh ñ; ṭ ṭh ḍ ḍh ṇ; t th d dh n; p ph b bh m}}
: {{Unicode|y r l v}}; {{Unicode|ś ṣ s h}}
Pastāv arī mainīta tradicionālā kārtība, kas ir sastopama {{Unicode|[[Pāṇini]]}} [[Šiva Sutra|Šiva Sutrā]].

=== Patskaņi ===
Klasiskā sanskrita patskaņi ar to vārda sākuma dēvanāgarī rakstzīmi, diakritisko zīmi, ar līdzskani {{Unicode|प्}} ([p]), izrunu (atsevišķa patskaņa un burtkopā p+patskanis) [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]] standartā, atbilsme [[SSTA]] un [[ITRANS]], skaņas apraksts un aptuvenā izruna latviešu valodā ir redzami šajā tabulā:

{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Burts !! Burts ar “{{Unicode|प्}}” !! Izruna !! Izruna ar /p/ !! [[SSTA]] atbilsme !! [[ITRANS]] atbilsme. !! Skaņas apraksts !! Atbilsme latviešu valodā
|-
| {{Unicode|अ}}||{{Unicode|प}}||{{IPA|[ɐ]}} vai {{IPA|[ä]}}||{{IPA|[pɐ]}} vai {{IPA|[pä]}} ||a||a|| īss [[pusplats vidus patskanis]] vai [[plats vidus patskanis]]||Kā ''a'' vārdā '''a'''ka
|-
| {{Unicode|आ}}||{{Unicode|पा}}||{{IPA|[ɐ̙ː]}}||{{IPA|[pɐ̙ː]}}||ā||A||garš [[plats aizmugurējs neapaļš patskanis]]||Kā ''ā'' vārdā '''ā'''da
|-
| {{Unicode|इ}}||{{Unicode|पि}}||{{IPA|[ɐʲ]}}||{{IPA|[pɐʲ]}}||i||i||īss [[šaurs priekšējs neapaļš patskanis]]||Kā ''i'' vārdā '''i'''r
|-
| {{Unicode|ई}}||{{Unicode|पी}}||{{IPA|[ɐʲː]}}||{{IPA|[pɐʲː]}}||ī||I||garš [[šaurs priekšējs neapaļš patskanis]]||Kā ''ī'' vārdā '''ī'''ve
|-
| {{Unicode|उ}}||{{Unicode|पु}}||{{IPA|[ɐʷ] vai [u̫]}}||{{IPA|[pɐʷ]}}||u||u||īss [[šaurs aizmugurējs saspiests patskanis]]||Kā ''u'' vārdā '''u'''pe
|-
| {{Unicode|ऊ}}||{{Unicode|पू}}||{{IPA|[ɐʷː] vai [u̫ː]}}||{{IPA|[pɐʷː]}}||ū||U||garš [[šaurs aizmugurējs saspiests patskanis]]||Kā ''ū'' vārdā '''ū'''dens
|-
| {{Unicode|ऋ}}||{{Unicode|पृ}}||{{IPA|[ɻʲ]}}||{{IPA|[pɻʲ]}}||{{Unicode|ṛ}}||R||īss [[retroflekss aptuvenis]]||Kā ''r'' vārdā a'''r'''ka
|-
| {{Unicode|ॠ}}||{{Unicode|पॄ}}||{{IPA|[ɻʲː]}}||{{IPA|[pɻʲː]}}||{{Unicode|ṝ}}||RR||garš [[retroflekss aptuvenis]]||Kā ''rr'' vārdā ķe'''rr'''a
|-
| {{Unicode|ऌ}} ||{{Unicode|पॢ}}||{{IPA|[ɹʲ]}}||{{IPA|[pɹʲ]}}||{{Unicode|ḷ}}||LR||īss [[retroflekss sānu aptuvenis]]||Kā ''l'' vārdā a'''l'''ga
|-
| {{Unicode|ॡ}} ||{{Unicode|पॣ}}||{{IPA|[ɹʲː]}}||{{IPA|[pɹʲː]}}||{{Unicode|ḹ}}||LRR||garš [[retroflekss sānu aptuvenis]]||Kā ''ll'' vārdā le'''ll'''e
|-
| {{Unicode|ए}}||{{Unicode|पे}}||{{IPA|[ɐ̙ʲ]}}||{{IPA|[pɐ̙ʲ]}}||e||e||īss [[divskanis]]||Kā ''ei'' vārdā r'''ei'''ze
|-
| {{Unicode|ऐ}}||{{Unicode|पै}}||{{IPA|[ɐ̙ʲː]}}||{{IPA|[pɐ̙ʲː]}}||ai||ai||garš [[divskanis]]||Kā ''ai'' vārdā '''ai'''le
|-
| {{Unicode|ओ}}||{{Unicode|पो}}||{{IPA|[ɐ̙ʷ]}}||{{IPA|[pɐ̙ʷ]}}||o||o||īss [[divskanis]]||Kā ''ou'' vārdā s'''ou'''ls
|-
| {{Unicode|औ}}||{{Unicode|पौ}}||{{IPA|[ɐ̙ʷː]}}||{{IPA|[pɐ̙ʷː]}}||au||au||garš [[divskanis]]||Kā ''au'' vārdā '''au'''gs
|}

[[Patskaņa garums|Garie patskaņi]] tiek izrunāti apmēram divreiz garāk nekā to īsie līdzinieki. Bez garajiem patskaņiem pastāv arī pārgarie patskaņi, saukti par [[pluti]], kas tiek lietoti vairākos locījumos, īpaši [[vokatīvs|vokatīvā]]. ''Pluti'' gan nav visu gramatiķu akceptēts.

Īsie divskaņi {{Unicode|e}} un {{Unicode|o}} atspoguļo [[indoirāņu pirmvaloda|pirmindoirāņu]] {{IPA|[ai]}} un {{IPA|[au]}} divskaņu alofoniskos variantus, un fonoloģiski (konceptuāli) tie ir kā [ai] un [au] arī sanskritā. Sanskrita gramatiķi tos kategorizē kā divskaņus, pat ja tie fonētiski bieži vien tiek izrunāti kā parasti garie patskaņi [ē] un [ō].

Retrofleksie līdzskaņi un patskaņi tiek izrunāti, pieskaroties ar mēles galu pie aukslēju pašas augšas.

Piedvesmas līdzskaņi tiek izrunāti ar papildu pieelpu kā angļu nebalsīgie līdzskaņi vārda sākumā, piem., ''put'' «likt».

Papildinformācija:
* Pastāv vēl arī papildu rakstzīmes, kas tradicionāli tiek norādītas dēvanāgarī raksta tabulās:
** Diakritiskā zīme ({{Unicode| ं }}) saukta par ''anusvāra'', izrunāta kā {{IPA|[əŋ]}} ([[SSTA]]: {{Unicode|ṃ}}). Tā tiek lietota patskaņa nazalizācijai, kā arī lai atveidotu puspatskani [n] vai [m]; piem., {{Unicode|पं}} {{IPA|[pəŋ]}}.
** Diakritiskā zīme ({{Unicode| ः }}), saukta par ''visarga'', izrunāta kā [əh] ([[SSTA]]: {{Unicode|ḥ}}); piem., {{Unicode|पः}} {{IPA|[pəh]}}.
** Diakritiskā zīme ({{Unicode| ँ }}), saukta par ''čandrabindu'', kas tradicionāli netiek iekļauta dēvanāgarī sanskrita aprakstos, tiek lietota pamīšus ar ''anusvāru'', lai parādītu patskaņa nazalizāciju, galvenokārt Vēdās; piem., {{Unicode|पँ}} {{IPA|[pə̃]}}.
* Ja nepieciešams uzrakstīt atsevišķu līdzskani bez sekojoša patskaņa, zem zilbiskā līdzskaņa tiek rakstīta ''halanta / virāma'' diakritiskā zīme ({{Unicode|प्}}).
* Patskanis ā sanskritā pēc būtības ir vairāk vidus patskanis {{IPA|[aː]}}, nekā aizmugures patskanis {{IPA|[ɑː]}}. Bet gramatiķi to tomēr klasificē kā aizmugures patskani. (Tiwari, [1955] 2004).
* Jāpiezīmē, ka senie sanskrita gramatiķi ir klasificējuši patskaņu sistēmu velārajos, retrofleksajos, palatālajos un plozīvajos patskaņos, nevis aizmugurējos, vidus un priekšējos patskaņos. Tāpēc {{Unicode|ए}} un {{Unicode|ओ}} tiek klasificēti attiecīgi kā palato-velārie (a+i) un labio-velārie (a+u) patskaņi. Bet mūsdienu gramatiķi ir klasificējuši tos kā divskaņus un prosodiski, katram ir iedotas divas ''mātrās''. Tas gan tieši nenozīmē, ka tie ir īsti divskaņi, bet netiek izslēgta iespējamība, ka tie varēja būt īsti divskaņi senākā pagātnē. Šos pusdivskaņus mūsdienās skolotie sanskrita brahmaņi un priesteri izrunā kā garos ē [eː] un ō [oː]. Vairāk kā «četru» divskaņu esamību sanskrits parasti nepieļauj un jebkurš cits divskanisks burtu virknējums, ja tāds izveidojas vārdu sadurē, tiek pārveidots uz puspatskaņiem atbilstoši [[sandhi]] likumiem (skat. tālāk).
* Dēvanāgarī rakstā, kas tiek lietots sanskritā, vienmēr kad līdzskanis vārda beigās ir bez jebkādas ''virāmas'' (t.i., brīvi stāvošs ortogrāfijā: {{Unicode|प}} pretstatā {{Unicode|प्}}), neitrālais patskanis [[šva]] ({{IPA|[ə]}}) tiek automātiski asociēts ar to — tas protams var notikt ar jebkuru līdzskani jebkurā vārda pozīcijā. Vārda beigu ''šva'' vienmēr ir īss. Bet [[SSTA]] '''a''', pievienots vīriešu dzimtes lietvārdu beigās nereti vedina cittautiešus izrunāt to kā {{IPA|[ɑː]}} — tas liek sanskrita vīriešu dz. vārdiem skanēt kā siev. dz. vārdiem. Piem., '''Šiva''' ir jāizrunā kā {{IPA|[ɕivə]}} un nevis {{IPA|[ɕivɑː]}}. ''Tiwari'' ([1955] 2004) argumentē, ka vēdiskajā sanskritā अ bija vienkārši īss {{IPA|[ɑ]}}, kas kļuva centrālāks un paceltāks Prakrita laikā.

=== Līdzskaņi ===
[[SSTA]] un [[dēvanāgarī]] burti ir doti ar aptuvenām [[IPA]] vērtībām kvadrātiekavās.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot;| [[Lūpenis|Lūpeņi]]&lt;br /&gt;Auštja
! [[Lūpzobenis|Lūpzobeņi]]&lt;br /&gt;Dantauštja
!colspan=&quot;2&quot;| [[Zobenis|Zobeņi]]&lt;br /&gt;Dantja
!colspan=&quot;2&quot;| [[Retroflekss|Retrofleksie]]&lt;br /&gt;Mūrdhanja
!colspan=&quot;2&quot;| [[Aukslējenis|Aukslējeņi]]&lt;br /&gt;Tālavja
!colspan=&quot;2&quot;| [[Velvenis|Velveņi]]&lt;br /&gt;Kanthja
!colspan=&quot;2&quot;| [[Rīklenis|Rīkleņi]]
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| [[Slēdzenis|Slēdzeņi]]&lt;br /&gt;Sparša
! [[Piedvesma|Bez piedvesmas]]&lt;br /&gt;Alpaprāna
| {{Unicode|p}} {{Unicode|प}} {{IPA|[p]}} || {{Unicode|b}} {{Unicode|ब}} {{IPA|[b]}} || || {{Unicode|t}} {{Unicode|त}} {{IPA|[t̪]}} || {{Unicode|d}} {{Unicode|द}} {{IPA|[d̪]}} || {{Unicode|ṭ}} {{Unicode|ट}} {{IPA|[ʈ]}} || {{Unicode|ḍ}} {{Unicode|ड}} {{IPA|[ɖ]}} || {{Unicode|c}} {{Unicode|च}} {{IPA|[c͡ç]}} || {{Unicode|j}} {{Unicode|ज}} {{IPA|[ɟ͡ʝ]}} || {{Unicode|k}} {{Unicode|क}} {{IPA|[k]}} || {{Unicode|g}} {{Unicode|ग}} {{IPA|[g]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
|-
! [[Piedvesma|Ar piedvesmu]]&lt;br /&gt;Mahāprāna
| {{Unicode|ph}} {{Unicode|फ}} {{IPA|[pʰ]}} || {{Unicode|bh}} {{Unicode|भ}} {{IPA|[bʱ]}} || || {{Unicode|th}} {{Unicode|थ}} {{IPA|[t̪ʰ]}} || {{Unicode|dh}} {{Unicode|ध}} {{IPA|[d̪ʱ]}} || {{Unicode|ṭh}} {{Unicode|ठ}} {{IPA|[ʈʰ]}} || {{Unicode|ḍh}} {{Unicode|ढ}} {{IPA|[ɖʱ]}} || {{Unicode|ch}} {{Unicode|छ}} {{IPA|[c͡çʰ]}} || {{Unicode|jh}} {{Unicode|झ}} {{IPA|[ɟ͡ʝʱ]}} || {{Unicode|kh}} {{Unicode|ख}} {{IPA|[kʰ]}} || {{Unicode|gh}} {{Unicode|घ}} {{IPA|[gʱ]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
|-
!colspan=&quot;2&quot;| [[Nāsenis|Nāseņi]]&lt;br /&gt;Anunāsika
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| m {{Unicode|म}} {{IPA|[m]}}
|
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{Unicode|n}} {{Unicode|न}} {{IPA|[n͇]}}
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{Unicode|ṇ}} {{Unicode|ण}} {{IPA|[ɳ]}}
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{Unicode|ñ}} {{Unicode|ञ}} {{IPA|[ɲ]}}
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{Unicode|ṅ}} {{Unicode|ङ}} {{IPA|[ŋ]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
|-
!colspan=&quot;2&quot;| [[Puspatskaņi]]&lt;br /&gt;Antaštha
!colspan=&quot;2&quot;|
!style=&quot;font-weight: normal&quot;| v {{Unicode|व}} {{IPA|[β̞]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| y {{Unicode|य}} {{IPA|[j]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot;|
|-
!colspan=&quot;2&quot;| [[Plūdenis|Plūdeņi]]&lt;br /&gt;Drava
!colspan=&quot;2&quot;|
|
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| l {{Unicode|ल}} {{IPA|[l]}}
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| r {{Unicode|र}} {{IPA|[r]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot;|
|-
!colspan=&quot;2&quot;| [[Svelpenis|Svelpeņi]]&lt;br /&gt;Ūšman
!colspan=&quot;2&quot;|
|
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{Unicode|s}} {{Unicode|स}} {{IPA|[s̪]}}
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{unicode|ṣ}} {{Unicode|ष}} {{IPA|[ʂ]}}
!colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{unicode|ś}} {{Unicode|श}} {{IPA|[ɕ]}}
!colspan=&quot;2&quot;|
!style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{unicode|ḥ}} {{Unicode|ः}} {{IPA|[h]}}
!style=&quot;font-weight: normal&quot;| {{unicode|h}} {{Unicode|ह}} {{IPA|[ɦ]}}
|}

Zemāk esošajā tabulā dots sanskrita līdzskaņu tradicionālais saraksts ar tuvākajām atbilsmēm latviešu valodā. Katrs līdzskanis, kas redzams zemāk, ir jāuztver kā savienojums kopā ar neitrālo patskani [[šva]] ({{IPA|[ə]}}) un tabulā ir dots tieši tādā formā.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ [[Sprāgsteņi]] — Spršta
|-
!
![[Bez piedvesmas]]&lt;br /&gt;[[Nebalsīgi]]e &lt;br /&gt;Alpaprāna Švāsa
![[Piedvesma|Ar piedvesmu]]&lt;br /&gt;[[Nebalsīgi]]e&lt;br /&gt;Mahāprāna Švāsa
![[Bez piedvesmas]]&lt;br /&gt;[[Balsīgi]]e &lt;br /&gt;Alpaprāna Nāda
![[Piedvesma|Ar piedvesmu]]&lt;br /&gt;[[Balsīgi]]e &lt;br /&gt;Mahāprāna Nāda
![[Nāsenis|Nāseņi]] &lt;br /&gt;Anunāsika Nāda
|-align=&quot;center&quot;
|[[Velveņi]]&lt;br /&gt;Kantja
|{{Unicode|क}} {{IPA|[kə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''k'''as
|{{Unicode|ख}} {{IPA|[kʰə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''k'''uš!
|{{Unicode|ग}} {{IPA|[gə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''g'''ads
|{{Unicode|घ}} {{IPA|[gʱə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts [g]
|{{Unicode|ङ}} {{IPA|[ŋə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: ku'''ng'''s
|-align=&quot;center&quot;
|[[Aukslējeņi]]&lt;br /&gt;Tālavja
|{{Unicode|च}} {{IPA|[cə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: š'''ķ'''ist
|{{Unicode|छ}} {{IPA|[cʰə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts {{IPA|[cə]}}
|{{Unicode|ज}} {{IPA|[ɟə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: rež'''ģ'''is
|{{Unicode|झ}} {{IPA|[ɟʱə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts {{IPA|[ɟ]}}
|{{Unicode|ञ}} {{IPA|[ɲə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''ņ'''emt
|-align=&quot;center&quot;
|[[Retrofleksie]]&lt;br /&gt;Mūrdhanja
|{{Unicode|ट}} {{IPA|[ʈə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: lak'''t'''a
|{{Unicode|ठ}} {{IPA|[ʈʰə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts {{IPA|[ʈ]}}
|{{Unicode|ड}} {{IPA|[ɖə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: mag'''d'''a
|{{Unicode|ढ}} {{IPA|[ɖʱə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts {{IPA|[ɖ]}}
|{{Unicode|ण}} {{IPA|[ɳə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: ak'''n'''a
|-align=&quot;center&quot;
|[[Zobenis|Zobeņi]]&lt;br /&gt;Dantja
|{{Unicode|त}} {{IPA|[t̪ə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''t'''as
|{{Unicode|थ}} {{IPA|[t̪ʰə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''t'''u?!
|{{Unicode|द}} {{IPA|[d̪ə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''d'''ēļ
|{{Unicode|ध}} {{IPA|[d̪ʱə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts {{IPA|[d̪]}}
|{{Unicode|न}} {{IPA|[n̪ə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''n'''ē
|-align=&quot;center&quot;
|[[Lūpenis|Lūpeņi]] &lt;br /&gt;Auštja
|{{Unicode|प}} {{IPA|[pə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''p'''ie
|{{Unicode|फ}} {{IPA|[pʰə]}}&lt;br /&gt;kā vārdā: '''p'''utns
|{{Unicode|ब}} {{IPA|[bə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''b'''et
|{{Unicode|भ}} {{IPA|[bʱə]}}&lt;br /&gt;Uzsvērts [b]
|{{Unicode|म}} {{IPA|[mə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''m'''ēs
|}

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ [[Skaneņi]]
|-
!
![[Aukslējenis|Aukslējeņi]]&lt;br /&gt;Tālavja
![[Retrofleksie]]&lt;br /&gt;Mūrdhanja
![[Zobenis|Zobeņi]]&lt;br /&gt;Dantja
![[Lūpenis|Lūpeņi]]/&lt;br /&gt;[[Rīklenis|Rīkleņi]]&lt;br /&gt;Auštja
|-align=&quot;center&quot;
|[[Aptuvenie]]&lt;br /&gt;Antaštha
|{{Unicode|य}} {{IPA|[jə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''j'''ā
|{{Unicode|र}} {{IPA|[rə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''r'''e
|{{Unicode|ल}} {{IPA|[l̪ə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''l'''ai
|{{Unicode|व}} {{IPA|[ʋə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''v'''ai
|-align=&quot;center&quot;
|[[Šņācenis|Šņāceņi]]/&lt;br /&gt;[[Svelpenis|Svelpeņi]]&lt;br /&gt;Ūšman
|{{Unicode|श}} {{IPA|[ɕə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''š'''is
|{{Unicode|ष}} {{IPA|[ʂə]}}&lt;br /&gt;Retroflekss {{IPA|[ʃ]}}
|{{Unicode|स}} {{IPA|[s̪ə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā: '''s'''uns
|{{Unicode|ह}} {{IPA|[ɦə]}}&lt;br /&gt;Kā vārdā a'''h'''a*
|}
 * h jāizrunā balsīgi, kā [agha].

=== Fonētika un sandhi ===
Sanskrita patskaņi jau vispārīgi apskatīti iepriekšējā sadaļā. Vēl jāpiebilst, ka garais zilbiskais l ({{unicode|ḹ}}) nav dabā konstatēts, un tas ir tikai gramatiķu ieviests sistemātiskiem nolūkiem (kā analogs {{unicode|ṝ}}). Tā īsais līdzinieks {{unicode|ḷ}} ir sastopams tikai vienzilbes vārda saknē, ''{{unicode|kḷp}}'' «sakārtot». Garais zilbiskais r ({{unicode|ṝ}}) arī ir diezgan reti novērojams, tas ir sastopams tikai r-celmu daudzskaitļa ģenitīvā (piem., vārdu ''{{unicode|mātṛ}}'' «māte» un ''{{unicode|pitṛ}}'' «tēvs» dsk. ģen. ir ''{{unicode|mātṝṇām}}'' «māšu» un ''{{unicode|pitṝṇām}}'' «tēvu»). {{unicode|i, u, ṛ, ḷ}} ir patskaniskie alofoni līdzskaņiem {{unicode|y, v, r, l}}. Tādējādi ir tikai 5 pastāvīgas patskaniskās [[fonēma]]s: {{unicode|a, ā, ī, ū, ṝ}}.

[[Visarga]] {{unicode|ḥ}} un {{Unicode|ः }} ir [[alofons]] līdzskaņiem {{unicode|r}} un {{unicode|s}}, savukārt [[anusvāra]] {{unicode|ṃ}} un dēvanāgarī {{Unicode| ं }} ir alofons jebkuram nāsenim, abi alofoni ir sastopami tikai pirms pauzes.
Visu triju sanskrita šņāceņu precīza izruna var mainīties, bet tie ir atšķirīgas fonēmas. Balsīgais svelpenis ar piedvesmu {{IPA|[zʱ]}} ir mantots [[Indoāriešu valoda|indoāriešu valodā]] no indoirāņu pirmvalodas, bet zudis neilgi pirms Rigvēdas laika (jāpiebilst, ka balsīgs svelpenis ar piedvesmu ir ārkārtīgi liels retums jebkurā valodā). [[Retrofleksie līdzskaņi]] ir visumā īpatnējas fonēmas, bieži vien atkarīgas no to fonētiskās vides; tās neturpina [[PIE]] sērijas un bieži vien ir dažu valodnieku attiecinātas uz [[substrāts|substrāta]] ietekmi no [[Dravīdu valodas|dravīdu valodām]]. Nāsenis {{unicode|ñ}} ir pielāgojošs alofons līdzskanim {{unicode|n}} ({{unicode|n}} un {{unicode|ṇ}} ir atšķirīgas fonēmas — viena domāta, lai atšķirtu ''{{unicode|aṇu}}'' «minūte, atomisks» (īp.vārda nekatras dz. vsk. nom.) no ''{{unicode|anu}}'' «pēc, gar»; fonoloģiski neatkarīgais {{unicode|ṅ}} ir sastopams vienīgi galotnē, piem., ''{{unicode|prāṅ}}'' «vērsts uz priekšu/uz» (īp.v. vīr. dz. vsk. nom.) un tādējādi var tikt izlaists). Līdz ar to ir 31 līdzskaniskā vai puspatskaniskā fonēma, kas sastāv no četriem/pieciem slēdzeņu veidiem, kas realizēti gan ar piedvesmu, gan bez tās un gan balsīgi, gan nebalsīgi, trim nāseņiem, četriem puspatskaņiem vai plūdeņiem, un četriem svelpeņiem, kas atbilstoši [[SSTA]] transliterācijai ir pierakstīti sekojoši:
: {{unicode|k, kh, g, gh; c, ch, j, jh; ṭ, ṭh, ḍ, ḍh; t, th, d, dh; p, ph, b, bh; m, n, ṇ; y, r, l, v; ś, ṣ, s, h}}
jebšu kopā 36 unikālas sanskrita fonēmas.

[[Fonētika|Fonētiskie]] likumi, kas ir pielietojami, kombinējot morfēmas vārdā un kombinējot vārdus teikumā, tiek kopā saukti par ''[[sandhi]]'' savienojumiem. Teksti tiek rakstīti fonētiski, pielietojot sandhi likumus (izņemot priekš tā sauktajiem ''padapā{{Unicode|ṭ}}ha'').

== Rakstība ==
Vēsturiski sanskrits nav saistīts ne ar vienu konkrētu rakstu sistēmu. Uzsvars uz mutvārdiskumu, bet ne rakstību vēdiskajā sanskritā tika uzturēts līdz pat agrīnās klasiskā sanskrita literatūras attīstībai. Kad sanskrits bija ieguvis rakstveida formu, konkrētas rakstības izvēle bija atkarīga no tekstu pārrakstītāju reģionālās rakstības. Būtībā sanskrita manuskriptu veidošanā ir tikušas lietotas praktiski visas lielākās Dienvidāzijas rakstu sistēmas. Kopš 19. gadsimta beigām [[dievanāgarī|dēvanāgarī]] raksts ir ticis uzskatīts jau par ''de facto'' sanskrita rakstības sistēmu,&lt;ref&gt;Sanskrit Grammar, William Dwight Whitney, 1889&lt;/ref&gt; visticamāk iespaidojoties no Eiropas prakses, izvēloties rakstību sanskrita tekstu iespiešanai.

Indijā rakstība ieviesās samērā vēlu — ap 5. gadsimtu p.m.ē.; saskaņā ar Rīza Deivida (''Rhys Davids'') hipotēzi, tā tika ieviesta, pateicoties Vidējo austrumu tirgoņiem. Pat pēc rakstības ieviešanas mutvārdu tradīcija un teksta iegaumēšana joprojām palika kā Sanskrita literatūras ievērojama iezīme.
Ziemeļindijā ir atrodami [[brahmī]] iegravējumi, kas datējami jau kopš 3.gs. p.m.ē., vecākais ir redzams slavenajā Ašokas karaļa prakrita pīlāra gravējumos. Aptuveni vienlaikus ar brahmī rakstu tika lietots arī [[kharošthi]] raksts. Vēlāk (ap 4.—8.gs. m.ē.) guva pārsvaru [[Guptas raksts]], kas darināts no brahmī raksta. No aptuveni 8.gs. Guptas rakstu izstūma [[Šārada raksts]], kas savukārt no aptuveni 12.gs. tika aizvietots ar [[dievanāgarī|dēvanāgarī]] rakstu; starpposmos pastāvēja arī [[Siddhama]]s raksts. Austrumindijā tika lietots [[Bengāļu valoda|bengāļu]] raksts un vēlāk arī [[orija]] raksts.

Dienvidos, kur ir pārsvars [[Dravīdu valodas|dravīdu valodām]], sanskrita rakstībā tika lietots [[kannada raksts]] — [[Kannada valoda|kannada]] un [[Telugu valoda|telugu]] valodā runājošos reģionos, [[telugu raksts]] — [[Telugu valoda|telugu]] un [[Tamilu valoda|tamilu]] valodā runājošos reģionos, [[Malajalamiešu valoda|malajalamiešu raksts]] un [[grantha raksts]] — [[Tamilu valoda|tamilu]] valodā runājošos reģionos.

&lt;center&gt;[[Attēls:Phrase sanskrit.svg|550px]]&lt;br /&gt; Sanskrits mūsdienu indiešu rakstos. «Lai svētī [[Šiva]] tos, kas rod prieku Dievu valodā». ([[Kalidasa]])&lt;/center&gt;

=== Latinizācija ===
{{Pamatraksts|Dēvanāgarī}}
Kopš 18. gadsimta beigām sanskrits ir [[transliterācija|atveidots]] [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētā]]. Mūsdienās visplašāk lietotā sistēma ir [[SSTA]] (starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts), kas ir kļuvis par akadēmisko standartu kopš 1912. gada, un kurš tiek lietots arī šajā rakstā. Ir ieviestas arī [[ASCII]]-tipa transliterācijas shēmas, sakarā ar grūtībām atveidot sanskrita rakstzīmes dažādās datorprogrammās. Tajās ietilpst [[Harvard-Kyoto]] un [[ITRANS]] bezzuduma transliterācijas shēmas, kas tiek plaši lietotas internetā, galvenokārt ''Usenet''ā un e-pasta vēstulēs, lai atvieglotu un paātrinātu teksta ievadi, kā arī uzlabotu teksta lasāmību. Palielinoties [[Unikods|unikodu]] atbalstošu internetpārlūku pieejamībai, SSTA ir kļuvis populārs arī interneta rakstos.

Zinātniskajos darbos dēvanāgarī 19. gadsimtā galvenokārt tika lietots pilnu tekstu un garu izvilkumu pierakstam un pavairošanai, arī Eiropas zinātnieku vidū. Bet neskatoties uz to atsevišķi sanskrita vārdi un nosaukumi Eiropas valodās sastādītajos tekstos parasti tiek atveidoti, izmantojot latīņu transliterāciju, un kopš 20. gadsimta vidus teksta versijas, ko rediģējuši vai veidojuši Rietumu zinātnieki, vairumā gadījumu tiek atveidotas latīņu transliterācijā.

== Gramatika ==

=== Lietvārdu locīšana ===

Sanskrits ir [[fleksīva valoda]], kurā ir trīs gramatiskās dzimtes (vīriešu, sieviešu un nekatra dzimte) un trīs skaitļi (vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis). Tajā ir astoņi gramatiskie locījumi: [[nominatīvs]], [[vokatīvs]], [[akuzatīvs]], [[instrumentālis]], [[datīvs]], [[ablatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[lokatīvs]].

Jautājums par reālo locījumu skaitu ir strīdīgs. [[Pānini]] izšķir sešas ''karakas'', kas atbilst nominatīvam, akuzatīvam, datīvam, instrumentālim, lokatīvam un ablatīvam [http://www.chass.utoronto.ca/epc/srb/cyber/man3.html]. Pānini tās definē skojoši (Ashtadhyayi, I.4.24-54):

# ''Apadana'' (lit. 'noņemt'): &quot;(tas, kas ir) izejas/atskaites punkts.&quot; Atbilst ablatīva locījumam, kas apzīmē nekustīgu objektu vai vietu, no kuras notiek kustība.
# ''Sampradana'' ('balva'): &quot;tas, kam tiek paredzēts darījums vai lieta&quot;. Atbilst datīva locījumam, kas apzīmē saņēmēju došanas darbībā utml.
# ''Karana'' (&quot;darbarīks&quot;): &quot;tas, kas ietekmē galaiznākumu.&quot; Atbilst instrumentāļa locījumam, kas apzīmē darbarīku, ar ko tiek veikta darbība.
# ''Adhikarana'' ('vieta'): vai &quot;pamats&quot;. Atbilst lokatīva locījumam, kas apzīmē vietu, kur notiek darbība.
# ''Karman'' ('darījums'/'lieta'): &quot;tas, ko darītājs vēlas sasniegt, iegūt&quot;. Atbilst akuzatīva locījumam, kas apzīmē darbības mērķi vai objektu, kas tiek pārvietots.
# ''Karta'' ('darītājs'): &quot;tas, kurš ir neatkarīgs darbībā&quot;. Atbilst nominatīva locījumam, kas apzīmē darītāju.&lt;br /&gt; (Pamatojoties uz Scharfe, 1977: 94)

Piederības locījums (''Sambandha'') un vokatīvs iztrūkst Pānini gramatikā.

Šajā rakstā lietvārdi ir iedalīti piecās deklinācijās. Deklinācija, pie kuras pieder lietvārds, galvenokārt tiek noteikta pēc galotnes.

==== Vispārīga lietvārdu un īpašības vārdu locījumu galotņu shēma ====
Vispārīgā galotņu shēma, kas dota zemāk redzamajā tabulā, ir derīga praktiski visiem lietvārdiem un īpašības vārdiem. Tomēr atbilstoši dzimtei un beigu patskanim/līdzskanim pastāv arī iepriekšnoteikti ''sandhi'' likumi, kurus pielietojot tiek iegūta galīgā locītā vārda forma. Iekavās ir dotas nekatras dzimtes galotnes, pārējās ir vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes. Ir dota gan dēvanāgarī, gan SSTA transliterācija.

{|class=&quot;wikitable&quot;
! !! style=&quot;background:#DDD&quot; | Vienskaitlis !! style=&quot;background:#DDD&quot; | Divskaitlis !! style=&quot;background:#DDD&quot; | Daudzskaitlis
|-
| '''Nominatīvs'''
| -स् -s&lt;br /&gt;(-म् -m)||-औ -au&lt;br /&gt;(-ई -ī)||-अस् -as&lt;br /&gt;(-इ -i)
|-
| '''Vokatīvs'''
| -स् -s&lt;br /&gt;(- -)||-औ -au&lt;br /&gt;(-ई -ī)||-अस् -as&lt;br /&gt;(-इ -i)
|-
| '''Akuzatīvs'''
| -अम् -am&lt;br /&gt;(-म् -m)||-औ -au&lt;br /&gt;(-ई -ī)||-अस् -as&lt;br /&gt;(-इ -i)
|-
| '''Instrumentālis'''
| -आ -ā||-भ्याम् -bhyām||-भिस् -bhis
|-
| '''Datīvs'''
| -ए -e||-भ्याम् -bhyām||-भ्यस् -bhyas
|-
| '''Ablatīvs'''
| -अस् -as||-भ्याम् -bhyām||-भ्यस् -bhyas
|-
| '''Ģenitīvs'''
| -अस् -as||-ओस् -os||-आम् -ām
|-
| '''Lokatīvs'''
| -इ -i||-ओस् -os||-सु -su
|}

==== a un ā celmi ====
A un ā ({{IPA|[ə] un [ɑː]}}) celmi sastāda lielāko lietvārdu klasi. Kā likums, lietvārdi, kas pieder pie šīs klases, ar celma galotni, kas beidzas ar īso a {{IPA|[ə]}}, ir vai nu vīriešu vai nekatras dzimtes. Savukārt lietvārdi, kas beidzas ar garo ā {{IPA|[ɑː]}} gandrīz vienmēr pieder pie sieviešu dzimtes. A celma īpašības vārdi, kas beidzas ar īso a {{IPA|[ə]}}, pieder pie vīriešu vai nekatras dzimtes, bet, kas beidzas ar garo ā {{IPA|[ɑː]}}, — pie sieviešu dzimtes.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Vīr.dz. (''vīra-'' 'vīrs')
!colspan=&quot;3&quot;| Nek.dz. (''āsya-'' 'mute')
!colspan=&quot;3&quot;| Siev.dz. (''kāntā'' 'iemīļotā')
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk.
|-
| '''Nom.'''
| vīras || vīrāu || vīrās || āsyàm || āsyè || āsyā̀ni || kāntā || kānte || kāntās
|-
| '''Vok.'''
| vīra || vīrau || vīrās || ā́sya || āsyè || āsyā̀ni || kānte || kānte || kāntās
|-
| '''Aku.'''
| vīram || vīrāu || vīrān || āsyàm || āsyè || āsyā̀ni || kāntām || kānte || kāntās
|-
| '''Ins.'''
| vīrena || vīrābhyām || vīrāis || āsyèna || āsyā̀bhyām || āsyāìs || kāntayā || kāntābhyām || kāntābhis
|-
| '''Dat.'''
| vīrāya || vīrābhyām || vīrebhyas || āsyā̀ya || āsyā̀bhyām || āsyèbhyas || kāntāyai || kāntābhyām || kāntābhyās
|-
| '''Abl.'''
| vīrāt || vīrābhyām || vīrebhyas || āsyā̀t || āsyā̀bhyām || āsyèbhyas || kāntāyās || kāntābhyām || kāntābhyās
|-
| '''Ģen.'''
| vīrasya || vīrayos || vīrānām || āsyàsya || āsyàyos || āsyā̀nām || kāntāyās || kāntayos || kāntānām
|-
| '''Lok.'''
| vīre || vīrayos || vīre{{Unicode|ṣ}}u || āsyè || āsyàyos || āsyè{{Unicode|ṣ}}u || kāntāyām || kāntayos || kāntāsu
|}

==== i un u celmi ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ '''i celmi'''
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Vīr. un siev.dz. (''gáti-'' 'gaita')
!colspan=&quot;3&quot;| Nek.dz. (''vā́ri-'' 'ūdens')
|-
! Vsk. !! 2sk !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk.
|-
| '''Nom.'''
| gátis || gátī || gátayas || vā́ri || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ī || vā́rī{{Unicode|ṇ}}i
|-
| '''Vok.'''
| gáte || gátī || gátayas || vā́ri, vā́re || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ī || vā́rī{{Unicode|ṇ}}i
|-
| '''Aku.'''
| gátim || gátī || gátīs || vā́ri || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ī || vā́rī{{Unicode|ṇ}}i
|-
| '''Ins.'''
| gátyā || gátibhyām || gátibhis || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ā || vā́ribhyām || vā́ribhis
|-
| '''Dat.'''
| gátaye, gátyāi || gátibhyām || gátibhyas || vā́ri{{Unicode|ṇ}}e || vā́ribhyām || vā́ribhyas
|-
| '''Abl.'''
| gátes, gátyās || gátibhyām || gátibhyas || vā́ri{{Unicode|ṇ}}as || vā́ribhyām || vā́ribhyas
|-
| '''Ģen.'''
| gátes, gátyās || gátyos || gátīnām || vā́ri{{Unicode|ṇ}}as || vā́ri{{Unicode|ṇ}}os || vā́ri{{Unicode|ṇ}}ām
|-
| '''Lok.'''
| gátāu, gátyām || gátyos || gáti{{Unicode|ṣ}}u || vā́ri{{Unicode|ṇ}}i || vā́ri{{Unicode|ṇ}}os || vā́ri{{Unicode|ṣ}}u
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ '''u celmi'''
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Vīr. un siev.dz. (''śátru-'' 'nedraugs')
!colspan=&quot;3&quot;| Nek.dz. (''mádhu-'' 'medus')
|-
! Vsk. !! 2sk !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk !! Dsk.
|-
| '''Nom.'''
| śátrus || śátrū || śátravas || mádhu || mádhunī || mádhūni
|-
| '''Vok.'''
| śátro || śátrū || śátravas || mádhu || mádhunī || mádhūni
|-
| '''Aku.'''
| śátrum || śátrū || śátrūn || mádhu || mádhunī || mádhūni
|-
| '''Ins.'''
| śátru{{Unicode|ṇ}}ā || śátrubhyām || śátrubhis || mádhunā || mádhubhyām || mádhubhis
|-
| '''Dat.'''
| śátrave || śátrubhyām || śátrubhyas || mádhune || mádhubhyām || mádhubhyas
|-
| '''Abl.'''
| śátros || śátrubhyām || śátrubhyas || mádhunas || mádhubhyām || mádhubhyas
|-
| '''Ģen.'''
| śátros || śátrvos || śátrū{{Unicode|ṇ}}ām || mádhunas || mádhunos || mádhūnām
|-
| '''Lok.'''
| śátrāu || śátrvos || śátru{{Unicode|ṣ}}u || mádhuni || mádhunos || {{Unicode|mádhuṣu}}
|}

==== Garo patskaņu celmi ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| {{Unicode|ā}} celmi (''{{Unicode|jā-}}'' 'brīnums')
!colspan=&quot;3&quot;| {{Unicode|ī}} celmi (''{{Unicode|dhī-}}'' 'doma')
!colspan=&quot;3&quot;| {{Unicode|ū}} celmi (''{{Unicode|bhū-}}'' 'Zeme')
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
| '''Nom.'''
| {{Unicode|jā́s}} || {{Unicode|jāú}} || {{Unicode|jā́s}}
| {{Unicode|dhī́s}} || {{Unicode|dhíyāu}} || dhíyas
| {{Unicode|bhū́s}} || {{Unicode|bhúvāu}} || bhúvas
|-
| '''Vok.'''
| jā́s || {{Unicode|jāú}} || {{Unicode|jā́s}}
| {{Unicode|dhī́s}} || {{Unicode|dhiyāu}} || dhíyas
| {{Unicode|bhū́s}} || {{Unicode|bhuvāu}} || bhúvas
|-
| '''Aku.'''
| {{Unicode|jā́m}} || {{Unicode|jāú}} || {{Unicode|jā́s}}, jás
| dhíyam || {{Unicode|dhíyāu}} || dhíyas
| bhúvam || {{Unicode|bhúvāu}} || bhúvas
|-
| '''Ins.'''
| {{Unicode|jā́}} || {{Unicode|jā́bhyām}} || {{Unicode|jā́bhis}}
| dhiyā́ || {{Unicode|dhībhyā́m}} || {{Unicode|dhībhís}}
| {{Unicode|bhuvā́}} || {{Unicode|bhūbhyā́m}} || {{Unicode|bhūbhís}}
|-
| '''Dat.'''
| jé || {{Unicode|jā́bhyām}} || {{Unicode|jā́bhyas}}
| dhiyé, {{Unicode|dhiyāí}} || {{Unicode|dhībhyā́m}} || {{Unicode|dhībhyás}}
| bhuvé, {{Unicode|bhuvāí}} || {{Unicode|bhūbhyā́m}} || {{Unicode|bhūbhyás}}
|-
| '''Abl.'''
| jás || {{Unicode|jā́bhyām}} || {{Unicode|jā́bhyas}}
| dhiyás, {{Unicode|dhiyā́s}} || {{Unicode|dhībhyā́m}} || {{Unicode|dhībhyás}}
| bhuvás, {{Unicode|bhuvā́s}} || {{Unicode|bhūbhyā́m}} || {{Unicode|bhūbhyás}}
|-
| '''Ģen.'''
| jás || jós || {{Unicode|jā́nām, jā́m}}
| dhiyás, {{Unicode|dhiyā́s}} || dhiyós || {{Unicode|dhiyā́m, dhīnā́m}}
| bhuvás, {{Unicode|bhuvā́s}} || bhuvós || {{Unicode|bhuvā́m, bhūnā́m}}
|-
| '''Lok.'''
| jí || jós || {{Unicode|jā́su}}
| dhiyí, {{Unicode|dhiyā́m}} || dhiyós || {{Unicode|dhīṣú}}
| bhuví, {{Unicode|bhuvā́m}} || bhuvós || {{Unicode|bhūṣú}}
|}

==== {{Unicode|ṛ}} celmi ====
{{Unicode|ṛ}} celmi pārsvarā ir darītāju atvasinājumi kā ''dāt{{Unicode|ṛ}}'' 'devējs', lai gan iekļauj arī radniecības terminus kā ''pit{{Unicode|ṛ}}́'' 'tēvs', ''māt{{Unicode|ṛ}}́'' 'māte' un ''svás{{Unicode|ṛ}}'' 'māsa'.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
| '''Nom.'''
| pitā́ || pitárāu || pitáras
|-
| '''Vok.'''
| pítar || pitárāu || pitáras
|-
! '''Aku.'''
| pitáram || pitárāu || pit{{Unicode|ṝ}}́n
|-
| '''Ins.'''
| pitrā́ || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyām || pit{{Unicode|ṛ}}́bhis
|-
| '''Dat.'''
| pitré || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyām || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyas
|-
| '''Abl.'''
| pitúr || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyām || pit{{Unicode|ṛ}}́bhyas
|-
| '''Ģen.'''
| pitúr || pitrós || pit{{Unicode|ṝṇ}}ā́m
|-
| '''Lok.'''
| pitári || pitrós || pit{{Unicode|ṛ́ṣ}}u
|}

=== Personu un norādāmie vietniekvārdi ===
Pirmās un otrās personas vietniekvārdi lokāmi līdzīgi.

Piezīme: Vietās, kur dotas divas formas, otrā ir [[enklītisks|enklītiska]] un alternatīva forma. Ablatīvi vsk. un dsk. var tikt paplašināti ar zilbi — ''tas''; t.i. ''mat'' vai ''mattas'', ''asmat'' vai ''asmattas''.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| 1. persona
!colspan=&quot;3&quot;| 2. persona
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
! Nom.
| aham || āvām || vayam
| tvam || yuvām || yūyam
|-
! Aku.
| mām, mā || āvām, nau || asmān, nas
| tvām, tvā || yuvām, vām || {{Unicode|yuṣmān}}, vas
|-
! Ins.
| mayā || āvābhyām || asmābhis
| tvayā || yuvābhyām || {{Unicode|yuṣmābhis}}
|-
! Dat.
| mahyam, me || āvābhyām, nau || asmabhyam, nas
| tubhyam, te || yuvābhyām, vām || {{Unicode|yuṣmabhyam}}, vas
|-
! Abl.
| mat || āvābhyām || asmat
| tvat || yuvābhyām || {{Unicode|yuṣmat}}
|-
! Ģen.
| mama, me || āvayos, nau || asmākam, nas
| tava, te || yuvayos, vām || {{Unicode|yuṣmākam}}, vas
|-
! Lok.
| mayi || āvayos || asmāsu
| tvayi || yuvayos || {{Unicode|yuṣmāsu}}
|}

Norādāmais vietniekvārds ''ta'', kalpo arī kā 3. personas vietniekvārds.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Vīr.dz.
!colspan=&quot;3&quot;| Nek.dz.
!colspan=&quot;3&quot;| Siev.dz.
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
! Nom.
| sás || tāú || té
| tát || té || tā́ni
| sā́ || té || tā́s
|-
! Aku.
| tám || tāú || tā́n
| tát || té || tā́ni
| tā́m || té || tā́s
|-
! Ins.
| téna || tā́bhyām || tāís
| téna || tā́bhyām || tāís
| táyā || tā́bhyām || tā́bhis
|-
! Dat.
| tásmāi || tā́bhyām || tébhyas
| tásmāi || tā́bhyām || tébhyas
| tásyāi || tā́bhyām || tā́bhyas
|-
! Abl.
| tásmāt || tā́bhyām || tébhyam
| tásmāt || tā́bhyām || tébhyam
| tásyās || tā́bhyām || tā́bhyas
|-
! Ģen.
| tásya || táyos || {{Unicode|téṣām}}
| tásya || táyos || {{Unicode|téṣām}}
| tásyās || táyos || tā́sām
|-
! Lok.
| tásmin || táyos || {{Unicode|téṣu}}
| tásmin || táyos || {{Unicode|téṣu}}
| tásyām || táyos || tā́su
|}

=== Skaitļa vārdi ===
Skaitļa vārdi no viens līdz desmit ir šādi:

# éka
# dví
# trí
# catúr
# pañca
# &lt;font face=&quot;Tahoma&quot;&gt;ṣáṣ&lt;/font&gt;
# saptá, sápta
# &lt;font face=&quot;Tahoma&quot;&gt;aṣṭá, áṣṭa&lt;/font&gt;
# náva
# dáśa

Skaitļa vārdi no 1 līdz 4 ir lokāmi. '''Éka''' tiek locīts kā īpašības vārds, vienīgi tam nav divskaitļa formas. '''Dvá''' ir tikai divskaitļa forma. '''Trí''' un '''catúr''' tiek locīti nekārtni:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Trīs
!colspan=&quot;3&quot;| Četri
|-
! Vīr.dz. !! Nek.dz. !! Siev.dz. !! Vīr.dz. !! Nek.dz. !! Siev.dz.
|-
! Nom.
| tráyas || &lt;font face=&quot;Tahoma&quot;&gt;{{Unicode|trī́ṇi}}&lt;/font&gt; || tisrás || catvā́ras || catvā́ri || cátasras
|-
! Aku.
| trīn || &lt;font face=&quot;Tahoma&quot;&gt;{{Unicode|trī́ṇi}}&lt;/font&gt; || tisrás || catúras || catvā́ri || cátasras
|-
! Ins.
|colspan=&quot;2&quot;| tribhís
| &lt;font face=&quot;Tahoma&quot;&gt;{{Unicode|tisṛ́bhis}}&lt;/font&gt;
|colspan=&quot;2&quot;| catúrbhis
| {{Unicode|catasṛ́bhis}}
|-
! Dat.
|colspan=&quot;2&quot;| tribhyás
| {{Unicode|tisṛ́bhyas}}
|colspan=&quot;2&quot;| catúrbhyas
| {{Unicode|catasṛ́bhyas}}
|-
! Abl.
|colspan=&quot;2&quot;| tribhyás
| {{Unicode|tisṛ́bhyas}}
|colspan=&quot;2&quot;| catúrbhyas
| {{Unicode|catasṛ́bhyas}}
|-
! Ģen.
|colspan=&quot;2&quot;|&lt;font face=&quot;Tahoma&quot;&gt; {{Unicode|triyāṇā́m}}
| {{Unicode|tisṛṇā́m}}&lt;/font&gt;
|colspan=&quot;2&quot;| {{Unicode|caturṇā́m}}
| {{Unicode|catasṛṇā́m}}
|-
! Lok.
|colspan=&quot;2&quot;| {{Unicode|triṣú}}
| {{Unicode|tisṛ́ṣu}}
|colspan=&quot;2&quot;| {{Unicode|catúrṣu}}
| {{Unicode|catasṛ́ṣu}}
|}

=== Darbības vārdi ===

==== Darbības vārdu klasifikācija ====
Sanskritā ir desmit darbības vārdu klases, kas ir sadalītas divas plašās grupās: atematiskajos un tematiskajos darbības vārdos. Tematiskie darbības vārdi šādi ir nosaukti, jo starp vārda celmu un galotni tiek ievietots t.s. tematiskais patskanis ''a''. Tas ļauj tematiskos darbības vārdus kaut cik sistematizēt. Darbības vārda locīšanā lietotie paplašinājumi ietver priedēkļus, piedēkļus, iestarpinājumus un zilbju atkārtojumus. Darbības vārda saknei ir nulles, [[guna|gu{{Unicode|ṇ}}a]] un [[vrddhi|v{{Unicode|ṛ}}ddhi]] pakāpes (ne obligāti visas trīs). Ja V ir nulles pakāpes patskanis, par gu{{Unicode|ṇ}}a-pakāpes patskani tradicionāli tiek uzskatīts savienojums a + V, bet par v{{Unicode|ṛ}}ddhi-pakāpes patskani — ā + V.

==== Laiki ====
Darbības vārda laiki ir sagrupēti četrās 'sistēmās' (vēl pastāv arī divdabji un nenoteiksmes un arī tādi veidojumi kā intensīvi/frekventatīvi, dezideratīvi, kauzatīvi un benediktīvi, kas atvasināti no vienkāršajām formām), kas balstītas uz atšķirīgām celmu formām (kas atvasinātas no darbības vārdu saknēm), kas tiek lietotas locīšanā. Pastāv četri laiki:
* tagadnes laiki ([[vienkāršā tagadne]], [[nepabeigtā pagātne]], [[pavēles izteiksme]], [[vēlējuma izteiksme]])
* pagātnes laiki ([[pabeigtā pagātne]])
* [[aorists]]
* nākotnes laiki ([[vienkāršā nākotne]], [[nosacījuma izteiksme]])

===== Tagadnes laiki =====
Tagadnes laiki iekļauj vienkāršo tagadni un nepabeigto pagātni, vēlējuma un pavēles izteiksmi, kā arī dažas paliekas no senā subjunktīva. Tagadnes celmi tiek veidoti dažādos veidos. Indiešu gramatiķi izšķir 10 tagadnes laiku celmu veidošanas veidus.

Atematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:&lt;br /&gt;
  2. Bez jebkādas modifikācijas, piem., ''ad'' 'ēd' no ''ad'' 'ēst'.&lt;br /&gt;
  3. Ar pirmās zilbes atkārtojumu, kas tiek pievienots pirms saknes, piem., ''juhu'' no ''hu'' 'ziedot'.&lt;br /&gt;
  7. Ar ''na'' vai ''n'' iestarpinājumu pirms saknes pēdējā līdzskaņa (ar attiecīgajām ''sandhi'' izmaiņām), piem., ''rundh'' vai ''ru{{Unicode|ṇ}}adh'' no ''rudh'' 'traucēt'.&lt;br /&gt;
  5. Ar piedēkli ''nu'' (gu{{Unicode|ṇ}}a no ''no''), piem., ''sunu'' no ''su'' 'izspiest'.&lt;br /&gt;
  8. Ar piedēkli ''u'' (gu{{Unicode|ṇ}}a no ''o''), piem., ''tanu'' no ''tan'' 'stiept'. Mūsdienu valodniecībā šī klase parasti tiek traktēta kā apakšklase no 5., proti, ''tanu'' ir atvasināts no ''tnnu'' (vai ''tąnu''), kas ir 0. pakāpe no *''tannu'', jo [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]] [m] un [n] varēja būt patskaniski (t.i. [am] un [an]), kas sanskritā (un arī grieķu valodā) ir kļuvuši par [a] (proti, ir notikusi maiņa ''an &gt; a'' un un ''am &gt; a''). Vairums darbības vārdu, kas pieder 8.klasei, ir veidojušies šādā veidā; ''kar'' 'darīt, taisīt' bija 5. klase [[Vēdu valoda|Vēdu valodā]] (''krnoti'' 'taisa, dara'), bet mainīta uz 8. klasi klasiskajā sanskritā (''karoti'' 'taisa, dara')&lt;br /&gt;
  9. Ar piedēkli ''nā'' (0. pakāpe ''nī'' vai ''n''), piem., ''krī{{Unicode|ṇ}}a'' vai ''krī{{Unicode|ṇ}}ī'' no ''krī'' 'pirkt'.

Tematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:&lt;br /&gt;
  1. Ar tematiskā patskaņa ''a'' iestarpināšanu ar gu{{Unicode|ṇ}}a pastiprinājumu, piem., ''bháva'' no ''bhū'' 'būt'.&lt;br /&gt;
  6. Ar tematiskā patskaņa ''a'' iestarpināšanu ar uzsvara nobīdi uz šo patskani, piem., ''tudá'' no ''tud'' 'ticēt'.&lt;br /&gt;
  4. Ar ''ya'' iestarpinājumu, piem, ''dī́vya'' no ''div'' 'spēlēt'.

Indiešu gramatiķu aprakstītā desmitā klase atbilst darbībai, kas pēc dabas ir atvasināta no kaut kā, un tādējādi nav īsti laika-celma veidojums. Tā tiek veidota iestarpinot ''ya'' ar gu{{Unicode|ṇ}}a pastiprinājumu un pagarinājumu saknes pēdējam patskanim, piem., ''bhāvaya'' no ''bhū'' 'būt'.

===== Pagātnes laiki =====
Pagātnes laiki ietver tikai pabeigto pagātni. Celms tiek veidots ar zilbes atkārtojumu, tāpat kā tagadnes laikos.

Pagātnes laiku sistēma arī veido darbības vārda t.s. &quot;stiprās&quot; un &quot;vājās&quot; formas — stiprā forma tiek lietota darāmās kārtas vienskaitlī, bet vājā forma pārējos gadījumos.

===== Aorists =====
[[Aorists]] iekļauj īsto aoristu (ar īstenības izteiksmes pagātnes nozīmi, piem., ''abhū{{Unicode|ḥ}}'' 'biji') un dažas no senā injunktīva formām (kas lietotas gandrīz tikai un vienīgi aizliegumos ar ''mā'', piem., ''mā bhū{{Unicode|ḥ}}'' 'neesi'). Galvenā atšķirība starp abām ir priedēkļa ''a-'' esamība/neesamība, kas tiek pievienots celma priekšā.

Aorista sistēmas celmam patiesībā ir trīs dažādi veidi: vienkāršais aorists, atkārtojošais aorists (semantiski saistīts ar cēloņa darbības vārdu) un svilpjošais aorists. Vienkāršais aorists tiek veidots tieši no saknes celma (piem., ''bhū-'': ''a-bhū-t'' &quot;bija&quot;). Atkārtojošais aorists iekļauj saknes atkārtošanu, kā arī celma patskaņu saīsināšanu vai izmešanu. Svilpjošais aorists tiek veidots pievienojot ''s'' aiz celma.

===== Nākotnes laiki =====
Nākotnes laiku sistēma tiek veidota, pievienojot ''sya'' vai ''i{{Unicode|ṣ}}ya'' un gu{{Unicode|ṇ}}a.

=== Darbības vārdu locīšana ===
Katram darbības vārdam ir gramatiskā kārta — darāmā, ciešamā vai vidējā. Pastāv arī bezpersonas kārta, kas var tikt aprakstīta kā nepārejošo darbības vārdu ciešamā kārta. Sanskrita darbības vārdiem ir īstenības izteiksme, vēlējuma izteiksme un pavēles izteiksme. Valodas senākajām formām bija arī subjunktīvs, taču tas ir zudis laikaposmā līdz klasiskajam sanskritam.

==== Vispārīgā galotņu sistēma ====
Locījumu galotnes sanskritā izsaka personu, skaitli un kārtu. Tiek lietotas dažādas galotņu formas, atkarībā no tā, pie kāda laika celma un kādā izteiksmē tās tiek pievienotas. Darbības vārdu celmi vai galotnes pašas par sevi var mainīties atbilstoši sandhi likumiem.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Darāmā kārta
!colspan=&quot;3&quot;| Vidējā kārta
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| Tagadne
! 1.pers.
| -mi || -vás || -más || -é || -váhe || -máhe
|-
! 2.pers.
| -si || -thás || -thá || -sé || -ā́the || -dhvé
|-
! 3.pers.
| -ti || -tás || -ánti, -áti || -té || -ā́te || -ánte, -áte
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| Nepabeigtā&lt;br /&gt;pagātne
! 1.pers.
| -am || -vá || -má || -í, -á || -váhi || -máhi
|-
! 2.pers.
| -s || -tám || -tá || -thā́s || -ā́thām || -dhvám
|-
! 3.pers.
| -t || -tā́m || -án, -ús || -tá || -ā́tām || -ánta, -áta, -rán
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| Pabeigtā&lt;br /&gt;pagātne
! 1.pers.
| -a || -vá || -má || -é || -váhe || -máhe
|-
! 2.pers.
| -tha || -áthus || -á || -sé || -ā́the || -dhvé
|-
! 3.pers
| -a || -átus || -ús || -é || -ā́te || -ré
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| Pavēles&lt;br /&gt;izteiksme
! 1.pers.
| -āni || -āva || -āma || -āi || -āvahāi || -āmahāi
|-
! 2.pers.
| -dhí, -hí, — || -tám || -tá || -svá || -ā́thām || -dhvám
|-
! 3.pers.
| -tu || -tā́m || -ántu, -átu || -tā́m || -ā́tām || -ántām, -átām
|}

Tagadnes galotnes tiek lietotas īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un nākotnes veidošanai. Nepabeigtās pagātnes galotnes tiek lietotas nepabeigtās pagātnes, nosacījuma izteiksmes, aorista un vēlējuma izteiksmes veidošanai. Pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes galotnes tiek lietotas, attiecīgi, pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes veidošanai.

==== Tagadnes laiku veidošana ====
Tagadnes laiku veidošanā iesaistītas visas darbības vārda formas, kas izmanto tagadnes celmus (skat. iepriekšējās sadaļas). Tas ietver visu izteiksmju tagadnes laikus, kā arī īstenības izteiksmes nepabeigto pagātni.

===== Atematiskā locīšana =====
Tagadnes laikos tiek izšķirtas darbības vārda stiprās un vājās formas. Stipro un vājo formu veidošana ir atšķirīga atkarībā no klases:
* Saknes un atkārtojošās klases (2 &amp; 3) netiek modificētas vājajās formās, bet iegūst {{Unicode|guṇa}} pastiprinājumu stiprajās formās.
* Nāseņu klase (7) netiek modificēta vājajā formā, bet nāsenis tiek paplašināts līdz ''ná'' stiprajā formā.
* nu-klasē (5) ir ''nu'' vājajā formā un ''nó'' stiprajā formā.
* nā-klasē (9) ir ''nī'' vājajā formā un ''nā́'' stiprajā formā. ''nī'' tiek izlaists pirms patskaniskajām galotnēm.

Īstenības izteiksmes tagadnē tiek lietotas tagadnes galotnes, bet nepabeigtajā pagātnē — nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmās kārtas vienskaitļa formām ir uzsvars uz saknes un tās tiek veidotas no stiprajām formām, kamēr citām formām ir uzsvars uz galotnes un tās tiek veidotas no vājajām formām.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ '''Īstenības izteiksme'''
|-
!rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; |
!colspan=&quot;3&quot;| Darāmā kārta
!colspan=&quot;3&quot;| Vidējā kārta
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| Tagadne
! 1.pers.
| dvé{{Unicode|ṣ}}mi || dvi{{Unicode|ṣ}}vás || dvi{{Unicode|ṣ}}más || dvi{{Unicode|ṣ}}é || dvi{{Unicode|ṣ}}váhe || dvi{{Unicode|ṣ}}máhe
|-
! 2.pers.
| dvék{{Unicode|ṣ}}i || dvi{{Unicode|ṣṭ}}hás || dvi{{Unicode|ṣṭ}}há || dvik{{Unicode|ṣ}}é || dvi{{Unicode|ṣ}}ā́the || dvi{{Unicode|ḍḍ}}hvé
|-
! 3.pers
| dvé{{Unicode|ṣṭ}}i || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ás || dvi{{Unicode|ṣ}}ánti || dvi{{Unicode|ṣṭ}}é || dvi{{Unicode|ṣ}}ā́te || dvi{{Unicode|ṣ}}áte
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| Nepabeigtā&lt;br /&gt;pagātne
! 1.pers
| ádve{{Unicode|ṣ}}am || ádvi{{Unicode|ṣ}}va || ádvi{{Unicode|ṣ}}ma || ádvi{{Unicode|ṣ}}i || ádvi{{Unicode|ṣ}}vahi || ádvi{{Unicode|ṣ}}mahi
|-
! 2.pers
| ádve{{Unicode|ṭ}} || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}am || ádvis{{Unicode|ṭ}}a || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}hās || ádvi{{Unicode|ṣ}}āthām || ádvi{{Unicode|ḍḍ}}hvam
|-
! 3.pers
| ádve{{Unicode|ṭ}} || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}ām || ádvi{{Unicode|ṣ}}an || ádvi{{Unicode|ṣṭ}}a || ádvi{{Unicode|ṣ}}ātām || ádvi{{Unicode|ṣ}}ata
|}

Vēlējuma izteiksmē tiek lietotas nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmajā kārtā pie saknes tiek pievienots ''yā'', bet vidējā kārtā — ''ī''.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ '''Vēlējuma izteiksme'''
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Darāmā kārta
!colspan=&quot;3&quot;| Vidējā kārta
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
! 1.pers.
| dviṣyā́m || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́va || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́ma || dvi{{Unicode|ṣ}}īyá || dvi{{Unicode|ṣ}}īvahi || dvi{{Unicode|ṣ}}īmahi
|-
! 2.pers.
| dvi{{Unicode|ṣ}}yā́s || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́tam || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́ta || dvi{{Unicode|ṣ}}īthās || dvi{{Unicode|ṣ}}īyāthām || dvi{{Unicode|ṣ}}īdhvam
|-
! 3.pers.
| dvi{{Unicode|ṣ}}yā́t || dvi{{Unicode|ṣ}}yā́tām || dvi{{Unicode|ṣ}}yus || dvi{{Unicode|ṣ}}īta || dvi{{Unicode|ṣ}}īyātām || dvi{{Unicode|ṣ}}īran
|}

Pavēles izteiksmē tiek lietotas pavēles izteiksmes galotnes. Uzsvars ir mainīgs un tas ietekmē patskaņu kvalitāti. Formās, kurās uzsvars krīt uz galotni, tiek pielietots gu{{Unicode|ṇ}}a pastiprinājums, bet tajās, kurās uzsvērts ir celms, patskanis netiek mainīts.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ '''Pavēles izteiksme'''
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;3&quot;| Darāmā kārta
!colspan=&quot;3&quot;| Vidējā kārta
|-
! Vsk. !! 2sk. !! Dsk. !! Vsk. !! 2sk. !! Dsk.
|-
! 1.pers.
| dvé{{Unicode|ṣāṇ}}i || dvé{{Unicode|ṣ}}āva || dvé{{Unicode|ṣ}}āma || dvé{{Unicode|ṣ}}āi || dvé{{Unicode|ṣ}}āvahāi || dvé{{Unicode|ṣ}}āmahāi
|-
! 2.pers.
| dvi{{Unicode|ḍḍ}}hí || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ám || dvi{{Unicode|ṣṭ}}á || dvik{{Unicode|ṣ}}vá || dvi{{Unicode|ṣ}}āthām || dvi{{Unicode|ḍḍ}}hvám
|-
! 3.pers.
| dvé{{Unicode|ṣṭ}}u || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ā́m || dvi{{Unicode|ṣ}}ántu || dvi{{Unicode|ṣṭ}}ā́m || dvi{{Unicode|ṣ}}ā́tām || dvi{{Unicode|ṣ}}átām
|}

== Skatīt arī ==
* [[Avestas valoda]]
* [[Dēvanāgarī]]
* [[Sanskrita literatūra]]
* [[Indiešu skaitļa vārdi]]
* [[Sanskrita skaitļa vārdi]]
* [[Vrddhi]]
* [[Grantha]] raksts
* [[Indoeiropiešu valodas]]
* [[Indijas valodas]]
* [[Indijas nacionālo valodu saraksts]]
* [[Senpersu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

=== Bibliogrāfija ===
;Ievads
* ''The Sanskrit Language'' — T. Burrow — {{ISBN|81-208-1767-2}}
* ''Sanskrit Pronunciation'' — Bruce Cameron — {{ISBN|1-55700-021-2}}
* ''Teach Yourself Sanskrit'' — Prof. M. Coulson — {{ISBN|0-340-85990-3}}
* ''Devavāṇīpraveśikā: An Introduction to the Sanskrit Language'' — Robert P. Goldman — {{ISBN|0-944613-40-3}}
* ''A Higher Sanskrit Grammar'' — M. R. Kale — {{ISBN|81-208-0178-4}}
* ''A Sanskrit Grammar for Students'' — A. A. Macdonell — {{ISBN|81-246-0094-5}}
* ''The Sanskrit Language: An Introductory Grammar and Reader'' — Walter Harding Maurer — {{ISBN|0-7007-1382-4}}
* ''Conversational Sanskrit'' — Dr. Vagish Shastri — {{ISBN|81-85570-12-4}}
* भाषा विज्ञान (''Bhasha Vigyan'') — Bholanath Tiwari — [1955] 2004 — {{ISBN|81-225-0007-2}}
* ''A Practical Grammar Of The Sanskrit Language Arranged With Reference To The Classical Languages Of Europe For The Use Of English Students '' — [[Monier Monier-Williams]] (1846) [http://books.google.com/books?vid=OCLC03325543&amp;id=REQhAAAAMAAJ&amp;dq=Monier-Williams]

;Gramatikas
* W. D. Whitney, ''Sanskrit Grammar: Including both the Classical Language and the Older Dialects''
* W. D. Whitney, ''The Roots, Verb-Forms and Primary Derivatives of the Sanskrit Language: (A Supplement to His Sanskrit Grammar)''
* Wackernagel, Debrunner, ''[[Altindische Grammatik]]'', Göttingen.
** vol. I. phonology [http://books.google.com/books?vid=ISBN1421247127&amp;id=mWaIUMIoUvkC&amp;dq=Altindische] [[Jacob Wackernagel]] (1896)
** vol. II.1. introduction to morphology, nominal composition, Wackernagel (1905) [http://books.google.com/books?vid=ISBN1421247100&amp;id=qql6RRqTAuIC&amp;dq=Altindische]
** vol. II.2. nominal suffixes, J. Wackernagel and [[Albert Debrunner]] (1954)
** vol. III. nominal inflection, numerals, pronouns, Wackernagel and Debrunner (1930)
* B. Delbrück, ''Altindische Tempuslehre'' (1876) [http://books.google.com/books?vid=ISBN1421246880&amp;id=_-9K_xT8OBAC&amp;dq=Altindische]

;Vārdnīcas
* [[Otto Böhtlingk]], [[Rudolph Roth]], ''Petersburger Wörterbuch'', 7 vols., 1855-75
* Otto Böhtlingk, ''Sanskrit Wörterbuch in kürzerer Fassung'' 1883—86 (1998 reprint, Motilal Banarsidass, Delhi)
* [[Monier Monier-Williams]], ''Sanskrit-English Dictionary'' (1898, 1899)
* [[Manfred Mayrhofer]], ''Kurzgefasstes etymologisches Wörterbuch des Altindischen'', 1956-76
* Manfred Mayrhofer, ''Etymologisches Wörterbuch des Altindoarischen'', 3 vols., 2742 pages, 2001, {{ISBN|3-8253-1477-4}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mandalar.com/DisplayJ/Bonji/index6_E.html Sanskrit Siddham (Bonji) Numbers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090207094714/http://www.mandalar.com/DisplayJ/Bonji/index6_E.html |date={{dat|2009|02|07||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20050801235744/http://sanskrit.gde.to/ Sanskrit Documents] Documents in ITX format of Upanishads, Stotras etc. and a metasite with links to translations, dictionaries, tutorials, tools and other Sanskrit resources.
* [http://www.samskrita-bharati.org/ Samskrita Bharati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071126081519/http://www.samskrita-bharati.org/ |date={{dat|2007|11|26||bez}} }}
* [http://www.americansanskrit.com/ American Sanskrit Institute]
* [http://www.spiritualscriptures.com Sanskrit Scriptures in streaming realplayer]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20060702024156/http://www.iit.edu/~laksvij/language/hindi.html Transliterator] from [[romanized]] to [[Unicode]] Sanskrit transliterator.
* [http://www.baraha.com/ Sanskrit transliterator with font conversion to latin and other Indian Languages]
* [http://www.unics.uni-hannover.de/nhtcapri/sanskrit-alphabet.html Sanskrit Alphabet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070317231052/http://www.unics.uni-hannover.de/nhtcapri/sanskrit-alphabet.html |date={{dat|2007|03|17||bez}} }} in Devanagari, Gujarati, Thai scripts with an extensive list of Devanagari and Gujarati conjuncts
* [http://www.selfdiscoveryportal.com/cmSanskrit.htm Glossary of Sanskrit Terms]
* [https://web.archive.org/web/20070311085420/http://www.hinduwiki.com/index.php/Hinduism HinduWiki.Com] — A collaborated wiki web site covering all aspects of Hinduism.
* [https://web.archive.org/web/20080511222056/http://www.uwest.edu/sanskritcanon/index.html Digital Sanskrit Buddhist Canon]
* [http://www.claysanskritlibrary.org Clay Sanskrit Library] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190707040843/http://www.claysanskritlibrary.org/ |date={{dat|2019|07|07||bez}} }} publishes Sanskrit literature with facing-page text and translation. Also offers searchable corpus and numerous downloadable materials.
* [http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil.htm GRETIL: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101107022605/http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil.htm |date={{dat|2010|11|07||bez}} }} a cumulative register of the numerous download sites for electronic texts in Indian languages.
* [https://web.archive.org/web/20070926214326/http://www.thestatesman.net/page.arcview.php?clid=16&amp;id=169574&amp;usrsess=1 Sanskrit as a career option — an article in The Statesman]

=== Vārdnīcas ===
* [https://web.archive.org/web/20050613082539/http://www.uni-koeln.de/phil-fak/indologie/tamil/mwd_search.html Monier-Williams Dictionary — Searchable]
* [http://www.ibiblio.org/sripedia/ebooks/mw/0000/ Monier-Williams Dictionary — Printable]
* [https://web.archive.org/web/20070625223448/http://freetranslationblog.blogspot.com/ Sanskrit Translation]
* [https://web.archive.org/web/20170817204122/http://www.spokensanskrit.de/ Tiešsaistes haiperteksta vārdnīca]
* [http://sanskrit.inria.fr Sanskrita-Franču vārdnīca] no Gérard Huet

=== Rokasgrāmatas ===
* [https://web.archive.org/web/20130505205735/http://sanskrit.farfromreal.com/ Discover Sanskrit] A concise study of the Sanskrit language
* [https://web.archive.org/web/20070308161403/http://www.chitrapurmath.net/sanskrit/step-by-step.htm Sanskrit Self Study] An introduction to Sanskrit Language in 54 self study lessons by Chitrapur Math
* [http://bhagavata.org/downloads/sanskritgrammar.pdf Harivenu Dâsa — An Introductory Course based on S'rîla Jîva Gosvâmî's Grammar] a vaishnava version of Pânini's grammar: (pdf-file)
* [https://web.archive.org/web/20070401075135/http://www.sanskrit-lamp.org/ A Sanskrit Tutor]
* [https://web.archive.org/web/20061205054753/http://education.nic.in/htmlweb/sanskrit_audio_index.htm Sanskrit Audio Lessons from NCERT]
* [https://web.archive.org/web/20070311234612/http://www.samskrita-bharati.org/newsite/publications.php#bestseller Samskrit Video Lessions]
* [https://web.archive.org/web/20090331222922/http://www.utexas.edu/cola/centers/lrc/eieol/vedol-0-X.html Ancient Sanskrit Online] from the University of Texas at Austin

=== Gramatikas ===
* [http://www.warnemyr.com/skrgram/ An Analytical Cross Referenced Sanskrit Grammar] By Lennart Warnemyr. Phonology, morphology and syntax, written in a semiformal style with full paradigms.

{{Indo-Irāņu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senās valodas]]
[[Kategorija:Klasiskās valodas]]
[[Kategorija:Indijas valodas]]
[[Kategorija:Sanskrits|*]]
[[Kategorija:Indoāriešu valodas]]</text>
      <sha1>b9mvu53zzf97raay5xkgyiwyp0vnp46</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Benga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31383</id>
    <revision>
      <id>4540478</id>
      <parentid>3737333</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1042" sha1="827osgsi31s6mt8rs9mnqb4e6y4uzmg" xml:space="preserve">[[File:Benga @ Wellington Square (1 10 2012) (8076817790).jpg|thumb|Benga 2012. gadā]]
{{infokaste+}}
'''Benga''', īstajā vārdā '''Adebenga Adedžumo''' (''Adegbenga Adejumo'', dzimis {{dat|1986|11|28}} [[Londona|Londonā]]), ir [[dabsteps|dabstepa]] producents no [[Londona]]s, [[Kroidona]]s un viens no ievērojamākajiem dabstepa kustības pārstāvjiem, kas aktīvi nodarbojas ar producēšanu un dabstepa popularizēšanu gan [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], gan [[Eiropa|Eiropā]].

== Ārējās saites ==
* [http://myspace.com/bengabeats Myspace.com publiskais profils]
* [http://www.rolldabeats.com/artist/benga Diskogrāfija dīdžeju katalogā Rolldabeats.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070216073800/http://www.rolldabeats.com/artist/benga |date={{dat|2007|02|16||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Dubstep producenti]]
[[Kategorija:Elektroniskās mūzikas producenti]]</text>
      <sha1>827osgsi31s6mt8rs9mnqb4e6y4uzmg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kleivas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>32175</id>
    <revision>
      <id>4540446</id>
      <parentid>4519682</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4540446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="156296" sha1="e6x70u9smke9bghv2klebgx6ivxh3cc" xml:space="preserve">Sveicināts Vikipedijā!

Ievēroju, ka gribi rakstīt par ASV prezidentiem. Lapā [[ASV prezidents]] gan vajadzētu dot kaut kādu formulējumu - vispārīgas ziņas, tad atsevišķā lapā - prezidentu sarakstu, bet par katru prezidentu atsevišķu rakstu. Tādēļ jau arī bija ielikta norāde, ka raksts jāuzlabo. Vēl kas. nevajag pēc katra sīka labojuma spiest &quot;Saglabāt&quot;. Labāk ar pogu &quot;Parādīt pirmskatu&quot; novērtēt, kā izskatās teksts, un tikai pašās beigās nospiest &quot;Saglabāt&quot;. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 2 maijā, 2007 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Sveiks! Skatos, ka Tu augšupielādē daudz attēlu ar Vācijas pazīstamākajiem cilvēkiem. Kā ir ar to autortiesībām? Visiem attēliem jābūt ievietošanas atļaujai no autora. Droši var ņemt bildes no [http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Commons] krātuves, turklāt var attēla kodu rakstīt tieši tā pat kā no latviešu vikipēdijas. Tur ir diezgan daudz bilžu, piemēram par to pašu [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Mehmet_Scholl Memetu Šolu]. Nevar ņemt citu Googlē atrastu bildi tikai tāpēc, ka tā smukāka ir. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:35, 12 oktobrī, 2007 (UTC)
:Brīdinu, ka visi attēli, kam nav norādīta izcelsme un autortiesību statuss, agri vai vēlu tiks dzēsti. Vai tiešām ir tik grūti uzrakstīt tos pāris vārdus? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:21, 30 oktobrī, 2007 (UTC)
::Atkārtoju vēlreiz attiecībā uz attēliem - tiem ir jānorāda izcelsme, lai varētu spriest par to autortiesību statusu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:01, 14 decembrī, 2007 (UTC)
:::Atgādinu kārtējo reizi - '''augšuplādējot attēlus, ir jānorāda to izcelsme!''' Kāpēc citiem būtu jātērē milzumu laika, lai to pēc tam noskaidrotu? Lai iekopētu adresi, vajag tikai dažas liekas sekundes! Ja tas atkārtosies vēlreiz - būs jādomā par bloķēšanu :(  Turklāt Ullas Šmites foto vispār nebija jāielādē - tas ir atrodams ''Commons'' ([[:Image:Ulla Schmidt (2007).jpg]]) ļoti labā kvalitātē, bet ielādēta tika nevajadzīgi samazināta versija, kas enciklopēdiju tikai lieki piesārņo. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:34, 12 janvārī, 2008 (UTC)
::::Saskaņā ar [[Wikipedia:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|balsošanu]] visi Vācijas cilvēku attēli, kam tā arī netika norādīta izcelsme, tika dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 1 februārī, 2008 (UTC)
Ja ir aizmirsies, atgādinu - attēli ar nezināmu izcelsmi un autortiesībām tiek dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:52, 21 jūnijā, 2010 (UTC)
:Nesaprotu, vai Tu principā ignorē prasību norādīt attēlu avotu un licenci jeb tas ir dēļ problēmas neizpratnes :( --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:24, 11 augustā, 2010 (UTC)
:: Nē neignorēju vnk.. man tos attēlus neuzrāda kaut angļu vikipēdijā tie ir... tādāl es no angļu vikipēdijas vnk pārlādēju.. vai tad var kaut kā savādāaak.... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 09:00, 11 augustā, 2010 (UTC)
:::Tad tā arī jānorāda, ka tie nāk no tādas un tādas vietas en wiki un pievienot tās pašas autortiesību veidnes, kas tur (vai analoģiskas mūsējās, ja pārkopētās nestrādā). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:29, 11 augustā, 2010 (UTC)
:::Palīdzi man tad izdarīt .. kur to var izdarīt... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
::::Apmēram tā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Justin_Ahomad%C3%A9gb%C3%A9-Tom%C3%AAtin.jpg Attēls:Justin Ahomadégbé-Tomêtin.jpg]. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:49, 11 augustā, 2010 (UTC)
::::Es būtu priecīgs, ja tu vismaz ieliktu attēlu lapās adreses, no kurienes tie ņemti. Viselementārākais Copy no pārlūka adrešu rindas un Paste attēla lapā. Ja pat tas ir par grūtu, tad attēliem vispār nevajadzētu ķerties klāt un lietot tikai tos, kas ir Vikikrātuvē. Pliki attēli, kam nav vispār nekādas informācijas attēlu lapās, tiks dzēsti bez ierunām. Attēlu augšuplādes lapā viss ir sīki paskaidrots. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:53, 11 augustā, 2010 (UTC)

==2007==
Lūdzu, beidz atjaunot mirušo sarakstu. Lielākā daļa šo cilvēku diez vai jebkad parādīsies latviešu Vikipēdijā (piemēram, meksikāņu komentētājs). Turklāt, vārdi ir slikti iztulkoti (Frasers, Aledžandro, Džose...). --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 11:43, 14 maijā, 2008 (UTC)


==Kleivas==
Varam arii taks izlabot viens orta kluusdas un tas nekas ka visi vini latviesu vikipedia neoparaadisies tas jau neaizliedz vinus piemineet!!!!

==Gadi==
Nevajag hronoloģijā rakstīt tagadnē par pagājušiem laikiem. Arī teikuma vidū rakstīt ar lielajiem burtiem. Piem. 
 [[8. februāris]] – Sākas [[Austrumtimora]]s ...
Arī šei nevajadzētu likt sporta notikumus, tiem paredzēta lapa &quot;XXXX. gads sportā&quot;, šeit būtu vieta tikai ļoti nozīmīgiem sporta notikumiem. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:37, 17 maijā, 2008 (UTC)

Nav jēgas no rakstiem, kur informatīvs ir tikai viens teikums. Tādi būs jādzēš. Labāk sakoncentrējies un uzraksti pilnu rakstu par kādu gadu, nevis pa druskai &quot;ieķēpā&quot; daudzos. Un vēl — par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā (vai ciešamajā kartā). --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:33, 22 jūlijā, 2008 (UTC)

:Raksti [[1886]], [[1832]], [[1821]], [[1792]], [[1789]] un [[1973]] ir dzēšami. Lūdzu papildini tos. Vari arī tulkot šos rakstus no citām Vikipēdijām. Lai redzētu, kuru rakstu par gadiem vēl nav, spied [[gadu saraksts|šeit]]. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]] 15:57, 22 jūlijā, 2008 (UTC)

==Pilsētu uzskaitījumi==
Pilsētu uzskaitījumi ir vienkārši saraksti. Aprakstus par lielākajām pilsētām jāliek pie attiecīgajiem rakstiem [[Stokholma]] un [[Riodežaneiro]]. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 10:03, 21 maijā, 2008 (UTC)

==Saites datumu rakstos==
Nevajadzētu likt papildu saites datumu rakstos. Tas ir lieki un novērš uzmanību no pašas personas. Ja kādam interesēs, tas atvērs attiecīgo rakstu par personu, un tur būs viss, kas vajadzīgs. Tā tas ir pieņemts angļu viki; mūsējā skat. uzmetumu: [[Lietotājs:Dainis/gadu sablons]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:27, 29 augustā, 2008 (UTC)

== Notikumi datumu rakstos ==

Lūdzu, ievēro dažas lietas, pievienojot faktus datumu rakstos:
#Ja pievieno notikumus, ieliec garo domuzīmi (—) un raksti notikumus pagātnes formā.
#Dzimušajiem un mirušajiem norādi oriģinālrakstību.
#Norādi arī dzimšanas gadus mirušajiem, miršanas gadus dzimušajiem.
--'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:33, 24 oktobrī, 2008 (UTC)

==Faktu precizitāte==
Lūdzu pārbaudi faktus, kurus liec iekšā. Nedrīkst automātiski pārkopēt no letonikas, esmu ievērojis, ka reizēm tur ir kļūdaini fakti. Arī citvalodu vikipēdijās ir kļūdas, tāpēc ir jāpārbauda no vairakiem avotiem. Piemēram, rakstā [[7. novembris]]: Čārlzs Dikenss dzimis 7. februārī; Sabiedroto izsēšanās Ziemeļāfrikā notika 8. novembrī. Lūdzu, esi precīzāks! --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:23, 8 novembrī, 2008 (UTC)

== Āfrika ==

Ievēro, ka [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā|šo rakstu]] grib dzēst, varbūt vajadzētu vienu darbu pabeigt pirms mesties pie nākamā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 16:28, 8 jūlijā, 2010 (UTC)

== Cari ==

Negribi to sarakstu atdalīt atsevišķi (tas ir neplinīgs un es domāju, ka garš saraksts un raksts vienā lapā neiederētos ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 16:36, 13 jūlijā, 2010 (UTC)

To sarakstu ne jau es izveidoju.. es tikai viņu nedaudz uzlaboju... [[Lietotājs Kleivas|Kleivas]] 14. jūlijā, 2010 (UTC)
:Tas bija ietikums, ko tu taisnojies ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 17:28, 14 jūlijā, 2010 (UTC)

== Rakstu kvalitāte ==

[[Akvila|Šis]] raksts ir par īsu un vēl sliti noformēts, ja tu to neuzlabosi, tas drīz tiks dzēsts. Starp citu, citi saviem nepabeigtajiem darbiem izveido apakšlapas zem savas lietotājlapas, kur darbu pabeidz un tikai tad izveido rakstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:52, 18 jūlijā, 2010 (UTC)

== Prezidentu bildes ==

Ja tu ātri nepievienosi augšuplādētajiem attēliem derīgas autortiesību veidnes, tie visi tiks dzēsti. Tā kā tas nav pirmais aizrādījums, rēķinies ar administratīvām sankcijām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:25, 11 augustā, 2010 (UTC)
:Visu to attēlu kaudzi izdzēsu (kārtējā mēslu saslaucīšanas akcija). Secinājumi, šķiet, diez vai tiks izdarīti... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:41, 15 augustā, 2010 (UTC)

== Kleivas pēdējās izmaiņas ==

Manuprāt Kleivas pēdējās izmaiņas datumu rakstos ir jāatceļ, jo fakti, kas ir pievienoti, nav no tiem nozīmīgākajiem. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:31, 28 novembrī, 2010 (UTC)
* atkal, kādam nav pa prātam [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
:Piekrītu Treisijam! --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:20, 28 novembrī, 2010 (UTC)
:Nevis nav pa prātam, bet tas viss bija pārāk mazsvarīgs priekš datumu rakstiem. Par ko tie pārvērtīsies, ja tur saliks visas jebkad izdotās grāmatas? Labāk uzraksti rakstus (normālus) par katru no tām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:09, 28 novembrī, 2010 (UTC)
::Paskaties angļu un citu valodu vikipēdiju datumu rakstos. Vai tur ir atrodams tāds lērums vienveidīgu, garlaicīgu notikumu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:51, 4 decembrī, 2010 (UTC)

== Valstu vadītāji 20. gadsimtā ==

Kā jau bija paredzams tas raksts ir nenormāli garš un bremzē veroties vaļā. Vai tu nevēlies to tomēr sadalīt rakstos par katru valsti atsevišķi ? Diez vai kādu vispār intresē visi 20. gs. valstu vadītāji, drīzāk jau kāda konkrēta valsts atsevišķi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 02:01, 29 novembrī, 2010 (UTC)
** var jau..... [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]]
Jautājums: No kurienes tu ņem tos uzvārdus (latviskos)? Tev tur pilnīga zafte! Nedrīkst šitā haltūrēt! ja gribi rakstīt, paskaties kādās enciklopēdijās, nevis tikai bliez uz dullo! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:31, 16 decembrī, 2010 (UTC)

{{brīdinājums}}

Par ķēmošanos ar  [[Džiangs Zemins]] un tamlīdzīgiem. Ja neņemsi vērā vikipēdijas nosacījumus - vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:12, 20 decembrī, 2010 (UTC)
 
tad palidzi man izlabot [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]]
:Sorry, nē! Neredzu jēgu no tāda saraksta. Ja gribi pa šo tēmu darboties - mācies un apgūsti tēmu. Turpināsi tādā pašā garā - dzēsīšu un bloķēšu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:21, 20 decembrī, 2010 (UTC)

== G20 samniti ==

Vai tiešām tie samniti ir tik nozīmīgi, ka ir jāpievieno datumu rakstiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:01, 20 janvārī, 2011 (UTC)
:Kāpēc gan tie nebūtu svarīgi. Tad jau arī Rīgas sammits (2008.g. NATO) arī nemaz svarīgs nav. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
::Rīgas samits notika 2006. gadā un nav nevienā datumu rakstā. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 13:25, 20 janvārī, 2011 (UTC)
:::[[NATO samits 2006|Rīgas samits]] jau ir pieminēts rakstā [[2006. gads Latvijā]]. Ar to arī pietiek. Par pasākumiem, kas regulāri atkārtojas, nav vērts ķēpāt gadu rakstus un vēl jo mazāk datumu rakstus. Ja kādā samitā kaut kas īpašs notiek pasaules mērogā, tad to gan vajag pieminēt. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 14:00, 20 janvārī, 2011 (UTC)

Nu izbeidz taču aiztikt tos datumu rakstus. Ne Ugandas amatpersonu stāšanās amatos, ne G20 samiti, ne valstu karogu maiņas nav gana nozīmīgas, lai piesārņotu tos rakstus. Ir taču tik daudz citu rakstu un tēmu, pie kurām var strādāt. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 16:32, 25 janvārī, 2011 (UTC)

{{pēdējais brīdinājums}}

Metro atklāšana, Āzijas spēles un tamlīdzīgi notikumi nav gana nozīmīgi, lai tos pievienotu datumu rakstiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 18:30, 7 februārī, 2011 (UTC)

== 2011. gads ==

Izlasi vēlreiz savus pievienotos faktus rakstā [[2011. gads]] un izlabo pareizrakstības kļūdas. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:53, 30 janvārī, 2011 (UTC)
:Es tur nedaudz pielaboju, bet nākošreiz gan pirms spied pogu saglabāt lapu pārlasi vēlreiz to, ko grasies ievietot.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 19:15, 30 janvārī, 2011 (UTC)
::Kārtējais, ap kuru ucinās. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 18:32, 7 februārī, 2011 (UTC)

== Rakstu garumi ==

Sveiks! Varbūt tomēr pieraksti kaut ko vairāk nekā vienu teikumu?--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 14:25, 21 martā, 2011 (UTC)

== Ģeogrāfiskie nosaukumi ==

Lūgums akurātāk attiekties pret lietotajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Ja pašam nav atlantu, vismaz salīdzini ar nosaukumiem rakstos (domāti ir Ukrainas apgabali un to centri un Spānijas reģioni). nevajag izdomāt savus nosaukumus vai norakstīt no vecām kartēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:44, 16 maijā, 2011 (UTC)

--- Es tos nomorakstu es parkopeju jau tos kas ir rakstiti latviešu valodas Vikipedija (Ukrainas administratīvasi iedalijums tur jau ar tadiemm nosaukumiem bija dots. es tkai saliku tabula un pieformeju labak... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 19:10, 16 maijā, 2011 (UTC)

{{brīdinājums}}

Ja turpināsi šitik pavirši cept rakstus, bloks būs beztermiņa. Nav šeit vajadzīgi raksti dēļ tā, lai tie būtu, vajadzīga ir '''precīza''' informācija. Tevis saražotajos kļūdu ir pārāk daudz. Atgriezies pie sevis iesāktajiem rakstiem un izlabo kļūdas. Ja ko nesaproti vai neproti, JAUTĀ! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:11, 18 maijā, 2011 (UTC)
:Un vēl kas (kas šobrīd ir vissīkākais sīkums, bet pie reizes var ielabot) — četrciparu skaitļos atstarpi starp pirmo un otro ciparu nevajag (t.i. — nevis 1 234, bet 1234), atstarpe liekama sākot ar 5-ciparu skaitļiem.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 19:15, 18 maijā, 2011 (UTC)
::Ja lieto veidni &lt;nowiki&gt;{{sk|1234}}&lt;/nowiki&gt;, kas liek to atstarpi, iznāk {{sk|1234}} - '''ar''' atstarpi. Kā tad īsti ir? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 21.25 (EET)

:Kolēģi, lūdzu, paskaidrojiet. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 16.09 (EET)

== Informācijas ticamība un precizitāte ==

Cik tev gadu, džekiņ? 12? Kā var tik ilgi nepielekt, ka šeit ir '''enciklopēdija''' un neprecīzs '''fufelis''' ar zemu ticamības pakāpi, pilns ar kļūdām un neprecizitātēm, '''netiks pieļauts'''. Ja tavs nākamais raksts būs tādā pat līmenī, kā iepriekšējie, vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 05:50, 26 maijā, 2011 (UTC)

== Valstu administratīvie iedalījumi ==

Lūdzu pārdomā, ko raksti par valstu administratīvajiem iedalījumiem. Vairums valstīm iedalījums neaprobežojas tikai ar pirmā līmeņa iedalījumu. Bieži vien ir vēl sīkāks iedalījums, kas arī būtu jāpiemin attiecīgajos rakstos, piemēram, Francija daļās reģionos, tad departamentos, tad apgabalos un tā tālāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 10:44, 7 jūnijā, 2011 (UTC)

== Pilsētas ==

Priekš kam tu pilsētu rakstos bāz iekšā tās tabulas ar attēliem? Tādas neliek pilsētu rakstos un it kā ir diez gan viegli pamanīt, ka arī vizuāli izskatās stipri ''tizli''. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:16, 28 augustā, 2011 (UTC)
:Un silts ieteikums: nākošreiz, pirms sāc ievietot rakstos šādus vai tamlīdzīgus jaunievedumus, pakonsultējies ar citiem vikipēdistiem. Un būtu jau laiks arī apgūt ko citu, izņemot tabulas ar bildītēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:02, 28 augustā, 2011 (UTC)

== Gadu raksti ==
Sveiks! Vai Tu lūgums nevarētu gadu rakstus papildināt ar notikumiem šādā formātā:
* datums nominatīvā — (garā domuzīme, nevis īsā vai kāda cita &quot;strīpiņa&quot;) notikums, sākas ar mazo burtu, ja vien tas nav īpašvārds. Un beigās punkts.
Piemēram:
* [[23. janvāris]] — sākās [[Gvinejas—Bisavas neatkarības karš]].
Paldies. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 18:04, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Mirušo/dzimušo personu iekļaušanai gadu rakstos ir šādi [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|kritēriji]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:53, 13 februārī, 2012 (UTC)
Atstāju iespēju, ja tiks savāktas 20 starpviki saites, atkomentēt attiecīgo personu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 21:08, 13 februārī, 2012 (UTC)

== par sistemātisku paviršību ==
{{brīdinājums}} --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC)
ja turpināsi darboties tā kā līdz šim, kad vienā rakstā ir aprīlī Fransuā Ollands, bet maijā Fransuā Holands (šis ir tikai viens no nez cik piemēriem) - aicināšu tevi bloķēt! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC)
:{{brīdinājums}} skaties ko raksti: http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gads&amp;diff=1722272&amp;oldid=1717519 --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:27, 19 jūlijā, 2012 (UTC)
::Nezinu kā ir iespējams TIK daudz kļūdu pielaist nejauši. Ja pa nopietnam, tad bezmaz viss Tavs, kolēģi, devums būtu jāpārskata!! --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 09:50, 1 jūnijā, 2013 (EEST)

== [[1202. gads]] ==
Ja nav noslēpums, no kurienes iegūti precīzie kronēšanas datumi? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:04, 4 jūnijā, 2013 (EEST)


* Skatijos vai nu angļu vikipēdija vai šajā gadijumā dāņu vikipēdijā http://da.wikipedia.org/wiki/Valdemar_Sejr --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST)


* Ja kas gadus un datums es ņemu no pasha raksta mūsu Latviešu vikipēdijas, ja tie sakrīt ar angļu vikipēdiju. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

Par Valdemāru: ja ievieto šādu informāciju, tad būtu labi paskatīties rindiņu augstāk, kur arī viens Valdemārs stāv, un kaut kā lasītājam draudzīgi tās abas saskaņot. Par Hokonu: en wiki kā reiz '''NAV''' [[:en:Haakon III of Norway|minēts]], 3. marts, bet 9. marts. Komentāri? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:34, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

Okey. Par Valdemāru savienoju.. bet to Hokonu III neeesmu rakstijis es.. paskaties hronoloģijā.. un tad apsūdzi. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:37, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

:OK, pārsteidzos. Vienīgi atgādināšu, ka kļūdu ķeršana prasa krietni vairāk laika nekā neprecīzas informācijas pievienošana. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:50, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

:: ok, labi. Vienkārši gribu papildināt GADU notikumu sarakstu ar notikumiem, kas Vikipēdijā ir minēti.

== 1364. gads ==

Lūgums veidojot jaunus gadu rakstus, pievienot pēc iespējas vairāk notikumu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 11:44, 5 jūnijā, 2013 (EEST)

== Datumi ==

Lūgums rūpīgāk ievietot datumus personu biogrāfijās — piemēram, [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Francis_%C5%A0%C5%ABberts&amp;diff=2055431&amp;oldid=2002270 šeit] Šūberta nāves gads un it īpaši [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fransisko_Goija&amp;diff=1905180&amp;oldid=1897739 šeit] Goijas dati! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 22:25, 7 jūlijā, 2013 (EEST)

==Atsauces==
Kāds no VIEDAJIEM VIKIPĒDISTIEM var palīdzēt ar atsauču pareizu izveidošanu, citādi visu laiku man rāda '''KĻŪDA ATSAUCĒ'''.
p.s. Cerams, ka te kāds tiešām palīdzēs, nevis tikai barstīsies apvainojumiem!
'''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]'''
:Varbūt tad ieliec kaut vai te vai konkrētā rakstā to atsauci, lai var redzēt, kur ir problēma. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:48, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::Vari palasīt šo - [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]].

Kopēt atsauces var tikai no angļu vikipēdijas, citu valodu vikipēdijām tas NESTRĀDĀ.

Ja kas - atceries vai tu esi ielicis &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; un &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; tagus, kā arī ja ir saīsināts kā &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref name=&quot;Piemērs&quot; /&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;, pārliecinies, ka atsauce ar nosaukumu &quot;Piemērs&quot; tiešām  eksistē.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:52, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
: A kur palika &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;?--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:58, 17 jūlijā, 2013 (EEST)


::: LŪDZU Paskatieties MANĀ SMILŠU KASTĒ [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste]]. Pie Adamovas un Zūru muižām! Atsauces nestrada tā kā vajag!Palīdziet uzlabot!!!! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]'''
::::&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 13:01, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
:::::Vai, kā visur pieņemts, atsevišķu atsauču sadaļu.
 &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
Protams, bez code un nowiki tagiem. Kur tad tās atsauces tev rādīsies, ja nemaz nav atsauču sadaļas? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:18, 17 jūlijā, 2013 (EEST)

== Lūdzu, esi uzmanīgāks ==
Vajag pārbaudīt datus, ko raksti. Piemēram, 2000. gadā Meksikas prezidents Visente Fokss netika iecelts, bet ievēlēts. Tāpat arī:
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt; par [[Skivākija]]s prezidentu tika iecelts [[Ivans Gašparovičs]].&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 15:51, 5 augustā, 2013 (EEST)

== Tuksnešu uzskaitījums ==

Drīkst pajautāt: no kurienes tu smelies tos tuksnešu nosaukumus? Tev neviena ģeogrāfijas atlanta nav? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:34, 23 augustā, 2013 (EEST)

:: Es vēlāk pielabošu neprecīzos nosaukumus.. 
Es biju rakstijis, ka ir jāpaciešas! [[Lietotāja diskusija:Kleivsd|Kleivas]]

== Pēdējo izmaiņu lapa... ==

...izskatās arvien briesmīgāk :) Tu negribi izveidot sev kādu datu bāzi Excelī vai tamlīdzīgā programmā, savākt tur visus vadītājus un viņu vadīšanas gadus un tad likt Vikipēdijas sarakstā visus uzreiz? Tagadējā veidā tev apniks daudz ātrāk, nekā tu tiksi līdz pagājušā gadsimta vidum... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:02, 27 oktobrī, 2013 (EET)

== Palīdzība [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]] ==

Izsakiet lūdzu, kā Jums šķiet vai šim rakstam ([[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]]) ir vajadzīgas katrai suņu škirnei atsauce --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 11:47, 26. novembrī, 2013.
:No viena un tā paša avota — nav jēgas. &lt;s&gt;Bet būtu labi turpmāk informāciju no rakstiem [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=R%C4%ABga&amp;diff=prev&amp;oldid=2110986 dzēst] pēc, nevis pirms papildraksta uztaisīšanas.&lt;/s&gt; Atvainojos, vēlāk pamanīju, ka raksts ticis izdzēsts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:30, 26 decembrī, 2013 (EET)

== Paldies... ==

...par [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] pilsētu karti, jau ieliku rakstā. Pati fona karte gan mazliet nobīdījusies uz augšu, piemēram, [[Lodeinoje Poļe]] atrodas pie upes, bet [[Sjastroja]] ir krietni tuvāk Lādogas ezeram. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 01:03, 7 martā, 2014 (EET)

== Ciemu navigācijas veidnes ==

Šīs veidnes gan nevajag pārtaisīt - tas gadījums, kad efekts pārvēršas par defektu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:45, 16 aprīlī, 2014 (EEST)

== VietasKartes ==

Lūgums jaunizveidotajām VietasKartēm pievienot saiti uz Vikidatiem (iw). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:50, 4 maijā, 2014 (EEST)
:kā to izdarīt?  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 16:51, 4 maijā, 2014 (EEST)
::Kreisajā pusē apakšā &quot;Pievienot saites&quot; un ievadi tur tās pašas veidnes citas valodas versijas valodas kodu un veidnes pilno nosaukumu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:11, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Man tur vajag reģistrēties, jo prasa ielogoties? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:13, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::Grūti to izdarīt? Kurš tev pakaļ liks tās saites? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:32, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::: varu pamēģināt! Vienkārši nekad neesmu tu darījis. Par to nebiji iedomājies!? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:34, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::A vajadzēja? Tu esi tik ražīgs un ātrs, ka nedaudz atgādini vienu kolēģi uz trīs burtiem (nepadomā neko sliktu). Tikai ir daudzas lietas, kas vēl jāiemācās un dažas no tām - steidzami. :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:36, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::: A kā talāk darīties?! Izstāsti kas un kā, lai zinu! Šo es tiešām nezinu! Cerams, ka tev pamācīšana ir tikpat vienkārši izdarāma, kā kļūdu aizrādīšana ... :) --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:37, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::Pirmkārt - pārliecinies, vai tev lietotāja izstādījumos ir aktīvs &quot;Globālais konts&quot;. Ja nav - jāpanāk lai ir. Tad tu varēsi ar vienu un to pašu lietotājvārdu iet iekšā visās Vikijās, ieskaitot Commons un Vikidatus. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:43, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::: Kur to var redzēt! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:49, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::Lapas augšpusē &quot;Izvēles&quot;, tālāk &quot;pamatinformācija&quot; -&gt; &quot;Globālā konta statuss&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:51, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::: Izdarīts?! Ko tālāk?!! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:55, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::Pamēģini tagad ieiet tajos Vikidatos. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:58, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::: Ok sapratu! Kas īsti jāraksta logā VALODA un kas LAPA! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 18:01, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::::Ja tu taisi tās veidnes pēc angļu viki parauga, tad &quot;en&quot; un &quot;Template:Locantion map xxxx&quot; (pilns veidnes nosaukums). Tālāk pats sapratīsi. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:19, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Otrkārt - izproti līdz galam, ko dari! VietasKarte Fidži palika pusratā. Ja uzmanīgi papētīsi oriģinālo kodu, sapratīsi, kur fiška. Angliskā veidne mums pagaidām nestrādā - skaties ru vai kādas citas vikijas paraugu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:50, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Fiziskās kartes ==

Fiziskās kartes nav jēgas atsevišķi taisīt. Parasto karti pret fizisko veidnēs var samainīt ar opciju &quot;alt&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:14, 11 maijā, 2014 (EEST)
:Ups! nepaskatījos, ko tudari, sorry :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:17, 11 maijā, 2014 (EEST)

== Kārtošana pēc alfabēta ==

Kāpēc tu VietasKarte Āzija izlaboji &quot;Azija&quot; uz &quot;Āzija&quot;? Saproti, kā tas darbojas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:39, 11 maijā, 2014 (EEST)
:Atkal es nolažojos, piedod! :( Izrādās, ka tas kārtošanas mehānisms jau palaists, a es te vēl ar DEFAULTSORTIEM ņemos :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:44, 11 maijā, 2014 (EEST)

== Kaimanu Salas ==

Apskaties uzmanīgu uz lapas nosaukumu: &quot;'''Izmainīt''' Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)&quot;. Es jau pārvietoju uz [[Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)|šo]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 20:32, 11 maijā, 2014 (EEST)

==Nobela prēmiju laureāti==
Redzu, ka tu arī rūpējies par Nobela prēmiju laureātu sarakstiem. Derētu sakārtot sarakstu [[Nobela prēmiju laureāti]], pirms kāds administrators nav to izdzēsis. Ja tā nav tava šī brīža prioritāte, tad es to varētu izdarīt. Ceru, ka nebūs iebildumu, ja tabulu taisīšu līdzīgi kā angļiem un citiem - 7 kolonās, pa gadiem. Lai nebūtu lieki jātērē laiks laureātu vārdu latviskošanas pārbaudei, gribēju tev jautāt, vai nesen uzlabotajā sarakstā [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] tu viņu vārdus jau pārbaudīji? Tad es droši varētu to izmantot un ietaupīt laiku.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:45, 30 jūnijā, 2014 (EEST)
:: Vari veidot! Man arī bija ideja šo rakstu uzlabot, bet pašlaik esmu nedaudz aizņemts! Runājot par vārdiem ir pārbaudīti tikai tie kuri Latviešu Vikipēdijā ir pieejami, pārējos centos, pēc LV valodas atveidot, cerams, ka pareizi! Bet tas būtu vairāk jāprasa, kādam VIEDAJAM VIKIPĒDISTAM! Tā kā neviens vēl nav cēlis sūdzību/prasību (pa šo laiku kad es atjaunoju/uzlaboju to rakstu) pēc labošanas šī raksta tad domāju, ka vari balstīties uz šo rakstu!--[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 17:19, 2. jūlijā, 2014 (EEST)
:::Paldies par atbildi! Pēc pāris dienām ķeršos klāt tam rakstam.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:50, 3 jūlijā, 2014 (EEST)

== Ukrainas pilsētu uzskaitījums ==
Varbūt kāds var palīdzēt un izskaidrot! Kāpēc '''Ukrainas apgabalu VietasKartes''' nestrādā, normāli! Es tagas veidoju Ukrainas pilsētu uzskaitījumu un gribēju ielikt beigās katra apgabala karti ar pilsētām! Kāds var paskaidrot vai arī palīdzēt! --[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 11:06, 9. jūlijā, 2014 (EEST)
:Kā tas izpaužas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:16, 9 jūlijā, 2014 (EEST)
::Es tikai ceru, ka tu netaisies ar savu ražojumu aizvietot esošo rakstu [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]. Tavas megatabulas ir ļoti neērtas - smagas, neglītas un nepārskatāmas. Tā kā būtu pienācis laiks pilnveidot savas prasmes. Vismaz ielāgot beidzot, ka lietotāja lapa NAV DOMĀTA melnrakstiem (bet ne jau pirmo reizi tas tev teikts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:45, 9 jūlijā, 2014 (EEST)

== Hlist ==

{{hlist paz}}
--[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:16, 18 jūlijā, 2014 (EEST)

== Latvija ==

Sveiks! Negribi palīdzēt uzlabot rakstu par tēvzemi? Varbūt vari nomainīt [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|šajā rakstā]] skaitļus uz veidni? Piemēram, Ainažiem (pirmā pilsēta)

&lt;pre&gt;| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || 869 || [[Salacgrīvas novads]]&lt;/pre&gt;

jānomaina uz

&lt;pre&gt;| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || {{iedzsk|dati|Ainaži|nts=yes}} || [[Salacgrīvas novads]]&lt;/pre&gt;

Tātad 869 -&gt; {{tlx|iedzsk|dati|Ainaži|nts{{=}}yes}}

Un šādi visām pilsētām... Pilsētu nosaukumi (tas, kas tev jāvada Ainažu vietā) ir [[Veidne:Iedzsk/dati|šajā veidnē]] (starp | un =). Ja nevēlies kaut ko nočakarēt, tad vari to izdarīt kādā no savām smilšu kastēm. Un kur ir {{sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}}, tur ir viss jānomaina:
{{tlx|sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}} -&gt; {{tlx|iedzsk|dati|pilsētas nosaukums|nts{{=}}yes}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:00, 5 augustā, 2014 (EEST)

== Apakšlapas ==

Starp citu, [[Special:Contributions/Kleivas|Tava devuma lapas]] apakšā ir saites uz visām [[Special:PrefixIndex/User:Kleivas/|Tavām apakšlapām]]. Man visus tos valsts vadītāju uzskatījumus dzēst? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 3 decembrī, 2014 (EET)
 
:: Jā dzēst visas izņemot tās divas kuras ir norādītas manā profilā! Būtu pats to izdarījis, bet neviens man nav pateicis kā to var darīt!  {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:37, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::Dzēšanas privilēģijas ir tikai adminiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:42, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::: Tā jau šķita! Tad varēsi izdzēst?! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:45, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::::Jā, tūlīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET)
::::: Paldies! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET)
::::::Uff... gatavs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:59, 3 decembrī, 2014 (EET)

== Ungārijas pilsētu uzskaitījums ==
{{ping|Edgars2007}} Vai vari paskatīties kāpēc pie raksta [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizas valodu uzstādījumi uz cituvalodu Vikipēdijām... ?

‎{{ping|ScAvenger}} Vai vari paskatīties rakstā [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizi noradīts raksts uz citu valodu vikipēdijām. Tur vajag norādīt saiti uz šo: https://hu.wikipedia.org/wiki/Magyarorsz%C3%A1g_v%C3%A1rosainak_list%C3%A1ja [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
:Ar ko šie uzskaitījumi atšķiras? Mūsējais, nepilnīgais, kā reize ir tuvāks tam starpviki saitēs esošajam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 08:12, 4 decembrī, 2014 (EET)
:: {{ping|ScAvenger}} Pašlaik es veidoju pilno sarakstu ar visām pilsētām. Tā ka varētu samainīt, jau! Drīz būs gatavs!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 08:25, 4 decembrī, 2014 (EET)
:::Darīts. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:24, 4 decembrī, 2014 (EET)

== .. vietas kartes ==
{{ping|ScAvenger}}  {{ping|Kikos}} Varat, paskatīties, kas nav kārtībā ar šīm vietas kartēm [[Veidne:VietasKarte Krasnojarskas novads|Krasnojarkas]] un [[Veidne:VietasKarte Magadanas apgabals|Magadanas apgabaliem]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 18:22, 24 decembrī, 2014 (EET)
:Kas tieši nav kārtībā? Mēs neprotam lasīt domas :) Parādi piemēru (kaut vai šajā diskusijā). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:50, 24 decembrī, 2014 (EET)

{{ping|ScAvenger}}  {{ping|Kikos}} Ieskatieties, kāpēc punkti nesalec pareizakās vietās:
:Vajadzēja x un y apakšlapas kopēt no krievu Vikipēdijas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:11, 25 decembrī, 2014 (EET)

== Tavs paraksts ==

Lai citi saņemtu ziņu, ka tu esi lietojis {{tl|ping}} veidni ar attiecīgajiem lietotāju vārdiem, tev '''tajā pašā labojumā''' ir jāieliek tās paraksta četras tildes (t.i., jānospiež tā paraksta poga), citādi lietotāji nesaņems paziņojumu par to, ka tu esi viņus ''pingojis''. Manuāla paraksta pievienošana (ar roku ievadīts laiks u.t.t.) nederēs. Savu parakstu mainīt vari uzstādījumos. Ja nepatīk saite &quot;diskusija&quot;, tad [[Special:Preferences]] šeit sadaļā &quot;Paraksts&quot; ieraksti tajā laukā (jākopē bez šiem {{tag|pre}}):
&lt;pre&gt;[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]&lt;/pre&gt;
un ieliec ķeksi pie &quot;Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)&quot;. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:17, 25 decembrī, 2014 (EET)

== Pilsētu kartes ==

Godājamais! Vai Jums pašam neliekas, ka tā vienkārši iepļeckātas kartes čakarē rakstus? Nu tā kā govei segli reizēm :( Varbūt ir vērts ieguldīt vēl mazliet darba, lai tas neizskatītos tik tizli? Nu vismaz kā [[Ļvovas apgabals]], kur ir pilsētu saraksts, vai kā [[Burgenlande]], kur karte ielikta tabulā. [[Čeļabinskas apgabals]] ir vienkārši satriecošs - jau pats raksts ir mazs un nevarīgs un tad vēl tā karte... Neņem ļaunā, bet šie efekti pārvēršas par defektiem. Diemžēl. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:24, 28 decembrī, 2014 (EET)

== Pilsētu uzskaitījumu raksti ==

Lapās
* [[Beļģijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Čukotkas autonomais apvidus]]
* [[Čerņigovas apgabals]]
* [[Doneckas apgabals]]
* [[Kazahstānas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Luhanskas apgabals]]
* [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Serbijas pilsētu uzskaitījums]]
viens vai daži punkti kartēs neattēlojas pareizi (ārpus kartes), tā tam vismaz vajadzētu būt. Lūgums salabot.
Instrukcijas:
# atveram labošanas režīmā
# nospiežam &quot;Parādīt pirmskatu&quot;
# nospiežam &quot;Parsētāja profilēšanas dati&quot; lapas apakšā
# apakšā nospiežam &quot;rādīt&quot; zem Lua logs
# salabojam attiecīgās vietas (atrodas pie parametra &quot;Label&quot;).
Ja ir jautājumi, droši uzdod. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 4 martā, 2015 (EET)

::'''Done!''' Nezināju par šādu lietu, paskatīšos arī pārējās kartes tagad!--[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 8:49, 5 martā, 2015 (EET)
:::Es viņu tikai vakar ieviesu. Pārējās kartes vari neskatīties. Visas, kur šādi rezultāti parādās, es jau nosaucu. Tie raksti ir [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|šīs kategorijas]], tur vēl ir divi Tevis veidotie raksti; pārējos vari neskatīties. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:31, 5 martā, 2015 (EET)
:::: Nesaprotu kas vainas ir '''Čukotkas autonomais apvidus''' --[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 9:34, 5 martā, 2015 (EET)
:::::Labi, vēlāk apskatīšos. Salaboju, teiksim tā - bija nepareizs kods kartei. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:37, 5 martā, 2015 (EET)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Kleivas, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Starpviki saites rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem ==

Skatos, ka vairākiem rakstiem par konkrētas valsts administratīvo iedalījumu ir nepareizas starpviki saites, piemēram, [[Hondurasas administratīvais iedalījums]] ir savienots ar [[:d:Q728145|Hondurasas departamentiem]] nevis tik tiešām ar [[:d:Q15097620|administratīvo iedalījumu]]. Un to esmu ievērojis vairākiem rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem. Vajadzētu pareizi salikt starpviki saites... -- [[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:50, 21 jūlijā, 2015 (EEST)
:: {{ping|Treisijs}} Tas ir tādēļ ka vispār angļu valodā nav tāda precīza raksta. Latviski vieglāk ir ja visi līdzīgie raksti būtu ar identiskiem nosaukumiem (kaut vai meklēšanai). Citiem cilvēkiem vieglāk būtu atrast to, ko viņi vēlas. Citādi kā viņš var zināt vai Hondurasā ir departamenti, rajoni, pagasti vai vēl kaut kas! Ir jāpieņem, jo jāsaprot, ka Vikipēdiju izmanto arī citi cilvēki kuriem nav tik plašas zināšanas.... Varbūt jāpajautā pārējiem Vikipēdistiem, kuram viņi piekrīt?!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 7:40, 22 jūlijā, 2015 (EEST)
::: Piekrītu Tev, ka vieglāk atrast pēc atslēgas vārdiem ‘Hondurasas administratīvais iedalījums’, bet es vairāk par starpviki saitēm. Ja ir divi varianti — [[:d:Q728145|Hondurasas departamenti]] un [[:d:Q15097620|Hondurasas administratīvais iedalījums]] —, tad vajadzētu izvēlēties tomēr to precīzāko variantu pat tad, ja angļu Vikipēdijā nav šāda raksta. Angļu Vikipēdijā daudz kas nav. Piemēra pēc gribas nosaukt, ka angļu valodas Vikipēdijā nav raksta par [[dzelzceļš|dzelzceļu]] vai par [[gaiss|gaisu]]. PS: Kāds citiem Vikipēdijas lietotājiem ir viedoklis par šo jautājumu? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:26, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::Piekrītu Treisijam. Jāliek uz atbilstošāko rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:49, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::: {{ping|Treisijs}} {{ping|Edgars2007}} Bet ko darīt ja tāds vispār nevienā Vikipēdijā nepastāv!? Vai tad paliks bez saitēm! Kleivas!  12:58, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::::Ja tādi raksti būs, tad to varam atsevišķi apspriest. Bet domāju, ka vismaz vēl vienā Vikipēdijā noteikti būs, vismaz no lielajām (vācu, franču, itāļu, nīderlandiešu, poļu, krievu). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:18, 23 jūlijā, 2015 (EEST)

Kāpēc tu turpini likt nepareizas starpviki saites? Tikko pusstundu veltīju, lai pēdējiem taviem rakstiem saliktu tās pareizi. Lūdzu turpmāk liec pareizas, lai nav bardaka, un man nebūtu jātērē laiks, labojot tās (tā vietā varētu darīt kaut ko citu Vikipēdijas uzlabošanas nolūkos). --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:24, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
:: Mazajām valstīm nav administratīvo iedalījumu rakstu lapas. Vismaz neesmu atradis. Kleivas!  07:32, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
::: Vakar ievēroju, ka krievu valodas Vikipēdijā visām valstīm ir administratīvā iedalījuma raksti, tāpēc aicinu sasaistīt latviešu rakstu ar krievu rakstu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 10:55, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
:::: Paldies, pamanīju! Kleivas!  11:16, 28 jūlijā, 2015 (EEST)

== Karogi ==

Sveiks! Piebremzē ar tiem karogiem navigācijas veidnēs. Nepiekrītu, ka tā ir labāk. Vispirms izdiskutēsim. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.17 (EET)
:: Atvērts esmu priekš diskusijas! Vienkārši likās uzskatāmi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.20 (EET)
:::Pievienojos Papuasam. Man arī lec acīs tas raibums. Nemaz nav uzskatāmi.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 18.49 (EET)
::::Ar karogiem veidne kļūst par pārāk smagu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 16. decembris, plkst. 12.40 (EET)
::::: Ok! Paldies, tad nelikšu! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 18. decembris, plkst. 09.34 (EET)

== Saraksti no Wikidata ==
[[:d:Wikidata:Project chat#Looking for list article editors|Šis tevi varētu interesēt]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST)

== kārtējā prastā paviršība? ==
apskaties, lūdzu, šo: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Arm%C4%93nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums&amp;curid=264010&amp;diff=2574374&amp;oldid=2574373 labojumu]. kur ņēmi, ka vairāk kā puse Armēnijas iedzīvotāju dzīvo Erevānā? vai pats izdomāji? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 28. augusts, plkst. 15.37 (EEST)

== {{subst:#switch:lv|es=CEE Primavera 2016 Encuesta|#default= CEE Spring 2016 Survey|hu=CEE Tavasz 2016 kérdőív|sq=Anketa e CEE Spring 2016|et=Kesk- ja Ida-Euroopa kevad (CEE Spring) 2016 küsitlus|tr=Orta ve Doğu Avrupa (CEE) Baha... ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Nikolai Noskovs ==

Здравствуйте уважаемый Kleivas! Я не знаю латышского и конечно помню Новую волну в Юрмале, но для вас делаю заказ: вы сможете на вашем языке статью про рок-музыканта Николая Носкова? Если вы сделаете эту статью, то я вам буду очень благодарна! Спасибо! --[[Special:Contributions/178.71.220.64|178.71.220.64]] 2016. gada 3. novembris, plkst. 18.17 (EET)

== Jāizlabo kļūda ==
Lūdzu, savā rakstā [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]] izlabo kļūdu tekstā pie Lennarta Meri portreta. Šis ir neliels brīdinājums. Nedrīkst strādāt tik pavirši. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 7. janvāris, plkst. 19.13 (EET)

== Kleivas, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==
Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.54 (EEST)

== Reformu partija ==
sveiks! vēršu uzmanību, ka raksts [[Reformu partija]] ir nozīmju atdalīšanas lapa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 1. augusts, plkst. 22.37 (EEST)

== Izaicinājums ==

Izaicinājums Tevi panākt ir pieņemts... būs interesantāk :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 15.56 (EET)
:: {{ping|Treisijs}} Reiss atcēlās uz rītu! Šovakar vēl varu aizbēgt! :D [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 21.50 (EET)

== Nozīmju atdalīšanas saišu palīgs ==

Sveiks! Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt &quot;highlightDisambig&quot;, tas ļaus redzēt, kuras saites ved uz &quot;nozīmju atdalīšanu&quot; — olimpiskajos rakstos pa kādai vēl palicis. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 2. marts, plkst. 18.39 (EET)

== Serbu Republika un Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs ==

Skatos, ka rakstu [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs]] esi saistījis ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] (skatīt [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Loterija|CEE Spring 2018/Loterija]]). Man liekas, ka tas nav īsti korekti. Serbu Republika atrodas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 20.57 (EEST)
::Tev taisnība![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST)

== UNESCO koordinātas ==

[[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|Kategorijā]] ieklīduši daži Tavi raksti. Lūgums apskatīties. Darām šādi:
* atveram lapu labošanas režīmā
* nospiežam &quot;Parādīt pirmskatu&quot;
* Atveram tabulu (padaram redzamu) &quot;Parsētāja profilēšanas dati&quot;, beigās ir &quot;LUA žurnāls&quot;.
* Vikikodā sameklējam pareizo &quot;pinu&quot; un cenšamies kaut ko izdarīt ar to :)
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 12. maijs, plkst. 09.34 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2018&quot;! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.50 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)

== Vikipēdiešu sanākšana ==

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET)

::{{ping|Papuass}} Nebūšu, jo tieši trešdienas vakarā aizlidoju prom no ziemas uz vasaru![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 09.07 (EET)
== Iekavas (10.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 17.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 18.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 19.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 20.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 21.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 22.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (26.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3083673 šis labojums] lapā [[Teniss olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Teniss olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;izcīnījuši [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti — 43 olimpiskās medaļas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas. Taču [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] tenisisti
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. jūnijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3097808 šis labojums] lapā [[Francija olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Francija olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vasaras olimpiskās spēles
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 12.02 (EEST)

== [[:Attēls:Wrestling, Rio 2016.png|Wrestling, Rio 2016.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Wrestling, Rio 2016.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:: {{ping|Edgars2007}} un tu nevari, palīdzēt un novērst vienkāršu kļūdu, nevis draudēt! Paldies! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.09 (EEST)
:::To tak dara bots, kurš licenci nevar izdomāt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.19 (EEST)
:::: {{ping|Edgars2007}} Tad gaidu, kad tikšu bloķēts. Būs vairāk laika citām lietām. [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.22 (EEST)
:::::Jā, tas ir pilnībā automātisks process, kurā cilvēks nav iesaistīts. Par bloķēšanu - neuzprasies ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 10.51 (EEST)
::::::Neviens tevi par tādu nieku netaisās bloķēt, vienkārši vajag atcerēties ielikt licenci, tad tādu paziņojumu nebūs. Tāpat arī izcelsmes avots ir vajadzīgs, angļu lapā ir, var vienkārši nokopēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 11.21 (EEST)
== Iekavas (14.10.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3122954 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;


{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 14. oktobris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (31.10.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3129138 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 31. oktobris, plkst. 13.02 (EET)

== Olimpiskās dalības ==
sveiks! vai vari paskaidrot, kādēļ dzēs dalības tabulas valstu olimpiskajos rakstos? vai plāno kautko veidot to vietā? manuprāt, tās tabulas bija gluži labas un varētu palikt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 19. decembris, plkst. 23.24 (EET)
:: Dublējās informāciju, jo tas jau viss bija redzams, neaudz augstāk, infokastē! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.02 (EET)
:::ok, tad pamatojums ir skaidrs. itkā jau tās izvērstāas tabulas rakstos likās tīri glītas, žēl, ka tiek mestas laukā. bet nu labi, ka vismaz ar pamatojumu  :)  veiksmi vikidarbā! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.13 (EET)
::::Jācer, ka atgriezīsies, kad būs uz ko saites salikt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 10.50 (EET)
:::::katrā ziņā gribu uzteikt aktīvo un apjomīgo darbu pie olimpiskās tematikas aprakstīšanas un apkopošanas. tāpat arī darba kvalitātes uzlabošanu! un pajautāt - kādi ir tavi plāni [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] aprakstīšanai? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.20 (EET)
:::::: Centīšos, kaut ko rakstīt! Gaidu, kad nāks tuvāk, lai ir precīza un pilnīga informācija. Man nepatīk rakstīt nākotnes formā tādēļ gaidu konkrētus notikumus un tad jau redzēsim![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.30 (EET)
== Iekavas (27.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=ātrslidošanā gan īsajā distancē (1500 metri), šis labojums] lapā [[Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;startēja. [[Haralds Silovs]] kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs, kurš startēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. februāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (27.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3209626 šis labojums] lapā [[Georgijs Orfanidis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Georgijs Orfanidis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:

|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Kleivas!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 13 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:Kleivas]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0|Kleivas}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.33 (EEST)
== Iekavas (10.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3275333 šis labojums] lapā [[Dimitrijs Delijannis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dimitrijs Delijannis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST)

== Wiki Loves the Olympics 2020 ==

[[:m:Wiki Loves the Olympics 2020|Konkurss tieši tev]]! --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST)
== Iekavas (30.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3318666 šis labojums] lapā [[Klemāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Klemāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Klemāns''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Clément&amp;#125;&amp;#125; ir franču uzvārds. Cilvēku ar šādu uzvārdu:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. oktobris, plkst. 19.02 (EET)
== Iekavas (17.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3337775 šis labojums] lapā [[1979. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1979. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;7. februāris&amp;#93;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Jozefs Mengele&amp;#93;&amp;#93; (''Josef Mengele''), vācu ārsts (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1911&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Deniss Gabors&amp;#93;&amp;#93; (''Dennis Gabor''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1900&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;vasaras olimpiskās spēles&amp;#124;1900. gada vasaras olimpisko spēļu&amp;#93;&amp;#93; dalībnieks (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1874&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Zulfikārs Ali Bhuto&amp;#93;&amp;#93; (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1928&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#91;19. aprīlis&amp;#93;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Vilhelms Bitrihs&amp;#93;&amp;#93; (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1894&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. decembris, plkst. 23.02 (EET)

== Franči bez vārda ==

Iesaku laicīgi jau saukt rakstus formā &quot;Uzvārds (vingrotājs)&quot;. Vismaz daļai uzvārdu jau šobrīd nāk prātā personas ar citu vārdu. Vēlāk sanāks daudz pārvietošanas un saišu labošanas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. decembris, plkst. 23.29 (EET)
== Iekavas (29.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3342988 šis labojums] lapā [[Rezerfords]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rezerfords|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Rezerfords''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;en&amp;#124;Rutherford&amp;#125;&amp;#125; ir skotu un ziemeļangļu izcelsmes uzvārds.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. decembris, plkst. 16.02 (EET)
== Iekavas (20.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3354744 šis labojums] lapā [[Terjē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Terjē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Terjē''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Terrier&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. janvāris, plkst. 18.02 (EET)
== Iekavas (05.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3363932 šis labojums] lapā [[1950. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1950. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;3. aprīlis&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Kurts Veils&amp;#93;&amp;#93; (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 5. februāris, plkst. 17.02 (EET)
== Iekavas (13.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3367746 šis labojums] lapā [[Bertrāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bertrāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Žozefs Bertrāns (peldētājs)&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;(''Joseph Bertrand''; 1879—?) — fraņcu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. februāris, plkst. 21.02 (EET)
== Iekavas (30.05.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3423197 šis labojums] lapā [[11. februāris]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:11. februāris|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Likebergs&amp;#93;&amp;#93; (''Peder Lykkeberg''), dāņu peldētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;1944&amp;#93;. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 30. maijs, plkst. 20.02 (EEST)
== Iekavas (20.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3541220 šis labojums] lapā [[Agafonovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Agafonovs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
'''Agafonovs''' &amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;ru&amp;#124;Агафо́нов&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; ir &amp;#91;&amp;#91;krievu valoda&amp;#124;krievu&amp;#93;&amp;#93; izcelsmes uzvārds.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 21.02 (EET)
== Iekavas (25.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543437 šis labojums] lapā [[Tomass Dukurs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tomass Dukurs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&amp;#40;&lt;/span&gt;Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (2, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543438 šis labojums] lapā [[Endija Tērauda]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Endija Tērauda|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&amp;#40;&lt;/span&gt;Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (2, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 11.02 (EET)

== Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ==
Vai tiešām visu vajadzēja dzēst ārā no vecās raksta versijas? Neko nevarēja atstāt vai pārvietot? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 1. februāris, plkst. 23.17 (EET)
:: Tur nekas nebija pabeigts līdz galam! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.16 (EET)
:::Uztaisam botu, kurš izdzēš visus rakstus ar &quot;īss-aizmetnis&quot; veidni :) Bet, labi, nestrīdēšos. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.32 (EET)
::: Tāpat īsti neuzskatu par pieņemamu pilnīgi izdzēst cita lietotāja devumu bez pamatojuma (turklāt šo informāciju neieliekot rakstā). Ja ir kas nepabeigts, tad laba ideja ir to pabeigt. :) --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.00 (EET)
::::jā, lai arī cik man pašam nepatīk uz to skatīties, dzēst esošo saturu nebija skaisti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.15 (EET)
::::es gan piemetināšu, ka jā, noteikti ir keisi, kad labāk ir rakstā atstāt divas rindiņas teksta, izdzēšot 98% satura. bet tie ir izņēmuma gadījumi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.51 (EET)
:::: {{ping|DJ EV}} {{ping|Edgars2007}} Vai tiešām rakstā ir jāsaglabā sadaļa ('''Turnīri'''), kas ir pilnīgi tukšas tabulas. Šo sadaļu vispārīgajā rakstā uzskatu pilnīgi par bezjēdzīgu, jo tā ir vīriešu turnīra sadaļa. Ja taps šāds raksts tad tur iekļausim. Pašlaik tā lapa ir nebaudāma un nelasāma.[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 3. februāris, plkst. 21.03 (EET)
== Iekavas (28.06.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3640299 šis labojums] lapā [[Beržess]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Beržess|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Beržess''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Bergès&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 07.02 (EEST)
== Iekavas (04.08.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3666406 šis labojums] lapā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (27.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3693272 šis labojums] lapā [[Belenijs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Belenijs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;'Belenijs''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;en&amp;#124;Balleny&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 27. septembris, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (29.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3694478 šis labojums] lapā [[Barka]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Barka|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Hanibāls Barka&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Hannibal Barca''; 247. g.p.m.ē. — 183. g.p.m.ē.&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt; — Kartāgas republikas senators un karavadonis
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. septembris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (25.10.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3712017 šis labojums] lapā [[Papa]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Papa|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Irēne Papa&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Ειρήνη Παππά''; dzimusi kā '''Irēne Leleku''' (''Ειρήνη Λελέκου''; 1929—2022) ― grieķu aktrise un
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. oktobris, plkst. 19.02 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you open the Country alias module for editing so I can add flags on my own. I know that the page is locked so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.15 (EET)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Can you add articles about nations at the Olympic Games?. Then I mean all the nations which has participated at the Olympics from 1896 until today. I will give the time that you need to do this it requires resources and time to do it and also the interest to bother with it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.50 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Is it possible for you to copy the current version of the Country alias module?. The version you use was the first created version of the module. Since then the module has changed very much. I have added a data module and there I have added the correct flags as well as correct competition names and also correct some names of the nations. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.40 (EEST)

== Template:Nations at the Olympics ==

Hello! Can you add templates for nations at both the Summer and Winter Olympics. It should be for all games from 1896 until today?. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 5. decembris, plkst. 15.54 (EET)

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.57 (EEST)

== Iekavas (07.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4491544|page=1992. gads|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]].
** par [[Albānija]]s prezidentu&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]].
* [[
[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]].
** par [[Albānija]]s prezidentu]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]].
* [[10.|lines=5}}

== Iekavas (08.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4491999 šis labojums] lapā [[1851. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1851. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &amp;quot;[[Rigoleto]]&amp;quot; pirmizrāde.
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492230 šis labojums] lapā [[Aina]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Aina|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
sievietes vārds (8. oktobris).
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492203 šis labojums] lapā [[1821. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1821. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Nikaragva]], [[Salvadora]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s.

=== Nezināms datums ===
* izveidoti &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Meksikas bruņotie spēki].

== Dzimuši ==
* [[16. februāris]] — [[Heinrihs Barts]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Heinrich
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST)
== Vietvārdi ==
* [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;Apvienotajos Arābu Emirātos]];
* [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka.
== Vietvārdi ==
* [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;];
* [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka.

&amp;#123;&amp;#123;nozīmju atdalīšana&amp;#125;&amp;#125;
== Vietvārdi ==
* [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;;
* [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka.

&amp;#123;&amp;#123;nozīmju atdalīšana&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -3, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST)

== Aprīlis ==
* [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &amp;#x27;&amp;#x27;[[Western Union]]&amp;#x27;&amp;#x27;.

== ??? ==
Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &amp;quot;[[Rigoleto]]&amp;quot; pirmizrāde.

== Aprīlis ==
* [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &amp;#x27;&amp;#x27;[[Western Union]]&amp;#x27;&amp;#x27;.

== Maijs ==
1774]].)
* [[1. februāris]] — [[Mērija Šellija]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Mary Shelley&amp;#x27;&amp;#x27;), angļu rakstniece, dzimusi [[1797]].&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
* [[18. februāris]] — [[Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Carl Gustav Jacob Jacobie&amp;#x27;&amp;#x27;), vācu
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST)

== Iekavas (19.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496048|page=1996. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}41. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Īrija]s pārstāve &amp;#x27;&amp;#x27;[[Eimāra Kvinna]]&amp;#x27;&amp;#x27; ar dziesmu &amp;#x27;&amp;#x27;[[The Voice]|lines=0}}
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496047|page=1995. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}40. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Norvēģija]s pārstāvji &amp;#x27;&amp;#x27;[[Secret Garden]]&amp;#x27;&amp;#x27; ar dziesmu &amp;#x27;&amp;#x27;[[|lines=0}}
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4496118 šis labojums] lapā [[1935. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1935. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
iebruka [[Etiopija{{!}}Etiopijā]].
* [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]].

== Decembris ==
* [[18. decembris]] —
[[Etiopija{{!}}Etiopijā]].
* [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz [&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]].

== Decembris ==
* [[18. decembris]] — par
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 21.40 (EEST)

== OSM kartes ==

Tevi nemulsina, ka iebāžot tās kartes, sačakarējas raksta formatējums, bildes aizpeld utt? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.30 (EEST)
:Tad kāds ir risinājums? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
::Skatīties, ko dari. Pārbaudīt, vai karte attēlo to, kas paredzēts (nevis vietu okeānā), vai neaizpeld attēli tekstā. Un vai vispār šī karte šajā rakstā ir nepieciešama. Tas, ka tu māki to ielikt, nenozīmē, ka tā karte rakstā ir vajadzīga.--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST)

== Iekavas (22.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4497583 šis labojums] lapā [[2019. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2019. gads sportā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;], kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &amp;#x27;&amp;#x27;[[EF Education–EasyPost]]&amp;#x27;&amp;#x27; komandas.
*
aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;, kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &amp;#x27;&amp;#x27;[[EF Education–EasyPost]]&amp;#x27;&amp;#x27; komandas.
*
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 20.20 (EEST)

== Iekavas (10.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505435|page=Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -2)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25 (zināmi 24 vīrieši un 1 sieviete)
{{!}} sports            = 6
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank
Kopā
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;2&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Uberto Viskonti di Madrone]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Džans Džordžo Trisīno]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi
Trisīno]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Elvīra Gerra]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;3&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}
yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;1&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &amp;gt;25
{{!}}}
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505431 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -1) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.00 (EEST)
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505418|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 (visi vīrieši)
{{!}} sports            = 10
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank              = 5
{{!}} gold
11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Pols Lambērs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Konstants van Langendonks]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Žoržs
der Pūls]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Emanuels Fulons]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;
[De Purtēns]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &amp;gt;65
{{!}}}
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505416|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -3)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 (visi vīrieši)
{{!}} sports            = 10
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank              = 5
{{!}} gold
11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Pols Lambērs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Konstants van Langendonks]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Žoržs
der Pūls]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Emanuels Fulons]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;
[De Purtēns]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &amp;gt;65
{{!}}}
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505471 šis labojums] lapā [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Mēlanenivelīna]]
{{!}}date        = 1900. gada 22. maijs (1. brauciens) un 25. maijs (2. brauciens)
{{!}}competitors = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11
{{!}}nations     = 1
{{!}}teams       = 4
{{!}}gold        = [[Viljams Eksšovs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Frederiks Blanšī]] &amp;lt;
burātāji [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]]. Sudraba medaļu ieguva Francijas&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;burātāji [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]], Savukārt bronzas
Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.&amp;#x27;&amp;#x27;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505499 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;765&amp;#125;&amp;#125; (&amp;#x27;&amp;#x27;rīkotājvalsts&amp;#x27;&amp;#x27;)
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada
IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -1) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.40 (EEST)
== Atsauces un piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, -2) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.20 (EEST)
== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[
] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &amp;gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}}
== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[
] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &amp;gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}}
== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans
hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;1&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} &amp;gt;24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans Džordžo Trisīno]|lines=34}}

== Iekavas (11.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505604|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 (visi vīrieši)
{{!}} sports            = 10
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank              = 5
{{!}} gold
11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Pols Lambērs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Konstants van Langendonks]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Žoržs
der Pūls]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Emanuels Fulons]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;
&amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}
[De Purtēns]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &amp;gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[
] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &amp;gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=43}}

== Iekavas (16.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4507785|page=1846. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining==== Februāris ===
* [[21. februāris]]—[[3. marts]] — notika poļu nacionālās atbrīvošanās sacelšanās &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Krakovas sacelšanās].
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508002|page=Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, -1, 0, 0)|list=yes|remaining=spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] 
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4508390 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;767&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}CUB{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;95 {{!}}{{!}} &amp;gt;94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=
olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} &amp;gt;95 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -2) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. augusts, plkst. 22.20 (EEST)
=== Medaļu sadalījums pa
spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] 
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;

=== Medaļu sadalījums pa
Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
&amp;#123;&amp;#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij
Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
&amp;#123;&amp;#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij|lines=33}}
=== Marts ===
* [[17. marts]] — [[Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe|lines=4}}

== Iekavas (17.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508845|page=Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=Žoržs{{!}}Garnjē&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs, kapteinis {{!}}{{!}}  align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}FRA&amp;#125;&amp;#125; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Club Français]]&amp;#x27;&amp;#x27; 
{{!}}-&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;sortname{{!}}Renē{{!}}Granžāns&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs {{!}}{{!}}  align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}FRA&amp;#125;&amp;#125; &amp;#x27;&amp;#x27;[[|lines=2}}

== Iekavas (18.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4509366|page=1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|debug=(-2, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;1&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;sortname{{!}}Andrē{{!}}Prevo&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras
&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;sortname{{!}}Žoržs de la{{!}}Šapels&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras|lines=5}}

== Iekavas (20.08.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4510336 šis labojums] lapā [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1904. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Francija&amp;#125;&amp;#125; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Parīze 1900]] &amp;lt;br/&amp;gt; II Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}ASV{{!}}1896&amp;#125;&amp;#125; Sentluisa 1904 &amp;lt;br/&amp;gt; III
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. augusts, plkst. 17.20 (EEST)

== Iekavas (06.09.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4518506|page=Henesijs|debug=(1, 0, -2, 0)|list=yes|remaining=&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Henesijs&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;val{{!}}en{{!}}Hennessey&amp;#125;&amp;#125; var būt:

* [[Veins Henesijs]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Wayne Hennessey&amp;#x27;&amp;#x27;; 1984) — velsiešu futbolists;
&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Henesijs&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; (val{{!}}en{{!}}Hennessey&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;} var būt:

* [[Veins Henesijs]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Wayne Hennessey&amp;#x27;&amp;#x27;; 1984) — velsiešu futbolists;
* [[Viljams
&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Henesijs&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; (val{{!}}en{{!}}Hennessey}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt; var būt:

* [[Veins Henesijs]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Wayne Hennessey&amp;#x27;&amp;#x27;; 1984) — velsiešu futbolists;
* [[Viljams|lines=10}}

== Iekavas (09.09.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4519674 šis labojums] lapā [[Olimpiskais ordenis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Olimpiskais ordenis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
pasniegts pēc nāves
{{!}}-
{{!}} [[Manfrēds Evalds]] {{!}}{{!}} &amp;#123;&amp;#123;karogs{{!}}Austrumvācija&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=center{{!}}Sudrabs {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskā komiteja{{!}}[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskās
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. septembris, plkst. 21.20 (EEST)

== Iekavas (27.10.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4540434 šis labojums] lapā [[Frenks Verners]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Frenks Verners|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
bij_treneri = 
 {{!}}               trenē = 
&amp;lt;!------ OS informācija ------&amp;gt;
 {{!}}           os_dalība = 1 &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}1904]]
 {{!}}          os_medaļas = 2 (2 sudraba)
 {{!}}         os_
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 18.00 (EET)</text>
      <sha1>e6x70u9smke9bghv2klebgx6ivxh3cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32726</id>
    <revision>
      <id>4540569</id>
      <parentid>4540372</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:27:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <origin>4540569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19424" sha1="411z3acbz25r842n1baqph7lydi2oox" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name = Rīgas pils
| native_name = 
| former_names = 
| alternate_names = Rīgas ordeņpils
| status = daļēji muzejs, daļēji prezidenta rezidence
| image = Castillo_de_Riga,_Letonia,_2012-08-07,_DD_04.JPG
| image_alt = 
| image_size = 250px
| caption = 
| altitude = 
| building_type = pils
| architectural_style = [[gotika]], [[renesanse]], [[klasicisms]]
| structural_system = 
| owner = {{LAT}}
| current_tenants = [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]], [[Latvijas Valsts prezidents]]
| location = [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]] 3, [[Rīga]], LV-1050
| pushpin_map = 
| latd = 
| latm = 
| lats = 
| latNS = N
| longd = 
| longm = 
| longs = 
| longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date = 1340
| completion_date = 1515
| opened_date = 
| inauguration_date = 
| renovation_date = 2012–2016
| height = 
| floor_count = 
| floor_area = 
| architect = 
| rooms = 
| parking = 
| url = 
| embedded = 
| references = 
}}

'''Rīgas pils''' ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[pils]], [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Republikas Valsts prezidenta]] rezidence [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava]]s krastā.

[[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils — mestra rezidence šajā vietā uzcelta 1340. gadu beigās&lt;ref name=&quot;Caune&quot;&gt;Caune M. Rīgas pils — senā un mainīgā. Rīga, 2004.&lt;/ref&gt; (Rīgas II ordeņpils), 1484. gadā nopostīta, un 1515. gadā uzcelta no jauna (Rīgas III ordeņpils). Vēlāk pilī atradās poļu un zviedru vietvalžu rezidences, pēc tam [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] (Rīgas) ģenerālgubernatoru un [[Vidzemes gubernatori|Vidzemes gubernatoru]] mītne. Kad [[Latvija]] kļuva par neatkarīgu valsti, pilī ierīkota Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence. [[Latvijas PSR|Padomju laikā]] pilī atradās Pionieru pils un dažādi muzeji, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā restaurēta. 

Pilī iekārtotas reprezentācijas telpas un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] apartamenti. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no Vecrīgas dominantēm, viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanona]] arhitektūras un dizaina sadaļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/23/|title=Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923-1929|author=Ilze Martinsone|accessdate={{dat|2013|3|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102000356/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/23|archivedate={{dat|2012|11|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:The newly built part of Riga castle housing courts in 1789 by Brotze.jpg|thumb|300px|Rīgas pils no parādes laukuma puses ([[Johans Kristofs Broce|Broce]], 1789)]]
Pirmā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] pils ([[Rīgas I ordeņpils]]) atradās tagadējās Konventa sētas vietā [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pili sāka būvēt 1202. gadā un tai deva Vitenšteinas — Baltakmens vārdu, jo to būvēja no bāli pelēcīgā Salaspils [[Dolomīts|dolomīta]].&lt;ref name=&quot;Fil&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=61-75}}&lt;/ref&gt; Šīs pils atliekas ir saglabājušās [[Konventa sēta|Konventa sētā]], [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā]] 9/11 un [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu ielā]] 10/12. Rīgas pilsoņi pili nopostīja [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] ar Livonijas ordeni (1297—1330). 1330. gadā, sakarā ar Livonijas pilsoņu kara miera līguma noteikumiem, Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa cietoksnis Daugavmalā agrākā Svētā Gara hospitāļa vietā, kuru savukārt pārcēla uz pirmās pils vietu.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; No šīs vietas ordenis varēja kontrolēt kuģu satiksmi Daugavā. Vietu gan ierādīja, taču, spriežot pēc vēstures avotiem, lielāko daļu pils celšanas darbu nācās organizēt pašam Livonijas ordenim.
Rīgas II ordeņpils celtniecību pabeidza 1340. gadu beigās — šo pili vēsturnieku aprindās sauc par [[Eberhards fon Monheims|Monheimas Eberharda]] pili pēc jaunās pils pamatlicēja, toreizējā Livonijas ordeņa mestra vārda.&lt;ref name=&quot;Caune&quot;/&gt;
Pēc pils pabeigšanas Livonijas mestra rezidenci 1340. gados pārcēla no [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pils]] uz Rīgas pili. Šī pils bija trīsstāvu [[Konventa ēka|konventa tipa ēka]] ar četriem korpusiem, iekšpagalmu, galeriju un četriem torņiem, kā arī ar [[Danckers|danckeru]] — nocietinātu tualetes ēku Daugavas pusē.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Рига&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия &quot;Рига&quot;|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=627}}&lt;/ref&gt; 15. gadsimtā četru kvadrātveida torņu vietā uzbūvēja divus apaļus — [[Rīgas pils Svina tornis|Svina torni]] dienvidaustrumos un daudz lielāku [[Svētā gara tornis|Svētā gara torni]] ziemeļrietumos, kuri šos nosaukumus ieguva 19. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;

Sakarā ar Rīgas pils nopostīšanu Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] 1481. gadā kopā ar ordeņa arhīvu un kasi pārcēlās uz [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pili]]. Kopš šī laika Livonijas ordeņa rezidence atradās Cēsīs. 1484. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s iekšējo karu rezultātā Rīgas II ordeņpili vēlreiz pilnīgi nopostīja un tās akmeņus izmantoja pilsētnieku vajadzībām.

No 1491. līdz 1515. gadam, kad ordenis bija atguvis savu varu pār Rīgu, uz vecās pils pamatiem uzcēla jaunu pili jeb III ordeņpili, kas saglabāja iepriekšējās struktūru. Virs galvenās ieejas pilī izvietoja [[Jaunava Marija|Svētās Marijas]] un tā laika Livonijas ordeņa zemes mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] skulptūras, kas saglabājušās vēl šobrīd, taču kopš 2015. gada to vietā noliktas kopijas.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] Rīgas pils Kapitula zālē nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radvilam]] un līdz ar to beidza pastāvēt Livonijas ordenis. Pils kļuva par Polijas karaļa pārstāvja rezidenci.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; 1581. gada 12. martā Rīgas pilī ieradās karalis [[Stefans Batorijs]], kurš pieņēma [[Rīgas brīvpilsēta]]s uzticības zvērestu. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] pieminēta lielā un mazā Rīgas citadele ({{val|la|arx Riga maior,&amp; arx Riga minor}}). Poļu laikā pārbūvēja priekšpili, uzceļot divstāvu korpusu Daugavas (rietumu) pusē.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;

1621. gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tajā rezidēja [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]], uzsāka nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbus. 1649. gadā rietumpusē uzcēla daudzstūru Erkera torni ar groteskiem Daniela Ankermana veidotiem cilvēku un dzīvnieku tēliem.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; [[Gustavs Horns|Ģenerālgubernatora Gustava Horna]] laikā (1652—1653) sāka nojaukt vecos vaļņus, pils ziemeļrietumos uzbūvēja Horna vārdā nosauktu bastionu. Pils austrumos 1682. gadā uzbūvēja arsenālu. Gadsimta beigās ziemeļos no pils aizbēra un apbūvēja aizsarggrāvi, lai paplašinātu tajā pusē esošo citadeli, kura kļuva par patstāvīgu cietoksni.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; Vēlāk aizbēra arī citus aizsarggrāvjus. 1785.-1787. gadā pēc P. Boka projekta bijušā arsenāla vietā uzcēla jaunu trīsstāvu korpusu guberņas pārvaldes iestādēm ar mūsdienās redzamo austrumu fasādi,&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Рига&quot; /&gt; koka ēkas ziemeļos no pils nojauca un izveidoja tur pils dārzu.

1795. gadā pilī iekārtoja [[Vidzemes guberņa|Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora]] mītni, kas šeit saglabājās līdz 1917. gadam. 1818. gadā viņam iekārtoja reprezentācijas telpas, ieskaitot Balto zāli.&lt;ref name=&quot;Рига&quot; /&gt; 1860. gados pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas — šeit atradās Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrības un Rīgas pilsoņu literāri praktiskās biedrības telpas. Tādējādi bija likts pamats Rīgas pils izmantošanai muzeju vajadzībām.

&lt;gallery&gt;
Riga castle by Brotze.jpg|Skats no Vecrīgas puses
Rigas pils Broce.jpg|thumb|Rīgas pils Daugavas puses 18. gadsimtā (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] kolekcijas)
Skats uz Rīgas pils laukuma ēkām pie ceļa uz Citadeli Broce 1791.jpg|Skats uz Rīgas pils laukuma ēkām pie ceļa uz Citadeli (Broce, 1790)
Rīgas pils 1815 Fechhelm.jpg|Rīgas pils ([[Kārlis Traugots Fehhelms|K. T. Fehhelma]] gleznas fragments, 1815)
Rīgas pils 1865.JPG|Rīgas pils (fotogrāfija, 1865)
&lt;/gallery&gt;

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada vasarā pils tornī sāka plīvot [[Latvijas karogs]]. Rīgas pilī iekārtoja [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] kancelejas un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidenta]] darba un reprezentācijas telpas. Valsts prezidentam piešķīra kādreizējās ģenerālgubernatora telpas pils ziemeļu daļā. Pirmās brīvvalsts prezidenti pilī strādāja un dzīvoja. 1921. gadā telpu interjeru uzaicināja iekārtot [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Ansis Cīrulis|Ansi Cīruli]].

No 1938. līdz 1939. gadam Eižens Laube pārprojektēja [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] darba telpas, modernizēja pils [[vestibils|vestibilu]], uzcēla augstāko pils torni — Trīs Zvaigžņu torni, uzbūvēja svētku zāli un Priekšpilī iekārtoja Valsts prezidenta kabinetu.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|last=Šuste|first=Marta|title=Rīgas pils - senā... vai mainīgā?|journal=Latvijas arhitektūra|publisher=AB&amp;D Alianse|volume=Burtnīca Nr.129|pages=14.–23. lpp.|issn=1407-4923}}&lt;/ref&gt; Šīs pārbūves radīja izcilus ''Art Deco'' stila interjerus un mākslas darbus.

Tūlīt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā]] kādreizējā Valsts prezidenta pilī apmetās Latvijas PSR Tautas komisāru padome.
1941. gada janvārī Latvijas PSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu par Rīgas pils nodošanu Republikas pionieru vajadzībām, un 1941. gada februārī pils ziemeļu daļā iekārtoja Pionieru pili.
1952. gadā Latvijas PSR Pionieru pili nodeva [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejai]] un pārdēvēta par Rīgas Pionieru pili. 1956. gadā Svētku zāles gleznojumiem pievienoja [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] gleznu ”1905. gads”, T. Graša ”Dziesmu svētki” un P. Ozoliņa ”Līgo svētki”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/pionierupils/index.php?id=1 |title=Rīgas Pionieru pils vēsture |access-date={{dat|2013|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202155804/http://www.itl.rtu.lv/LVA/pionierupils/index.php?id=1 }}&lt;/ref&gt; 1958.-1962. gadā pēc L. Liepas projekta daļēji restaurēti Svina un Erkera tornis, Baltā un Sarkanā zāle.&lt;ref name=&quot;Рига&quot; /&gt; Padomju laikā pils dārzu pārveidoja par skulptūru dārzu.

1988. gada 11. novembrī pils tornī atkal pacēla Latvijas valsts karogu.
1994. gadā pilī atgriezās [[Latvijas Valsts prezidents]].

2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās paaugstinātas bīstamības [[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēks]], kurā cieta pils jumta konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā kā arī pils ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā. Gandrīz pilnībā izdega Valsts Prezidenta pils Sarkanā zāle, mazāk bojāta Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle. Ugunsgrēkā cieta arī daļa no Nacionālā vēstures muzeja telpām.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-13-09-rigas-pili-izdegusi-3200-kvadratmetri-ugunsgreka-cietusas-gandriz-visas-pils-liela-14013214 Rīgas pilī izdeguši 3200 kvadrātmetri; ugunsgrēkā cietušas gandrīz visas pils lielākās zāles] [[Diena (laikraksts)|laikraksts Diena]] 2013. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; Ugunsgrēku izdevās likvidēt nākamajā dienā pulksten 14.21.

2015. gada nogalē pabeigta Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves restaurācija, kas ilga 3 gadus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Prezidenta pils atgūst spozmi |url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&amp;page=2 |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2016|8|22||bez}} Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] atgriezās savā atjaunotajā darba vietā.

== Apraksts ==

Saskaņā ar 17. gadsimta plāniem pils sākotnēji bija no visām pusēm norobežota ar ūdens šķēršļiem.
Nav saglabājušies laikabiedru zīmēti Rīgas II ordeņpils attēli, ziņas par tās uzbūvi ir diezgan pretrunīgas. Ir grūti nošķirt II un III ordeņpils būvelementus.
Mūsdienās redzamās III ordeņpils viduslaiku daļa pēc plānojuma ir tuvu kvadrātam, kura malu garums — ap 53 — 57 metri. Viduslaiku pilij bija četri korpusi, kas ietvēra iekšpagalmu. Dienvidaustrumu un ziemeļrietumu stūros izbūvēti masīvi apaļie torņi, abos pārējos stūros ir mazāki četrstūraini torņi. Mūsdienās pilij ir seši torņi — pils stūros ir Sv. Gara, Svina, Pipera, Ziemeļu tornis. Pēc viduslaikiem ir celti divi torņi — Erkera tornis (17. gadsimta vidus)&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; un Triju zvaigžņu tornis (1938—1939). Pils sienas ir ap 3 metrus biezas. Pils apkaimē atrastas saimniecisku un militāru pazemes eju atliekas. Seno tuneļu paliekas vēl atrodamas zem mūsdienu Skulptūru dārza.&lt;ref name=&quot;Fil2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=79}}&lt;/ref&gt;

Pils iekšpagalmā atrodas divi izcili vēlās gotikas — manierisma stila ciļņi — &quot;Mestrs [[Valters fon Pletenbergs]]&quot; (1515) un &quot;Madonna ar bērnu&quot; (1515). 1649. gadā celto Erkera torni bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi.

=== Valsts prezidenta kabinets ===
Lai nokļūtu Latvijas Valsts prezidenta kabinetā ir jāiziet cauri [[anfilāde]]i, kas sastāv no trim dažādiem kabinetiem — Zaļā salona, Adjutanta telpas (Sarkanā salona) un Sekretāra kabineta (Zilā salona). Zaļajā salonā ir izvietotas [[Jūlijs Feders|Jūlija Federa]] gleznas un [[Bīdermeijers|bīdermeijera]] sarkankoka mēbeļu komplekts. Adjutanta telpā ir izvietoti Latvijas valdnieku portreti un vitrīna ar valsts apbalvojumiem. Sekretāra kabinetā izvietotas [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] un [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] portreti.

Eižens Laube Kārlim Ulmanim kabinetu izveidoja apvienojot divas [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] dzīvokļa telpas.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt; Ozolkoka durvis aiz Valsts prezidenta darba gada, kas ved uz prezidenta dzīvokli atveda no [[Apriķu muiža]]s.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt; Iepriekš kabinetā bija izvietotas [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] gleznas, bet pēc kopš 2015. gada tās ir nomainītas pret [[Dace Lielā|Daces Lielās]] un [[Līga Purmale|Līgas Purmales]] gleznām.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt;

=== Baltā zāle ===
Baltā zāle agrāk saukta arī par Ķeizara zāli. Zāle būvēta 1818. gadā un tās arhitekts ir [[Frīdrihs Kristiāns fon Breitkreics]]. Par godu Krievijas Impērijas ķeizara  [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] vizītei pēc [[Pauls Hardenaks|Paula Hardenaka]] projekta no 1860. līdz 1862. gadam zāli pārveidoja iegūstot [[Klasicisms|klasicisma]] formas. 1938. gadā zāle pārbūves laikā tā ieguva gaišo toni un Baltās zāles nosaukumu. Pēc 2013. gada ugunsgrēka, kas nopostīja Baltās zāles griestus, tos atjaunoja vadoties pēc arhīva materiālos atrastajām norādēm.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt;

=== Sūtņu akreditācijas zāle ===
Šī zāle tiek uzskatīta par visautentiskāko Latvijas pirmās brīvvalsts laika paraugu pilī un oriģinālu latviešu ''[[Art Deco]]'' interjera stila pienesumu pasaulei.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt; Tādēļ šī zāle ir iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]]. Zāle ir izveidota bijušajā Lielajā pils viesistabā. Pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] pasūtījuma šai zālei interjeru veidoja [[Ansis Cīrulis]].

=== Ģerboņu zāle ===
Šī sākotnēji bija Sarkanā zāle jeb ģenerālgubernatora ēdamzāle, ko 1929. gadā sagaidot [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Gustavs V|Gustavu V]] pārtaisīja par [[Ģerbonis|Ģerboņu]] zāli. Zāles izveides procesā uz griestiem attēloja [[Latvijas pilsētu ģerboņi|Latvijas pilsētu ģerboņus]]. Zāles rekonstrukcijas laikā 2015. gadā, griestu zīmējumu papildināja ar iztrūkstošajiem ģerboņiem. Pie sienām izvietoti četru Latvijas pirmo prezidentu portreti. Zālē atrodas 20. gadsimta 20. gadu beigās iegādātie [[Karēlijas bērzs|Karēlijas bērza]] mēbeļu komplekti, no kuriem iespējams izveidot pārrunu telpu līdz 80 personām.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt;

=== Svētku zāle ===
Svētku zāli atklāja 1938. gadā uz Latvijas 20. gadu svinībām. Zāles projekta autors ir [[Eižens Laube]] un tā ir veidota veco piļu koka arhitektūrā ar latvisku noskaņu.&lt;ref name=&quot;LA129&quot;/&gt; Zāle izveidota 6 mēnešu laikā un tās ātrās būvniecības kļūdas konstatēja un izlaboja zāles rekonstrukcijas laikā, kā arī lielu postījumu zālei nodarīja 2013. gada ugunsgrēks. Zāles platība ir 470 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un tā stiepjas līdz pat Austrumu piebūves vidum. Rekonstrukcijas laikā atjaunoja 1938. gadā aizmūrētos logus. Zāles dienvidu galā atjaunoja Muzikantu balkonu, kur padomju laikos izbūvēja skatuvi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas pils ugunsgrēks]]
* [[Latvijas Piļu un muižu asociācija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20080225175849/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=11 Rīgas pils vēsture un pārbūve]
* [http://www.ailab.lv/kultura/lkpar7.htm Rīgas pils]
* [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&amp;id=1&amp;part=8 Sīkāk par Rīgas pili portālā Cita Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172809/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&amp;id=1&amp;part=8 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
* [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/Riga/Vecriga/Rigas_vid_pils.htm Dzintarzīmes — Rīgas ordeņpils (II un III Rīgas ordeņpils)]
* Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}}

{{Latvijas viduslaiku pilis}}
{{Latvijas kultūras kanons}}

{{Coord|56|57|3|N|24|5|59|E|region:LV_type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]]</text>
      <sha1>411z3acbz25r842n1baqph7lydi2oox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīters Geibriels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35669</id>
    <revision>
      <id>4540483</id>
      <parentid>4390736</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3023" sha1="cnbqwcr23go8m8tlwp9ry9fz5wo2p2g" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Peter Gabriel Allan Warren.jpg|200px|thumb|right|Pīters Geibriels]]
'''Pīters Braiens Geibriels''' ({{val|en|Peter Brian Gabriel}}; dzimis {{dat|1950|2|13}}) ir [[Anglija|angļu]] [[mūziķis]], [[dziedātājs]] un [[multiinstrumentālists]]. Plašāk pazīstams kā [[progresīvais roks|progresīvā roka]] grupas &quot;[[Genesis]]&quot; flautists un vokālists, Geibriels ir laidis klajā daudzus soloalbumus un radījis kinofilmu skaņu celiņus. Pīters Geibriels arī ir pasaules mūzikas ierakstu izdevniecības ''&quot;[[Real World Records]]&quot;'' dibinātājs un dažādos veidos turpina popularizēt atšķirīgu tautu mūziku. Geibriels arī uzskatāms par vienu no pirmajiem cilvēkiem, kas pētījis iespējas mūziku izplatīt digitālā formā.

== Biogrāfija ==

Pīters Geibriels ir dzimis 1950. gada 13. februārī. Jau skolas gados viņš izveidoja grupu “Genesis”, kurā dziedot un rakstot dziesmas, kļuva populārs. Tērpies fantastiskos tērpos un pārklājis seju ar grimu Geibriels pārvērta grupas uzstāšanās par mini izrādēm. Pēc grupas septītā albuma ierakstīšanas “[[The Lamb Lies Down on Broadway]]” (1974), kurš atnesa grupai un Geibrielam popularitāti, viņš pameta “Genesis” un uzsāka solo karjeru.

Pirmajos solo albumos Geibriels plaši izmantoja afrikāņu ritmus, neparastas skaņas un eksotiskus motīvus. Lielu popularitāti guva viņa dziesmas “Solysbury”, “Shock The Monkey” un mirušajam Dienvidāfrikas aktīvistam [[Stīvs Biko|Stīvenam Biko]] veltītā dziesma “Biko” (1980).

Geibriels ir dibinājis organizāciju WOMAD (World of Music, Arts and Dance) lai sekmētu dažādu kultūru mūziķu uzstāšanās un ierakstus.

1982. gadā viņš devās turnejā pa Ziemeļameriku, 1987. gadā vinnēja deviņas [[MTV]] balvas par dziesmu “[[Sledgehammer]]” no albuma “[[So]]”, un 1988. gadā sacerēja un ierakstīja mūziku [[Mārtins Skorsēze|Mārtina Skorsēzes]] filmai “[[Kristus pēdējā kārdināšana]]” (“The Last Temptation of Christ”).

1989. gadā Geibriels savu dziesmu “Red Rain” ziedoja kustības Greenpeace labdarības albumam “Rainbow Warriors”, 1991. gadā viņš dibināja cilvēktiesību programmu &quot;Witness&quot;.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* [[1977]]: ''Peter Gabriel'' (I, ''Car'')
* [[1978]]: ''Peter Gabriel'' (II, ''Scratch'')
* [[1980]]: ''Peter Gabriel'' (III, ''Melt'')
* [[1982]]: ''Peter Gabriel'' (IV, ''Security'')
* [[1986]]: ''So''
* [[1992]]: ''Us''
* [[2002]]: ''Up''
* [[2010. gads|2010]]: ''Scratch My Back''
* [[2011. gads|2011]]: ''New Blood''
* [[2023]]: ''i/o''
* [[2026]]: ''o/i''

== Ārējās saites ==

{{commonscat|Peter Gabriel|Pīters Geibriels}}
* [http://www.petergabriel.com/ Oficiālā mājas lapa]

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Geibriels, Piters}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sari dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>cnbqwcr23go8m8tlwp9ry9fz5wo2p2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nortambrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38058</id>
    <revision>
      <id>4540443</id>
      <parentid>4422244</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:55:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6973" sha1="l553sltwhlkfjy5ymueruoj1kh382ds" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums  = {{val|la|Regnum Northanhymbrorum|}}&lt;br&gt;{{val|[[senangļu valoda|senangļu]]|Norþanhymbra rīċe}}
|nosaukums_latv_val   = &lt;small&gt;Nortambrija&lt;/small&gt;
|sugasvārds           = Nortambrijas Karaliste
|
|kontinents           = Eirāzija
|reģions              = Eiropa
|valsts               = 
|laikmets             = [[Heptarhija]]
|statuss              = monarhija
|statusa_teksts       = 
|impērija             = 
|valdības_veids       = 
|
|gads_sākums          = 654
|gads_beigas          = 954
|date_end             = 
|event_start          = 
|event1               = 
|date_event1          = 
|event2               = 
|date_event2          = 
|event3               = 
|date_event3          = 
|event4               = 
|date_event4          = 
|event_end            = 
|image_flag           = 
|flag                 = 
|flag_type            = Karogs
|image_coat           = 
|symbol               = 
|symbol_type          = Ģerbonis
|image_map            = Northumbria_802.jpg
|image_map_caption    = Nortambrija ap 802. gadu (dzelteni-oranžā krāsā).
|national_motto       = 
|national_anthem      = 
|galvaspilsēta        = [[Bamboro pils]], [[Jorka]]
|kopīgas_valodas      = [[latīņu valoda]], [[Senangļu valoda]], [[Sennorvēģu valoda]]
|reliģija             = [[pagānisms]], [[kristietība]]
|nauda                = skīts, Angļu penijs
|
|title_leader         = Nortambrijas karalis
|leader1              = 
|year_leader1         = 
|leader2              = 
|year_leader2         = 
|leader3              = 
|year_leader3         = 
|leader4              = 
|year_leader4         = 
|title_deputy         = 
|deputy1              = 
|year_deputy1         = 
|deputy2              = 
|year_deputy2         = 
|deputy3              = 
|year_deputy3         = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|stat_year1           = 
|stat_pop1            = 
|stat_year2           = 
|stat_pop2            = 
|stat_year3           = 
|stat_pop3            = 
|stat_year4           = 
|stat_pop4            = 
|stat_year5           = 
|stat_platība5        = 
|flag_p1              =
|p1                   = [[Bernīcija]]
|flag_p2              = [[Attēls:Flag of Northumbria.svg|25px]]
|p2                   = 
|flag_p3              = 
|p3                   = 
|flag_p4              = 
|p4                   = 
|flag_p5              = 
|p5                   = 
|flag_p6              = 
|p6                   = 
|s1                   = [[Skandināvu Jorka]]
|flag_s1              = [[Attēls:Raven Banner.svg|25px]]
|s2                   = [[Anglijas Karaliste]]
|flag_s2              = [[Attēls:Flag of England.svg|25px]]
|today                = Oficiālā mantiniece: [[Apvienotā Karaliste]]
}}

'''Nortambrija''' bija [[anglosakši|anglosakšu]] karaliste 7.–10. gadsimtā, kura atradās mūsdienu [[Anglija]]s ziemeļos un [[Skotija]]s dienvidaustrumos.

== Vēsture ==
Ap 556. gadu anglosakši Britānijā nodibināja septiņas ķēniņvalstis, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Heptarhija|Heptarhiju]].
Nortambrija kļuva par ietekmīgāko. Tajā valdīja trīs spēcīgi valdnieki Edvins (''Edwin'', 616—632), Osvalds (''Oswald'', 633—641) un Osvijs (''Oswiu'', 641—670).

7. un 8. gadsimtā Nortambrijā uzplauka mākslas, reliģijas un citi intelektuālie sasniegumi, no šejienes izplatījās ķeltu kristietība un šis laiks tiek dēvēts par Zelta laikmetu. Eidans (600-651) nodibināja klosteri [[Lindisfārna|Lindisfārnā]], Katberts kā eremīts dzīvoja Inerfārnā un tika uzskatīts par svēto, [[Beda Cienījamais]] (673-735) bija viens no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem, viņš sarakstīja &quot;Angļu cilšu baznīcas vēsturi&quot;. Tomēr 867. gadā dāņi iekaroja Nortambriju.

886. gadā [[Jorka|Jorkā]] un Nortambrijā sāka valdīt dāņu ieliktenis. 10. gadsimta sākumā Nortambrijai uzbruka citi [[vikingi]] no rietumiem, no Īru jūras, tajā pašā laikā pastiprinājās spiediens no ziemeļiem, no Skotijas. Pēc tam, kad dāņi 944. gadā pameta Jorku, nodibinājās Nortambrijas grāfiste.

1066. gadā [[Viljams Iekarotājs]] kļuva par Anglijas karali un viņam nācās atzīt tālās Nortambrijas nosacīto patstāvību, lai atvairītu skotu uzbrukumus. Tomēr Nortambrijā sākās sacelšanās pret normaņiem un viņi sarīkoja asiņainu reidu. Normaņi 1080. gadā uzcēla [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslu]], lai pārvaldītu reģionu.

Mūsdienās Nortambrija ir sadalīta vairākās administratīvajās vienībās. Tajā lieto īpašu angļu valodas dialektu, kurā saglabātas senās angļu (senģermāņu) un britu vikingu valodu izpausmes.

== Nortambrijas iepazīšana ==

Nortambrijas piekrastē ir daudz vēsturisku apskates vietu, visievērojamākā ir [[Lindisfārna]]s klostera un pils drupas. Pilis atrodamas arī Bemboro, Enikā un Vokervērtā. Iekšzemē plešas plaši lauki un Nortamberlendas nacionālā parka teritorijas. Ievērību pelna Daremas pils un katedrāle, kā arī [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]].

'''Čevjotu kalni'''

Kailie, vientulīgie tīreļi veido dabisku robežu starp Skotiju un Angliju. Dabu šeit gandrīz nemaz nav skārusi cilvēka roka, tomēr šī zeme var lepoties ar garu vēsturi. Šejienes ceļus un takas ir minuši romiešu leģionāri, skotu un angļu karavīri, lopu dzinēji un viskija kontrabandisti.

''' Adriāna mūris '''
{{Pamatraksts|Adriāna valnis}}
Mūsu ēras 120. gadā pēc imperatora [[Adriāns|Adriāna]] pavēles sākās darbs pie 117 km gara mūra celtniecības. Visa mūra garumā tika izvietotas armijas daļas un ik pēc 8 km tika celti lieli torņi, kas vēlāk pārtapa par cietokšņiem. Mūris tika pamests novārtā, kad 383. gadā romieši atkāpās no Britānijas. Mūris stiepjas no vienas piekrastes līdz otrai.
== Ārējās saites ==
* [http://www.lowlands-l.net Lowlands-L, An e-mail discussion list for those who share an interest in the languages &amp; cultures of the Lowlands]
* [http://www.lowlands-l.net/index.php?page=northumbrian Lowlands-L in Nothumbrian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250123090901/http://www.lowlands-l.net/index.php?page=northumbrian |date={{dat|2025|01|23||bez}} }}
* [http://www.northumbriana.org.uk/langsoc/index.htm Northumbrian Language Society] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120722062847/http://www.northumbriana.org.uk/langsoc/index.htm |date={{dat|2012|07|22||bez}} }}
* [http://www.nspipes.co.uk/nsp/ Northumbrian Small Pipes Encyclopedia]
* [http://www.birchmore.org/northumbria/index.html Northumbrian Traditional Music]
* [http://www.visitnorthumberland.com/ Visit Northumberland – The Official Visitor Site for Northumberland]
{{UK-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]</text>
      <sha1>l553sltwhlkfjy5ymueruoj1kh382ds</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes ģitāristi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>46926</id>
    <revision>
      <id>4540509</id>
      <parentid>1992500</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" sha1="lu1ciekjxh7y8yzzi2ufi0amzawcmrb" xml:space="preserve">{{Commonscat|Guitarists from the United Kingdom|Ģitāristi no Apvienotās Karalistes}}

[[Kategorija:Ģitāristi pēc valsts]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi|Gzitaristi]]</text>
      <sha1>lu1ciekjxh7y8yzzi2ufi0amzawcmrb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Korejas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47552</id>
    <revision>
      <id>4540684</id>
      <parentid>4540397</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:43:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4540684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25121" sha1="ht6xzvgrmcnc3qs20li4h4x6z4s2nkw" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Korejas karš
| width       =
| partof      = [[Aukstais karš|Aukstā kara]] un [[Korejas konflikts|Korejas konflikta]]
| image       = Korean_War_Montage_2.png
| image_size  =
| alt         =
| caption     = Pulksteņa kustības virzienā no augšas:
ASV 1. jūras kājnieku divīzijas kājnieku un bruņutehnikas kolonna pārvietojas pa ķīniešu līnijām to izlaušanās laikā no Čosinas rezervuāra UN nosēšanās Inčonas ostā, kas sākas Inčonas korejiešu bēgļu kaujas priekšā ASV ''M46 Patton'' tankam ASV Jūras kājnieki virsleitnanta Baldomero Lopesa vadībā nolaižas uz iznīcinātāja ''IncheonF-86 Sabre''
| date        = 1950. gada 25. jūnijs – 1953. gada 27. jūlijs (''de facto'')
(3 gadi, 1 mēnesis un 2 dienas)
1950. gada 25. jūnijs – tagad (''de jure'')
(72 gadi, 4 mēneši un 1 nedēļa)
| place       = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas—Ziemeļkorejas robeža]]
| coordinates = 
| map_type    = 
| map_relief  = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Nepārliecinošs, militārs strupceļš
*Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā atvairīts
*ASV vadītais Apvienoto Nāciju Organizācijas iebrukums Ziemeļkorejā atvairīts
*Ķīnas un Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā atvairīts
*[[Korejas pamiera līgums]] (1953)
*[[Korejas konflikts]] turpinās
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]]&lt;hr /&gt;{{flaga|Apvienoto Nāciju Organizācija|size=23px}}[[ANO]]&lt;br /&gt;{{USA}}
| combatant2  =  {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]]&lt;hr /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{USSR}}
| combatant3  = 
| commander1  = {{ubl|{{flaga|Dienvidkoreja}}[[I Sinmans]]|[[Čungs Il-kvons]]|[[Paiks Sun-jups]]|[[Šins Sung-mo]]}}&lt;hr /&gt;{{ubl|{{flaga|ASV}}[[Harijs Trumens]]|[[Roberts Lovets]]|[[Daglass Makarturs]]|[[Metjū Ridžvejs]]|[[Marks Veins Klarks]]|[[Klements Atlijs]]|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Vinstons Čērčils]]}}
| commander2  = {{ubl|{{flaga|Ziemeļkoreja}}[[Kims Irsens]]|[[Paks Hon-jongs]]|[[Čojs Jongs-huns]]|[[Kims Čaeks]]}}&lt;hr /&gt;{{ubl|{{flaga|Ķīna}}[[Mao Dzeduns]]|[[Pengs Dehuai]]|[[Dengs Hua]]|{{flaga|PSRS}}[[Josifs Staļins]]|[[Georgijs Maļenkovs]]}}
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = Augstākajā punktā:{{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] {{sk|602902}}&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=9JFvmnDiH-gC&amp;pg=PA692&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false&lt;/ref&gt;
| strength2   = 
| strength3   = 
| casualties1 = 
| casualties2 = 
| casualties3 = '''Kopējais civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits''':&lt;br /&gt;2–3 miljoni (aptuveni)&lt;ref&gt;Cumings, Bruce (2011). The Korean War: A History. Modern Library. p. 35. ISBN 9780812978964. Various encyclopedias state that the countries involved in the three-year conflict suffered a total of more than 4 million casualties, of which at least 2 million were civilians—a higher percentage than in World War II or Vietnam. A total of 36,940 Americans lost their lives in the Korean theater; of these, 33,665 were killed in action, while 3,275 died there of non-hostile causes. Some 92,134 Americans were wounded in action, and decades later, 8,176 were still reported as missing. South Korea sustained 1,312,836 casualties, including 415,004 dead. Casualties among other UN allies totaled 16,532, including 3,094 dead. Estimated North Korean casualties numbered 2 million, including about one million civilians and 520,000 soldiers. An estimated 900,000 Chinese soldiers lost their lives in combat.&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
'''Dienvidkorejieši''':&lt;br /&gt;{{sk|990968}} upuri&lt;ref name=&quot;casualties-of-korean-war-in-korean-ministry-of-national-defense-of-republic-of-korea-archived-from-the-original-on-20-january-2013-retrieved-14-februa&quot;&gt;&quot;Casualties of Korean War&quot; (in Korean). Ministry of National Defense of Republic of Korea. Archived from the original on 20 January 2013. Retrieved 14 February 2007.&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''Ziemeļkorejieši''':&lt;br /&gt;{{sk|1550000}} upuru kopskaits (aptuveni)&lt;ref name=&quot;casualties-of-korean-war-in-korean-ministry-of-national-defense-of-republic-of-korea-archived-from-the-original-on-20-january-2013-retrieved-14-februa&quot; /&gt;
| notes       = 
| campaignbox = 
}}
[[Attēls:Korea-overview.gif|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]]
'''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|&quot;auksto karu&quot;]]. Formāli karš vēl aizvien nav beidzies.

Dienvidkorejā šo karu līdz 1990. gadiem dēvēja par &quot;25. jūnija dumpi&quot; (''Jugio ran'' — 6·25 란), bet pēc tam par &quot;25. jūnija incidentu&quot; (''Jugio sabjon'' — 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par &quot;Tēvijas atbrīvošanas&quot; karu (Čoguk Heban Čondžen — 조국해방전쟁).

Karā krita arī četri [[latvieši]] — pamatā [[ASV Armija]]s rindās — kareivis Aivars Kārlis Salenieks un dižkareivji Jānis Krūmiņš, Bruno Glāzers un Rūdolfs Liepa. Salenieks 1953. gadā pēc nāves apbalvoti ar ASV Armijas [[Izcilā dienesta krusts (ASV)|Izcilā dienesta krustu]] un citiem apbalvojumiem. Precīzs dienējušo kopskaits nav zināms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/karaviru-stasti-janis-krumins-iesaukts-asv-armija-un-gajis-boja-korejas-kara.a323970/|title=Karavīru stāsti: Jānis Krūmiņš. Iesaukts ASV armijā un gājis bojā Korejas karā|last=Ambote|first=Sintija|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-01-02|date=2019-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/aivars-karlis-salenieks-korejas-kara-varonis|title=Aivars Kārlis Salenieks – Korejas kara varonis {{!}} Latvijas Kara muzejs|last=Pildiņš|first=Kristaps|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2024-01-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/julija-prieksmets|title=Aktualitātes - Jūlija priekšmets|website=okupacijasmuzejs.lv|access-date=2024-01-02|date=2017-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture un cēloņi ==
[[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]]
1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja [[Amerikas Savienotās Valstis]] un [[Padomju Savienība]]. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu.

1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie [[Komunisms|komunisti]] (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā.

Koreju sadalīja divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne [[Dienvidkoreja]] neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses &quot;[[Separātisms|separātismu]]&quot;.

Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti.

Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā [[Inčhona|Inčhonā]] neslēpa, ka &quot;ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams&quot;. 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka &quot;mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus&quot;. 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka &quot;mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli&quot;. 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: &quot;Korejas apvienošanas stunda tuvojas&quot;. Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka &quot;tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles&quot;. Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka &quot;karu sāksim mēs&quot;, taču izteicās, ka &quot;nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums&quot;.

Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienošanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam).

== Karadarbības pirmā fāze ==
[[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg|thumb|200px|Kaujas Seulā]]
1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja [[Demarkācijas līnija|demarkācijas līniju]], pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem.

Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistījās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos [[Taivānas šaurums|Formozas]] ([[Taivāna (sala)|Taivānas]]) šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju.

1950. gada 7. jūlijā sanāca [[ANO Drošības padome]]s sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja [[ANO dalībvalstis]] iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Apvienotā Karaliste]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās.

Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā [[Placdarms|placdarmā]] ap [[Pusana|Pusanu]] dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies {{sk|140000}} vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka [[Artilērija|artilēriju]], nespēja pārraut ar smago [[Bruņutehnika|bruņutehniku]] nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju.

Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās sabombardēja [[Phenjana]]s apkaimē izvietotos bāzes [[Lidosta|aerodromus]], un praktiski iznīcināja visu Ziemeļkorejas [[aviācija|aviāciju]] (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] [[Jak-7]], La-9 un [[Triecienlidmašīna|triecienlidmašīnām]] Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un [[Bumbvedējs|bumbvedēju]] uzlidojumiem, kas pārvērta to [[Nocietinājums|fortifikācjas būve]]&lt;nowiki/&gt;s un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām.

== Karadarbības otrā fāze ==
{{pamatraksts|Inčhonas kauja}}
[[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]]
1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, [[Inčhona]]s (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līniju pārrāva, ievērojami ziemeļkorejiešu spēkus daudzviet ielenca un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizānu karš|partizānu kara]] taktiku.

== Karadarbības trešā fāze ==
[[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]]
1950. gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gomiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu [[bombardēšana]]).

19. oktobrī pirmās ķīniešu &quot;brīvprātīgo&quot; daļas pārgāja robežupi Jalu (''Jaluczjan'u'') un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss &quot;brīvprātīgo&quot; korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka [[Pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu [[kājnieki]] lieliski mācēja karot bez [[artilērija]]s un [[aviācija]]s atbalsta): pāris dienās salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem.
[[Attēls:志愿军战俘跪在韩国士兵面前.jpg|thumb|195px|Ķīnas karavīri, kurus Dienvidkorejas spēki saņēma gūstā]]
Visai drīz gan paniku likvidēja un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina — amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar &quot;brīvprātīgajiem&quot; atbrīvoja [[Phenjana|Phenjanu]], atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas.

PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām izveidoja atsevišķo 64. iznīcinātāju aviokorpusu, bruņotu jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai notriekšanas gadījumā piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei).

Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tos apturēja, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums.

== Karadarbības ceturtā fāze ==
[[Attēls:Model1917Korea.jpg|thumb|200px|Pozīciju karš kalnos]]
1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš.

Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir &quot;agresijas apturēšana&quot;, &quot;Korejas apvienošana&quot;, &quot;ANO spēku drošības nodrošināšana&quot;, &quot;karadarbības zonas lokalizācija&quot;, &quot;pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles&quot; utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV &quot;deva pretsparu agresijai&quot;, tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau &quot;apvienoja Koreju&quot;. 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: &quot;Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos.&quot; Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Apvienotās Karalistes pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: &quot;Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu...&quot;

Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru.

1953. gada 27. jūlijā noslēgts [[Korejas pamiera līgums|pamiers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = https://www.archives.gov/historical-docs/todays-doc/index.html?dod-date=727 |title=Document for July 27th: Armistice Agreement for the Restoration of the South Korean State|access-date=13 December 2012|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20121019201719/http://www.archives.gov/historical-docs/todays-doc/index.html?dod-date=727 |archive-date=19 October 2012}}&lt;/ref&gt; starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien).

== Rezultāti ==
Atjaunots ''[[status quo]]'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. [[Korejas pussala]] bija izpostīta, {{sk|700000}} korejiešu gājuši bojā, {{sk|5000000}} palikuši bez pajumtes.

Konflikts kļuva par vienu no &quot;aukstā kara&quot; padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu — Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku.

Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku — pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci — [[Ķīnas Republika|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu izvietoja ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar &quot;jaunākā brāļa&quot; lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju.

ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai [[demarkācijas līnija]]i. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par &quot;mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Bibliogrāfija ==
* Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. — Rīga, 1996.
* [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. — Rīga, Jumava, 2001.
* Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. — New York, Ballantine Books, 1978
* Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе &quot;китайских добровольцев&quot; в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998
* Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998
* Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. — Москва, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=272&amp;Itemid=26 Buks A. Korejas krīze — aukstā kara sākums Austrumāzijā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Korejas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]
[[Kategorija:Kari ar Ķīnu]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Kari ar Grieķiju]]
[[Kategorija:Kari ar Japānu]]
[[Kategorija:Kari ar Turciju]]
[[Kategorija:Kari ar PSRS]]
[[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Kari Āzijā]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>ht6xzvgrmcnc3qs20li4h4x6z4s2nkw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eltons Džons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53311</id>
    <revision>
      <id>4540481</id>
      <parentid>4479169</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47282" sha1="kl4esh0s6bfzxxeqllufqt7tzgdzrxx" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Eltons Džons
| Vārds_orig = ''Elton John''
| Attēls = EltonDocBFILFF101024 (4 of 17) (cropped).jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Eltons Džons 2024. gadā
| Dz_vārds = Redžinalds Kenets Dvaits
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1947|3|25}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Midlseksa|Pinera}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[rokmūzika]], [[popmūzika]], [[glemroks]], [[softroks]], [[blūzs]]
| Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, pianists, dziesmu autors
| Instrumenti = [[balss]], [[klavieres]], [[taustiņinstrumenti]]
| Gadi = 1962–pašlaik
| Izdevējkompānija = [[DJM Records|DJM]], [[Uni Records|Uni]], [[MCA Records|MCA]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Rocket Records|Rocket]], [[Island Records|Island]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Interscope Records|Interscope]]
| Darbojies_arī = [[Bluesology]]
| Mlapa = {{URL|eltonjohn.com}}
| Dzimums = V
}}

'''Sers Eltons Herkuless Džons''' ({{val|en|Sir Elton Hercules John}}; dzimis kā '''Redžinalds Kenets Dvaits''' ''(Reginald Kenneth Dwight)'' {{dat|1947|3|25}}), plašāk zināms kā '''Eltons Džons''', ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] dziedātājs, dziesmu autors un pianists. Viņa mūzika un skatuves māksla ir atstājusi nozīmīgu un ilgstošu ietekmi uz mūzikas industriju, un viņa sadarbība ar teksta autoru [[Bernijs Topins|Berniju Topinu]] ir viena no veiksmīgākajām mūzikas vēsturē.

Džons ir 19. persona, kas sasniegusi [[EGOT]] ([[Emmy balva|Emmy]], [[Grammy balva|Grammy]], [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oscars]] un [[Tony balva|Tony]] balvu akronīms) statusu, un ir pārdevis vairāk nekā 300 miljonus ierakstu visā pasaulē, kļūstot par vienu no visu laiku vislabāk pārdotajiem mūzikas māksliniekiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-42804061|title=Elton John to make statement on future|access-date=2025-06-14|date=2018-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Džons vairākkārt uzstājies arī Latvijā – {{Dat|2001|7|21}} [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], {{Dat|2011|11|3}} un {{Dat|2016|11|15}} [[Arena Riga|Arēna Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eltonography.com/tours/latvia.html|title=Elton John Concerts|website=www.eltonography.com|access-date=2025-06-15}}&lt;/ref&gt;

== Bērnība un izglītība ==

Redžinalds Kenets Dvaits dzimis {{Dat|1947|3|25}} [[Pinera|Pinerā]], [[Midlseksa|Midlseksā]] (tagad [[Herova]]s administratīvajā apkaimē). Viņš bija Stenlija Dvaita (1925–1991) vecākais un Šeilas Eilīnes (dzimusi Harisa; 1925–2017) vienīgais bērns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1435132/Family-detective-Elton-John.html|title=Family detective: Elton John|website=The Telegraph|access-date=2025-06-14|date=2006-11-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Pinerā viņu audzināja vecmāmiņa. Viņa vecāki apprecējās 1945. gadā, un ģimene vēlāk pārcēlās uz netālu esošu māju.

Džons jau agrā bērnībā sāka spēlēt vecmāmiņas klavieres. Gada laikā viņa māte dzirdēja, kā zēns pēc dzirdes izspēlē [[Emīls Valdteifels|Emīla Valdteifela]] &quot;Slidotāju valsi&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Songwriter's Idea Book|url=https://books.google.com/books?id=6hhjDwAAQBAJ|publisher=Penguin|date=1992-10-15|isbn=978-1-4403-2269-3|first=Sheila|last=Davis}}&lt;/ref&gt; Pēc uzstāšanās viesībās un ģimenes sanākšanās, septiņu gadu vecumā viņš sāka apmeklēt klavierspēles nodarbības. Skolā viņš izrādīja muzikālās spējas, tostarp prasmi komponēt melodijas.
[[Attēls:Royal Academy of Music.jpg|left|thumb|Eltons Džons (tolaik pazīstams kā Redžs Dvaits) piecus gadus studēja Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā]]
Vienpadsmit gadu vecumā viņš ieguva stipendiju [[Karaliskā Mūzikas akadēmija|Karaliskajā Mūzikas akadēmijā]]. Kā stāstījis viens no viņa pasniedzējiem, Džons spēja tūlīt izspēlēt četras lappuses garu [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Georga Frīdriha Hendeļa]] darbu pēc pirmās noklausīšanās reizes &quot;kā gramofona ierakstu&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rocket Man: Elton John From A-Z|url=https://books.google.com/books?id=eJGcZSyBflwC|publisher=Bloomsbury Academic|date=1996-08-30|isbn=978-0-275-95698-1|first=Claude|last=Bernardin|first2=Tom|last2=Stanton}}&lt;/ref&gt;

Nākamos piecus gadus Džons sestdienās apmeklēja nodarbības akadēmijā Londonas centrā. Viņš atzinis, ka viņam patika spēlēt [[Frideriks Šopēns|Frideriku Šopēnu]] un [[Johans Sebastiāns Bahs|Johanu Sebastiānu Bahu]], kā arī dziedāt korī sestdienu nodarbībās, bet citādi viņš nebija īpaši centīgs klasiskās mūzikas students.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; &quot;Man nepatika apmeklēt akadēmiju,&quot; viņš teicis. &quot;Es biju viens no tiem bērniem, kas varēja iztikt gandrīz bez vingrinājumiem un tomēr tikko nokārtot eksāmenus ar minimālo sekmīgo vērtējumu.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņš atzinis, ka dažkārt izlaida nodarbības un braukāja ar [[Londonas metro]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vairāki pasniedzēji apliecinājuši, ka viņš bija &quot;paraugstudents&quot;, un pēdējos gados papildus nodarbībām akadēmijā viņš apmeklēja stundas pie privātskolotāja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņš pameta akadēmiju, nenokārtojot gala eksāmenus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6455921.stm|title=Sixty things for Sir Elton's 60th|access-date=2025-06-14|date=2007-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== 1962–1969: No krogu pianista līdz algotam komponistam ===

Piecpadsmit gadu vecumā, ar mātes un patēva palīdzību, Džonu pieņēma darbā par pianistu tuvējā krogā &quot;Northwood Hills Hotel&quot;, kur viņš spēlēja no ceturtdienas līdz svētdienai.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Atlanta Magazine|url=https://books.google.com/books?id=qOECAAAAMBAJ&amp;pg=PA76|publisher=Emmis Communications|date=2003-06|first=Emmis|last=Communications}}&lt;/ref&gt; Vienkārši pazīstams kā &quot;Redžijs&quot;, viņš spēlēja dažādus populārus skaņdarbus, tostarp [[Džims Rīvs|Džima Rīva]] un [[Rejs Čārlzs|Reja Čārlza]] dziesmas, kā arī savas kompozīcijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Džons ar draugiem izveidoja grupu [[Bluesology]]. Dienā viņš strādāja mūzikas izdevniecībā, bet naktīs uzstājās gan solo Londonas viesnīcas bārā, gan kopā ar Bluesology. Līdz 1960. gadu vidum Bluesology kalpoja kā pavadošā grupa Amerikas [[soulmūzika]]s un [[Ritmblūzs|ritmblūza]] mūziķiem, kuri devās koncerttūrēs.
[[Attēls:EltonJohnPiano.jpg|thumb|1910. gada klavieres, uz kurām Džons komponēja savus pirmos piecus albumus]]
1967. gadā Džons atsaucās uz sludinājumu britu mūzikas izdevumā ''[[New Musical Express]]'', ko bija ievietojis [[Rejs Viljams (producents)|Rejs Viljamss]], toreizējais [[A&amp;R]] menedžeris ''[[Liberty Records]]''.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Billboard|url=https://books.google.com/books?id=1wkEAAAAMBAJ&amp;pg=PA56|publisher=Nielsen Business Media, Inc.|date=1997-10-04|first=Nielsen Business Media|last=Inc}}&lt;/ref&gt; Pirmajā tikšanās reizē Viljamss iedeva Džonam neatvērtu aploksni ar tekstu autora [[Bernijs Topins|Bernija Topina]] rakstītajiem vārdiem, kurš bija atsaucies uz to pašu sludinājumu. Džons sacerēja mūziku šiem tekstiem un nosūtīja to Topinam, tā aizsākot viņu gadu desmitiem ilgo sadarbību.

Kad abi 1967. gadā pirmo reizi tikās, viņi ierakstīja pirmo Džona/Topina dziesmu ''Scarecrow''. Sešus mēnešus vēlāk Džons sāka lietot skatuves vārdu Eltons Džons, godinot divus Bluesology dalībniekus: saksofonistu [[Eltons Dīns|Eltonu Dīnu]] un vokālistu [[Džons Baldrijs|Džonu Baldriju]]. 1972. gada 7. janvārī viņš likumīgi mainīja savu vārdu uz Eltons Herkuless Džons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegazette.co.uk/London/issue/45571/page/403/data.pdf|title=Change Of Name|publisher=The London Gazette}}&lt;/ref&gt;

=== 1969–1973: No ''Empty Sky'' līdz ''Goodbye Yellow Brick Road'' ===
Stīva Brauna, mūzikas izdevēja, ieteikuma dēļ Džons un Topins sāka rakstīt sarežģītākas dziesmas, ko Džons varētu ierakstīt [[DJM Records]]. Pirmā bija singls ''[[I've Been Loving You]]'' (1968). 1969. gadā Džons ierakstīja vēl vienu singlu ''[[Lady Samantha]]'' un albumu ''[[Empty Sky]]''.

Nākamajam albumam ''[[Elton John (albums)|Elton John]]'' Džons un Topins pieaicināja [[Gass Dadžens|Gasu Dadženu]] kā producentu un [[Pols Bakmasters|Polu Bakmasteru]] kā mūzikas aranžētāju. Albums ''Elton John'' tika izdots 1970. gada aprīlī un izveidoja formulu turpmākajiem albumiem: gospelkoru rokeriem un aizkustinošām balādēm.
[[Attēls:Elton John Hamburg 1972 1603720004.jpg|left|thumb|Džons Hamburgas Musikhalle, 1972. gada martā]]
Albuma otrais singls ''[[Your Song]]'' sasniedza septīto vietu Apvienotās Karalistes singlu topā un astoto vietu ASV, kļūstot par Džona pirmo hita singlu kā dziedātājam.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/artist/21478/elton-john/|title=ELTON JOHN|website=Official Charts|access-date=2025-06-14|date=1971-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Albums drīz kļuva par viņa pirmo hita albumu, sasniedzot ceturto vietu ASV [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] un piekto vietu Apvienotās Karalistes albumu topā.

Džona pirmais Amerikas koncerts notika ''Troubadour'' Losandželosā, Kalifornijā, 1970. gada 25. augustā, un tas bija veiksmīgs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Konceptuālais albums ''[[Tumbleweed Connection]]'' tika izdots 1970. gada oktobrī un sasniedza otro vietu Apvienotajā Karalistē un piekto vietu ASV.

Albuma ''[[Goodbye Yellow Brick Road]]'' izdošana 1973. gada oktobrī tūlīt ieguva kritiķu atzinību un ieņēma pirmo vietu abpus okeānam, noturot to tajā divus mēnešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inthestudio.net/|title=Home|website=In The Studio with Redbeard|access-date=2025-06-14|date=2025-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas arī īslaicīgi padarīja Džonu par [[glemroks|glemroka]] zvaigzni. Albumā bija ASV pirmā numura singls ''[[Bennie and the Jets]]'', kā arī hiti [[Goodbye Yellow Brick Road (dziesma)|''Goodbye Yellow Brick Road'']], ''[[Candle in the Wind]]'', ''[[Saturday Night's Alright for Fighting]]'' un ''[[Funeral for a Friend/Love Lies Bleeding]]''.

=== 1974–1980: No ''The Rocket Record Company'' līdz ''21 at 33'' ===
[[Attēls:Elton John.jpg|thumb|Džons pie klavierēm koncertā 1975. gadā]]
Džons izveidoja savu ierakstu kompāniju [[The Rocket Record Company]] (ASV to izplatīja MCA, bet sākotnēji Apvienotajā Karalistē - Island) un parakstīja līgumus ar māksliniekiem. Taču tā vietā, lai izdotu savus ierakstus pie Rocket, viņš parakstīja 8 miljonu dolāru līgumu ar MCA. Kad līgums 1974. gadā tika parakstīts, MCA, kā ziņots, noslēdza 25 miljonu dolāru apdrošināšanas polisi Džona dzīvībai.{{Nepieciešama atsauce}}

1974. gadā MCA izdeva ''[[Elton John's Greatest Hits]]'', kas ieņēma pirmo vietu gan Apvienotajā Karalistē, gan ASV un ko RIAA sertificēja kā Dimantu par 17 miljonu kopiju pārdošanu ASV.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riaa.com/gold-platinum/|title=Gold &amp; Platinum|website=RIAA|access-date=2025-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

1974. gadā Džons sadarbojās ar [[Džons Lenons|Džonu Lenonu]], ierakstot [[The Beatles]] dziesmas ''[[Lucy in the Sky with Diamonds]]'' kaverversiju. Tā divas nedēļas ieņēma pirmo vietu ASV. Savukārt Džons piedalījās [[Džons Lenons|Lenona]] dziesmas ''[[Whatever Gets You Thru the Night]]'' ierakstīšanā albumam ''[[Walls and Bridges]]''. Vēlāk tajā gadā Lenona pēdējā nozīmīgā publiskā uzstāšanās reizē šis duets izpildīja abus pirmā numura hitus, kā arī The Beatles dziesmu ''[[I Saw Her Standing There]]'' [[Madison Square Garden]] Ņujorkā. Lenons uzstājās kopā ar Džonu un viņa grupu, lai turētu solījumu, ko viņš bija devis - uzstāties uz skatuves, ja ''Whatever Gets You Thru The Night'' kļūs par ASV pirmā numura singlu.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=605 Icons of 20th Century Music Autograph Auction Catalog|url=https://books.google.com/books?id=l-o1rcQ9Cc0C&amp;pg=PA90|publisher=Heritage Capital Corporation|date=2004-03|isbn=978-1-932899-01-6|first=Ivy|last=Press}}&lt;/ref&gt;

{{Vairāki attēli|align=left|image1=Elton john cher show 1975.JPG|width1=150|image2=Elton John’s shoes (4) (23219556921).jpg|width2=143|footer=Iedvesmojies no glemroka ainas Lielbritānijā, Džons (attēlā pa kreisi Cher šovā) bieži valkāja īpaši izstrādātus skatuves tērpus, tostarp platformas zābakus (pa labi).}}

1975. gadā autobiogrāfiskais albums ''[[Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy]]'' debitēja pirmajā vietā ASV, [[Billboard Tops|kļūstot par pirmo albumu]], kas to izdarīja, un noturējās tur septiņas nedēļas.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/elton-expands-captain-fantastic-with-live-tracks-61880/|title=Elton Expands ‘Captain Fantastic’ With Live Tracks|last=Staff|first=Billboard|website=Billboard|access-date=2025-06-14|date=2005-08-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Džons atklāja savu iepriekš neskaidro personību albumā, Topina tekstos aprakstot viņu agrīnos laikus kā topošus dziesmu autorus un mūziķus Londonā.

Roka virzienā orientētais ''[[Rock of the Westies]]'' arī ieņēma ASV albumu topa pirmo vietu, tāpat kā ''Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy'', kas bija nepieredzēts sasniegums.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Džona skatuves tērpi šajā laikā ietvēra strausa spalvas, 5000 dolāru vērtas brilles, kas izgaismoja viņa vārdu, un kostīmus, kuros viņš atdarināja [[Brīvības statuja|Brīvības statuju]], [[Donalds Daks|Donaldu Daku]] un [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfgangu Amadeju Mocartu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.eltonjohn.com/band/james-newton-howard/|title=James Newton Howard|work=EltonJohn.com|access-date=2025-06-14|language=en|archive-date=2016-03-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306045742/http://www.eltonjohn.com/band/james-newton-howard/}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Elton John receiving his star on the Hollywood Walk of Fame.jpg|thumb|Džons saņem savu zvaigzni Holivudas Slavas alejā 1975. gadā]]
1975. gadā viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Albums iekļāva viņa piekto ASV pirmā numura singlu ''[[Island Girl]]''.

1976. gadā Džona lielākais panākums bija ''[[Don't Go Breaking My Heart]]'', duets ar [[Kiki Dī]], kas ieņēma pirmo vietu vairākos topos, tostarp Apvienotajā Karalistē, ASV, Austrālijā, Francijā un Kanādā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1977. gada novembrī Džons paziņoja, ka pārtrauc uzstāšanos; Topins sāka sadarboties ar citiem māksliniekiem. Tika izdots tikai viens albums gadā, Džons 1978. gadā izdeva ''[[A Single Man (albums)|A Single Man]]'' sadarbībā ar tekstu autoru [[Gerijs Osborns|Geriju Osbornu]].

1979. gadā, kopā ar [[Rejs Kūpers|Reju Kūperu]], Džons kļuva par vienu no pirmajiem rietumu māksliniekiem, kas devās koncerttūrē pa [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar [[disko]] elementiem bagātais albums ''[[Victim of Love (Elton John albums)|Victim of Love]]'' kritiķu vidū guva sliktas atsauksmes. 1979. gadā Džons un Topins atkal apvienojās, lai gan viņi pilnībā nesadarbojās albuma veidošanā līdz 1983. gada ''[[Too Low For Zero]]''. ''[[21 at 33]]'', kas izdots 1980. gadā, bija nozīmīgs karjeras atjaunošanas punkts, ko veicināja viņa lielākais hits četros gados ''[[Little Jeannie]]'' (3. vieta ASV).

=== 1981–1989: No ''The Fox'' līdz ''Sleeping with the Past'' ===
[[Attēls:Elton John in 1980s.jpg|thumb|Džons uzstājas 1986. gadā]]
Džona 1981. gada albums ''[[The Fox (Elton John albums)|The Fox]]'' tika ierakstīts tajās pašās sesijās kā ''[[21 at 33]]'' un iekļāva sadarbību ar [[Toms Robinsons|Tomu Robinsonu]] un [[Džūdija Tzuke|Džūdiju Tzuke]]. 1980. gada 13. septembrī ar Olsonu un Mūreju atkal Eltona Džona grupā, un pievienojoties [[Ričijs Zito|Ričijam Zito]] kā vadošajam ģitāristam, [[Tims Renviks|Timam Renvikam]] kā ritma ģitāristam un [[Džeimss Ņūtons Hauards|Džeimsam Ņūtonam Hauardam]] kā taustiņinstrumentālistam, Džons uzstājās bezmaksas koncertā aptuveni 400 000 fanu priekšā Lielajā zālājā [[Centrālparks|Centrālparkā]] Ņujorkā.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nysmusic.com/2020/09/13/40-years-ago-elton-john-rocked-central-park-dressed-as-donald-duck/|title=On this day in 1980, Elton John rocked Central Park dressed as Donald Duck|website=NYS Music|access-date=2025-06-14|date=2020-09-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Daļu koncerta viņš uzstājās tērpies par [[Donalds Daks|Donaldu Daku]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

1983. gadā Džons izraisīja pretrunas, kad pārkāpa Apvienoto Nāciju Organizācijas kultūras boikotu pret [[aparteīds|aparteīda]] sistēmu Dienvidāfrikā.{{Nepieciešama atsauce}} 1984. gada Valentīndienā viņš apprecējās ar savu tuvo draugu un skaņu inženieri Renāti Blauelu; laulība ilga trīs gadus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Seductions of Biography|url=https://books.google.com/books?id=xLk2xXC6J18C&amp;pg=PA23|publisher=Routledge|date=1996|isbn=978-0-415-91089-7|first=Mary|last=Rhiel|first2=David Bruce|last2=Suchoff}}&lt;/ref&gt;

1985. gadā Džons bija viens no daudzajiem māksliniekiem, kas uzstājās [[Live Aid]] koncertā [[Vembli stadions|Vembli stadionā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņš spēlēja ''Bennie and the Jets'' un ''Rocket Man'', un pēc tam ''Don't Go Breaking My Heart'' kopā ar [[Kiki Dī]], pirmo reizi kopš uzstāšanās Hammersmith Odeon 1982. gada 24. decembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== 1990–1999: No ''Sacrifice'' līdz ''Aida'' ===

1990. gadā Džons sasniedza savu pirmo solo Apvienotās Karalistes pirmā numura singlu ar [[Sacrifice (Elton John dziesma)|''Sacrifice'']] (kopā ar ''[[Healing Hands (dziesma)|Healing Hands]]'') no iepriekšējā gada albuma ''[[Sleeping with the Past]]''. Singls noturējās topa pirmajā vietā piecas nedēļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/search/sacrifice/?artists=0&amp;albums=0&amp;films=0|title=Search {{!}} Official Charts|website=www.officialcharts.com|access-date=2025-06-14}}&lt;/ref&gt;

1992. gadā Džons izdeva ASV 8. numura albumu ''[[The One (albums)|The One]]'', kurā bija hita dziesma ''[[The One (dziesma)|The One]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/elton-john-mn0000796734|title=Elton John Songs, Albums, Reviews, Bio &amp; More ...|website=AllMusic|access-date=2025-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas bija viņa pirmais albums, kas pilnībā ierakstīts skaidrā prātā. Kā Džons atcerējās 2020. gadā: &quot;Es biju pieradis ierakstīt albumus alkohola vai narkotiku miglā, un šeit es biju 100% skaidrs, tāpēc tas bija grūti.&quot;

Džons un Topins pēc tam parakstīja mūzikas izdevniecības līgumu ar ''[[Warner/Chappell Music]]'' par aptuveni 39 miljoniem dolāru 12 gadu periodā, ieskaitot lielāko skaidras naudas avansu mūzikas izdevniecības vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1992-11-04-ca-1205-story.html|title=John, Taupin to Ink $39-Million Publishing Pact : Pop music: The songwriting duo's contract with Warner / Chappell Music gives them the largest cash advance in music publishing history.|last=Philips|first=Chuck|website=Los Angeles Times|access-date=2025-06-14|date=1992-11-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar [[Tims Raiss|Timu Raisu]] Džons uzrakstīja dziesmas 1994. gada ''[[Walt Disney Pictures|Disney]]'' animācijas filmai ''[[Karalis Lauva]]''. 67. Amerikas Kinoakadēmijas balvā trīs no pieciem nominantiem kategorijā ''Labākā oriģināldziesma'' bija no ''Karaļa Lauvas skaņu celiņa''. Džons ieguva balvu par dziesmu ''[[Can You Feel the Love Tonight]]''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Billboard|url=https://books.google.com/books?id=5AsEAAAAMBAJ&amp;pg=PA49|publisher=Nielsen Business Media, Inc.|date=1995-04-29|first=Nielsen Business Media|last=Inc}}&lt;/ref&gt;

1994. gadā Džons tika uzņemts ''Rock and Roll'' slavas zālē, viņu ieteica [[Guns N' Roses]] solists [[Aksels Rouzs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rockhall.com/inductees/elton-john/|title=Elton John|website=Rock &amp; Roll Hall of Fame|access-date=2025-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

Duets ar [[Lučāno Pavaroti]], ''[[Live Like Horses]]'', sasniedza devīto vietu Apvienotajā Karalistē 1996. gada decembrī.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
[[Attēls:Westminster Abbey Interior MOD 45152595.jpg|thumb|[[Vestminsteras abatija]]s interjers, kur Džons vienīgo reizi dzīvajā izpildījumā izpildīja dziesmu &quot;Candle in the Wind 1997&quot; princeses Diānas bērēs]]
1997. gada septembrī Džons lūdza Topinam pārskatīt viņu 1973. gada dziesmas &quot;Candle in the Wind&quot; vārdus, lai godinātu [[Princese Diāna|princesi Diānu]], un Topins piekrita. 1997. gada 6. septembrī Džons izpildīja ''[[Candle in the Wind 1997]]'' dzīvajā izpildījumā tikai vienu reizi Diānas bērēs [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2011/jun/11/elton-john-princess-dianas-funeral|title=Elton John performs Candle in the Wind at Princess Diana's funeral|work=The Guardian|access-date=2025-06-14|date=2011-06-10|last=Grundy|first=Gareth|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Dziesma kļuva par ātrāko un visu laiku vislabāk pārdoto singlu, pārdodot vairāk nekā 33 miljonus kopiju visā pasaulē. Tā ir vislabāk pārdotais singls Apvienotās Karalistes topu vēsturē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/pressoffice/pressreleases/stories/2010/08_august/31/radio2.shtml|title=BBC - Press Office - Elton John tops Radio 2 million sellers chart|website=www.bbc.co.uk|access-date=2025-06-14}}&lt;/ref&gt; un vislabāk pārdotais singls ''Billboard'' vēsturē.

Papildus ''Karalim Lauvam'' Džons komponēja mūziku Disney mūziklam ''[[Aida (mūzikls)|Aida]]'' 1999. gadā kopā ar teksta autoru [[Tims Raiss|Timu Raisu]], par ko viņi saņēma Tony balvu labākajam oriģinālskaņdarbam 54. Tony balvu ceremonijā.

=== 2000–2009: ''Billy Elliot the Musical'' un 60. dzimšanas diena ===

Atgriežoties pie teātra, Džons komponēja mūziku [[West End teātris|West End]] teātra iestudējumam ''[[Billy Elliot the Musical]]'' 2005. gadā kopā ar dramaturgu [[Lī Hols (dramaturgs)|Lī Holu]]. Noskatījies 2000. gada britu filmu &quot;Billy Elliot&quot; par jaunieša ceļu uz pieaugšanu, Džons nolēma radīt mūziklu. Par filmas galveno varoni viņš teica: &quot;Es sevi atpazinu viņā.&quot;

Ar spēcīgām kritiķu atsauksmēm mūzikls ieguva četras Laurence Olivier balvas, tostarp balvu kā Labākais jaunais muzikāls. Kā 12. ilgāk uzvestais mūzikls West End vēsturē, Londonas iestudējums, kurā [[Toms Holands]] divas sezonas spēlēja Billija lomu, darbojās līdz 2016. gada aprīlim ar kopumā 4566 izrādēm.

2003. gada oktobrī Džons paziņoja, ka parakstījis ekskluzīvu līgumu par 75 šovu sniegšanu trīs gadu laikā [[Caesars Palace]] pie [[Las Vegas Strip]] Nevādas štatā. Šovs ''[[The Red Piano]]'' bija multimediāls koncerts ar grandiozām dekorācijām un video montāžām.

2006. gada 9. oktobrī [[The Walt Disney Company|''Walt Disney Company'']] piešķīra Džonam [[Disney leģenda]]s statusu par viņa ieguldījumu Disney filmās un teātra darbos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://d23.com/disney-legends/|title=Disney Legends|website=D23|access-date=2025-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2007. gada martā Džons Madison Square Garden uzstājās 60. reizi savā 60. dzimšanas dienā; koncerts tika translēts tiešraidē, un vēlāk tika izdots DVD ar nosaukumu ''[[Elton 60 – Live at Madison Square Garden]]''.

2007. gada 1. jūlijā Džons piedalījās koncertā Wembley stadionā, godinot Velsas princesi Diānu, viņas 46. dzimšanas dienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6257986.stm|title=Diana concert a 'perfect tribute'|access-date=2025-06-14|date=2007-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Džons atklāja koncertu ar ''Your Song'' un noslēdza ar ''Saturday Night's Alright For Fighting'', ''Tiny Dancer'' un ''Are You Ready For Love''.

=== 2010–2018: No &quot;The Union&quot; līdz &quot;Wonderful Crazy Night&quot; ===
[[Attēls:Elton John (8183493581).jpg|thumb|Džons Pasaules AIDS dienā Sidnejā, Austrālijā, 2011. gada 1. decembrī]]
Džons izdeva albumu ''[[The Union (Elton John un Leon Russell albums)|The Union]]'' 2010. gada 19. oktobrī. Viņš ir teicis, ka šis albums, kas ir sadarbība ar amerikāņu dziedātāju, dziesmu autoru un mūziķi [[Leons Rasels|Leonu Raselu]], iezīmēja jaunu nodaļu viņa ierakstu karjerā, sakot: &quot;Man vairs nav jāveido popmūzikas ieraksti.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/elton-john-teams-with-leon-russell-for-mature-new-album-957511/|title=Elton John Teams With Leon Russell For ‘Mature’ New Album|last=Sutherland|first=Mark|website=Billboard|access-date=2025-06-14|date=2010-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 28. septembrī viņš sāka savu jauno šovu ''[[The Million Dollar Piano]]'' Colosseum pie Caesars Palace Las Vegasā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-13126795|title=Sir Elton John returning to Las Vegas|work=BBC News|access-date=2025-06-14|date=2011-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt; un turpināja to nākamos trīs gadus. 2011. gada 8. oktobrī viņš sniedza savu 3000. koncertu Caesars Palace.

2012. gada 4. jūnijā Džons uzstājās karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] [[Dimanta jubilejas koncerts|Dimanta jubilejas koncertā]] pie [[Bakingemas pils]], izpildot trīs dziesmas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-18326093|title=Stars perform at Diamond Jubilee concert|work=BBC News|access-date=2025-06-14|date=2012-06-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Albums ''[[Good Morning to the Night]]'', kas ietver viņa 1970. gados ierakstīto dziesmu remiksus, tika izdots 2012. gada jūlijā. Remiksus veidoja Austrālijas grupa [[Pnau]], un albums sasniedza pirmo vietu Apvienotajā Karalistē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-18945167|title=Sir Elton John and Pnau top album chart|work=BBC News|access-date=2025-06-14|date=2012-07-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2013. gada februārī Džons uzstājās duetā ar dziesmu autoru [[Eds Šīrans|Edu Šīranu]] 55. ikgadējās Grammy balvas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Ed Sheeran On The Grammys|url=https://www.youtube.com/watch?v=cMM5zMsq2a8|date=2013-02-07|accessdate=2025-06-14|last=Songkick}}&lt;/ref&gt;

Džona 31. albums ''[[The Diving Board]]'', kura producents bija [[T-Bone Burnett]], tika izdots 2013. gada septembrī un sasniedza trešo vietu Apvienotajā Karalistē un ceturto vietu ASV.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/pro/elton-john-finishes-new-album-eyes-september-release-date/|title=Elton John Finishes New Album, Eyes September Release Date|last=Gallo|first=Phil|website=Billboard|access-date=2025-06-14|date=2013-02-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada oktobrī tika paziņots, ka viņš 2016. gada 5. februārī izdos savu 32. studijas albumu ''[[Wonderful Crazy Night]]''. Arī šo albumu producēja Burnett.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eltonjohn.com/eltons-new-album-wonderful-crazy-night-now-available-for-pre-order/|title=Elton's New Album &quot;Wonderful Crazy Night&quot; Now Available for Pre-Order!|website=www.eltonjohn.com|access-date=2025-06-14|archive-date=2015-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20151120173154/http://www.eltonjohn.com/eltons-new-album-wonderful-crazy-night-now-available-for-pre-order/}}&lt;/ref&gt;

=== 2018–tagad: ''Farewell Yellow Brick Road'' tūre un biogrāfiska filma ===

2018. gada 24. janvārī tika paziņots, ka Džons pārtrauc koncerttūres un drīz sāks [[Farewell Yellow Brick Road|trīsgadīgu atvadu turneju]]. Pirmais koncerts notika [[Alentauna|Alentaunā]], Pensilvānijā, 2018. gada 8. septembrī. Džons minēja laika pavadīšanu ar ģimeni kā savu atkāpšanās iemeslu: &quot;Pirms desmit gadiem, ja jūs man jautātu, vai es pārtraukšu tūrēt, es būtu teicis nē. Bet mums radās bērni, un tas mainīja mūsu dzīves.&quot;
[[Attēls:Elton1.jpg|thumb|Džons uzstājas Tampā, Floridā, 2019. gada novembrī savas &quot;Farewell Yellow Brick Road&quot; tūres laikā]]
Biogrāfiska filma par Džona dzīvi no bērnības līdz 1980. gadiem, ''[[Rocketman (filma)|Rocketman]]'', tika uzņemta [[Paramount Pictures]] studijā un izdota 2019. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/elton-john-biopic-summer-2019-release-8471985/|title=Elton John Biopic ‘Rocketman’ Shifts Summer 2019 Release Date|last=McClintock|first=Pamela|website=Billboard|access-date=2025-06-14|date=2018-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; To režisēja [[Deksters Flečers]], un galvenajā lomā bija [[Tarons Edžertons]].

2019. gada oktobrī Džons izdeva to, ko viņš aprakstīja kā savu &quot;pirmo un vienīgo autobiogrāfiju&quot;, ''[[Me (grāmata)|Me]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/elton-john-memoir-2019-805529/|title=Elton John Promises 'One Helluva Roller Coaster Ride' With Upcoming Memoir|last=Kreps|first=Daniel|website=Rolling Stone|access-date=2025-06-14|date=2019-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. septembrī Džons paziņoja par savu jauno sadarbības albumu ''[[The Lockdown Sessions (Eltona Džona albums)|The Lockdown Sessions]]'', ko viņš izveidoja [[COVID-19 pandēmija]]s laikā un kas tika izdots 2021. gada 22. oktobrī. Mākslinieki, ar kuriem viņš sadarbojās albumā, ietver [[Edijs Veders|Ediju Vederu]], [[Mailija Sairusa|Mailiju Sairusu]], [[Dua Lipa]], [[Lil Nas X]], [[Gorillaz]], [[Nikija Mināža|Nikiju Mināžu]] un citus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2021/sep/01/elton-john-announces-new-album-made-with-a-list-guests-in-lockdown|title=Elton John announces new album made with A-list guests in lockdown|work=The Guardian|access-date=2025-06-14|date=2021-09-01|last=Beaumont-Thomas|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Glasto2023 (460 of 468) (53009315545).jpg|left|thumb|Džons izpilda dziesmu &quot;Rocket Man&quot; uzstāšanās laikā Glastonberijas festivālā 2023. gadā]]
''[[Cold Heart (Pnau remix)]]'', sadarbība ar Dua Lipa, tika izdota 2021. gada 13. augustā kā albuma pirmais singls. Tas sasniedza pirmo vietu Apvienotajā Karalistē 2021. gada oktobrī, kļūstot par Džona pirmo Apvienotās Karalistes pirmā numura singlu 16 gados kopš 2005. gada ''Ghetto Gospel''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2021/oct/15/elton-john-scores-first-no-1-single-in-16-years-ending-15-week-ed-sheeran-run|title=Elton John scores first No 1 single in 16 years, ending 15-week Ed Sheeran run|work=The Guardian|access-date=2025-06-14|date=2021-10-15|last=Beaumont-Thomas|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar šo hitu viņš kļuva par pirmo solo mākslinieku ar topa desmitniekā iekļautiem singliem Apvienotajā Karalistē sešās dažādās desmitgadēs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2021/oct/13/elton-john-first-artist-uk-top-10-singles-six-decades|title=Elton John becomes first solo artist with UK Top 10 singles in six different decades|work=The Guardian|access-date=2025-06-14|date=2021-10-13|last=Snapes|first=Laura|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 25. jūnijā Džons bija galvenais mākslinieks [[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālā]]. Uzstājoties uz Piramīdas skatuves, Džons noslēdza festivālu ar divas stundas ilgu priekšnesumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.walesonline.co.uk/whats-on/music-nightlife-news/glastonbury-numbers-elton-johns-set-27201917|title=Glastonbury in numbers as Elton John's set draws biggest-ever TV audience|last=PA|first=Charlotte McLaughlin|last2=Smith|first2=Steven|website=Wales Online|access-date=2025-06-14|date=2023-06-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 8. jūlijā Džons uzstājās savā pēdējā tūres koncertā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Tele2 Arena]]. Tajā laikā tūre bija visvairāk ienākumu nesošā tūre jebkad.

== Personīgā dzīve ==

=== Seksuālitāte un ģimene ===

1970. gadā, tieši pēc savām pirmajām ASV izrādēm Losandželosā, Džons zaudēja nevainību un sāka savas pirmās homoseksuālās attiecības ar [[Džons Rīds|Džonu Rīdu]], ''Tamla Motown'' ierakstu kompānijas menedžeri Apvienotajā Karalistē, kurš vēlāk kļuva par Džona menedžeri. Attiecības beidzās piecus gadus vēlāk, lai gan Rīds palika viņa menedžeris līdz 1998. gadam.

1984. gada 14. februārī Džons apprecējās ar vācu ierakstu inženieri Renāti Blauelu greznas kāzu ceremonijas laikā Svētā Marka baznīcā Sidnejā, Austrālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stmarksdp.org/app/uploads/Famous-weddings1.pdf|title=Famous Weddings at St Mark’s Church}}&lt;/ref&gt; Blauela vēlāk stāstīja, ka viņa mēģināja izdarīt pašnāvību viņu medusmēneša laikā [[Saint-Tropez]], pēc tam, kad Džons viņai teica, ka vēlas beigt attiecības. Viņu laulība beidzās ar šķiršanos 1988. gadā. Džons paziņoja: &quot;Viņa bija elegantākā sieviete, kādu es jebkad esmu saticis, bet tas nebija lemts. Es dzīvoju melos.&quot;

Džons bija atklājies kā [[Biseksualitāte|biseksuāls]] 1976. gada intervijā ar žurnālu ''[[Rolling Stone]]''. 1992. gadā viņš teica ''Rolling Stone'' citā intervijā, ka viņš ir &quot;diezgan mierīgs par to, ka esmu gejs&quot;.
[[Attēls:Elton John Rocketman premiere 2019.jpg|thumb|Džons ar savu vīru Deividu Fūrnišu Lesteras laukumā 2019. gada maijā Džona biogrāfiskās filmas &quot;Rocketman&quot; pirmizrādē Londonā]]
1993. gadā Džons sāka attiecības ar [[Deivids Fūrnišs|Deividu Fūrnišu]], bijušo reklāmas izpilddirektoru un tagad filmu režisoru, kurš nāk no [[Toronto]], Kanādas. 2005. gada 21. decembrī (dienā, kad Lielbritānijā Civilās partnerības likums stājās spēkā) Džons un Fūrnišs bija starp pirmajiem pāriem, kas noslēdza civilo partnerību Apvienotajā Karalistē, tā tika reģistrēta Vindzoras rātsnamā.

Pēc tam, kad viendzimuma laulības Apvienotajā Karalistē kļuva likumīgas 2014. gada martā, Džons un Fūrnišs apprecējās Vindzorā, Berkšīrā, 2014. gada 21. decembrī, viņu civilās partnerības devītajā gadadienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-30568634|title=Sir Elton John and David Furnish marry|work=BBC News|access-date=2025-06-14|date=2014-12-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

Džonam un Fūrnišam ir divi dēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hellomagazine.com/celebrities/2016011829310/elton-john-amazing-beautiful-sons/|title=Elton John speaks about his adorable sons|website=HELLO!|access-date=2025-06-14|date=2016-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Vecākais, Zaharijs Džeksons Levons Fūrnišs-Džons, dzimis ar [[Surogasija|surogātmātes]] palīdzību 2010. gada 25. decembrī Kalifornijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://newsfeed.time.com/2010/12/28/welcome-tiny-dancer-elton-john-becomes-a-dad/|title=Welcome, Tiny Dancer: Elton John Becomes a Dad|work=Time|access-date=2025-06-14|date=2010-12-28|last=Levy|first=Glen|issn=0040-781X|language=en|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304073304/http://newsfeed.time.com/2010/12/28/welcome-tiny-dancer-elton-john-becomes-a-dad/}}&lt;/ref&gt; Jaunākais, Elaidža Jozefs Daniels Fūrnišs-Džons, dzimis 2013. gada 11. janvārī ar tās pašas surogātmātes palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/celebritynews/9830897/Proud-father-Sir-Elton-John-introduces-baby-Elijah-to-the-world.html|title=Proud father Sir Elton John introduces baby Elijah to the world|website=The Telegraph|access-date=2025-06-14|date=2013-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Veselība ===

Līdz 1975. gadam slavas radītais spiediens sāka nopietni ietekmēt Džonu. &quot;Eltona nedēļas&quot; laikā Losandželosā tajā gadā viņš pārdozēja [[kokaīns|kokaīnu]]. Viņam arī attīstījās ēšanas traucējumi [[bulīmija]]. 2002. gada CNN intervijā ar [[Lerijs Kings|Leriju Kingu]] Kings jautāja, vai Džons zināja par Velsas princeses Diānas ēšanas traucējumiem; Džons atbildēja: &quot;Jā, es zināju. Mēs abi bijām bulīmiķi.&quot;

2019. gada jūlija Instagram ierakstā Džons paziņoja, ka ir bijis skaidrā prātā 29 gadus.{{Nepieciešama atsauce}}

2017. gada 22. aprīlī Džons tika izrakstīts no slimnīcas pēc divām intensīvās aprūpes naktīm, kur ārstēja &quot;kaitīgu un neparastu&quot; bakteriālu infekciju, ko viņš ieguva atgriešanās lidojuma laikā no Dienvidamerikas tūres [[Santjago]], Čīlē.

2021. gada oktobrī Džonam bija nepieciešama gūžas operācija pēc &quot;neveiksmīgas kritiena uz cietas virsmas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ok.co.uk/celebrity-news/sir-elton-john-hip-surgery-25154745|title=Sir Elton John to have hip surgery after suffering a fall ahead of new tour|last=Everett|first=Charlotte|website=OK! Magazine|access-date=2025-06-14|date=2021-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 1. decembrī Džons atklāja, ka ir zaudējis redzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.fr/article/elton-john-a-partiellement-perdu-la-vue|title=Elton John a partiellement perdu la vue|last=Marcel|first=Blanche|website=Vanity Fair|access-date=2025-06-14|date=2024-12-03|language=fr}}&lt;/ref&gt; Septembrī viņš bija pastāstījis, ka smaga acu infekcija, ko viņš ieguva jūlijā, pavadot vasaru Dienvidfrancijā, ir atstājusi viņu aklu labajā acī un ar &quot;tikai ierobežotu redzi&quot; kreisajā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2024/dec/02/elton-john-reveals-he-is-unable-to-watch-his-own-musical-after-losing-eyesight|title=Elton John reveals he is unable to watch his own musical after losing eyesight|work=The Guardian|access-date=2025-06-14|date=2024-12-02|last=Cain|first=Sian|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Filantropija ===

Džons ir labi pazīstams ar saviem filantropiskajiem centieniem, iesaistoties labdarības līdzekļu vākšanas pasākumos kopš 1986. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hellomagazine.com/celebrities/20211112124618/elton-john-kind-list-2021/|title=Elton John's secret acts of kindness revealed|website=HELLO!|access-date=2025-06-14|date=2021-11-12|language=en}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā, pēc divu draugu – ar [[HIV/AIDS]] slimā pusaudža [[Raiens Vaits|Raiena Vaita]] un kolēģa mūziķa [[Fredijs Merkūrijs|Fredija Merkūrija]] – zaudēšanas AIDS gada laikā Džons nodibināja [[Eltona Džona AIDS fonds|Eltona Džona AIDS fondu]], organizāciju, kas ir savākusi vairāk nekā 600 miljonus dolāru, lai atbalstītu ar HIV saistītas programmas 55 valstīs.

Džons un viņa vīrs [[Deivids Fūrnišs]] 2007. gadā nodibināja Eltona Džona labdarības fondu, kas ir atbalstījis vairāk nekā 100 labdarības organizācijas. 2014. gadā Džons izveidoja Eltona Džona sporta fondu, lai palīdzētu cilvēkiem ar apmācību un sacensību izmaksām vairāk nekā 50 sporta veidos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eltonjohn.com/charities/|title=Charities|website=Elton John|access-date=2025-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==

=== Ietekmes ===

Džons ir teicis, ka atceras, kā nekavējoties pieķērās [[Rokenrols|rokenrolam]], kad viņa māte 1956. gadā atnesa mājās [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] un [[Bill Haley &amp; His Comets]] ierakstus. Viņš arī paziņoja: &quot;Es dzirdēju [[Little Richard]] un [[Jerry Lee Lewis]], un tas bija viss. Es nekad negribēju būt nekas cits. Es esmu vairāk Little Richard spēles stila piekritējs nekā Jerry Lee Lewis sekotājs, es domāju. Jerry Lee ir ļoti sarežģīts pianists un ļoti prasmīgs, bet Little Richard ir vairāk sitējs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/little-richard-dead-48505/|title=Little Richard, Founding Father of Rock Who Broke Musical Barriers, Dead at 87|last=Browne|first=David|website=Rolling Stone|access-date=2025-06-14|date=2020-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Džons ir arī minējis [[Rejs Čārlzs|Reju Čārlzu]], [[The Beatles]], [[The Band]], [[Leons Rasels|Leonu Raselu]], [[Areta Frenklina|Aretu Frenklinu]], [[Džoni Mičela|Džoniju Mičelu]] un [[Fredijs Merkūrijs|Frediju Merkūriju]] kā ietekmes avotus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.udiscovermusic.com/stories/elton-john-me-autobiography/|title=‘Me’: Elton John’s Autobiography Reveals The Legendary Star’s Influences|last=Chilton|first=Martin|website=uDiscover Music|access-date=2025-06-14|date=2019-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Mūziķmāksla ===
[[Attēls:Elton John Bernie Taupin 1971.JPG|thumb|Džons ar Berniju Topinu (pa kreisi) 1971. gadā. Viņi līdz šim ir sadarbojušies, radot vairāk nekā trīsdesmit albumus]]
Džons raksta dziesmas kopā ar [[Bernijs Topins|Berniju Topinu]] kopš 1967. gada, kad viņš atsaucās uz talantu sludinājumu, ko populārajā Apvienotās Karalistes mūzikas izdevumā ''[[New Musical Express]]'' ievietoja [[Liberty Records]] [[A&amp;R]] darbinieks [[Rejs Viljamss (producents)|Rejs Viljamss]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pāris līdz šim ir sadarbojies vairāk nekā 30 albumos.

Viņu metode ietver Topinu, kurš patstāvīgi raksta tekstus un nosūta tos Džonam, kurš pēc tam sacerē tiem mūziku, pirms dziesmas tiek ierakstītas; viņi nekad neatrodas vienā telpā šī procesa laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Definitive Guide To Screenwriting|url=https://books.google.com/books?id=PlQxwXiBniYC&amp;pg=PA351|publisher=Ebury Publishing|date=2008-09-04|isbn=978-1-4090-2413-2|first=Syd|last=Field}}&lt;/ref&gt;

1992. gadā kopā ar Topinu Džons tika uzņemts Dziesmu autoru slavas zālē. Viņš ir ''The Ivors Academy'' (iepriekš ''BASCA'') biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ivorsacademy.com/fellows/|title=Fellows of The Ivors Academy|website=The Ivors Academy|access-date=2025-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa balss reiz tika klasificēta kā [[tenors]] pirms viņa kakla operācijas; tagad tā ir [[baritons]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa klavierspēli ir ietekmējusi klasiskā mūzika un [[gospelis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi un godājumi ==

Džons tika uzņemts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] savā pirmajā gadā, kad viņš kļuva tiesīgs uz uzņemšanu 1994. gadā. Viņš un Topins jau bija uzņemti [[Dziesmu autoru slavas zāle|Dziesmu autoru slavas zālē]] 1992. gadā. Džons 1995. gadā tika iecelts par [[Britu impērijas ordeņa komandieris|Britu impērijas ordeņa komandieri]] (CBE). 1975. gada oktobrī Džons saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Džonu 1998. gada 24. februārī [[Elizabete II]] iecēla bruņinieka kārtā par nopelniem mūzikā un labdarībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/59754.stm|title=BBC News {{!}} UK {{!}} Arise, Sir Elton!|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-06-14}}&lt;/ref&gt; 2020. gada Jaungada godājumos viņš tika iecelts par [[Goda biedru ordeņa dalībnieks|Goda biedru ordeņa dalībnieku]] (CH) par nopelniem mūzikā un labdarībā.^[https://www.london-gazette.co.uk/issue/62866]

2022. gadā, pēc Džona uzstāšanās Baltajā namā, prezidents [[Džo Baidens]] pārsteidza viņu, pasniedzot [[Nacionālā humanitāro zinātņu medaļa|Nacionālo humanitāro zinātņu medaļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/09/23/politics/elton-john-humanities-medal-white-house-performance-biden|title=Biden surprises Elton John with National Humanities Medal at White House {{!}} CNN Politics|last=Fossum|first=Shawna Mizelle,Sam|website=CNN|access-date=2025-06-14|date=2022-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā Džons kļuva par 19. personu, kas sasniegusi [[EGOT]] statusu, pēc tam, kad saņēma Primetime Emmy balvu izcilam estrādes šovam (tiešraide) par ''[[Farewell Yellow Brick Road|Elton John: Farewell from Dodger Stadium]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/elton-john-egot-2023-emmys-1235788353/|title=Elton John Attains EGOT Status With Emmy Win|last=Verhoeven|first=Beatrice|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-06-14|date=2024-01-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studiju albumi ===
* ''[[Empty Sky]]'' (1969)
* ''[[Elton John (albums)|Elton John]]'' (1970)
* ''[[Tumbleweed Connection]]'' (1970)
* ''[[Madman Across the Water]]'' (1971)
* ''[[Honky Château]]'' (1972)
* ''[[Don't Shoot Me I'm Only the Piano Player]]'' (1973)
* ''[[Goodbye Yellow Brick Road]]'' (1973)
* ''[[Caribou (albums)|Caribou]]'' (1974)
* ''[[Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy]]'' (1975)
* ''[[Rock of the Westies]]'' (1975)
* ''[[Blue Moves]]'' (1976)
* ''[[A Single Man (albums)|A Single Man]]'' (1978)
* ''[[Victim of Love (Eltona Džona albums)|Victim of Love]]'' (1979)
* ''[[21 at 33]]'' (1980)
* ''[[The Fox (Eltona Džona albums)|The Fox]]'' (1981)
* ''[[Jump Up! (Eltona Džona albums)|Jump Up!]]'' (1982)
* ''[[Too Low for Zero]]'' (1983)
* ''[[Breaking Hearts]]'' (1984)
* ''[[Ice on Fire]]'' (1985)
* ''[[Leather Jackets (albums)|Leather Jackets]]'' (1986)
* ''[[Reg Strikes Back]]'' (1988)
* ''[[Sleeping with the Past]]'' (1989)
* ''[[The One (Eltona Džona albums)|The One]]'' (1992)
* ''[[Made in England (Eltona Džona albums)|Made in England]]'' (1995)
* ''[[The Big Picture (Eltona Džona albums)|The Big Picture]]'' (1997)
* ''[[Songs from the West Coast]]'' (2001)
* ''[[Peachtree Road (albums)|Peachtree Road]]'' (2004)
* ''[[The Captain &amp; the Kid]]'' (2006)
* ''[[The Diving Board]]'' (2013)
* ''[[Wonderful Crazy Night]]'' (2016)
* ''[[Regimental Sgt. Zippo]]'' (2021)

=== Sadarbības studiju albumi ===
* ''[[Duets (albums)|Duets]]'' (1993)
* ''[[The Union (Eltona Džona un Leona Rasela albums)|The Union]]'' (ar [[Leons Rasels|Leonu Raselu]]) (2010)
* ''[[Good Morning to the Night]]'' (ar [[Pnau]]) (2012)
* ''[[The Lockdown Sessions (Eltona Džona albums)|The Lockdown Sessions]]'' (2021)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://www.ejaf.org Elton John AIDS fonds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250614154316/https://www.ejaf.org/ |date={{dat|2025|06|14||bez}} }}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Labākā dziesma (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džons, Eltons}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu dziedātāji]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Rokmūziķi]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]
[[Kategorija:Pianisti]]
[[Kategorija:LGBTQ+ mūziķi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:EGOT ieguvēji]]
[[Kategorija:Watford F.C.]]</text>
      <sha1>kl4esh0s6bfzxxeqllufqt7tzgdzrxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Angļu mūziķi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>55024</id>
    <revision>
      <id>4540504</id>
      <parentid>1958919</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="218" sha1="ohf5xj9j2g1muhczni0no0dryengy2b" xml:space="preserve">{{Commonscat|Musicians from the United Kingdom}}

[[Kategorija:Mūziķi pēc tautības]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi| ]]
[[Kategorija:Anglijas mūzika|Muzikzi]]
[[Kategorija:Anglijas cilvēki|Muzikzi]]</text>
      <sha1>ohf5xj9j2g1muhczni0no0dryengy2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Britu dziedātāji</title>
    <ns>14</ns>
    <id>55025</id>
    <revision>
      <id>4540508</id>
      <parentid>1993104</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="150" sha1="acn0lx2cf1haz22o4nahwayj963nmbv" xml:space="preserve">{{Commonscat|Vocalists from the United Kingdom}}

[[Kategorija:Dziedātāji pēc tautības]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi|Dziedataji]]</text>
      <sha1>acn0lx2cf1haz22o4nahwayj963nmbv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Britu bundzinieki</title>
    <ns>14</ns>
    <id>55028</id>
    <revision>
      <id>4540506</id>
      <parentid>1993106</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146" sha1="cnemgj28jgoj53ajd9lb0w5br8tfthw" xml:space="preserve">{{Commonscat|Drummers from the United Kingdom}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi|Bundzinieki]]
[[Kategorija:Bundzinieki pēc valsts]]</text>
      <sha1>cnemgj28jgoj53ajd9lb0w5br8tfthw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūsganais lūsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>58438</id>
    <revision>
      <id>4540464</id>
      <parentid>4526902</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11572" sha1="93c8fx8w3p22l6q9lbu72cfrhf1chnk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Bobcat2.jpg
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Mammalia
 |      klase_lv = Zīdītāji
 |         kārta = Carnivora
 |      kārta_lv = Plēsēji
 | apakškārta=Feliformia
| apakškārta_lv=Kaķveidīgie
|         dzimta = Felidae
|      dzimta_lv = Kaķu dzimta
| apakšdzimta=Felinae
| apakšdzimta_lv=Kaķu apakšdzimta
|          ģints = Lynx
|       ģints_lv = Lūši
 |          suga = Lynx rufus
 |       suga_lv = Rūsganais lūsis
 |      binomial = Lynx rufus &lt;small&gt;([[Schreber]], 1777)&lt;/small&gt;
 |     izplatība = [[Attēls:BobcatSecond.jpg|240px]]&lt;br /&gt;Rusganā lūša izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā.
 |      sinonīmi = ''Felis rufus''
 |    iedalījums = Rūsgano lūsi iedala 12 pasugās:&lt;br /&gt;
* ''L. rufus rufus''
* ''L. rufus gigas''
* ''L. rufus floridanus''
* ''L. rufus superiorensis''
* ''L. rufus baileyi''
* ''L. rufus californicus''
* ''L. rufus escuinipae''
* ''L. rufus fasciatus''
* ''L. rufus oaxacensis''
* ''L. rufus pallescens''
* ''L. rufus peninsularis''
* ''L. rufus texensis''
 |   kategorijas = nē
}}
[[File:Bobcat (Lynx rufus) in Buckeye Tree.webm|thumb|Video ar lūsi (Lynx rufus) strauta kokā]]
'''Rūsganais lūsis''' (''Lynx rufus'') ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] dzīvojoša [[kaķu dzimta]]s (''Felidae'') suga. Rūsganā lūša 12 [[pasuga]]s apdzīvo teritoriju no [[Kanāda]]s dienvidiem līdz [[Meksika]]s ziemeļiem, kaut gan lielākā daļa dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 

Rūsganais lūsis ir vidēja auguma [[plēsējs]], kurš medī nelielus dzīvniekus [[mežs|mežos]], [[pustuksnesis|pustuksnešos]], [[purvs|purvos]] un pat [[pilsēta]]s teritorijā. Lai gan rūsganais lūsis ir gadsimtiem medīts dzīvnieks, tā populācijas lielums ir stabils.

== Izskats ==
[[Attēls:Calero Creek Trail Bobcat.jpg|thumb|left|220px|Rūsganā lūša pakaļkājas ir nedaudz garākas nekā priekškājas]]
[[Attēls:Bobbie 2010 2.jpg|thumb|left|220px|Rūsganie lūši var būt gan rudi brūni, gan pelēkbrūni]]
[[Attēls:Bobcat having caught a rabbit.jpg|thumb|left|220px|[[Zaķi]] un [[truši]] ir rūsganā lūša iecienītākais medījums]]
Rūsganais lūsis ir atlētisks, muskuļots un spēcīgs dzīvnieks. Tas izskatā atgādina pārējās [[lūši|lūšu ģints]] sugas, bet ir vismazākais no viesiem lūšiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://wootensevergladesairboatrides.com/bobcat/ |title=Bobcats In The Florida Everglades |access-date={{dat|2012|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120619174326/http://wootensevergladesairboatrides.com/bobcat/ |archivedate={{dat|2012|06|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kā visiem [[kaķveidīgie|kaķveidīgajiem]] [[tēviņš|tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s. Rūsganā lūša ķermeņa garums bez [[aste]]s ir 65—105 [[centimetrs|cm]], astes garums 11—19 cm, augstums skaustā 45—58 cm.&lt;ref name=adw&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animaldiversity.org/site/accounts/information/Lynx_rufus.html |title=ADW: Lynx rufus |access-date={{dat|2012|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304091301/http://animaldiversity.org/site/accounts/information/Lynx_rufus.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tēviņi ir par 30—40% smagāki nekā mātītes. Lielākais datētais rūsganā lūša tēviņš ir svēris 26,8 [[kilograms|kg]], bet mātīte — 15,9 kg.&lt;ref&gt;[http://www.pictures-of-cats.org/Picture-of-a-Bobcat.html Picture of a Bobcat]&lt;/ref&gt; Tomēr mazākie tēviņi sver 7,2 kg, bet mātītes 3,8 kg.&lt;ref&gt;[http://www.mnh.si.edu/mna/image_info.cfm?species_id=144 North American Mammals: Lynx rufus]&lt;/ref&gt; Ziemeļos dzīvojošās pasugas ir lielākas nekā dienvidos dzīvojošās. Lielākā rūsganā lūša pasuga ir ''Lynx rufus gigas'', kas dzīvo [[Kanāda]]s austrumos, bet mazākā - ''Lynx rufus floridanus'', kas dzīvo ASV dienvidaustrumos [[Apalači|Apalaču kalnos]].&lt;ref&gt;[http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-563-01-0001.pdf Bobcat Profile- The American Society of Mammalogists]&lt;/ref&gt;

Tā pakaļkājas ir nedaudz garākas nekā priekškājas. Ķepas platasun proporcionāli lielas. Rūsganā lūša kažoks var būt gan rudibrūns, gan pelēkbrūns, ar tumši brūniem vai melniem plankumiņiem un svītriņām. Astes gals un ausu aizmugures ir [[melns|melnā]] [[krāsa|krāsā]]. Ausu pušķi ir īsi. Uz vaigiem apmatojums tam ir košāks, radot iespaidu par nosauļotiem vaigiem.&lt;ref name=adw/&gt;

== Uzvedība ==
Rūsganais lūsis ir vientuļnieks, teritoriāls un medīt dodas krēslas stundās — apmēram 3 [[stunda]]s pirms saulrieta līdz pusnaktij un no rīta3 stundas pirms saullēkta. Katru nakti lūsis noiet 3—11 km.&lt;ref&gt;Fergus, Charles (2003-08-01). Wildlife of Virginia and Maryland Washington D.C.. Stackpole Books. p. 119. {{ISBN|0-8117-2821-8}}.&lt;/ref&gt; Atkarībā no sezonas lūša ieradumi var mainīties. Rudeņos un ziemā tas medī arī pa dienu. Tas ir sasitīts ar medījuma aktivitātes stundām, kas aukstā laikā ir aktīvāki dienas laikā.&lt;ref&gt;McDowell, Robert L (April 2003). Endangered and Threatened Wildlife of New Jersey. Rutgers University Press. pp. 23–4, 27. {{ISBN|0-8135-3209-4}}.&lt;/ref&gt;

Rūsganā lūša teritorijas lielums ir atkarīgs no medījuma pieejamības un indivīda dzimuma (0,05—330 km²). Mātītes teritorija ir mazāka.&lt;ref name=now&gt;[http://carnivoractionplans1.free.fr/wildcats.pdf Nowell, K. and Jackson, P. (1996). Wild Cats. Status Survey and Conservation Action Plan.]&lt;/ref&gt; Lai arī tēviņu teritorija ir lielāka, tā mēdz pārklāties ar cita tēviņa teritoriju. Mātītes nav tik tolerantas, un to teritorijas savstarpēji nemēdz pārklāties.&lt;ref&gt;Lovallo, Matthew J.; Anderson, Eric M. (April 1996). &quot;Bobcat (Lynx rufus) Home Range Size and Habitat Use in Northwest Wisconsin&quot;. American Midland Naturalist 135 (2): 247–8. doi:10.2307/2426706&lt;/ref&gt; Viena tēviņa teritorija pārklājas arī ar vairāku mātīšu teritorijām. Situācijās, ja tēviņu teritorijas savstarpēji pārklājas, to starpā valda stingra dominances hierarhija. Savu teritoriju tie iezīmē ar [[urīns|urīnu]], fekālijām un pamanāmiem nagu skrāpējumiem koku mizā. Teritorijā rūsganajam lūsim ir vairākas migas. Parasti viena no tām ir galvenā miga, bet pārējās vienkārši patvērumi zem kāda krituša koka vai zaru kaudzes, koka dobums un citas apslēptas vietas.&lt;ref name=wit&gt;Whitaker, John O; Hamilton, W J (1998-01-01). Mammals of the Eastern United States. Cornell University Press. pp. 493–6. {{ISBN|0-8014-3475-0}}&lt;/ref&gt; 

== Barība ==
Rūsganais lūsis ilgu laiku spēj iztikt bez barības, bet iespējas gadījumā spēj apēst ļoti daudz. Ja tam iznāk badoties kādu laiku, rūsganais lūsis cenšas nomedīt lielāku upuri, lai tam būtu barības rezerves. Savam medījumam tas pielavās pēc iespējas tuvāk un uzbrūk no neliela attāluma. Visbiežāk tas medī dzīvniekus, kas sver 0,7—5,7 kg. Tā iecienītākais medījums ir atšķirīgs, atkarībā no izplatības teritorijas. Piemēram, ASV austrumos tas ir [[baltastes trusis]] (''Sylvilagus floridanus''), bet ziemeļos [[Amerikas baltais zaķis]] (''Lepus americanus''). Ja medību reģionā ir sastopamas abas šīs sugas, tās abas ir rūsganā lūša galvenais medījums. Pašos izplatības areāla dienvidos iecienītākais medījums reizēm ir [[kokvilnas žurkas]] (''Sigmodon''). Bet rūsganais lūsis medī ļoti daudzus, dažādus dzīvniekus, kopumā tas medī to, kas pagadās tā ceļā.&lt;ref name=now/&gt; Tie var būt dažādi [[grauzēji]], [[vāveres]], [[putni]], [[zivis]] un [[kukaiņi]]. Ļoti retos gadījumos rūsganais lūsis uzbrūk vidēja auguma [[pārnadži|pārnadžu]] teļiem vai citiem plēsējiem, kā [[lapsas]], [[skunksi]], mājas [[suns|suņi]] un [[kaķis|kaķi]].&lt;ref name=wit/&gt; Reizēm tas uzbrūk aitu un kazu ganāmpulkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://usda.mannlib.cornell.edu/MannUsda/viewDocumentInfo.do?documentID=1628 |title=Sheep and Goats Death Loss |access-date={{dat|2012|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181202024635/http://usda.mannlib.cornell.edu/MannUsda/viewDocumentInfo.do?documentID=1628}}&lt;/ref&gt; Tomēr tā galvenā medījuma pieejamība regulē rūsganā lūša populācijas lielumu.&lt;ref&gt;[http://www.bioone.org/doi/abs/10.1674/0003-0031%282001%29145%5B0080%3APSBRBL%5D2.0.CO%3B2 Prey Selection by Reintroduced Bobcats (Lynx rufus)]&lt;/ref&gt;

== Reprodukcija ==
[[Attēls:Bobcat kitten eating rabbit in tree.jpg|thumb|220px|left|Rūsganā lūša mazulis kokā ēd trusi]]
Rūsganie lūši pāroties sāk gada vecumā, lai gan dažas mātītes sapārojas arī ātrāk. [[riests|Riesta]] laikā (no [[ziema]]s līdz agram [[pavasaris|pavasarim]]) dominants [[tēviņš]] kādu laiku pavada kopā ar [[mātīte|mātīti]]. Pāris viens otram izrāda uzmanību spēlējoties, uztrakojot un dzenājoties viens otram pakaļ. Tuvumā var būt vēl citi tēviņi, bet tie rotaļās nepiedalās. Pāris sapārojas vairākas. Vēlāk mātīte var sapāroties arī ar citiem tēviņiem.&lt;ref name=wit/&gt; Arī tēviņi vienas sezonas laikā sapārojas ar vairākām mātītēm.&lt;ref&gt;Fischer, William C.; Miller, Melanie; Johnston, Cameron M.; Smith, Jane K. (1996-02-01). Fire Effects Information System. DIANE Publishing. p. 83. {{ISBN|0-7881-4568-1}}.&lt;/ref&gt; Parasti tik klusais rūsganais lūsis riesta laikā kļūst ļoti vokāls. Tas skaļi kliedz, šņāc un izdod citas skaņas.&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M (April 1999). Walker's Mammals of the World. Johns Hopkins University Press. p. 809. {{ISBN|0-8018-5789-9}}.&lt;/ref&gt; 

Mazuļus mātīte audzina viena pati. Grūsnības periods ilgsts 60—70 dienas. Piedzimst 1—6 [[aklums|akli]] un nevarīgi lūsēni, bet biežāk 2—4 mazuļi. Mātītei gadā var būt divi metieni (pavasarī un rudenī). Neilgi pirms dzemdībām mātīte noslēgtā vietā ierīko migu. Visbiežāk tā ir kāda neliela [[ala]] vai [[koks|koka]] dobums. Piedzimstot mazuļi sver 270—340 [[grams|g]] un ir apmēram 25 cm gari. Acis atveras pēc 9—10 dienām. Kad mazuļi sasniedz 4 nedēļu vecumu, tie sāk nākt laukā no savas migas. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 2 mēnešus. Sasniedzot 3—5 mēnešus tie sāk sekot savai mātei. Rudenī tiek sāk medīt paši un drīz vien pamet mātes teritoriju.&lt;ref name=wit/&gt; Reizēm ir novērots, ka jaunie lūši paliek ar māti līdz pavasarim.

Rūsganais lūsis dzīvo 8—10 gadus. Tikai daži indivīdi nodzīvo vairāk par 10 gadiem. Vecākais datētais rūsganais lūsis ir nodzīvojis 16 gadus savvaļā un 32 gadus nebrīvē.&lt;ref&gt;Feldhamer, George A; Thompson, Bruce C; Chapman, Joseph A (2004-01-01). Wild Mammals of North America. Johns Hopkins University Press. pp. 769–70. {{ISBN|0-8018-7416-5}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/bobcat.html National Geographic: Bobcats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070612144559/http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/bobcat.html |date={{dat|2007|06|12||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20111228024627/http://www.agarman.dial.pipex.com/bobcat.htm Big Cats Online: Bobcat]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lūši]]
[[Kategorija:ASV fauna]]
[[Kategorija:Meksikas fauna]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]</text>
      <sha1>93c8fx8w3p22l6q9lbu72cfrhf1chnk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iglesiass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59488</id>
    <revision>
      <id>4540635</id>
      <parentid>3929387</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:12:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4540635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="567" sha1="p21cuk8m4lyqej4gwit3n86obtjfq6k" xml:space="preserve">'''Iglesiass''' ({{val|es|Iglesias}} — '[[baznīca (celtne)|baznīcas]]'; sieviešu dzimtē '''Iglesiasa''') ir izplatīts [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]]. 

; Cilvēki ar šo uzvārdu:
* [[Borha Iglesiass]] (''Borja Iglesias''; 1993) — spāņu futbolists;
* [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''; 1975) — spāņu dziedātājs;
* [[Hulio Iglesiass]] (''Julio Iglesias''; 1943) — spāņu dziedātājs, Enrikes tēvs.

; Apdzīvotas vietas:
* [[Igrēziasa]] — pilsēta Itālijā, Sardīnijā.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>p21cuk8m4lyqej4gwit3n86obtjfq6k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540636</id>
      <parentid>4540635</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:13:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="582" sha1="3mz59jv864z4daaw6gcpmn0bgcej89l" xml:space="preserve">'''Iglesiass''' ({{val|es|Iglesias}} — '[[baznīca (celtne)|baznīcas]]'; sieviešu dzimtē '''Iglesiasa''') ir izplatīts [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]]. 

; Cilvēki ar šo uzvārdu:
* [[Borha Iglesiass]] (''Borja Iglesias''; 1993) — spāņu futbolists;
* [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''; 1975) — spāņu dziedātājs;
* [[Hulio Iglesiass]] (''Julio Iglesias''; 1943) — spāņu dziedātājs, Enrikes tēvs.

; Apdzīvotas vietas:
* [[Iglēziasa]] (''Iglesias'') — pilsēta Itālijā, Sardīnijā.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>3mz59jv864z4daaw6gcpmn0bgcej89l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>16. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59592</id>
    <revision>
      <id>4540571</id>
      <parentid>4496324</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4540571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5547" sha1="tmn5ek3ijij2sf2c75dcd2d7h6m8hwx" xml:space="preserve">'''16. jūlijs''' ir gada 197. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (198. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 168 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Estere]], [[Hermīne]], [[Liepa (personvārds)|Liepa]]

== Notikumi ==
* [[1705. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]] [[Zviedrija|zviedri]] sakāva [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēku.
* [[1769. gads]] — dibināta [[Sandjego]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Latvijas Satversmes sapulce]] apstiprināja [[Latvijas ģerbonis|Latvijas ģerboni]].
* [[1945. gads]] — [[Manhatanas projekts]]: ASV pirmoreiz pasaulē veica [[atombumba]]s ([[Ierīce (atombumba)|&quot;Ierīce&quot;]]) izmēģinājuma sprādzienu pie [[Alamogordo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]].
* [[1965. gads]] — atklāts [[Monblāna tunelis]], kas savienoja [[Francija|Franciju]] un [[Itālija|Itāliju]].
* [[1969. gads]] — [[Apollo programma]]: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 11]]'', ar kuru uz [[Mēness]] virsmu tika nogādāti pirmie cilvēki.
* [[1979. gads]] — [[Irāka]]s prezidents [[Ahmeds Hasans al-Bakrs]] atkāpās, un viņa vietā amatu ieņēma viceprezidents [[Sadams Huseins]].
* [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] sākās devītais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]].
* [[2005. gads]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] sākās vienpadsmitais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.

== Dzimuši ==
* [[1665. gads]] — [[Džuzepe Marija Krespi]] (''Giuseppe Maria Crespi''), itāliešu gleznotājs (miris 1747. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Roalds Amundsens]] (''Roald Amundsen''), norvēģu polārpētnieks (miris 1928. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Artūrs Korajs]] (''Coray Artúr'') — ungāru vieglatlēts (miris 1909. gadā)
* [[1888. gads Latvijā|1888. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|4}}) — [[Reinholds Bērziņš]], latviešu karavīrs un padomju politiskais darbinieks (miris 1938. gadā)
* [[1907. gads]] — [[Bārbara Stenvika]] (''Barbara Stanwyck''), amerikāņu aktrise (mirusi 1990. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Džindžera Rodžersa]] (''Ginger Rogers''), ASV aktrise (mirusi 1995. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Roberts Šeklijs]] (''Robert Sheckley''), ASV fantastikas rakstnieks (miris 2005. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Horsts Ritners]] (''Horst Rittner''), Vācijas šahists (miris 2021. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Jasuo Fukuda]] (福田 康夫), Japānas politiķis (miris 2026. gadā)
* [[1965. gads]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (miris 2026. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Vills Ferels]] (''Will Ferrell''), amerikāņu komiķis, aktieris un rakstnieks
* [[1968. gads]] — [[Lerijs Sangers]] (''Larry Sanger''), viens no Vikipēdijas dibinātājiem
* [[1970. gads]] — [[Apičhatpons Vīrasethakuls]] (''Apichatpong Weerasethakul''), Taizemes kinorežisors
* [[1980. gads]] — [[Džese Džeina]] (''Jesse Jane''), amerikāņu pornoaktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Ketrīna Kēfa]] (''Katrina Kaif'', कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele
* [[1985. gads]] — [[Roza Salazara]] (''Rosa Salazar''), amerikāņu aktrise
* [[1988. gads]] — [[Serhio Busketss]] (''Sergio Busquets''), spāņu futbolists
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Mārtiņš Kravčenko]], latviešu basketbolists
* [[1989. gads]] — [[Gerets Beils]] (''Gareth Bale''), velsiešu futbolists

== Miruši ==
* [[1342. gads]] — [[Kārols I Anžū]] (''I. Károly''), Ungārijas karalis (dzimis 1288. gadā)
* [[1664. gads]] — [[Andreass Grifiuss]] (''Andreas Gryphius''), vācu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1616. gadā)
* [[1764. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|5}}) — [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas imperators (dzimis 1740. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Edmons de Gonkūrs]] (''Edmond de Goncourt''), franču rakstnieks (dzimis 1822. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Vjačeslavs Ivanovs]] (''Вячеслав Иванов''), krievu dzejnieks (dzimis 1866. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Alberts Keselrings]] (''Albert Kesselring''), vācu feldmaršals (dzimis 1885. gadā)
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Jēkabs Kleins]] (''Jacob Klein''), Latvijā dzimis filozofs un matemātiķis (dzimis 1899. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Patriks Devārs]] (''Patrick Dewaere''), franču aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Heinrihs Bells]] (''Heinrich Böll''), vācu rakstnieks (dzimis 1917. gadā)
* [[1989. gads]] — [[Herberts fon Karajans]] (''Herbert von Karajan''), Austrijas diriģents (dzimis 1908. gadā)
* [[1990. gads]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Пикуль''), krievu rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Pēters Brūveris]], latviešu dzejnieks un atdzejotājs (dzimis 1957. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Georgs Andrejevs]], Latvijas ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>tmn5ek3ijij2sf2c75dcd2d7h6m8hwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1936. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61125</id>
    <revision>
      <id>4540573</id>
      <parentid>4533550</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4540573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9562" sha1="3dydudr5sy97ml22f296albork17lr7" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1936. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1936. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1936}}
{{Gada citi notikumi|1936}}
{{Gads citos kalendāros|1936}}
'''1936. gads''' ({{Rom sk gadam|1936}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeigta Hūvera aizsprosta būve. 
* [[7. marts]] — pārkāpjot Lokarno paktu un [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], [[Vācija]] veica [[Reinzeme]]s remilitarizāciju. 
* [[8. marts]] — [[Deitona|Deitonā]], ASV tika rīkotas pirmās salonautomobiļu sacīkstes.
* [[29. marts]] — Vācijā referendumā 99% vēlētāju nobalsoja par Reinzemes reokupāciju.

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]] — dibināta [[Kanāda]]s lielākā aviokompānija ''[[Air Canada]]''.
* [[28. aprīlis]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]].

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Itālija]]s spēki okupēja [[Adisabeba|Adisabebu]], [[Etiopija|Etiopijā]]. 
* [[9. maijs]] — [[Benito Musolīni]] paziņoja par Etiopijas pievienošanu Itālijai. 
* [[29. maijs]]:
** [[Turcija|Turcijā]] ar likumu noteikts Turcijas Republikas karogs un tā izgatavošanas un lietošanas noteikumi.
** dibināts [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts]].

=== Jūnijs ===
* [[17. jūlijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]].

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — sākās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]].
* [[16. augusts]] — beidzās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]].

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — [[Hobārta]]s zooloģiskajā dārzā nomira pēdējais [[Tasmanijas vilks]].

=== Novembris ===
* [[2. novembris]] — Itālijas diktators [[Benito Musolīni]] nodibināja aliansi ar Vāciju, ko viņš nosauca par &quot;Romas—Berlīnes asi&quot;, šo valstu savienība vēlāk tika saukta par Ass valstīm.
* [[25. novembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] starp [[Trešais reihs|Trešo reihu]] un [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]] noslēgts [[antikomunistisks]] [[starptautisks līgums|pakts]] — [[Antikominternes pakts]].

=== Decembris ===
* [[11. decembris]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Britu impērija|Britu domīniju]] karali kļuva [[Džordžs VI Vindzors]].

== Dzimuši ==
* [[4. janvāris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (miris 2023. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris
* [[11. februāris]] — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (miris 2018. gadā)
* [[29. februāris]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (miris 2020. gadā)
* [[5. marts]] — [[Dīns Stokvels]] (''Dean Stockwell''), amerikāņu aktieris (miris 2021. gadā)
* [[9. marts]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (''زين العابدين بن علي''), Tunisijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā)
* [[18. marts]] — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas politiķis (miris 2021. gadā)
* [[28. marts]] — [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis (miris 2025. gadā)
* [[9. maijs]]:
** [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (mirusi 2023. gadā)
** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (miris 2019. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), ASV aktieris (miris 2010. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu ASV biologs (miris 2018. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''), amerikāņu aktieris
* [[10. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Kens Loučs]] (''Ken Loach''), angļu kinorežisors
* [[18. jūnijs]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), jaunzēlandiešu autosportists (miris 1992. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Kriss Kristofersons]] (''Kris Kristofferson''), amerikāņu mūziķis un aktieris (miris 2024. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''/''Costas Simitis''), Grieķijas politiķis (miris 2025. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (miris 2021. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (miris 2026. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), Apollo programmas lidojumu datorprogrammēšanas direktore (mirusi 2026. gadā)
* [[18. augusts]] — [[Roberts Redfords]] (''Robert Redford''), ASV aktieris un režisors (miris 2025. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (miris 2018. gadā)
* [[2. septembris]] — [[Endrū Grovs]] (''Andrew Grove''), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (miris 2016. gadā)
* [[29. septembris]] — [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), Itālijas politiķis un uzņēmējs (miris 2023. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Vilts Čemberlens]] (''Wilt Chamberlain''), ASV basketbolists (miris 1999. gadā)
* [[5. oktobris]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (miris 2011. gadā)
* [[8. oktobris]] — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (miris 2022. gadā)
* [[11. oktobris]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā)
* [[16. oktobris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (miris 1994. gadā)
* [[5. novembris]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), vācu futbolists (miris 2022. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (miris 2025. gadā)

== Miruši ==
* [[18. janvāris]] — [[Radjards Kiplings]] (''Rudyard Kipling''), britu rakstnieks (dzimis 1865. gadā)
* [[20. janvāris]] — [[Džordžs V Vindzors]] (''George V''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1865. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), šveiciešu nacists (dzimis 1895. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Ondržejs Pukls]] (''Ondřej Pukl''), čehu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā)
* [[27. februāris]] — [[Ivans Pavlovs]] (''Иван Павлов''), krievu fiziologs (dzimis 1849. gadā)
* [[1. marts]] — [[Ogists Godinē]], franču burātājs (dzimis 1853. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1858. gadā)
* [[21. marts]] — [[Aleksandrs Glazunovs]], krievu komponists (dzimis 1865. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1870. gadā)
* [[18. aprīlis]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (dzimis 1879. gadā)
* [[5. maijs]]  — [[Marianna Hainiša]] (''Marianne Hainisch''), Austrijas sieviešu kustības dibinātāja un vadītāja (dzimusi 1839. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Maksims Gorkijs]] (''Максим Горький''), krievu rakstnieks (dzimis 1868. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists (dzimis 1870. gadā)
* [[24. jūlijs]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (dzimis 1857. gadā)
* [[1. augusts]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (dzimis 1872. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā)
* [[25. augusts]]:
**[[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā)
**[[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[16. septembris]] — [[Žans Batists Šarko]] (''Jean-Baptiste Charcot''), franču zinātnieks, polārpētnieks un burātājs (dzimis 1867. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), Ungārijas politiķis (dzimis 1886. gadā)
* [[19. oktobris]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Viktors Lardanšē]] (''Victor Lardanchet''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1863. gadā)
* [[23. novembris]] — [[Žaks Sotero]] (''Jacques Sautereau''), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Nikolajs Ostrovskis]] (''Николай Островский''), PSRS rakstnieks (dzimis 1904. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Hanss fon Zēkts]] (''Hans von Seeckt''), vācu ģenerālis (dzimis 1866. gadā)

[[Kategorija:1936. gads| ]]</text>
      <sha1>3dydudr5sy97ml22f296albork17lr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavs Klucis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63457</id>
    <revision>
      <id>4540654</id>
      <parentid>4506686</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T08:05:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57373-21</username>
        <id>152466</id>
      </contributor>
      <origin>4540654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8585" sha1="llm2pmprcwpsa2h9y2lt0iehq0k4r6r" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Gustavs Lucis
| image = Gustav Klutsis.jpg
| imagesize = 180px
| caption = Gustavs Lucis
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1895|01|04|}}
| location = [[Ķoņu pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Krievijas Impērija]]
| deathdate = {{mdv|1938|02|26|1895|01|4}}
| deathplace = [[Butovas poligons]], [[KPFSR]], [[PSRS]]
| nationality = [[latvietis]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Gustavs Klucis''' ({{val|ru|Густав Густавович Клуцис}}; dzimis {{dat|1895|1|4}}, miris {{dat|1938|2|26}}) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. &quot;krievu konstruktīvisma&quot; stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1895. gada 4. janvārī [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]] Gustava Kluča un viņa sievas Edes, dzimušas Vilkas, ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Gustavs-Klucis/6000000166782910849 geni.com]&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]] (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Jānis Roberts Tillbergs|Jāņa Roberta Tillberga]].
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz [[Pēterburga|Petrogradu]], kur turpināja mācības [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola]]s darbnīcā. 1917. gadā piedalījās [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vēlāk arī [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsumā]].
[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija]]s 9. latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie [[Kazimirs Maļevičs|K. Maļeviča]]. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ''[[NKVD]]'' [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijas&quot;]] ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&amp;id=85338 |title=База данных &quot;ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг.&quot; |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107164818/http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&amp;id=85338 |archivedate={{dat|2017|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
[[Attēls:Gustavs Klucis - Construction - Google Art Project.jpg|thumb|270px|&quot;Konstrukcija&quot; (1921).]]
Iesākumā darbojies [[Glezniecība|glezniecībā]]. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis [[Plakāts|plakātus]], izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies &quot;Latviešu strēlnieku mākslas studijā&quot; [[Maskavas kremlis|kremlī]]. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas &quot;Oktobris&quot; dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies [[Latviešu kultūras un izglītības biedrība &quot;Prometejs&quot;|latviešu kultūras un izglītības biedrībā &quot;Prometejs&quot;]]. 1937. gadā noformēja [[Padomju Savienība|PSRS]] paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē [[Parīze|Parīzē]].
Sarakstījis teorētisku rakstu &quot;Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids&quot; (1931).

=== Izstādes ===
[[Attēls:51069082431 d9f2ab19c1 o.jpg|thumb|270x270px|Izstāde &quot;Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu&quot; [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] 2013. gadā.]]
Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes [[Maskava|Maskavā]] (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/moscow/aktualitates/34126-maskava-tretjakova-galerija-atklaj-izstadi-gustavs-klucis-tiesibas-uz-eksperimentu|title=Maskavā Tretjakova galerijā atklāj izstādi „Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu”|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2021-03-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;), [[Rīga|Rīgā]] (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), [[Valmiera|Valmierā]] (1971.), [[Kasele|Kaselē]] (1991.), [[Ņujorka|Ņujorkā]] (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci [[Valentīna Kulagina|Valentīnu Kulaginu]]), [[Strasbūra|Strasbūrā]] (2005.), [[Hāga|Hāgā]] (2008.).

== Piemiņai ==
* Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma [[Klucis — nepareizais latvietis|&quot;Nepareizais latvietis&quot;]] par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo mantojumu. Kinofilmas režisors ir [[Pēteris Krilovs]], producents [[Uldis Cekulis]], operators [[Andris Priedītis]].
* No 2008. gada 6. augusta [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
* 2017. gadā jaunizveidotā iela Skanstes apkaimē Rīgā, ir nosaukta [[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča vārdā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996.
* Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977.
* Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
* Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981
* Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20081012171720/http://classic.culture.lv/classic/GKlucis/Default.htm www.culture.lv — Gustavs Klucis]
* [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?1&amp;5&amp;view=shows-detail&amp;show_id=23 Gustava Kluča darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20080511021741/http://jauna.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/gustavs-klucis-uzvara Par kinofilmu &quot;Nepareizais latvietis&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20081212124548/http://collagemuseum.com/constructivism/klutsis.html The International Museum of Collage, Assemblage and Construction — Gustav Klutsis]
* [https://web.archive.org/web/20080304123459/http://www.artfira.com/site/ru/artist/0716a7966dbb99518a04aa07e6c6cc89 ArtFira.com — Густав КЛУЦИС]
* [https://web.archive.org/web/20080708203445/http://museum.icp.org/museum/exhibitions/klutsis_kulagina/ Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage After Constructivism]
* [http://www.answers.com/topic/gustav-klutsis Modern Design Dictionary: Gustav Klutsis]
* [https://web.archive.org/web/20081202142136/http://www.wwar.com/masters/k/klutsis-gustav.html Gustav Klutsis — Artwork Images, Exhibitions, Reviews]
* [https://web.archive.org/web/20080905173344/http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m0268/is_9_42/ai_n6081705 Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: International Center of Photography, New York]
* [https://www.moma.org/collection/browse_results.php?criteria=O%3AAD%3AE%3A12501&amp;page_number=4&amp;template_id=1&amp;sort_order=1 www.MoMa.org]
* [http://www.nationmaster.com/encyclopedia/Gustav-Klutsis NationMaster — Encyclopedia: Gustav Klutsis]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20161014065929/https://briviba.org/2015/11/13/fotomontaza-ka-jauns-agitmakslas-veids/ Gustava Kluča raksts &quot;Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids&quot; (latviski)]
* [https://web.archive.org/web/20160404002354/http://openleft.ru/?p=3902 &quot;Они уже были пост-национальны и пост-географичны&quot;. Intervija ar amerikāņu mākslas zinātnieci Ketlīnu Tahku (Kathleen Tahk) par latviešu strēlniekiem-māksliniekiem (krievu val.)]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klucis, Gustavs}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu grafikas dizaineri]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Krievu avangards]]
[[Kategorija:PSRS gleznotāji]]
[[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>llm2pmprcwpsa2h9y2lt0iehq0k4r6r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540657</id>
      <parentid>4540654</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T08:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57373-21|~2026-57373-21]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4473484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8586" sha1="mtnrhj5ed5cpm6xiv9eshz3knz4evro" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Gustavs Klucis
| image =Gustav Klutsis.jpg
| imagesize = 180px
| caption = Gustavs Klucis
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1895|01|04|}}
| location = [[Ķoņu pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Krievijas Impērija]]
| deathdate = {{mdv|1938|02|26|1895|01|4}}
| deathplace = [[Butovas poligons]], [[KPFSR]], [[PSRS]]
| nationality = [[latvietis]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Gustavs Klucis''' ({{val|ru|Густав Густавович Клуцис}}; dzimis {{dat|1895|1|4}}, miris {{dat|1938|2|26}}) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. &quot;krievu konstruktīvisma&quot; stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1895. gada 4. janvārī [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]] Gustava Kluča un viņa sievas Edes, dzimušas Vilkas, ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Gustavs-Klucis/6000000166782910849 geni.com]&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]] (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Jānis Roberts Tillbergs|Jāņa Roberta Tillberga]].
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz [[Pēterburga|Petrogradu]], kur turpināja mācības [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola]]s darbnīcā. 1917. gadā piedalījās [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vēlāk arī [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsumā]].
[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija]]s 9. latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie [[Kazimirs Maļevičs|K. Maļeviča]]. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ''[[NKVD]]'' [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijas&quot;]] ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&amp;id=85338 |title=База данных &quot;ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг.&quot; |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107164818/http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&amp;id=85338 |archivedate={{dat|2017|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
[[Attēls:Gustavs Klucis - Construction - Google Art Project.jpg|thumb|270px|&quot;Konstrukcija&quot; (1921).]]
Iesākumā darbojies [[Glezniecība|glezniecībā]]. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis [[Plakāts|plakātus]], izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies &quot;Latviešu strēlnieku mākslas studijā&quot; [[Maskavas kremlis|kremlī]]. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas &quot;Oktobris&quot; dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies [[Latviešu kultūras un izglītības biedrība &quot;Prometejs&quot;|latviešu kultūras un izglītības biedrībā &quot;Prometejs&quot;]]. 1937. gadā noformēja [[Padomju Savienība|PSRS]] paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē [[Parīze|Parīzē]].
Sarakstījis teorētisku rakstu &quot;Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids&quot; (1931).

=== Izstādes ===
[[Attēls:51069082431 d9f2ab19c1 o.jpg|thumb|270x270px|Izstāde &quot;Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu&quot; [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] 2013. gadā.]]
Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes [[Maskava|Maskavā]] (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/moscow/aktualitates/34126-maskava-tretjakova-galerija-atklaj-izstadi-gustavs-klucis-tiesibas-uz-eksperimentu|title=Maskavā Tretjakova galerijā atklāj izstādi „Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu”|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2021-03-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;), [[Rīga|Rīgā]] (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), [[Valmiera|Valmierā]] (1971.), [[Kasele|Kaselē]] (1991.), [[Ņujorka|Ņujorkā]] (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci [[Valentīna Kulagina|Valentīnu Kulaginu]]), [[Strasbūra|Strasbūrā]] (2005.), [[Hāga|Hāgā]] (2008.).

== Piemiņai ==
* Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma [[Klucis — nepareizais latvietis|&quot;Nepareizais latvietis&quot;]] par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo mantojumu. Kinofilmas režisors ir [[Pēteris Krilovs]], producents [[Uldis Cekulis]], operators [[Andris Priedītis]].
* No 2008. gada 6. augusta [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
* 2017. gadā jaunizveidotā iela Skanstes apkaimē Rīgā, ir nosaukta [[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča vārdā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996.
* Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977.
* Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
* Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981
* Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20081012171720/http://classic.culture.lv/classic/GKlucis/Default.htm www.culture.lv — Gustavs Klucis]
* [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?1&amp;5&amp;view=shows-detail&amp;show_id=23 Gustava Kluča darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20080511021741/http://jauna.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/gustavs-klucis-uzvara Par kinofilmu &quot;Nepareizais latvietis&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20081212124548/http://collagemuseum.com/constructivism/klutsis.html The International Museum of Collage, Assemblage and Construction — Gustav Klutsis]
* [https://web.archive.org/web/20080304123459/http://www.artfira.com/site/ru/artist/0716a7966dbb99518a04aa07e6c6cc89 ArtFira.com — Густав КЛУЦИС]
* [https://web.archive.org/web/20080708203445/http://museum.icp.org/museum/exhibitions/klutsis_kulagina/ Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage After Constructivism]
* [http://www.answers.com/topic/gustav-klutsis Modern Design Dictionary: Gustav Klutsis]
* [https://web.archive.org/web/20081202142136/http://www.wwar.com/masters/k/klutsis-gustav.html Gustav Klutsis — Artwork Images, Exhibitions, Reviews]
* [https://web.archive.org/web/20080905173344/http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m0268/is_9_42/ai_n6081705 Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: International Center of Photography, New York]
* [https://www.moma.org/collection/browse_results.php?criteria=O%3AAD%3AE%3A12501&amp;page_number=4&amp;template_id=1&amp;sort_order=1 www.MoMa.org]
* [http://www.nationmaster.com/encyclopedia/Gustav-Klutsis NationMaster — Encyclopedia: Gustav Klutsis]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20161014065929/https://briviba.org/2015/11/13/fotomontaza-ka-jauns-agitmakslas-veids/ Gustava Kluča raksts &quot;Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids&quot; (latviski)]
* [https://web.archive.org/web/20160404002354/http://openleft.ru/?p=3902 &quot;Они уже были пост-национальны и пост-географичны&quot;. Intervija ar amerikāņu mākslas zinātnieci Ketlīnu Tahku (Kathleen Tahk) par latviešu strēlniekiem-māksliniekiem (krievu val.)]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klucis, Gustavs}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu grafikas dizaineri]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Krievu avangards]]
[[Kategorija:PSRS gleznotāji]]
[[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>mtnrhj5ed5cpm6xiv9eshz3knz4evro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Inženieri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>67002</id>
    <revision>
      <id>4540611</id>
      <parentid>1993868</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:28:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Inženiertehniskās profesijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4540611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="156" sha1="k6qrl77e2zogixxa1m3elmh2v9t3xuk" xml:space="preserve">{{Commonscat|Engineers|Inženieri}}

[[Kategorija:Inženierija| ]]
[[Kategorija:Cilvēki pēc nodarbošanās]]
[[Kategorija:Inženiertehniskās profesijas]]</text>
      <sha1>k6qrl77e2zogixxa1m3elmh2v9t3xuk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>22. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67220</id>
    <revision>
      <id>4540572</id>
      <parentid>4499225</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:46:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4540572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4925" sha1="2k0bc6ny6rtjlmpvhrh4ef4o4cc5s6a" xml:space="preserve">'''22. oktobris''' ir gada 295. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (296. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 70 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Airisa]], [[Irīda]], [[Īrisa (personvārds)|Īrisa]]

== Notikumi ==
* [[1303. gads]] — [[Benedikts XI]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[1859. gads]] — [[Spānija]] pieteica karu [[Maroka]]i.
* [[1895. gads]] — notika [[katastrofa Monparnasas stacijā]].
* [[1953. gads]] — [[Laosa]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[1950. gads]] — [[Argentīna]]s pilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] sākās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1954. gads]] — [[Brazīlija]]s pilsētā [[Riodežaneiro]] sākās [[1954. gada Pasaules čempionāts basketbolā|otrais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1960. gads]] — [[Mali]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[1964. gads]] — [[franči|franču]] rakstnieks un filozofs [[Žans Pols Sartrs]] atteicās no [[Nobela prēmija]]s.
* [[2008. gads]] — [[Indija]] palaida pirmo [[Mēness]] zondi ''[[Chandrayaan 1]]''.
* [[2014. gads]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], tika atklāts pasaulē pirmais [[Vikipēdijas piemineklis]].
* [[2020. gads]] — par [[Libāna]]s premjerministru kļuva [[Sāds Hariri]], nomainot [[Hasans Diabs|Hasanu Diabu]].

== Dzimuši ==
* [[1811. gads]] — [[Ferencs Lists]] (''Liszt Ferenc'', ''Franz Liszt''), vācu izcelsmes Ungārijas komponists (miris 1886. gadā)
* [[1844. gads]]:
** [[Sāra Bernāra]] (''Sarah Bernhardt''), franču aktrise (mirusi 1923. gadā)
** [[Luijs Rīels]] (''Louis Riel''), Kanādas politiķis (miris 1885. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Dominiks Gardērs]] (''Dominique Gardères''), franču jātnieks, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris ''nav zināms'')
* [[1881. gads]] — [[Klintons Deivisons]] (''Clinton Davisson''), ASV fiziķis (miris 1958. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Ivans Buņins]] (''Иван Бунин''), krievu rakstnieks (miris 1953. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Averkijs Hončarenko]] (''Аверкій Гончаренко''), ukraiņu karavīrs (miris 1980. gadā)
* [[1904. gads Latvijā|1904. gads]] — [[Kārlis Blaus]], latviešu tulkotājs (miris 1959. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Roberts Kapa]] (''Robert Capa''), ASV fotogrāfs (miris 1954. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Džoana Fonteina]] (''Joan Fontaine''), ASV aktrise (mirusi 2013. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Dorisa Lesinga]] (''Doris Lessing''), britu rakstniece (mirusi 2013. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Ļevs Jašins]] (''Лев Яшин''), PSRS futbolists (miris 1990. gadā)
* [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Antra Liedskalniņa]], latviešu aktrise (mirusi 2000. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Donalds Pītersons]] (''Donald Peterson''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Jans de Bonts]] (''Jan de Bont''), nīderlandiešu kinooperators un režisors
* [[1949. gads Latvijā|1949. gads]]:
** [[Ojārs Ēriks Kalniņš|Ojārs Kalniņš]], Latvijas sabiedriskais darbinieks un politiķis (miris 2021. gadā)
** [[Arsēns Vengers]] (''Arsène Wenger''), franču futbola treneris
* [[1962. gads]] — [[Bobs Odenkērks]] (''Robert Odenkirk''), ASV aktieris, komiķis un producents
* [[1969. gads]] — [[Spaiks Džonzs]] (''Spike Jonze''), amerikāņu kinorežisors
* [[1970. gads]] — [[Havjers Milejs]] (''Javier Milei''), Argentīnas prezidents

== Miruši ==
* [[1725. gads]] — [[Alesandro Skarlati]] (''Alessandro Scarlatti''), itāļu mūziķis (dzimis 1660. gadā)
* [[1854. gads]] — [[Jeremija Gothelfs]] (''Jeremias Gotthelf''), Šveices rakstnieks (dzimis 1797. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Jānis Cimze]], latviešu pedagogs un komponists (dzimis 1814. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Pols Sezans]] (''Paul Cézanne''), franču gleznotājs (dzimis 1839. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Vilhelms Vindelbands]] (''Wilhelm Windelband''), vācu filozofs (dzimis 1848. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Lisjēns Bodrjē]] (''Lucien Baudrier''), franču burātājs (dzimis 1861. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Artūrs Bleiks]] (''Arthur Blake''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1872. gadā)
* [[1965. gads]] — [[Pauls Tillihs]] (''Paul Tillich''), Vācijas un ASV teologs (dzimis 1886. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Kingslijs Emiss]] (''Kingsley Amis''), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (dzimis 1922. gadā)
* [[2017. gads]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (dzimis 1932. gadā)
* [[2024. gads]]:
** [[Diks Poups]] (''Dick Pope''), britu kinooperators (dzimis 1947. gadā)
** [[Linda Obsta]] (''Lynda Obst''), amerikāņu kinoproducente (dzimusi 1950. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Jasuo Fukuda]] (福田 康夫), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>2k0bc6ny6rtjlmpvhrh4ef4o4cc5s6a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turcijas televīzijas staciju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74053</id>
    <revision>
      <id>4540615</id>
      <parentid>4540299</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:52:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57418-94</username>
        <id>152455</id>
      </contributor>
      <comment>/* N */</comment>
      <origin>4540615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5604" sha1="hvf3cgr9zl14t45yckhy93zy4akrjg3" xml:space="preserve">'''Televīzija Turcijā''' pirmo reizi sāka raidīt 1967. gadā. Zemāk skatīt [[Turcija|Turcijā]] raidošās [[televīzija]]s stacijas.
{{TOC}}

== A ==
* ATA TV
* Actionmax (satelīts &quot;satelīts &quot;Digiturk&quot;&quot;)
* Akdeniz TV (reģionāla)
* Alo Arkadaş (tūlītējā ziņojumapmaiņa)
* Animal Planet Turkey (dokumentālas pārraides)
* Aquavision
* ART (Avrasya Radyo Televizyonu)
* ASTV [http://video.aol.com/video/turkey-astv-live/1912282]
* ATV Turkey (pieder Čaliku ģimenei, kam pieder arī laikraksts &quot;Sabah&quot;)
* ATV Avrupa
* Akilli TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== B ==
* BJK TV [http://video.aol.com/video/turkey-besiktas-tv-live/1912283] ([[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Bešiktašas sporta kluba]] stacija)
* BTV

== C ==
* Çay TV (reģionāla)
* Cem TV
* Cine5
* CNBC-e (ekonomika, ziņas un analītiski raidījumi)
* CNN TÜRK (ziņas un analītiski raidījumi)
* ComedyMax (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== D ==
* D Çocuk
* D Dizi
* D Max
* D Plus
* D Sinemax
* D Yeşilçam
* Discovery Channel Turkey (satelīts &quot;Digiturk&quot;) (dokumentālas pārraides)
* Disney Channel Turkey
* DiziMax (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Doğu TV (reģionāla)
* Dost TV
* DEHA TV (reģionāla)
* DRT(reģionāla)
* Dream Türk [http://video.aol.com/video/turkey-dream-turk-tv-live/1912284] (mūzika)
* Dream TV Turkey
* Düğün TV
* Düzgün TV

== E ==
* E2
* Edirne TV (reģionāla)
* Ege TV (reģionāla)
* El Max
* Euro D
* Euro Star
* Euro Türk
* Expo Channel TV (ekonomika, ziņas un analītiski raidījumi)
* Eyilik TV (reģionāla)
* Eurosport (var izvēlēties angļu vai turku valodā ar digitālās TV palīdzību)

== F ==
* FamilyMax (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Fashion TV Türkiye (mode)
* FB TV ([[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahčes sporta kluba]] stacija)
* Finest TV (reģionāla)
* Flash TV
* Fox Sports Türkiye (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Fox Kids

== G ==
* GoldMax (satelīts &quot;Digiturk&quot;), formerly known as PrimeMax
* GoldMax 2 (satelīts &quot;Digiturk&quot;), formerly known as PrimeMax 2
* Galatasaray TV (satelīti &quot;D-Smart&quot; un &quot;Turksat 1C&quot;; [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasarajas sporta kluba]] stacija)

== H ==
* Haber 7 (ziņas un analītiski raidījumi)
* Haber Türk (ziņas un analītiski raidījumi)
* Haberde Ne Var? (satelīts &quot;Digiturk&quot;) (pagaidām nedarbojas)
* Halay TV (reģionāla, mūzika)
* Hallmark Channel Turkey (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Hazir Kart Salon 2 (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Hilal TV (reģionāla)
* Home TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== I ==
* Iz TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== J ==
* Jetix Play (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Jetix Turkey (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Jojo TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== K ==
* Kanal 1
* Kanal 55 (reģionāla)
* Kanal 7
* Kanal 7 International
* Kanal A
* Kanal B (ziņas un analītiski raidījumi)
* Kanal C (reģionāla) (Music)
* Kanal D (pieder grupai kopā ar laikrakstiem &quot;Hürriyet&quot; un &quot;Milliyet&quot;)
* Kanal Türk
* Karadeniz TV (reģionāla)
* Kibris Genç TV (reģionāla)
* Klas TV (mūzika)
* Kon TV (reģionāla)
* Kral TV (populārākais mūzikas kanāls)
* Kanal 25 (reģionāla)

== L ==
* Lig TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== M ==
* Maxi TV (pagaidām nedarbojas)
* Mehtap TV [http://video.aol.com/video/turkey-mehtaptv-live/1912281] (reģionāla)
* Meltem TV (reģionāla)
* Memleketim TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Merkez TV (reģionāla)
* Mesaj TV
* MGM Movies (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* MegaMusic TV (reģionāla) (MegaMusic TV)
* Mobil Arena TV
* Mobil Arkadas
* MovieMax 1 (satelīts &quot;Digiturk&quot;) (pirmais mūzikas kanāls)
* MovieMax 2 (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* MTV Türkiye (mūzika)

== N ==
* NTV Europe (ziņas un analītiski raidījumi)
* NTV Turkey (ziņas un analītiski raidījumi)
* Number 1 TV (mūzika)
* Nur TV (reģionāla)
* National Geographic Channel (dokumentālas pārraides)
* NBA TV
* Ntvspor
* NOW TV (Turcija) (Bijušais FOX vai TGRT)

== O ==
* Olay TV

== P ==
* Phoenix CNE
* Platform TV
* Power Turk TV (mūzika)
* Playboy TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== R ==
* RetroMax (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== S ==
* S'Nek (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Salon 3 (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Salon Aktif (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Samanyolu TV (STV)
* Samanyolu TV World
* Samanyolu Haber TV
* Sesli Arkadas Servisi
* Sevince TV (reģionāla)
* Shopping TV
* Show MAX
* Show Turk
* Show TV (pieder Mehmetam Eminam Karamehmetam, mobilo tālruņu operatora &quot;Turkcell&quot; vadītājam)
* Showroom TV (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Showtime Turkey (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* SineKlasik 1 (DigiFunClub)
* SineKlasik 2 (DigiFunClub)
* Sky Turk (ziņas un analītiski raidījumi)
* Star TV Turkey

== T ==
* T &amp; R Channel (reģionāla)
* Tatlises TV (mūzika)
* Technology Channel
* TGRT (Tas pieder &quot;İhlas Holding&quot;, kas ir arī laikraksta &quot;Türkiye Gazetesi&quot; īpašnieks.)
* TGRT EU
* TGRT Haber (ziņas un analītiski raidījumi)
* TGRT Pazarlama
* TGRT Belgesel 
* TJK TV (zirgu skriešanas sacensības)
* Turcijas valsts televīzija — TRT (valsts stacija)
** TRT 1
** TRT 2 (kultūras un mākslas kanāls)
** TRT 3 (sports)
** TRT 4
** TRT 6
** TRT Çocuk
** TRT Haber (ziņas un analītiski raidījumi)
** TRT Gap
** TRT International
** TRT Türk
* Türk Ç (Music)
* Turkcell Salon 1 (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* Turkiye Jokey Kulubu
* TV5 Turkiye
* TV8 Turkey (ziņas un analītiski raidījumi)
* Türkmax

== U ==
* Ulusal Kanal (reģionāla)

== V ==
* V!VA Turkey (mūzika)
* VH1 (satelīts &quot;Digiturk&quot;)
* VTV Antalya

== X ==
* X TV Turkey (satelīts &quot;Digiturk&quot;)

== Y ==
* Yeni TV (reģionāla)
* Yeditepe TV (reģionāla)
* Yumurcak TV

== Z ==
* Zile TV (reģionāla)

{{Portāls2|Turcija}}
{{Turcijas tēmas}}

[[Kategorija:Turcijas plašsaziņas līdzekļi]]</text>
      <sha1>hvf3cgr9zl14t45yckhy93zy4akrjg3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4540554</id>
      <parentid>4539569</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:58:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4540554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1922" sha1="p2nbpny0ydgvi7pk2vfbgwv16wfp5qf" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28'').
* [[23. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21);
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''.
* [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''.
* [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''.
* [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725 ]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2'').</text>
      <sha1>p2nbpny0ydgvi7pk2vfbgwv16wfp5qf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4540559</id>
      <parentid>4539578</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:03:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4540559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4346" sha1="dj4xxdicj0w3tsqd262wv76vbgyh881" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[30. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[30. oktobris]] — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[2. novembris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-432]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[3. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-20]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[5. novembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[5. novembris]] — sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''.
* [[10. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-19]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[23. novembris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''.
* [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''.
* [[25. novembris]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 24]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''.
* Novembris — 40 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC6L]]''.
* Novembris — militārais pavadonis ''[[NROL-195]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
&lt;!--

* Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>dj4xxdicj0w3tsqd262wv76vbgyh881</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aston Villa FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82377</id>
    <revision>
      <id>4540451</id>
      <parentid>4528603</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:06:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8121" sha1="9ytci39fgb8zax25d4urtiipo0hmp0n" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #7A003C
| bg_color        = #94BEE5
| nos             = ''Aston Villa''
| logo            = [[Attēls:Aston Villa.png|145px]]
| pilns           = ''Aston Villa Football Club''
| iesauka         = ''Villans'', ''The Villa'',&lt;br /&gt;''The Lions'' (lauvas)
| pilsēta         = {{Vieta|Anglija|Birmingema}}
| dib             = 1874
| dib_mēn         = 11
| dib_dat         = 21
| dib_com         =
| stad            = ''[[Villa Park]]''
| ietilp          = 42 682
| prez            = {{flaga|Ēģipte}} Nāsefs Sevīriss
| tren            = {{flaga|Spānija}} [[Unajs Emerijs]]
| līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez             = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz             = 4. vieta
| pattern_la1 = _astonvilla2627h
| pattern_b1 = _astonvilla2627h
| pattern_ra1 = _astonvilla2627h
| pattern_sh1 = _astonvilla2627h
| pattern_so1 = _astonvilla2627hl
| leftarm1 = 69091C
| body1 = 69091C
| rightarm1 = 69091C
| shorts1 = BBD5F2
| socks1 = BBD5F2
| pattern_la2 = _astonvilla2627A
| pattern_b2 = _astonvilla2627A
| pattern_ra2 = _astonvilla2627A
| pattern_sh2 = _astonvilla2627A
| pattern_so2 = _astonvilla2627Al
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _astonvilla2627t
| pattern_b3 = _astonvilla2627t
| pattern_ra3 = _astonvilla2627t
| pattern_sh3 = _astonvilla2627h2
| pattern_so3 = _astonvilla2627h2l
| leftarm3 = BBD5F2
| body3 = BBD5F2
| rightarm3 = BBD5F2
| shorts3 = 69091C
| socks3 = 69091C
}}

'''''Aston Villa FC''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no Vitonas, [[Birmingema]]s, kurš 2019.—2020. gada sezonā spēlēs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Klubs dibināts 1874. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/a/aston_villa/default.stm|title=Aston Villa Football Club information |publisher=BBC|accessdate=2007-06-26}}&lt;/ref&gt; Mājas spēles aizvada ''[[Villa Park]]'' stadionā, kur ir 42 682 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.premierleague.com/page/aston-villa |title=Aston Villa football club |publisher=Premier League |accessdate=2008-09-15 |archive-date=2007-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071128014655/http://www.premierleague.com/page/aston-villa }}&lt;/ref&gt; Kluba lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] 1982. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1981/index.html |title=UEFA Champions League 1981/82 - History |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170713002854/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1981/index.html }}&lt;/ref&gt; Komanda ir septiņas reizes kļuvusi par Anglijas čempioniem (pirms Premjerlīgas izveides) un septiņas reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/HistoryHonours|title=Honours |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=Aston Villa FC }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2026|9|7||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/teams|title=Players|website=avfc.co.uk|language=en|access-date={{dat|2026|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=JPN |pos=GK |name=[[Zaions Sudzuki]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=POL |pos=DF |name=[[Metijs Kešs]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=SWE |pos=DF |name=[[Viktors Lindelēfs]]}}
{{fs player|no= 4|nat=ENG |pos=DF |name=[[Teilors Hārvuds-Belliss]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=ENG |pos=DF |name=[[Tairons Mingss]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ENG |pos=MF |name=[[Ross Bārklijs]]}}
{{fs player|no= 7|nat=SCO |pos=MF |name=[[Džons Makgins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 8|nat=FRA |pos=MF |name=[[Bubakars Kamara]]}}
{{fs player|no=10|nat=ARG |pos=MF |name=[[Emiljano Buendija]]}}
{{fs player|no=11|nat=SEN |pos=FW |name=[[Nikolass Džeksons]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=DF|name=[[Mateo Rudžēri]]}}
{{fs player|no=14|nat=ESP |pos=DF |name=[[Pau Torress]]}}
{{fs player|no=17|nat=ARG|pos=FW|name=[[Alehandro Garnačo]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}}
{{fs player|no=18|nat=ENG |pos=FW |name=[[Tamijs Eibrahams]]}}
{{fs player|no=19|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ibrahims Mbaje]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=20|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džamaldīns Džimo-Aloba]]}}
{{fs player|no=22|nat=NED |pos=DF |name=[[Ians Mātsens]]}}
{{Fs player|no=24|nat=BEL |pos=MF |name=[[Amadu Onana]]}}
{{fs player|no=26|nat=NED |pos=MF |name=[[Lamars Bogards]]}}
{{fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]}}
{{fs player|no=29|nat=COD|pos=DF|name=[[Ārons Van-Bisaks]]|other=īrē no [[West Ham United F.C.|West Ham United]]}}
{{fs player|no=35|nat=BRA|pos=MF|name=[[Žuau Gomiss]]}}
{{Fs player|no=39|nat=ENG|pos=FW|name=[[Braiens Madžo]]}}
{{Fs player|no=40|nat=NED |pos=GK |name=[[Marko Bizots]]}}
{{Fs player|no=42|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džeimss Raits]]}}
{{fs player|no=44|nat=SUI|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]}}
{{fs player|no=47|nat=BRA |pos=FW |name=[[Alisons Edvards|Alisons]]}}
{{fs player|no=48|nat=SEN|pos=DF|name=[[Modu Keba Sisē]]}}
{{fs player|no=53|nat=ENG |pos=MF |name=[[Džordžs Hemingss]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (7): 1893–94, 1895–96, 1896–97, 1898–99, 1899–1900, 1909–10, 1980–81
** Vicečempioni (10): 1888–89, 1902–03, 1907–08, 1910–11, 1912–13, 1913–14, 1930–31, 1932–33, 1989–90, 1992–93
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1937–38, 1959–60 
** Vicečempioni (2): 1974–75, 1987–88
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1886–87, 1894–95, 1896–97, 1904–05, 1912–13, 1919–20, 1956–57
** Finālisti (4): 1891–92, 1923–24, 1999–2000, 2014–15 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1960–61, 1974–75, 1976–77, 1993–94, 1995–96 
** Finālisti (4): 1962–63, 1970–71, 2009–10, 2019–20
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1981
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1981–82
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1982
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2001
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (1): 1982

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.avfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C.| ]]
[[Kategorija:Birmingema]]</text>
      <sha1>9ytci39fgb8zax25d4urtiipo0hmp0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85514</id>
    <revision>
      <id>4540652</id>
      <parentid>4540370</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T07:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4540652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63162" sha1="bm6w9q2ph471czc2pn8rxxvu34m9fba" xml:space="preserve">{{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}}
{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Share The Moment&quot;''
|attēls                 = ESC 2010 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2010|5|29|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2010|5|25|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2010|5|27|N}}
|vadītājs (i)           = Eriks Solbakens&lt;br /&gt;Haedija Jatou Ndži&lt;br /&gt;Nadja Hasnaoui&lt;ref name=&quot;Hosts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}&lt;/ref&gt;
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Norvēģija}} NRK
|vieta                  = [[Telenor arēna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]''
|balsošanas sistēma = 
|dalībvalstis = 39 valstis&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&amp;_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]&lt;/ref&gt;
|valstis, kas debitē = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}}
|valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}&lt;br /&gt;{{ESC|Čehija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|nulle punktu = 
|viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|map = ESC 2010 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā
|koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]]
|nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]]
}}
'''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt; Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai.

[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

[[Andora]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Ungārija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Melnkalne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā.

== Arēna ==
{{pamatraksts|Telenor arēna}}
2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]].

Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&amp;_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;

=== Vizuālais izskats ===
NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&amp;_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis.

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=20% | 1. grupa
! width=20% | 2. grupa
! width=20% | 3. grupa
! width=20% | 4. grupa
! width=20% | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]''
| ''Siren''
| &quot;Sirēna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 39
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]]
| ''Horehronie''
| —
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kuunkuiskaajat]]''
| ''Työlki ellää''
| &quot;Viens arī var strādāt dzīvošanai&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| &quot;Kādēļ?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Polija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Poļu valoda|Poļu]]
| [[Marcins Mroziņskis]]
| ''Legenda''
| &quot;Leģenda&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| &quot;Mans sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 89
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Ģoko Taneski]]
| ''Jas ja imam silata &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man ir spēks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[InCulto]]''
| ''East European Funk''
| &quot;Austrumeiropas fanks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Mihaels fon der Heide]]
| ''Il pleut de l'or''
| &quot;Līst zelts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Anna Bergendāla]]
| ''This Is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| &quot;Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]]
| ''Narodnozabavni rock''
| &quot;Folkroks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| &quot;Tu esi mans eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Feminnem]]''
| ''Lako je sve''
| &quot;Viss ir vienkārši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 118
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā četrienieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;lielā četrinieka&quot; valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Daniels Dihess]]
| ''Algo pequeñito''
| &quot;Daudz mazāks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Didriks Solli-Tangens]]
| ''My Heart Is Yours''
| &quot;Mana sirds pieder Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 143
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 140
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Džošs Dubovijs]]
| ''That Sounds Good to Me''
| &quot;Izklausās labi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 108
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Francija}}
| Franču''
| [[Žesī Matadors]]
| ''Allez Ola Olé''
| &quot;Dzīvāk! Ola Ole!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]
| ''[[Satellite]]''
| &quot;Satelīts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 246
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Rumānija}}
# {{ESC|Īrija}}
# {{ESC|Vācija}}
# {{ESC|Serbija}}
# {{ESC|Albānija}}
# {{ESC|Turcija}}
# {{ESC|Horvātija}}
# {{ESC|Polija}}
# {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
# {{ESC|Somija}}
# {{ESC|Slovēnija}}
# {{ESC|Igaunija}}
# {{ESC|Krievija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Portugāle}}
# {{ESC|Azerbaidžāna}}
# {{ESC|Grieķija}}
# {{ESC|Islande}}
# {{ESC|Dānija}}
# {{ESC|Francija}}
# {{ESC|Spānija}}
# {{ESC|Slovākija}}
# {{ESC|Bulgārija}}
# {{ESC|Ukraina}}
# {{ESC|Latvija}}
# {{ESC|Malta}}
# {{ESC|Norvēģija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Kipra}}
# {{ESC|Lietuva}}
# {{ESC|Baltkrievija}}
# {{ESC|Šveice}}
# {{ESC|Beļģija}}
# {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
# {{ESC|Nīderlande}}
# {{ESC|Izraēla}}
# {{ESC|Maķedonija}}
# {{ESC|Moldova}}
# {{ESC|Gruzija}}
# {{ESC|Zviedrija}}
# {{ESC|Armēnija}}
{{Col-end}}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 167
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 165
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 149
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 123
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 89
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 96
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| {{ESC|Somija}}
| 69
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 59{{efn|Kaut arī Baltkrievija un Bosnijas un Hercegovina ieguva astoto vietu, Bosnija un Hercegovina ieguva vairāk augstākos punktus no nacionālajām žūrijām.|name=8SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 59{{efn|name=8SF}}
| {{ESC|Igaunija}}
| 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 58
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| {{ESC|Maķedonija}}
| 62
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Somija}}
| 49
| {{ESC|Polija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Malta}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 47
| {{ESC|Malta}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Polija}}
| 44
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
| {{ESC|Polija}}
| 38
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Igaunija}}
| 39
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 41
| {{ESC|Slovākija}}
| 34
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| 37
| {{ESC|Somija}}
| 37
| {{ESC|Maķedonija}}
| 30
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Slovākija}}
| 24
| {{ESC|Slovākija}}
| 25
| {{ESC|Igaunija}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Latvija}}
| 15
| {{ESC|Latvija}}
| 12
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 7 ||  || 4 || 8 || 7 || 10 ||  || 3 ||  || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 ||  || 3 || 1 ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 5 ||  ||  || 1 || 1 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 49 ||  || 3 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  || 1 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 ||  ||  || 6 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 2 || 10 ||  || 3 || '''12''' || 4 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 1 || 2 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 3 || 7 || 5 ||  || 8 || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 6 ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || '''12''' || 1 || 1 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 ||  || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 76 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || '''12''' ||  || 10 || 2 || 5 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 ||  || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 89 || 5 ||  || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 7 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 4 || 1 ||  || 1 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 6 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 ||  || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 118
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 117
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 126
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 119
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 106
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 89
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 88
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 101
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 80
| {{ESC|Lietuva}}
| 65
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67{{efn|Neskatoties uz to, ka Īrija un Kipra saņēma vienādu punktu skaitu, Īrija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Kipra.|name=9SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
| {{ESC|Zviedrija}}
| 64
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67{{efn|name=9SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| 62
| {{ESC|Zviedrija}}
| 76
| {{ESC|Nīderlande}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Lietuva}}
| 44
| {{ESC|Horvātija}}
| 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| 33
| {{ESC|Lietuva}}
| 27
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Nīderlande}}
| 29
| {{ESC|Nīderlande}}
| 26
| {{ESC|Horvātija}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Bulgārija}}
| 19
| {{ESC|Bulgārija}}
| 25
| {{ESC|Bulgārija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Slovēnija}}
| 6
| {{ESC|Šveice}}
| 14
| {{ESC|Slovēnija}}
| 11
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Šveice}}
| 2
| {{ESC|Slovēnija}}
| 5
| {{ESC|Šveice}}
| 1
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 2 || 1 || 8 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 5 ||  || 8 || 10 || 10 ||  ||  || 8 || '''12''' ||  || 10 || 4 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 71 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 ||  || 1 || 4 ||  || 5 ||  || 7 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 101 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 3 || 3 ||  || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 1 ||  || 5 ||  || 1 || 2 ||  || 2 || '''12''' || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 113 || 2 ||  || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  ||  || 4 || 4 || 2 || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 ||  ||  ||  || 1 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || 6 || 4 || 8 ||  || 4 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  || 8 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 ||  || 1 || 6 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 7 ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 ||  || 6 || 3 || 4 ||  || 6 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  || 7 ||  || 2 || 7 ||  || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 ||  || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 8 ||  ||  || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' ||  || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}}
|- 
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 145 ||  || 3 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 4 || 2 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 ||  || 6 || 2 || 5 ||  ||  || 7 || 3 || 7 || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 2 || 4 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 4 || 2 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 ||  ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  ||  || '''12''' || 6 || 8 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  || 3 || 5 || 5 ||  || 6 || 10 || 10 || 7 ||  || 10 ||  || 1 || 4 || 10 || 3 ||  || 7 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  || 7 ||  ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 7 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 140 || 7 ||  || 8 || 10 || '''12''' || 3 ||  || 1 || 6 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  || 4 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || '''12''' || '''12''' || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 ||  || 5 ||  ||  ||  || 5 || 7 || 4 || 4 ||  || 1 || 8 || 10 ||  || 8 || 5 || 2 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 7 ||  ||  || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 ||  ||  || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 10 || 3 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 6 || '''12''' || 3 ||  || 10 || 8 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 ||  || 10 ||  || 5 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 1 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 5 || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |   || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 108 || 5 ||  ||  || 7 ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 10 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  || 6 || 6 || 10 ||  ||  || 5 || 7 || 2 ||  || 8 || 7 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 ||  || 6 || 3 || 4 ||  ||  || 3 ||  || 3 || 8 || 3 || 1 ||  || 7 ||  || 8 || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 4 || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 162 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  || 6 || 5 || 2 ||  || 6 || 2 ||  || 7 ||  || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 ||  || 10 || 1 ||  || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 ||  || 8 || 5 || 8 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 10 || 8 ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 10 ||  ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 6 ||  || 7 || 1 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 5 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 246 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 ||  || '''12''' || 10 || 4 || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 43 ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  || 3 ||  ||  || 5 || 2 ||  || 8 ||  ||  || 3 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 149 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 2 || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 7 ||  ||  || 10 || 8 || 8 ||  || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 ||  ||  || 8 || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2010]]
* [[Eesti Laul 2010]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>bm6w9q2ph471czc2pn8rxxvu34m9fba</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540681</id>
      <parentid>4540652</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:37:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4540681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66824" sha1="hmd38yvd541rjc1j29ttb09fqoprdqm" xml:space="preserve">{{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}}
{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Share The Moment&quot;''
|attēls                 = ESC 2010 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2010|5|29|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2010|5|25|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2010|5|27|N}}
|vadītājs (i)           = Eriks Solbakens&lt;br /&gt;Haedija Jatou Ndži&lt;br /&gt;Nadja Hasnaoui&lt;ref name=&quot;Hosts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}&lt;/ref&gt;
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Norvēģija}} NRK
|vieta                  = [[Telenor arēna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]''
|balsošanas sistēma = 
|dalībvalstis = 39 valstis&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&amp;_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]&lt;/ref&gt;
|valstis, kas debitē = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}}
|valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}&lt;br /&gt;{{ESC|Čehija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|nulle punktu = 
|viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|map = ESC 2010 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā
|koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]]
|nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]]
}}
'''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt; Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai.

[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

[[Andora]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Ungārija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Melnkalne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā.

== Arēna ==
{{pamatraksts|Telenor arēna}}
2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]].

Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&amp;_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;

=== Vizuālais izskats ===
NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&amp;_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis.

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=20% | 1. grupa
! width=20% | 2. grupa
! width=20% | 3. grupa
! width=20% | 4. grupa
! width=20% | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]''
| ''Siren''
| &quot;Sirēna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 39
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]]
| ''Horehronie''
| —
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kuunkuiskaajat]]''
| ''Työlki ellää''
| &quot;Viens arī var strādāt dzīvošanai&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| &quot;Kādēļ?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Polija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Poļu valoda|Poļu]]
| [[Marcins Mroziņskis]]
| ''Legenda''
| &quot;Leģenda&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| &quot;Mans sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 89
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Ģoko Taneski]]
| ''Jas ja imam silata &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man ir spēks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[InCulto]]''
| ''East European Funk''
| &quot;Austrumeiropas fanks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Mihaels fon der Heide]]
| ''Il pleut de l'or''
| &quot;Līst zelts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Anna Bergendāla]]
| ''This Is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| &quot;Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]]
| ''Narodnozabavni rock''
| &quot;Folkroks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| &quot;Tu esi mans eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Feminnem]]''
| ''Lako je sve''
| &quot;Viss ir vienkārši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 118
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā četrienieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;lielā četrinieka&quot; valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Daniels Dihess]]
| ''Algo pequeñito''
| &quot;Daudz mazāks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Didriks Solli-Tangens]]
| ''My Heart Is Yours''
| &quot;Mana sirds pieder Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 143
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 140
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Džošs Dubovijs]]
| ''That Sounds Good to Me''
| &quot;Izklausās labi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 108
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Francija}}
| Franču''
| [[Žesī Matadors]]
| ''Allez Ola Olé''
| &quot;Dzīvāk! Ola Ole!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]
| ''[[Satellite]]''
| &quot;Satelīts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 246
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Rumānija}}
# {{ESC|Īrija}}
# {{ESC|Vācija}}
# {{ESC|Serbija}}
# {{ESC|Albānija}}
# {{ESC|Turcija}}
# {{ESC|Horvātija}}
# {{ESC|Polija}}
# {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
# {{ESC|Somija}}
# {{ESC|Slovēnija}}
# {{ESC|Igaunija}}
# {{ESC|Krievija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Portugāle}}
# {{ESC|Azerbaidžāna}}
# {{ESC|Grieķija}}
# {{ESC|Islande}}
# {{ESC|Dānija}}
# {{ESC|Francija}}
# {{ESC|Spānija}}
# {{ESC|Slovākija}}
# {{ESC|Bulgārija}}
# {{ESC|Ukraina}}
# {{ESC|Latvija}}
# {{ESC|Malta}}
# {{ESC|Norvēģija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Kipra}}
# {{ESC|Lietuva}}
# {{ESC|Baltkrievija}}
# {{ESC|Šveice}}
# {{ESC|Beļģija}}
# {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
# {{ESC|Nīderlande}}
# {{ESC|Izraēla}}
# {{ESC|Maķedonija}}
# {{ESC|Moldova}}
# {{ESC|Gruzija}}
# {{ESC|Zviedrija}}
# {{ESC|Armēnija}}
{{Col-end}}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 167
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 165
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 149
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 123
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 89
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 96
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| {{ESC|Somija}}
| 69
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 59{{efn|Kaut arī Baltkrievija un Bosnijas un Hercegovina ieguva astoto vietu, Bosnija un Hercegovina ieguva vairāk augstākos punktus no nacionālajām žūrijām.|name=8SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 59{{efn|name=8SF}}
| {{ESC|Igaunija}}
| 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 58
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| {{ESC|Maķedonija}}
| 62
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Somija}}
| 49
| {{ESC|Polija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Malta}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 47
| {{ESC|Malta}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Polija}}
| 44
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
| {{ESC|Polija}}
| 38
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Igaunija}}
| 39
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 41
| {{ESC|Slovākija}}
| 34
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| 37
| {{ESC|Somija}}
| 37
| {{ESC|Maķedonija}}
| 30
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Slovākija}}
| 24
| {{ESC|Slovākija}}
| 25
| {{ESC|Igaunija}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Latvija}}
| 15
| {{ESC|Latvija}}
| 12
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 7 ||  || 4 || 8 || 7 || 10 ||  || 3 ||  || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 ||  || 3 || 1 ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 5 ||  ||  || 1 || 1 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 49 ||  || 3 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  || 1 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 ||  ||  || 6 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 2 || 10 ||  || 3 || '''12''' || 4 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 1 || 2 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 3 || 7 || 5 ||  || 8 || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 6 ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || '''12''' || 1 || 1 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 ||  || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 76 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || '''12''' ||  || 10 || 2 || 5 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 ||  || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 89 || 5 ||  || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 7 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 4 || 1 ||  || 1 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 6 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 ||  || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 118
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 117
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 126
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 119
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 106
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 89
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 88
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 101
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 80
| {{ESC|Lietuva}}
| 65
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67{{efn|Neskatoties uz to, ka Īrija un Kipra saņēma vienādu punktu skaitu, Īrija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Kipra.|name=9SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
| {{ESC|Zviedrija}}
| 64
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67{{efn|name=9SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| 62
| {{ESC|Zviedrija}}
| 76
| {{ESC|Nīderlande}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Lietuva}}
| 44
| {{ESC|Horvātija}}
| 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| 33
| {{ESC|Lietuva}}
| 27
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Nīderlande}}
| 29
| {{ESC|Nīderlande}}
| 26
| {{ESC|Horvātija}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Bulgārija}}
| 19
| {{ESC|Bulgārija}}
| 25
| {{ESC|Bulgārija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Slovēnija}}
| 6
| {{ESC|Šveice}}
| 14
| {{ESC|Slovēnija}}
| 11
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Šveice}}
| 2
| {{ESC|Slovēnija}}
| 5
| {{ESC|Šveice}}
| 1
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 2 || 1 || 8 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 5 ||  || 8 || 10 || 10 ||  ||  || 8 || '''12''' ||  || 10 || 4 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 71 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 ||  || 1 || 4 ||  || 5 ||  || 7 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 101 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 3 || 3 ||  || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 1 ||  || 5 ||  || 1 || 2 ||  || 2 || '''12''' || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 113 || 2 ||  || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  ||  || 4 || 4 || 2 || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 ||  ||  ||  || 1 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || 6 || 4 || 8 ||  || 4 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  || 8 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 ||  || 1 || 6 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 7 ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 ||  || 6 || 3 || 4 ||  || 6 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  || 7 ||  || 2 || 7 ||  || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 ||  || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 8 ||  ||  || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' ||  || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}}
|- 
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Vācija}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 246
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Vācija}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 187
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Vācija}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 243
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| {{ESC|Turcija}}
| 170
| {{ESC|Beļģija}}
| 185
| {{ESC|Turcija}}
| 177
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}}
| 162
| {{ESC|Rumānija}}
| 167
| {{ESC|Dānija}}
| 174
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| {{ESC|Dānija}}
| 149
| {{ESC|Gruzija}}
| 160
| {{ESC|Armēnija}}
| 166
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 145
| {{ESC|Izraēla}}
| 134
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 161
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| {{ESC|Beļģija}}
| 143
| {{ESC|Ukraina}}
| 129
| {{ESC|Rumānija}}
| 155
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| {{ESC|Armēnija}}
| 141
| {{ESC|Dānija}}
| 121
| {{ESC|Grieķija}}
| 152
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| {{ESC|Grieķija}}
| 140
| {{ESC|Turcija}}
| 119
| {{ESC|Francija}}
| 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| {{ESC|Gruzija}}
| 136
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 116
| {{ESC|Gruzija}}
| 127
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| {{ESC|Ukraine}}
| 108
| {{ESC|Armēnija}}
| 116
| {{ESC|Serbija}}
| 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Krievija}}
| 90
| {{ESC|Grieķija}}
| 110
| {{ESC|Krievija}}
| 107
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Francija}}
| 82
| {{ESC|Albānija}}
| 97
| {{ESC|Spānija}}
| 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Serbija}}
| 72
| {{ESC|Portugāle}}
| 69
| {{ESC|Ukraina}}
| 94
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Izraēla}}
| 71
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 65
| {{ESC|Beļģija}}
| 76
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Spānija}}
| 68
| {{ESC|Krievija}}
| 63
| {{ESC|Islande}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Albānija}}
| 62
| {{ESC|Īrija}}
| 62
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 35
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 51
| {{ESC|Norvēģija}}
| 61
| {{ESC|Albānija}}
| 35
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 43
| {{ESC|Kipra}}
| 57
| {{ESC|Moldova}}
| 28
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Islande}}
| 41
| {{ESC|Islande}}
| 57
| {{ESC|Izraēla}}
| 27
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 20
| {{ESC|Norvēģija}}
| 35
| {{ESC|Spānija}}
| 43
| {{ESC|Portugāle}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 21
| {{ESC|Kipra}}
| 27
| {{ESC|Serbija}}
| 37
| {{ESC|Norvēģija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 22
| {{ESC|Moldova}}
| 27
| {{ESC|Francija}}
| 34
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 23
| {{ESC|Īrija}}
| 25
| {{ESC|Moldova}}
| 33
| {{ESC|Kipra}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 24
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 18
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 22
| {{ESC|Īrija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 25
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 10
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 18
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 7
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 145 ||  || 3 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 4 || 2 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 ||  || 6 || 2 || 5 ||  ||  || 7 || 3 || 7 || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 2 || 4 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 4 || 2 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 ||  ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  ||  || '''12''' || 6 || 8 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  || 3 || 5 || 5 ||  || 6 || 10 || 10 || 7 ||  || 10 ||  || 1 || 4 || 10 || 3 ||  || 7 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  || 7 ||  ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 7 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 140 || 7 ||  || 8 || 10 || '''12''' || 3 ||  || 1 || 6 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  || 4 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || '''12''' || '''12''' || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 ||  || 5 ||  ||  ||  || 5 || 7 || 4 || 4 ||  || 1 || 8 || 10 ||  || 8 || 5 || 2 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 7 ||  ||  || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 ||  ||  || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 10 || 3 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 6 || '''12''' || 3 ||  || 10 || 8 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 ||  || 10 ||  || 5 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 1 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 5 || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |   || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 108 || 5 ||  ||  || 7 ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 10 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  || 6 || 6 || 10 ||  ||  || 5 || 7 || 2 ||  || 8 || 7 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 ||  || 6 || 3 || 4 ||  ||  || 3 ||  || 3 || 8 || 3 || 1 ||  || 7 ||  || 8 || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 4 || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 162 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  || 6 || 5 || 2 ||  || 6 || 2 ||  || 7 ||  || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 ||  || 10 || 1 ||  || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 ||  || 8 || 5 || 8 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 10 || 8 ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 10 ||  ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 6 ||  || 7 || 1 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 5 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 246 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 ||  || '''12''' || 10 || 4 || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 43 ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  || 3 ||  ||  || 5 || 2 ||  || 8 ||  ||  || 3 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 149 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 2 || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 7 ||  ||  || 10 || 8 || 8 ||  || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 ||  ||  || 8 || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2010]]
* [[Eesti Laul 2010]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>hmd38yvd541rjc1j29ttb09fqoprdqm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540682</id>
      <parentid>4540681</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:38:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4540682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66813" sha1="962lf45j5gp8oa8ccalpmfhg4phbcwj" xml:space="preserve">{{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Share The Moment&quot;''
|attēls                 = ESC 2010 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2010|5|29|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2010|5|25|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2010|5|27|N}}
|vadītājs (i)           = Eriks Solbakens&lt;br /&gt;Haedija Jatou Ndži&lt;br /&gt;Nadja Hasnaoui&lt;ref name=&quot;Hosts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}&lt;/ref&gt;
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Norvēģija}} NRK
|vieta                  = [[Telenor arēna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]''
|balsošanas sistēma = 
|dalībvalstis = 39 valstis&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&amp;_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]&lt;/ref&gt;
|valstis, kas debitē = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}}
|valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}&lt;br /&gt;{{ESC|Čehija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|nulle punktu = 
|viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|map = ESC 2010 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā
|koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]]
|nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]]
}}
'''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt; Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai.

[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

[[Andora]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Ungārija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Melnkalne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā.

== Arēna ==
{{pamatraksts|Telenor arēna}}
2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]].

Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&amp;_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;

=== Vizuālais izskats ===
NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&amp;_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis.

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=20% | 1. grupa
! width=20% | 2. grupa
! width=20% | 3. grupa
! width=20% | 4. grupa
! width=20% | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]''
| ''Siren''
| &quot;Sirēna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 39
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]]
| ''Horehronie''
| —
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kuunkuiskaajat]]''
| ''Työlki ellää''
| &quot;Viens arī var strādāt dzīvošanai&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| &quot;Kādēļ?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Polija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Poļu valoda|Poļu]]
| [[Marcins Mroziņskis]]
| ''Legenda''
| &quot;Leģenda&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| &quot;Mans sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 89
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Ģoko Taneski]]
| ''Jas ja imam silata &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man ir spēks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[InCulto]]''
| ''East European Funk''
| &quot;Austrumeiropas fanks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Mihaels fon der Heide]]
| ''Il pleut de l'or''
| &quot;Līst zelts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Anna Bergendāla]]
| ''This Is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| &quot;Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]]
| ''Narodnozabavni rock''
| &quot;Folkroks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| &quot;Tu esi mans eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Feminnem]]''
| ''Lako je sve''
| &quot;Viss ir vienkārši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 118
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā četrienieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;lielā četrinieka&quot; valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Daniels Dihess]]
| ''Algo pequeñito''
| &quot;Daudz mazāks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Didriks Solli-Tangens]]
| ''My Heart Is Yours''
| &quot;Mana sirds pieder Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 143
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 140
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Džošs Dubovijs]]
| ''That Sounds Good to Me''
| &quot;Izklausās labi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 108
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Francija}}
| Franču''
| [[Žesī Matadors]]
| ''Allez Ola Olé''
| &quot;Dzīvāk! Ola Ole!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]
| ''[[Satellite]]''
| &quot;Satelīts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 246
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Rumānija}}
# {{ESC|Īrija}}
# {{ESC|Vācija}}
# {{ESC|Serbija}}
# {{ESC|Albānija}}
# {{ESC|Turcija}}
# {{ESC|Horvātija}}
# {{ESC|Polija}}
# {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
# {{ESC|Somija}}
# {{ESC|Slovēnija}}
# {{ESC|Igaunija}}
# {{ESC|Krievija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Portugāle}}
# {{ESC|Azerbaidžāna}}
# {{ESC|Grieķija}}
# {{ESC|Islande}}
# {{ESC|Dānija}}
# {{ESC|Francija}}
# {{ESC|Spānija}}
# {{ESC|Slovākija}}
# {{ESC|Bulgārija}}
# {{ESC|Ukraina}}
# {{ESC|Latvija}}
# {{ESC|Malta}}
# {{ESC|Norvēģija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Kipra}}
# {{ESC|Lietuva}}
# {{ESC|Baltkrievija}}
# {{ESC|Šveice}}
# {{ESC|Beļģija}}
# {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
# {{ESC|Nīderlande}}
# {{ESC|Izraēla}}
# {{ESC|Maķedonija}}
# {{ESC|Moldova}}
# {{ESC|Gruzija}}
# {{ESC|Zviedrija}}
# {{ESC|Armēnija}}
{{Col-end}}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 167
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 165
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 149
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 123
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 89
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 96
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| {{ESC|Somija}}
| 69
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 59{{efn|Kaut arī Baltkrievija un Bosnijas un Hercegovina ieguva astoto vietu, Bosnija un Hercegovina ieguva vairāk augstākos punktus no nacionālajām žūrijām.|name=8SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 59{{efn|name=8SF}}
| {{ESC|Igaunija}}
| 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 58
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| {{ESC|Maķedonija}}
| 62
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Somija}}
| 49
| {{ESC|Polija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Malta}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 47
| {{ESC|Malta}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Polija}}
| 44
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
| {{ESC|Polija}}
| 38
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Igaunija}}
| 39
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 41
| {{ESC|Slovākija}}
| 34
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| 37
| {{ESC|Somija}}
| 37
| {{ESC|Maķedonija}}
| 30
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Slovākija}}
| 24
| {{ESC|Slovākija}}
| 25
| {{ESC|Igaunija}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Latvija}}
| 15
| {{ESC|Latvija}}
| 12
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 7 ||  || 4 || 8 || 7 || 10 ||  || 3 ||  || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 ||  || 3 || 1 ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 5 ||  ||  || 1 || 1 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 49 ||  || 3 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  || 1 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 ||  ||  || 6 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 2 || 10 ||  || 3 || '''12''' || 4 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 1 || 2 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 3 || 7 || 5 ||  || 8 || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 6 ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || '''12''' || 1 || 1 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 ||  || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 76 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || '''12''' ||  || 10 || 2 || 5 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 ||  || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 89 || 5 ||  || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 7 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 4 || 1 ||  || 1 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 6 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 ||  || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 118
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 117
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 126
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 119
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 106
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 89
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 88
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 101
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 80
| {{ESC|Lietuva}}
| 65
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67{{efn|Neskatoties uz to, ka Īrija un Kipra saņēma vienādu punktu skaitu, Īrija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Kipra.|name=9SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
| {{ESC|Zviedrija}}
| 64
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67{{efn|name=9SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| 62
| {{ESC|Zviedrija}}
| 76
| {{ESC|Nīderlande}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Lietuva}}
| 44
| {{ESC|Horvātija}}
| 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Izraēla}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| 33
| {{ESC|Lietuva}}
| 27
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Nīderlande}}
| 29
| {{ESC|Nīderlande}}
| 26
| {{ESC|Horvātija}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Bulgārija}}
| 19
| {{ESC|Bulgārija}}
| 25
| {{ESC|Bulgārija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Slovēnija}}
| 6
| {{ESC|Šveice}}
| 14
| {{ESC|Slovēnija}}
| 11
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Šveice}}
| 2
| {{ESC|Slovēnija}}
| 5
| {{ESC|Šveice}}
| 1
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 2 || 1 || 8 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 5 ||  || 8 || 10 || 10 ||  ||  || 8 || '''12''' ||  || 10 || 4 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 71 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 ||  || 1 || 4 ||  || 5 ||  || 7 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 101 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 3 || 3 ||  || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 1 ||  || 5 ||  || 1 || 2 ||  || 2 || '''12''' || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 113 || 2 ||  || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  ||  || 4 || 4 || 2 || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 ||  ||  ||  || 1 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || 6 || 4 || 8 ||  || 4 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  || 8 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 ||  || 1 || 6 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 7 ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 ||  || 6 || 3 || 4 ||  || 6 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  || 7 ||  || 2 || 7 ||  || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 ||  || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 8 ||  ||  || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' ||  || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}}
|- 
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Vācija}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 246
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Vācija}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 187
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Vācija}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 243
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| {{ESC|Turcija}}
| 170
| {{ESC|Beļģija}}
| 185
| {{ESC|Turcija}}
| 177
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}}
| 162
| {{ESC|Rumānija}}
| 167
| {{ESC|Dānija}}
| 174
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| {{ESC|Dānija}}
| 149
| {{ESC|Gruzija}}
| 160
| {{ESC|Armēnija}}
| 166
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 145
| {{ESC|Izraēla}}
| 134
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 161
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| {{ESC|Beļģija}}
| 143
| {{ESC|Ukraina}}
| 129
| {{ESC|Rumānija}}
| 155
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| {{ESC|Armēnija}}
| 141
| {{ESC|Dānija}}
| 121
| {{ESC|Grieķija}}
| 152
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| {{ESC|Grieķija}}
| 140
| {{ESC|Turcija}}
| 119
| {{ESC|Francija}}
| 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| {{ESC|Gruzija}}
| 136
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 116
| {{ESC|Gruzija}}
| 127
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| {{ESC|Ukraine}}
| 108
| {{ESC|Armēnija}}
| 116
| {{ESC|Serbija}}
| 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Krievija}}
| 90
| {{ESC|Grieķija}}
| 110
| {{ESC|Krievija}}
| 107
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Francija}}
| 82
| {{ESC|Albānija}}
| 97
| {{ESC|Spānija}}
| 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Serbija}}
| 72
| {{ESC|Portugāle}}
| 69
| {{ESC|Ukraina}}
| 94
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Izraēla}}
| 71
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 65
| {{ESC|Beļģija}}
| 76
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Spānija}}
| 68
| {{ESC|Krievija}}
| 63
| {{ESC|Islande}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Albānija}}
| 62
| {{ESC|Īrija}}
| 62
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 35
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 51
| {{ESC|Norvēģija}}
| 61
| {{ESC|Albānija}}
| 35
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 43
| {{ESC|Kipra}}
| 57
| {{ESC|Moldova}}
| 28
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Islande}}
| 41
| {{ESC|Islande}}
| 57
| {{ESC|Izraēla}}
| 27
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 20
| {{ESC|Norvēģija}}
| 35
| {{ESC|Spānija}}
| 43
| {{ESC|Portugāle}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 21
| {{ESC|Kipra}}
| 27
| {{ESC|Serbija}}
| 37
| {{ESC|Norvēģija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 22
| {{ESC|Moldova}}
| 27
| {{ESC|Francija}}
| 34
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 23
| {{ESC|Īrija}}
| 25
| {{ESC|Moldova}}
| 33
| {{ESC|Kipra}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 24
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 18
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 22
| {{ESC|Īrija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 25
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 10
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 18
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 7
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 145 ||  || 3 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 4 || 2 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 ||  || 6 || 2 || 5 ||  ||  || 7 || 3 || 7 || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 2 || 4 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 4 || 2 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 ||  ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  ||  || '''12''' || 6 || 8 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  || 3 || 5 || 5 ||  || 6 || 10 || 10 || 7 ||  || 10 ||  || 1 || 4 || 10 || 3 ||  || 7 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  || 7 ||  ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 7 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 140 || 7 ||  || 8 || 10 || '''12''' || 3 ||  || 1 || 6 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  || 4 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || '''12''' || '''12''' || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 ||  || 5 ||  ||  ||  || 5 || 7 || 4 || 4 ||  || 1 || 8 || 10 ||  || 8 || 5 || 2 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 7 ||  ||  || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 ||  ||  || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 10 || 3 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 6 || '''12''' || 3 ||  || 10 || 8 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 ||  || 10 ||  || 5 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 1 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 5 || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |   || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 108 || 5 ||  ||  || 7 ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 10 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  || 6 || 6 || 10 ||  ||  || 5 || 7 || 2 ||  || 8 || 7 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 ||  || 6 || 3 || 4 ||  ||  || 3 ||  || 3 || 8 || 3 || 1 ||  || 7 ||  || 8 || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 4 || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 162 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  || 6 || 5 || 2 ||  || 6 || 2 ||  || 7 ||  || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 ||  || 10 || 1 ||  || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 ||  || 8 || 5 || 8 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 10 || 8 ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 10 ||  ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 6 ||  || 7 || 1 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 5 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 246 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 ||  || '''12''' || 10 || 4 || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 43 ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  || 3 ||  ||  || 5 || 2 ||  || 8 ||  ||  || 3 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 149 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 2 || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 7 ||  ||  || 10 || 8 || 8 ||  || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 ||  ||  || 8 || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2010]]
* [[Eesti Laul 2010]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>962lf45j5gp8oa8ccalpmfhg4phbcwj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Cēsu novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85575</id>
    <revision>
      <id>4540651</id>
      <parentid>4249580</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6130" sha1="0c0vsmy3vdlzzzvwus1cs0hot55v3h5" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Cēsu novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Cēsu novads (2009—2021)|Cēsu novads]]
|dome = [[Cēsu novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Tautas partija]] (10)
|citas partijas = [[Jaunais laiks]] (2)&lt;br /&gt;[[Latvijas Zemnieku savienība]] (1)&lt;br /&gt;[[Pilsoniskā savienība]] (1)&lt;br /&gt;[[Sabiedrība citai politikai]] (1)
|balsstiesīgie = 15 087
|vēlētāji = 7595 (50,34% aktivitāte)
|kandidāti = 105
|saraksti = 8
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Cēsu novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Cēsu novads (2009—2021)|Cēsu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Cēsu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 8 kandidātu saraksti, kas veidoti no 105 kandidātiem. Cēsu novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālajā reformā]], tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Cēsu novadā vēlēšanas notika 5 iecirkņos.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Tautas partija]] (58,45%), bet kopā novada domē iekļuva 5 no 8 sarakstiem. Cēsu novada domes vēlēšanās piedalījās 7595 vēlētāji jeb 50,34% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 7554, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 7420 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 1
|align=left| '''[[Tautas partija]]'''
| 18
|align=left| [[Gints Šķenders]]
| '''4415'''
| '''58,45%'''
| '''10'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 15
|align=left| [[Raitis Sijāts]]
| 518
| 6,86%
| 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 18
|align=left| [[Māris Cīrulis]]
| 796
| 10,54%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 4
|align=left| [[Sabiedrība citai politikai]]
| 16
|align=left| [[Jānis Vizulis]]
| 396
| 5,24%
| 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| 17
|align=left| [[Māris Niklass]]
| 661
| 8,75%
| 1
|-
| 6
|align=left| [[LPP/LC]]
| 4
|align=left| [[Liene Punāne]]
| 50
| 0,66%
| 
|-
| 7
|align=left| [[Saskaņas centrs]]
| 13
|align=left| [[Igors Gormaļovs]]
| 369
| 4,88%
| 
|-
| 8
|align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| 4
|align=left| [[Guntis Grosbergs]]
| 215
| 2,85%
| 
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Gints Šķenders]]
| rowspan=10 | [[Tautas partija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420201 &quot;Tautas partijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054446/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Jānis Rozenbergs]]
|-
|align=center| 3
| [[Juris Žagars]]
|-
|align=center| 4
| [[Aleksandrs Raubiško]]
|-
|align=center| 5
| [[Gunta Bērziņa]]
|-
|align=center| 6
| [[Voldemārs Vaivods]]
|-
|align=center| 7
| [[Artis Rasmanis]]
|-
|align=center| 8
| [[Inese Suija-Markova]]
|-
|align=center| 9
| [[Imants Timermanis]]
|-
|align=center| 10
| [[Ojārs Bicāns]]
|-
|align=center| 11
| [[Māris Cīrulis]]
| rowspan=2 | [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420203 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054446/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420203 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 12
| [[Ēro Rass]]
|-
|align=center| 13
| [[Māris Niklass]]
| [[Latvijas Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420205 &quot;Latvijas Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316011915/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420205 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 14
| [[Daumants Vasmanis]]
| [[Pilsoniskā savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420202 &quot;Pilsoniskās savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315195702/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420202 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Mārtiņš Malcenieks]]
| [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420204 &quot;Sabiedrības citai politikai&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316011839/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2420204 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=420200 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526052500/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=420200 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=24202&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025811/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=24202&amp;paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090609102522/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district4202.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}
{{Cēsu novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Cezsu novads]]</text>
      <sha1>0c0vsmy3vdlzzzvwus1cs0hot55v3h5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes taustiņinstrumentālisti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>85722</id>
    <revision>
      <id>4540510</id>
      <parentid>1994404</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="4k0at5n20qzj1bui3o4bksxqw8w5hmt" xml:space="preserve">{{Commonscat|Keyboardists from the United Kingdom}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi|Taustinzinstrumentazlisti]]
[[Kategorija:Taustiņinstrumentālisti pēc valsts]]</text>
      <sha1>4k0at5n20qzj1bui3o4bksxqw8w5hmt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slash</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87002</id>
    <revision>
      <id>4540498</id>
      <parentid>3724115</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10689" sha1="e2busvmo2ljtxowsfo9lea3mzpg4yqr" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Seuls Hadsons
|Attēls           = Slash live in Rome by Paride.jpg
|Att_izm          = 235px
|Apraksts         = Slash uzstājas 2011. gadā
|Fons             = instrumentālists_bez_vokāla
|Dz_vārds         = Seuls Hadsons
|Dzimis           = {{Dzimšanas datums un vecums|1965|7|23}}
|Miris            = 
|Vieta_dz         = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vesthamstīda]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]
|Vieta_mr         = 
|Instrumenti      = [[ģitāra]]
|Žanrs            = [[Smagais roks]]
|Nodarbošanās     = [[ģitārists]], [[dzejnieks]]
|Gadi             = [[1983]] — pašlaik
|Izdevējkompānija = [[UZI Suicide]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Koch Entertainment|Koch]], [[RCA Records|RCA]]
|Darbojies_arī    = [[Guns N' Roses]]&lt;br /&gt;[[Slash's Snakepit]]&lt;br /&gt;[[Velvet Revolver]]
|Mlapa            = [http://www.slashonline.com slashonline.com]
|Dzimums          = V
}}

'''Seuls Hadsons''' (''Saul Hudson'', dzimis {{Dat|1965|7|23}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Slash''', ir bijušais grupas [[Guns N' Roses]] ģitārists un pašreizējais grupas [[Velvet Revolver]] ģitārists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=34451 |title=BLABBERMOUTH.NET - Slash nosaukts par 'Labāko ģitāristu' ESQUIRE Magazine {{en ikona}} |access-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924134534/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=34451 |archivedate={{dat|2010|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 |title=Guitar Center's Hollywood Rockwalk {{en ikona}} |access-date={{dat|2009|06|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120601012902/http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |title=Metal Hammer - Jaunumu raksts {{en ikona}} |access-date={{dat|2010|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080424092230/http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |archivedate={{dat|2008|04|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_guitarsolo.html 100 Dižākie roka ģitāras solo {{en ikona}}]&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Bērnība ===
Seuls Hadsons piedzima 1965. gada 23. jūlijā [[Vesthamstīda|Vesthamstīdā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Biogrāfija Snakepit mājaslapā |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Slash [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] māte, Ola Hadsone, strādāja kā [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]], citu akteru un mūziķu tērpu dizainere, un viņa angļu tēvs, Entonijs Hadsons, bija mākslinieks, kurš izveidojis albumu vākus tādiem mūziķiem kā [[Nīls Jangs]] un [[Džonija Mičela]].&lt;ref&gt;[http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} ''Rolling Stone Magazine'' intervija {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }}, issue #596&lt;/ref&gt;

Slash uzauga [[Stoka pie Trentas|Stokā pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]]. Kad viņam bija 11 gadu, viņi pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Viņa vecāki izšķīrās un viņš galvenokārt dzīvoja ar māti. Iesauku &quot;Slash&quot; viņam iedeva ģimenes draugs [[Sīmors Kasels]], jo viņš &quot;visu laiku steidzās, pārmetās no vienas lietas uz citu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Snakepit.org |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |title=Swindle Magazine |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100910081856/http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |archivedate={{dat|2010|09|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Guns N' Roses ===
* [[Live ?!*@ Like a Suicide]] ([[1986]])
* [[Appetite for Destruction]] ([[1987]])
* [[EP (Live from the Jungle)]] ([[1987]])
* [[G N' R Lies]] ([[1988]])
* [[Use Your Illusion I]] ([[1991]])
* [[Use Your Illusion II]] ([[1991]])
* [[The Spaghetti Incident?]] ([[1993]])
* [[Use Your Illusion]] ([[1998]])
* [[Live Era: '87–'93]] ([[1999]])
* [[Greatest Hits (Guns N' Roses albums)|Greatest Hits]] ([[2004]])

=== Slash's Snakepit ===

* [[It's Five O'Clock Somewhere]] ([[2004]])
* [[Ain't Life Grand]]	([[2007. gads|2007]])

=== Velvet Revolver ===

* [[Contraband]] ([[1995]])
* [[Libertad]] ([[1995]])

=== Solo ===

* [[Slash &amp; Friends]] ([[2010. gads|2010]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>e2busvmo2ljtxowsfo9lea3mzpg4yqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Little Boots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95108</id>
    <revision>
      <id>4540490</id>
      <parentid>3619540</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2752" sha1="bmc2uz4l56xbwtrwqdqcbxgizkvwm34" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = ''Little Boots''
|Attēls           = Little Boots (singer).jpg
|Att_izm          = 200px
|Apraksts         = ''Little Boots''
|Fons             = solists
|Dz_vārds         = Viktorija Hesketa
|Pseidonīms       = 
|Dzimis           = {{dzimšanas datums un vecums|1984|5|4}}
|Vieta_dz         = {{GBR}}, [[Blekpūla]]
|Miris            = 
|Vieta_mr         = 
|Instrumenti      = [[balss]], [[taustiņinstrumenti]], [[klavieres]], [[Tenori-on]], [[stilofons]]&lt;ref name=&quot;MTV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Little Boots | publisher = [[MTV]] | url = http://www.mtv.co.uk/artists/little-boots | accessdate = {{dat|2009|04|13}} | archive-date = {{dat|2009|04|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090418185955/http://www.mtv.co.uk/artists/little-boots }}&lt;/ref&gt;
|Žanrs = [[elektroniskā popmūzika]], [[sintpops]]
|Nodarbošanās = [[dziedātāja]], [[dziesmu autore]]
|Gadi = 2005—pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[IAMSOUND Records|IAMSOUND]]'', ''[[Sixsevenine]]'', ''[[Atlantic Records|Atlantic]]'', ''[[Elektra Records|Elektra]]''
|Darbojies_arī = 
|Dzimums = S
}}

'''Viktorija Kristina Hesketa''' (dzimusi {{dat|1984|5|4}}), zināma arī pēc skatuves vārda '''''Little Boots''''', ir angļu [[elektropops|elektropopa]] izpildītāja.&lt;ref name=&quot;BBC7766442&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = ''BBC Sound of 2009'': Little Boots | publisher = [[BBC News]] | url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7766442.stm | accessdate = {{dat|2008|12|09}}}}&lt;/ref&gt; Kā mūziķe ''Little Boots'' dzied un spēlē [[taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentus]], [[klavieres]], [[stilofons|stilofonu]] un [[Japāna]]s mūzikas instrumentu ar nosaukumu [[Tenori-on]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/technology/blog/2009/jan/11/tenori-on-little-boots | title = Little Boots: Tenori-On, the video un intervija | date = {{dat|2009|01|11}} | accessdate = {{dat|2009|04|13}} | publisher = ''[[The Guardian]]''}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''[[Hands (albums)|Hands]]'' (2009)

=== EP ===
* ''[[Arecibo]]'' (2008)
* ''[[Little Boots (EP)|Little Boots]]'' (2009)
* ''[[iTunes Live from London]]'' (2009)
* ''[[Illuminations]]'' (2009)

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Little Boots}}
* [http://www.littlebootsmusic.co.uk Oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [http://www.myspace.com/littleboots MySpace profils] {{en ikona}}
* [http://twitter.com/iamlittleboots Twitter profils] {{en ikona}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lankašīrā dzimušie]]         
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>bmc2uz4l56xbwtrwqdqcbxgizkvwm34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Britu diriģenti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>97060</id>
    <revision>
      <id>4540507</id>
      <parentid>1967094</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="99o7itp2bytxhi46ic4qlj96gku334o" xml:space="preserve">{{Commonscat|Conductors from the United Kingdom|Diriģenti no Apvienotās Karalistes}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi|Diriģenti]]
[[Kategorija:Diriģenti pēc valsts]]</text>
      <sha1>99o7itp2bytxhi46ic4qlj96gku334o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māras dīķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>98947</id>
    <revision>
      <id>4540424</id>
      <parentid>4540366</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T12:40:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4540424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2664" sha1="lris8k9iungkqrnb2eviy08uqcupp6m" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
| ezers        = Māras dīķis
| attēls       = Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā.jpg
| paraksts     = [[Mārupīte]]s izteka no dīķa, kur agrāk atradās dzirnavas
| vieta        = {{LAT}}
| vieta2       = [[Rīga]]
| map          = Rīga
| plat_d=56 | plat_m=55 | plat_s=51 | plat_NS=N 
| gar_d=24 | gar_m=4 | gar_s=47 | gar_EW=E
| platība      = 
| platība_ha   = 5,0
| garums       = 0,41
| platums      = &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| Vid_dziļums  = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| Max_dziļums  = 2,3
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| augstums_vjl = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| izteka       = [[Mārupīte]]
| baseins      = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
}}

'''Māras dzirnavu dīķis''' ir mākslīga ūdenskrātuve [[Rīga|Rīgā]] uz [[Mārupīte]]s starp [[Torņakalns|Torņakalnu]] un [[Āgenskalns|Āgenskalnu]].&lt;ref&gt;[http://www.ezeri.lv/database/2088/ ezeri.lv]&lt;/ref&gt; Dīķa krasti lēzeni, dibens dūņains. Noteci regulē slūžas. Mīt [[līnis]], [[līdaka]], [[asaris]], [[karpa]], [[rauda]], [[karūsa]], [[vēži]].

Pie dīķa izveidots 11 ha lielais [[Māras dārzs]], lejpus dīķa pie Mārupītes [[Arkādijas parks]].

== Vēsture ==
Svētās Marijas dzirnavu ezers ({{val|de|Marienmühlenteich}}) vairākkārt pieminēts kā bruņotu sadursmju un kauju vieta. Jau 1226. gadā šeit bija uzceltas [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] dzirnavas. [[Marijas dzirnavas]] atradās vietā, kur Mārupīte iztek no Māras dīķa, tās darbojušās vēl 20. gadsimta sākumā. 1902. gadā dzirnavās uzstādīja jaunu tvaika dzinēju graudu malšanai.

Dzirnavu ēku nojauca 1920. gados, rekonstruējot līdzās esošo [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Altonavas ielas]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|Friča Brīvzemnieka ielas]] un jaunprojektētās Māras alejas krustojumu. 1920. gadu vidū dzirnavu ezers nolaists ar nolūku tā dūņas izmantot augsnes mēslošanai; vēlāk tas no jauna uzstādināts un izmantots kā zivju audzētava. Mārupes ielas pusē ierīkoja pilsētas peldētavu, tur bijusi koka ēka peldētāju ģērbtuvēm un pilsēta algojusi peldētavas uzraugu. Tur atradās arī laivu izīrēšanas vieta, bet ziemās — slidotava. Peldētava slēgta 1959. gadā.
&lt;gallery&gt;
Māras dīķis ar dzirnavām Broce 1792.jpg|Māras dīķis ar dzirnavām ([[Broce]], 1792)
Māras dzirnavu dīķis pirms 1914.jpg|Skats uz Māras dzirnavām (20. gadsimta sākumā)
Māras Pond (Riga).jpg|Māras dīķis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Rīgas ezeri]]
[[Kategorija:Āgenskalns]]
[[Kategorija:Torņakalns]]</text>
      <sha1>lris8k9iungkqrnb2eviy08uqcupp6m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes basģitāristi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>100602</id>
    <revision>
      <id>4540505</id>
      <parentid>737649</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="1ago4ygc20x13upxephwe07thp2ain1" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi|Basgzitaristi]]
[[Kategorija:Taustiņinstrumentālisti pēc valsts]]</text>
      <sha1>1ago4ygc20x13upxephwe07thp2ain1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas citadele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101362</id>
    <revision>
      <id>4540568</id>
      <parentid>4540368</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4540568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6556" sha1="gdbgyzf050typqbfj1xogwsf2cumqt6" xml:space="preserve">[[Attēls:Rīgas citadele.jpg|thumb|400px|Skats uz Rīgas citadeli no Rīgas pils puses 18. gadsimta beigās ([[Johans Kristofs Broce|J.K.Broces]] zīmējums). Redzama
[[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca|Pētera un Pāvila baznīca]] un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.]]
'''Rīgas citadele''' bija 17.—19. gadsimtā [[Rīga|Rīgā]] pastāvējis [[cietoksnis]] ar [[nocietinājums|nocietinājumu]] kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts. Citadeles uzdevums bija nodrošināt kontroli pār pilsētu un atvairīt uzbrukumus no jūras puses. Militāro kompleksu sāka būvēt 1650. gadā pēc kara inženiera [[Johans Rodenburgs|Rodenburga]] izstrādātā plāna kā trešo cietoksni [[Daugava]]s labajā krastā,&lt;ref&gt;Pirmais cietoksnis bija pati Rīgas pilsēta, bet otrais — [[Rīgas pils]], kuru ar pilsētu savienoja tikai paceļamais tilts pāri [[aizsarggrāvis|aizsarggrāvim]].&lt;/ref&gt; ar aizsarggrāvjiem, diviem [[ravelīns|ravelīniem]], zemes vaļņiem, sešiem [[Bastions|bastioniem]] un tādām pašām slepenām ejām kā zem [[Rīgas aizsargvaļņi]]em, lai varētu negaidīti uzbrukt aplencējiem. Ar pilsētu Citadeli savienoja paceļamais tilts un valnī iebūvētie Karaļa vārti.

== Vēsture ==
[[Attēls:Karaļa vārti Rīgas citadelē 1791.jpg|thumb|200px|Karaļa vārti Rīgas citadelē (1791). Pēc vaļnu nojaukšanas 19. gadsimtā iemūrēti Rīgas pilī.]]
Pirmo uzbrukumu pilsētai Citadele atvairīja vēl nepabeigta [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā — tas bija pēc [[Krievijas cariste]]s [[Cars|cara]] [[Aleksejs I Romanovs|Alekseja I]] iebrukuma [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], kad [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkums]] ilga vairāk kā mēnesi. Nākamajā gadā cietoksnis atvairīja lielhetmaņa [[Radvili|Radvila]] vadīto, bet pēc gada hetmaņa Vincenta Goševska vadīto [[Lietuvas lielkņaziste]]s karaspēku. Rīgas pilsēta par izrādīto varonību saņēma no [[Zviedrijas karalis|karaļa]] [[Kārlis XI|Kārļa XI]] tādu pašu karaļa kroni [[Ģerbonis|ģerbonī]] kā [[Stokholma]], lauvu ģerboņa vārtos, bet visi rātskungi — muižnieku titulus.

Lielākos postījumus Citadele cieta 1709. gadā, kad to bija aplencis Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] karaspēks, cauru diennakti apšaudot ar artilēriju pilsētu. [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkums]] ilga deviņus mēnešus. 13. decembra rītā Citadelē aizdegās pulvera tornis, kurā glabājās 1200 mucu šaujampulvera, bet blakus bija otrs tornis, kur glabājās 1800 granātu. Sprādziens sagrāva pašu Citadeli, aprokot zem drupām 800 cilvēku, kā arī sagrāva zemes valni Daugavas pusē un nopostīja tuvākās ēkas pilsētā.

Pēc kara Citadeli atjaunoja. Rekonstrukciju veica pēc 1769. gadā apstiprināta plāna ar laukumu centrā un funkcionāli diferencētu ēku izvietojumu. Pie laukuma uzcēla Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcu, ap laukumu virsnieku dzīvojamās mājas, bet gar vaļņiem kazarmas. To apgādāja ar [[Tula]]s un [[Sestrorecka]]s fabrikās lietajiem lielgabaliem un tajā glabājās ieroči {{sk|30000}} vīru lielas armijas apbruņošanai. Citadeli nolema likvidēt līdz ar pārējiem [[Rīgas nocietinājumi]]em 19. gadsimta vidū. 1875. gadā beidza norakt Rīgas Citadeles aizsargvaļņus un aizbērt [[aizsarggrāvis|aizsarggrāvjus]]. Vienu no tiem saglabāja, pievienojot [[Pilsētas kanāls|pilsētas kanālam]], lai to savienotu ar Daugavu. Citadeles granītā un dzelzī kaltos Karaļa vārtus iemūrēja Rīgas pilī blakus 19. gadsimta sākumā celtajiem staļļiem.

&lt;gallery&gt;
Rodenburga Rīgas pils (citadeles) nocietinājumu projekts.jpg|[[Johans Rodenburgs|Rodenburga]] Rīgas pils un citadeles nocietinājumu projekts (1641)
Skats uz Rīgas citadeli no pils puses 1791.jpg|Skats uz Rīgas citadeli no pils puses (Broce, 1791)
Rīgas pils laukums no Citadeles puses 1860.jpeg|Skats uz [[Rīgas pils]] laukumu pāri Citadeles aizsarggrāvim (1860)
&lt;/gallery&gt;

=== Pārbūves projekts ===
[[Attēls:Lauksaimniecības ministrijas ēku projekts.jpg|thumb|250px|Latvijas PSR valdības centra izveides sākotnējais projekts Republikas laukumā]]
1965. gadā arhitekti [[Edgars Pučiņš|E. Pučiņš]], K. Alksnis un V. Dorofejevs izstrādāja [[Latvijas PSR]] valdības centra izveides projektu bijušās Citadeles teritorijā ar plašu Republikas laukumu un trim (24, 20 un 19 stāvus augstām) augstceltnēm, izvietojot tajās daudzas LPSR ministrijas. Tāpat bija paredzēts būvēt demonstrāciju laukumu divās terasēs, no kurām augstākā bija domāta tribīnei. Projekta autors uzskatīja, ka projektējamā kompleksa saturs un izmēri ({{nobr|188x65 metri}}) ļauj īstenot uzdevumu — ''&quot;radīt Rīgas galveno sabiedrisko laukumu masu demonstrācijām, armijas un fizkultūriešu parādēm, tautas svētkiem&quot;''.&lt;ref&gt;Pučiņš E. Republikas laukums Rīgā. Māksla, 1965 — 2. Nr.&lt;/ref&gt;

Republikas laukumu dienvidu virzienā bija plānots turpināt līdz [[Rīgas pils]] dārzam, bet ziemeļu virzienā līdz plānotajam [[Oktobra revolūcija]]s gadadienas monumentam, kura būvniecību tā arī neuzsāka. Starp Republikas laukumu un [[Daugava]]s krastmalu bija plānota zaļumu josla.

Dažādu iemeslu dēļ celtniekiem neizdevās nojaukt daudzas 17.—19. gadsimta ēkas Citadelē un uzsākt celtniecību pilnā apjomā. Vienīgi [[Zemkopības ministrijas augstceltne]]s būvniecība ar pārtraukumiem turpinājās līdz 1986. gadam. 1970. gados arhitekta I. Jākobsona vadībā grupa (V. Savisko, I. Grietēna) vairākkārt atgriezās pie laukumu veidojošo ēku projektiem ar dažādām to būvprogrammām un līdz septiņiem stāviem samazinātām ēkām. Vienu no variantiem, kā pabeigt neveiksmīgi iesākto augstceltņu kompleksu ar mazāka apjoma celtnēm, 1981. gadā piedāvāja arhitekti I. Jākobsons un I. Akolova.

1999. gadā Republikas laukumā uzbūvēja daudzstāvu autostāvvietu, ko 2000. gadu vidū nojauca un tās vietā uzbūvēja [[Parex banka]]s ēku. Pēc Parex kraha tajā atrodas [[Citadele banka|bankas &quot;Citadele&quot;]] galvenā mītne.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20071020024609/http://www.tournet.lv/page.php?id=2051 Rīgas citadele — tournet.lv]

{{Rīga-aizmetnis}}

[[Kategorija:Inženiertehniskās būves Rīgā]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]
[[Kategorija:Jauno laiku cietokšņi]]</text>
      <sha1>gdbgyzf050typqbfj1xogwsf2cumqt6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Šteinhauers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105628</id>
    <revision>
      <id>4540423</id>
      <parentid>4540363</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T12:33:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4540423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9715" sha1="hfe2gge6fhg97dz3znozmbgab4eju97" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums =
|               vārds = Jānis Šteinhauers
|          vārds_orig = Jānis Akmeņkalis
|              attēls = Šteinhauera kapakmens Broce.JPG
|          att_izmērs =
|       att_nosaukums = Šteinhauera kapakmens ar ģerboni ([[Johans Kristofs Broce|Broces]] zīmējums)
|             dz_gads = 1705
|          dz_mēnesis = 1
|            dz_diena = 19
|            dz_vieta = [[Zviedru Vidzeme]], [[Rīga]]
|              m_gads = 1779
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 21
|             m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}}
|        dzīves_vieta =
|           pilsonība =
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        nodarbošanās = amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju
|            paraksts =
|            piezīmes =
|         kategorijas =   
}}
'''Jānis Šteinhauers''', arī '''Johans Šteinhauers''' ({{val|de|Johann Steinhauer}}; dzimis {{dat|1705|1|19}}, miris {{dat|1779|2|21}}) bija [[Rīga]]s [[latvieši|latviešu]] amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1705. gadā [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā kroņa mastu šķirotāja [[Šteinhaueru dzimta|Matīsa Šteinhauera]] un viņa sievas Margaretas, dzimušas Žuģes (''Schugge'') ģimenē. No tēva apguvis amatu, pēc kura nāves viņš 1743. gadā kļuva par kroņa mastu šķirotāju. No tēva viņš pārņēma arī Rīgas [[brāļu draudze]]s vadību, pēc kuras aizliegšanas viņš turpināja organizēt nelegālas saiešanas savā mājā. Uzsāka plašu koku tirdzniecību, apgādāja ar kokmateriāliem [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes hercoga]] [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] rezidences celtniecību [[Rundāles pils|Rundālē]] (1736—1740), apiedams [[Rīgas rāte]]s noteikumus, kas aizliedza dzimtļaužu pēcnācējiem nodarboties ar tirdzniecību.
1756. gadā Jānis Šteinhauers iegādājās Hermeliņa muižu ar kokzāģētavu un citus īpašumus [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Nopirka arī daļu no [[Zasumuiža]]s, kur 1765. gadā ierīkoja papīrfabriku, kļūdams par vienu no bagātākajiem Rīgas iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Residents_of_Riga/default.htm |title=People of Riga |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090425144136/http://www.riga.lv/EN/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Residents_of_Riga/default.htm }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Hermelingshof_broce_1779.jpg|thumb|300px|[[Hermeliņa muiža]] (''Hermelingshof''), [[Johans Kristofs Broce]], 1779.]]
Kad Rīgas rāte aizliedza viņam Hermeliņa muižā tirgoties ar kokmateriāliem, Šteinhauers iesniedza tiesā prasību atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus {{sk|80000}} dālderu apjomā. Viņš veidoja ap sevi turīgo latviešu kopu, lika vākt rakstiskās liecības par Rīgas latviešu amatu vēsturi, viņa brālis Daniēls iesniedza prasību uzņemt latviešus namnieku kārtā. Jānis Šteinhauers atjaunoja [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] gados pārtraukto tradīciju svinēt [[Zāļu diena|Zāļu vakaru]] pirms [[Jāņi|Jāņu dienas]]. Šteinhaueram piederēja vismaz 92 grāmatas, 52 no tām ir atšifrēti nosaukumi. 20 grāmatas bija ar reliģisku saturu, pārējās veltītas vēsturei, politiskajam stāvoklim Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī ekonomiskiem jautājumiem.&lt;ref&gt;V. Pētersone, M. Svarāne. Grāmatas Rīgas latviešu mājās 18. gs. otrajā un 19. gs. pirmajā pusē. — Biblioteku zinātnes aspekti, 4 (IX) Rīga, 1980.g., 54. lpp.&lt;/ref&gt; Savās zelta kāzās 1777. gadā viņš dāvāja brīvību visiem savu muižu dzimtļaudīm.

Jānis Šteinhauers bija precējies ar polieti Barbaru Baroni (Barbaru Baranu). Viņiem bija 12 bērni, un ģimene piederēja pie Svētā Jāņa draudzes.&lt;ref&gt;Gerhard von Pantzer. Baltische Ahnen- und Stammtafeln 28. Stammliste Moritz / Mastenwracker-Familie Steinhauer in Riga und ihre Nachkommen in aller Welt. Deutsch-Baltischen Genealogischen Gesellschaft e.V., 1986., 27-47 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pirmais-eiropas-meroga-latvietis/|title=Pirmais Eiropas mēroga latvietis. Kas viņš bija?|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-01-22|date=2021-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
Ilgu laiku Šteinhauera centieni jurisprudences un latviešu nacionālo interešu aizstāvībā bija maz atspoguļoti. 1937. gadā interesi par viņa personību raisīja Šteinhauera darbības atspoguļojums vēsturnieka [[Jānis Straubergs|Jāņa Strauberga]] grāmatā &quot;Rīgas vēsture&quot;, pēc kuras iznākšanas par viņu parādījās vairākas preses publikācijas laika posmā līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Par Jāņa Šteinhauera prāvām pret Rīgas priviliģētajiem namniekiem rakstīja vēstures zinātņu doktore Melita Svarāne.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Svarāne|first=Melita|date=1982.g.|title=Jāņa Šteinhauera prāvas pret Rīgas priviliģētajiem namniekiem Rīgas un Pēterburgas tiesās 18. gadsimtā.|journal=Latvijas PSR Zinātņu adadēmijas vēstis|volume=10|pages=15.-34.|via=Rīga, &quot;Zinātne&quot; 1982.g.}}&lt;/ref&gt; Šī zinātniece par Jāni Šteinhaueru ir publicējusi arī populārzinātniskus rakstus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Svarāne|first=Melita|date=1982.g.|title=Koka pils ar kārniņu jumtu|journal=Zinātne un tehnika|volume=10|pages=26.-27.|via=ZA Vēstures institūts}}&lt;/ref&gt; Vēl viens populārzinātnisks pētījums par Šteinhaueru dzimtu un Jāņa Šteinhauera cīņu par latviešu tiesību aizstāvēšanu publicēts Rīgas jubilejas avīzē [[Rīgai 800]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Svarāne|first=Melita|date=1997.g.|title=Mastu šķirotāji - vīrs, prāts un spēks.|journal=Jubilejas avīze - Rīgai 800|volume=4|pages=4.|via=Vēstures institūts}}&lt;/ref&gt; Jāņa Šteinhauera gādība par aizbēgušiem latviešu dzimtcilvēkiem aprakstīta M. Svarānes rakstā par zemnieku bēgļiem.&lt;ref&gt;M. Svarāne. Prāvas par zemnieku bēgļiem Rīgas tiesās 18. gadsimtā. // Latvijas PSR ZA Vēstis. Zinātne, Rīga, 34., 35. lpp.&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī [[Latvijas Televīzija|LTV1]] notika režisora [[Ilgonis Linde|Ilgoņa Lindes]] dokumentālās filmas &quot;Šteinhauers un Blūms&quot; pirmizrāde, kurā Šteinhauera dzīvesgājumu pēta arhitekts [[Pēteris Blūms]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=TV PIRMIZRĀDE! Dokumentāla filma. «Šteinhauers un Blūms»|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.12.2020-tv-pirmizrade-dokumentala-filma.-steinhauers-un-blums.id205141/|accessdate=2021-01-22}}&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja [[Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola|Rīgas 41. vidusskolas]] pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt Jāņa Šteinhauera vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}&lt;/ref&gt;

== Īpašumi ==
[[Attēls:Sassenhof.jpg‎|thumb|300px|right|[[Zasumuiža]] (''Sassenhof'') , [[Johans Kristofs Broce]], 1795.]]
* [[Zasumuiža]] (''Sassenhof'') ar papīra manufaktūru, ko darbināja vējš un ūdens.
* [[Hermeliņa muiža]] (''Hermelingshof'') ar Mellera muižu (''Möllershof'') un kokzāģētavu.
* [[Volera muiža]] (''Wohlershof'') jeb [[Voleri]].
* [[Bolderājas muiža]] (''Aahaken'' vai ''Bergshof'') ar ostu koku eksportam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110716171521/http://www3.acadlib.lv/lielbildes/sejums_NR4/BM04201Am.htm Jāņa Šteinhauera kapakmens];
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=%C5%A0teinhauers&amp;s=0&amp;g=1&amp;r=2 Raksti vietnē Letonica]
* [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Dzirciems/EZasuMuiz.htm Zasumuiža]
* [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Petersala/EHermelinaMuiz.htm Hermeliņa muiža]
* [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.12.2020-tv-pirmizrade-dokumentala-filma.-steinhauers-un-blums.id205141/ Dokumentālā filma &quot;Šteinhauers un Blūms&quot; Latvijas Televīzijas videoportālā]

{{DEFAULTSORT:Šteinhauers, Jānis}}
[[Kategorija:1705. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1779. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>hfe2gge6fhg97dz3znozmbgab4eju97</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktorija Bekhema</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116711</id>
    <revision>
      <id>4540476</id>
      <parentid>4138789</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2566" sha1="kbydd7zwmb163t6sldoqd2pm58r7e8s" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Viktorija Bekhema
|          Attēls = Victoria Beckham 2010.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|4|17}}
|        Vieta_dz = [[Hārlova]], {{ENG}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika]], [[Ritmblūzs|R&amp;B]]
|    Nodarbošanās = Dziedātāja, dziesmu autore, dejotāja, modes dizainere, aktrise, modele
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1994—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = [[Spice Girls]]
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = S
}}
'''Viktorija Karolīna Bekhema''' ({{val|en|Victoria Caroline Beckham}}; dzimusi '''Adamsa''' {{dat|1974|4|17}} [[Hārlova|Hārlovā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir britu dziedātāja, dziesmu autore, dejotāja, uzņēmēja, aktrise un modele. Savas karjeras sākumā bija britu popgrupas [[Spice Girls]] dalībniece, taču grupas izjukšanas brīdī turpināja dziedātājas karjeru, sasniegdama Lielbritānijas topa pirmo desmitnieku. Taču lielāku popularitāti viņa ir izpelnījusies ar modes dizaineres karjeru. Bekhema ir filmējusies piecās dokumentālajās filmās.

V. Bekhema ir precējusies ar vienu no slavenākajiem angļu futbolistiem [[Deivids Bekhems|Deividu Bekhemu]]. 2015. gadā pāra kopējā bagātība tika lēsta  naudas ieņēmumi bija 508 miljonu [[Sterliņu mārciņa|britu mārciņu]] apjomā.&lt;ref name=&quot;business.timesonline.co.uk&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://business.timesonline.co.uk/tol/business/specials/rich_list/rich_list_2009/article6068955.ece|title=Britain's rich list – David and Victoria Beckham|work=[[The Sunday Times]]|publisher=[[Times Newspapers]]|date=26 April 2009|accessdate=10 September 2009|location=London|archive-date={{dat|2011|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110611231250/http://business.timesonline.co.uk/tol/business/specials/rich_list/rich_list_2009/article6068955.ece}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victoria Beckham|Viktorija Bekhema}}
* [https://web.archive.org/web/20081230161403/http://www.dvbstyle.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bekhema Viktorija}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Eseksā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>kbydd7zwmb163t6sldoqd2pm58r7e8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Underwood</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117338</id>
    <revision>
      <id>4540583</id>
      <parentid>954391</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:05:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>uzvārds......</comment>
      <origin>4540583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="296" sha1="20d7yplfm331q9jqiiy66wyhhtqykc3" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Underwood''''' ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Latviešu valodā šo uzvārdu atveido:

* [[Andervuda]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē;
* [[Andervuds]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>20d7yplfm331q9jqiiy66wyhhtqykc3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Priedes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133068</id>
    <revision>
      <id>4540422</id>
      <parentid>4540419</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T12:05:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57347-38|~2026-57347-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja HakanIST</comment>
      <origin>4114723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6997" sha1="qpuihtj6ggt4vm2inh58eduio1m6wan" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|kokiem|Priedes (nozīmju atdalīšana)|Priedes}}
{{BioTakso infokaste
|      binomial = Pinus
|        attēls = Priedes zars.JPG
|        valsts = Plantae
|     valsts_lv = Augi
|    nodalījums = Pinophyta
| nodalījums_lv = Kailsēkļi
|         klase = Pinopsida
|      klase_lv = Skujkoku klase
|         rinda = Pinales
|      rinda_lv = Priežu rinda
|        dzimta = Pinaceae
|     dzimta_lv = Priežu dzimta
|         ģints = Pinus
|      ģints_lv = Priežu ģints
|    iedalījums = 
|   kategorijas = nē
}}

'''Priedes''' (''Pinus'') ir [[priežu dzimta]]s (''Pinaceae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Priedes ir mūžzaļi, [[sveķi]]em bagāti liela izmēra koki, retāk mazi koki vai krūmāji. Pazīstamas 105 līdz 125 priežu [[suga]]s, kas aug [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] līdz pat [[polārais loks|polārajam lokam]]. Siltāka klimata joslās tās aug [[kalns|kalnos]], bet mērenā un aukstā klimatā veido plašus [[mežs|mežus]]. Latvijā vienīgā savvaļas priežu suga ir [[parastā priede]]. Latvijā introducētas vēl vismaz 13 priežu sugas.

No citām priežu dzimtas ģintīm priežu ģints atšķiras ar [[Skuja (auga daļa)|skujām]], kas atrodas uz zariem pa 2 līdz 5 uz ļoti īsa kātiņa. Pie pamata ir kopēja maksts, kas vēlāk nokrīt.&lt;ref&gt;Latvijas PSR flora (I). R:, Latvijas Valsts izdevniecība, 1953, 58. lpp.&lt;/ref&gt; Priedes ir augi ar viendzimuma ziediem (vienmājnieki). [[Miza]]i raksturīga zvīņveida lobīšanās, kreve un plaisas. [[Čiekurs|Čiekuri]] nogatavojas divu gadu laikā, to sedzējzvīņas ir īsākas par sēklzvīņām. [[Sēklas]] mēdz būt bagātas ar [[eļļa|eļļām]] un [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]].

== Sugas ==
* [[Parastā priede]] (''Pinus sylvestris'' L.). Aug ļoti plašā areālā visā [[Eirāzija|Eirāzijā]]. Latvijā aug gan tīraudzēs, gan mistrotās audzēs kopā ar [[parastā egle|eglēm]], [[bērzi]]em, retāk [[apse|apsēm]]. Sugai ir vairākas morfoloģiskas rases, pasugas un ekotipi.
** [[Lapzemes priede]] (''Pinus sylvestris'' var. ''lapponica'' Fries ex Hartman). Tai raksturīgas blīvākas skujas, šaurāks, eglei līdzīgs vainags un lēnāka augšana. Izplatīta [[Eiropa]]s ziemeļos.
** [[Kaukāza priede]] (''Pinus sylvestris'' var. ''hamata'' Stew.). Stipri zarots vainags un raukts stumbrs. Latvijā sējeņus nomāc gaismas un siltuma trūkums. Savvaļā tā aug [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Krima|Krimā]].
** [[Rīgas priede]] (''Pinus sylvestris'' var. ''rigensis'' (Desf.) Asch. et Graebn.). Tai raksturīgs taisns stumbrs un strauja augšana, tādēļ tā ir ļoti augstvērtīga. Aug [[Baltijas jūra]]s piekrastes dienvidaustrumu daļā.
* [[Kalnu priede]] (''Pinus mugo'' Turra, agrāk ''Pinus montana'' Mill.). Krūms, retāk koks ar blīvu, klājenisku vainagu, savvaļā aug [[Alpi|Alpu]], [[Pireneji|Pireneju]], [[Balkāni (kalni)|Balkānu]], [[Apenīni|Apenīnu]], [[Karpati|Karpatu]] kalnos. Pietiekami ziemcietīga introducēšanai Latvijā. Ir vairākas varietātes (Austrumalpu kalnu priede, Pireneju kalnu priede, zemā kalnu priede, Rietumalpu kalnu priede).
* [[Melnā priede]] (''Pinus nigra'' Arnold). Ne visai liels koks ar konisku vainagu, skujas resnas, tumši zaļas. Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnos, Latvijā pareti sastopama parkos un apstādījumos.
* [[Eiropas ciedrupriede]] (''Pinus cembra'' L.). Otrā lieluma koks, savvaļā sastopams Alpos un Karpatos. Latvijā paretam aug vecos parkos.
* [[Sibīrijas ciedrupriede]] (''Pinus sibirica'' Du Tour). Pirmā lieluma koks, dažreiz tiek uzskatīts par Eiropas ciedrupriedes varietāti. Sēklas līdz 14 mm garas, izmantojamas uzturā, jo satur līdz 50% augstvērtīgu eļļu. Savvaļā aug [[Krievija]]s Eiropas daļas ziemeļaustrumos, [[Urāli|Urālos]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Latvijā sastopama diezgan bieži parkos (vairāk [[Latgale|Latgalē]]) un pilsētu apstādījumos. Dekoratīva, ātraudzīga un ziemcietīga suga.
* [[Korejas ciedrupriede]] (''Pinus koraiensis'' Sieb. et Zucc.). Slaids pirmā lieluma koks, skujas zilganzaļas, sēklām raksturīga bieza čaumala. Savvaļā aug [[Koreja|Korejā]], [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], [[Amūra]]s lejtecē, [[Honsju]] salā. Retumis kultivē Latvijā, taču šai priedei vajadzīga īpašu [[mikoriza]]s sēņu klātbūtne.
* [[Klājeniskā ciedrupriede]] (''Pinus pumila'' (Pall.) Regel). Krūms vai ložņājošs koks bez izteikta galvenā stumbra. Aug ziemeļaustrumu [[Āzija]]s kalnos, piemēram, [[Kamčatka|Kamčatkā]] un [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]]. Latvijā retumis sastopama augu kolekcijās; piemērota akmensdārziem.
* [[Japānas ciedrupriede jeb meiteņu ciedrupriede]] (''Pinus parviflora'' Sieb. et Zucc.). Savvaļā aug [[Japāna]]s kalnos, Latvijā ļoti reti atrodama kolekcijās.
* [[Veimuta priede]] (''Pinus strobus'' L.). Pirmā lieluma koks ar slaidu stumbru un nokareniem čiekuriem, kas līdzīgi egļu čiekuriem. Savvaļā aug [[Ziemeļamerika]]s kalnos, Latvijā cieš no [[rūsas sēnes|rūsas sēnēm]].
* [[Rumēlijas priede jeb Maķedonijas priede]] (''Pinus peuce'' Griseb.). Līdzīga Veimuta priedei, bet mazāka auguma; čiekuri klāti ar sveķiem. Latvijā necieš no mizas rūsas, savvaļā sastopama [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]].
* [[Greizā priede]] (''Pinus contorta'' Dougl. et Loud.). Neliels dažāda auguma koks. Daudzveidīga suga, kas aug Ziemeļamerikas rietumu daļā. Latvijā retumis aug kolekcijās un apstādījumos. Pazīstamas vairākas varietātes (Mareja priede, platskuju priede).
* [[Asā priede]] (''Pinus pungens'' Lamb.). Latvijā ļoti reti atrodama kolekcijās, savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļas kalnu mežos.
* [[Kalnu dzeltenā priede]] (''Pinus scopulorum'' Lemm.). Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas [[Klinšu kalni|Klinšu kalnos]]. Latvijā izaudzēti vairāki koki, tai skaitā 100 gadus vecs eksemplārs [[Engure|Engurē]]. Raksturīgs iespaidīgs skrajš vainags un garas skujas.
* [[Piķa priede]] (''Pinus rigida'' Mill.). Savvaļā purvos Ziemeļamerikas austrumos. Latvijā aug slikti — saglabājušies daži nīkuļojoši koki [[Inčukalns|Inčukalna]] mežniecībā un [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālajā botāniskajā dārzā]].
* [[Akotainā priede]] (''Pinus aristata'' Engelm.). Raksturīga pelēkzaļa miza un tumši zaļas skujas ar baltiem sveķu izdalījumiem. Aug [[Arizona|Arizonā]] Klinšu kalnos līdz 3200 m virs jūras līmeņa. Latvijā nav izdevies ieaudzēt. Ir varietāte — senā priede (''Pinus longaeva'' Little), kas atklāta tikai [[1954]]. gadā. Trim šīs sugas kokiem noteikts ap 4000 gadu vecums un tie tiek uzskatīti par vecākajiem kokiem pasaulē.&lt;ref&gt;A. Mauriņš, A. Zvirgzds. Dendroloģija. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 108. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Priežu dzimta]]</text>
      <sha1>qpuihtj6ggt4vm2inh58eduio1m6wan</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136792</id>
    <revision>
      <id>4540683</id>
      <parentid>4513581</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4540683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="69105" sha1="jtyrx06ix95iqufk6lazqlgcji03nkn" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Infokaste Eirovīzija
|nosaukums              = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2012.svg
|fināls                 = {{dat|2012|5|26|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2012|5|22|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2012|5|24|N}}
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|vadītājs (i)           = [[Leila Aļijeva]],&lt;br /&gt;[[Nardžiza Birka-Pītersene]]&lt;br /&gt;[[Eldars Gasimovs]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|ITV]]
|vieta                  = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}&lt;br /&gt;[[Baku Kristāla halle]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 42 valstis
|valstis, kas debitē    = Nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Armēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2012 Map.svg
| col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam.
| col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā.
| col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam.
|footnotes              = 
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]]
|nākamais               = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]]
}}
'''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;

2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Konkursa organizēšana ==
=== Norises vieta ===
2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|title=Для &quot;Евровидения-2012&quot; будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.&lt;ref&gt;[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.&lt;ref name=&quot;Crystal Hall&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}&lt;/ref&gt; Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&amp;_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&amp;nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}&lt;/ref&gt; Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;/&gt;

{|
|-
|&lt;div style=&quot;position: relative;&quot;&gt;
[[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]]
{{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=&lt;font size=&quot;4&quot;&gt;'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''&lt;/font&gt;}}
{{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Tofika Bahramova stadions'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]&lt;br /&gt;&lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Baku Kristāla halle'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;
|}

== Formāts ==
2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&amp;_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt; 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, &quot;lielais piecinieks&quot;, kā arī 10 valstis no katra pusfināla.&lt;ref name=&quot;Rules&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}&lt;/ref&gt; Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis.

=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* &lt;s&gt;{{ESC|Armēnija}}&lt;/s&gt;{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&amp;_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Rambo Amadeus]]&lt;ref name=&quot;Montenegro returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}&lt;/ref&gt;
|  ''[[Euro Neuro]]''&lt;ref name=&quot;Montenegro2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Eiro Neiro&quot;
| 15.
| 20
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''&lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&amp;_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme &amp; Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 8.
| 75
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 4.
| 116
|-
| 04
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Latvia language&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anmary]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Beautiful Song]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot; /&gt;
| &quot;Skaista dziesma&quot;
| 16.
| 17
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;/&gt;
| &quot;Savs&quot;&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}&lt;/ref&gt;
| 2.
| 146
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 06
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 3.
| 120
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sinplus]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| &quot;Nesalaužams&quot;
| 11.
| 45
|-
| 08
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&amp;_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Would You]]'' &lt;ref name=&quot;EurovisionCalendar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Vai tu&quot;
| 17.
| 16
|-
| 09
| {{ESC|Somija}}
|[[Zviedru valoda|Zviedru]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&amp;_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Pernilla Karlssone]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| ''[[När jag blundar]]''&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| &quot;Kad es aizveru savas acis&quot;&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| 12.
| 41
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[ivrits]]
| ''[[Izabo]]''&lt;ref name=&quot;israel1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' &lt;ref name=&quot;israel1&quot;/&gt;
| &quot;Laiks&quot;
| 13.
| 33
|-
| 11
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Valentīna Monetta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Social Network Song]]''
| &quot;Sociālā tīmekļa dziesma&quot;
| 14.
| 31
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 12
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| [[Ivija Adamou]]&lt;ref name=&quot;cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[La La Love]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}&lt;/ref&gt;
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 7.
| 91
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13         
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&amp;_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Soluna Samaja]]&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| ''[[Should've Known Better]]''&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 9.
| 63
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 1.
| 152
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&amp;_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with &quot;Sound Of Our Hearts&quot;|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Compact Disco]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| ''[[Sound of Our Hearts]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 10.
| 52
|-
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} &lt;ref name=&quot;Austria1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&amp;_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Trackshittaz]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| ''[[Woki mit deim Popo]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| &quot;Krati savu dibenu&quot;&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| 18.
| 8
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu{{ref|d|4}}
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 5.
| 100
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| ''[[Jedward]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&amp;_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 6.
| 92
|}
:1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]].
:2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā.
:3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]].

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 01
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]&lt;ref name=&quot;BA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&amp;_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 2.
| 159
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]&lt;ref name=Macedonia1&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''&lt;ref name=Macedonia3&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&amp;_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black &amp; White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Melns un balts&quot;
| 9.
| 53
|-
| 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Džoana Franka]]
| ''You and Me''
| &quot;Tu un es&quot;
| 15.
| 35
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 04
| {{ESC|Malta}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&amp;_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Kurts Kalleja]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 7.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Litesound]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| ''[[We Are the Heroes]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| &quot;Mēs esam varoņi&quot;
| 16.
| 35
|-
| 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &amp;#124; Músicas &amp;#124; Compositores|website=Scribd}}&lt;/ref&gt;
| [[Filipa Suza]]
| ''Vida minha''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| 13.
| 39
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]&lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' &lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;/&gt;
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 8.
| 64
|-
| 08
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Sofi Marinova]]
| ''Love Unlimited''
| &quot;Neierobežota mīlestība&quot;
| 11.
| 45
|-
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Eva Boto]]
| ''Verjamem''
| &quot;Es ticu&quot;
| 17.
| 31
|-
| 10
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| [[Nina Badriča]]&lt;ref name=Badric1&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews[tt_news]=146920&amp;tx_ttnews[backPid]=136&amp;cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Badric2&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Debesis&quot;
| 13.
| 42
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 181
|-
| 12
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anrijs Džohadze]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| ''[[I'm a Joker]]''&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu džokeris&quot;
| 14.
| 36
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]&lt;ref name=&quot;Turkey2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku
|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&amp;_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''&lt;ref name=&quot;Turkey3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&amp;_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 5.
| 80
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 4.
| 100
|-
| 15
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[Max Jason Mai]]''
| ''Don't Close Your Eyes''
| &quot;Neaizver savas acis&quot;
| 18.
| 22
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&amp;_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Tooji]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Paliec&quot;
| 10.
| 45
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&amp;_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia &amp; Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Korake ti znam]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&amp;nbsp;— Bosnia &amp; Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 6.
| 77
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 3.
| 104
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''[[Love Will Set You Free]]''
| &quot;Mīlestība tevi padarīs brīvu&quot;
| 25.
| 12
|-
| 02
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu
| ''[[Compact Disco]]''
| ''[[Sound of Our Hearts]]''
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 24.
| 19
|-
| 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]
| ''[[Suus]]''
| &quot;Savs&quot;
| 5.
| 146
|-
| 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 14.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''
| ''[[Korake ti znam]]''
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 18.
| 55
|-
| 06
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 2.
| 259
|-
| 07
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 20.
| 46
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Ivija Adamou]]
| ''[[La La Love]]''
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 16.
| 65
|-
| 09
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu&lt;ref name=&quot;echo&quot;/&gt;
| [[Anguna]]&lt;ref name=Francija2&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Echo (You and I)]]''&lt;ref name=&quot;echo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Atbalss (Tu un es)&quot;
| 22.
| 21
|-
| 10
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Nina Zilli]]&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&amp;_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[L'amore è femmina]]''
| &quot;Sieviete ir mīlestība&quot;
| 9.
| 101
|-
| 11
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 6.
| 120
|-
| 12
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| ''[[Tooji]]''
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''
| &quot;Paliec&quot;
| 26.
| 7
|-
| 13
| {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Sabīna Babajeva]]&lt;ref name=&quot;AzArtist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&amp;_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[When the Music Dies]]''
| &quot;Kad mūzika mirst&quot;
| 4.
| 150
|-
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 12.
| 71
|-
| 15
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Soluna Samaja]]
| ''[[Should've Known Better]]''
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 23
| 21
|-
| 16
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 17.
| 64
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 17
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 372
|-
| 18
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 7.
| 112
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}}
| Spāņu
| [[Pastora Solera]]&lt;ref name=&quot;Spānija2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Quédate conmigo]]''
| &quot;Paliec ar mani&quot;
| 10.
| 97
|-
| 20
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}&lt;/ref&gt;
| [[Romāns Lobs]]&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| &quot;Stāvu uz vietas&quot;
| 8.
| 110
|-
| 21
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Kurts Kalleja]]'
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 21.
| 41
|-
| 22
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''
| &quot;Melns un balts&quot;
| 13.
| 71
|-
| 23
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 19.
| 46
|-
| 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 3.
| 214
|-
| 25
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]''
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 15.
| 65
|-
| 26
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 11.
| 81
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 ||  ||  || 1 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 116 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 8 || '''12''' || 3 || 8 ||  || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 ||  || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 4 || 3 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 7 || 4 || 8 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 4 ||  || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  || 2 ||  || 7 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 1 || 1 || 2 ||  ||  || 8 || 3 || 8 ||  ||  || 8 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  || 7 ||  || 6 || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || 3 ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 4 ||  || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 5 || 3 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 ||  || 3 || 1 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 7 ||  ||  || 3 || 5 || 1 || 7 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 63 ||  || 8 || 1 || 8 ||  || 3 || 10 ||  || 8 ||  || 4 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 6 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' ||  || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 ||  ||  ||  ||  || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 ||  ||  || 5 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 || 5 ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 3 ||  || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 ||  || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 6 || 4 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 ||  ||  ||  || 7 || 7 || 7 || '''12''' ||  || 2 || 10 || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 ||  || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 159 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 ||  || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 53 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 2 ||  || 5 || 7 || 6 || 7 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 1 ||  || 7 || 7 ||  || 3 ||  || 3 ||  || 8 || 4  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 70 || 3 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 1 || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 1 ||  || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || 4 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 1 || 6 || 6 ||  || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 ||  || 2
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 || 6 ||  || 2 ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  || 6 || 3 ||  || 3 || 2 || 5 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 10 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 4 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 42 || '''12''' || 7 ||  ||  || 1 ||  || 1 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 || 10 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 4 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 80 ||  || 10 || 7 || '''12''' ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 3 || 1 || 6 ||  || 7 || 6 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 ||  ||  || 8 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 8 ||  || 8 || 10 || 7 || 7 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || 1 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || 3 || 3 || 3 ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 8 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1|| 4 ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' ||  || 6 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 4 || 5 || 1 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 ||  || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 10 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}}
|-
| {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 1 || 8 ||  ||  || 10 ||  || 1 || '''12''' ||  ||  || 5 || 10 || 6 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 ||  || 8 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  || 1 ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 || 4 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  || 4 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || 6 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 || 7 ||  || 10 || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 ||  || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 7 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 ||  || 6 || 6 ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 6 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 || 6 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 2 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 101 || 7 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 10 || 7 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 3 ||  || 1 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 ||  || 5 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 8 || 6 || 10 ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 150 || 4 || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 4 ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 ||  ||  || 8 ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 3 ||  || 10 ||  || 8 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || '''12''' ||  || 8 ||  || 5 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 1 || 4 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 4 || 1 || 3 ||  || 2 || 
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 ||  || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 112 || 10 ||  || 3 || 3 ||  ||  || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 8 ||  || 3 || 1 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 6 ||  ||  || 1 || 6 || 8 ||  ||  || 5 ||  || 3 || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 6 || '''12''' || 2 || 4 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 10 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 4 ||  ||  || 2 || 10 ||  ||  || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 10 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 8 ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 2 ||  || 6 ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  || 4 || 5 ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 ||  || 5 ||  || 5 || 6 || 8 ||  ||  || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 4 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||  || 6 || 2 ||  || 6 || 3 ||  ||  || 8 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 ||  || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  ||  || 7 || 2 || 5 || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 18
| '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 4
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2012]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>jtyrx06ix95iqufk6lazqlgcji03nkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saimons Kauels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143061</id>
    <revision>
      <id>4540486</id>
      <parentid>3984228</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1962" sha1="rdauu5xii6gc2difvlqv588ljpro82i" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = personāls
|           Vārds = Saimons Kauels
|          Attēls = Simon Cowell in December 2011.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Saimons Kauels 2011. gada decembrī
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1959|10|7}}
|        Vieta_dz = {{Vieta|Lielbritānija|Londona}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1979–pašlaik
|Izdevējkompānija = [[EMI]]&lt;br /&gt;E&amp;S Music&lt;br /&gt;[[Fanfare Records]]&lt;br /&gt;[[BMG]]&lt;br /&gt;S Records&lt;br /&gt;[[Sony Music Entertainment]]&lt;br /&gt;[[Syco]]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Saimons Filips Kauels''' ({{val|en|Simon Phillip Cowell}}; dzimis {{dat|1959|10|7}} [[Londona|Londonā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) ir britu mūzikas producents, TV producents. Viņš ir pazīstams kā vairāku Lielbritānijas un ASV TV šovu žūrijas loceklis, piemēram, &quot;Pop Idol&quot;, &quot;[[X Faktors]]&quot;, &quot;Britain's Got Talent&quot; un &quot;[[Amerikāņu elks]]&quot;. Tāpat S. Kauels ir slavens ar savu kritiku, apvainojumiem pret TV šovu dalībniekiem. 2010. gadā britu laikraksts ''New Statesman'' viņu ierindoja 41. vietā starp 50 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē 2010. gadā.&lt;ref name=&quot;htanna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=41. Simon Cowell - 50 People Who Matter 2010|url=http://www.newstatesman.com/broadcast/2010/09/judge-dread-simon-cowell|accessdate=3 November 2010}}&lt;/ref&gt; 2002. gadā S. Kauels dibināja ierakstu kompāniju [[Syco]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Simon Cowell|Saimons Kauels}}
* {{IMDB|1101562}}


{{UK-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Kauels, Saimons}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>rdauu5xii6gc2difvlqv588ljpro82i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540581</id>
      <parentid>4540486</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:01:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4540581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2025" sha1="8krf97u7lssof4wt3zyei5lrvmbnq80" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = personāls
|           Vārds = Saimons Kauels
|          Attēls = Simon Cowell at Greater Together LA 2026 (cropped) 2.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Saimons Kauels 2026. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1959|10|7}}
|        Vieta_dz = {{Vieta|Lielbritānija|Londona}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1979–pašlaik
|Izdevējkompānija = {{ubl|''[[EMI]]''|''E&amp;S Music''|''[[Fanfare Records]]''|''[[BMG]]''|''S Records''|''[[Sony Music Entertainment]]''|''[[Syco]]''}}
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Saimons Filips Kauels''' ({{val|en|Simon Phillip Cowell}}; dzimis {{dat|1959|10|7}} [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) ir britu mūzikas un televīzijas producents.

Pazīstams kā vairāku Apvienotās Karalistes un ASV televīzijas šovu žūrijas loceklis, piemēram, ''Pop Idol'', &quot;[[X Faktors]]&quot;, ''Britain's Got Talent'' un &quot;[[Amerikāņu elks]]&quot;. Tāpat S. Kauels ir slavens ar savu kritiku, apvainojumiem pret televīzijas šovu dalībniekiem. 2010. gadā britu laikraksts ''New Statesman'' viņu ierindoja 41. vietā starp 50 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē 2010. gadā.&lt;ref name=&quot;htanna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=41. Simon Cowell - 50 People Who Matter 2010|url=http://www.newstatesman.com/broadcast/2010/09/judge-dread-simon-cowell|accessdate=3 November 2010}}&lt;/ref&gt; 2002. gadā S. Kauels dibināja ierakstu kompāniju ''[[Syco]]''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kauels, Saimons}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>8krf97u7lssof4wt3zyei5lrvmbnq80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ketija Melua</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144112</id>
    <revision>
      <id>4540493</id>
      <parentid>3589548</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5639" sha1="k8q7yt4ivqa9lxz61bx702eqgp6gvhc" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ketija Melua
|          Attēls = File:Katie Melua-1060097.jpg
|         Att_izm = 240px
|        Apraksts = K. Melua 2017
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|9|16}}
|        Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Kutaisi}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Blūzs]], [[džezs]], [[folkpops]]
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = [[Ģitāra]] &lt;br /&gt;[[Klavieres]] &lt;br /&gt;[[Vijole]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first=Neil |last=McCormick | title= Easy does it | work =[[The Sydney Morning Herald]] | date=29 May 2004| url=http://www.smh.com.au/articles/2004/05/28/1085641697952.html?from=storyrhs | accessdate =2010-02-10}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;[[Vokāls]]
|            Gadi = 2003–pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Dramatico]]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.katiemelua.com/ www.katiemelua.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = S
}}
'''Ketija Melua''' ({{val|ka|ქეთევან &quot;ქეთი&quot; მელუა}}, {{val|en|Ketevan &quot;Katie&quot; Melua}}; dzimusi {{dat|1984|9|16}} [[Kutaisi]], [[Gruzijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir gruzīnu-britu dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe. Viņa pārvācās uz dzīvi Ziemeļīrijā 8 gadu vecumā, taču jau 14 gadu vecumā pārvācās uz Angliju.&lt;ref name=&quot;Biog&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | author=Dramatico | title=biography | year=2003 | work=The Official Katie Melua website | url=http://www.katiemelua.com/biography.html | accessdate=2010-02-10 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20100110133730/http://www.katiemelua.com/biography.html | archivedate=2010-01-10 }}&lt;/ref&gt; Mūziķes karjeru uzsāka 2003. gadā, 2006. gadā K. Melua bija Apvienotās Karalistes vislabāk savus ierakstus pārdodamākā sieviešu māksliniece,&lt;ref name=&quot;myvillage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | first=Mandy | last=Carter | title=Interview: Katie Melua | work=MyVillage | date=1 August 2006 | url=http://london.myvillage.com/article/interview-katie-melua | access-date={{dat|2016|02|09||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20101205064414/http://london.myvillage.com/article/interview-katie-melua | archivedate={{dat|2010|12|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī Eiropas vislabāk savus ierakstus pārdodamākā sieviešu māksliniece no Eiropas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | author= | title=IFPI confirm Katie Melua as Europe’s highest selling European female artist in 2006 | work=Press release | date=2006-11-12 | url=http://www.recordoftheday.com/cgi-bin/rotd-mb/rotd_config.pl?noframes;read=99599 | accessdate=2010-02-10 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090803140800/http://www.recordoftheday.com/cgi-bin/rotd-mb/rotd_config.pl?noframes%3Bread=99599 | archivedate=2009-08-03 }}&lt;/ref&gt;

2003. gada novembrī viņa izdeva debijas studijas albumu ''Call off the Search'', ar ko iekļuva Apvienotās Karalistes topa pirmajā desmitniekā un kas tika pārdots 1,8 miljonos kopiju pirmajos piecos mēnešos.&lt;ref&gt;[http://www.allmusic.com/album/r680628 Katie Melua — Call off the Search / Review] by Johnny Loftus, allmusic.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nepilnus divus gadus vēlāk izdotais otrais studijas albums ''Piece by Piece'' tika sertificēts ar četrkāršo platīnu.&lt;ref&gt;[http://www.allmusic.com/album/r806174 Katie Melua — Piece by Piece / Review] by James Christopher Monger, allmusic.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; K. Melua savu trešo studijas albumu ''Pictures'' izdeva 2007. gada oktobrī.&lt;ref name=&quot;start afresh&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| first=Neil| last=McCormick| title=Katie Melua: I want to start afresh| date=2007-09-15| work=[[The Daily Telegraph|The Telegraph]]| url=http://www.telegraph.co.uk/arts/main.jhtml?xml=/arts/2007/09/15/bmkatie115.xml| accessdate=2010-02-10| location=London| archive-date=2008-12-08| archive-url=https://web.archive.org/web/20081208025907/http://www.telegraph.co.uk/arts/main.jhtml?xml=%2Farts%2F2007%2F09%2F15%2Fbmkatie115.xml}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā tika izdots jau ceturtais studijas albums ar nosaukumu ''The House''.

Saskaņā ar ''Sunday Times Rich List 2008'' datiem, K. Melua ir nopelnījusi 18 miljonus [[sterliņu mārciņa]]s, kas viņu padara par 17. bagātāko britu mūziķi, kas nav sasnieguši 30 gadu vecumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belfasttelegraph.co.uk/entertainment/music/news/katie-melua-worth-a-staggering-16318m-13876863.html |title=Katie Melua worth a staggering £18m |accessdate=2008-04-29 |author=|date=2008-04-26 |work=[[The Belfast Telegraph]] |publisher=belfasttelegraph.co.uk}}&lt;/ref&gt; Taču 2009. gadā tika ziņots, ka gandrīz pusi no nopelnītā viņa ir zaudējusi globālās ekonomikas lejupslīdes rezultātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first= |last= |coauthors= |title=Music giants' 'fortunes dwindle' |work=[[BBC News]] |page= |date=24 April 2009 |quote=Katie Melua and Amy Winehouse fare less well, however, their respective fortunes down 44% and 50% on last year's estimates. |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/8015303.stm | accessdate =2010-02-10}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.katiemelua.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Melua Ketija}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu dziedātāji]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vijolnieces]]
[[Kategorija:Gruzijas vijolnieces]]</text>
      <sha1>k8q7yt4ivqa9lxz61bx702eqgp6gvhc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4540575</id>
      <parentid>4540382</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:48:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Oktobris */ +1 mirušais....</comment>
      <origin>4540575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38579" sha1="3tltv3min9s55xmfj8pccbm9aj8k9y9" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>3tltv3min9s55xmfj8pccbm9aj8k9y9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540625</id>
      <parentid>4540575</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4540625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38620" sha1="fa6wbp711awzu0en9xanc185hob5158" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>fa6wbp711awzu0en9xanc185hob5158</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540643</id>
      <parentid>4540625</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:49:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */ Valters Kēnigs</comment>
      <origin>4540643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38697" sha1="ib7rz19nfk2mth7kv83r05w6dlc13za" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>ib7rz19nfk2mth7kv83r05w6dlc13za</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158315</id>
    <redirect title="Oskars Olsons" />
    <revision>
      <id>4540549</id>
      <parentid>2904439</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Ulsons]] uz [[Oskars Olsons]]</comment>
      <origin>4540549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="t8z0u5n9g3upxrbzlsv0c3pvggxjuuf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Oskars Olsons]]</text>
      <sha1>t8z0u5n9g3upxrbzlsv0c3pvggxjuuf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabiedrības noslāņošanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164928</id>
    <revision>
      <id>4540522</id>
      <parentid>4347215</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:36:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29657" sha1="435ae6ut6ohx3vblyhbi7vpn6trygi9" xml:space="preserve">'''Sabiedrības noslāņošanās''' jeb '''sociālā stratifikācija'''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ir [[sabiedrība]]s locekļu sadalīšanās atsevišķos [[sabiedrības slānis|slāņos]]. Tas ir viens no [[socioloģija]]s pamatjēdzieniem.

Sabiedrības noslāņošanās nozīmē [[hierarhija|hierarhiju]] veidošanos pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku [[sociālā nevienlīdzība|sociālo nevienlīdzību]]: bagātības, ienākumu, prestiža, varas, vecuma, dzimuma un tautības ziņā. Sabiedrībai noslāņojoties, veidojas vertikālā struktūra, līdz ar to sabiedrībā izveidojas dažādi hierarhijā sakārtoti slāņi. Visās sabiedrībās var nošķirt vairākus slāņus, kuru savstarpējās attieksmes veido hierarhiju. Īpaši priviliģētie slāņi veido noslāņojuma augšējos slāņus, kur pie tiem piederošajiem indivīdiem ir vairāk varas un bagātības, kā arī lielākas lemšanas iespējas par zemāk esošajiem slāņiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Dobelniece, Signe. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. I: LU. Rīga, 1996&lt;/ref&gt;

== Jēdziens un būtība ==
[[Sabiedrība]]i kā jebkurai sociālai sistēmai ir noteikta struktūra. Sociālā struktūra izpaužas kā visu sociālo elementu kopums ([[sabiedrības slānis|sabiedrības slāņi]], [[sociālais institūts|sociālie institūti]], [[sociālā organizācija|sociālās organizācijas]], [[norma (socioloģija)|normas]], [[sabiedriskais stāvoklis|sabiedriskie stāvokļi]], [[loma]]s utt.) to mijiedarbībā jeb savstarpējās attiecībās. Sabiedrības noslāņošanās ir viena no sabiedrības sociālās struktūras izpausmēm.&lt;ref&gt;Mūrnieks, Elmārs. Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija. I: RTU. Rīga, 2000. 7 lpp.&lt;/ref&gt;

Sabiedrības noslāņošanās ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem.&lt;ref&gt;Longman Online Dictionary : online. Available http://www.ldoceonline.com/dictionary/stratification&lt;/ref&gt;
Sabiedrības noslāņošanās nozīmē sabiedrības hierarhiju pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku nevienlīdzību sabiedrībā: bagātības, ienākumu, prestiža, varas, vecuma, dzimuma un tautības ziņā. Savukārt tādu sabiedrības noslāņošanās procesu, kas var aptvert vairākas paaudzes, sauc par sociālo stratificēšanos. Stratificēšanās procesā rodas sabiedrības vertikālā struktūra, līdz ar to sabiedrībā izveidojas dažādi hierarhijā sakārtoti sabiedrības slāņi. Visās sabiedrībās var nošķirt vairākus slāņus, kuru savstarpējās attieksmes veido hierarhiju. Īpaši priviliģētie slāņi veido noslāņojuma augšējos slāņus, kur pie tiem piederošajiem indivīdiem ir vairāk varas un bagātības, kā arī lielākas lemšanas iespējas par zemāk esošajiem slāņiem.&lt;ref&gt;Zepa, Brigita, Zobena, Aija. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. I: LU. Rīga, 1997. 51.lpp.&lt;/ref&gt;

Sabiedrības vertikālā struktūra ataino nevienlīdzību sociālo labumu pieejamībā. Un ņemot vērā, ka sabiedrība sastāv no divējāda dzimuma, dažāda vecuma un izglītotības līmeņu cilvēkiem, sabiedrības hierarhija un līdz ar to arī atšķirīga pieeja sociālajiem labumiem pastāvēs vienmēr. Arī cilvēku [[dzīvesveids]] un uzskati ir dažādi, kā arī viņi atšķiras materiālā stāvokļa un sociālā statusa ziņā.
Nevienlīdzību rada ne vien cilvēku fizioloģiskā, materiālā stāvokļa un sociālā statusa dažādība, bet arī cilvēku atšķirīgās spējas, talanti un veiksme savstarpējās attiecībās. Ir cilvēki, kas saimnieko prasmīgāk par citiem, vieniem veicas vairāk nekā otriem — un viņu ienākumi ir lielāki. Tas pats ir sakāms arī par varu un prestižu. Daži cilvēki savās rokās ir koncentrējuši lielāku varu nekā citi, vieni lemj par valstu likteni, kamēr citi ir noteicēji tikai par sevi un savu ģimeni. Ne vienmēr cilvēki saņem pēc saviem nopelniem, jo varas, prestiža un bagātības sadale nebūt nav vienkārša. Šīs lietas nedala, bet gan nopelna, izcīna vai iekaro.

Šo labumu iegūšanā savu lomus spēlē ne vien katra cilvēka personiskā aktivitāte un darbība (piemēram, savas bagātības vairošanā), bet arī sabiedrības mehānismi — likumi un tradīcijas — kas nosaka pelnīšanas kārtību, kā arī regulē uzkrāto bagātību pāriešanu no paaudzes paaudzē. Un tomēr visi nekļūst vienādi — tātad notiek sabiedrības noslāņošanās, kura laikā vairāku paaudžu gaitā ir izveidojušies sabiedrības slāņi jeb grupas, kas atšķiras ar savu locekļu materiālās nodrošinātības, pieejamajām varas iespējām un sociālā prestiža.&lt;ref&gt;Dobelniece, Signe. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. I: LU. Rīga, 1996. 46—47. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Sociālās nevienlīdzības izpausme ===
Sociālās nevienlīdzības izpausmes var būt dažādas. Neatkarīgi no tām pastāv absolūta vienlīdzību ar otru ([[tiesības]], [[pienākumi]], ekonomiskā, tikumiskā, garīgā utt. [[vienlīdzība|vienlīdzība)]]. Tāda vienlīdzība nav iespējama, tā ir utopiska, jo nekādos apstākļos nevar būt absolūti vienādi un līdz ar to arī vienlīdzīgi cilvēki. Tādēļ sociālo vienlīdzību parasti izprot kā sociālo iespēju daudzumu, ko [[indivīds]] var izmantot atbilstoši konkrētā indivīda ieguldījumam.

Cilvēces vēsturē tikpat kā nekad nav pastāvējusi sociālās vienlīdzības sabiedrība. Indivīdu un sociālo grupu stāvoklis vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk diferencēts. Jāatzīst, ka lielas sabiedrības daļas nesamierināšanās ar sociālo nevienlīdzību ir radījusi neskaitāmus konfliktus un pat fiziskas sadursmes.

Arī civilizācijas garīgajā plāksnē ir vērojama vēlme šīs patiesības nosacītību mainīt. Cilvēces radīto ideju apritē jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] tapa [[Platons|Platona]] sacerējums „[[Valsts (Platona darbs)|Valsts]]“, kurā pirmo reizi Rietumu kultūrā ir pamatots priekšstats par sociālās vienlīdzības sabiedrības jābūtību. 16. gadsimta sākumā [[T.Mors|Tomasa Mora]] darbs „Utopija“ aizsāk [[utopiskais komunisms|utopiskā komunisma]] ideju izvērsumu. Tomēr līdz pat mūsdienām teorētiskā līmenī nav izdevies pārvarēt galveno pretrunu starp apriori pieņemto augstāko vērtību — visaptverošo sociālo vienlīdzību — un indivīda brīvo izvēli. 20. gadsimtā veiktais mēģinājums radīt sabiedrību bez privātīpašuma apstiprināja iecerētā nepiemērotību cilvēces attīstības likumsakarībām, vismaz līdzšinējā vēstures posmā.&lt;ref&gt;Mūrnieks, Elmārs. Sabiedrības sociāli [[ekonomiskā stratifikācija]]. 8.—9. lpp.&lt;/ref&gt;

Radikālā risinājuma neveiksme atspoguļoja sociālās nevienlīdzības nepieciešamo raksturu civilizācijas virzības noteikšanā — iespējams, ne tikai vēsturiski pārejošā, bet arī metafiziskā nozīmē. Šī atziņa gan nenoliedz socioloģiskās analīzes nākotnes attīstību. Sociālās vienlīdzības izpratne līdz šim ir bijusi pārāk ierobežota, tostarp runājot arī par komunistiskajiem modeļiem — tie drīzāk ir pagātnes mehānisks noliegums, nevis radošu intelektuālu meklējumu prognoze.&lt;ref&gt;Laķis, Pēteris. Ievads socioloģijā. I: Zvaizne ABC. Rīga, 2002. 32. lpp.&lt;/ref&gt;

Sabiedrības noslāņošanās pamatā ir dažādu tās grupu atšķirīgais stāvoklis sabiedrībā pastāvošajā vienlīdzības—nevienlīdzības sistēmā. To nosaka daudzi un dažādi sociālās diferenciācijas apstākļi.

Sociālā diferenciācija ir sabiedrības noslāņošanās process. Tas ir plašāks un aptver lielāku un dažādāku sociālo procesu skaitu, nekā sociālā stratifikācija (noslāņošanās pēc sociālās nevienlīdzības pakāpes).

[[sociālā diferenciācija|Sociālo diferenciāciju]] nosaka vairāki faktori. Tos iespējams sadalīt objektīvajos un subjektīvajos faktoros:

# Objektīvos faktorus (tādi, kuri nav atkarīgi no cilvēku apziņas) savukārt ir iespējams iedalīt: dabiskajos un sociālajos.
Pie dabiskajiem faktoriem (tie, kuri ir ieprogrammēti jau cilvēkam dzimstot) pieskaita: dzimumu, vecumu, rasi un etnisko piederību.
# Sociālos faktorus veido: saistība ar kaut kādu īpašumu, profesija, kvalifikācija, izglītība, ienākumi, dalība ekonomiskās, politiskās un citas varas realizācijā, dzīves vieta (lauki vai pilsēta), mājokļa tips, dzīves stils un kultūras vēsturiskais tips.
Subjektīvie sociālās diferenciācijas faktori ir: grupas sociālais prestižs, vajadzības un intereses, sociālo vērtību sistēma, politiskā orientācija, kultūras līmenis, dzīves koncepcija, tradīcijas, sociālās normas un sociālā aktivitāte.

Sociālās diferenciācijas procesi ietekmē sociālās nevienlīdzības dažādās izpausmes un reizē ar to arī sabiedrības noslāņošanos. Dažādos vēsturiskos un sociāli ekonomiskos apstākļos vieni un tie paši sociālās diferenciācijas faktori var radīt atšķirīgas sekas. Piemēram, dzimuma atšķirības būtiski ietekmēja cilvēku likteni vēl nesenā pagātnē. Mūsdienās cilvēka dzīvē lielāka nozīme ir izglītībai, profesionālai pieredzei nekā dzimumam. Taču arī pašreiz dzimuma atšķirības vēl bieži ir par cēloni sociālām atšķirībām un arī nevienlīdzībai.

Sabiedrības noslāņošanās un nevienlīdzības izpausmes ir ļoti plašas. Ņemot vērā sociālās stratifikācijas daudzveidību un dažādus faktorus, kuri var radīt sociālo nevienlīdzību, ir iespējams izdalīt vairākas relatīvi patstāvīgas sociālās stratifikācijas sistēmas.&lt;ref&gt;Mūrnieks, Elmārs. Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija. 10.—12. lpp.&lt;/ref&gt;

=== K. Marksa un M.Vēbera izpratne par sabiedrības noslāņošanos ===

Pirmo socioloģisko priekšstatu par sabiedrības noslāņošanos daļēji kopā ar [[Frīdrihs Engelss|Frīdrihu Engelsu]] radīja [[Kārlis Markss]]. Pēc šo domātāju skaidrojuma sabiedrības noslāņošanos nosaka īpašums, kas ir balstīts uz ražošanas līdzekļiem. Slāņi, kuru valdījumā tie ir, ekspluatējot pārējo cilvēku kopumu.

Pamatojoties uz Marksa viedokli, [[buržuāzija]]s laikmets esot vienkāršojis šķiru pretrunas: visa sabiedrība sašķeļas divās lielās naidīgās nometnēs — buržuāzijā un proletariātā. Attīstoties kapitālistiskajai lielražošanai, pārējās šķiras aiziet bojā. Vidusšķiru, kuru lielākoties veido sīkražotāji, visai nesekmīgi cenšas saglabāt savu statusu. Marksa izpratnē vidusslānim nav nākotnes perspektīvu, un tādēļ tā vairumam ir lemts nokļūt proletariāta sastāvā un tikai dažiem var izdoties pievienoties buržuāzijai.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;Laķis, Pēteris. Ievads socioloģijā. 34.—36. lpp.&lt;/ref&gt;

Nenovēršamais ražošanas spēku progress un rūpniecības attīstība arvien vairāk saasina savas virzības pretrunu ar pastāvošajām kapitālistiskajām attiecībām. Un K. Markss atzīst, ka ir iespējams tikai viens šīs pretrunas likumsakarīgs atrisinājums, proti, tā ir [[sociālā revolūcija]]. Tās rezultātā taps jauna ekonomiskā sistēma, kura balstīsies uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu. [[proletariāts|Proletariāta]] uzvara radīs sabiedrību bez pretrunām, tā būs bezšķiru sociālā realitāte. „Gotas programmas kritikā”(1875) K. Markss raksturo savu viedokli par komunistiskās veidošanās attīstības posmiem — [[sociālisms|sociālismu]] un [[komunisms|komunismu]]—, kas atspoguļo vēsturisko procesu gaitu attīstībā uz tādu sabiedrību, kurai nav būtisku noslāņojuma pazīmju. Izvērtējot K. Marksa doktrīnu, jākonstatē, ka nepārprotama ir daļēja ir prognožu īstenošanās sociālo revolūciju notikumos 20. gadsimtā. Tomēr vēsturiskā pieredze neapstrīdami ir pierādījusi [[kapitālisms|kapitālisma]] sociāli ekonomiskās sistēmas pārsvaru pār sociālisma realitāti. Sociālās viduvējības režīms neizturēja konkurenci cīņā ar katra personīgajiem principiem. Turklāt kapitālisms apliecināja savas iespējas mainīties — ekonomiskā progresa dēļ radās priekšnoteikumi aizvien vērtīgākai [[vidusslānis|vidusslāņa]] attīstībai, un tie arī diez gan elastīgi tika izmantoti. Sabiedrības stabilitātei vajadzīgā dažādu slāņu interešu pretrunu risinājuma nodrošināšanai ir radīti apstākļi labklājības standarta īstenošanai proporcionāli katra personīgi noteiktajam „veselā saprāta” horizontam. Turklāt šī standarta izplatība aptver diez gan plašu cilvēku kopumu, kurš daļēji samierinās ar savu dzīves kvalitāti.

Ievērojamu ieguldījumu stratifikācijas teorijas attīstībā sniedz vācu [[sociologs]] [[Makss Vēbers]], kurš aplūko šķiru kā sabiedrības daļu, kurā esošajiem indivīdiem ir līdzīga pozīcija tirgus situācijā. Līdz ar to viņi saņem aptuveni vienādus ienākumus. Piederība noteiktai šķirai determinē arī līdzīgas iespējas iegūt atbilstošu dzīves standartu.

M. Vēbers, tāpat kā K. Markss, uzskata, ka nozīmīgākais pamats sabiedrības iedalījumam šķirās ir īpašums, kas ir balstīts uz ražošanas līdzekļiem. Tomēr M. Vēbers norāda, ka ievērojamas atšķirības to sociālo grupu starpā, kurām nepieder ražošanas līdzekļi, bet ir atšķirīgs stāvoklis darba tirgū. Dažādus nodarbinātības veidus raksturo nevienādi ienākumi un sociālais statuss. M. Vēbers atzīst, ka [[kapitālistiskā sabiedrība|kapitālistiskajā sabiedrībā]] var izdalīt četrus sociālos slāņus — augšslāni, kura īpašumā ir ražošanas līdzekļi, labi atalgotās „baltās apkaklītes”, [[sīkburžuāzija|sīkburžuāziju]] un fiziskā darba strādniekus.

Atšķirībā no K. Marksa M. Vēbers nesaskata kapitālisma attīstībā pamatu sabiedrības spējai stratifikācijai divās pretējās šķirās. Viņš pieņem, ka [[sociālā realitāte|sociālās realitātes]] noslāņošanās dažādās grupās kļūs plašāka, kā arī sabiedrības dzīvē pieaugs vidusšķiras ietekme. M. Vēbers neatzīst, ka sociālistiskā revolūcija būtu neizbēgama. Savas intereses dažādām sociālajām grupām, sabiedrības vidējiem un zemākajiem slāņiem ir iespējams aizstāvēt ar likumīgiem paņēmieniem pastāvošās varas sistēmā.

Vācu sociologs apšauba arī K. Marksa teorijas postulātu par politiskās varas pilnīgo atkarību no ekonomiskās varas. M. Vēbers vairāk tiecas meklēt sociālo aktivitāšu motivāciju plašākās sociālās realitātes sakarībās, uzsverot politikas jomas, indivīda sabiedriskā prestiža un arī praktisko interešu neatkarību no ekonomiskās nevienlīdzības nosacītības cilvēka eksistencē. Tie ir centieni pārvarēt K. Marksa vienkāršoto [[ekonomiskais determinisms|„ekonomisko determinismu”]].

Darbā „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars”(1904—1905) M. Vēbers atšķirībā no marksisma ideoloģijas piedāvā paplašinātu ieskatu materiālo un garīgo faktoru mijiedarbībā sabiedrības funkcionēšanā un attīstībā. Kapitālisma attiecībām vajadzīgo cilvēka gara atbrīvotību veicina [[protestantisms|protestantisma]] ideoloģija, bet 16. gadsimtā sabiedrībā strauji izplatījās [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] idejas, jo izveidojās brīvais tirgus. Socioloģiskā aspektā tiek radītas plašākas sociālās realitātes izpratnes iespējas salīdzinājumā ar K. Marksa strikti ievērojamo materiālistisko ekonomiskā determinisma doktrīnu. Jāatzīst, ka 20 gadsimta nogalē, lai arī pastāv viennozīmīgi sarežģīts sociālās darbības motivācijas izvērsums, atkal tiek pierādīta ekonomiskās varas, finansiālo resursu nepārprotamā ietekme uz politisko lēmumu pieņemšanu gan pasaules, gan arī lokālajā mērogā un [[sociālā mikrostruktūra|sociālo mikrostruktūru]] dzīvē.

Tālākajā socioloģijas attīstībā visai bieži tiek izmantoti K. Marksa un M. Vēbera atzinumi, tiecoties tās modernizēt atbilstoši pārmaiņām sociālajā realitātē. [[Rietumu sabiedrība]]s virzība rada apstākļus, kas ir piemēroti jaunām iezīmēm no sociālās stratifikācijas skatu punkta.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Sistēmu veidi ==
Sabiedrības noslāņošanos vislabāk ir iespējams analizēt stabilā sabiedrībā, kur slāņu pastāvēšanu nosaka laika gaitā iestrādātas tradīcijas un sociālās dzīves mehānismi. Sabiedrībā, kas vēl tikai top, kur līdzšinējā šķiriskā struktūra ir atmesta, bet jaunā vēl nav izkristalizējusies, noslāņošanos aptvert ir grūtāk. Bet neraugoties uz to, sabiedrības noslāņošanās ir raksturīga visiem vēsturiskajiem laikmetiem un dažāda veida sabiedrībām, taču tās reālās izpausmes noteiktās situācijās un apstākļos atšķiras. Piemēram, sabiedrības noslāņošanās antīkajā Romā starp [[vergs|vergiem]] un [[vergturis|vergturiem]] izpaudās citādāk nekā kastu iekārtā vai arī mūsdienu Rietumeiropas valstīs, kur sabiedrība ir atvērta un nodrošina cilvēkiem iespējas brīvi sociāli pārvietoties no viena slāņa uz citu, mainot vietu stratifikācijas sistēmā.

Dažādās sabiedriskajās iekārtās un vēstures periodos šiem slāņiem var tikt dots īpašs apzīmējums. Piemēram, [[feodālisms|feodālismā]] runā par kārtām, bet kapitālismā — par šķirām. Socioloģijā par galvenajiem uzskata četrus sabiedrības noslāņošanās veidus: [[kārta]], [[kasta]], [[šķira]] un [[verdzība]]. Taču sabiedrības noslāņošanās un nevienlīdzības izpausmes ir ļoti plašas. Tādēļ, ņemot vērā sabiedrības noslāņošanās daudzveidību un dažādus faktorus, kuri var radīt sociālo nevienlīdzību, ir iespējams izdalīt vairākas relatīvi patstāvīgas sociālās stratifikācijas sistēmas.&lt;ref&gt;Mūrnieks, Elmārs. Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija. 13. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Fiziski ģenētiskā stratifikācijas sistēma ===
Tās pamatā ir sociālo grupu noslāņošanās pēc dabiskām sociāli demogrāfiskām pazīmēm: dzimums, vecums, kā arī tādām fiziskām īpašībām kā veiklība, spēks, skaistums utt. Stiprākie ieņem augstāku stāvokli, vājākie — zemāku. Pārākums tiek parādīts ar fizisko spēku (arī vardarbību), un vēlāk šis pārākums tiek sankcionēts ar tradīciju palīdzību.

=== Dzimumstratifikācija ===
Šis stratifikācijas izpausmes veids ir līdzīgs fiziski ģenētiskajai stratifikācijas sistēmai. Atšķirība ir tā, ka dzimumstratifikācijā vienīgais noslāņošanās rādītājs ir dzimums. Dzimumstratifikācija jeb stratifikācija pēc dzimuma ir tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Parasti dzimumstratifikācija izpaužas kā vīriešu priekšrocības izmantot un kontrolēt vērtīgus sabiedrības resursus. Par stratifikāciju pēc dzimuma jāuzskata arī tas, ka darbaspēka tirgū sieviešu dzimuma personas tiek ierindotas un atalgotas zemāk par vīriešu dzimuma pārstāvjiem.

=== Kārtu-korporatīvā stratifikācija ===
Kārtas ir slāņi, kas bija nozīmīga Eiropas feodālisma sastāvdaļa, bet tās pastāvēja arī citās tradicionālajās [[civilizācija|civilizācijās]], kur dižciltību ieguva ar dzimšanu. Šīs feodālās kārtas sastāvēja no dažādiem sociālās pozīcijas līmeņiem. Katram no šiem līmeņiem bija savas tiesības un pienākumi, pēc kuriem tie atšķīrās viens no otra. Un reizēm kārtu atšķirības bija nostiprinātas arī likumā.
&lt;br /&gt;
Eiropā augstākajā kārtā ietilpa [[aristokrātija]] un [[muižniecība]], kuru bagātība un vara tika iegūta tādēļ, ka viņiem piederēja lieli īpašumi un zemes gabali. [[Garīdznieki]] bija vēl viena kārta, kas bija zemākā statusā, bet ar diez gan lielām privilēģijām un neizmērojamu varu. Pašai baznīcai piederēja lieli zemes īpašumi, un tā varēja ietekmēt arī aristokrātus. Pie trešās kārtas piederēja vienkāršie tautas pārstāvji: kalpi, brīvie zemnieki, tirgotāji un amatnieki.

Kārtu robežas nebija tik stingras kā kastām, jo bija iespējamas laulības starp atšķirīgu kārtu cilvēkiem, kā arī piederība pie kārtas bija ne vien mantojama, bet arī nopērkama. Šī sociālās stratifikācijas sistēma ir samērā slēgta.

=== Kastu sistēma ===
Šīs sociālās stratifikācijas sistēmas pamatā ir etniskās atšķirības, jo kastu var uzskatīt par sociālu grupu, kuru vieno konkrēta nodarbošanās un priekšstats par kopīgu izcelšanos. Kastas ir slāņi, ko visbiežāk asociē ar [[Indija|Indiju]] un tās [[kultūra|kultūru]]. Kastu izveidošanās pamatā bija četras varnas, t.i., kādi senāki sabiedrības slāņi, kas bija atšķirīgi pēc sava sociālā statusa, proti, brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras.
Lai arī šī sistēma ir radusies Indijā, pats kastas termins ir cēlies no Portugāļu valodas vārda casta, kas nozīmē ģints, paaudze. Indijā kastu sistēma ir ļoti komplicēta, atkarībā no konkrētās valsts daļas, kaut arī pastāv daudzi kopēji principi. Tie, kas ir visaugstākajā kastā, ir brahmaņi, un viņi reprezentē visaugstākās tīrības ideālu.Un tikai zemākās kastas pārstāvjiem (šūdrām) bija atļauts pieskarties dzīvniekiem. Bramaņiem bija jāizvairās no zemākās kastas pārstāvjiem, kurus viņi uzskatīja par nešķīstiem.

Šī kastu sistēma ir ļoti saistīta ar hindu ticību, kuras pamatā ir doma, ka, ja konkrētās kastas biedrs neievēro savas kastas noteiktos rituālus un pienākumus, nākamajā dzīvē viņš piedzimst zemākā kastā.

Katra kasta ir pēc iespējas vairāk noslēgta grupa. Ir stingri noteikta katras kastas nodarbošanās. Sociālais stāvoklis tiek mantots, [[sociālā mobilitāte]] (pāriešana no vienas kastas citā) tikpat kā nav iespējama, jo sabiedrība ir slēgta. Tā kā robežas ir nepārvaramas, ir pavisam niecīgas attīstības iespējas kastā.

=== Šķiru sistēma ===
Šķiru izpratne socioloģijā nav viennozīmīga. Parasti par tām dēvē lielas sociālas grupas, kas cita no citas atšķiras pēc nevienādas kontroles pār sabiedrības rīcībā esošajiem resursiem, ekonomiskajām iespējām, kā arī pēc to dzīves līmeņa un dzīvesveida.
Šķiru stāvoklis netiek noteikts ar likumu, kā arī šķiriskā piederība netiek mantota no dzimšanas uz visu mūžu, bet tā var mainīties, uzlaboties, ja rodas papildus ienākumi, vai arī pasliktināties, piemēram, bankrota gadījumā.
Cilvēku piederība šķirām ir atkarīga no viņu personīgajiem centieniem., jo šķiriskās atšķirības nosaka bagātība, rīcībā esošais īpašums, kā arī nodarbošanās vai profesija, kas cilvēkam ļauj iegūt vai nu lielākus, vai mazākus ienākumus. Robeža starp klasēm nekad nav skaidri nosakāma, jo piederību pie šķiras nenosaka ne tiesiskās, ne [[reliģiskās normas]]. Tā kā robežas starp šķirām nav stingri noteiktas, cilvēki var brīvi pārvietoties šķiriskajā struktūrā.

Pēc Maksa Vēbera uzskatiem cilvēkus šķirā apvieno līdzīgie ārējie dzīves apstākļi un personīgā pieredze, kopīgas ekonomiskās intereses, kā arī situācija darbaspēka un preču tirgū. Īpašu uzmanību M. Vēbers pievērš tam, ka cilvēki pie kādas noteiktas šķiras pieder vien tādēļ, ka atrodas līdzīgā šķiriskajā situācijā, kur šī situācija nosaka, ka šie cilvēki gandrīz vienādi reaģēs uz noteiktām politiskajām un ekonomiskajām izmaiņām. Tādēļ šķiru nevar saskatīt kā lielāku vai mazāku cilvēku kopu, tā izpaužas līdzīgā dzīvesveidā, uzskatos un atbildes reakcijā uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

Rietumu sabiedrībā izšķir trīs svarīgākās šķiras: augstākā šķira (tie, kuriem pieder ražošanas resursi vai kas tos tieši kontrolē, lielrūpnieki un varas elite), vidusšķira (dažādu profesiju pārstāvji, tā sauktās „baltās apkaklītes” — vidējā ranga vadītāji un kalpotāji) un strādnieku šķira (zilās apkakles jeb fiziskā darba darītāji, marksisti šo šķiru sauc arī par proletariātu). Atsevišķās industriālajās valstīs, kā, piemēram, Francijā vai Japānā ir arī ceturtā šķira, proti, [[zemniecība]], ar ko tradicionāli saprot [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] nodarbinātos. Trešās pasaules valstīs, kam raksturīgas [[agrārā sabiedrība|agrāras sabiedrības]], zemniecība parasti ir visplašāk pārstāvētā šķira.

=== Verdzība ===
Tā ir vislielākā nevienlīdzības izpausme, kurā noteikti cilvēki ir piederīgi noteiktiem cilvēkiem. [[Vergi|Vergu]] tiesības dažādās sabiedrības daļās ir atšķirīgas. Dažās valstīs vergiem tika aizliegtas visas tiesības un dažās viņi tika pielīdzināti kalpotājiem. 18., 19. gadsimtā ASV vergus izmantoja tikai apkalpošanas darbiem mājās, plantācijās un raktuvēs, kur pret vergiem izturējās īpaši slikti.

Plantācijās apiešanās ar vergiem visos laika posmos ir bijusi ļoti nežēlīga, kā arī darbs tur ir bijis ļoti smags un bieži izraisījis vergu pretestību.

Taču Senajā Grieķijā, [[Atēnas|Atēnās]] dažiem vergiem bija uzlikti pat ļoti atbildīgi darbi, bet viņiem neļāva ieņemt politiskus un militārus amatus. Daži, kuri mācēja rakstīt un lasīt, ieņēma amatus valsts pārvaldē, bet daži strādāja fizisku darbu, piemēram, kļuva par amatniekiem.
Taču galvenokārt vergus strādāt piespieda ar stingru uzraudzību un bargiem sodiem. Tādēļ vergi izrādīja pretestību un sacēlās pret saviem īpašniekiem. Viens no piemēriem ir vergu sacelšanās pirms [[Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] [[Amerika]]s dienviddaļā. Šādu sacelšanos dēļ verdzības sistēma nav bijusi īpaši stabila.

Ar laiku šī sistēma sabruka, jo citi ekonomiskie faktori cilvēkus vairāk motivēja strādāt nekā verdzība, kā nekā šī stratifikācijas sistēma nav ekonomiski izdevīga. Turklāt no 18. gadsimta daudzi cilvēki Eiropā un Amerikā verdzību sāka uzskatīt par morāli nepareizu sistēmu. Un kopš vergu atbrīvošanas Amerikas dienvidu un ziemeļu štatos pirms vairāk kā gadsimta verdzība kā formāla institūcija ir gandrīz vai pilnīgi izzudusi no pasaules.

=== Etakrātiskā jeb valsts varas stratifikācijas sistēma ===
Šajā sistēmā nozīmīgākā pazīme, kas nosaka grupu sociālās atšķirības, ir to vieta valsts varas realizācijas hierarhijā (saimnieciskajā, militārajā, politiskajā) pēc esošo resursu izmantošanas iespējām, kā arī pēc tām privilēģijām, kuras šīs grupas spēj iegūt, pateicoties savam stāvoklim. Grupu dzīvesveids, materiālā labklājība un to [[prestižs]] ir saistīts ar formāliem rangiem, kādu šīs grupas ieņem varas hierarhijās.

=== Sociāli—profesionālās stratifikācijas sistēma ===
Sociālo noslāņošanos nosaka tas, kādu darbu (pēc tā satura un apstākļiem) veic grupa. Grupu sociālo stāvokli nosaka tās profesionālās [[kvalifikācija]]s prasības, kuras šai grupai tiek izvirzītas, proti, prasme, zināšanas, pieredze. Grupu hierarhiju šajā sistēmā lielā mērā nosaka kvalifikāciju apliecinoši dokumenti (diplomi, sertifikāti, licences). Šo dokumentu nepieciešamība un to nozīme, veicot dažādas darbības, nosaka valstiski atzīta profesiju (kvalifikācijas) sistēma. Kvalifikācija netiek mantota, bet tā ir iegūstama.

=== Kulturāli simboliskā stratifikācijas sistēma ===
Šajā gadījumā sociālo stratifikāciju rada dažādo grupu atšķirīgās iespējas informācijas piekļuvei, iegūšanai un izmantošanai. Senatnē tādas grupas bija: priesteri, šamani; viduslaikos — baznīcas kalpotāji, kuri gandrīz vienīgie nebija [[analfabētisms|analfabēti]]. Jaunajos laikos tie ir zinātnieki, [[tehnokrāti]] un valdošā elite. Augstāks un labāks stāvoklis ir tiem slāņiem, kuri spēj lielākā mērā ietekmēt sabiedrisko domu, kuri labāk par citiem spēj pierādīt savu pārākumu un notiekošā izpratni un kuriem ir lielāks „simboliskais” kapitāls.

=== Kulturāli normatīvā sistēma ===
Šajā sistēmā dažādu grupu stāvokli sabiedrībā nosaka cilvēku attieksme pret šo grupu dzīvesveidu un rīcības normām. Tas ir grupu sociālais prestižs. Prestižu savukārt nosaka attieksme pret fiziskā un garīgā darba veicējiem, pret uzvedības etiķeti, patērētāju gaumi, īpašo valodu (profesionālo, dialektu, žargonu utt.). Kulturāli normatīvā stratifikācijas sistēma būtībā raksturo sociālo grupu un to pārstāvju izvērtēšanu, galvenokārt pēc dažādiem to darbības novērtēšanas subjektīviem kritērijiem.

=== Sociāli teritoriālā sistēma ===
Šīs stratifikācijas sistēmas pamatā ir nevienlīdzība resursu sadalījumā dažādos reģionos, kā arī atšķirības nodarbinātības un mobilitātes jeb pārvietošanas iespējās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://tutor2u.net/sociology/social-differentiation-stratification.html/ Social Stratification] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111108214952/http://www.tutor2u.net/sociology/social-differentiation-stratification.html |date={{dat|2011|11|08||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100610101007/http://www.soc.cornell.edu/faculty/morgan/papers/Stratification.pdf Stratification]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Sabiedrība]]
[[Kategorija:Sociālās zinātnes]]
[[Kategorija:Antropoloģija]]</text>
      <sha1>435ae6ut6ohx3vblyhbi7vpn6trygi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīts Bests</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180676</id>
    <revision>
      <id>4540479</id>
      <parentid>3573014</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1776" sha1="0hgyg789fytzw844iv1cmdfh6dw1n51" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Pīts Bests
|Attēls = Pete Best drumming.jpg
|Att_izm = 
|Apraksts = 
|Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|Dz_vārds = Rendolfs Pīters Bests
|Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1941|11|24}}
|Vieta_dz = {{vieta|Britu Indija|Madrasa|td = Indija}}
|Miris = 
|Vieta = 
|Instrumenti = [[bungas]], [[vokāls]]
|Žanrs = [[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[rokenrols]]
|Nodarbošanās = [[bundzinieks]]
|Gadi = 1959–1968, 1988–pašlaik
|Darbojies_arī = [[The Beatles]]&lt;br /&gt;[[Lee Curtis &amp; the All Stars]]&lt;br /&gt;[[The Pete Best Band]]
|Mlapa = [http://www.petebest.com www.petebest.com]
|Dzimums = V
}}

'''Pīts Bests''' ({{val|en|Pete Best}}; dzimis {{dat|1941|11|24}}) ir britu mūziķis, vislabāk pazīstams kā grupas [[The Beatles]] pirmais bundzinieks. Besta māte bija izveidojusi klubu, kurā ik pa laikam mēdza uzstāties Bītli, tolaik [[The Quarrymen]]. Arī pats Bests tur bieži spēlēja ar savu pirmo grupu The Black Jacks, vēlāk arī Bītlu sastāvā.

Bests [[The Beatles]] sastāvā nokļuva 1960. gada 12. augustā, dienu pirms grupas izbraukšanas uz Hamburgu. 1962. gada augustā Bests tika atlaists un viņa vietu grupā ieņēma [[Ringo Stārs]]. Bests dažreiz tiek dēvēts par &quot;[[Piektais Bītls|Piekto Bītlu]]&quot;. Vēlāk viņš strādājis arī par ierēdni, pirms izveidojis savu grupu The Pete Best Band. Vairāk kā 45 gadus ir precējies ar Keitiju Bestu, ar kuru viņam ir divas meitas un 4 mazbērni.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{The Beatles}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bests, Pīts}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>0hgyg789fytzw844iv1cmdfh6dw1n51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stjuarts Satklifs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180708</id>
    <revision>
      <id>4540497</id>
      <parentid>3579043</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2305" sha1="qyeclhswhjl4xvmlw9s9ucck8juxodb" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Stjuarts Satklifs
|Attēls           = 
|Att_izm          = 
|Apraksts         = 
|Fons             = solists 
|Dz_vārds         = Stjuarts Fergusons Viktors Satklifs
|Dzimis           = {{Dat|1940|6|23}}
|Miris            = {{Miršanas datums un vecums|1962|4|10|1940|6|23}}
|Vieta_dz         = {{vieta|Lielbritānija|Edinburga}}
|Vieta_mr         = {{vieta|Vācija|Hamburga}}
|Instrumenti      = [[basģitāra]]
|Žanrs            = [[rokenrols]]
|Nodarbošanās     = [[gleznotājs]], [[dzejnieks]], [[dziedātājs]], [[basģitārists]]
|Gadi             = 1960—1961
|Darbojies_arī    = ''[[The Beatles]]''
|Dzimums          = V
}}

'''Stjuarts Satklifs''' ({{val|en|Stuart Sutcliffe}}; dzimis {{dat|1940|6|23}}, miris {{dat|1962|4|10}}) bija skotu mākslinieks un mūziķis, kurš vislabāk atpazīstams kā pirmais grupas ''[[The Beatles]]'' basģitārists. Satklifs pameta grupu, lai turpinātu savu vēlmi kļūt par gleznotāju, kuru uzsāka Liverpūles mākslas koledžā. Tā kā viņš bija ''The Beatles'' dalībnieks, kamēr grupa sastāvēja no pieciem cilvēkiem, tad viņu nereti dēvē par &quot;[[Piektais Bītls|Piekto Bītlu]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Posmā, kad ''The Beatles'' uzstājās Hamburgā, Satklifs iepazinās ar fotogrāfi [[Astrīda Kiršere|Astrīdu Kiršeri]], ar kuru vēlāk saderinājās. Pēc grupas pamešanas viņš iestājās Hamburgas mākslas koledžā un turpināja mācīties pie [[popārts|popārta]] mākslinieka Eduardo Paoloci. 1962. gadā Stjuarts pēkšņi sabruka mākslas stundas laikā, pēc tam, kad bija sūdzējies par galvas sāpēm. Lai arī ārsti veica dažādas pārbaudes, viņi tā arī nespēja noteikt slimības iemeslu. 

1962. gada 10. aprīlī Satklifs mira, braucot ātrās palīdzības mašīnā uz slimnīcu. Pēcnāves izmeklēšanā atklājās, ka nāves iemesls bija hemorāģiskā [[smadzeņu trieka]] (asinsizplūdums smadzenēs).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{The Beatles}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Satklifs, Stjuarts}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Edinburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>qyeclhswhjl4xvmlw9s9ucck8juxodb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noels Galahers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180740</id>
    <revision>
      <id>4540482</id>
      <parentid>4087686</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2592" sha1="g8u14jaqo7lyh49evdywxj0d16d5t3s" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Noels Galahers
|Attēls           = Noel_Gallagher3.jpg‎
|Att_izm          = 
|Apraksts         = 
|Fons             = solists 
|Dz_vārds         = Noels Tomass Deivids Galahers
|Dzimis           = {{Dzimšanas datums un vecums|1967|5|29}}
|Miris            = 
|Vieta_dz         = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
|Vieta_mr         = 
|Instrumenti      = ģitāra, balss
|Žanrs            = [[rokmūzika]], [[britpops]], [[alternatīvais roks]]
|Nodarbošanās     = [[mūziķis]]
|Gadi             = 1991—pašlaik
|Darbojies_arī    = ''[[Oasis]]'', ''[[Noel Gallagher's High Flying Birds]]'', ''[[The Rain]]''
|Dzimums          = V
}}

'''Noels Tomass Deivids Galahers''' ({{val|en|Noel Thomas David Gallagher}}; dzimis {{dat|1967|5|29}}) ir angļu mūziķis un dziesmu autors, kurš pazīstams kā galvenais ģitārists, [[piedziedātājs]] un dziesmu rakstītājs angļu rokgrupā ''[[Oasis]]'', kurā darbojās kopā ar brāli [[Liams Galahers|Liamu Galaheru]]. Šobrīd viņš darbojas savā soloprojektā — ''[[Noel Gallagher's High Flying Birds]]''.

== Dzīvesgājums ==
Noels sāka mācīties ģitārspēli jau 13 gadu vecumā. Vēlākajos gados viņš strādāja kā vietējās [[Mančestra]]s grupas ''[[Inspiral Carpets]]'' tehniķis un palīgs. Esot ar viņiem koncertturnejā, Noels uzzināja, ka viņa brālis Liams ir izveidojis grupu ''[[The Rain]]'', kas vēlāk nomainīja nosaukumu uz ''[[Oasis]]''. Pēc atgriešanās Anglijā Liams uzaicināja brāli pievienoties grupai kā ģitāristu un dziesmu rakstītāju.

Grupas debijas albums ''[[Definitely Maybe]]'' (1994) iezīmēja ''[[Oasis]]'' ceļu uz slavu. Grupas otrais albums ''[[(What's the Story) Morning Glory?]]'' sasniedza topu virsotnes vairākās valstīs, bet trešais studijas albums, ''[[Be Here Now]]'' kļuva par visātrāk pārdoto albumu Lielbritānijas vēsturē. Tomēr 2009. gada 28. augustā Galahers paziņoja, ka pamet grupu, bet jau 23. oktobrī apstiprināja savas solokarjeras uzsākšanu.

Noela un Liama strīdi un mežonīgais dzīvesveids ne vienreiz vien kļuvis par britu dzeltenās preses virsrakstiem. Tomēr par spīti tam, daudzi mūziķi viņu ir atzinuši par &quot;vienu no labākajiem savas paaudzes dziesmu rakstītājiem&quot;. 2012. gada 29. februārī saņēma [[NME]] balvu kā &quot;Dievam līdzīgs ģēnijs&quot;.


{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Galahers, Noels}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>g8u14jaqo7lyh49evdywxj0d16d5t3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>M.I.A.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181635</id>
    <revision>
      <id>4540491</id>
      <parentid>4194675</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2365" sha1="6leyoiwm47gujbhi3uopcbqs9bectwk" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = M.I.A.
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = MIA press photo 2016.png
|         Att_izm = 
|        Apraksts = M.I.A. 2016. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|7|18}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = vokāls, perkusijas
|            Gadi = 2000—pašlaik
|Izdevējkompānija = [[N.E.E.T. Recordings|N.E.E.T.]], [[Mercury Records|Mercury]], [[XL Recordings|XL]], [[Interscope Records|Interscope]], Showbiz
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Mātanki &quot;Māja&quot; Arulpirakācama''' ({{val|ta|மாதங்கி 'மாயா' அருள்பிரகாசம்}}, ''Mātaṅki 'Māyā' Aruḷpirakācam''; dzimusi {{dat|1975|7|18}}), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu '''M.I.A.''', ir [[Šrilanka]]s [[tamili|tamilu]] izcelsmes [[Anglija]]s ierakstu māksliniece, dziesmu autore, [[gleznotāja]] un [[režisore]].

Karjeru sākusi 2000. gadā kā vizuālā māksliniece, filmu veidotāja un dizainere, savukārt 2002. gadā uzsāka ierakstu mākslinieces karjeru. Kļuva pazīstama 2004. gadā pēc singlu ''[[Sunshowers]]'' un ''[[Galang]]'' izdošanas. Debijas albumu ''[[Arular]]'' izdevusi 2005. gadā, pēc diviem gadiem mūziķe laida klajā albumu ''[[Kala]]'', abi albumi tika atzinīgi novērtēti no kritiķu puses. 2010. gadā tika izdots trešais albums ''[[Maya (albums)|Maya]]''. Vairāki žurnāli un laikraksti viņu nosaukuši par vienu no ietekmīgākajān personām un vienu no 2000. gadu dekādes vadošajām māksliniecēm. M.I.A. ir tikusi nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, divām [[Grammy balva|''Grammy'' balvām]] un ''Mercury'' balvai.

== Diskogrāfija ==
* ''[[Arular]]'' (2005)
* ''[[Kala]]'' (2007)
* ''[[Maya (albums)|Maya]]'' (2010)
* ''[[Matangi]]'' (2013)
* ''[[AIM]]'' (2016)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{myspace|mia|M.I.A.}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>6leyoiwm47gujbhi3uopcbqs9bectwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Titāns</title>
    <ns>3</ns>
    <id>198980</id>
    <revision>
      <id>4540437</id>
      <parentid>3261853</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:32:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <origin>4540437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16890" sha1="tcnouyq7dmkqhig8oazcnzek5gq5ao0" xml:space="preserve">{{Template:Welcome-body|realName=|name=Titāns}}

-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 11:00, 9 septembrī, 2012 (UTC)

== Attālumi starp stacijām ==

Attālumus vajadzētu ņemt no [http://ldz.lv/texts_files/2012_Tikla_Parskats.pdf oficiālā LDz pārskata], sk. arī diskusiju [[Diskusija:Ogre (stacija)|šeit]]. Citādi būs neizbēgamas nesakritības. Paldies par devumu un veiksmi darbā! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 05:37, 9 janvārī, 2013 (UTC)

== 10. tramvaju maršruts (Rīga) ==

Jūs izdzēsāt daļu no raksta [[10. tramvaju maršruts (Rīga)]]. Šī darbība tika novērsta. Ja tomēr joprojām uzskatāt, ka ir jādzēš daļa no raksta, tad izmaiņu kopsavilkumā vai raksta diskusijā vajadzētu norādīt iemeslu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 18:37, 27 jūlijā, 2013 (EEST)
:Manuprāt, tas tika izdarīts, jo Tipogrāfijas ielas tramvaju depo ir likvidēts, tādēļ tāds maršruts vairs neeksistē. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 19:19, 27 jūlijā, 2013 (EEST)
Jā &quot;ScAvenger&quot; pareizi pateica. Es izdēsu tāpēc, ka tas vairs neeksistē. Tās pieturas un maršrutu nav ko atstāt, bet karti var saglabāt. Uzrakstīt vēsturē, ka kādreiz tika apkalpots un viss (bez pieturām un maršrutiem). [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] ([[Lietotāja diskusija:Titāns|diskusija]]) 23:03, 27 jūlijā, 2013 (EEST)

== Ielu attēli vikiprojektā ==

Sveiks! Tu pārāk centīgi liec tās ielas. :D Pievērs uzmanību apkaimju robežām un vikiprojekta 4. noteikumam — ''Daudzas ielas pieder pie vairākām apkaimēm. Šādā gadījumā attēls tiek pievienots pie tās apkaimes, kura attēlā ir redzama.'', jo nav īsti loģiski likt Mežciema apakšlapā skatu, kas vispār ne tuvu Mežciemam neatrodas, Biķernieku meža otrā pusē Purvciemā. Tāpēc es pats tās ielas nebiju salicis, jo ir jānofotografē ielas posms tajā konkrētajā apkaimē. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2015. gada 16. jūlijā, plkst. 19.21 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:Esmu visus attēlus sīki apskatījis. Piemēram, [[:Attēls:Jaunciema gatve.jpg|šo vietu]], ko {{ping|ScAvenger}} fotografēja, es meklēju ''Google Street View'' 15 minūtes, lai pārliecinātos, ak tā atrodas Bukultos, ne Sužos, tāpēc Sužu apakšlapā neliku. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2015. gada 16. jūlijā, plkst. 19.24 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
::Varēji taču pajautāt :) Vispār šim pasākumam piemērotāks būtu fotoaparāts ar &quot;ģeotagu&quot; funkciju (iebūvēto GPS). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 22:17, 16 jūlijā, 2015 (EEST)
Sveiks! Es vienkārši biju ielicis tām ielām, kurām bija attēli. Bet tās ielas, kuras nav tajā rajonā ir jānofotogrāfē, kaut gan tām ielām ir attēli, bet citā rajonā. [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]

== Vikipēdijas editatons ==

[[Attēls:Music barnstar Hires.png|75px|right]]
Sveiki! Paldies par dalību šodien notikušajā [[Vikipēdija:Editatons/LNB 2016|Vikipēdijas editatonā]] par Latvijas mūziku! Novēlam uzrakstīt vēl kādu jauku rakstu Vikipēdijā par sev tuvu tēmu, tādējādi bagātinot šo interneta enciklopēdiju. Mēs ceram, ka kļuva skaidrāks, kā top paši raksti, ka tas nav tik ļoti sarežģīti. Ja turpmākajā darba procesā rodas kādi jautājumi, vari tos droši uzdot šajā lapā, [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|manā]] vai jebkura cita vikipēdista diskusiju lapā vai arī sūtīt e-pastu. Paldies un veiksmi vikidarbā! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. marts, plkst. 18.17 (EET)

== Nozīmju atdalīšana ==
Lūgums izveidot Sarkanās ielas un LĪksnas rakstiem, kā arī Ogres un Salacas rakstiem, nozīmju atdalīšanas lapas, līdzīgi kā es ar Virsaišu ielu un citiem Taviem rakstiem darīju: [[Virsaišu iela]]. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 14. decembris, plkst. 12.56 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;

Es izveidoju, vari nemaz netaisīt. Sākotnēji domāju, ka būs sarežģīti, bet nekā tāda. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 14. decembris, plkst. 13.00 (EET)

== Problēmas ar Zušu ielu ==

Šodien devos uz bēdīgi slaveno Zušu ielu. Nav tā, ka būtu neiespējami piekļūt. Vietējie iedzīvotāji, par laimi, bija sanesuši dēļu kaudzi pie šķūnīšiem, pa kuru sanāca uzrāpties uz šķūnīšu jumta, bet priekšā joprojām bija koku zari. Rāpjoties nost, nedaudz izlauzu pirkstu. Tālāk ieraudzīju citu piekļuves vietu, iespējams, tur labāk sanāca nofotografēt. Skrēju prom, apsargi mani nenotvēra. Drīz ielādēšu bildes. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 19. decembris, plkst. 16.38 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
::Tev noveicās, bet es gan neriskētu šādi. Protams, gaidīšu bildes. Es, savukārt, pabeidzu šodien Berģus. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 16.36 (EET)

== Titān, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.12 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.57 (EEST)

== Dators ==

Sveiks! Atceros, ka teici, ka tev nav sava portatīvā datora. [[:m:Hardware donation program|Šeit ir iespēja pieteikties]] uz ziedotiem datoriem (jauda pilnībā pietiekama, lai darbotos Vikipēdijā). Ja izdari to laicīgi, datou varētu saņemt septembra beigās. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 23. augusts, plkst. 14.35 (EEST)

== Ielu foto ==

Ielu attēlus, kuros nav ēku, droši var ielādēt Commons, lai tās varētu izmantot arī citās Vikipēdijās un Vikidatos. Piemēram, krievu Vikipēdijā ir raksti par Rīgas ielām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 4. novembris, plkst. 19.54 (EET)
:Vari tad vismaz man atsūtīt to sadaļu, lai varu paskatīties? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 4. novembris, plkst. 22.23 (EET)
::[[c:Special:UploadWizard|Ielādēt var šeit]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 4. novembris, plkst. 23.07 (EET)

== Gada vikidalībnieks ==

[[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākā vikipēdijas dalībnieka noskaidrošanā]] balsojam tikai par '''trim''' dalībniekiem. Es atcēlu Tavu izmaiņu. Aicinu vēlreiz nobalsot, šoreiz izvēloties tikai trīs, divus vai pat tikai vienu dalībnieku, bet ne sešus. Es labi saprotu, ka visi finālisti ir labi pastrādājuši pagājušā gadā, bet tomēr... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 13. janvāris, plkst. 23.37 (EET)

== (trūkstošie attēli) ==
Paldies par Trauksmes ielas attēlu. Ievēroju arī, ka trūkst Teikas ielu attēlu.
:Kādu tad trūkst? Es gan nemanu, ka kaut kas trūkst no Teikas. Ja tu saki tā, tad pasaki un risināšu pēc tam. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2018. gada 26. februāris, plkst. 15.48 (EET)

Pietrūkst attēlu daudzos ielu posmos.{{unsigned|80.89.74.234}}
:Pasaki kuros? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2018. gada 26. februāris, plkst. 16.16 (EET)
::Es taču visu neuzskaitīšu. Piemērs - Stūrīša iela.http://www.redzet.lv/code/V-687-13 {{unsigned|80.89.74.234}}
:::Kas tur trūkst? Nekā tur netrūkst. Ir tak attēls tai ielai. Teikā visas ielas ir nobildētas. Pats piekasies, ka nav, bet ir jau nobildēts. Ja nebūtu, tad pats ievērotu to. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2018. gada 26. februāris, plkst. 16.35 (EET)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiks! Konkursā &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2018&quot; tiek meklēti 2. kārtas žūrijas locekļi. Vai Tu būtu ar mieru šo pāris dienu laikā palīdzēt izvērtēt attēlus? -[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 15.44 (EEST) [[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 15.44 (EEST)
:Nu es nezinu. Man ar laikiem diezgan ir grūti, darbdienās no rīta līdz pēcpusdienai jāstrādā. Brīvdienās ar nevaru, nu vismaz nākošajās, kad ir Jāņi. Tā kā baidos, ka nevarēšu. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Kāpēc neliec bildes Commons? ==

Kāpēc neliec bildes Commons? Tagad tās var izmantot tikai latviešu Vikipēdijā, bet nevar, piemēram, Vikidatos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 23. marts, plkst. 22.57 (EET)
:Es īsti nezinu, ka var tās ielikt Commons. Varbūt saiti atsūti man. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2019. gada 24. marts, plkst. 13.56 (EET)
:Tur, kur tu parasti lādē, lapas augšā ir:
&lt;div style=&quot;font-size:150%; background-color: #d0e5f5; border: 1px solid #AAA; padding: 10px;&quot; class=&quot;plainlinks plainlinks2&quot;&gt;
[[Attēls:Commons-logo-en.svg|left|90px|link=http://commons.wikimedia.org]]
'''Vai tu vēlies augšupielādēt [[Brīvs saturs|brīvu]] attēlu vai multimediju failu?'''&lt;br /&gt;
Lūdzu, '''[[Commons:Special:UploadWizard|augšupielādē]]''' to '''[[Wikimedia Commons|Vikikrātuvē]]'''!&lt;br /&gt;
----
&lt;span style=&quot;font-size:80%; line-height:125%;&quot;&gt;Vikikrātuvē augšupielādētie faili var tikt izmantoti Vikipēdijā un citos ''[[Wikimedia]]'' projektos, veidojot centralizētu brīvu attēlu un multimediju failu krātuvi.&lt;/span&gt;
&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 24. marts, plkst. 20.20 (EET)
::Skaidrs! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2019. gada 24. marts, plkst. 20.49 (EET)

== &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2019&quot; attēlu vērtēšana ==

Labdien!
Paldies par interesi piedalīties fotokonkursa &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2019&quot; pirmajā vērtēšanas kārtā. Tev ir piešķirts žūrijas dalībnieka statuss.

Vērtēšana būtu jāsāk pēc iespējas ātrāk, jo attēlu ir daudz. Vērtēt var pa daļām, ne visas ar vienu piegājienu, vērtējums saglabāsies. Ļoti labi, ja to varētu izdarīt šovakar. Pieņemami vēl, ja līdz piektdienai. Līdz svētdienai... ja ir kādi ārkārtas apsvērumi.

Vērtēšana ir pieejama šeit:
https://tools.wmflabs.org/montage/

Atlasām tos attēlus, kurus būtu vērts vērtēt otrās kārtas žūrijai, lai tai atvieglotu darbu. Tāpēc cenšamies izņemt ne tikai nekvalitatīvus attēlus jeb brāķus, bet arī viduvējus/neizteiksmīgus attēlus, kas uz augstām vietām nepretendētu un kur redzamo gandrīz ikviens nofotografētu labāk.

--'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2019. gada 12. jūnijs, plkst. 19.29 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Titāns!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 720 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:Titāns]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-4.0|Titāns}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]]|cc-by-sa-4.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 20.41 (EEST)

== Vikitikšanās ==
sveiks! pievērs uzmanību precizētajai Vikitikšanās vietai: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 17.32 (EET)</text>
      <sha1>tcnouyq7dmkqhig8oazcnzek5gq5ao0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>NCIS: izmeklēšanas dienests</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203240</id>
    <revision>
      <id>4540619</id>
      <parentid>4538208</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T03:26:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>511</comment>
      <origin>4540619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7173" sha1="al6m4oehi0r11749k1n5bxmnpim6o03" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ASV televīzijas seriālu|NCIS|NCIS}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = NCIS
| image                = NCIS title.jpg
| genre                = detektīvs
| creator              = 
* [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]]
* Dons Makgils
| starring             = 
* [[Marks Hermons]]
* [[Saša Aleksandere]]
* [[Maikls Veterlijs]]
* [[Pauley Perrette|Polija Perete]]
* [[Deivids Makellums]]
* [[Sean Murray|Šons Marijs]]
* [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]]
* [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]]
* [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]]
* [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]]
| theme_music_composer = Numeriklab
| opentheme            = ''NCIS Theme''
| endtheme             = ''NCIS Theme''
| country              = {{USA}}
| language             = angļu
| num_seasons          = 24
| num_episodes         = 511
| location             = Santa Klarita, Kalifornija
| runtime              = 39—44 minūtes
| company              = 
* ''[[Belisarius Productions]]''
* ''[[Paramount Television]]'' (2003–2006)
* ''[[CBS Paramount Television]]'' (2006–2009)
* ''[[CBS Television Studios]]'' (2009–2020)
* ''[[CBS Studios]]'' (2020–pašlaik)
| network              = [[CBS]]
| picture_format       = 
* [[480i]] ([[SDTV]])
* [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format         =
| first_aired          = {{dat|2003|9|23|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| related              = 
* ''[[JAG]]''
* &quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot;
* ''[[NCIS: New Orleans]]''
* ''[[NCIS: Hawaiʻi]]''
* ''[[NCIS: Sydney]]''
* ''[[NCIS: Origins]]''
* ''[[NCIS: Tony &amp; Ziva]]''
| website              = https://www.cbs.com/shows/ncis/
}}
'''&quot;NCIS: izmeklēšanas dienests&quot;''' (NCIS, iepriekš zināms arī kā ''NCIS: Naval Criminal Investigative Service''), arī '''&quot;NCIS: militārās izmeklēšanas dienests&quot;''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] detektīvseriāls, kura autori ir [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] un Dons Makgils. Seriālu kopš {{dat|2003|9|23|ģ|bez}} ASV pārraida [[CBS]] televīzijas kanāls. Pašlaik seriālam izdotas 510 sērijas (24 sezona).

Seriāls ir par izdomātu [[ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienests|ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienesta]] noziegumu izmeklēšanas komandu, kas izmeklē ar [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara floti]] un [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusu]] saistītus noziegumus. Komandas štābs atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV galvaspilsētā. Galvenās lomas seriālā atveidojuši [[Marks Hermons]], [[Saša Aleksandere]], [[Maikls Veterlijs]], [[Pauley Perrette|Polija Perete]], [[Deivids Makellums]], [[Sean Murray|Šons Marijs]], [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]], [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]], [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] un [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]].

2011. gadā NCIS atzina par amerikāņu iemīļotāko TV seriālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686|title='NCIS' Voted America's All-Time Favorite TV Show; 'Two and a Half Men,' 'Bones,' 'House,' Several Current Shows Rank|last=Seidman|first=Robert|date=May 5, 2011|accessdate=May 5, 2011|archive-date={{dat|2011|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110508213936/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686}}&lt;/ref&gt; tāpat tas ir viens no skatītākajiem TV seriāliem ASV, 2011.—2012. gada ASV televīzijas sezonā tas ierindojās pirmajā vietā ar vidēji 19,49 miljoniem skatītāju vienai sērijai,&lt;ref name=&quot;NCIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/|title=Complete List Of 2011–12 Season TV Show Viewership: 'Sunday Night Football' Tops, Followed By 'American Idol,' 'NCIS' &amp; 'Dancing With The Stars'|work=TV by the Numbers|last=Gormam|first=Bill|date=May 24, 2012|accessdate=May 25, 2012|archive-date={{dat|2012|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120530044746/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2012.—2013. gada televīzijas sezonā tas bija skatītākais raidījums ASV (vidēji 21,34 miljoni skatītāju).&lt;ref name=&quot;rating2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Full 2012–2013 TV Season Series Rankings|url=http://www.deadline.com/2013/05/tv-season-series-rankings-2013-full-list/|work=Deadline|accessdate=May 23, 2013|date=May 23, 2013}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 9. aprīlī izziņota NCIS 22. sezonas gatavošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/04/ncis-the-neighborhood-renewed-cbs-2024-25-season-1235879688/|title=‘NCIS’ &amp; ‘The Neighborhood’ Renewed For Next Season At CBS|last=Rice|first=Lynette|website=Deadline|access-date=2024-05-10|date=2024-04-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|'''Intro'''
|2
|2003. gada 22. aprīlis
|2003. gada 29. aprīlis
|-
|'''1'''
|23
|2003. gada 23. septembris
|2004. gada 25. maijs
|-
|'''2'''
|23
|2004. gada 28. septembris
|2005. gada 24. maijs
|-
|'''3'''
|24
|2005. gada 20. septembris
|2006. gada 16. maijs
|-
|'''4'''
|24
|2006. gada 19. septembris
|2007. gada 22. maijs
|-
|'''5'''
|19
|2007. gada 25. septembris
|2008. gada 20. maijs
|-
|'''6'''
|25
|2008. gada 23. septembris
|2009. gada 19. maijs
|-
|'''7'''
|24
|2009. gada 22. septembris
|2010. gada 25. maijs
|-
|'''8'''
|24
|2010. gada 21. septembris
|2011. gada 17. maijs
|-
|'''9'''
|24
|2011. gada 20. septembris
|2012. gada 15. maijs
|-
|'''10'''
|24
|2012. gada 25. septembris
|2013. gada 14. maijs
|-
|'''11'''
|24
|2013. gada 24. septembris
|2014. gada 13. maijs
|-
|'''12'''
|24
|2014. gada 23. septembris
|2015. gada 12. maijs
|-
|'''13'''
|24
|2015. gada 22. septembris
|2016. gada 17. maijs
|-
|'''14'''
|24
|2016. gada 20. septembris
|2017. gada 16. maijs
|-
|'''15'''
|24
|2017. gada 26. septembris
|2018. gada 22. maijs
|-
|'''16'''
|24
|2018. gada 25. septembris
|2019. gada 21. maijs
|-
|'''17'''
|20
|2019. gada 24. septembris
|2020. gada 14. aprīlis
|-
|'''18'''
|16
|2020. gada 17. novembris
|2021. gada 25. maijs
|-
|'''19'''
|21
|2021. gada 20. septembris
|2022. gada 23. maijs
|-
|'''20'''
|22
|2022. gada 19. septembris
|2023. gada 22. maijs
|-
|'''21'''
|10
|2024. gada 12. februāris
|2024. gada 6. maijs
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>al6m4oehi0r11749k1n5bxmnpim6o03</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540627</id>
      <parentid>4540619</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:50:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4540627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7187" sha1="bnqs3pqyot7uvqodzmu3ojjjqobct5a" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ASV televīzijas seriālu|NCIS|NCIS}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = NCIS
| image                = NCIS title.jpg
| genre                = detektīvs
| creator              = 
* [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]]
* Dons Makgils
| starring             = 
* [[Marks Hermons]]
* [[Saša Aleksandere]]
* [[Maikls Veterlijs]]
* [[Pauley Perrette|Polija Perete]]
* [[Deivids Makellums]]
* [[Sean Murray|Šons Marijs]]
* [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]]
* [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]]
* [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]]
* [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]]
| theme_music_composer = Numeriklab
| opentheme            = ''NCIS Theme''
| endtheme             = ''NCIS Theme''
| country              = {{USA}}
| language             = angļu
| num_seasons          = 24
| num_episodes         = 511
| location             = Santa Klarita, Kalifornija
| runtime              = 39—44 minūtes
| company              = 
* ''[[Belisarius Productions]]''
* ''[[Paramount Television]]'' (2003–2006)
* ''[[CBS Paramount Television]]'' (2006–2009)
* ''[[CBS Television Studios]]'' (2009–2020)
* ''[[CBS Studios]]'' (2020–pašlaik)
| network              = [[CBS]]
| picture_format       = 
* [[480i]] ([[SDTV]])
* [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format         =
| first_aired          = {{dat|2003|9|23|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| related              = 
* ''[[JAG]]''
* &quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot;
* ''[[NCIS: New Orleans]]''
* ''[[NCIS: Hawaiʻi]]''
* ''[[NCIS: Sydney]]''
* ''[[NCIS: Origins]]''
* ''[[NCIS: Tony &amp; Ziva]]''
| website              = https://www.cbs.com/shows/ncis/
}}
'''&quot;NCIS: izmeklēšanas dienests&quot;''' (NCIS, iepriekš zināms arī kā ''NCIS: Naval Criminal Investigative Service''), arī '''&quot;NCIS: militārās izmeklēšanas dienests&quot;''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] detektīvseriāls, kura autori ir [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] un Dons Makgils. Seriālu kopš {{dat|2003|9|23|ģ|bez}} ASV pārraida [[CBS]] televīzijas kanāls. Pašlaik seriālam izdotas vairāk nekā 510 sērijas (24 sezona).

Seriāls ir par izdomātu [[ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienests|ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienesta]] noziegumu izmeklēšanas komandu, kas izmeklē ar [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara floti]] un [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusu]] saistītus noziegumus. Komandas štābs atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV galvaspilsētā. Galvenās lomas seriālā atveidojuši [[Marks Hermons]], [[Saša Aleksandere]], [[Maikls Veterlijs]], [[Pauley Perrette|Polija Perete]], [[Deivids Makellums]], [[Sean Murray|Šons Marijs]], [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]], [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]], [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] un [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]].

2011. gadā NCIS atzina par amerikāņu iemīļotāko TV seriālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686|title='NCIS' Voted America's All-Time Favorite TV Show; 'Two and a Half Men,' 'Bones,' 'House,' Several Current Shows Rank|last=Seidman|first=Robert|date=May 5, 2011|accessdate=May 5, 2011|archive-date={{dat|2011|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110508213936/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686}}&lt;/ref&gt; tāpat tas ir viens no skatītākajiem TV seriāliem ASV, 2011.—2012. gada ASV televīzijas sezonā tas ierindojās pirmajā vietā ar vidēji 19,49 miljoniem skatītāju vienai sērijai,&lt;ref name=&quot;NCIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/|title=Complete List Of 2011–12 Season TV Show Viewership: 'Sunday Night Football' Tops, Followed By 'American Idol,' 'NCIS' &amp; 'Dancing With The Stars'|work=TV by the Numbers|last=Gormam|first=Bill|date=May 24, 2012|accessdate=May 25, 2012|archive-date={{dat|2012|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120530044746/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2012.—2013. gada televīzijas sezonā tas bija skatītākais raidījums ASV (vidēji 21,34 miljoni skatītāju).&lt;ref name=&quot;rating2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Full 2012–2013 TV Season Series Rankings|url=http://www.deadline.com/2013/05/tv-season-series-rankings-2013-full-list/|work=Deadline|accessdate=May 23, 2013|date=May 23, 2013}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 9. aprīlī izziņota NCIS 22. sezonas gatavošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/04/ncis-the-neighborhood-renewed-cbs-2024-25-season-1235879688/|title=‘NCIS’ &amp; ‘The Neighborhood’ Renewed For Next Season At CBS|last=Rice|first=Lynette|website=Deadline|access-date=2024-05-10|date=2024-04-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|'''Intro'''
|2
|2003. gada 22. aprīlis
|2003. gada 29. aprīlis
|-
|'''1'''
|23
|2003. gada 23. septembris
|2004. gada 25. maijs
|-
|'''2'''
|23
|2004. gada 28. septembris
|2005. gada 24. maijs
|-
|'''3'''
|24
|2005. gada 20. septembris
|2006. gada 16. maijs
|-
|'''4'''
|24
|2006. gada 19. septembris
|2007. gada 22. maijs
|-
|'''5'''
|19
|2007. gada 25. septembris
|2008. gada 20. maijs
|-
|'''6'''
|25
|2008. gada 23. septembris
|2009. gada 19. maijs
|-
|'''7'''
|24
|2009. gada 22. septembris
|2010. gada 25. maijs
|-
|'''8'''
|24
|2010. gada 21. septembris
|2011. gada 17. maijs
|-
|'''9'''
|24
|2011. gada 20. septembris
|2012. gada 15. maijs
|-
|'''10'''
|24
|2012. gada 25. septembris
|2013. gada 14. maijs
|-
|'''11'''
|24
|2013. gada 24. septembris
|2014. gada 13. maijs
|-
|'''12'''
|24
|2014. gada 23. septembris
|2015. gada 12. maijs
|-
|'''13'''
|24
|2015. gada 22. septembris
|2016. gada 17. maijs
|-
|'''14'''
|24
|2016. gada 20. septembris
|2017. gada 16. maijs
|-
|'''15'''
|24
|2017. gada 26. septembris
|2018. gada 22. maijs
|-
|'''16'''
|24
|2018. gada 25. septembris
|2019. gada 21. maijs
|-
|'''17'''
|20
|2019. gada 24. septembris
|2020. gada 14. aprīlis
|-
|'''18'''
|16
|2020. gada 17. novembris
|2021. gada 25. maijs
|-
|'''19'''
|21
|2021. gada 20. septembris
|2022. gada 23. maijs
|-
|'''20'''
|22
|2022. gada 19. septembris
|2023. gada 22. maijs
|-
|'''21'''
|10
|2024. gada 12. februāris
|2024. gada 6. maijs
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>bnqs3pqyot7uvqodzmu3ojjjqobct5a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jasuo Fukuda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210323</id>
    <revision>
      <id>4540570</id>
      <parentid>4072838</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>R.I.P.</comment>
      <origin>4540570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3927" sha1="cizm1hsukka6spmfgpg3xkl8wu2g915" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jasuo Fukuda
| vārds_orģ           = 福田 康夫
| attēls              = Yasuo Fukuda 200709.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Japānas premjerministrs]]
| term_sākums         = {{dat|2007|9|26|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|2008|9|24|N|bez}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Šindzo Abe]]
| pēctecis            = [[Taro Aso]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1936|7|16}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Japāna|Takasaki}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|22|1936|7|16}}
| mir_vieta           = {{vieta|Japāna|Tokija}}
| apglabāts           = 
| tautība             = Japānis
| partija             = [[Japānas Liberāldemokrātiskā partija]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Jasuo Fukuda''' ({{val|ja|福田 康夫}}, ''Fukuda Yasuo''; dzimis {{dat|1936|7|16}}, miris {{dat|2026|10|22}}) bija [[Japāna]]s politiķis, kurš no 2007. līdz 2008. gadam ieņēma [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministra]] amatu. Iepriekš viņš bija Japānas vēsturē visilgāk amatā esošais Ministru kabineta galvenais sekretārs, šo amatu viņš ieņēma no 2000. līdz 2004. gadam premjerministru [[Josiro Mori]] un [[Džuničiro Koidzumi]] valdīšanas laikā. Viņa sasniegto rekordu pārspēja [[Josihide Suga]], kurš šajā amatā nostrādāja gandrīz divreiz ilgāk.&lt;ref name=Bloomberg&gt;Keiichi Yamamura and Sachiko Sakamaki, [https://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601101&amp;sid=aY0ClrGXIrYE&amp;refer=japan &quot;Fukuda Challenges Aso in Race to Be Prime Minister&quot;], Bloomberg.com, 14 September 2007. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240804230351/https://www.bloomberg.com/tosv2.html?vid=&amp;uuid=d0aeddd0-52b5-11ef-997b-0f91c9d1bdad&amp;url=L2FwcHMvbmV3cz9waWQ9MjA2MDExMDEmc2lkPWFZMENsckdYSXJZRSZyZWZlcj1qYXBhbg== |date=4 August 2024 }}&lt;/ref&gt;

2007. gadā pēc premjerministra [[Šindzo Abe]]s atkāpšanās Fukudu ievēlēja par [[Japānas Liberāldemokrātiskā partija|Japānas Liberāldemokrātiskās partija]]s prezidentu un tā paša gada septembrī viņš kļuva par Japānas premjerministru. Fukuda bija pirmais bijušā Japānas premjerministra ([[Takeo Fukuda]]s) dēls, kurš pats ieņēma šo amatu. 2008. gada 1. septembrī Fukuda paziņoja par atkāpšanos no partijas līdera amata, un viņu šajā amatā nomainīja [[Taro Aso]]. Lai gan Fukudas pilnvaru laikā Japānā bez starpgadījumiem norisinājās [[G8 valstis|G8]] samits, viņš pats neguva ievērojamu atzinību vienkāršo Japānas iedzīvotāju vidū, un brīdī, kad viņš atkāpās no amata, viņš kļuva par pirmo no G8 valstu līderiem, kurš pameta savu amatu.&lt;ref&gt;[http://www.economist.com/world/asia/displaystory.cfm?story_id=12036328 &quot;Get someone else,&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080903203347/http://www.economist.com/world/asia/displaystory.cfm?story_id=12036328 |date=3 September 2008 }} ''The Economist'', 1 September 2008.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://topics.nytimes.com/top/reference/timestopics/people/f/yasuo_fukuda/index.html ''The New York Times'' profils] {{en ikona}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fukuda, Jasuo}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Japānas premjerministri]]</text>
      <sha1>cizm1hsukka6spmfgpg3xkl8wu2g915</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rods Stjuarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232966</id>
    <revision>
      <id>4540499</id>
      <parentid>4076461</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3964" sha1="rwx9nxufsgysn8ijcxh4nru6brpdd43" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Rods Stjuarts
|      Vārds_orig = ''Rod Stewart''
|          Attēls = Rod Stewart 86.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Rods Stjuarts 1986. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1945|1|10}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = Dziedātājs, dziesmu autors
|     Instrumenti = Vokāls, ģitāra, harmonikas, bandžo, mandolīna, klavieres
|            Gadi = 1964—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Roderiks Deivids &quot;Rods&quot; Stjuarts''' ({{val|en|Roderick David &quot;Rod&quot; Stewart}}; dzimis {{dat|1945|1|10}}) ir britu dziedātājs, dziesmu autors. Ar pārdotiem vairāk nekā 100 miljoniem ierakstu visā pasaulē viņš ir viens no vislabāk pārdotajiem māksliniekiem.

Karjeru sācis 1960. gadu sākumā, kļuva populārs ar grupu ''[[The Jeff Beck Group]]'' un vēlāk ar ''[[Faces]]''. 1969. gadā uzsāka solokarjeru ar debijas studijas albumu ''An Old Raincoat Won't Ever Let You Down'', kas ASV tika izdots ar nosaukumu ''The Rod Stewart Album''.

Kopumā karjeras laikā izdevis 29 solo studijas albumus, trīs koncertierakstu albumus, 13 labāko dziesmu izlases un vairāk nekā 100 singlus. Apvienotajā Karalistē seši viņa albumi pēc kārtas ierindojās valsts topa pirmajā vietā, 31 singls ierindojās topa pirmajā desmitniekā (seši sasniedza 1. vietu). ASV topu pirmajā desmitniekā ierindojās 16 singli, četri ierindojās ''[[Billboard Hot 100]]'' topa pirmajā vietā.

Divas reizes uzņemts [[rokenrola slavas zāle|rokenrola slavas zālē]]: 1994. gadā kā solomākslinieks, 2012. gadā kā grupas ''Faces'' dalībnieks. 2005. gadā saņēmis ''[[Grammy]]'' balvu.

''[[Billboard]]'' 2008. gadā ierindoja Stjuartu 100 visu laiku izcilāko mākslinieku saraksta 17. vietā. ''[[Rolling Stone]]'' savā 100 visu laiku izcilāko dziedātāju sarakstā viņu ierindoja 59. vietā.

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi
{{div col}}
* ''[[An Old Raincoat Won't Ever Let You Down]]'' (1969)
* ''[[Gasoline Alley]]'' (1970)
* ''[[Every Picture Tells a Story]]'' (1971)
* ''[[Never a Dull Moment]]'' (1972)
* ''[[Smiler]]'' (1974)
* ''[[Atlantic Crossing]]'' (1975)
* ''[[A Night on the Town]]'' (1976)
* ''[[Foot Loose &amp; Fancy Free]]'' (1977)
* ''[[Blondes Have More Fun]]'' (1978)
* ''[[Foolish Behaviour]]'' (1980)
* ''[[Tonight I'm Yours]]'' (1981)
* ''[[Body Wishes]]'' (1983)
* ''[[Camouflage]]'' (1984)
* ''[[Every Beat of My Heart]]'' (1986)
* ''[[Out of Order]]'' (1988)
* ''[[Vagabond Heart]]'' (1991)
* ''[[A Spanner in the Works]]'' (1995)
* ''[[When We Were the New Boys]]'' (1998)
* ''[[Human]]'' (2001)
* ''[[It Had to Be You: The Great American Songbook]]'' (2002)
* ''[[As Time Goes By: The Great American Songbook, Volume II]]'' (2003)
* ''[[Stardust: The Great American Songbook, Volume III]]'' (2004)
* ''[[Thanks for the Memory: The Great American Songbook, Volume IV]]'' (2005)
* ''[[Still the Same... Great Rock Classics of Our Time]]'' (2006)
* ''[[Soulbook]]'' (2009)
* ''[[Fly Me to the Moon... The Great American Songbook Volume V]]'' (2010)
* ''[[Merry Christmas, Baby]]'' (2012)
* ''[[Time (albums)|Time]]'' (2013)
* ''[[Another Country]]'' (2015)
* ''[[Blood Red Roses]]'' (2018)
* ''[[The Tears of Hercules]]'' (2021)
* ''[[Swing Fever]]'' with Jools Holland (2024)
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Rod Stewart|Rods Stjuarts}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Rods}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>rwx9nxufsgysn8ijcxh4nru6brpdd43</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Latviešu policijas bataljoni</title>
    <ns>14</ns>
    <id>238599</id>
    <revision>
      <id>4540620</id>
      <parentid>2254105</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:09:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57446-96</username>
        <id>152464</id>
      </contributor>
      <origin>4540620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125" sha1="shsd5to5udhueugv3etw0ixmh16hy9y" xml:space="preserve">{{catmore}}

[[Kategorija:Latviešu kārtības dienesta un policijas vienības|bataljoni]]
[[Kategorija:Holokausts Latvijā]]</text>
      <sha1>shsd5to5udhueugv3etw0ixmh16hy9y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms Odels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238774</id>
    <revision>
      <id>4540496</id>
      <parentid>4384658</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25767" sha1="ojk4r4imq405yx7bkjy4q0r2kt0nzyc" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Toms Odels
| Vārds_orig = Tom Odell
| Attēls = Tom Odell - Southside Festival 2024 - 1DX 8854.jpg
| Att_izm = 250px
| Ainava = 
| Apraksts = Odels {{dat|2024||5=bez}}
| Dz_vārds = Tomass Pīters Odels
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1990|11|24}}
| Vieta_dz = [[Čičestera]], [[Rietumsaseksa]], [[Anglija]]
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[indipops]], [[folkpops]]
| Nodarbošanās = dziedātājs un dziesmu autors, mūziķis
| Instrumenti = vokāls, klavieres, taustiņi, ērģeles, ģitāra
| Gadi = 2012–tagad
| Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'', ''[[In the Name Of]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'', ''UROK''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|tomodell.com}}
| Dzimums = vīrietis
}}

'''Tomass Pīters Odels''' ({{val|en|Thomas Peter Odell}}; dzimis {{dat|1990|11|24}}) ir angļu dziedātājs un dziesmu autors. Viņa debijas [[EP ieraksts]] ''[[Songs from Another Love]]'' tika izdots {{dat|2012||5=bez}}, ar kuru viņš ieguva ''[[2013 BRIT Awards|BRITs]] Critics' Choice'' balvu. Viņš ir ieguvis ''Ivor Novello'' balvu kā &quot;Gada dziesmu autors&quot; {{dat|2014||5=bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Denham |first1=Jess |title=Ivor Novellos 2014 winners list: Mumford and Sons and Tom Odell take home awards |url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/music/news/ivor-novellos-2014-winners-list-mumford-and-sons-and-tom-odell-take-home-awards-9420479.html |website=The Independent |access-date=16 June 2025 |date=22 May 2014}}&lt;/ref&gt; Viņa debijas studijas albums ''[[Long Way Down (Tom Odell album)|Long Way Down]]'' tika izdots {{dat|2013|6|24|5=bez}}, un tam sekoja otrais albums ''[[Wrong Crowd (album)|Wrong Crowd]]'' {{dat|2016|6|10|5=bez}}. Odels turpināja izdot ''[[Jubilee Road]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.godisinthetvzine.co.uk/2018/10/12/tom-odell-jubilee-road/|title=Tom Odell - Jubilee Road (Columbia) - God Is In The TV|access-date=2025-07-02|date=2018-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt; ({{dat|2018||5=bez}}) un ''[[Monsters (Tom Odell album)|Monsters]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xsnoize.com/tom-odell-announces-new-album-monsters-listen-to-new-single-monster-v-1/|title=TOM ODELL Announces New Album 'monsters' - Listen To New Single ‘monster V.1.’|website=www.xsnoize.com|access-date=2025-07-02|date=2021-03-12|language=en}}&lt;/ref&gt; ({{dat|2021||5=bez}}), abus ar ''[[Columbia Records]]''. {{dat|2022||5=bez}} viņš kļuva par neatkarīgu mākslinieku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.noise11.com/news/tom-odell-left-columbia-over-feeling-uncomfortable-20221117|title=Tom Odell Left Columbia Over Feeling Uncomfortable|last=Cashmere|first=Paul|website=Noise11.com|access-date=2025-07-02|date=2022-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt; un izdeva vēl divus studijas albumus: ''Best Day of My Life'' ({{dat|2022||5=bez}}) un ''[[Black Friday (albums)|Black Friday]]'' ({{dat|2024||5=bez}}), pēdējais iekļauj izcilo tituldziesmu, kas kļuva par vienu no viņa veiksmīgākajiem singliem līdz šim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clashmusic.com/reviews/tom-odell-black-friday/|title=Tom Odell - Black Friday {{!}} Reviews|last=Interviews|first=Clash Magazine Music News, Reviews &amp;|last2=ClashMusic|website=Clash Magazine Music News, Reviews &amp; Interviews|access-date=2025-07-02|date=2024-01-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Agrīnā dzīve ==

Odels dzimis [[Čičestera|Čičesterā]], [[Rietumsaseksa|Rietumsaseksā]], [[Anglija|Anglijā]], aviokompānijas pilota tēva un pamatskolas skolotājas mātes ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegentlemansjournal.com/article/tom-odell-talks-money-mental-strife-and-monsters/|title=Tom Odell talks money, mental strife — and monsters|last=Journal|first=The Gentleman's|website=www.thegentlemansjournal.com|access-date=2025-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam ir vecāka māsa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.glamourmagazine.co.uk/article/tom-odell-interview-music-long-way-down|title=Music: Tom Odell Interview|last=Selby|first=Jenn|website=Glamour UK|access-date=2025-07-02|date=2013-07-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Daļu bērnības viņš pavadīja [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], pēc tam kad ģimene pārcēlās uz šo valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/music/82501601/tom-odell-id-love-to-play-a-show-in-new-zealand|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2025-07-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thelatest.co.uk/brighton/2018/09/24/interview-tom-odell/|title=Interview: Tom Odell|last=admin|website=Latest TV Brighton|access-date=2025-07-02|date=2018-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skolas gados Odels rakstīja dziesmas grupai, kurai bija grūtības atrast galveno vokālistu. Šīs grūtības iedvesmoja viņu sākt dziedāt paša sacerētās dziesmas, un Odels saka, ka viņš „dziedāja [dziesmas] tā, kā [viņš] gribēja, lai tās skanētu&quot;, nevis uztraucās par to, ka kāds cits neīstenos viņa vīziju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://thehoneypop.com/2021/07/06/tom-odell-is-unshackled-liberated-absolutely-epic-in-exclusive-interview/|title=Tom Odell Is Unshackled, Liberated &amp; Absolutely Epic In Exclusive Interview|work=The Honey POP|access-date=2025-07-02|date=2021-07-06|last=King|first=Danielle|language=en}}&lt;/ref&gt;

18 gadu vecumā Odels atteicās no plāniem studēt [[Jorkas Universitāte (Anglija)|Jorkas Universitātē]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cml.sad.ukrd.com/audio/214444.mp3|title=Wayback Machine|website=cml.sad.ukrd.com|access-date=2025-07-02}}&lt;/ref&gt; un mēģināja iestāties mūzikas koledžā [[Liverpūle|Liverpūlē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2013/mar/24/tom-odell-broken-hearts-songs|title=Tom Odell: 'Having your heart broken makes for good songs'|work=The Guardian|access-date=2025-07-02|date=2013-03-24|last=Lamont|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk viņš atgriezās Čičesterā, kad tika atlaists no bārmeņa darba.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Izmantojot savas vecmāmiņas automašīnu, viņš regulāri brauca uz [[Londona|Londonu]], lai spēlētu koncertus un izvietotu reklāmas mūzikas skolās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Tom Odell talks music, fame and the Brits|url=https://www.youtube.com/watch?v=DfhxHfzMqfs|date=2013-02-20|accessdate=2025-07-02|last=On Demand Entertainment}}&lt;/ref&gt; Viņš studēja [[Braitonas Modernās mūzikas institūts|Modernās mūzikas institūtā]] [[Braitona|Braitonā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bimm.ac.uk/alumni/tom-odell/|title=Tom Odell - Alumni|website=BIMM Music Institute|access-date=2025-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt; spēlējot grupā ''Tom &amp; the Tides'', pirms pārcēlās uz Londonu, kur nolēma kļūt par solo mākslinieku, jo „negribēja būt atkarīgs no citiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==

=== 2012–2013: Karjeras sākums un ''Long Way Down'' ===

Odels parakstīja līgumu ar ''[[In the Name Of]]'', kas ir ''[[Columbia Records]]'' apakšuzņēmums. 2012. gada oktobrī viņš izdeva savu debija [[EP ieraksts|EP ierakstu]] ''[[Songs from Another Love]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/gb/album/songs-from-another-love-ep/id569506464 |title=''Songs From Another Love'' by Tom Odell |publisher=[[iTunes]] |access-date=22 December 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131015184451/https://itunes.apple.com/gb/album/songs-from-another-love-ep/id569506464 |archive-date=15 October 2013 }}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja televīzijā 2012. gada novembrī kā izpildītājs šovā ''[[Later... with Jools Holland]]''; šova producente vēlāk to aprakstīja kā „klasisku ''Later'' debiju&quot;.&lt;ref name=&quot;guardian1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2013/mar/24/tom-odell-broken-hearts-songs|title=Tom Odell: 'Having your heart broken makes for good songs' &amp;#124; Music &amp;#124; The Observer|author=Tom Lamont|publisher=Guardian|access-date=30 June 2013|date=24 March 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jools&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/programmes/b01p6q5s|title=Later... with Jools Holland – Series 41, Episode 10|publisher=BBC|date=30 November 2012|access-date=22 December 2012}}&lt;/ref&gt; 2013. gada janvārī Odels tika paziņots par vienu no 15 nominantiem [[BBC]] [[Sound of...|''Sound of 2013'']] aptaujā. Tajā pašā mēnesī viņa singls ''[[Another Love]]'' tika izmantots BBC, lai reklamētu savu 2013. gada programmu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=http://www.tvadmusic.co.uk/2013/01/bbc-one-love-2013/ | title=BBC One – Love 2013 | publisher=TV Ad Music | date=2 January 2013 | access-date=2 January 2013}}&lt;/ref&gt; Odela mūzika ir izmantota daudzās ''[[Burberry]]'' modes skatēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.ie/music/news/a460189/tom-odell-performs-at-burberrys-london-fashion-week-show-video.html |title=Tom Odell performs at Burberry's London Fashion Week show – video – Music News – Digital Spy |publisher=Digitalspy.ie |date=20 February 2013 |access-date=30 June 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš tika nosaukts par ''[[2013 BRIT Awards|BRITs]] Critics' Choice Award'' uzvarētāju, kuru iepriekš bija ieguvuši tādi mākslinieki kā [[Adele (dziedātāja)|Adele]] un ''[[Florence and the Machine]]'', un bija pirmais vīriešu dzimuma mākslinieks, kas ieguva šo balvu,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a443350/laura-mvula-tom-odell-alunageorge-for-brits-critics-choice-2013.html|title=Laura Mvula, Tom Odell and AlunaGeorge for BRITs Critics' Choice 2013?|publisher=[[Digital Spy]]|date=6 December 2012|access-date=22 December 2012}}&lt;/ref&gt; un 2013. gada februārī televīzijas ceremonijas laikā tika intervēts kopā ar iepriekšējo uzvarētāju [[Emeli Sandé]].

Odela debijas albums ''[[Long Way Down (Tom Odell album)|Long Way Down]]'' tika izdots {{dat|2013|6|24|5=bez}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.amazon.co.uk/gp/product/B00ADZCDKM|title='Long Way Down' by Tom Odell|website=Amazon UK|access-date=22 December 2012}}&lt;/ref&gt; un sasniedza 1. vietu Lielbritānijas oficiālajā topā. Viņam bija jāuzstājas kopā ar ''[[The Rolling Stones]]'' Londonas [[Haidparks|Haidparkā]] {{dat|2013|7|13|5=bez}},&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/newsbeat/22275623 |title=Newsbeat – Tom Odell releases Another Love EP |publisher=BBC |date=24 April 2013 |access-date=30 June 2013}}&lt;/ref&gt; bet slimības dēļ viņš nevarēja uzstāties.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.belfasttelegraph.co.uk/entertainment/news/stones-turn-up-the-head-at-park-gig-29418057.html |title=Stones turn up the head at Park gig |newspaper=belfasttelegraph.co.uk |date=13 July 2013 |access-date=14 July 2013}}&lt;/ref&gt;

=== 2014–2015: Atzinība ===

{{dat|2014|2|7|5=bez}} Odels ''[[Plymouth Pavilions]]'' izpildīja savu pirmo jauno dziesmu kopš albuma ''[[Long Way Down (Tom Odell album)|Long Way Down]]'' izlaišanas, kuras nosaukums ir ''Alex''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tom Odell – Alex Miller (First performance)| date=8 February 2014 |url=https://www.youtube.com/watch?v=SeT-sj7pt0I|publisher=YouTube|access-date=13 February 2014}}&lt;/ref&gt; Šis koncerts sāka pēdējo posmu viņa Lielbritānijas ''Long Way Down'' tūrē.

Odels tika nosaukts par „gada dziesmu autoru&quot; 2014. gada ''[[Ivor Novello Awards]]'' ceremonijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/music/music-news/10849855/Ivor-Novello-Awards-2014-Tom-Odell-London-Grammar-and-Nick-Cave-all-winners.html |title=Ivor Novello Awards 2014: Tom Odell, London Grammar and Nick Cave all winners |date=22 May 2014 |publisher=Telegraph |access-date=23 May 2014}}&lt;/ref&gt; Odela dziesma ''[[Can't Pretend]]'' tika izmantota televīzijas seriālā ''[[The 100]]''. ''Can't Pretend'' un ''Long Way Down'' tika izmantotas arī seriālā ''[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]'' un godalgotajā filmā ''The Fault In Our Stars''. Viņa dziesma ''[[Grow Old with Me|Grow Old With Me]]'' tika izmantota seriāla ''[[Reign (seriāls)|Reign]]'' epizodē. Viņa dziesma ''Heal'' tika izmantota arī filmās ''[[Ja es palikšu]]'' un ''[[The Miracle Season]]'', kā arī televīzijas seriālos ''[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]'', ''[[Vampīra dienasgrāmatas]]'' un ''[[Elementary (seriāls)|Elementary]]'' kopā ar dziesmu ''[[Another Love]]''.

Odela nākamā dziesma, ''[[The Beatles]]'' dziesmas ''[[Real Love (Beatles dziesma)|Real Love]]'' kaverversija, bija 2014. gada ''[[John Lewis]]'' Ziemassvētku reklāmas audio ieraksts un nodrošināja viņam lielu publicitāti. Pāris stundas pēc reklāmas pirmās pārraides dziesma sasniedza mūzikas atpazīšanas pakalpojuma [[Shazam (lietotne)|''Shazam'']] populārāko dziesmu saraksta virsotni. Trīs dienu laikā pēc izlaišanas tā nonāca 21. vietā Lielbritānijas top 40, sasniedzot 7. vietu.

{{dat|2015||5=bez}}, ''[[Ultra Music Festival]]'' laikā zviedru DJ ''[[Avicii]]'' pirmizrādīja kopdarbu ar Odelu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Corner |first=Lewis |date=April 20, 2015 |title=Listen to Avicii's Ultra Music Festival set in full with new songs |url=https://www.digitalspy.com/music/a642862/listen-to-aviciis-ultra-music-festival-set-in-full-with-new-songs/ |access-date=April 30, 2024 |work=Digital Spy}}&lt;/ref&gt; Tā nav izdota, bet saskaņā ar oficiālo dziesmu sarakstu tās nosaukums ir ''Can't Love You Again''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Bergling |first=Tim |date=March 27, 2015 |title=Avicii - Ultra Music Festival 2015 |url=https://soundcloud.com/aviciiofficial/ultra15 |access-date=April 30, 2024 |website=SoundCloud}}&lt;/ref&gt; Avicii iepriekš vietnē ''[[Quora]]'' paziņoja, ka dziesma bija paredzēta izdošanai 2016. gada albumā, bet gan albums, gan dziesma vēlāk tika atcelti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Plante |first=Preston A. |date=October 28, 2015 |title=Avicii, is it true you will be working on another album set to be released in 2016? Will you feature tracks like &quot;Can't Love You Again&quot;, &quot;Love To Fall&quot;, &quot;No Pleasing A Woman&quot;, etc? |url=https://www.quora.com/Avicii-is-it-true-you-will-be-working-on-another-album-set-to-be-released-in-2016-Will-you-feature-tracks-like-Cant-Love-You-Again-Love-To-Fall-No-Pleasing-A-Woman-etc |access-date=July 10, 2024 |website=Quora}}&lt;/ref&gt;

Odela mūzika tika izmantota ''[[Sony]]'' reklāmā {{dat|2016||5=bez}}, kurā tika izmantota [[Sindija Lopere|Sindijas Loperes]] dziesmas ''[[True Colors|True Colours]]'' kaverversija.

=== 2016–2017: ''Wrong Crowd'' ===

Odels sāka darbu pie sava otrā studijas albuma {{dat|2015||5=bez}} un spēlēja dažādas jaunas dziesmas ''Forest Live'' koncertu sērijā Anglijas mežos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=charlotte wisbey |url=https://goape.co.uk/forest-live |title=Competition Archives - Go Ape Blog &amp;#124; Follow all the latest news |website=Goape.co.uk |access-date=2016-07-31 |archive-date=2016-04-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160420035237/https://goape.co.uk/forest-live }}&lt;/ref&gt; {{dat|2016|4|4}} tika izdots pirmais singls ''[[Wrong Crowd (dziesma)|Wrong Crowd]]'' un paziņots par gaidāmo otro studijas albumu [[Wrong Crowd|ar tādu pašu nosaukumu]]. Turklāt Odels paziņoja, ka dosies koncerttūrē pa ASV un Eiropu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gigwise.com/news/106285/another-love-star-tom-odell-announces-new-album-and-tour-dates |title=Tom Odell announces tour + new album, Wrong Crowd |website=Gigwise.com |access-date=2016-07-31}}&lt;/ref&gt; {{dat|2016|4|15}} tika izdots otrais singls no albuma ''Magnetised''. Nākamajā dienā Odels atklāja, ka viņa izpārdotie koncerti tiks nosaukti par ''No Bad Days Tour'', kas sākās {{dat|2016|4|20}} Londonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/TomOdellmusic/photos/pb.213305495367901.-2207520000.1460888752./1125359010829207/?type=3 |title=Tom Odell - Timeline |via=[[Facebook]] |access-date=2016-07-31}}&lt;/ref&gt; Pilnais albums tika izdots {{dat|2016|6|10}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.clashmusic.com/news/tom-odell-announces-new-album-wrong-crowd |title=Tom Odell Announces New Album 'Wrong Crowd' &amp;#124; News &amp;#124; Clash Magazine |website=Clashmusic.com |date=4 April 2016 |access-date=2016-07-31}}&lt;/ref&gt; Intervijā ar Holiju Vilobaju un Filipu Skofīldu raidījumā ''[[This Morning]]'' Odels atklāja, ka dažās valstīs ārpus Apvienotās Karalistes klausītāji ir pārpratuši albuma nosaukumu kā apvainojumu, ka viņi patiesībā ir slikta publika vai, tā teikt, „nepareiza publika&quot;.

=== 2017–2020: ''Jubilee Road'' ===

Savas ''No Bad Days'' tūres laikā Odels atklāja, ka raksta savu trešo albumu, un dzīvajā uzstāšanās izpildīja vairākas jaunas dziesmas. 2017. gada novembrī viņš koncertēja Vācijā ''New Fall'' festivālā [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Štutgarte|Štutgartē]] un paziņoja, ka albums ir pabeigts un drīzumā tiks izdots pirmais singls. {{dat|2017|12|20|5=bez}} Odels intervijā ''[[BBC Radio 2]]'' paziņoja, ka albums tiks izdots 2018. gada vidū. {{dat|2018|6|14|5=bez}} visā pasaulē tika izdots pirmais singls no albuma ''If You Wanna Love Somebody''. Albums ''[[Jubilee Road]]'' tika izdots {{dat|2018|10|26|5=bez}}.

''Jubilee Road'' radīšanas iedvesmas avots ir bijušajie kaimiņi un kopiena. Nosaukums „Jubilee Road&quot; ir atsauce uz terasveida ielu Austrumlondonā, kurā dzīvoja Odels, bet, kad viņš jautāja kaimiņiem, vai drīkst izmantot īsto nosaukumu, viņi atbildēja, ka baidās, ka tā kļūs par tūristu galamērķi, un vēlētos, lai viņš izmantotu izdomātu nosaukumu.

=== 2021–2022: ''Monsters'' un ''Best Day of My Life'' ===

2021. gada februārī tika izdots Odela ceturtā albuma pirmais singls ''Numb''. {{dat|2021|2|27|5=bez}} intervijā ''The Gentleman's Journal'' tika atklāts, ka Odela ceturtais studijas albums būs ar nosaukumu ''[[Monsters (albums)|Monsters]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tom Odell talks money, mental strife – and monsters|url=https://www.thegentlemansjournal.com/article/tom-odell-talks-money-mental-strife-and-monsters/|access-date=2021-02-27|website=The Gentleman's Journal|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš paziņoja, ka albums būs tumšāks, ar [[Elektroniskā popmūzika|elektro-popa]] toņiem, un dziesmu teksti ir iedvesmoti no tādiem māksliniekiem kā [[XXXTentacion]], [[Dreiks]] un [[Treviss Skots]]. Otrais singls no albuma ''Monster v.1'' tika izdots 2021. gada martā. Albums skar smagas tēmas un smagas pieredzes, kas viņam bijušas dzīves „karstākajā periodā&quot;, jo īpaši cīnoties ar [[Nemiers|nemieru]] un panikas lēkmēm.&lt;ref name=&quot;King&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://thehoneypop.com/2021/07/06/tom-odell-is-unshackled-liberated-absolutely-epic-in-exclusive-interview/|title=Tom Odell Is Unshackled, Liberated &amp; Absolutely Epic In Exclusive Interview|last=King|first=Danielle|website=The Honey POP|accessdate=January 7, 2022|date=July 6, 2021}}&lt;/ref&gt; Albums tika izdots {{dat|2021|7|9|5=bez}}.

{{dat|2022|9|8|5=bez}} Odels paziņoja par sava piektā studijas albuma ''Best Day of My Life'' izdošanu, kas tika izdots {{dat|2022|10|28|5=bez}}. Albumam priekšā bija singli „Best Day of My Life&quot;, „Sad Anymore&quot;, „Flying&quot; un „Smiling All the Way Back Home&quot;.&lt;ref name=&quot;BDoML announce&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.totalntertainment.com/music/tom-odell-announces-new-album/|title=Tom Odell announces new album|website=Total Ntertainment|date=8 September 2022|access-date=11 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 2023–tagad: ''Black Friday'' ===

{{dat|2023|1|27|5=bez}} Odels izdeva klavieru balādi „Butterflies&quot;, kurā piedalījās ''[[Aurora (mūziķe)|Aurora]]'',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Graczyk |first1=Angela |title=Tom Odell Drops Exquisite Piano-Lead Track Titled &quot;Butterflies&quot; Featuring AURORA |url=https://glassefactory.com/tom-odell-drops-butterflies-featuring-aurora/ |work=Glasse Factory |access-date=3 June 2025 |date=30 January 2023}}&lt;/ref&gt; un {{dat|2023|8|18|5=bez}} izdeva pārstrādātu versiju dziesmai „Streets Of Heaven&quot;, kas iepriekš bija izdota viņa 2022. gada albumā ''Monsters''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tom Odell shares reimagined version of 'Streets Of Heaven' and raises awareness for gun violence prevention |url=https://www.music-news.com/news/Underground/162374/Tom-Odell-shares-reimagined-version-of-Streets-Of-Heaven-and-raises-awareness-for-gun-violence-prevention |access-date=2023-12-22 |website=Music-News.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2023|9|22|5=bez}} Odels izdeva dziesmu „Black Friday&quot;,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Stickler |first=Jon |title=Tom Odell Returns With New Single Black Friday - Stereoboard |url=https://www.stereoboard.com/content/view/241241/9 |access-date=2023-12-22 |website=Stereoboard.com |language=en}}&lt;/ref&gt; kam {{dat|2023|10|13|5=bez}} sekoja „Somebody Else&quot; – kopā ar paziņojumu, ka viņa sestais albums ''[[Black Friday (Tom Odell album)|Black Friday]]'' tiks izdots {{dat|2024|1|26|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Murray |first=Robin |date=2023-10-13 |title=Tom Odell Announces New Album ''Black Friday'' {{!}} News |url=https://www.clashmusic.com/news/tom-odell-announces-new-album-black-friday/ |access-date=2023-12-22 |magazine=[[Clash (magazine)|Clash]] |language=en}}&lt;/ref&gt; „Answer Phone&quot; tika izdots {{dat|2023|11|17|5=bez}},&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Stickler |first=Jon |title=Tom Odell Teases Upcoming Album 'Black Friday' With New Single Answer Phone - Stereoboard |url=https://www.stereoboard.com/content/view/241962/9 |access-date=2023-12-22 |website=Stereoboard |language=en}}&lt;/ref&gt; un „The End&quot; tika izdots {{dat|2023|12|22|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Griffiths |first=George |date=2023-12-21 |title=New Releases: Ryan Gosling &amp; Mark Ronson, Megan Thee Stallion, Skepta &amp; more |url=https://www.officialcharts.com/chart-news/new-releases-ryan-gosling-mark-ronson-megan-thee-stallion-skepta-more/ |access-date=2023-12-22 |website=[[Official Charts]] |language=en}}&lt;/ref&gt;

Odela septītais studijas albums „A Wonderful Life&quot; tiks izdots {{dat|2025|9|5|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Bound |first1=Chris |title=Tom Odell announces new album 'A Wonderful Life' |url=https://www.mysticsons.com/article/tom-odell-announces-new-album-wonderful-life |website=Mystic Sons |access-date=25 June 2025 |date=26 May 2025}}&lt;/ref&gt;

== Ietekmes ==

Odels uzauga, klausoties [[Eltons Džons|Eltonu Džonu]]. Viens no pirmajiem albumiem, ko viņš klausījās, bija ''[[Goodbye Yellow Brick Road]]''. Viņš kā iedvesmas avotu min arī [[Deivids Bovijs|Deividu Bouiju]], [[Džefs Baklijs|Džefu Bakliju]], [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Arthur Russell (musician)|Artūru Raselu]], [[Leonards Koens|Leonardu Koenu]], [[Leons Rassels|Leonu Rasselu]], [[Billijs Džoels|Billiju Džoelu]], [[Rendijs Ņūmens|Rendiju Ņūmenu]], [[Toms Veits|Tomu Veitsu]], [[Siksto Rodrigess|Siksto Rodrigesu]] un [[Brūss Springstīns|Brūsu Springstīnu]].&lt;ref name=&quot;glamourmagazine.co.uk&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Selby|first=Jenn|title=Tom Odell Interview Long Way Down Burberry – Celebrity &amp; Music (Glamour.com UK)|url=http://www.glamourmagazine.co.uk/celebrity/entertainment/monitor/2013/02/tom-odell-interview-music-long-way-down|access-date=30 June 2013|publisher=Glamourmagazine.co.uk|archive-date=27 September 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927060615/http://www.glamourmagazine.co.uk/celebrity/entertainment/monitor/2013/02/tom-odell-interview-music-long-way-down}}&lt;/ref&gt; Viņš ir [[Adele (dziedātāja)|Adele]], [[Džeimss Bleiks|Džeimsa Bleika]], ''[[Cat Power]]'', ''[[Blur]]'', ''[[Beach House]]'', ''[[Radiohead]]'', ''[[Coldplay]]'' un [[Bens Folds|Bena Folda]] fans.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.glamourmagazine.co.uk/celebrity/entertainment/monitor/2013/02/tom-odell-interview-music-long-way-down|title=Music: Tom Odell Interview|access-date=2025-07-02|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927060615/http://www.glamourmagazine.co.uk/celebrity/entertainment/monitor/2013/02/tom-odell-interview-music-long-way-down}}&lt;/ref&gt;

Odels ir teicis, ka viņa dziesmu teksti ir iedvesmoti no viņa „nespējas uzturēt attiecības ar kādu ilgāk par sešiem mēnešiem&quot;. Viņš saka: „Esmu atklājis, ka rakstu daudz labākas dziesmas, kad esmu godīgs un rakstu par lietām, kas notiek ar mani. Tomēr tas var kļūt nedaudz dīvaini, kad draugi vai draudzenes saprot, ka dziesma ir par viņiem. Bet ir pārsteidzoši, ko var izdarīt. Mākslinieciskā brīvība, es domāju, ka to tā sauc.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.hungertv.com/music/feature/get-to-know-tom-odell/|title=Get To Know: Tom Odell|work=HUNGER TV|access-date=2025-07-02|language=en|archive-date=2013-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20130107234722/http://www.hungertv.com/music/feature/get-to-know-tom-odell/}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==

2023. gada novembrī Odels apprecējās ar modeli un mākslinieci Džordžinu Odelu (dzimusi Somervila).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-12-16 |title=Tom Odell &amp; Georgie Somerville's Wedding Was A Tribute To Their Shared Love Of Music, Playing Cards &amp; Mimes |url=https://www.vogue.co.uk/gallery/tom-odell-georgie-somerville-wedding |access-date=2023-12-22 |website=British Vogue |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Veronika |date=2024-06-12 |title=Spotlight Artist Georgina Odell |url=https://thewickculture.com/spotlight-artist-georgina-odell/ |access-date=2024-11-04 |website=The Wick Culture |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}


{{DEFAULTSORT:Odels, Toms}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>ojk4r4imq405yx7bkjy4q0r2kt0nzyc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džerija Halivela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240905</id>
    <revision>
      <id>4540484</id>
      <parentid>4048413</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3476" sha1="drt1tulwfm1fk070wzyq9ptn5caw6ih" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Džerija Halivela
|      Vārds_orig = ''Geri Halliwell''
|          Attēls = SpiceGirlWembley150619-22 (49000567242) (cropped).jpg
|         Att_izm = 275px
|        Apraksts = Džerija Halivela 2019. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|6}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Vetforda}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[deju mūzika]], [[sintpops]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, autore, aktrise, modes dizainere, modele, TV personība
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1994—pašlaik
|Izdevējkompānija = {{Flat list |
*[[Virgin Records|Virgin]]
*[[EMI]]
*[[Capitol Records|Capitol]]
*[[Innocent Records|Innocent]]
*[[Sony Music Australia]]}}
|   Darbojies_arī = ''[[Spice Girls]]''
|           Mlapa = {{URL|gerihalliwell.com}}
|         Dzimums = S
}}
'''Džeraldīne Estella &quot;Džerija&quot; Halivela''' ({{val|en|Geraldine Estelle &quot;Geri&quot; Halliwell}}; dzimusi {{dat|1972|8|6}})&lt;ref name=EW&gt;{{ziņu atsauce|title=Monitor|url=https://archive.org/details/sim_entertainment-weekly_2012-08-10_1219/page/27|newspaper=[[Entertainment Weekly]]|publisher=[[Time Inc.]]|date=Aug 10, 2012|issue=1219|pages=27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Fitzmaurice&gt;Fitzmaurice, Sarah. [http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-2385446/Geri-Halliwell-steps-celebrate-41st-birthday-smile-face--flowers-balloons-delivered-house.html Beaming birthday girl! Geri Halliwell celebrates turning 41 with a smile on her face... as flowers and balloons are delivered to her house.] ''[[Mail Online]]'', 6 August 2013. Accessed: 14 September 2013&lt;/ref&gt;&lt;ref name=bio.com&gt;[http://www.biography.com/people/geri-halliwell-20868605 Geri Halliwell biography.] [[Biography.com]] Accessed: 14 September 2013&lt;/ref&gt;&lt;ref name=McNally&gt;McNally, Kelby. [http://www.express.co.uk/news/showbiz/420122/Flirty-forties-Geri-Halliwell-can-t-stop-smiling-as-she-celebrates-turning-41 Flirty forties! Geri Halliwell can't stop smiling as she celebrates turning 41.] ''[[Daily Express]]'', 6 August 2013. Accessed: 14 September 2013&lt;/ref&gt; ir angļu dziedātāja, dziesmu autore, apģērbu dizainere, autore un aktrise.

Kļuvusi pazīstama 1990. gados kopā ar grupu ''[[Spice Girls]]'', kur viņai bija iesauka ''Ginger Spice''. 1998. gada maijā mūziķe paziņoja par grupas pamešanu, tomēr 2007. gadā, kad grupa atkalapvienojās, Halivela pievienojās grupai ''The Return of the Spice Girls'' tūrē, tāpat tika izdota labāko dziesmu izlase.

1999. gadā uzsākusi solokarjeru un izdeva debijas soloalbumu ''[[Schizophonic]]'', vēl ir izdevusi divus studijas albumus: ''[[Scream If You Wanna Go Faster]]'' (2001), ''[[Passion (albums)|Passion]]'' (2005). Vairākas reizes tikusi nominēta ''Brit'' balvai.

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi
* ''[[Schizophonic]]'' (1999)
* ''[[Scream If You Wanna Go Faster]]'' (2001)
* ''[[Passion (albums)|Passion]]'' (2005)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Geri Halliwell|Džerija Halivela}}
*{{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Halivela, Dzzerija}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hārtfordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>drt1tulwfm1fk070wzyq9ptn5caw6ih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244539</id>
    <revision>
      <id>4540426</id>
      <parentid>4539384</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T14:44:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4540426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169818" sha1="ivcrlrfa0cf8svyad4toirw450bb9yw" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]].

{{monument-title-wikidata|2563668}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566055 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q56011540
| label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Airu iela 69
| lat = 57.0527373
| long = 24.1014474
| p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg
| vaid = 2074
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q11010764
| label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]]
| name = Daugavgrīvas viduslaiku pils
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Airu iela 79a
| lat = 57.05475695291
| long = 24.092589081868
| p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}}
| image = Daugavgriva1601.jpg
| commonscat = Daugavgrīva castle
| vaid = 2075
| wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011547
| label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]''
| name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1a
| lat = 56.987040621057
| long = 24.141514400433
| p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG
| commonscat = Rainis cemetery in Riga
| vaid = 6677
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011551
| label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]''
| name = Brāļu kapu ansamblis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1b
| lat = 56.985621381386
| long = 24.147198863742
| p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}}
| image = RigaAizsaules1b.jpg
| vaid = 6678
| year = 1924. - 1957.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011555
| label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]''
| name = Brāļu kapi
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1b
| lat = 56.9875565
| long = 24.1446721
| p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}}
| image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg
| vaid = 6971
| year = 1924. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011559
| label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 10/12
| lat = 56.9994815
| long = 24.1628512
| p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}}
| vaid = 6027
| year = 1904., 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011564
| label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 14
| lat = 56.999921
| long = 24.1633799
| p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}}
| vaid = 6028
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011569
| label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 16
| lat = 57.0001003
| long = 24.1636605
| p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}}
| vaid = 6029
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011583
| label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 2
| lat = 56.9983334
| long = 24.1614635
| p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}}
| vaid = 6023
| year = 1909., 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011573
| label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 22
| lat = 57.0013623
| long = 24.1672218
| p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}}
| image = Annas%20Sakses%20iela%2022.jpg
| vaid = 6030
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011577
| label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 24
| lat = 57.0013253
| long = 24.1679954
| p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}}
| vaid = 6031
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011586
| label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 32
| lat = 57.0021314
| long = 24.1698429
| p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}}
| vaid = 6032
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011590
| label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 5
| lat = 56.998834
| long = 24.1633916
| p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}}
| vaid = 6024
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011593
| label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 6
| lat = 56.9988089
| long = 24.1619758
| p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}}
| vaid = 6025
| year = 1904., 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011598
| label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 7
| lat = 56.999121
| long = 24.163755
| p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}}
| vaid = 6026
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011604
| label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]''
| name = Koka savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aptiekas iela 7/9
| lat = 56.9972135
| long = 24.118596
| p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}}
| image = RigaAptiekas7-9.jpg
| vaid = 8571
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011610
| label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 11
| lat = 56.9617359
| long = 24.0998845
| p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga)
| vaid = 6688
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011615
| label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 14
| lat = 56.9616007
| long = 24.1004597
| p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga)
| vaid = 8132
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011620
| label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 3
| lat = 56.9602627
| long = 24.0997819
| p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga)
| vaid = 6684
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011624
| label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra &quot;Vecrīgas naktssargs&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Vecrīgas naktssargs&quot;
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 3
| lat = 56.9602627
| long = 24.0997819
| p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}}
| commonscat = Night Watchman (Riga)
| vaid = 7043
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011629
| label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 5
| lat = 56.9607389
| long = 24.0997996
| p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga)
| vaid = 6685
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011635
| label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 7
| lat = 56.9610532
| long = 24.0998334
| p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga)
| vaid = 6686
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011641
| label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 9
| lat = 56.9614484
| long = 24.0998673
| p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga)
| vaid = 6687
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q5227885
| label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]]
| name = Daugavgrīvas baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.baltabaznica.lv/
| address = Baltāsbaznīcas iela 50
| lat = 57.036664
| long = 24.087314
| p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg
| commonscat = Daugavgrīva White Church
| vaid = 8165
| wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1786. - 1788.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q98844723|Richtfeuer Baltā baznīca]]''
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011644
| label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 1/3
| lat = 57.0012223
| long = 24.1573934
| p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}}
| vaid = 5933
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011646
| label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 2
| lat = 57.0018363
| long = 24.1548938
| p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}}
| vaid = 5934
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011650
| label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 6
| lat = 57.0022415
| long = 24.1541053
| p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}}
| vaid = 5935
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011654
| label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 8
| lat = 57.002341
| long = 24.1535623
| p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}}
| vaid = 5936
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011660
| label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]''
| name = Ūdenstornis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bukultu iela 1b
| lat = 56.978838824124
| long = 24.119799131206
| p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}}
| image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg
| vaid = 8133
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011671
| label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 1
| lat = 57.0061417
| long = 24.1670787
| p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 1 (Riga)
| vaid = 5937
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011676
| label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 2
| lat = 57.0057729
| long = 24.1674557
| p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 2 (Riga)
| vaid = 5938
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011680
| label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 3
| lat = 57.0064195
| long = 24.1675409
| p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 3 (Riga)
| vaid = 5939
| year = 1934. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011666
| label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]''
| name = Guberņas cietums
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Citadeles iela 12
| lat = 56.9554853
| long = 24.1009378
| p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Citadeles iela 12 (Riga)
| vaid = 8329
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q3403080
| label = [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Citadeles iela 7
| locality = Citadelē
| lat = 56.955052777778
| long = 24.101180555556
| p625 = {{Coord|56.955053|24.101181|display=inline}}
| image = Citadel%20Church.JPG
| commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga
| vaid = 6536
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_un_P%C4%81vila_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs., 20. gs 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011694
| label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Duntes iela 48
| lat = 56.9919672
| long = 24.1277465
| p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}}
| image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg
| commonscat = Duntes iela, 48
| vaid = 8134
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011698
| label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 1
| lat = 56.9618379
| long = 24.1069066
| p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu1.jpg
| vaid = 8135
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011704
| label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 3a
| lat = 56.9616759
| long = 24.1072844
| p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu3a.jpg
| vaid = 8136
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011708
| label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 3
| lat = 56.9607128
| long = 24.0987142
| p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 3 (Riga)
| vaid = 6689
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011713
| label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 4
| lat = 56.9610631
| long = 24.0986823
| p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 4 (Riga)
| vaid = 6690
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011717
| label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 5
| lat = 56.9614674
| long = 24.0986669
| p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 5 (Riga)
| vaid = 6691
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011723
| label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 6
| lat = 56.9617998
| long = 24.0986349
| p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}}
| image = RigaEksporta6.jpg
| commonscat = Eksporta iela 6 (Riga)
| vaid = 6692
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011728
| label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 10a
| lat = 56.9576571
| long = 24.1109232
| p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga)
| vaid = 8139
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011734
| label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 10b
| lat = 56.9575311
| long = 24.1111201
| p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga)
| vaid = 8140
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011740
| label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 13
| lat = 56.9590022
| long = 24.1032152
| p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga)
| vaid = 8141
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011742
| label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 14
| lat = 56.9570222
| long = 24.1123293
| p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}}
| image = RigaElizabetes14.jpg
| vaid = 8142
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011744
| label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 33
| lat = 56.9579171
| long = 24.1114666
| p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}}
| image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga)
| vaid = 6693
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011748
| label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 6
| lat = 56.9580184
| long = 24.1087374
| p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga)
| vaid = 8138
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011753
| label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Emīla Dārziņa iela 14
| lat = 57.0043204
| long = 24.1652925
| p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}}
| vaid = 5941
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011756
| label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Emīla Dārziņa iela 6
| lat = 57.0035054
| long = 24.1634285
| p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}}
| vaid = 5940
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011760
| label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernsta Bergmaņa iela 7
| lat = 57.0014335
| long = 24.1537232
| p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}}
| image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg
| vaid = 5932
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011767
| label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 38
| lat = 57.0059717
| long = 24.1665511
| p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga)
| vaid = 5944
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011771
| label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 41
| lat = 57.0023739
| long = 24.169844
| p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}}
| vaid = 5945
| year = 1903., 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011775
| label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 57
| lat = 57.0054784
| long = 24.1659562
| p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga)
| vaid = 5946
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011779
| label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 59
| lat = 57.0056048
| long = 24.1655451
| p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga)
| vaid = 5947
| year = 1932., 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011785
| label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 61
| lat = 57.0057404
| long = 24.1648707
| p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga)
| vaid = 5948
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011790
| label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 63
| lat = 57.006162
| long = 24.16535
| p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}}
| image = Ezermalas%2063.jpg
| vaid = 5949
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011804
| label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 2
| lat = 56.9612613
| long = 24.1088619
| p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}}
| image = RigaGanu2.jpg
| vaid = 8146
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011809
| label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]''
| name = Īres nami (2)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 4
| lat = 56.9614226
| long = 24.1093393
| p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}}
| image = RigaGanu4.jpg
| vaid = 8147
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011815
| label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 6
| lat = 56.9615932
| long = 24.1094877
| p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}}
| image = RigaGanu6.jpg
| vaid = 8148
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011795
| label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]''
| name = Īres nama korpusi (2)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganību dambis 3
| lat = 56.9689709
| long = 24.1068449
| p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}}
| image = RigaGanibuDambis3.jpg
| vaid = 8144
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011799
| label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganību dambis 5
| lat = 56.9695997
| long = 24.1069618
| p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}}
| image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg
| commonscat = Ganību dambis 5
| vaid = 8145
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011820
| label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gatartas iela 6
| lat = 57.0034153
| long = 24.156596
| p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}}
| vaid = 5950
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011825
| label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]''
| name = Tēlnieka J.Brieža kaps
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 12
| locality = 2. Meža kapos
| lat = 56.9853575
| long = 24.1573594
| p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG
| vaid = 88
| year = 1953.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011830
| label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]''
| name = Ūdenstornis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 21
| lat = 56.9838938
| long = 24.1567773
| p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}}
| image = Gaujas%20iela%2021.JPG
| vaid = 6694
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011835
| label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 23
| lat = 56.9838207
| long = 24.1577807
| p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}}
| image = Gaujas%20iela%2023.JPG
| vaid = 6695
| year = 1910., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011844
| label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 1
| lat = 56.9978967
| long = 24.1587126
| p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg
| vaid = 5951
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011836
| label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 14
| lat = 57.0008518
| long = 24.15191
| p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}}
| vaid = 5955
| year = 1927., 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011839
| label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 15
| lat = 57.0000053
| long = 24.1535527
| p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg
| vaid = 5956
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011848
| label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 2
| lat = 56.9984544
| long = 24.1581554
| p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}}
| vaid = 5952
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011854
| label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 7
| lat = 56.9979255
| long = 24.1572642
| p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg
| commonscat = Gdaņskas iela 7
| vaid = 5954
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011859
| label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 1
| lat = 56.9964028
| long = 24.153686
| p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}}
| image = Glika%20iela%201.jpg
| vaid = 5957
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011863
| label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 8
| lat = 56.9962395
| long = 24.1549364
| p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}}
| image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg
| commonscat = Glika iela 8 (Riga)
| vaid = 5958
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011867
| label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 9
| lat = 56.9957537
| long = 24.1554939
| p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}}
| image = Glika%20iela%209.jpg
| vaid = 5959
| year = 1931., 1935.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011871
| label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 14
| lat = 57.0022156
| long = 24.1673409
| p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}}
| image = Hamburgas%2014.jpg
| vaid = 5967
| year = 1914., 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011876
| label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 19
| lat = 56.9990992
| long = 24.1666685
| p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}}
| image = Hamburgas%2019.jpg
| vaid = 5968
| year = 1910., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011881
| label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 21
| lat = 56.999279
| long = 24.1665376
| p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}}
| image = Hamburgas%2021.jpg
| vaid = 5969
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011883
| label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 23
| lat = 56.9999535
| long = 24.1660304
| p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}}
| vaid = 5970
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011884
| label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 25
| lat = 57.0015157
| long = 24.1666464
| p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}}
| image = Hamburgas%2025.jpg
| vaid = 5971
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011885
| label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 27
| lat = 57.00156
| long = 24.167124
| p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}}
| vaid = 5972
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011889
| label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 3
| lat = 56.9974242
| long = 24.1629081
| p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}}
| image = Hamburgas%203.jpg
| vaid = 5960
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011887
| label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 31
| lat = 57.0019446
| long = 24.1684098
| p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}}
| image = Hamburgas%2031.jpg
| vaid = 5973
| year = 1911. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011894
| label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 4
| lat = 56.9987412
| long = 24.1656299
| p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}}
| image = Hamburgas%204.jpg
| vaid = 5961
| year = 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011898
| label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 5
| lat = 56.9975044
| long = 24.1633694
| p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}}
| image = Hamburgas%205.jpg
| vaid = 5962
| year = 1905., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011907
| label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 6
| lat = 56.9991819
| long = 24.1652861
| p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}}
| image = Hamburgas%206.jpg
| vaid = 5963
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011902
| label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 6a
| lat = 56.9994698
| long = 24.1649582
| p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}}
| image = Hamburgas%206a.jpg
| vaid = 5964
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011911
| label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 7
| lat = 56.9976565
| long = 24.1638802
| p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}}
| image = Hamburgas%207%20seta.jpg
| vaid = 5965
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011916
| label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 9
| lat = 56.9979148
| long = 24.1655768
| p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}}
| vaid = 5966
| year = 1908., 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011920
| label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hanzas iela 4
| lat = 56.961099
| long = 24.1193529
| p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}}
| image = RigaHanzas4.jpg
| commonscat = Hanzas iela 4 (Riga)
| vaid = 8149
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011925
| label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]''
| name = Ugunsdzēsēju depo
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hanzas iela 5
| lat = 56.9623007
| long = 24.1118414
| p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}}
| image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg
| commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga)
| vaid = 8150
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q6164824
| label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]]
| name = Jaunciema baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8
| lat = 57.041883
| long = 24.179014
| p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}}
| image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga
| vaid = 8151
| wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1911. - 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011931
| label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 1
| lat = 56.956277
| long = 24.1092419
| p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}}
| image = RigaAlunana1.jpg
| vaid = 8126
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011942
| label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 2
| lat = 56.9560582
| long = 24.1096265
| p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}}
| image = RigaAlunana2.jpg
| vaid = 8127
| year = 1876., 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011936
| label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5
| lat = 56.956262421803
| long = 24.110478060585
| p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}}
| image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg
| commonscat = Andreja Pumpura iela 5
| vaid = 6676
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011946
| label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 3
| lat = 56.9564558
| long = 24.1096788
| p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}}
| image = RigaAlunana3.jpg
| vaid = 8128
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011950
| label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 5
| lat = 56.9566706
| long = 24.110278
| p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}}
| image = RigaAlunana5.jpg
| vaid = 8129
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011956
| label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 7
| lat = 56.9569215
| long = 24.1108627
| p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}}
| image = RigaAlunana7.jpg
| commonscat = Jura Alunāna iela 7
| vaid = 8130
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011970
| label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 1
| lat = 56.958065
| long = 24.1067479
| p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 1
| vaid = 8152
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011961
| label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]''
| name = Epitāfija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 11
| lat = 56.9572375
| long = 24.1078636
| p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}}
| image = Nadvhodom.jpg
| vaid = 7240
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011969
| label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 11
| lat = 56.9572375
| long = 24.1078636
| p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}}
| image = RigaKalpaka11.jpg
| vaid = 8157
| year = 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011973
| label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 3
| lat = 56.9579839
| long = 24.1069614
| p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}}
| image = RigaKalpaka3.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 3
| vaid = 8153
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011978
| label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 5
| lat = 56.9577681
| long = 24.1072897
| p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}}
| image = RigaKalpaka5.jpg
| vaid = 8154
| year = 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011982
| label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 7
| lat = 56.9575972
| long = 24.1074865
| p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg
| vaid = 8155
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011965
| label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 9
| lat = 56.9572448
| long = 24.1072139
| p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg
| vaid = 8156
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012004
| label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]''
| name = Veikals ar dzīvokli
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 1
| lat = 56.9976511
| long = 24.1610654
| p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}}
| vaid = 5974
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011992
| label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 10
| lat = 56.99934
| long = 24.1611057
| p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}}
| vaid = 5977
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011998
| label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 15
| lat = 57.0006827
| long = 24.1592133
| p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}}
| vaid = 5978
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011996
| label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 15a
| lat = 57.0008702
| long = 24.1588241
| p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}}
| vaid = 5979
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012002
| label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā māja ar veikalu
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 18
| lat = 57.000779
| long = 24.1598772
| p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}}
| vaid = 5980
| year = 1934., 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012006
| label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 20
| lat = 57.0018033
| long = 24.1596841
| p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}}
| vaid = 5981
| year = 1913., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012009
| label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 25
| lat = 57.0031896
| long = 24.1574841
| p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}}
| vaid = 5982
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012014
| label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 27
| lat = 57.0034681
| long = 24.1574523
| p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}}
| vaid = 5983
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012017
| label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 5
| lat = 56.9979929
| long = 24.1607542
| p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}}
| vaid = 5975
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012022
| label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 7
| lat = 56.9983168
| long = 24.1603934
| p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}}
| vaid = 5976
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012030
| label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]''
| name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg
| vaid = 9019
| year = 1923. – 1940.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012035
| label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| vaid = 6697
| year = 19. gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012039
| label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| image = RigaValdemara11a.jpg
| vaid = 8199
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012044
| label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 15
| lat = 56.9561167
| long = 24.1120415
| p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}}
| image = RigaValdemara15.jpg
| vaid = 8200
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012050
| label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A
| lat = 56.9562633
| long = 24.1124481
| p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}}
| image = RigaValdemara17a.jpg
| vaid = 8201
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012052
| label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 19
| lat = 56.9563842
| long = 24.1129
| p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}}
| image = RigaValdemara19.jpg
| vaid = 8202
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012026
| label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]''
| name = Sienas panno ( 6 )
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b
| lat = 56.9526964
| long = 24.1023923
| p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}}
| vaid = 7411
| year = 1937., 1993.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012056
| label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b
| lat = 56.9526964
| long = 24.1023923
| p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}}
| image = RigaValdemara1b.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1B (Riga)
| vaid = 8194
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012060
| label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]''
| name = Nikolaja ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c
| lat = 56.9529826
| long = 24.1039877
| p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}}
| image = RigaValdemara1c.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c
| vaid = 8195
| year = 1891.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012065
| label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]''
| name = Rīgas hipotēku banka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| lat = 56.9546778
| long = 24.1072315
| p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}}
| image = RigaValdemara3.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| vaid = 8196
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012070
| label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 7
| lat = 56.9554496
| long = 24.1099583
| p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}}
| image = RigaValdemara7.jpg
| vaid = 8197
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012074
| label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 9
| lat = 56.9555871
| long = 24.1103832
| p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}}
| image = RigaValdemara9.jpg
| vaid = 8198
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012078
| label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 10
| lat = 56.9586633
| long = 24.1002545
| p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg
| vaid = 8163
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012085
| label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| locality = Nacionālajā teātrī
| lat = 56.9536377
| long = 24.1048774
| p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}}
| vaid = 7266
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042466
| label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]''
| name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| lat = 56.9536377
| long = 24.1048774
| p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}}
| image = Latvian%20National%20Theatre.jpg
| vaid = 6523
| year = 1899.- 1902.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110868295
| label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālā teātra ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| lat = 56.95361111
| long = 24.10486111
| p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}}
| image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg
| vaid = 8158
| year = 1899.-1902., 2001. -2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012091
| label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]''
| name = RPI Dabaszinību fakultāte
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 4
| lat = 56.9552282
| long = 24.1043229
| p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg
| commonscat = Kronvalda bulvāris 4
| vaid = 8159
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012096
| label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]''
| name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 4
| lat = 56.9552282
| long = 24.1043229
| p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}}
| vaid = 9182
| year = 1901.–1983.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012100
| label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]''
| name = Meiteņu ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 6
| lat = 56.958061
| long = 24.1007626
| p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg
| vaid = 8160
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012102
| label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]''
| name = Meiteņu ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 8
| lat = 56.9583756
| long = 24.1004017
| p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg
| vaid = 8161
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012103
| label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]''
| name = Pareizticīgo garīgais seminārs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 9
| lat = 56.9581611
| long = 24.0991679
| p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg
| vaid = 8162
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011988
| label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kārļa Vatsona iela 2
| lat = 56.9971684
| long = 24.1592363
| p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}}
| vaid = 6064
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012108
| label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lenču iela 1
| lat = 56.961552
| long = 24.1104368
| p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}}
| image = RigaLencu1.jpg
| vaid = 8166
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012113
| label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 27
| lat = 57.0030867
| long = 24.1675259
| p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}}
| image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| vaid = 5986
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012117
| label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 3
| lat = 56.9986538
| long = 24.1638024
| p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}}
| image = Latvia%2C%20Riga%2C%20R%C4%ABga%20-%20L%C4%ABbekas%20iela%2C%203%20%28R%C4%ABga%29%20WMID1710719.jpg
| vaid = 5984
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012121
| label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 9/11
| lat = 57.0012231
| long = 24.1637642
| p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}}
| vaid = 5985
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012126
| label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]''
| name = Zaļā skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Martas Rinkas iela 13
| lat = 57.034724
| long = 24.103392
| p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg
| commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis)
| vaid = 8164
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012146
| label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 6
| lat = 56.9602284
| long = 24.1082396
| p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}}
| image = RigaMednieku6.jpg
| vaid = 8167
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012139
| label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 6a
| lat = 56.9602645
| long = 24.1078043
| p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}}
| image = RigaMednieku6a.jpg
| vaid = 8168
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012149
| label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 7
| lat = 56.9604532
| long = 24.1076761
| p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}}
| image = RigaMednieku7.jpg
| vaid = 8169
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012150
| label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 8
| lat = 56.9602373
| long = 24.1084653
| p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}}
| image = RigaMednieku8.jpg
| vaid = 8170
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012155
| label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 14
| lat = 57.0062762
| long = 24.1604277
| p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG
| commonscat = Meža prospekts 14 (Riga)
| vaid = 5992
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012160
| label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 16
| lat = 57.0061423
| long = 24.1597357
| p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG
| commonscat = Meža prospekts 16 (Riga)
| vaid = 5993
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012175
| label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 2
| lat = 57.0067484
| long = 24.1643426
| p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG
| commonscat = Meža prospekts 2 (Riga)
| vaid = 5989
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012164
| label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā māja ar veikalu
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 26
| lat = 57.0050852
| long = 24.1573933
| p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg
| commonscat = Meža prospekts 26 (Riga)
| vaid = 5994
| year = 1935. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012170
| label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 28
| lat = 57.0043861
| long = 24.1561555
| p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG
| vaid = 8818
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012180
| label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 30
| lat = 57.0040092
| long = 24.1557917
| p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg
| vaid = 5995
| year = 1927., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012184
| label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 32
| lat = 57.003785
| long = 24.1554122
| p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG
| vaid = 5996
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012189
| label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 36
| lat = 57.0024587
| long = 24.1527726
| p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG
| vaid = 5997
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012193
| label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 38a
| lat = 57.002199656997
| long = 24.152400274188
| p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG
| vaid = 5998
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012196
| label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 4
| lat = 57.0066492
| long = 24.1637551
| p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG
| commonscat = Meža prospekts 4 (Riga)
| vaid = 5990
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012195
| label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 40
| lat = 57.0019924
| long = 24.1520957
| p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG
| vaid = 5999
| year = 1930. - 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012200
| label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 50
| lat = 57.0008002
| long = 24.1499838
| p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG
| vaid = 6001
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012205
| label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 52
| lat = 57.0005129
| long = 24.1498015
| p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG
| vaid = 6002
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012209
| label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 58
| lat = 56.9999487
| long = 24.1483671
| p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG
| vaid = 6004
| year = 1933.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012215
| label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 60
| lat = 56.9997245
| long = 24.148037
| p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG
| vaid = 6005
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012219
| label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 74
| lat = 56.9981466
| long = 24.1452983
| p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG
| vaid = 6006
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012228
| label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 8
| lat = 57.0064889
| long = 24.1625855
| p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG
| commonscat = Meža prospekts 8 (Riga)
| vaid = 5991
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012223
| label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 80
| lat = 56.9972141
| long = 24.143698
| p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG
| vaid = 6007
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012130
| label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mātera iela 13
| lat = 56.9991574
| long = 24.149006
| p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}}
| vaid = 5988
| year = 1932., 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012134
| label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mātera iela 9
| lat = 56.999498
| long = 24.1496658
| p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}}
| image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg
| vaid = 5987
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012233
| label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Noliktavas iela 3
| lat = 56.9530693
| long = 24.1028251
| p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}}
| image = RigaNoliktavas3.jpg
| vaid = 8171
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012239
| label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Noliktavas iela 5
| lat = 56.9533275
| long = 24.1026017
| p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}}
| image = RigaNoliktavas5.jpg
| vaid = 8172
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q12326868
| label = [[Mežaparka Lielā estrāde]]
| name = Mežaparka Lielā estrāde
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Ostas prospekts 11
| lat = 57.01527778
| long = 24.15138889
| p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}}
| image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg
| commonscat = Mežaparks Great Bandstand
| vaid = 9149
| wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de
| year = 1955.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012256
| label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 10
| lat = 57.0038046
| long = 24.1612238
| p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 10 (Riga)
| vaid = 6015
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012260
| label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 13
| lat = 57.0037493
| long = 24.1623594
| p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 13 (Riga)
| vaid = 6016
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012265
| label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 14
| lat = 57.0043881
| long = 24.1616214
| p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 14 (Riga)
| vaid = 6017
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012269
| label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 15
| lat = 57.0040096
| long = 24.1625252
| p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 15 (Riga)
| vaid = 6018
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012274
| label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 16
| lat = 57.0047565
| long = 24.1615407
| p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| commonscat = Poruka iela 16 (Riga)
| vaid = 6019
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012278
| label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 17
| lat = 57.0043148
| long = 24.1627241
| p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 17 (Riga)
| vaid = 6020
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012283
| label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 18
| lat = 57.0052146
| long = 24.1615921
| p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 18 (Riga)
| vaid = 6021
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012286
| label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 23
| lat = 57.005258
| long = 24.1627612
| p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 23 (Riga)
| vaid = 6022
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012290
| label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 9
| lat = 57.0031751
| long = 24.1617644
| p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| commonscat = Poruka iela 9 (Riga)
| vaid = 6014
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012294
| label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Priežu iela 2
| lat = 56.9941697
| long = 24.1261247
| p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}}
| image = RigaPriezu2.jpg
| vaid = 8176
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012307
| label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 1
| lat = 56.9591825
| long = 24.1055447
| p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}}
| image = RigaBrieza1.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 21 (Riga)
| vaid = 8120
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012299
| label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 11
| lat = 56.960366
| long = 24.1053566
| p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}}
| image = RigaBrieza11.jpg
| vaid = 8124
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012304
| label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 13
| lat = 56.9605456
| long = 24.1053737
| p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}}
| image = RigaBrieza13.jpg
| vaid = 8125
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012312
| label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 2
| lat = 56.9590292
| long = 24.1058425
| p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}}
| image = RigaBrieza2.jpg
| vaid = 8121
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012317
| label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 8
| lat = 56.9597006
| long = 24.1059633
| p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}}
| image = RigaBrieza8.jpg
| vaid = 8122
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012323
| label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 9
| lat = 56.9602133
| long = 24.1052576
| p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}}
| vaid = 8123
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012246
| label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pētersalas iela 14a
| lat = 56.968092
| long = 24.1030172
| p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}}
| image = RigaPetersalas14a.jpg
| vaid = 8175
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012248
| label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pētersalas iela 5
| lat = 56.9677374
| long = 24.1040489
| p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}}
| vaid = 8174
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012252
| label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēterupes iela 12
| lat = 57.000542
| long = 24.1619492
| p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}}
| vaid = 6013
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q6826767
| label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]]
| name = Rīgas Mežaparka baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Roberta Feldmaņa ielā 1
| lat = 57.00237778
| long = 24.17318611
| p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga
| vaid = 8143
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca
| year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012339
| label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 1
| lat = 56.9593711
| long = 24.1026243
| p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas1.jpg
| commonscat = Rūpniecības iela 1 (Riga)
| vaid = 8177
| year = 1903., 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012327
| label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 11
| lat = 56.9608441
| long = 24.1028914
| p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas11.jpg
| vaid = 8182
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012332
| label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 13
| lat = 56.9610596
| long = 24.1029579
| p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas13.jpg
| vaid = 8183
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012338
| label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 15
| lat = 56.9617578
| long = 24.1031353
| p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas15.jpg
| vaid = 8184
| year = 20. gs. 30. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012346
| label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 3
| lat = 56.9596495
| long = 24.1026414
| p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas3.jpg
| vaid = 8178
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012341
| label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 32
| lat = 56.9639335
| long = 24.1040512
| p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas32.jpg
| vaid = 8185
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012351
| label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 5
| lat = 56.9599459
| long = 24.1027574
| p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas5.jpg
| vaid = 8179
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012355
| label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 7
| lat = 56.9603501
| long = 24.102775
| p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas7.jpg
| vaid = 8180
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012360
| label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 9
| lat = 56.9605836
| long = 24.1028578
| p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas9.jpg
| vaid = 8181
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012365
| label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]''
| name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sarkandaugavas iela 10
| lat = 56.9977733
| long = 24.1249187
| p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}}
| image = RigaSarkandaugavas10.jpg
| vaid = 8186
| year = 1876. - 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012372
| label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sarkandaugavas iela 10
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.9977733
| long = 24.1249187
| p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}}
| vaid = 7335
| year = 1882.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012388
| label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 1
| lat = 57.0058637
| long = 24.1598003
| p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%201.JPG
| commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga)
| vaid = 6033
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012378
| label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 10
| lat = 57.0045775
| long = 24.1609967
| p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga)
| vaid = 6035
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012383
| label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 14
| lat = 57.003761
| long = 24.1602193
| p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga)
| vaid = 6036
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012387
| label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 19
| lat = 57.0022661
| long = 24.1559985
| p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}}
| vaid = 6037
| year = 1926. - 1927., 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012389
| label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 27
| lat = 57.0010195
| long = 24.1542813
| p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}}
| vaid = 6038
| year = 1929. - 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012393
| label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 30
| lat = 56.9995569
| long = 24.1529583
| p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg
| vaid = 6039
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012397
| label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 34
| lat = 56.9990728
| long = 24.1521168
| p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}}
| vaid = 6040
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012401
| label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 38
| lat = 56.9986156
| long = 24.1513577
| p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}}
| vaid = 6041
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012404
| label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 43
| lat = 56.9972941
| long = 24.1444884
| p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}}
| vaid = 6042
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012412
| label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 5
| lat = 57.0052441
| long = 24.1596
| p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga)
| vaid = 6034
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012408
| label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 50
| lat = 56.9971824
| long = 24.1478294
| p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG
| vaid = 6043
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012417
| label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stendera iela 10
| lat = 56.9961994
| long = 24.1509694
| p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}}
| image = Stendera%20iela%2010.JPG
| vaid = 6045
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012423
| label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stendera iela 3
| lat = 56.9986377
| long = 24.1478352
| p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}}
| vaid = 6044
| year = 1932., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012427
| label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 21
| lat = 57.0012903
| long = 24.1604392
| p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}}
| vaid = 6047
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012431
| label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 25
| lat = 56.9998651
| long = 24.1578815
| p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2025.JPG
| vaid = 6048
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012436
| label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 29
| lat = 56.9993183
| long = 24.1569574
| p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2029.JPG
| vaid = 6049
| year = 1911., 1920. - 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012440
| label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 32
| lat = 56.9988775
| long = 24.1574823
| p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2032.JPG
| vaid = 6050
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012444
| label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 39
| lat = 56.9977846
| long = 24.1549922
| p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2039.JPG
| vaid = 6051
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012448
| label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 40/42
| lat = 56.997072331697
| long = 24.154807555716
| p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG
| vaid = 6052
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012452
| label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 41/43
| lat = 56.997672684511
| long = 24.154401335931
| p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG
| vaid = 6053
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012457
| label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 44/46
| lat = 56.996783149913
| long = 24.154587963562
| p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG
| vaid = 6054
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012461
| label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 45/47
| lat = 56.997337429563
| long = 24.154357948205
| p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG
| vaid = 6055
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012467
| label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 52/54
| lat = 56.99627180144
| long = 24.153177267771
| p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG
| vaid = 6056
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012472
| label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 56/58
| lat = 56.99606084605
| long = 24.152854769466
| p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG
| vaid = 6057
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012476
| label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 57/59
| lat = 56.996760396843
| long = 24.153291499754
| p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG
| vaid = 6058
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012493
| label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 6
| lat = 57.0036716
| long = 24.1668206
| p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}}
| vaid = 6046
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012480
| label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 60
| lat = 56.995748
| long = 24.1528109
| p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2060.JPG
| vaid = 6059
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012484
| label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 61/63
| lat = 56.996573613194
| long = 24.152900747499
| p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG
| vaid = 6060
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012488
| label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9
| lat = 56.996177980426
| long = 24.152124803794
| p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG
| vaid = 5931
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012497
| label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 1
| lat = 56.9587962
| long = 24.1061052
| p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku1.jpg
| vaid = 8187
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012504
| label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 13
| lat = 56.9608109
| long = 24.110209
| p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku13.jpg
| vaid = 8188
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012509
| label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 17
| lat = 56.9609722
| long = 24.11067
| p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku17.jpg
| vaid = 8189
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012517
| label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 1
| lat = 56.9972269
| long = 24.1626932
| p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}}
| image = Latvia%2C%20Riga%2C%20Riga%20-%20Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20Street%2C%201%20%28Riga%29%20WMID1588230.jpg
| commonscat = Sudrabu Edžus iela 1 (Riga)
| vaid = 6061
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012514
| label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 16
| lat = 56.9965124
| long = 24.1663278
| p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}}
| image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg
| vaid = 6063
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012522
| label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 7
| lat = 56.996965
| long = 24.1637126
| p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}}
| vaid = 6062
| year = 1902. - 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012540
| label = ''[[:d:Q56012540|&quot;Pavasara&quot; biedrības nams]]''
| name = &quot;Pavasara&quot; biedrības nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tilta iela 32
| lat = 56.9954698
| long = 24.1298795
| p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}}
| image = RigaTilta32.jpg
| vaid = 8844
| year = 1888.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012535
| label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tilta iela 5
| lat = 56.9951296
| long = 24.1274775
| p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}}
| image = RigaTilta5.jpg
| vaid = 8190
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012544
| label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]''
| name = Slimnīcas apbūve
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg
| vaid = 6679
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012548
| label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]''
| name = Korpuss Nr.1
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg
| vaid = 6680
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012554
| label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]''
| name = Korpuss Nr.2
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| vaid = 6681
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012559
| label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]''
| name = Korpuss Nr.3
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| vaid = 6682
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012560
| label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]''
| name = Korpuss Nr.4
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6683
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012563
| label = ''[[:d:Q56012563|&quot;Valdšleshena&quot; alus darītava]]''
| name = &quot;Valdšleshena&quot; alus darītava
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 44
| lat = 57.0059247
| long = 24.1215215
| p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}}
| image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 8191
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4404484
| label = [[Viestura dārzs]]
| name = Viestura dārzs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vašingtona laukums
| locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs
| lat = 56.96368
| long = 24.10087
| p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}}
| image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG
| commonscat = Viestura dārzs
| vaid = 6696
| wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs
| year = 1721., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012575
| label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Velmes iela 1
| lat = 57.0039222
| long = 24.1606975
| p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}}
| vaid = 6065
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012579
| label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Veru iela 3
| lat = 56.9618518
| long = 24.1009866
| p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Veru iela 3 (Riga)
| vaid = 8203
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012583
| label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 11
| lat = 56.961455
| long = 24.102893
| p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vidus iela 11 (Riga)
| vaid = 8206
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012588
| label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 3
| lat = 56.9615465
| long = 24.1009529
| p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg
| commonscat = Vidus iela 3 (Riga)
| vaid = 8204
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012592
| label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 4
| lat = 56.961232
| long = 24.100952
| p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vidus iela 4 (Riga)
| vaid = 8205
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012680
| label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 10
| lat = 56.9993194
| long = 24.1560684
| p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG
| vaid = 6071
| year = 1912., 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012684
| label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 11
| lat = 56.9999316
| long = 24.155034
| p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG
| vaid = 6072
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012688
| label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 12
| lat = 56.9990599
| long = 24.1552937
| p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG
| vaid = 6073
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012694
| label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 15
| lat = 56.9990614
| long = 24.154125
| p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG
| vaid = 6074
| year = 1930., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012722
| label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 2
| lat = 57.0002367
| long = 24.1577463
| p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%202.JPG
| vaid = 6066
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012698
| label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 20
| lat = 56.9978316
| long = 24.1533298
| p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG
| vaid = 6075
| year = 1911., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012703
| label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 22
| lat = 56.9976344
| long = 24.152901
| p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG
| vaid = 6076
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012707
| label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 23
| lat = 56.9981022
| long = 24.1523762
| p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG
| vaid = 6077
| year = 1914., 1919.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012713
| label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 28
| lat = 56.9969173
| long = 24.1516635
| p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG
| vaid = 6079
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012717
| label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 29
| lat = 56.9972864
| long = 24.1510232
| p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG
| vaid = 6080
| year = 1915.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012731
| label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 30
| lat = 56.9966931
| long = 24.1513335
| p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg
| vaid = 6081
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012732
| label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 32
| lat = 56.9964245
| long = 24.150641
| p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG
| vaid = 6082
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012733
| label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 4
| lat = 57.0000276
| long = 24.1572897
| p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%204.JPG
| vaid = 6067
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012738
| label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 5
| lat = 57.0006662
| long = 24.1566339
| p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%205.JPG
| vaid = 6068
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012726
| label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 7
| lat = 57.0002805
| long = 24.1561549
| p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%207.JPG
| vaid = 6069
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012743
| label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 9
| lat = 57.0004255
| long = 24.1551842
| p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%209.JPG
| vaid = 6070
| year = 1913., 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012664
| label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 11
| lat = 57.0047878
| long = 24.1651299
| p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga)
| vaid = 6011
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012668
| label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 12
| lat = 57.0061632
| long = 24.1644115
| p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga)
| vaid = 6012
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012671
| label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 3
| lat = 57.005664
| long = 24.1635047
| p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga)
| vaid = 6009
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012675
| label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 6
| lat = 57.0060849
| long = 24.1625014
| p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga)
| vaid = 6010
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012632
| label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 1
| lat = 56.959291
| long = 24.1016045
| p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga)
| vaid = 8207
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012599
| label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 10
| lat = 56.9605482
| long = 24.1022164
| p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga)
| vaid = 8213
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012603
| label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 11
| lat = 56.9607912
| long = 24.1017073
| p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga)
| vaid = 8214
| year = 1899. - 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012608
| label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 12
| lat = 56.9608716
| long = 24.1022666
| p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga)
| vaid = 8215
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012615
| label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 13
| lat = 56.9614828
| long = 24.1018078
| p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}}
| image = RigaVilandes13.jpg
| vaid = 8216
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012621
| label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 14
| lat = 56.9610782
| long = 24.1022344
| p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga)
| vaid = 8217
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012626
| label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 16
| lat = 56.9614375
| long = 24.1023503
| p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga)
| vaid = 8218
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012630
| label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 17
| lat = 56.9620398
| long = 24.1018752
| p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga)
| vaid = 8219
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012640
| label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 2
| lat = 56.9594254
| long = 24.1021475
| p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga)
| vaid = 8208
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012635
| label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 20
| lat = 56.9620484
| long = 24.1023028
| p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}}
| image = RigaVilandes20.jpg
| vaid = 8220
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012646
| label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 4
| lat = 56.9596858
| long = 24.1021646
| p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga)
| vaid = 8209
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012651
| label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 5
| lat = 56.9600007
| long = 24.1016394
| p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga)
| vaid = 8210
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012654
| label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 6
| lat = 56.9599823
| long = 24.1021326
| p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga)
| vaid = 8211
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012659
| label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 8
| lat = 56.9602249
| long = 24.1021661
| p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga)
| vaid = 8212
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4191795
| label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]]
| name = Ziemeļblāzma
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/
| address = Ziemeļblāzmas iela 36
| lat = 57.0368022
| long = 24.1012537
| p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}}
| image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg
| commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace)
| vaid = 8221
| wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils)
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012750
| label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 36
| lat = 57.036828
| long = 24.101124
| p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}}
| image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 8749
| year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012756
| label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]''
| name = Burtnieku nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 38
| lat = 57.0375761
| long = 24.0979622
| p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}}
| image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg
| commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma)
| vaid = 8222
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012761
| label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]''
| name = Burtnieku nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 38
| lat = 57.0375761
| long = 24.0979622
| p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}}
| image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg
| vaid = 89
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012570
| label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]''
| name = Dauderu nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zāģeru iela 7
| locality = &quot;Valdšleshena&quot; alus darītava
| lat = 57.003942735754
| long = 24.124020476556
| p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}}
| image = Dauderu%20nams%204.jpg
| commonscat = Dauderi Villa
| vaid = 8193
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011683
| label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Čiekurkalna 1. līnija 53
| lat = 56.9828976
| long = 24.1763698
| p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg
| commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53
| vaid = 8137
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011687
| label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]''
| name = Dekoratīvās apdares ansamblis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Čiekurkalna 1. līnija 78
| lat = 56.983418
| long = 24.178047
| p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg
| vaid = 9195
| year = 1983. – 1990.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012525
| label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ščecinas iela 4
| lat = 56.9974907
| long = 24.1600772
| p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}}
| vaid = 5942
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012530
| label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ščecinas iela 5
| lat = 56.9988033
| long = 24.1593255
| p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg
| vaid = 5943
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1926523
| label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| name = Mežaparks
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks
| lat = 57.001085538832
| long = 24.161900125751
| p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}}
| image = Mezaparks.jpg
| commonscat = Mežaparks
| vaid = 7444
| wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga)
| year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4061427
| label = [[Aleksandra vārti]]
| name = Aleksandra vārti
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.9626
| long = 24.0994
| p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}}
| image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg
| commonscat = Arch of Alexander I
| vaid = 85
| wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti
| year = 1812.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4345233
| label = [[Kronvalda parks]]
| name = Kronvalda parks
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri
| lat = 56.95694444
| long = 24.105
| p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}}
| image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg
| commonscat = Kronvalda parks
| vaid = 6409
| wikipediauri = Kronvalda_parks
| year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]]
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011512
| label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]''
| name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā
| lat = 57.066034633839
| long = 24.054405028101
| p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}}
| image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg
| commonscat = Mangaļsala fortifications
| vaid = 8538
| year = 19.gs.II.p. - 1920.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011521
| label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]''
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| locality = Rīgas Meža kapi, &quot;Baltie krusti&quot;
| lat = 56.989032132746
| long = 24.151263127914
| p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}}
| vaid = 8564
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011526
| label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]''
| name = Autotanku pulka piemineklis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē
| lat = 56.956777777778
| long = 24.063472222222
| p625 = {{Coord|56.956778|24.063472|display=inline}}
| image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg
| commonscat = Monument to Latvian autotank regiment
| vaid = 8584
| year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā)
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011532
| label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]''
| name = Piemineklis parka izveidošanai
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.963113152313
| long = 24.101353922078
| p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}}
| image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg
| vaid = 86
| year = 1721.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011536
| label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]''
| name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.963923245006
| long = 24.100114843386
| p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}}
| image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg
| vaid = 87
| year = 1873.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>ivcrlrfa0cf8svyad4toirw450bb9yw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251762</id>
    <revision>
      <id>4540594</id>
      <parentid>4539288</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:28:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saraksts */</comment>
      <origin>4540594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84779" sha1="pcznb7ycpiyekdzcpto3kur2sne5jvj" xml:space="preserve">[[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades:
{{columns
|col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}}
|col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}}
|col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}}
}}
]]
[[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]]
'''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]].

Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma.

== Saraksts ==
: {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad.
: {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties.
: {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background:#efefef&quot;
! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji&lt;ref&gt;Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Albānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTSH]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Andora}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]]
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2006|2006}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV
|-
| {{ESC|Austrālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2015|2015}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;11&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[SBS Australia|SBS]]
|-
| {{ESC|Austrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[ORF (broadcaster)|ORF]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/centeR&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Baltkrievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[National State Teleradiocompany|BTRC]]
|-
| {{ESC|Beļģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)&lt;br /&gt;[[RTBF]] (franču)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| &lt;center&gt;{{escyr|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[BHRT]]
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;15&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Bulgarian National Television|BNT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Čehija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Česká televize|ČT]]
|-
| {{ESC|Dānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;54&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Danmarks Radio|DR]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;27&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Yugoslav Radio Television|JRT]]
|-
| {{ESC|Francija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[TF1]] (1956-1981)&lt;br /&gt;[[France Télévisions]] (1983-)
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1974|1974}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;46&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)&lt;br /&gt;[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-)
|-
| {{ESC|Gruzija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Georgian Public Broadcaster|GPB]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Croatian Radiotelevision|HRT]]
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Eesti Televisioon|ETV]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;50&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[RAI]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Islande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1986|1986}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;36&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RÚV]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| &lt;center&gt;{{escy|1973|1973}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;48&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| [[Israel Broadcasting Authority|IBA]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Īrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1965|1965}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]]
|-
| {{ESC|Kanāda}}
| &lt;center&gt;{{escy|2027|2027}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
|-
| {{ESC|Kipra}}
| &lt;center&gt;{{escy|1981|1981}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;42&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Krievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]]
|-
| {{ESC|Latvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2000|2000}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[BBC]]
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]]
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;40&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[RTL Group|CLT]]
|-
| {{ESC|Malta}}
| &lt;center&gt;{{escy|1971|1971}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;38&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Public Broadcasting Services|PBS]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Maroka}}
| &lt;center&gt;{{escy|1980|1980}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]]
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTCG]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Monako}}
| &lt;center&gt;{{escy|1959|1959}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;24&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Télé Monte Carlo|TMC]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Nīderlande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)&lt;br /&gt;[[TROS]] (2010-2013)&lt;br /&gt;[[AVROTROS]] (2014-2025)
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1960|1960}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]]
|-
| {{ESC|Polija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;28&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Telewizja Polska|TVP]]
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| &lt;center&gt;{{escy|1964|1964}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;25&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Romanian Television|TVR]]
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[San Marino RTV|SMRTV]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Radio Television of Serbia|RTS]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[UJRT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovākija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)&lt;br /&gt;[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;29&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Spānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;63&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Televisión Española|TVE]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;59&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[YLE]] (somu)
|-
| {{ESC|Šveice}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;66&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[SRG SSR]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Turcija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1975|1975}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;34&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]]
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| &lt;center&gt;{{escy|2003|2003}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[National Television Company of Ukraine|NTU]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Ungārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;17&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Magyar Televízió|MTV]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;68&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]])
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1998|1998}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]]
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1958|1958}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;65&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)&lt;br /&gt;[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)&lt;br /&gt;[[Sveriges Television|SVT]] (1980-)
|}

== Dalībvalstis pa desmitgadēm ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai)
: {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik)
: {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās)
: {{colorbox|#99FF99}} ''Debija''
: {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās''
: {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika''

: '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=5|1956—1959
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|}
{{clear}}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1960—1969
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Spain}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1970—1979
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}}
|-
| {{ESC|Austria}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Greece}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background :#cc9966 ;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|}
{{clear}}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1980—1989
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Iceland}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9|
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1990—1999
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; | ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Croatia}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Germany}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Romania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Russia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8|
|-
| {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|}
{{clear}}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2000—2009
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Albania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align =center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Latvia}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Libāna}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4 |
|-
| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Russia}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2010—2019
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Austrija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||  align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Somija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Itālija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Latvija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Polija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Šveice}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Turcija}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X  ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|}
{{clear}}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=9|2020—2027
|- &quot;
! Valsts !! &lt;s&gt;{{escy|2020|2020}}&lt;/s&gt; !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X  || align=center|X
|-
| {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Čehija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X  || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X
|-
| {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Kanāda}} || colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=2  bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FFE6E6&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Polija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|}
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]]</text>
      <sha1>pcznb7ycpiyekdzcpto3kur2sne5jvj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540595</id>
      <parentid>4540594</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:29:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2020. gadi */</comment>
      <origin>4540595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84773" sha1="k1zy2ovgr7pagqaeixkhiy6qso44zv4" xml:space="preserve">[[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades:
{{columns
|col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}}
|col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}}
|col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}}
}}
]]
[[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]]
'''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]].

Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma.

== Saraksts ==
: {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad.
: {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties.
: {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background:#efefef&quot;
! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji&lt;ref&gt;Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Albānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTSH]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Andora}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]]
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2006|2006}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV
|-
| {{ESC|Austrālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2015|2015}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;11&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[SBS Australia|SBS]]
|-
| {{ESC|Austrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[ORF (broadcaster)|ORF]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/centeR&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Baltkrievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[National State Teleradiocompany|BTRC]]
|-
| {{ESC|Beļģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)&lt;br /&gt;[[RTBF]] (franču)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| &lt;center&gt;{{escyr|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[BHRT]]
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;15&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Bulgarian National Television|BNT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Čehija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Česká televize|ČT]]
|-
| {{ESC|Dānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;54&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Danmarks Radio|DR]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;27&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Yugoslav Radio Television|JRT]]
|-
| {{ESC|Francija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[TF1]] (1956-1981)&lt;br /&gt;[[France Télévisions]] (1983-)
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1974|1974}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;46&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)&lt;br /&gt;[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-)
|-
| {{ESC|Gruzija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Georgian Public Broadcaster|GPB]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Croatian Radiotelevision|HRT]]
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Eesti Televisioon|ETV]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;50&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[RAI]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Islande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1986|1986}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;36&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RÚV]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| &lt;center&gt;{{escy|1973|1973}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;48&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| [[Israel Broadcasting Authority|IBA]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Īrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1965|1965}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]]
|-
| {{ESC|Kanāda}}
| &lt;center&gt;{{escy|2027|2027}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
|-
| {{ESC|Kipra}}
| &lt;center&gt;{{escy|1981|1981}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;42&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Krievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]]
|-
| {{ESC|Latvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2000|2000}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[BBC]]
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]]
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;40&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[RTL Group|CLT]]
|-
| {{ESC|Malta}}
| &lt;center&gt;{{escy|1971|1971}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;38&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Public Broadcasting Services|PBS]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Maroka}}
| &lt;center&gt;{{escy|1980|1980}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]]
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTCG]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Monako}}
| &lt;center&gt;{{escy|1959|1959}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;24&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Télé Monte Carlo|TMC]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Nīderlande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)&lt;br /&gt;[[TROS]] (2010-2013)&lt;br /&gt;[[AVROTROS]] (2014-2025)
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1960|1960}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]]
|-
| {{ESC|Polija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;28&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Telewizja Polska|TVP]]
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| &lt;center&gt;{{escy|1964|1964}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;25&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Romanian Television|TVR]]
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[San Marino RTV|SMRTV]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Radio Television of Serbia|RTS]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[UJRT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovākija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)&lt;br /&gt;[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;29&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Spānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;63&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Televisión Española|TVE]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;59&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[YLE]] (somu)
|-
| {{ESC|Šveice}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;66&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[SRG SSR]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Turcija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1975|1975}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;34&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]]
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| &lt;center&gt;{{escy|2003|2003}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[National Television Company of Ukraine|NTU]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Ungārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;17&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Magyar Televízió|MTV]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;68&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]])
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1998|1998}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]]
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1958|1958}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;65&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)&lt;br /&gt;[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)&lt;br /&gt;[[Sveriges Television|SVT]] (1980-)
|}

== Dalībvalstis pa desmitgadēm ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai)
: {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik)
: {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās)
: {{colorbox|#99FF99}} ''Debija''
: {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās''
: {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika''

: '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=5|1956—1959
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|}
{{clear}}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1960—1969
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Spain}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1970—1979
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}}
|-
| {{ESC|Austria}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Greece}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background :#cc9966 ;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|}
{{clear}}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1980—1989
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Iceland}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9|
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1990—1999
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; | ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Croatia}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Germany}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Romania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Russia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8|
|-
| {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|}
{{clear}}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2000—2009
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Albania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align =center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Latvia}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Libāna}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4 |
|-
| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Russia}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2010—2019
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Austrija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||  align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Somija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Itālija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Latvija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Polija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Šveice}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Turcija}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X  ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|}
{{clear}}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=9|2020—2027
|- &quot;
! Valsts !! &lt;s&gt;{{escy|2020|2020}}&lt;/s&gt; !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X  || align=center|X
|-
| {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Čehija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X  || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X
|-
| {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Kanāda}} || colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=2  bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FFE6E6&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Polija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|}
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]]</text>
      <sha1>k1zy2ovgr7pagqaeixkhiy6qso44zv4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540675</id>
      <parentid>4540595</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2020. gadi */ Latviešu alfabēta secībā</comment>
      <origin>4540675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84883" sha1="dobxihamf1r90dcx0sw82qc0y1aqmpd" xml:space="preserve">[[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades:
{{columns
|col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}}
|col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}}
|col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}}
}}
]]
[[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]]
'''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]].

Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma.

== Saraksts ==
: {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad.
: {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties.
: {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background:#efefef&quot;
! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji&lt;ref&gt;Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Albānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTSH]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Andora}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]]
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2006|2006}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV
|-
| {{ESC|Austrālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2015|2015}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;11&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[SBS Australia|SBS]]
|-
| {{ESC|Austrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[ORF (broadcaster)|ORF]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/centeR&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Baltkrievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[National State Teleradiocompany|BTRC]]
|-
| {{ESC|Beļģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)&lt;br /&gt;[[RTBF]] (franču)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| &lt;center&gt;{{escyr|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[BHRT]]
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;15&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Bulgarian National Television|BNT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Čehija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Česká televize|ČT]]
|-
| {{ESC|Dānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;54&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Danmarks Radio|DR]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;27&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Yugoslav Radio Television|JRT]]
|-
| {{ESC|Francija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[TF1]] (1956-1981)&lt;br /&gt;[[France Télévisions]] (1983-)
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1974|1974}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;46&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)&lt;br /&gt;[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-)
|-
| {{ESC|Gruzija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Georgian Public Broadcaster|GPB]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Croatian Radiotelevision|HRT]]
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Eesti Televisioon|ETV]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;50&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[RAI]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Islande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1986|1986}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;36&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RÚV]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| &lt;center&gt;{{escy|1973|1973}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;48&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| [[Israel Broadcasting Authority|IBA]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Īrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1965|1965}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]]
|-
| {{ESC|Kanāda}}
| &lt;center&gt;{{escy|2027|2027}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
|-
| {{ESC|Kipra}}
| &lt;center&gt;{{escy|1981|1981}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;42&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Krievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]]
|-
| {{ESC|Latvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2000|2000}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[BBC]]
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]]
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;40&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[RTL Group|CLT]]
|-
| {{ESC|Malta}}
| &lt;center&gt;{{escy|1971|1971}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;38&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Public Broadcasting Services|PBS]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Maroka}}
| &lt;center&gt;{{escy|1980|1980}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]]
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTCG]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Monako}}
| &lt;center&gt;{{escy|1959|1959}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;24&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Télé Monte Carlo|TMC]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Nīderlande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)&lt;br /&gt;[[TROS]] (2010-2013)&lt;br /&gt;[[AVROTROS]] (2014-2025)
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1960|1960}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]]
|-
| {{ESC|Polija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;28&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Telewizja Polska|TVP]]
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| &lt;center&gt;{{escy|1964|1964}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;25&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Romanian Television|TVR]]
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[San Marino RTV|SMRTV]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Radio Television of Serbia|RTS]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[UJRT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovākija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)&lt;br /&gt;[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;29&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Spānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;63&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Televisión Española|TVE]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;59&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[YLE]] (somu)
|-
| {{ESC|Šveice}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;66&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[SRG SSR]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Turcija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1975|1975}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;34&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]]
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| &lt;center&gt;{{escy|2003|2003}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[National Television Company of Ukraine|NTU]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Ungārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;17&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Magyar Televízió|MTV]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;68&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]])
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1998|1998}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]]
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1958|1958}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;65&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)&lt;br /&gt;[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)&lt;br /&gt;[[Sveriges Television|SVT]] (1980-)
|}

== Dalībvalstis pa desmitgadēm ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai)
: {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik)
: {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās)
: {{colorbox|#99FF99}} ''Debija''
: {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās''
: {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika''

: '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=5|1956—1959
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|}
{{clear}}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1960—1969
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Spain}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1970—1979
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}}
|-
| {{ESC|Austria}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Greece}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background :#cc9966 ;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|}
{{clear}}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1980—1989
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Iceland}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9|
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1990—1999
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; | ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Croatia}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Germany}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Romania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Russia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8|
|-
| {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|}
{{clear}}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2000—2009
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Albania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align =center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Latvia}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Libāna}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4 |
|-
| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Russia}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2010—2019
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Austrija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||  align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Somija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Itālija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Latvija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Polija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Šveice}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Turcija}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X  ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|}
{{clear}}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=9|2020—2027
|- &quot;
! Valsts !! &lt;s&gt;{{escy|2020|2020}}&lt;/s&gt; !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X  || align=center|X
|-
| {{ESC|Čehija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Kanāda}} || colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X  || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=2  bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FFE6E6&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Polija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Rumānija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|}
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]]</text>
      <sha1>dobxihamf1r90dcx0sw82qc0y1aqmpd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Asars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256808</id>
    <revision>
      <id>4540532</id>
      <parentid>2193769</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:25:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4540532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="307" sha1="hcxmn1m04uxayn4j08u21p5vza0z732" xml:space="preserve">'''Jānis Asars''' var būt:

* [[Jānis Asars (rakstnieks)|Jānis Asars]] (1877—1908) — rakstnieks, revolucionārs;
* [[Jānis Asars (profesors)|Jānis Asars]] (1895—1978) — radiospeciālists, pasniedzējs.

== Skatīt arī ==
* [[Jānis Asaris]]
* [[Asaris]]
* [[Asars]]

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>hcxmn1m04uxayn4j08u21p5vza0z732</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>257423</id>
    <revision>
      <id>4540431</id>
      <parentid>4369369</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:13:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cilvēki ar šādu uzvārdu */</comment>
      <origin>4540431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="994" sha1="1ds6qegkqq52ad3k4jn5y6sn8gktr6a" xml:space="preserve">'''Verners''' var būt:

* [[Verners (personvārds)]]

== Cilvēki ar šādu vārdu ==
* [[Verners Bergengrīns]]
* [[Verners fon Brauns]]
* [[Verners Heizenbergs]]
* [[Verners Hercogs]]
* [[Verners Tepfers]]

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Abrahams Gotlobs Verners]] (''Abraham Gottlob Werner''; 1749—1817) — vācu ģeologs;
* [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]] (''Alfred Werner''; 1866—1919) — Šveices ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts;
* [[Alfrēds Verners (sportists)|Alfrēds Verners]] (1912—1973) — latviešu futbolists un hokejists;
* [[Antons fon Verners]] (''Anton von Werner''; 1843—1915) — vācu mākslinieks;
* [[Frenks Verners]] (''Frank Verner''; 1883—1966) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Ole Verners]] (''Ole Werner''; 1988) — vācu futbola treneris;
* [[Timo Verners]] (''Timo Werner''; 1996) — vācu futbolists;
* [[Vilis Verners]] (1906—1997) — latviešu aktieris un režisors. 

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>1ds6qegkqq52ad3k4jn5y6sn8gktr6a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Revidents (luga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>265547</id>
    <revision>
      <id>4540659</id>
      <parentid>3193871</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T09:48:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Nikolai Gogol - Revizor cover (1836).jpg]] → [[File:Nikolai Gogol, Revizor, 1836, title page.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] · More precise</comment>
      <origin>4540659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1931" sha1="8yh6jp0jsx3p0y4vqvu0lirfqzacnmq" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste
|       nosaukums = &quot;Revidents&quot;
|          attels = [[File:Nikolai Gogol, Revizor, 1836, title page.jpg]]
| attela apraksts = Lugas 1836. gada pirmizdevuma vāks
|          autors = [[Nikolajs Gogolis]]
|  orig nosaukums = ''Ревизор''
|     ilustrators = 
|     vaka autors = 
|          valsts = {{RUS}}
|          valoda = [[Krievu valoda|krievu]]
|          serija = 
|          temats = 
|           zanrs = [[luga]]
|        izdevejs = 
|          izdota = 1836
| izdota latviski = 
|       tulkotajs = 
|         formats = 
|             lpp = 
|     masa izmers = 
|            isbn = 
|            oclc = 
|             pec = 
|           pirms = 
}}
'''&quot;Revidents&quot;''' ({{val|ru|Ревизор}}) ir [[Krievija]]s [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] [[luga]]. Tā tika publicēta 1836. gadā, pēc tam autors lugu pārstrādāja 1842. gadā. &quot;Revidenta&quot; pirmizrāde notika 1836. gadā Aleksandrinskas teātrī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. &quot;Revidents&quot; ir viens no nozīmīgākajiem N. Gogoļa darbiem.

N. Gogolis lugu sāka rakstīt 1835. gadā, un tā ir veidota, ņemot par pamatu [[anekdote|anekdoti]], ko viņam, iespējams, stāstījis [[Aleksandrs Puškins]]. Luga ir kļūdu un situāciju [[komēdija]], kas ironizē par [[alkatība|alkatību]], [[lētticīgums|lētticību]] un [[pērkamība|pērkamību]] Gogoļa laikā [[Krievijas Impērija]]s provinces pilsētā.

&quot;Revidents&quot; ir uzvests arī [[Latvija]]s teātros. [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] [[Alvis Hermanis|Alvja Hermaņa]] režisētā &quot;Revidenta&quot; versija ar [[Vilis Daudziņš|Vili Daudziņu]], [[Gundars Āboliņš|Gundaru Āboliņu]] un [[Andris Keišs|Andri Keišu]] galvenajās lomās tika izrādīta no 2002. līdz 2014. gadam.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}


{{teātris-aizmetnis}}
{{literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lugas]]</text>
      <sha1>8yh6jp0jsx3p0y4vqvu0lirfqzacnmq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās</title>
    <ns>4</ns>
    <id>271498</id>
    <revision>
      <id>4540433</id>
      <parentid>4540135</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:28:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>aptaujā Telegram kanālā vairums lēmuši par labu Krasta ielas birojam.</comment>
      <origin>4540433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="876" sha1="9yd889xm3bnwmmz8dtka360pqejp4ro" xml:space="preserve">&lt;!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru &quot;datums&quot;, tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' --&gt;{{Vikitikšanās
| nosaukums  = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]]
| datums     = 28.10.2026.
| laiks      = 18.00—
| vieta      = Bufete &quot;Gauja&quot; vai &quot;Jāņa sētas&quot; birojs
| apraksts   = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē
| virtuve    = uzkodas un dzērieni bārā
| wifi       = jā
| adrese     = &lt;s&gt;Stabu iela 32, Rīga vai&lt;/s&gt; Krasta iela 105A, Rīga ([https://www.kartes.lv/lv/contacts/ karte])
| dalībnieki = Pieteikušies:
&lt;!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --&gt;
&lt;!-- # {{u|Sveicējs}} --&gt;
# {{u|Biafra}}
# {{u|Egilus}}
# {{u|Papuass}}
# {{u|Titāns}}
# {{u|Kleivas}}
# {{u|Meistars Joda}}
}}</text>
      <sha1>9yd889xm3bnwmmz8dtka360pqejp4ro</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540564</id>
      <parentid>4540433</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1.....</comment>
      <origin>4540564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="893" sha1="5m0hb92ihmix3cenygw3yrpmblsy1re" xml:space="preserve">&lt;!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru &quot;datums&quot;, tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' --&gt;{{Vikitikšanās
| nosaukums  = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]]
| datums     = 28.10.2026.
| laiks      = 18.00—
| vieta      = Bufete &quot;Gauja&quot; vai &quot;Jāņa sētas&quot; birojs
| apraksts   = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē
| virtuve    = uzkodas un dzērieni bārā
| wifi       = jā
| adrese     = &lt;s&gt;Stabu iela 32, Rīga vai&lt;/s&gt; Krasta iela 105A, Rīga ([https://www.kartes.lv/lv/contacts/ karte])
| dalībnieki = Pieteikušies:
&lt;!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --&gt;
&lt;!-- # {{u|Sveicējs}} --&gt;
# {{u|Biafra}}
# {{u|Egilus}}
# {{u|Papuass}}
# {{u|Titāns}}
# {{u|Kleivas}}
# {{u|Meistars Joda}}
# {{u|Baisulis}}
}}</text>
      <sha1>5m0hb92ihmix3cenygw3yrpmblsy1re</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284145</id>
    <revision>
      <id>4540545</id>
      <parentid>3977937</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Edvards Karrs</comment>
      <origin>4540545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="684" sha1="bqvchvp4skkxjc5lwbz7981pkoj9jos" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada jūlijs}}
'''Karrs''' var būt:

* [[‎Alfrēds Karrs|‎Alfrēds Viktors Karrs]] (''Alfred Victor Carr''; 1886—1949) — angļu izcelsmes funkcionālisma stila arhitekts, būvinženieris un mākslinieks;
* [[Čārlzs Ričards Karrs]] (''Charles Richard'' Carr; 1875-?) — angļu izcelsmes jūgendstila arhitekts un būvinženieris;
* [[Džimijs Karrs]] (''Jimmy Carr''; 1972) — britu komiķis, rakstnieks un televīzijas raidījumu vadītājs;
* [[Edvards Karrs]] (''Edward Carr''; 1878—1947) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Viljams Karrs]] (''William Carr''; 1876—1942) — amerikāņu airētājs.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>bqvchvp4skkxjc5lwbz7981pkoj9jos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4540617</id>
      <parentid>4540344</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T02:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4540617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28678" sha1="i1h25ria8z7uq4s7eqn3wel9ly2kn8p" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
|2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
|2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
|2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
|2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
|2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
|2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
|2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
|2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
|2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
|2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
|2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt;}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
|2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
|2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt;}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
|2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
|2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
|2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
|2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt;}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
|2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
|2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
|2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}}
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt;}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
|2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
|2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}}
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
|2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
|2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}}
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt;}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
|2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
|2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>i1h25ria8z7uq4s7eqn3wel9ly2kn8p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brotherhood of Man</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289982</id>
    <revision>
      <id>4540480</id>
      <parentid>3391761</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2119" sha1="fnp9evyuofl9jy4m2kxhdgxp4o0o476" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{noformējums+}}&lt;!-- slīpraksts+pēdiņas --&gt;
{{informācijas izklāsts}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = Brotherhood of Man
|          Attēls = Brotherhood of Man 1.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Popgrupa 1990. gadā
|           Vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste}}
|           Žanrs = [[Popmūzika]]
|            Gadi = 1969–1984,1986—pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Pye Records|Pye]], [[EMI Records|EMI]], [[Dawn Records|Dawn]], [[Deram Records|Deram]], Dazzle, [[Warwick Records (United Kingdom)|Warwick]]
|           Mlapa =
|      Dalībnieki = [[Martins Lī]]&lt;br/&gt;[[Nikija Stīvensa]]&lt;br/&gt;[[Lī Šeridans]]&lt;br/&gt;[[Sandra Stīvensa]]
|  Bij_dalībnieki = [[Tonijs Burovs]]&lt;br/&gt;[[Sanija Leslija]]&lt;br/&gt;[[Sjū Glovera]]&lt;br/&gt;[[Rodžers Grīnavejs]]&lt;br/&gt;[[Džons Godisons]]&lt;br/&gt;[[Hals Atkinsons]]&lt;br/&gt;[[Rasels Stouns]]
}}
'''Brotherhood of Man''' ir [[Briti|britu]] popgrupa, kas guva sevišķus panākumus 20. gadsimta 70. gados. Viņi uzvarēja [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar ''[[Save Your Kisses for Me]]''.

Grupa [[1969. gads|1969. gadā]] izveidoja komponists un producents Tonijs Hillers. Pirmais viņu singls, kurš iekļuva vairāku topu pirmajās vietās bija dziesma ''&quot;United We Stand&quot;''. Ap [[1973. gads|1973. gadu]] Hillers izveidoja pastāvīgu sastāvu, kurā ietilpa: [[Martins Lī]], [[Nikija Stīvensa]], [[Lī Šeridans]], [[Sandra Stīvensa]]. 70. gadu vidū grupa, tieši šādā sastāvā, iekļuva vairāku topu virsotnēs ar dažādiem singliem: ''&quot;Kiss Me Kiss Your Baby&quot;, &quot;Angelo&quot;, &quot;Oh Boy (The Mood I'm In)&quot; un &quot;Figaro&quot;.'' Viņi sasniedza, iespējams, viņu lielākos panākumus dzimtajā [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].

{{eirovīzijas uzvarētāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]</text>
      <sha1>fnp9evyuofl9jy4m2kxhdgxp4o0o476</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kwabs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302978</id>
    <revision>
      <id>4540487</id>
      <parentid>4010264</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1351" sha1="mpmgk8cfcukarhh16nrit9nyhbikyzf" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = mūziķis
| Vārds = ''Kwabs''
| Vārds_orig = 
| Attēls = Kwabs.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = ''Kwabs'' 2015. gadā Vācijā
| Dz_vārds = Kvabena Sarkodī Adžepongs
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|24}}
| Vieta_dz = {{vieta|Lielbritānija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[soulmūzika]], [[Ritmblūzs|R&amp;B]], [[Elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]]
| Nodarbošanās = mūziķis, dziesmu autors.
| Instrumenti = 
| Gadi = 2011—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Atlantic Records]]''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|kwabsmusic.com}}
| Dzimums = V
}}
'''Kvabena Sarkodī Adžepongs''' ({{val|en|Kwabena Sarkodee Adjepong}}, dzimis {{dat|1990|4|24}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''''Kwabs''''', ir britu mūziķis un dziesmu autors.

Lielāku atpazīstamību ieguva 2015. gadā, ar savu hitu ''[[Walk (dziesma)|Walk]]''. {{dat|2015|9|11||bez}} izdeva debijas studijas albumu ''[[Love + War]]''.

== Diskogrāfija ==
* ''[[Love + War]]'' (2015)

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/KwabsOfficial Facebook]

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>mpmgk8cfcukarhh16nrit9nyhbikyzf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>313314</id>
    <revision>
      <id>4540553</id>
      <parentid>4371801</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:52:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="517" sha1="fsjxo8d0xfwdum5sqmh4yfwjm9sy6gj" xml:space="preserve">'''Kons''' var būt:
* [[Alfrēds Kons]] (''Alfred A. Cohn''; 1880—1951) — amerikāņu rakstnieks;
* [[Hārvijs Kons]] (''Harvey Cohn''; 1884—1965) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Satoši Kons]] (今 敏; 1963―2010) ― japāņu animators, režisors, scenārists un mangas mākslinieks;
* [[Staņislavs Kons]] (''Stanisław Kohn''; 1895—1940) — poļu šahists;
* [[Vilhelms Kons]] (''Wilhelm Cohn''; 1859—1913) — vācu šahists.

== Skatīt arī ==
* [[Kouns]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>fsjxo8d0xfwdum5sqmh4yfwjm9sy6gj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis</title>
    <ns>10</ns>
    <id>316203</id>
    <revision>
      <id>4540593</id>
      <parentid>4537778</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:28:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4540593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1843" sha1="b2v2tn3817igchw1n5mzfi36kpvj0vq" xml:space="preserve">{{navbox
| name = Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis
|title = [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
|bodyclass = hlist
|abovestyle=font-weight:bold;
|above = Pašreizējie uzvarētāji: {{ESC|Bulgārija}}

|group1= Esošās dalībvalstis
|list1 = 
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Francija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Itālija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Kanāda}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lielbritānija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Šveice}}
* {{ESC|Ukraina}}
* {{ESC|Vācija}}
* {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
* {{ESC|Zviedrija}}

|group2 = Agrāk piedalījušās valstis
|list2 = 
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Maroka}}
* {{ESC|Monako}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Slovākija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Spānija}}
* {{ESC|Turcija}}
* {{ESC|Ungārija}}

|group3 = Valstis, kas bija izteikušas piedalīties,&lt;br/&gt; bet pēc tam savu dalību atsauca 
|list3 = 
* {{ESC|Katara}}
* {{ESC|Kosova}}
* {{ESC|Lihtenšteina}}
* {{ESC|Libāna}}
* {{ESC|Tunisija}}
|group4 = Bijušās valstis
|list4 = 
* {{ESC|Dienvidslāvija}}
* {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
}}&lt;includeonly&gt;
{{category handler|main=
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Eirovīzijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>b2v2tn3817igchw1n5mzfi36kpvj0vq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deilijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>323687</id>
    <revision>
      <id>4540536</id>
      <parentid>3445140</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:27:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="556" sha1="1f1ta9iaevkisc0aaa2u9b5j63p2l1s" xml:space="preserve">'''Deilijs''' ({{val|en|Daley}}; sieviešu dzimtē [[Deilija]]) ir daļēji angliskots [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] ({{val|ga|Ó Dálaigh}}). Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Deniss Deilijs]] (''Denis Daly''; 1962—1942) — īru polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs;
* [[Džons Deilijs]] (''John Daly''; 1880—1969) — īru vieglatlēts;
* [[Toms Deilijs]] (''Tom Daley''; 1994) — britu daiļlēcējs;
* [[Trevors Deilijs]] (''Trevor Daley''; 1983) — kanādiešu hokejists.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>1f1ta9iaevkisc0aaa2u9b5j63p2l1s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karš par Spānijas mantojumu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329424</id>
    <revision>
      <id>4540673</id>
      <parentid>4464404</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:02:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Wuerttemberg Banner.svg]] → [[File:Wappenflagge Herzogtum Württemberg.svg]] [[c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] · Harmonisation of a fileset</comment>
      <origin>4540673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18481" sha1="gk1f3p19ww3krtjzp890pcttymhi62p" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Karš par Spānijas mantojumu
| partof            = [[Fancijas un Hābsburgu sāncensība|Francijas un Hābsburgu sāncensības]]
| image             = File:Final War of the Spanish Succession Collage.jpg
| image_size        = 350
| caption           = Pulksteņa rādītāja virzienā, no augšas pa kreisi:{{flatlist|
* [[Blenheimas kauja]] (1704. gada 13. augustā)
* [[Ramiljē kauja]] (1706. gada 23. maijā)
* [[Denēnas kauja]] (1712. gada 24. jūlijā)
* [[Almansas kauja]] (1707. gada 25. aprīlī) 
}}
| date              = 1701. gada 9. jūlijs – 1715. gada 6. februāris
| place             = {{Bulleted list
|Eiropā: [[Vēsturiskā Nīderlande|Zemās valstis]], [[Itālija]], [[Ungārijas Karaliste]], [[Spānija]], [[Portugāle]], [[Provansa]]
|Ziemeļamerikā: [[Spāņu Florida]], [[Vestindija]], [[Trīspadsmit kolonijas]] un [[Ņūfaundlenda]]
|Dienvidamerikā: [[Granada]], [[Brazīlija]]
|Āzijā: [[Indija]], [[Ostindija]]
|Āfrikā: [[Rietumāfrika]]
}}
| territory         = * [[Filips V]] tiek atzīts par Spānijas karali, bet atsakās no savām pretenzijām uz  Francijas troni
* Spānija atdod [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandi]], [[Neapoles Karaliste|Neapoles Karalisti]], [[Milānas hercogiste|Milānu]] un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīniju]] [[Hābsburgu monarhija|Austrijai]], [[Sicīlijas Karaliste|Sicīliju]] [[Savoja]]i, [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Menorka|Menorku]] [[Lielbritānija]]i
* Francija atdeva [[Ipra|Ipru]] Austrijai, tomēr saglabājot [[Orānas principāts|Orānas principātu]] un [[Ubaijas ieleja|Ubaijas ieleju]]
* Nīderlandes Republika tika atalgota ar robežcietokšņu izbūvi
| result            = Utrehtas, Raštates, Bādenes miera līgumi
| combatant1        = {{plainlist |
* {{flaga|Holy Roman Empire}} [[Svētā Romas impērija]]
* {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] {{small|(līdz 1707. gadam)}}
* {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] {{small|(līdz 1707. gadam)}}
* {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] {{small|(no 1707. gada)}}
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Nīderlandes Republika]]
* [[Attēls:Flag_of_Cross_of_Burgundy.svg|20px]][[Hābsburgu Spānija]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Prūsija]] {{small|(no 1702. gada)}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Portugāle]] {{small|(no 1702. gada)}}
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Savoja]] {{small|(no 1702. gada)}}
}}
| combatant2        = {{plainlist |
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Francijas Karaliste]]
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Burbonu Spānija]]
* [[Bavārija]] {{small|(līdz 1704. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Savoja]] {{small|(līdz 1703. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Portugāle]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flagicon image|Black St George's Cross.svg}} [[Ķelnes kūrfirste]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flagicon image|LuikVlag.svg}} [[Ljēžas bīskapija]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Transylvania_before_1918.svg|20px]] [[Kuruci]] {{small|(1703–1711. gadi)}}
}}
| commander1        = {{plainlist|
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Kārlis VI]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Leopolds I Hābsburgs]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Jozefs I Hābsburgs]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Savojas princis Eižens]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Gvido Starhembergs]]
* {{flaga|Anglija}}{{flaga|Skotija}}[[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Viljams III]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flaga|GBR}} [[Anna Stjuarte]] {{small|(no 1702. gada)}}
* {{flaga|GBR}} [[Džons Čērčils]]
* {{flaga|GBR}} [[Džordžs Rūks]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Antonijs Heinsijs]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Henrijs Nasavs-Overkirks]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Filips van Almande]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Frīdrihs I Hoencollerns]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Anhaltes-Desavas Leopolds]]
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Pedru II Mierīgais]]
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Antonio Souza]]
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Viktors Amadejs II]]
* [[Attēls:Hessen_KS_flag.svg|20px]] [[Frederiks I]]
* {{flagicon image|Wappenflagge Herzogtum Württemberg.svg}} [[Kārlis Aleksandrs]]}}
| commander2        = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Luijs XIV]] 
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Viljārs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Vendomas hercogs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Bervikas hercogs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Buflērs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Villeruā]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Bezons]]
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Filips V]]
* [[Bavārija]] [[Maksimiliāns II Emanuels]]
* {{flagicon image|Black St George's Cross.svg}} [[Jozefs Klemenss]]
* [[Attēls:Flag_of_Transylvania_before_1918.svg|20px]] [[Ferencs II Rākoci]]}}
| strength1         = {{plainlist|
* {{flaga|Svētā Romas impērija}}: 260 090{{Sfn|Wilson|2016|page=461}}{{Efn|Annual average, 1701–1713. Wilson estimates Imperial strength peaked at 343,000 in 1710.}}
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]]: 119 000{{Sfn|Glete|2001|p=156}}{{Efn|Ostwald estimates Dutch strength peaked at 137,000.{{Sfn|Ostwald|2000|p=664}}}}
* {{flaga|GBR}}: 70 000{{Sfn|Rasler|1994|p=129}}
* {{flaga|Prūsija}}: 40 000{{Sfn|Craig|1964|p=7}}{{Efn|The majority of Prussian troops were hired out to the Dutch or served with Imperial forces in Northern Italy.}}
*[[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]]: 28 000
}}
| strength2         = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]]: 255 000–400 000{{Sfn|Dwyer|2014|p=14}}{{Sfn|Lynn|1994|p=894}}
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]]: 70 000{{Efn|The Spanish Army consisted of three separate forces; Spain (20,000), Spanish Netherlands (35,000) and Italy (15,000). These are authorised numbers and actual were almost certainly lower.{{sfn|Vault|1845|pp=98, 540, 625}}}}
* [[Bavārija]]: 20 000{{Sfn|Vault|1845|p=454}}
}}
| casualties1       = {{plainlist|
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] {{flaga|GBR}}: 250 000 nogalināti un ievainoti
* {{flaga|Svētā Romas impērija}}: 200 000 nogalināti un ievainoti{{efn|Split 50:50 between [[Habsburg monarchy]] and other HRE states.{{Sfn|Clodfelter|2008|p=74}}}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]]: 50 000 nogalināti un ievainoti
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]]: 50 000 nogalināti un ievainoti{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
}}
| casualties2       = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] 400 000–500 000 nogalināti un ievainoti
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Bavārija]]: apmēram 100 000 nogalināti un ievainoti{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
}}
| casualties3       = {{plainlist|
* '''Kopējie upuri karadarbības rezultātā (abās pusēs)''': 400 000{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
* '''Kopā ieskaitot slimības''': 700 000{{Sfn|Urlanis|1971|p=187}} līdz 1 251 000{{Sfn|Levy|2014|p=90}}
}}
}}
'''Karš par Spānijas mantojumu''' bija konflikts starp vairākām [[Eiropa]]s valstīm, kas ilga no 1701. līdz 1714. gadam.

Karu izraisīja ilgstošā [[Francija]]s un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Eiropā. Tā kā Spānijas karalim, pēdējam Hābsburgu dinastijas pārstāvim [[Karloss II|Karlosam II]] nebija mantinieku, jautājums par varas pārņemšanu kļuva aktuāls vairākās Eiropas valstīs. Mēģinājums sadalīt impēriju starp troņa pretendentiem (Francijas [[Burboni]]em, Austrijas Hābsburgiem un Bavārijas [[Vitelsbahu dinastija|Vitelsbahiem]]) bija neveiksmīgs.

Pēc Karlosa II nāves Spānijas troni ieguva [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] mazdēls [[Filips V|Anžū Filips]]. Tā kā šāds risinājums apdraudētu Eiropas līdzsvaru, [[Lielbritānija]], [[Nīderlande]], [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Leopolds I Hābsburgs|imperators Leopolds]], [[Prūsija]], [[Hannovere]], citas vācu valstiņas un [[Portugāle]] noslēdza savienību pret Franciju. Alianse guva panākumus, izņemot Spāniju, kur Filips veiksmīgi noturēja savas pozīcijas.

1713. gadā notika [[Utrehta]]s miera kongress, ar kuru karš beidzās. 1714. gadā tika noslēgts Raštates miera līgums starp Franciju un Austriju un Bādenes miera līgums starp Franciju un Svēto Romas impēriju.

== Vēsture ==
Karš par Spānijas mantojumu bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kariem 18. gadsimta sākumā. Tas sākās pēc [[Spānija|Spānijas]] karaļa [[Karloss II|Karlosa II]] nāves 1700. gadā. Karloss II bija pēdējais Spānijas [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] valdnieks, un viņam nebija bērnu. Jautājums par viņa mantojumu kļuva par Eiropas mēroga politisku krīzi, jo Spānijas monarhija ietvēra ne tikai pašu Spāniju, bet arī [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandi]], Spānijas valdījumus Itālijā, kolonijas Amerikā un citus aizjūras īpašumus.

Jau pirms Karlosa II nāves Eiropas lielvaras mēģināja vienoties par Spānijas mantojuma sadalīšanu, lai novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos vienas dinastijas rokās. Galvenie pretendenti uz Spānijas troni bija Francijas karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] mazdēls [[Filips V|Filips Anžū]] no [[Burboni|Burbonu dinastijas]] un Austrijas Hābsburgu pārstāvis [[Kārlis VI Hābsburgs|ercercogs Kārlis]]. Ja Spānijas troni iegūtu Burboni, pastāvēja risks, ka [[Francija]] un Spānija varētu nonākt vienas dinastijas kontrolē. Ja troni iegūtu Hābsburgi, varētu atjaunoties plaša Hābsburgu varas sistēma Eiropā.

Karloss II savā testamentā par mantinieku iecēla Filipu Anžū, kurš 1700. gada beigās tika pasludināts par Spānijas karali Filipu V. Francijas karalis Luijs XIV atbalstīja šo lēmumu un neatteicās no iespējas, ka Filips vai viņa pēcnācēji varētu saglabāt tiesības arī uz Francijas troni. Šāda politika satrauca citas Eiropas lielvaras, īpaši [[Anglija|Angliju]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]] un Austrijas Hābsburgus.

1701. gadā izveidojās Lielā alianse pret Franciju un Burbonu Spāniju. Tajā galvenā loma bija Anglijai, Nīderlandes Republikai un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoram [[Leopolds I Hābsburgs|Leopoldam I]]. Vēlāk karā iesaistījās arī citas valstis, tostarp [[Portugāle]] un [[Savoja]]. Lielās alianses mērķis nebija tikai novērst Francijas un Spānijas apvienošanos, bet arī ierobežot Francijas ietekmi Eiropā un nodrošināt tirdzniecības intereses Spānijas koloniālajā pasaulē.

Karadarbība sākās 1701. gadā un ātri izplatījās vairākos reģionos. Cīņas notika [[Spānija|Spānijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Vācija|vācu zemēs]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], jūrās un kolonijās. Tādēļ karš bija ne tikai dinastisks konflikts, bet arī plašs Eiropas un koloniāls karš. Francija un Spānija cīnījās pret Lielo aliansi, cenšoties saglabāt Filipu V Spānijas tronī.

Viens no ievērojamākajiem Lielās alianses karavadoņiem bija Džons Čērčils, Marlboro hercogs, kurš komandēja angļu un sabiedroto spēkus. Otrs nozīmīgs komandieris bija Austrijas karavadonis Princis Eižens Savojietis. Viņu sadarbība deva aliansei vairākas nozīmīgas uzvaras pret Franciju un tās sabiedrotajiem.

Svarīgs kara pavērsiens bija [[Blenheimas kauja]] 1704. gadā, kurā Marlboro hercoga un prinča Eižena vadītie sabiedroto spēki sakāva Francijas un Bavārijas armiju. Šī uzvara novērsa tiešus Francijas draudus Vīnei un būtiski mainīja kara gaitu Centrāleiropā. Tajā pašā gadā angļu un nīderlandiešu spēki ieņēma [[Gibraltārs|Gibraltāru]], kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem britu stratēģiskajiem punktiem Vidusjūrā.

Karš turpinājās arī Itālijā. Sākotnēji Francijas un Spānijas spēki tur saglabāja nozīmīgas pozīcijas, taču Austrijas Hābsburgi pakāpeniski nostiprinājās Ziemeļitālijā. 1706. gadā sabiedrotie guva nozīmīgu uzvaru Turīnas kaujā, pēc kuras Francijas ietekme Itālijas ziemeļos ievērojami samazinājās. Tas nostiprināja Austrijas pozīcijas Apenīnu pussalā.

Spānijā karš ieguva arī pilsoņu kara raksturu. Daļa Spānijas atbalstīja Filipu V, īpaši Kastīlija, savukārt daļa Aragonas kroņa zemju, tostarp Katalonija un Valensija, atbalstīja Hābsburgu pretendentu erchercogu Kārli. 1705. gadā sabiedroto spēki ieņēma [[Barselona|Barselonu]], un erchercogs Kārlis tika atzīts par Spānijas karali daļā teritoriju. Tomēr Burbonu atbalsts Spānijas centrālajos reģionos saglabājās spēcīgs.

1707. gadā Almansas kaujā Burbonu spēki sakāva sabiedrotos Spānijā. Šī uzvara palīdzēja Filipam V nostiprināt varu Valensijā un Aragonā. Pēc tam viņš īstenoja centralizācijas politiku, kas vēlāk tika nostiprināta ar Nueva Planta dekrētiem. Tie atcēla vairākas Aragonas kroņa zemju vēsturiskās privilēģijas un tuvināja Spānijas pārvaldi centralizētam Francijas tipa modelim.

1708. gadā sabiedrotie guva vēl vienu nozīmīgu uzvaru Audenardes kaujā, bet 1709. gadā notika ļoti asiņainā [[Malplakē kauja]]. Lai gan sabiedrotie tajā formāli uzvarēja, zaudējumi bija tik lieli, ka kara turpināšana kļuva arvien nepopulārāka, īpaši Lielbritānijā. Sabiedroto valstīs pieauga nogurums no ilgstošā kara un tā izmaksām.

Izšķirošas politiskas pārmaiņas notika 1711. gadā, kad nomira imperators [[Jozefs I Hābsburgs|Jozefs I]] un erchercogs Kārlis kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli VI. Ja Kārlis VI vienlaikus iegūtu arī Spānijas troni, Eiropā atkal varētu rasties plaša Hābsburgu impērija. Tas mainīja Lielbritānijas un Nīderlandes attieksmi pret kara mērķiem. Sabiedrotajiem vairs nebija izdevīgi bez ierunām atbalstīt Hābsburgu kandidātu Spānijas tronī.

Miera sarunas sākās 1712. gadā un noslēdzās ar [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] 1713. gadā. Saskaņā ar šiem līgumiem Filips V tika atzīts par Spānijas karali, taču viņam un viņa pēcnācējiem bija jāatsakās no tiesībām uz Francijas troni. Tas novērsa Francijas un Spānijas monarhiju apvienošanos vienā valstī. Šis princips bija viens no svarīgākajiem Eiropas spēku līdzsvara politikas panākumiem.

Utrehtas līgumi būtiski pārkārtoja Eiropas politisko karti. Lielbritānija ieguva [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Menorka|Menorku]], kā arī nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas Spānijas kolonijās, tostarp tiesības uz [[asiento]] — vergu tirdzniecības līgumu ar Spānijas Ameriku. Austrija ieguva Spānijas Nīderlandi, [[Neapoles karaliste|Neapoli]], [[Milānas hercogiste|Milānu]] un citas bijušās Spānijas teritorijas Itālijā. Savoja ieguva Sicīliju, kas vēlāk tika apmainīta pret Sardīniju.

Ne visas iesaistītās puses mieru noslēdza vienlaikus. Karš starp Franciju un Austriju turpinājās līdz 1714. gadam, kad tika noslēgti [[Raštates miera līgums|Raštates]] un [[Bādenes miera līgums|Bādenes]] miera līgumi. Šie līgumi apstiprināja daudzas Utrehtā noteiktās pārmaiņas un galīgi noslēdza karu par Spānijas mantojumu Eiropas kontinentā.

Spānijā kara pēdējais nozīmīgais posms bija [[Barselona|Barselonas]] aplenkums. Katalonijas galvaspilsēta turpināja pretoties Filipam V arī pēc starptautisko miera līgumu noslēgšanas. Barselona krita 1714. gada 11. septembrī, un šis notikums vēlāk kļuva par nozīmīgu Katalonijas vēsturiskās atmiņas daļu. Pēc tam Burbonu vara Spānijā tika nostiprināta, bet reģionālās autonomijas tiesības vairākās teritorijās tika ierobežotas.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Eiropas starptautisko sistēmu. Tas apstiprināja spēku līdzsvara principu, saskaņā ar kuru nevienai lielvarai nedrīkstēja ļaut iegūt pārmērīgu dominanci Eiropā. Francija saglabāja lielvaras statusu, taču tās hegemoniskās ambīcijas tika ierobežotas. Spānija saglabāja Burbonu dinastiju, bet zaudēja lielāko daļu Eiropas valdījumu ārpus Ibērijas pussalas.

Lielbritānijai karš kļuva par nozīmīgu soli ceļā uz jūras un koloniālās lielvaras statusu. Gibraltāra iegūšana, tirdzniecības tiesības Spānijas Amerikā un pieaugošā flotes nozīme nostiprināja Lielbritānijas ietekmi Vidusjūrā un Atlantijas pasaulē. Austrija savukārt nostiprināja savas pozīcijas Centrāleiropā un Itālijā, kļūstot par vienu no galvenajām kontinentālajām lielvarām.

Kara sekas bija ilgstošas. Burbonu dinastija Spānijā turpināja valdīt arī vēlākajos gadsimtos, ar pārtraukumiem saglabājoties līdz mūsdienām. Utrehtas miera sistēma kļuva par vienu no 18. gadsimta Eiropas diplomātijas pamatiem, bet Spānijas mantojuma kara pieredze parādīja, ka dinastiski jautājumi agrīno jauno laiku Eiropā varēja izraisīt plašus starptautiskus konfliktus, kuros savijās monarhu radniecība, valstu intereses, tirdzniecība un koloniālā konkurence.

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |last=de Bruin |first=Renger E. |title=Performances of Peace: Utrecht 1713 |publisher=Brill |date=2011 |jstor=10.1163/j.ctt1w76w4b}}
* {{publikācijas atsauce |last=Gilbert |first=Arthur N. |title=Army Impressment During the War of the Spanish Succession |url=https://archive.org/details/sim_historian_1976-08_38_4/page/689 |journal=[[The Historian (journal)|The Historian]] |volume=38 |issue=4 |date=1976 |pages=689–708 |doi=10.1111/j.1540-6563.1976.tb00057.x |jstor=24444302}}
* {{publikācijas atsauce |last=Thomson |first=M. A. |title=Louis XIV and the Origins of the War of the Spanish Succession |journal=Transactions of the Royal Historical Society |volume=4 |date=1954 |pages=111–134 |doi=10.2307/3678854 |jstor=3678854|s2cid=159533647 }}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:18. gadsimts]]
[[Kategorija:Kari Eiropā]]
[[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]]</text>
      <sha1>gk1f3p19ww3krtjzp890pcttymhi62p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>350898</id>
    <revision>
      <id>4540655</id>
      <parentid>4363567</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T08:06:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DelygaridPlajgadnill</username>
        <id>92776</id>
      </contributor>
      <origin>4540655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23834" sha1="hr7uo8fil2u00y4i4hz8fck3zqxw0iu" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Krievija]]s [[Krievijas premjerministrs|valdības vadītāji]]''' kopš [[1905]]. gada, kad tika izveidota Ministru padome.

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Russia.svg|30px]] [[Krievijas Impērija]] (1721 — 1917) [[Attēls:Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg|30px]] === 
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! class=&quot;unsortable&quot;|Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs (1905 — 1917)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Sergei Witte.jpg|80px]] || '''[[Sergejs Vitte]]''' &lt;br&gt; ''Сергей Витте'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1849—1915)&lt;/small&gt; || [[1905]]. gada [[6. novembris]] — [[1906]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Goremykin.jpg|80px]] || '''[[Ivans Goremikins]]''' &lt;br&gt; ''Иван Горемыкин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1839—1917)&lt;/small&gt; || [[1906]]. gada [[5. maijs]] — [[21. jūlijs]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Stolypin.jpg|80px]] || '''[[Pjotrs Stolipins]]''' &lt;br&gt; ''Пётр Столыпин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1862—1911)&lt;/small&gt; || [[1906]]. gada [[21. jūlijs]] — [[1911]]. gada [[18. septembris]] &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || Neatkarīgais ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DDDDDD| || rowspan=&quot;2&quot;| '''4.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Vladimir Nikolayevich Kokovtsov.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Vladimirs Kokovcovs]]''' &lt;br&gt; ''Владимир Коковцов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1853—1943)&lt;/small&gt; || [[1911]]. gada [[18. septembris]] — [[22. septembris]] || rowspan=&quot;2&quot;| Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| [[1911]]. gada [[22. septembris]] — [[1914]]. gada [[12. februāris]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''(2.)''' || [[Attēls:Goremykin.jpg|80px]] || '''[[Ivans Goremikins]]''' &lt;br&gt; ''Иван Горемыкин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1839—1917)&lt;/small&gt; || [[1914]]. gada [[12. februāris]] — [[1916]]. gada [[2. februāris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''5.''' || [[Attēls:Штюрмер Б. (Новгородская область).jpg|80px]] || '''[[Boriss Štūrmers]]''' &lt;br&gt;''Борис Штюрмер'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1848—1917)&lt;/small&gt; || [[1916]]. gada [[2. februāris]] — [[23. novembris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[Attēls:Alexander Trepov.jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Trepovs]]''' &lt;br&gt;''Александр Трепов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1862—1928)&lt;/small&gt; || [[1916]]. gada [[23. novembris]] — [[1917]]. gada [[20. janvāris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''7.''' || [[Attēls:Nikolai Dimitrievitch Golitsyn.jpg|80px]] || '''[[Nikolajs Goļicins]]''' &lt;br&gt;''Николай Голицын'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1850—1925)&lt;/small&gt; || [[1917]]. gada [[20. janvāris]] — [[12. marts]] || Neatkarīgais || 
|}

=== [[Attēls:Flag of Russia.svg|30px]] [[Krievijas Republika]] (1917) [[Attēls:Russian coa 1917.svg|30px]] ===
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FF0000 | [[Sociālistu revolucionāru partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! class=&quot;unsortable&quot;|Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Pagadu valdības ministru prezidents (1917)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''8.''' || [[Attēls:Georgy Lvov, 1919 LOC cropped.jpg|80px]] || '''[[Georgijs Ļvovs]]''' &lt;br&gt; ''Георгий Львов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1861—1925)&lt;/small&gt; || [[1917]]. gada [[15. marts]] — [[20. jūlijs]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #FF0000| || '''9.''' || [[Attēls:Alexander Kerensky LOC 24416.jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Kerenskis]]''' &lt;br&gt; ''Александр Керенский'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1881–1970)&lt;/small&gt; || [[1917]]. gada [[21. jūlijs]] — [[14. septembris]] || [[Sociālistu revolucionāru partija]]
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Krievijas Republikas Pagadu valdības ministru prezidents (1917)'''
|-
| style=&quot;background: #FF0000| || '''9.''' || [[Attēls:Alexander Kerensky LOC 24416.jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Kerenskis]]''' &lt;br&gt; ''Александр Керенский'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1881–1970)&lt;/small&gt; || [[1917]]. gada [[14. septembris]] — [[7. novembris]] || [[Sociālistu revolucionāru partija]]
|}

=== [[Padomju Krievija (neoficiāls valsts nosaukums)|Padomju Krievija]] (1917 — 1922) ===
{{legend| #D40000 | [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! class=&quot;unsortable&quot;|Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Tautas Komisaru padomes priekšsēdētājs (1917 — 1918)'''
|-
| style=&quot;background: #FF0000| || '''10.''' || [[Attēls:Lenin 1921.jpg|80px]] || '''[[Vladimirs Ļeņins|Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins)]]''' &lt;br&gt; ''Владимир Ульянов (Ленин)'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1870—1924)&lt;/small&gt; || [[1917]]. gada [[8. novembris]] — [[1918]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''KPFSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs (1918 — 1922)'''
|-
| style=&quot;background: #FF0000| || '''10.''' || [[Attēls:Lenin 1921.jpg|80px]] || '''[[Vladimirs Ļeņins|Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins)]]''' &lt;br&gt; ''Владимир Ульянов (Ленин)'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1870—1924)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1922]]. gada [[30. decembris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija]] || 
|}

=== [[Krievijas Valsts (1918—1920)|Krievijas Valsts]] (1918 — 1920) ===
{{legend| #FF0000 | [[Sociālistu revolucionāru partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! class=&quot;unsortable&quot;|Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Viskrievijas Ministru padomes priekšsēdētājs (1918—1920)'''
|-
| style=&quot;background: #FF0000| || '''10a.''' || [[Attēls:Пётр Васильевич Вологодский.jpg|80px]] || '''[[Pjotrs Vologodskis]]''' &lt;br&gt; ''Пётр Вологодский'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1870—1924)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[4. novembris]] — [[1919]]. gada [[22. novembris]] || [[Sociālistu revolucionāru partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''10b.''' || [[Attēls:V.N.Pepeliajev.jpg|80px]] || '''[[Viktors Pepeļajevs]]''' &lt;br&gt; ''Виктор Пепеляев'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1885—1920)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[22. novembris]] — [[1920]]. gada [[4. janvāris]] || Nneatkarīgais || 
|}

=== [[Attēls:Flag of the Russian SFSR.svg|30px]] [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]] ([[Padomju Savienība|PSRS sastāvdaļa]]) (1922 — 1991) [[Attēls:COA Russian SFSR.svg|30px]] ===
{{legend| #D40000 | [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija / Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija / Padomju Savienības komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! class=&quot;unsortable&quot;|Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs (1922 — 1946)'''
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''10.''' || [[Attēls:Lenin 1921.jpg|80px]] || '''[[Vladimirs Ļeņins|Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins)]]''' &lt;br&gt; ''Владимир Ульянов (Ленин)'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1870—1924)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[30. decembris]] — [[1924]]. gada [[21. janvāris]] &lt;br&gt;&lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;|| [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''11.''' || [[Attēls:AlexeiRikov1924(cropped)(c).jpg|80px]] || '''[[Aleksejs Rikovs]]''' &lt;br&gt; ''Алексей Рыков'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1881—1938)&lt;/small&gt; || [[1924]]. gada [[2. februāris]] — [[1929]]. gada [[18. maijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija/Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''12.''' || [[Attēls:1929-sergey syrtsov.jpg|80px]] || '''[[Sergejs Sircovs]]''' &lt;br&gt; ''Сергей Сырцов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1893—1937)&lt;/small&gt; || [[1929]]. gada [[18. maijs]] — [[1930]]. gada [[3. novembris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''13.''' || [[Attēls:Даниил Егорович Сулимов.jpg|80px]] || '''[[Daniils Sulimovs]]''' &lt;br&gt; ''Даниил Сулимов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1890—1937)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[3. novembris]] — [[1937]]. gada [[27. jūlijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''14.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-29921-0001, Bulganin, Nikolai Alexandrowitsch (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' &lt;br&gt; ''Николай Булганин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1895–1975)&lt;/small&gt; || [[1937]]. gada [[27. jūlijs]] — [[1938]]. gada [[17. septembris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #D40000 | || — || rowspan=&quot;2&quot;|[[Attēls:Vasily Vakhrushev (minpromtorg.gov.ru).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;|'''[[Vasilijs Vahruševs]]''' &lt;br&gt; ''Василий Вахрушев'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1902—1947)&lt;/small&gt; || [[1938]]. gada [[17. septembris]] — [[1939]]. gada [[29. jūlijs]] || rowspan=&quot;2&quot;|[[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || ''Tautas Komisaru padomes priekšsēdētāja vietnieks''
|-
| '''15.''' || [[1939]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1940]]. gada [[2. jūnijs]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''16.''' || [[Attēls:Khokhlov IS.jpg|80px]] || '''[[Ivans Hohlovs]]''' &lt;br&gt; ''Иван Хохлов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1895—1973)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1943]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Konstantīns Pamfilovs]] &lt;br&gt; ''Константин Памфилов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1901—1943)&lt;/small&gt; || [[1942]]. gada [[5. maijs]] — [[1943]]. gada [[2. maijs]] &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || ''Tautas Komisaru padomes priekšsēdētāja vietnieks''
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''17.''' || [[Attēls:A.N. Kosygin TASS Portrait Trim Edit.jpg|80px]] || '''[[Aleksejs Kosigins]]''' &lt;br&gt; ''Алексей Косыгин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1904—1980)&lt;/small&gt; || [[1943]]. gada [[23. jūnijs]] — [[1946]]. gada [[23. marts]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''KPFSR Ministru Padomes priekšsēdētājs (1946 — 1991)'''
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''18.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mihails Rodionovs]]''' &lt;br&gt; ''Михаил Родионов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1907—1950)&lt;/small&gt; || [[1946]]. gada [[23. marts]] — [[1949]]. gada [[9. marts]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Boriss Černousovs]]''' &lt;br&gt; ''Борис Черноусов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1908—1978)&lt;/small&gt; || [[1949]]. gada [[9. marts]] — [[1952]]. gada [[20. oktobris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''20.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aleksandrs Puzanovs]]''' &lt;br&gt; ''Александр Пузанов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1906—1998)&lt;/small&gt; || [[1952]]. gada [[20. oktobris]] — [[1956]]. gada [[24. janvāris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''21.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mihails Jasnovs]]''' &lt;br&gt; ''Михаил Яснов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1906—1991)&lt;/small&gt; || [[1956]]. gada [[24. janvāris]] — [[1957]]. gada [[19. decembris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''22.''' || [[Attēls:1959 Press Photo Frol R. Kozlov, former First Deputy Premier of Russia (cropped).jpg|80px]] || '''[[Frols Kozlovs]]''' &lt;br&gt; ''Фрол Козлов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1908—1965)&lt;/small&gt; || [[1957]]. gada [[19. decembris]] — [[1958]]. gada [[31. marts]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''23.''' || [[Attēls:Dmitry Polyansky.jpg|80px]] || '''[[Dmitrijs Poļanskis]]''' &lt;br&gt; ''Дмитрий Полянский'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1917—2001)&lt;/small&gt; || [[1958]]. gada [[31. marts]] —  [[1962]]. gada [[23. novembris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''24.''' || [[Attēls:Gennadi Voronov.jpg|80px]] || '''[[Genādijs Voronovs]]''' &lt;br&gt; ''Геннадий Воронов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1917—2001)&lt;/small&gt; || [[1962]]. gada [[23. novembris]] — [[1971]]. gada [[28. jūlijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''25.''' || [[Attēls:Mikhail Sergeyevich Solomentsev (3x4 cropped).jpg|80px]] || '''[[Mihails Solomencevs]]''' &lt;br&gt; ''Михаил Соломенцев'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1913—2008)&lt;/small&gt; || [[1971]]. gada [[28. jūlijs]] — [[1983]]. gada [[24. jūnijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''26.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vitālijs Vorotņikovs]]''' &lt;br&gt; ''Виталий Воротников'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1926—2012)&lt;/small&gt; || [[1983]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1988]]. gada [[3. oktobris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''27.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aleksandrs Vlasovs (politiķis)|Aleksandrs Vlasovs]]''' &lt;br&gt; ''Александр Власов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1932—2002)&lt;/small&gt; || [[1988]]. gada [[3. oktobris]] — [[1990]]. gada [[18. jūnijs]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || '''28.''' || [[Attēls:Иван Силаев (1991).jpg|80px]] || '''[[Ivans Silajevs]]''' &lt;br&gt; ''Иван Силаев'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1930—2023)&lt;/small&gt; || [[1990]]. gada [[18. jūnijs]] — [[1991]]. gada [[26. septembris]] || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #D40000 | || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Oļegs Ļobovs]] &lt;br&gt; ''Олег Лобов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1937—2018)&lt;/small&gt; || [[1991]]. gada [[26. septembris]] — [[6. novembris]] &lt;small&gt;(Faktiski līdz [[15. novembris]])&lt;/small&gt; || [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] || ''pagaidu priekšsēdētājs''
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''KPFSR valdības priekšsēdētājs (1991)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''29.''' || [[Attēls:Boris Yeltsin in 1994.PNG|80px]] || '''[[Boriss Jeļcins]]''' &lt;br&gt; ''Борис Ельцин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1931—2007)&lt;/small&gt; || [[1991]]. gada [[6. novembris]] — [[26. decembris]] || Neatkarīgais || 
|}

=== [[Attēls:Flag of Russia.svg|30px]] [[Krievijas Federācija]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of Arms of the Russian Federation.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #7851A9 | [[Mūsu Mājas - Krievija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| skyblue | [[Tēvzeme - Visu Krievijai]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #0087DC | [[Vienotība (Krievijas partija)|Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #0C2C84 | [[Vienotā Krievija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Neatkarīgais / Bez partijas |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! class=&quot;unsortable&quot;|Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''KPFSR valdības priekšsēdētājs (1991—1992)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''29.''' || [[Attēls:Boris Yeltsin in 1994.PNG|80px]] || '''[[Boriss Jeļcins]]''' &lt;br&gt; ''Борис Ельцин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1931—2007)&lt;/small&gt; || [[1991]]. gada [[26. decembris]] — [[1992]]. gada [[16. maijs]] || Neatkarīgais || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Krievijas Federācijas Ministru prezidents (1992)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''29.''' || [[Attēls:Boris Yeltsin in 1994.PNG|80px]] || '''[[Boriss Jeļcins]]''' &lt;br&gt; ''Борис Ельцин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1931—2007)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[16. maijs]] — [[15. jūnijs]]  || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || — || [[Attēls:Gaidar in 2008 - crop.jpg|80px]] || '''[[Jegors Gaidars]]''' &lt;br&gt; ''Егор Гайдар'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1956—2009)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[15. jūnijs]] — [[14. decembris]]  || Neatkarīgais || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Krievijas Federācijas valdības — ministru padomes priekšsēdētājs (1992—1993)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''30.''' || [[Attēls:Viktor Chernomyrdin-1.jpg|80px]] || '''[[Viktors Černomirdins]]''' &lt;br&gt; ''Виктор Черномырдин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1938–2010)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[14. decembris]] — [[1993]]. gada [[25. decembris]] || Neatkarīgais || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Krievijas Federācijas Ministru prezidents (1993—pašlaik)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || rowspan=&quot;2&quot;| '''30.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Viktor Chernomyrdin-1.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Viktors Černomirdins]]''' &lt;br&gt; ''Виктор Черномырдин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1938–2010)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| [[1993]]. gada [[25. decembris]] — [[1998]]. gada [[23. marts]]  || Neatkarīgais || rowspan=&quot;2&quot;| 
|-
| style=&quot;background: #7851A9 | || [[Mūsu Mājas - Krievija]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DDDDDD | || rowspan=&quot;2&quot;| '''31.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Sergei Kirienko - World Economic Forum Annual Meeting Davos 2000 (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Sergejs Kirijenko]]''' &lt;br&gt; ''Сергей Кириенко'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1962)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[23. marts]] — [[24. aprīlis]] || rowspan=&quot;2&quot;|  Neatkarīgais || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| [[1998]]. gada [[24. aprīlis]] — [[23. augusts]] || 
|-
| style=&quot;background: #7851A9 | || — || [[Attēls:Viktor Chernomyrdin-1.jpg|80px]] || [[Viktors Černomirdins]] &lt;br&gt; ''Виктор Черномырдин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1938–2010)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[23. augusts]] — [[11. septembris]] || [[Mūsu Mājas - Krievija]] || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| style=&quot;background: skyblue | || '''32.''' || [[Attēls:E Primakov 03.jpg|80px]] || '''[[Jevgēņijs Primakovs]]''' &lt;br&gt; ''Евгений Примаков'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1929—2015)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[11. septembris]] — [[1999]]. gada [[12. maijs]] || [[Tēvzeme - Visu Krievijai]] ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DDDDDD | || rowspan=&quot;2&quot;| '''33.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētājs (4187361112).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Sergejs Stepašins]]''' &lt;br&gt; ''Сергей Степашин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[12. maijs]] — [[19. maijs]] || rowspan=&quot;2&quot;|  Neatkarīgais || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| [[1999]]. gada [[19. maijs]] — [[9. augusts]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || rowspan=&quot;3&quot;| '''34.''' || rowspan=&quot;3&quot;| [[Attēls:2008-08-29 Владимир Путин (4).jpeg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot;| '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;br&gt; ''Владимир Путин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[9. augusts]] — [[16. augusts]] || rowspan=&quot;2&quot;|  Neatkarīgais || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || rowspan=&quot;2&quot;| [[1999]]. gada [[16. augusts]] — [[2000]]. gada [[7. maijs]] || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| style=&quot;background: #0087DC | || [[Vienotība (Krievijas partija)|Vienotība]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DDDDDD | || rowspan=&quot;2&quot;| '''35.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Mikhail Kasyanov par Claude Truong-Ngoc mars 2015.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Mihails Kasjanovs]]''' &lt;br&gt; ''Михаил Касьянов'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || [[2000]]. gada [[7. maijs]] — [[17. maijs]] || rowspan=&quot;2&quot;| Neatkarīgais || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| [[2000]]. gada [[17. maijs]] — [[2004]]. gada [[24. februāris]] 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || — || [[Attēls:Khristenko (cropped).jpg|80px]] || [[Viktors Hristenko]] &lt;br&gt; ''Виктор Христенко'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[24. februāris]] — [[5. marts]] || Neatkarīgais || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''36.''' || [[Attēls:Mikhail Fradkov (Brasília, 04 April 2006).jpeg|80px]] || '''[[Mihails Fradkovs]]''' &lt;br&gt; ''Михаил Фрадков'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[5. marts]] — [[2007]]. gada [[14. septembris]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''37.''' || [[Attēls:Viktor Zoebkov.jpg|80px]] || '''[[Viktors Zubkovs]]''' &lt;br&gt; ''Виктор Зубков'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1941)&lt;/small&gt; || [[2007]]. gada [[14. septembris]] — [[2008]]. gada [[8. maijs]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #0C2C84 | || '''38.''' || [[Attēls:2008-08-29 Владимир Путин (4).jpeg|80px]] || '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;br&gt; ''Владимир Путин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[2008]]. gada [[8. maijs]] — [[2012]]. gada [[7. maijs]] || [[Vienotā Krievija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || — || [[Attēls:Viktor Zoebkov.jpg|80px]] || [[Viktors Zubkovs]] &lt;br&gt; ''Виктор Зубков'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1941)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[8. maijs]] || Neatkarīgais || ''pagaidu ministru prezidents''
|-
| style=&quot;background: #0C2C84 | || '''38.''' || [[Attēls:Dmitry Medvedev official portrait (01) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dmitrijs Medvedevs]]''' &lt;br&gt; ''Дмитрий Медведев'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1965)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[8. maijs]] — {{dat|2020|1|16|n}} || [[Vienotā Krievija]] ||
|-
| style=&quot;background: #0C2C84 | || '''39.''' || [[Attēls:Mikhail Mishustin (2018).jpg|80px]] || '''[[Mihails Mišustins]]''' &lt;br&gt; ''Михаил Мишустин'' &lt;br&gt;&lt;small&gt;(1966)&lt;/small&gt; || kopš 2020. gada 16. janvāra|| bez partijas piederības ||
|}

{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji| ]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji| ]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>hr7uo8fil2u00y4i4hz8fck3zqxw0iu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Senfords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>358569</id>
    <revision>
      <id>4540560</id>
      <parentid>3385662</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:03:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="335" sha1="o9e0elpdfi396hbn2y6vjcb63iuxeyl" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada marts}}
'''Senfords''':

* [[Kērtiss Senfords]] (''Curtis Sanford''; 1979) — kanādiešu hokejists;
* [[Ričards Senfords]] (''Richard Sanford''; 1877—1966) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Zaks Senfords]] (''Zach Sanford''; 1994) — amerikāņu hokejists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>o9e0elpdfi396hbn2y6vjcb63iuxeyl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540561</id>
      <parentid>4540560</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:03:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="344" sha1="4z1d3vx58k5ior541x9e9v506g1cwgf" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada marts}}
'''Senfords''' var būt:

* [[Kērtiss Senfords]] (''Curtis Sanford''; 1979) — kanādiešu hokejists;
* [[Ričards Senfords]] (''Richard Sanford''; 1877—1966) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Zaks Senfords]] (''Zach Sanford''; 1994) — amerikāņu hokejists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>4z1d3vx58k5ior541x9e9v506g1cwgf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540622</id>
      <parentid>4540561</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:25:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4540622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="511" sha1="4tuqsp1us9c8yvbrhdd9m10wifj6diy" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada marts}}
'''Senfords''' ({{val|en|Sanford}}; sieviešu dzimtē [[Senforda]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes vīriešu dzimtes [[priekšvārds]] un [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Kērtiss Senfords]] (''Curtis Sanford''; 1979) — kanādiešu hokejists;
* [[Ričards Senfords]] (''Richard Sanford''; 1877—1966) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Zaks Senfords]] (''Zach Sanford''; 1994) — amerikāņu hokejists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>4tuqsp1us9c8yvbrhdd9m10wifj6diy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540623</id>
      <parentid>4540622</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1 teikums......</comment>
      <origin>4540623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="809" sha1="ern4vteil4y4g6e311b9k7dldqjxf2f" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada marts}}
'''Senfords''' ({{val|en|Sanford}}; sieviešu dzimtē [[Senforda]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes vīriešu dzimtes [[priekšvārds]] un [[uzvārds]]. Vārds cēlies no [[senangļu valoda]]s vārdiem ''sandy ford'' (&quot;smilšains [[brasls]]&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thinkbabynames.com/meaning/1/Sanford|title=Sanford - name meaning and origin|publisher=Thinkbabynames.com|accessdate=2009-01-10}}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Kērtiss Senfords]] (''Curtis Sanford''; 1979) — kanādiešu hokejists;
* [[Ričards Senfords]] (''Richard Sanford''; 1877—1966) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Zaks Senfords]] (''Zach Sanford''; 1994) — amerikāņu hokejists.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>ern4vteil4y4g6e311b9k7dldqjxf2f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>10</ns>
    <id>359864</id>
    <revision>
      <id>4540600</id>
      <parentid>4532035</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4540600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3960" sha1="nluazkilebu4vaoddtmy3f77twmekpy" xml:space="preserve">{{Navbox
| name  = Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
| title = [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| state = uncollapsed
| bodyclass = hlist
| above = 

| group1 = Konkursi
| list1  = 
* [[2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Kopenhāgena 2003]]
* [[2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Lillehammere 2004]]
* [[2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Haselta 2005]]
* [[2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bukareste 2006]]
* [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Roterdama 2007]]
* [[2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Limasola 2008]]
* [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Kijiva 2009]]
* [[2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Minska 2010]]
* [[2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Erevāna 2011]]
* [[2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Amsterdama 2012]]
* [[2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Kijiva 2013]]
* [[2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Marsa 2014]]
* [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Sofija 2015]]
* [[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Valleta 2016]]
* [[2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Tblisi 2017]]
* [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Minska 2018]]
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Glivice 2019]]
* [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Varšava 2020]]
* [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Parīze 2021]]
* [[2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Erevāna 2022]]
* [[2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Nīca 2023]]
* [[2024. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Madride 2024]]
* [[2025. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Tbilisi 2025]]
* [[2026. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Takali 2026]]

| group2 = Pašreizējās dalībvalstis ([[2026. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]])
| list2  = 
* {{JESC|Albānija}}
* {{JESC|Armēnija}}
* {{JESC|Francija}}
* {{JESC|Gruzija}}
* {{JESC|Itālija}}
* {{JESC|Īrija}}
* {{JESC|Kipra}}
* {{JESC|Malta}}
* {{JESC|Melnkalne}}
* {{JESC|Nīderlande}}
* {{JESC|Polija}}
* {{JESC|Portugāle}}
* {{JESC|Sanmarīno}}
* {{JESC|Spānija}}
* {{JESC|Ukraina}}
* {{JESC|Ziemeļmaķedonija}}

| group3 = Bijušās dalībvalstis
| list3  = 
* {{JESC|Austrālija}}
* {{JESC|Azerbaidžāna}}
* {{JESC|Baltkrievija}}
* {{JESC|Beļģija}}
* {{JESC|Bulgārija}}
* {{JESC|Dānija}}
* {{JESC|Horvātija}}
* {{JESC|Grieķija}}
* {{JESC|Igaunija}}
* {{JESC|Izraēla}}
* {{JESC|Kazahstāna}}
* {{JESC|Krievija}}
* {{JESC|Latvija}}
* {{JESC|Lielbritānija}}
* {{JESC|Lietuva}}
* {{JESC|Moldova}}
* {{JESC|Norvēģija}}
* {{JESC|Rumānija}}
* {{JESC|Serbija}}
* ''{{JESC|Serbija un Melnkalne}}''
* {{JESC|Slovēnija}}
* {{JESC|Šveice}}
* {{JESC|Vācija}}
* {{JESC|Velsa}}
* {{JESC|Zviedrija}}

| group4 = Uzvarētāji
| list4  = 
* {{flaga|Horvātija}} [[Dino Jelušičs]]
* {{flaga|Spānija}} [[Marija Izabella]]
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Ksenija Sitņika]]
* {{flaga|Krievija}} [[Māsas Tolmačovas]]
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Aleksejs Žigalkovičs]]
* {{flaga|Gruzija}}  ''[[Bzikebi]]''
* {{flaga|Nīderlande}} [[Ralfs Makenbahs]]
* {{flaga|Armēnija}} [[Vladimirs Arzumanjans]]
* {{flaga|Gruzija}} ''[[Candy (grupa)|Candy]]''
* {{flaga|Ukraina}} [[Anastasija Petrika]]
* {{flaga|Malta}} [[Gaija Kauči]]
* {{flaga|Itālija}} [[Vincents Kantielo]]
* {{flaga|Malta}} [[Destinija Čukunjēra]]
* {{flaga|Gruzija}} [[Mariama Mamadašvilī]]
* {{flaga|Krievija}} [[Poļina Boguševiča]]
* {{flaga|Polija}} [[Roksana Veņģele]]
* {{flaga|Polija}} [[Vikija Gabora]]
* {{flaga|Francija}} [[Valentēna Tornela|Valentēna]]
* {{flaga|Armēnija}} [[Malena]]
* {{flaga|Francija}} [[Lissandro]]
* {{flaga|Francija}} [[Zoja Klaužūra]]
* {{flaga|Gruzija}}  [[Andria Putkaradze]]
* {{flaga|Francija}} [[Lū Delēze]]
* {{flaga|Armēnija}} [[Nare]]
}}

&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Mūzikas veidnes|Eirovizija]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nluazkilebu4vaoddtmy3f77twmekpy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uldis Siliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366989</id>
    <revision>
      <id>4540672</id>
      <parentid>4489522</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:02:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas teātrī */</comment>
      <origin>4540672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6439" sha1="smnebgjdm1zkgguxdtgbdkvq2dy334q" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Uldis Siliņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|29}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogres rajons|Birzgales pagasts|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Laura Siliņa]]
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
| spēlmaņu_nakts = Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks [[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]]
}}

'''Uldis Siliņš''' (dzimis {{Dat|1988|11|29}} [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Mācījies [[Birzgales pamatskola|Birzgales pamatskolā]], [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]]. Pēc tam mācījies aktiermākslu [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. Piedalījies izrādēs [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/maja/sarunas/115537-aktieris-uldis-silins-apzinoties-maju-tu-apzinies-ari-sevi.htm|title=Aktieris Uldis Siliņš: Apzinoties māju, tu apzinies arī sevi|publisher=nra.lv}}&lt;/ref&gt; [[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016. gadā]] saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā &quot;Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks&quot;.

== Lomas teātrī ==
* Alešs / Petrs Zelenka &quot;Vau!!!&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012);
* Žeroms Hese / Fabriss Melkio &quot;Marsija Hese&quot; Dailes teātrī (2013);
* Kosms Makmūns / Pīters Kvilters &quot;Žilbinoši!&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2013);
* Ielu muzikants / [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Jūtu tektonika&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2014);
* Klifords Bredšovs vai puisis / Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2014);
* Kārlēns / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2014);
* Orfejs, Augusto suns / Migels de Unamuno &quot;Migla&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2014);
* Rainis un citi / [[Rainis]] &quot;Raiņa sapņi&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2015);
* Hemons / Žans Anuijs &quot;Antigone&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2015);
* Fēlikss Kruls jaunībā / Tomass Manns &quot;Avantūrista grēksūdze&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2015);
* Klaudio / Huans Majorga &quot;Zēns&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2016);
* Mēness / [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Asins kāzas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2016);
* Loma / [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Valters Sīlis]] &quot;Veiksmes stāsts&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2016);
* Konstantīns Trepļevs / [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2017);
* Misters Smits / [[Ežēns Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2017);
* Vilis / Rūdolfs Blaumanis &quot;Trīne&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2017);
* Mazais Jezups / [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2017);
* Hanss / Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2017);
* Jaunais sīrietis, sardzes virsnieks / [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] &quot;Salome&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2018);
* Vents / [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Man 30 gadu&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2018);
* Antiņš / &quot;Antiņš. Zelts. Kalns&quot; (pēc Raiņa lugas &quot;Zelta zirgs&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī (2018);
* Loma / [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] &quot;Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2018);
* Students / [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] &quot;Ceļojums uz ziemeļiem&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2019);
* Uldis / Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] &quot;Latvieši&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2019);
* Cepurnieks, Ņurbuļa/Burbuļa daļa / [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2019);
* Loma / Žans Pjērs Dopaņs &quot;Skolotājs!&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2020);
* Laumiņa / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2021);
* Hofmaršala kambarsulainis / [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Ferdinands un Luīze&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2021);
* Čekists / Reins Rauds &quot;Perfektā teikuma nāve&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2021);
* Pertels / [[Andruss Kivirehks]] &quot;Vīrs, kas zināja čūskuvārdus&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2021);
* Roma / Marina Smiļaneca &quot;Suņa māja&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2022);
* Jancis / [[Ance Muižniece]] &quot;Divas pasaules&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2022);
* Arturs / [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] &quot;La KRITUSĪ&quot; Latvijas Nacionālais teātris (2023);
* Velna zēns / Rainis, Justīne Kļava &quot;Spēlēju, dancoju&quot; Latvijas Nacionālais teātris (2023);
* Loma izrādē / Kristina Marija Kuliniča &quot;Kā kļūt nelaimīgam?&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2024);
* Pauls / Mariuss fon Maienburgs &quot;Ugunsseja&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2024);
* Niks / [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] &quot;[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2024);
* Midzogučī / [[Jukio Mišima]] &quot;Zelta templis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2025);
* Natanaēls / [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] &quot;Smilšu cilvēks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2025);
* Lengvins / Rainis &quot;Indulis un Ārija&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2025);
* Rihards Kamergrauzis / Kārlis Vērdiņš, [[Matīss Kaža]] &quot;Bastardi&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2025);
* Lomas / Mārcis Broks, Elizabete Šiklova &quot;Svētvieta&quot; [[Dirty Deal Teatro]] (2026);
* Dons Karloss, Otavio, kalps / [[Moljērs]] &quot;Dons Žuans&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī (2026)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/uldis-silins-7840 Uldis Siliņš] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Siliņš, Uldis}}
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>smnebgjdm1zkgguxdtgbdkvq2dy334q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnikavas luterāņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370332</id>
    <revision>
      <id>4540661</id>
      <parentid>4526627</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:03:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4540661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7208" sha1="lppw1d16ic8oas131em7yym8hs75cnc" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Carnikavas Evaņģēliski Luteriskā baznīca
| image = Carnikavas luteranu baznica.jpg
| image_size = 
| caption = 
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 57
| latm = 07
| lats = 30.6
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 19
| longs = 17.3
| longEW = E
| religious_affiliation = [[Luterisms]]
| rite = 
| location = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Carnikavas pagasts|Siguļi}}
| consecration_year = 
| status = Nav saglabājusies (nodegusi 2017.g.), draudze pulcējas Carnikavā
| functional_status = 
| heritage_designation = 
| leadership = 
| website = {{URL|http://www.carnikavasbaznica.lv/}}
| architecture = 
| architect = 
| architecture_type = 
| architecture_style = 
| general_contractor = 
| facade_direction = 
| groundbreaking = 
| year_completed = 1728
| construction_cost = 
| specifications = 
| capacity = 
| length = 
| width = 
| width_nave = 
| height_max = 
| dome_quantity = 
| dome_height_outer = 
| dome_height_inner = 
| dome_dia_outer = 
| dome_dia_inner = 
| minaret_quantity = 
| minaret_height = 
| spire_quantity = 
| spire_height = 
| materials = 
| embedded = 
}}

'''Carnikavas Evaņģēliski Luteriskā baznīca''' (arī '''Siguļu baznīca''', '''Meņģeles baznīca''')&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carnikavasbaznica.lv/lv/carnikavas-baznicas-vesture|title=Carnikavas baznīcas vēsture {{!}} Carnikavas Baznica|website=www.carnikavasbaznica.lv|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt; bija 1728. gadā celta koka baznīca, kas atradās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Siguļi|Siguļos]]. Tas bija vecākais Vidzemes jūras piekrastes koka dievnams. Baznīca nodega 2016. gadā uzsākto rekonstrukcijas darbu laikā naktī uz 2017. gada 10. decembri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/carnikava-nodegusi-gandriz-atjaunota-sigulu-baznica.a260405/|title=Carnikavā nodegusi gandrīz atjaunotā Siguļu baznīca|publisher=|work=[[lsm.lv]]|access-date=2017-12-22|date=|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Pirmās liecības par Carnikavas dievnamu atrodamas ap 1643. gadu, kad vēstīts, ka Carnikavā ceļ jaunu koka baznīcu, jo iepriekšējā nonākusi nelietojamā stāvoklī. [[Zviedru Vidzeme|Zviedrijas impērijas varas laikā]] iedalīta arī Carnikavas mācītāja mājas zeme [[Gauja|Gaujas]] labajā krastā, netālu no jūras, ko gan vēlāk Carnikavas īpašnieki – [[Mengdeni]] – pievienojuši [[Carnikavas pils|Carnikavas muižai]], maksājot par to 1450 Alberta [[Dālderis|dālderu]], kas koroborēti kā Carnikavas muižas parāds Carnikavas draudzei. Šī kapitāla augļus Carnikavas muiža maksāja mācītāja atalgošanai līdz Latvijas valsts izveidei.

1669. gadā vizitācijas komisija konstatē, ka Carnikavas baznīca atkal ir bēdīgā stāvoklī. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā baznīca ir pavisam iznīcināta un dievkalpojumus notur Carnikavas muižā līdz jaunas ēkas būvniecībai 1728. gadā. Dievnamu rekonstruē un pārbūvē 1851. un 1924. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ēkas soli, ērģeles un cita iekārtas tiek iznīcinātas vai izlaupītas. 1915. gadā, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijai]] atkāpjoties, tiek noņemti un uz Krieviju neatgūstami aizvesti divi baznīcas zvani.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/carnikavas-novada-militara-mantojuma-izpete-no-vesturiska-viedokla/|title=Carnikavas novada militārā mantojuma izpēte no vēsturiskā viedokļa|last=Dambītis|first=Kārlis|publisher=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=Pētījumu un publikāciju datubāze|access-date=2026-10-28|date=2022|pages=4|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Ēkā kara laikā kādu laiku arī dzīvo [[Vācijas Impērija|Vācijas]] armijas karavīri. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]], 1937. gada 1. augustā baznīcā atklāja un iesvētīja plāksni Carnikavas draudzes kritušo iedzīvotāju piemiņai. Līdzekļus tās izgatavošanai ziedoja visa draudze. Plāksni Otrā pasaules kara laikā noslēpa zem baznīcas grīdas, kur to atrada 2016. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/latvija/novados/carnikava-atrasta-sena-pieminas-plaksne-kritusajiem-karaviriem-14133908|title=Carnikavā atrasta sena piemiņas plāksne kritušajiem karavīriem|website=Diena|access-date=2026-10-28|date=2016-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Baznīca stipri cieš arī [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], 40. gadu beigās draudze veic daļēju remontu – 1946. gadā tiek ielikti jauni logi, 1948. gadā - jauns jumts. Detaļas no kanceles atrodamas Rundāles pils muzejā. 50. gados draudze panīkst, pēdējais dievkalpojums dievnamā notiek 1954. gadā. Pēdējais baznīcas mācītājs līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] bija [[Alfreds Sudārs]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Padomju okupācijas gados baznīcā izvieto PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) elektrosadales skapju ražošanas iecirkni. Draudze atjaunojas 1992. gadā un atgūst ēku kopā ar draudzes zemēm, bet sliktā ēkas stāvokļa dēļ līdz 2000. gadu vidum pulcējas Carnikavas Tautas namā &quot;Ozolaine&quot; un tikmēr izīrē dievnamu ērģeļu noliktavas vajadzībām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; No 1998. gada baznīca bija reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas (Siguļu) baznīcas vieta {{!}} Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2026-01-15|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2008. gada pakāpeniski baznīcā tika veikti remontdarbi līdz pat tās nodegšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carnikavasbaznica.lv/lv/carnikavas-baznicas-atjaunosana-un-tas-integresana-turisma-pakalpojumu-sniegsana|title=Carnikavas baznīcas atjaunošana un tās integrēšana tūrisma pakalpojumu sniegšanā {{!}} Carnikavas Baznica|website=www.carnikavasbaznica.lv|access-date=2026-10-28}}&lt;/ref&gt;

Šobrīd baznīcas draudze pulcējas [[Carnikava|Carnikavas]] Svētku laukumā esošajā &quot;Laivu mājā&quot;, kurai blakus ir bijuši plāni uzbūvēt jaunu dievnamu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikavasbaznica.lv/lv/aktuala-informacija/carnikavas-laivu-maja-lidzfinansejums-naksnosanas-vietas-izveidei-camino-cela-gajejiem-124|title=Aktuālā informācija {{!}} Carnikavas Baznica|website=carnikavasbaznica.lv|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-zinama-jaunas-carnikavas-baznicas-celtniecibas-vieta|title=FOTO: Zināma jaunās Carnikavas baznīcas celtniecības vieta|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|date=2019-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Baznīcu pārvalda [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|LELB]] Ādažu draudze ar centru [[Baltezera baznīca|Baltezera baznīcā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.carnikavasbaznica.lv/}}

{{Reliģija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}

{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Carnikavas pagasts]]
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]</text>
      <sha1>lppw1d16ic8oas131em7yym8hs75cnc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tukuma vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371084</id>
    <revision>
      <id>4540677</id>
      <parentid>4366904</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:08:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57523-03</username>
        <id>152475</id>
      </contributor>
      <origin>4540677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9169" sha1="liihm3kpz99ekegxjnsji9wc8l31pvl" xml:space="preserve">[[Attēls:Tukuma pilsēta 1792.jpg|thumb|330px|Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792).]]
'''Tukuma vēsture''' rakstītajos avotos sākas no [[1253]]. gada, kad [[Tukums]] (''Tuckemen'') pieminēts [[Miera Kursa]]s dalīšanas līgumā. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s izveides [[Tukuma viduslaiku pils]] kļuva par virspilskunga rezidenci. [[1795]]. gadā Tukumam piešķīra pilsētas tiesības, kopš [[2009. gads|2009]]. gada tas ir [[Tukuma novads|Tukuma novada]] centrs.    67 

== Vanemas zemes sastāvā (līdz 13. gadsimtam) ==
[[Attēls:Tukuma Vilkāju pilskalns pēc Bīlenšteina uzmērījuma 1896.jpg|thumb|270px|Tukuma Vilkāju pilskalns pēc [[Augusts Bīlenšteins|Bīlenšteina]] uzmērījuma (1896).]]
Sākotnēji pilsētas vietā dzīvoja [[Vanema]]s [[līvi]]. Tukuma pilsnovads pieminēts 1253. gada 4. aprīļa Miera Kursas dalīšanas līgumā, ko noslēdza [[Kurzemes bīskaps]] Heinrihs un [[Livonijas ordeņa mestrs]]. Domājams, ka [[kuši|kuršu]] Tukuma pils atradusies [[Tukuma pilskalns|Vilkāju pilskalnā]], ko pirmais aprakstījis [[Augusts Bīlenšteins]]. [[1923]]. gadā savas Kurzemes pilskalnu pētīšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu pētījis un uzmērījis [[Ernests Brastiņš]].

== Livonijas ordeņa valsts sastāvā (13. — 16. gadsimtā) ==
[[Attēls:Kandavas fogteja un Tukuma komtureja pēc 1422.JPG|thumb|270px|Tukuma komtureja un [[Kandavas fogteja]] (''Vgt. Kandau'') 15. gadsimtā.]]
1253. gada Tukums piederēja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. 14. gadsimta sākumā pie senā satiksmes ceļa, kas savienoja Rīgu ar [[Kuldīga|Kuldīgu]] un tālāk ar [[Austrumprūsija|Prūsiju]], uzcēla mūra pili. Pils celtniecības laiks nav precīzi zināms, bet uzskata, ka tā visticamāk celta mestra [[Gotfrīds fon Roge|Gotfrīda fon Roges]] valdīšanas laikā (1298-1307). 1381. gadā Tukuma pilī mitinājās ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims|Vilhelms no Frīmersheimas]]. Līdz 1416. gadam Tukuma pils bija pakļauta [[Kandavas fogti]]em, pēc tam tajā atradās [[Tukuma draudzes novads|Tukuma draudzes novada]] pārvaldes centrs. 1463. gada aprīlī un 1481. gada jūnijā pilī notika [[Livonijas landtāgi]], savas stratēģiskās nozīmes dēļ (&quot;Kurzemes vārti&quot;) Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu.

Livonijas pilsoņu karu laikā Tukumu 1484. gadā mēģināja ieņemt Rīgas karaspēks, ar mērķi to pievienot [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas landfogtejai]].

== [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā ==

Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s izveides Tukuma pils kļuva par virspilskunga rezidenci. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Zviedru—poļu kara]] laikā 1605. gadā ap 4000 Zviedrijas karavīru izcēlās jūras malā pie [[Plieņciems|Plieņciema]] un ieņēma Tukuma pili, bet pēc pilnīgas nopostīšanas [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā pils zaudēja savu militāro nozīmi. Pilsētas saimnieciskajā dzīvē liela nozīme bija [[Jēkabs Ketlers|hercogam Jēkabam]]. Viņa valdīšanas laikā (1642.-1682.) Tukums uzplauka — tika ierīkots vara ceplis, kaltuve, misiņa lietuve, kur izgatavoja detaļas ieročiem, rotaslietas, traukus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Tukuma novada ģeogrāfija|first=D. Brahmane, J. France,|publisher=Atēna|year=1996|isbn=ISBN 9984-9164-1-3|last=V. Zīverte, A. Staprāne}}&lt;/ref&gt; 
Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Tukuma iedzīvotāji cieta 1710. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmijā]].
Pārbūvējot atlikušās pils ziemeļrietumu stūri, 18. gadsimtā izveidoja divstāvu torni, kurā šobrīd atrodas pilsētas vēstures muzejs „Pils tornis”.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Tukums 1795.jpg|Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gadsimta beigās (H. F. Wäber, 1795)
Attēls:Tukuma pilsdrupas (Johans Kristofs Broce; 1792).jpg|Tukuma pilsdrupas ([[Broce]], 1792)
Attēls:Tukumsi linnusevaremed.jpg|Tukuma pilsdrupas (no [[Pauluči]] albuma, 1830)
&lt;/gallery&gt;
== [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā ==
[[Attēls:Tukums 19. gs. beigās.jpg|thumb|270px|Tukuma pilsēta 19. gadsimta beigās.]]
[[Attēls:Tukuma pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|270px|Tukuma pilsētas plāns (1936).]]
Pēc tam, kad 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Krievijas Impērija anektēja Kurzemes hercogisti]], Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1800. gadā apstiprināja pilsētas robežas, bet pēc sešiem gadiem atvēra pirmo pilsētas skolu. Tukumā sāka ierasties [[Latvijas ebreji|ebreji]] no bijušā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]]s un [[Lietuvas guberņa]]s, kas pārņēma savās rokās pilsētas tirdzniecību.

1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas. 1865. gadā ugunsgrēkā nodega gandrīz viss Tukuma centrs, izņemot dažas mūra ēkas. 1877. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga - Tukums]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā pilsētā norisinājās [[Tukuma bruņotā sacelšanās|bruņotā sacelšanās]], kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki. 1901. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils–Ribinskas dzelzceļa sabiedrības]] būvētā stacija [[Tukums II]].

== [[Pirmais pasaules karš]] un Brīvības cīņas ==
[[1915]]. gada vasarā Tukumu okupēja ķeizariskās Vācijas armija, īsi pirms tam daudzi iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. Vācu okupācijas iestādes [[1918]]. gada 8. martā atjaunoja Kurzemes hercogisti [[Prūsija]]s protektorātā. 
[[1919]]. gada 10. janvārī Tukumu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]], bet [[15. marts|15. martā]]  vācbaltiešu [[landesvērs]], kas pakļāvās [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] Pagaidu valdībai. [[1919]]. gada oktobrī Tukumu ieņēma [[Bermonts-Avalovs|Bermonta]] armija, kuru [[1919]]. gada [[22. novembris|22. novembrī]] padzina [[Latvijas bruņotie spēki]]. 
1920. gada 30. martā no Baltijas landesvēra daļām izveidoja [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] un iekļāva [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]].

== Latvijas valstī ==
[[Attēls:Tukuma pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Tukuma pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Tukuma pilsētas valdes galva [[Teodors Zīverts]].]]
1923. gadā uzsāka pilsētas elektrifikāciju. 
[[1935]]. gadā no 8144 Tukuma iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 6358 (78,1%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 953 (11,7%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 451 (5,5%), [[Latvijas krievi|krievi]] 100 (1,2%), [[Latvijas poļi|poļi]] 68 (0,8%).&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.&lt;/ref&gt;

Tajā laikā darbojās [[Tukuma valsts ģimnāzija]] un Zigfrīda Meierovica komercskola Zigfrīda Meierovica (Lielajā) ielā 12/14, Tukuma valsts piensaimniecības skola Jelgavas ielā 22, [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija|Tukuma pilsētas pamatskola]] Tirgus laukumā 14, pilsētas vācu pamatskola Zigfrīda Meierovica (Lielajā) ielā 24, pilsētas žīdu pamatskola Zigfrīda Meierovica (Lielajā) ielā 38.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;

Diakonisu slimnīca atradās Raudas ielā 8, Durbes pilī atradās Latvijas skolotāju slimokases sanatorija.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1940]]. gadā Tukumu okupēja [[Sarkanā armija]], bet [[1941]]. gadā tos ieņēma [[Vērmahts]], 1945. gadā uz rietumiem no pilsētas notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. 1947. gadā nosusināja [[Tukuma ezers|Tukuma ezeru]]. [[1949]]. gadā izveidoja [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s kopš 1995. gada notiek [[Tukuma pilsētas svētki]]. [[2009. gads|2009]]. gadā tika izveidots [[Tukuma novads]].

== Seni attēli ==
&lt;gallery&gt;
Tukuma luterāņu baznīca pēc 1900. gada.jpg|Tukuma luterāņu baznīca (pēc 1900. gada)
Tukuma pils iela ap 1910.jpg|Tukuma pils iela (ap 1910. gadu)
Tukuma Tirdzniecības skola pirms 1914.jpg|Tukuma Tirdzniecības skola (pirms 1914)
Tukuma luterāņu baznīca 1917.jpg|Tukuma luterāņu baznīca (1917)
Tukuma Lielā iela Pirmā pasaules kara laikā.jpg|Tukuma Lielā iela (Pirmā pasaules kara laikā)
Tukuma Lielā iela 1923.jpg|Tukuma Lielā iela (1923)
Latvijas Valsts svētki Tukumā 1923. gada 18. novembrī.jpg|Latvijas Valsts svētli Tukumā (1923. gada 18. novembrī)
Tukuma Tirgus laukums ar Eihenberga namu un Tiesas namu ap 1920.jpg|Tukuma Tirgus laukums ar Eihenberga namu, Tiesas namu un benzīntanku  (pēc 1920. gada)
Tukuma Brīvības laukums ap 1930. gadu.jpg|Tukuma Brīvības (Tirgus) laukums (ap 1930. gadu)
Tukuma Lielā iela ap 1930.jpg|Tukuma Lielā iela (ap 1930. gadu)
Valsts Prezidenta Kvieša sagaidīšana Tukumā pēc 1930.jpg|Valsts Prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] sagaidīšana Tukumā (pēc 1930)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Tukuma vēsture| ]]</text>
      <sha1>liihm3kpz99ekegxjnsji9wc8l31pvl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540679</id>
      <parentid>4540677</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-57523-03|~2026-57523-03]] ([[User talk:~2026-57523-03|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4540677</comment>
      <origin>4540679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9162" sha1="iw53c95qa0ojf8b91c2hwva6fbbvl9i" xml:space="preserve">[[Attēls:Tukuma pilsēta 1792.jpg|thumb|330px|Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792).]]
'''Tukuma vēsture''' rakstītajos avotos sākas no [[1253]]. gada, kad [[Tukums]] (''Tuckemen'') pieminēts [[Miera Kursa]]s dalīšanas līgumā. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s izveides [[Tukuma viduslaiku pils]] kļuva par virspilskunga rezidenci. [[1795]]. gadā Tukumam piešķīra pilsētas tiesības, kopš [[2009. gads|2009]]. gada tas ir [[Tukuma novads|Tukuma novada]] centrs.

== Vanemas zemes sastāvā (līdz 13. gadsimtam) ==
[[Attēls:Tukuma Vilkāju pilskalns pēc Bīlenšteina uzmērījuma 1896.jpg|thumb|270px|Tukuma Vilkāju pilskalns pēc [[Augusts Bīlenšteins|Bīlenšteina]] uzmērījuma (1896).]]
Sākotnēji pilsētas vietā dzīvoja [[Vanema]]s [[līvi]]. Tukuma pilsnovads pieminēts 1253. gada 4. aprīļa Miera Kursas dalīšanas līgumā, ko noslēdza [[Kurzemes bīskaps]] Heinrihs un [[Livonijas ordeņa mestrs]]. Domājams, ka [[kuši|kuršu]] Tukuma pils atradusies [[Tukuma pilskalns|Vilkāju pilskalnā]], ko pirmais aprakstījis [[Augusts Bīlenšteins]]. [[1923]]. gadā savas Kurzemes pilskalnu pētīšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu pētījis un uzmērījis [[Ernests Brastiņš]].

== Livonijas ordeņa valsts sastāvā (13. — 16. gadsimtā) ==
[[Attēls:Kandavas fogteja un Tukuma komtureja pēc 1422.JPG|thumb|270px|Tukuma komtureja un [[Kandavas fogteja]] (''Vgt. Kandau'') 15. gadsimtā.]]
1253. gada Tukums piederēja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. 14. gadsimta sākumā pie senā satiksmes ceļa, kas savienoja Rīgu ar [[Kuldīga|Kuldīgu]] un tālāk ar [[Austrumprūsija|Prūsiju]], uzcēla mūra pili. Pils celtniecības laiks nav precīzi zināms, bet uzskata, ka tā visticamāk celta mestra [[Gotfrīds fon Roge|Gotfrīda fon Roges]] valdīšanas laikā (1298-1307). 1381. gadā Tukuma pilī mitinājās ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims|Vilhelms no Frīmersheimas]]. Līdz 1416. gadam Tukuma pils bija pakļauta [[Kandavas fogti]]em, pēc tam tajā atradās [[Tukuma draudzes novads|Tukuma draudzes novada]] pārvaldes centrs. 1463. gada aprīlī un 1481. gada jūnijā pilī notika [[Livonijas landtāgi]], savas stratēģiskās nozīmes dēļ (&quot;Kurzemes vārti&quot;) Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu.

Livonijas pilsoņu karu laikā Tukumu 1484. gadā mēģināja ieņemt Rīgas karaspēks, ar mērķi to pievienot [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas landfogtejai]].

== [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā ==

Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s izveides Tukuma pils kļuva par virspilskunga rezidenci. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Zviedru—poļu kara]] laikā 1605. gadā ap 4000 Zviedrijas karavīru izcēlās jūras malā pie [[Plieņciems|Plieņciema]] un ieņēma Tukuma pili, bet pēc pilnīgas nopostīšanas [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā pils zaudēja savu militāro nozīmi. Pilsētas saimnieciskajā dzīvē liela nozīme bija [[Jēkabs Ketlers|hercogam Jēkabam]]. Viņa valdīšanas laikā (1642.-1682.) Tukums uzplauka — tika ierīkots vara ceplis, kaltuve, misiņa lietuve, kur izgatavoja detaļas ieročiem, rotaslietas, traukus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Tukuma novada ģeogrāfija|first=D. Brahmane, J. France,|publisher=Atēna|year=1996|isbn=ISBN 9984-9164-1-3|last=V. Zīverte, A. Staprāne}}&lt;/ref&gt; 
Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Tukuma iedzīvotāji cieta 1710. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmijā]].
Pārbūvējot atlikušās pils ziemeļrietumu stūri, 18. gadsimtā izveidoja divstāvu torni, kurā šobrīd atrodas pilsētas vēstures muzejs „Pils tornis”.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Tukums 1795.jpg|Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gadsimta beigās (H. F. Wäber, 1795)
Attēls:Tukuma pilsdrupas (Johans Kristofs Broce; 1792).jpg|Tukuma pilsdrupas ([[Broce]], 1792)
Attēls:Tukumsi linnusevaremed.jpg|Tukuma pilsdrupas (no [[Pauluči]] albuma, 1830)
&lt;/gallery&gt;
== [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā ==
[[Attēls:Tukums 19. gs. beigās.jpg|thumb|270px|Tukuma pilsēta 19. gadsimta beigās.]]
[[Attēls:Tukuma pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|270px|Tukuma pilsētas plāns (1936).]]
Pēc tam, kad 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Krievijas Impērija anektēja Kurzemes hercogisti]], Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1800. gadā apstiprināja pilsētas robežas, bet pēc sešiem gadiem atvēra pirmo pilsētas skolu. Tukumā sāka ierasties [[Latvijas ebreji|ebreji]] no bijušā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]]s un [[Lietuvas guberņa]]s, kas pārņēma savās rokās pilsētas tirdzniecību.

1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas. 1865. gadā ugunsgrēkā nodega gandrīz viss Tukuma centrs, izņemot dažas mūra ēkas. 1877. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga - Tukums]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā pilsētā norisinājās [[Tukuma bruņotā sacelšanās|bruņotā sacelšanās]], kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki. 1901. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils–Ribinskas dzelzceļa sabiedrības]] būvētā stacija [[Tukums II]].

== [[Pirmais pasaules karš]] un Brīvības cīņas ==
[[1915]]. gada vasarā Tukumu okupēja ķeizariskās Vācijas armija, īsi pirms tam daudzi iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. Vācu okupācijas iestādes [[1918]]. gada 8. martā atjaunoja Kurzemes hercogisti [[Prūsija]]s protektorātā. 
[[1919]]. gada 10. janvārī Tukumu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]], bet [[15. marts|15. martā]]  vācbaltiešu [[landesvērs]], kas pakļāvās [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] Pagaidu valdībai. [[1919]]. gada oktobrī Tukumu ieņēma [[Bermonts-Avalovs|Bermonta]] armija, kuru [[1919]]. gada [[22. novembris|22. novembrī]] padzina [[Latvijas bruņotie spēki]]. 
1920. gada 30. martā no Baltijas landesvēra daļām izveidoja [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] un iekļāva [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]].

== Latvijas valstī ==
[[Attēls:Tukuma pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Tukuma pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Tukuma pilsētas valdes galva [[Teodors Zīverts]].]]
1923. gadā uzsāka pilsētas elektrifikāciju. 
[[1935]]. gadā no 8144 Tukuma iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 6358 (78,1%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 953 (11,7%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 451 (5,5%), [[Latvijas krievi|krievi]] 100 (1,2%), [[Latvijas poļi|poļi]] 68 (0,8%).&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.&lt;/ref&gt;

Tajā laikā darbojās [[Tukuma valsts ģimnāzija]] un Zigfrīda Meierovica komercskola Zigfrīda Meierovica (Lielajā) ielā 12/14, Tukuma valsts piensaimniecības skola Jelgavas ielā 22, [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija|Tukuma pilsētas pamatskola]] Tirgus laukumā 14, pilsētas vācu pamatskola Zigfrīda Meierovica (Lielajā) ielā 24, pilsētas žīdu pamatskola Zigfrīda Meierovica (Lielajā) ielā 38.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;

Diakonisu slimnīca atradās Raudas ielā 8, Durbes pilī atradās Latvijas skolotāju slimokases sanatorija.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1940]]. gadā Tukumu okupēja [[Sarkanā armija]], bet [[1941]]. gadā tos ieņēma [[Vērmahts]], 1945. gadā uz rietumiem no pilsētas notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. 1947. gadā nosusināja [[Tukuma ezers|Tukuma ezeru]]. [[1949]]. gadā izveidoja [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s kopš 1995. gada notiek [[Tukuma pilsētas svētki]]. [[2009. gads|2009]]. gadā tika izveidots [[Tukuma novads]].

== Seni attēli ==
&lt;gallery&gt;
Tukuma luterāņu baznīca pēc 1900. gada.jpg|Tukuma luterāņu baznīca (pēc 1900. gada)
Tukuma pils iela ap 1910.jpg|Tukuma pils iela (ap 1910. gadu)
Tukuma Tirdzniecības skola pirms 1914.jpg|Tukuma Tirdzniecības skola (pirms 1914)
Tukuma luterāņu baznīca 1917.jpg|Tukuma luterāņu baznīca (1917)
Tukuma Lielā iela Pirmā pasaules kara laikā.jpg|Tukuma Lielā iela (Pirmā pasaules kara laikā)
Tukuma Lielā iela 1923.jpg|Tukuma Lielā iela (1923)
Latvijas Valsts svētki Tukumā 1923. gada 18. novembrī.jpg|Latvijas Valsts svētli Tukumā (1923. gada 18. novembrī)
Tukuma Tirgus laukums ar Eihenberga namu un Tiesas namu ap 1920.jpg|Tukuma Tirgus laukums ar Eihenberga namu, Tiesas namu un benzīntanku  (pēc 1920. gada)
Tukuma Brīvības laukums ap 1930. gadu.jpg|Tukuma Brīvības (Tirgus) laukums (ap 1930. gadu)
Tukuma Lielā iela ap 1930.jpg|Tukuma Lielā iela (ap 1930. gadu)
Valsts Prezidenta Kvieša sagaidīšana Tukumā pēc 1930.jpg|Valsts Prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] sagaidīšana Tukumā (pēc 1930)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Tukuma vēsture| ]]</text>
      <sha1>iw53c95qa0ojf8b91c2hwva6fbbvl9i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanford</title>
    <ns>0</ns>
    <id>390631</id>
    <redirect title="Senfords" />
    <revision>
      <id>4540621</id>
      <parentid>2860606</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:22:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Kērtiss Senfords]] uz [[Senfords]]</comment>
      <origin>4540621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="hnfjsj6pehumqryoomjr0crux1c77py" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Senfords]]</text>
      <sha1>hnfjsj6pehumqryoomjr0crux1c77py</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Helēna Mārnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400233</id>
    <revision>
      <id>4540492</id>
      <parentid>4469014</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15574" sha1="p5bnt7wi6q1lez72u7tocxghi4l4tdr" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solo_singer
| Vārds = Helēna Mārnija
| Vārds_orig = ''Helen Marnie''
| Attēls = Helen Marnie 1.jpg
| Att_izm = 260px
| Ainava = 
| Apraksts = Helēna Marnija Otavas blūza festivālā 2008. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|2|21}}
| Vieta_dz = [[Glāzgova]], [[Skotija]]
| Vieta = 
| Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[drīmpops]]
| Nodarbošanās = [[Mūziķis|Mūziķe]]
| Instrumenti = [[Balss]], [[sintezators]], [[klavieres]]
| Gadi = 1999 - pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Nettwerk]], [[Les Disques Du Crépuscule]], [[Cobraside]]''
| Darbojies_arī = ''[[Ladytron]]''
| Mlapa = {{URL|www.helenmarnie.com}}&lt;br /&gt;{{URL| www.ladytron.com}}
| Dzimums = S
}}
'''Helēna Mārnija''' ({{val|en|Helen Marnie}}) ir [[Skoti|skotu]] izcelsmes mūziķe, zināma kā elektroniskās mūzikas grupas ''[[Ladytron]]'' galvenā vokāliste. Sākot solo karjeru 2012. gadā ar pseidonīmu '''''Marnie''''', viņa izdeva savu debijas solo albumu [[Crystal World|''CrystalWorld'']] 2013. gada 11. jūnijā. Otrs solo albums, ''[[Strange Words and Weird Wars]]'', tika izlaists 2017. gada 2. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|title=Marnie - A Badge Of Friendship|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180301010620/http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|archivedate={{dat|2018|03|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Helēna Mārnija piedzima un uzauga [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theskinny.co.uk/article/102242-interview-ladytrons-helen-marnie|title=Interview: Ladytron's Helen Marnie - The Skinny}}&lt;/ref&gt; Viņa apguva klasisko klavierspēli&lt;ref name=&quot;TheGuardian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2002/nov/29/artsfeatures5|title=Home entertainment: Ladytron – Culture – The Guardian|access-date=23 March 2013|date=4 December 2002|last=Hodgkinson|first=Will|location=London}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;liv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|title=The University of Liverpool: Insight Autumn 2006 – PDF page 11|access-date={{dat|2012|12|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|archivedate={{dat|2014|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Skotijas Karaliskā konservatorija|Skotijas Karaliskajā Mūzikas un Drāmas akadēmijā]], Glāzgovā.&lt;ref name=&quot;HeraldScotland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldscotland.com/arts-ents/music/album-with-sci-fi-sheen-marks-a-new-beginning.22190119|title=Album with sci-fi sheen marks a new beginning – Herald Scotland}}&lt;/ref&gt; Mūziķe izstājās no akadēmijas pirms studēšanas [[Liverpūles Universitāte|Liverpūles Universitātē]], saņemot bakalaura grādu 1999. gadā popmūzikā.

1999. gada vasarā [[Liverpūle]]s producenti un dīdžeji [[Daniels Hants]] un [[Rūbens Vū]] iepazinās ar studentēm Helēnu Mārniju (caur vairākiem dīdžeju koncertiem)&lt;ref name=&quot;nettskinny&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|title=3/29 – Ladytron – 'Best Of: 00 – 10'|website=Nettwerk Press Blog|access-date=8 May 2013|date=14 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|archivedate={{dat|2013|12|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[Mira Arojo|Miru Arojo]] (caur savstarpēju draugu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html|title=Videovision: Ladytron interview|access-date=8 May 2013}}&lt;/ref&gt; Tā ka visiem bija līdzīgas intereses mūzikā, viņi tai pašā gadā dibināja [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupu [[Ladytron]]. Kopš tā laika Mārnija uzstājas kā grupas vadošā dziedātāja, kā arī spēlē sintezatoru un piedalās dziesmu vārdu rakstīšanā.

2012. gada 24. maijā viņas grupas biedrs Daniels Hants paziņoja, ka viņš producēs Mārnijas solo albumu [[Islande|Islandē]] 2012. gada augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Daniel_IV_/status/205741417044262912|title=Just confirmed that I'll b|last=Daniel_IV_|publisher=Twitter|access-date=16 June 2012|date=24 May 2012}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 16. septembrī Mārnija izveidoja kontu vietnē [[PledgeMusic]], lai palīdzētu finansēt sava albuma īstenošanu.&lt;ref name=&quot;pledgemusic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pledgemusic.com/projects/marnie|title=Marnie: New Album|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180410052658/https://www.pledgemusic.com/projects/marnie|archivedate={{dat|2018|04|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Albums tika producēts 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]], pateicoties Daniela Hanta sadarbībai ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]].&lt;ref name=&quot;TheElectricityClub&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|title=An Interview with MARNIE – The Electricity Club|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130222224649/http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|archivedate={{dat|2013|02|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Mārnija piebilda, ka viņa gribēja &quot;radīt elektronisku albumu vairāk ar popmūzikas elementiem un neiztrūkstošu vokālu&quot;.

Mārnijas pirmais solo muzikālais videoklips tika uzņemts 30. aprīlī [[Glāzgova|Glāzgovā]] ar draugu grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/posts/513350248725473|title=Marnie – Shooting my first ever solo music video tomorrow with a...}}&lt;/ref&gt; 2013. gada 16. maijā viņa publicēja albuma vāku un virsrakstu ''[[Crystal World]]''. 2013. gada 29. maijā mūziķe izlika muzikālo videoklipu &quot;The Hunter&quot; savā oficiālajā YouTube profilā, kuru producēja Maikls Šeringtons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=OqJQEf9q6go|title=Marnie – The Hunter (Official Video) – YouTube}}&lt;/ref&gt;

Pēc dažām atlikšanām Mārnija laida klajā savu debijas albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Pēc PledgeMusic CD kopiju piegādāšanas 2013. gada jūlijā ''[[Crystal World]]'' tika izsniegts veikalam [[Les Disques Du Crépuscule]] 2013. gada augustā.

Mārnija atzīmēja Record Store dienu 2014. gada aprīlī ar ierobežotu 12 collu singlu, ''The Hunter Remixed'', ar [[Stīvens Moriss|Stīvena Morisa]] remiksiem priekšgalā (no [[Joy Division|Joy Divison]]/[[New Order (grupa)|New Order]]) un Glāzgovas elektroniskās mūzikas radikāļiem ''Roman Nose'', kā arī dziesmas albuma versiju, plus dziesmas Sugarland [[Marks Rīders|Marka Rīdera]] remiksu. Singls tika ierobežots līdz 500 kopijām caurspīdīgā vinilā. Tika izlaists arī Džeimsa Sleitera muzikālais videoklips &quot;Hearts on Fire.&quot;

2014. gada 9. septembrī viņa laida klajā jaunu singlu &quot;Wolves&quot; no gaidāmā otrā solo albuma, ko sākotnēji bija plānots izlaist 2015. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/photos/a.405882622805570.90621.309579672435866/768261329901029/?type=1|title=Marnie - Timeline Photos}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/helenmarnie/wolves-1|title=WOLVES by Marnie Official on SoundCloud - Hear the world’s sounds}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|title=Wolves: A Short Conversation with MARNIE - The Electricity Club|publisher=The Electricity Club|access-date={{dat|2015|01|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150114081430/http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|archivedate={{dat|2015|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dziesmu producēja Džonijs Skots un tā tika izlaista vietnē ''iTunes'' 2014. gada 14. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/us/album/wolves-single/id915879706|title=iTunes - Music - Wolves - Single by Marnie}}&lt;/ref&gt; Muzikālais videoklips tika publicēts ''YouTube'' 17. septembrī, to kopīgi producēja pati Helēna Mārnija un Maikls Šeringtons. 2015. gada 18. aprīlī (Record Store dienā), &quot;Wolves&quot; ar [[Marsheaux]] remiksu B-pusē tika izlaists uz 7 collu vinila, kā ierobežota versija (500 kopijas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lesdisquesducrepuscule.com/2015/04/in-case-you-hadnt-noticed-next-saturday.html|title=Official website of the independent record label Les Disques du Crépuscule founded in Brussels and associated with Factory Benelux}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā Mārnija izpildīja vokālu [[Bang Gang]] dziesmai &quot;Silent Bite&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.indieshuffle.com/bang-gang-silent-bite/|title=[LISTEN] Bang Gang - Silent Bite :: Indie Shuffle}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā viņa sadarbojās ar mūziķi [[RM Hubbert]] dziesmā &quot;Sweet Dreams&quot;.

2017. gada 24. janvārī viņa izlaida savu pirmo singlu ar virsrakstu &quot;Alphabet Block&quot; no gaidāmā solo albuma ''[[Strange Words and Weird Wars]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/|title=Marnie — 'Alphabet Block' - Popjustice|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180321041314/https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/}}&lt;/ref&gt; Otrais singls, &quot;Lost Maps&quot; tika izdots 30. martā un muzikālais videoklips dienu vēlāk.

== Tūre ==
2015. gadā Mārnija devās koncerttūrē kā solo māksliniece kopā ar savu mūzikas grupu, kas sastāv no [[Emera Tumiltija|Emeras Tumiltijas]] (sintezators un fona vokāliste), [[Džonijs Skots|Džonija Skota]] (ģitāra, sintezators) un [[Pīters Kelijs|Pītera Kelija]] (bungas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://helenmarnie.wordpress.com/2015/02/19/introducing-the-band/|title=INTRODUCING THE BAND... - MARNIE}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thevpme.com/2015/06/30/live-review-marnie-hebden-bridge-trades-club-27615/|title=The VPME – LIVE REVIEW – MARNIE – Hebden Bridge Trades Club – 27/6/15}}&lt;/ref&gt; Helēna izpildīja savas solo karjeras dziesmas un dziesmas no ''Ladytron''. Mārnija uzstājās [[Lima|Limā]] (Peru) un [[Santjago]] (Čīlē) .

== Muzikālā ietekmēšanās ==
Helēna Mārnija uzauga, klausoties popmūziku, kuru izpildīja [[Vitnija Hjūstone]], [[Belinda Karlaila]], [[Maikls Džeksons]], [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[The Bangles]], [[Karla Saimone]] un [[ABBA]].

Viņa apgalvoja, ka ietekmējās arī no [[Keita Buša|Keitas Bušas]],&lt;ref name=&quot;BIYL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|title=biyl – Interviews: Helen Marnie (Ladytron)|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://archive.today/20120707112418/http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Marija Kalla|Marijas Kallas]]&lt;ref name=&quot;BIYL&quot; /&gt; un [[Džonija Mičela|Džonijas Mičelas]], kā arī pieminēja izpildītājus — [[Bat for Lashed]],&lt;ref name=&quot;Repeat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm|title=An Interview|access-date=23 March 2013|archive-date={{dat|2019|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191119152408/http://repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm}}&lt;/ref&gt; [[MGMT]], [[Fairport Convention]], [[Seržs Gensburgs]], [[Grimes]] un [[Chvrches]] kā favorītus.

== Personīgā dzīve ==
Helēna Mārnija apprecējās 2011. gadā. Tuvu 2012. gada beigām viņa pārcēlās uz Glāzgovu, pēc dzīvošanas Londonā vairāk par desmitgadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron|title=Five Questions For Ladytron &quot; The FADER|publisher=Thefader.com|access-date=7 November 2012|date=27 May 2009|archiveurl=https://archive.today/20130105070608/http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron/|archivedate={{dat|2013|01|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|title=Interview: Ladytron's Reuben Wu – Shanghai – Shanghai Blogs Blog – City Weekend Guide|access-date=24 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|archivedate={{dat|2013|10|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|title=Marnie update - October, 2012|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924114954/http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|archivedate={{dat|2015|09|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Instrumenti ==
[[Attēls:Helen_Marnie_-_Live_at_the_Arches,_Glasgow_2011.jpg|thumb|260x260px|Helēna Marnija uzstājoties Arches, Glāzgovā, 2011. gadā]]
Kad Helēna vēl uzstājās kopā ar grupu ''Ladytron'', dziedot, viņa reizēm spēlēja sintezatoru. Viņa spēlēja dzīvajā sekojošus instrumentus:

* [[Korg]] M500 Micro-Preset (''604'' tūre);
* [[Roland Juno 6]] (''Light &amp; Magic'' tūre);
* [[Korg MS2000]]&lt;nowiki/&gt;B (''Witching Hour'' tūre);
* [[Roland Juno-G]] (early part of ''Velocifero'' tūre);
* [[Korg]] Delta (''Velocifero'', ''Best of 00—10'' un ''Gravity the Seducer'' tūrēs).

Agrajā ''Witching Hour'' tūres daļā ''Ladytron'' mēdza dot iesauku saviem identiskajiem sintezatoriem [[Korg MS2000]]&lt;nowiki/&gt;B, lai tos būtu vieglāk uzstādīt uz skatuves. Helēnas MS2000B tastatūras iesauka bija Kleopatra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259|title=Artist Details|publisher=Korg|access-date=7 November 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259|archivedate={{dat|2010|01|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Savos solo karjeras koncertos viņa dzied un spēlē uz sintezatora ''Korg Delta''.

== Diskogrāfija ==
[[Attēls:Helen_Marnie_in_Mexico_2011.jpg|right|490x490px]]

=== ''Ladytron'' ===
'''Studijas albumi'''

* ''604'' (2001)
* ''Light &amp; Magic'' (2002)
* ''Witching Hour ''(2005)
* ''Velocifero''(2008)
* ''Gravity the Seducer''(2011)

=== ''Marnie'' ===
'''Studijas albumi'''

* ''Crystal World ''(2013)
* ''Strange Words and Weird Wars'' (2017)

'''Singli'''

* &quot;The Hunter&quot; (2013)
* &quot;Wolves&quot; (2014)
* &quot;Alphabet Block&quot; (2017)
* &quot;Lost Maps&quot; (2017)
* &quot;Electric Youth&quot; (2017)

'''Remiksi'''

* &quot;The Hunter Remixed&quot; (2013)
* &quot;Lost Maps Remixed&quot; (2017)

'''Muzikālie videoklipi'''

* &quot;The Hunter&quot; (2013)
* &quot;Hearts on Fire&quot; (2014)
* &quot;Wolves&quot; (2014)
* &quot;Lost Maps&quot; (2017)
* &quot;Electric Youth&quot; (2017)

'''Sadarbošanās'''

* [[Bang Gang]] — &quot;Silent Bite&quot;
* [[RM Hubbert]] &quot;Sweet Dreams&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās vietnes ==

* [http://www.helenmarnie.com Helen Marnie official website]
* [http://www.ladytron.com Ladytron official website]
* [https://www.youtube.com/user/MarnieMusicOfficial/featured Helēnas Mārnijas YouTube kanāls]
* [http://www.lesdisquesducrepuscule.com/crystal_world_twi1156cd.html Crystal World page at Crépuscule]

{{DEFAULTSORT:Mārnija, Helēna}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotu dziedātāji]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Skotijas cilvēki]]</text>
      <sha1>p5bnt7wi6q1lez72u7tocxghi4l4tdr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ladytron</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400978</id>
    <revision>
      <id>4540488</id>
      <parentid>4526292</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39187" sha1="fwhti4dutpuyakzsrlvtzsel76hx734" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = ''Ladytron''
| Attēls = Ladytron live in London 2011.jpg
| Att_izm = 250px
| Ainava = jā
| Apraksts = Ladytron uzstājas Londonā 2011. gadā
| Vieta = [[Glāzgova]], [[Skotija]]
| Žanrs = {{flatlist|
*[[Sintpops]]
*[[elektropops]]
*[[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]
*[[vičhauss]]
*[[šūgeizings]]
}}
| Gadi = 1999—pašlaik
| Izdevējkompānija = {{flatlist|
*[[Nettwerk]]
*[[Island Records|Island]]
*''[[Rykodisc]]''
*[[Telstar Records|Telstar]]
*[[Emperor Norton Records|Emperor Norton]]
*Invicta Hi-Fi
}}
| Mlapa = {{URL|ladytron.com}}
| Dalībnieki = *[[Helēna Mārnija]]
*[[Mira Arojo]]
*[[Daniels Hants]]
*[[Rūbens Vū]]
}}
'''''Ladytron''''' ir britu [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas tika izveidota [[Liverpūle|Liverpūlē]] 1999. gadā. Grupa sastāv no [[Helēna Mārnija|Helēnas Mārnijas]] (vadošais vokāls, [[sintezators]]), [[Mira Arojo|Miras Arojo]] ([[Balss|vokāls]], sintezators), [[Daniels Hants|Daniela Hanta]] (sintezators, [[ģitāra]], vokāls) un [[Rūbens Vū|Rūbena Vū]] (sintezators).

Viņu radītā skaņa apvieno elektronisko popu ar jauno vilni un šūgeizinga elementiem. Ladytron apraksta savu skaņu kā &quot;elektroniskās mūzikas popu&quot;. Dažās Arojo izpildītajās grupas dziesmās vārdi rakstīti viņas dzimtajā [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]].

Grupas nosaukums tika ņemts no dziesmas &quot;Ladytron&quot;, ko izpildīja ''Roxy Music''.

Ladytron izlaida piecus studiju albumus līdz šim: ''604'' (2001), ''Light&amp;Magic'' (2002), ''Witching Hour'' (2005), ''Velocifero'' (2008) un ''Gravity the Seducer'' (2011). Viņi arī izdeva ētera albumu ''Live at London Astoria 16.07.08'' 2009. gadā un kompilācijas albumu ''Best of 00-11'' 2011. gadā.

Viņi producēja remiksus vairākiem mūziķiem, ieskaitot [[Deivs Gāns|Deivu Gānu]], ''Erasure'', ''Goldfrapp'', ''Apoptygma Berzerk'', ''Placebo'', ''Blondie'', ''Gang of Four'', [[Kristīna Agilera|Kristīnu Agileru]], ''[[Nine Inch Nails]]'', ''Bloc Party'', ''Kings of Convenience'', ''Indochine''.

== Vēsture ==

=== Agrie gadi ===
Producenti un dīdžeji no Liverpūles, Daniels Hants un Rūbens Vū iepazinās 1990. gados. Hants arī dibināja ierakstu kompāniju Invicta Hi-Fi un naktsklubu. Vū studēja rūpnieciskā dizaina fakultātē [[Šefīlda]]s Halemas Universitātē, kuru absolvēja 1997. gadā. Viņš kļuva par rūpniecisko dizaineru kompānijā ''Team Consulting Limited'', līdz kļuva par pilna laika grupas biedru 2002. gadā.

Izmantojot iesauku Ladytron, Hants un Vū ierakstīja debija singlu ''He'' ''Took Her to a Movie'' par £50 ar viesvokālisti Līzu Eriksoni (kura pēc tam izveidoja grupu ''Techno Squirrels''), grupas nosaukums tika iespaidots no dziesmas &quot;Ladytron&quot; Roxy Music izpildījumā. &quot;He took Her to a Movie&quot; tika izlaists 1999. gada jūlijā un ieguva pozitīvas atsauksmes,

1999. gada vasarā Ladytron izdeva elektroplati Miss ''Black and Her Friends'' tikai Japānā. Tālāk sekoja elektroplate ''Commodore Rock'' 2000. gada jūnijā un ''Mu-Tron EP'' oktobrī.Visas dziesmas no šīm elektroplatēm, izņemot &quot;Miss Black&quot; un &quot;Olivetti Jack&quot;, tika iekļauti studijas debija albumā.

&quot;He Took Her to a Movie&quot;, ''Mu-Tron EP'', &quot; The Way That I Found You&quot; — visi tika izvēlēti kā [[New Musical Single|NME]] &quot;Nedēļas singls.&quot;

=== ''604'' (2001—02) ===
2001. gada 6. februārī Ladytron izlaida debija albumu ''604'' ierakstu kompānijā Emperor Norton (ASV). Albums tika izlaists arī 2001. gada 26. martā ierakstu kompānijā Labels (Vācija) un 2001. gada 2. aprīlī Invicta Hi-Fi (Anglija). Albumu atkārtoti izlaida 2004. gada 20. jūlijā Emperor Norton (ASV) un 2011. gada 14. janvārī (Vācija)/ 18. janvārī (ASV)/ 24. janvārī (Anglija) ierakstu kompānijā [[Nettwerk]].

Albumu ''604'' pārsvarā sarakstīja Daniels Hants un līdzproducēja kopā ar Lensu Tomasu, kurš arī producēja un miksēja albumu. Izlaistie singli no šī albuma bija &quot;He Took Her to a Movie&quot;, &quot;Playgirl&quot;, un &quot;The Way That I Found You&quot;. Singls &quot;Playgirl&quot; piesaistīja nacionālu un internacionālu interesi grupai.

Līdz 2004. gadam grupa nēsāja uniformas uz skatuves. Daniels Hants norādīja 2001. gadā, ka viņu uniformas tika iespaidota no zinātniskās fantastikas filmas &quot;[[Andromedas celms (filma)|Andromedas celms]]&quot;. Intervijā ar Chaos Magazine no 2002. gada, Hants piebilda, ka albuma nosaukuma ''[[604 (albums)|604]]'' nozīme ir [[Britu Kolumbija]]s reģionālais kods.&lt;blockquote&gt;Tas ir Britu Kolumbijas reģionālais kods... esam priecīgi, ka pievienojām šo dīvaino svarīgumu šim numuram, tas parādās visur tagad. Mēs pamanījām, kad palikām Hamburgā (viesnīcā ar nosaukumu &quot;Komodors&quot; — tīrā sakritība), ka numurs uz tālruņu pieņemšanu no istabas bija &quot;604&quot;. Pēc brīža celtne aizdegās un mums paveicās izbēgt dzīviem. Es nejokoju.&lt;/blockquote&gt;&lt;blockquote&gt;— Daniels Hants&lt;/blockquote&gt;Ladytron uzstājās 2001. gada 4. augustā [[Festival Internacional de Benicàssim]] Spānijā, 2001. gada 10. augustā [[La Route du Rock]] Francijā un 26. augustā [[Reading Festival]] Anglijā. 2001. gada 5. decembrī viņi izpildīja četras dziesmas radiostacijā [[John Peel Show]]: &quot;Zmeyka, &quot;Holiday 601&quot;, &quot;Another Breakfast With You&quot;, &quot;Discotaxx&quot;.

2001. gada 1. oktobrī kompilācijas albums ''Reproductions: Songs of The Human League'' tika izlaists ierakstu kompānijā Carrot Top Records. Šī kompilācija iekļāva &quot;The Human League&quot; dziesmu &quot;Open Your Heart&quot;, ko Ladytron izpildīja kā kaveru.

=== ''Light &amp; Magic'' (2002—03) ===
[[Attēls:Ladytron London 2003.jpg|thumb|Ladytron uzstājas Londonā (2003)]]
Viņu otrais albums ''[[Light &amp; Magic]]'' tika izlaists 2002. gada 17. septembrī ierakstu kompānijā [[Emperor Records]] (ASV) un [[Telsar]] (Anglija). Albums tika izlaists arī 2003. gada 7. aprīlī Warner Music (Vācija) un 21. jūnijā [[Victor Entertainment]] (Japāna). Tas tika atkārtoti izlaists 2004. gada 20. jūlijā Emperor Norton (ASV) un 2011. gada 14. janvārī (Vācija)/18. janvārī (ASV)/24. janvārī (Anglija) [[Nettwerk]].

Albuma ''Light &amp; Magic'' izpildījums bija ar drūmāku skaņu nekā iepriekšējam albumam. Tas tika grupas sarakstīts un producēts [[Losandželosa|Losandželosā]] līdzproducēts ar Mikiju Petraliju. Albums iekļāva pagrīdes hītus &quot;[[Seventeen]]&quot;, &quot;[[Blue Jeans]]&quot; un &quot;[[Evil]]&quot;. Viņi izdeva arī 2003. gadā ierobežotu 7 collu singlu &quot;Cracked LCD / USA vs. White Noise&quot;.

Grupa ceļoja vairāk par gadu. lai atbalstītu albumu. 2002. gada 4. decembrī Ladytron atgriezās uz [[John Peel show]] un izpildīja ēterā dažas dziesmas, kā &quot;True Mathematics&quot;, &quot;[[Evil]]&quot;, &quot;USA vs. White Noise&quot; un &quot;[[Blue Jeans]]&quot;.

2003. gada 7. oktobrī viņi izdeva kompilācijas albumu ''[[Softcore Jukebox]]'' ierakstu kompānijā Emperor Norton. Bez citu mūziķu dziesmām, kompilācija iekļauj divas viņu dziesmas — singla remikss &quot;[[Blue Jeans]]&quot; pārdēvēts par &quot;Blue Jeans 2.0&quot;, un [[Tweet]] dziesmas &quot;[[Oops (Oh My)]]&quot; kavers.

=== ''Witching Hour'' (2004—07) ===
Ladytron sāka strādāt pie dziesmu demo versijām savam nākamajam albumam uzreiz pēc noslēdzot ''Light &amp; Magic'' tūri ar mājup nākšanas koncertu [[Liverpūle|Liverpūlē]] 2003. gada septembrī. kur viņus atbalstīja [[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]. Dažu mēnešu laikā viņi izplānoja visu ierakstu.

Kad grupa jau bija gatava ierakstīt albumu 2004. gada aprīlī, viņu angļu ierakstu kompānija [[Telsar Records]] bija devies pārvaldē. Viņu amerikāņu ierakstu kompānijai Emperor Norton arī bija problēmas, to nopirka [[Rykodisc]] 2004. gadā un tika slēgta vēlāk tai pat gadā, Rykodisc mantojot tās dziesmu ierakstus. Grupa paziņoja, ka 2004. gada 7. decembrī, ka viņi noslēdza līgumu ar [[Island Records]].

[[Attēls:Ladytron live in Seattle 2006.jpg|thumb|Ladytron uzstājas Sietlā (2006)]]
2004. gadā Ladytron tika pieteikts pasūtījums uzstāties virknē koncertos Ķīnā, ko rīkoja [[Britu konsuls]] kā izstādes tūri. Viņi uzstājās 24. un 25. septembrī [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]], 28. septembrī [[Čuncjina|Čuncjinā]], 6. un 7. oktobrī (dīdžeja sets) [[Šanhaja|Šanhajā]].

Ladytron izlaida savu kritiski uzgavilēto trešo studijas albumu ''[[Witching Hour]]'' 2005. gada 3. oktobrī ierakstu kompānijā [[Island Records]] (Anglija). Albums arī tika izlaists 4. oktobrī Universal Music (Vācija) un [[Rykodisc]] (ASV). Albumu atkārtoti izlaida 2007. gada 5. aprīlī [[Major Records]] (Vācija), 5. oktobrī [[So Sweet Records]] (Anglija), 2011. gada 18. janvārī (ASV)/24. janvārī (Anglija) ierakstu kompānijā [[Nettwerk]]. [[Witching Hour]] tika izlaists kā ierobežota versija ierakstu kompānijās Universal/Island 2 disku komplektu veidā, viens CD un viens uz DVD no Ķīnas tūres videoklipa un 3 muzikālie videoklipi — Once Upon a Time in the East, Ladytron in China, Destroy Everything You Touch, Sugar, Seventeen, [ CID X 8163/8974254]

''[[Witching Hour]]'' tika ierakstīts 2004. gadā ierakstu kompānijā Elevator Studios (Liverpūle, Mersisaida) un to producēja Ladytron un [[Džims Abiss]]. Albuma atskaņošanā piedalījās [[Pops Levijs]] (bass), [[Keits Jorks]] (bungas) un tika izmantotas [[Elektriskā ģitāra|elektriskās ģitāras]] ar grupas īpatnēja atskaņojumu. [[Pitchfork Media]] aprakstīja to kā &quot;kvantu lēciena ierakstu&quot;.

Dziesmas &quot;[[Sugar]]&quot;, &quot;[[Destroy Everything You Touch]]&quot;, &quot;International Dateline&quot;, &quot;Weekend&quot; un &quot;Soft Power&quot; tika izdoti kā singli. &quot;[[Destroy Everything You Touch]]&quot; kļuva par grupas visatpazīstamāko dziesmu.

Bez nevienas ierakstu kompānijas atbalsta, Ladytron izsmeļoši uzstājās tūrē nākamos divus gadus, balsoties uz fanu atbalstu. Viņi uzstājās Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. 2007. gada sākumā pēc [[Trents Reznors|Trenta Reznora]] uzaicinājuma viņi arī atklāja Eiropas šovu [[Nine Inch Nails]].

2006. gadā iznāca ''[[Extended day]]'' — divu disku elektroniskās plates CD/DVD kompilācija, kurā tika iekļauti ekskluzīvi neizlaisti remiksi un angļu B puses, kā arī 35 minūšu DVD bonusā, kas iekļāva 27 minūšu dokumentāciju ar virsrakstu ''Once Upon a Time in the East: Ladytron in China'' pamatā uz 2004. gada tūri Ķīnā. Tajā pašā gadā Ladytron ierakstīja ''[[The Harmonium Sessions]],'' kas iekļāva četras dziesmas no viņu trešā studijas albuma, izpildīts bez pieslēguma.

Ladytron tika vēlāk ierakstu kompānijas Island Records pamesti. Viņi parakstīja līgumu ar [[Nettwerk]] 2007. gada beigās.

=== ''Velocifero'' (2008—09) ===
[[Attēls:Ladytron live in 2009.jpg|thumb|Ladytron uzstājas (2009)]]
2008. gada 2. jūnijā Ladytron izlaida savu ceturto albumu ''[[Velocifero]]'' ierakstu kompānijā Netttwerk. Albuma izpildījuma skaņa kļuva smagāka un tas tika ierakstīts [[Parīze|Parīzē]], kur grupa tika galā ar produkcijas nodevām ar [[Alesandro Kortini]] ([[Modwheelmood]], [[Nine Inch Nails]], [[SONOIO]]) un [[Vicarious Bliss]] (Justice, [[DJ Mehdi]]). Grupa norādīja, ka &quot;velocifero&quot; burtiski nozīmē &quot;ātruma nesējs&quot; un arī ir klasika retro stila [[Skuters|skutera]] nosaukums.

Albums izveidoja trīs singlus — &quot;Ghosts&quot;, &quot;Runaway&quot; un &quot;Tomorrow&quot;. 2008. gada vidū grupa komponēja trīs ekskluzīvus ierakstus spēlei The Sims 3 ar nosaukumiem: &quot;Rockfalls &amp; Estuaries&quot;, &quot;She stepped Out of the Car&quot; un &quot;Young Etruscians&quot;. Šīs dziesmas tika izpildītas [[simlišs]] valodā.

2009. gada 6. aprīlī Nettwerk izdeva remiksu kompilāciju ''[[Velocifero (Remixed &amp; Rare)]]''.

2009. gadā Ladytron devās tūrē uz Ziemeļameriku ar [[The Faint]] un uzstājās divos īpašos koncertos ar [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un ar [[Sidnejas operteātris|Sidnejas operteātri]]. Tajā pašā gadā viņi paziņoja, ka izpildīs atklāšanas aktu priekš [[Depeche Mode]] dažos koncertos Austrumeiropā, bet šie koncerti tika atcelti [[Deivs Gāns|Deiva Gāna]] slimības dēļ.

Tajā pašā gadā Ladytron pašizlaida savu pirmo ētera albumu Live at ''[[London Astoria 16.07.08.]]'' Viņi arī paziņoja, ka producēs dažas dziesmas [[Kristīna Agilera|Kristīnai Agilerai]].

=== ''Best of 00—10'' (2010—11) ===
[[Attēls:Ladytron conference in Mexico (2011).jpg|thumb|Ladytron Meksikā (2011)]]
2010. gada 8. jūnijā [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] albums ''[[Bionic]]'' tika izlaists. Deluxe versija iekļāva divas dziesmas, kuras līdzautors un producents ir Ladytron: &quot;Birds of Prey&quot; un &quot;Little Dreamer&quot; (pēdējais tikai iTunes Store).

Spēles ''[[FIFA 11]]'' videoklipa skaņdarbs iekļāva Ladytron dziesmu &quot;[[Ace of Hz]]&quot;, kas tika izlaists kā digitāls singls 2010. gada 30. novembrī. 2011. gada 11. janvārī grupa izdeva ''[[Ace of Hz]]'' elektroniskās plates [[Mūzikas lejupielāde|mūzikas lejupielādi]], kas sastāvēja no albuma miksa plus 5 remiksiem.

2011. gada 28. martā tika izlaista kompilācija ''[[Best of 00-10]]'', iekļaujot 17 dziesmas uz standarta versijas un 33 dziesmas uz deluxe versijas, plus 80 lapu bukletu. Abas versijas iekļāva divas jaunas dziesmas, &quot;Ace of Hz&quot; un kavera versiju no [[Death in June]] dziesmas &quot;Little Black Angel&quot;.

Arī 2011. gadā Nettwerk atkārtoti izdeva visus savus iepriekšējos albumus un atkārtoti izlaida remiksa kompilāciju ''[[Best of Remixes]]''. Viņi izlaida iTunes videoklipu kompilāciju ''Best of 00-10'' ''Videos'', kas iekļāva deviņus muzikālos videoklipus singliem &quot;[[Playgirl]]&quot;, &quot;[[Blue Jeans]]&quot;, &quot;[[Seventeen]]&quot;, &quot;[[Sugar]]&quot;, &quot;[[Destroy Everything You Touch]]&quot;, &quot;[[Ghosts]]&quot;, &quot;[[Runaway]]&quot;, &quot;[[Tomorrow]]&quot; un &quot;[[Ace of Hz]]&quot;.

Laikā no 2011. gada aprīļa līdz jūlijam, Ladytron uzstājās Austrijā, Ķīnā, Krievijā, [[Somija|Somijā]], Zviedrijā, [[Polija|Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Anglijā]], Īrijā, Ungārijā un Spānijā.

2011. gada 20. decembrī Nettwerk izdeva remiksu kompilācijas ''[[604 (Remixed &amp; Rare)]]'', ''[[Light &amp; Magic (Remixed &amp; Rare)]]'' un ''[[Witching Hour (Remixed &amp; Rare)]]''.

=== ''Gravity the Seducer'' un pārtraukums (2011—2017) ===
Viņu piektais studijas albums ''[[Gravity the Seducer]]'' tika izlaists Anglijā 2011. gada 12. septembrī un Amerikā 13. septembrī.Albums tika ierakstīts laukos [[Kenta|Kentā]] un to producēja grupa un Barnijs Barnikots ([[Arctic Monkeys]], [[Kasabian]], [[Editors]]).

[[Attēls:Ladytron live at Terminal 5, NYC (2011).jpg|thumb|Ladytron uzstājas Terminal 5, Ņujorkā (2011)]]
&quot;Ace of Hz&quot;, kas parādās albumā, bija iepriekš izlaists kā singls no grupas labāko dziesmu kompilācijas ''[[Best of 00-10]]''. Pirmais singls no ''[[Gravity the Seducer]]'' &quot;[[White Elephant]]&quot; tika izdots 2011. gada 17. maijā un tā pavadošais videoklips tika ievietots vietnē [[YouTube]] 2011. gada 26. jūlijā. Grupa izlaida vēl divus singlus &quot;Ambulances&quot; 16. jūnijā un &quot;Mirage&quot; 8. augustā. Muzikālais videoklips dziesmai &quot;Mirage&quot; tika ievietots vietnē YouTube 11. novembrī.

Laikāno 2011. gada septembra līdz decembrim, grupa devās tūrē uz Ameriku, Meksiku, Kanādu, Brazīliju, Taizemi, Indonēziju un Singapūri. Koncertu tūrē Amerikā, grupu Ladytron atbalstīja [[SONOIO]], [[VHS or Beta]] un [[Geographer]].

Skaņdarbs no video spēles ''[[The Sims 3: Supernatural]]'' iekļāva jaunu Ladytron dziesmu &quot;Tesla&quot;.

Izmantojot savu uzvārdu kā skatuves vārdu, Helēna Marnija sāka 2012. gada solo karjeru. Viņa pašizlaida caur PledgeMusic savu debijas solo albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Albums producētja 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņas grupas biedrs [[Daniels Hants]] sadarbībā ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]].

2013. gada 22. februārī grupa izlaida dziesmas &quot;International Dateline&quot; muzikālo videoklipu. Tas tika filmēts 2006. gadā albuma ''[[Witching Hour]]'' ērā, palicis nepabeigts, atkārtoti atklāts un Daniela Hanta pabeigts 2012.galdā.

2013. gada 29. novembrī Ladytron atkārtoti izlaida remiksa albumu ''[[Gravity the Seducer Remixed]]'' — remiksu kolekcija no albuma ''[[Gravity the Seducer]]'' dziesmām.

Ladytron tika iekļauta sadaļā &quot;Atjaunošanās&quot; 2014. gada muzikālajā dokumentālajā filmā ''[[Skaistā Skaņa]].'' Šī dokumentālā filma iekļauj vairākas īsas intervijas ar Danielu Hantu.

2016. gada 18. jūlijā grupa publiskoja savā oficiālajā mājaslapā:&quot;Pēc piecu gadu pārtraukuma, sekojot viņu piektā albuma &quot;''[[Gravity the Seducer]]''&quot; izlaišanas, jauna nodaļa grupas Ladytron stāstā drīz sāksies.

=== Nākamais studijas albums (2018—pašlaik) ===
2018. gada 28. februārī Ladytron paziņoja gaidāmo sesto albumu, viņu jaunā mūzika pēc 7 gadiem, sadarbībā ar PledgeMusic, paredzams izlaist 2018. gada otrajā pusē. Pirms albuma iznāca singli &quot;The Animals&quot;, &quot;The Island&quot; un &quot;Tropic of Capricorn&quot;.

== Blakusprojekti ==
Visi grupas biedri ir iesaistīti vairākos blakusprojektos. Starp citu, tūrēs katrs biedrs spēlē uz dīdžeju seta (solo un ar citiem grupas biedriem) klubos u.c. pasākumos apkārt pasaulei.

Ladytron ir producējuši remiksus daudziem mūziķiem, ieskaitot [[Deivs Gāns|Deivu Gānu]], ''[[Goldfrapp]]'', ''[[Apoptygma Berzerk]]'', ''[[Placebo (mūzikas grupa)|Placebo]]'', ''[[Blondie]]'', ''[[Gang of Four]]'', [[Kristīna Agilera|Kristīni Agileru]], ''[[Bloc Party]]'', ''[[Kings of Conveniece]]'', ''[[Indochine]]'', ''[[She Wants Revenge]]'', ''Simian'', ''[[Nine Inch Nails|Nince Inch Nails]]'', ''[[SONOIO]]'' un ''[[Soulwax]]''.

Izmantojot savu uzvārdu uz skatuves, [[Helēna Mārnija]] pašizlaida savu debija solo albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Augustā albums tika izlaists arī [[Les Disques Du Crepuscule]]. Viņas otrais solo albums ''[[Strange Words and Weird Wars]]'' tika izlaists digitāli 2017. gada 2. jūnijā. Kompaktdisks un divas ierobežotas vinila versijas (viena melna un otra caurspīdīga) tika izlaisti 2017. gada augustā.

[[Attēls:Ladytron in Mexico (2011).jpg|thumb|Ladytron Meksikā 2011. gadā]]
[[Daniels Hants]] strādāja pie vairākām filmām, iekļaujot ''[[Would You Rather]]'', [[Saša Greja]] galvenajā lomā, sadarbībā ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]]. Hants arī producēja Mārnijas albumu ''[[Crystal World]]''. Viņš dibināja grupu Tamoios ar dziedātāju Luisu Majitu un Fernando Rišbīteri 2014. gadā Sanpaulu, Brazīlijā.

Rūbens Vū ir profesionāls [[fotogrāfs]]. Viņš publiskoja attēlu atlasi savā mājaslapā un 2011. gadā izlaida grāmatu ar attēlu kolekciju no ekspedīcijas ar draugu [[Svalbāra|Svalbārā]] tajā pašā gadā.

Hants, Vū un dīdžejs Revo atvēra naktsklubu &quot;Evol&quot; [[Liverpūle|Liverpūlē]] 2003. gada septembrī. 2005. gada septembrī līdzstrādnieki palīdzēja Hantam un Vū un viņi atvēra bāru/restorānu/muzikālu vietu &quot;[[Korova]]&quot; Liverpūlē.

Mira Arojo sadarbojās ar ''John Foxx and the Maths'' dziesmai &quot;Watching a Building on Fire&quot;.

Ladytron tiek ieskaitīti kā producenti un līdzautori papildu dziesmām &quot;Birds of Prey&quot; un &quot;Little Dreamer&quot; no 2011. gada [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] albuma ''[[Bionic]]''.

== Mūzikas stils ==
Viņu radītā skaņa parasti tiek aprakstīta kā [[elektropops]] ar [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jauno vilni]] un [[Šūgeizings|šūgeiza]] ietekmi. Grupa aprakstīja sevis radīto skaņu kā &quot;elektropops&quot;. Ladytron koncentrējās uz balansu starp popmūzikas struktūrām un eksperimentālām skaņām.

Grupas pirmajos gados, Ladytron tika aprakstīti kā [[elektroklešs]] pēc dažu mūzikas žurnālistu viedokļiem, bet viņi noraidīja šo apzīmējumu.&lt;blockquote&gt;Mēs jutāmies salīdzināti ar žilbinošo elektrokleša estētiku, kas bija pilnīga bezsakarība. Mēs bijām pietiekami gudri, ka esot pozicionēti šo viedokļu priekšgalā no preses viedokļa, neraugoties uz mūsu iebildumiem, nozīmētu to, ka mēs ciestu reakciju smagumu, kad tā neizbēgami ieradās. Tomēr, tas vienalga notika, un mēs izdzīvojām.&lt;/blockquote&gt;&lt;blockquote&gt;— Daniels Hants&lt;/blockquote&gt;&lt;blockquote&gt;Mēs vienmēr tikām likti vienā maisā ar grupām, kurām mēs pat tuvu nebijām līdzīgi un bieži starp mums nebija nekā kopīga. Tas bija, kas mums lika justies neērti. Šī iemesla pēc mēs vienkārši mēģinājām izvairīties no jebkāda sakara ar viņiem. Mūsu skaņa nekad nereaģē uz ārējiem elementiem, tā vienmēr ir dabiska un sakņojas pieredzē. &lt;/blockquote&gt;&lt;blockquote&gt;— Helēna Mārnija&lt;/blockquote&gt;Rūbena Vū sakot par jaunā Ladytron viedošanu un procesu:&quot;Mēs sākām rakstīt individuāli. Mēs nekad īsti neesam dzīvojuši tajā pašā pilsētā agrāk. Mēs vienmēr esam bijuši ģeogrāfiski atšķirti [...] Viss vienmēr ir bijis, galvenokārt, par individuālismu un tad mēs pārskatījām visu kopīgi. Mēs vienmēr esam tā strādājuši. Un tas labi kopā saiet ar to, kā mēs rodam mūziku. Mēs nonākam pie kopīga noslēguma un studijā sākam papildināt dziesmas.

== Tūre ==
[[Attēls:Ladytron - Live at The Circus, Helsinki (14 May 2011).jpg|thumb|Ladytron uzstājas festivālā The Circus, Helsinkos 2011. gada 4. maijs]]
Ir bijušas sešas galvenās Ladytron tūres: ''604'' tūre (2001), ''Light &amp; Magic tūre'' (2002—2004), ''Witching Hour tūre'' (2005—2007), ''Velocifero tūre'' (2008—2009), ''Best of 00—10 tūre'' (2011) un ''Gravity the Seducer tūre'' (2011). Pa visiem gadiem viņi devās tūrē [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un Austrālijā.

Grupa uzstājās vairākos mūzikas festivālos, kā La Route du Rock (2001), Reading Festival (2001), Festival Internacional de Benicàssim (2001) un (2005), Coachella Festival (2003) un (2006), Hultsfred Festival (2003), Arvikafestivalen (2003) un (2006), Lowlands Festival (2003), Dot-to-Dot Festival (2005), Pukkelpop (2005), Exit Festival (2005), Creamfields (2007), Electric Picnic (2007), Bonnaroo Festival (2008), Ruisrock Festival (2009), Traffic Festival (2009), Standon Calling Festival (2011), Electrosonic Festival (2009), Ping Gu Valley Festival (2011), Donaufestival (2011), Selector Festival (2011), Hegyalja Festival (2011), Decibel Festival (2011), DeLuna Fest (2011), Zouk Festival (2011).

Kopš ''Light &amp; Magic'' tūres, Ladytron sāka plaši doties tūrē un pievienot tūre biedrus, kas spēlētu basu un bungas. Iepriekšējie tūres biedri iekļauj [[Pops Levijs|Popu Leviju]] (bass ''Light &amp; Magic'' tūrē), Andrea Golcvortija (bass ''Witching Hour'' tūrē) un [[Keita Jorka|Keitu Jorku]] (bungas ''Light &amp; Magic'' un ''Witching Hour'' tūrē).

Grupas, kas sadarbojās tūrēs ar Ladytron iekļauj [[Simian]], [[The Presets]], [[Client]], Phaser, CSS, [[Asobi Seksu]], [[Mount Sims]], [[Crocodiles]], [[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]], [[SONOIO]], [[VHS or Beta]] un Geographer.

''Ladytron'' ir uzstājušies ar tādiem mūziķiem, kā ''Soulwax'' Anglijas tūrē 2001. gadā, ''Björk'' 2003. gadā un ''Goldfrapp'' 2006. gadā. 2007. gada sākumā viņi uzstājās ar ''[[Nine Inch Nails]]'' Eiropas tūrē ar [[Trents Reznors|Trenta Reznora]] uzaicinājumu. 2009. gadā ''Ladytron'' un ''[[The Faint]]'' uzstājās kopā Ziemeļamerikas tūrē.

Grupas ''Ladytron'' pašreizējais aprīkojums sastāv no Korg Delta, ko spēlē Helēna Mārnija, Korg MS-20 spēlē Mira Arojo, Minimoog Voyger spēlē Rūbens Vū, Crumar Srtatus spēlē Daniels Hants un bungu komplektu Billijs Brauns, kurš uzstājās arī Velocifero tūrē. Albuma ''Witching Hour'' tūres sākumā grupa mēdza nosaukt savus vienādos sintezatorus Korg MS-2000B, lai viegli atšķirtu tos: Kleopatra (Mārnijas sint.), Babilona (Arojo sint.), Ulises (Hanta sint.) un Glorija (Vū sint.).

== Diskogrāfija ==

* ''604'' (2001)
* ''Light &amp; Magic'' (2002)
* ''Witching Hour'' (2005)
* ''Velocifero'' (2008)
* ''Gravity the Seducer'' (2011)

== Balvas un nominācijas ==

=== MVPA balva ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Nominētais darbs
!Apbalvojums
!Rezultāts
|-
|2006
|&quot;Destroy Everything You Touch&quot;
|Labākā realizācijas debija
|{{nominēts}}
|}

=== Popjustice Twenty Quid Mūzikas balva ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Nominētais darbs
!Apbalvojums
!Rezultāts
|-
|2003
|&quot;Seventeen&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |Labākais britu popmūzikas singls
|{{nominēts}}
|-
|2006
|&quot;Destroy Everything You Touch&quot;
|{{nominēts}}
|}

== Multivides lietojums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!colspan=4 | Saraksts ar Ladytron dziesmām, kuras tika izmantotas vairākās produkcijās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm2902287/|title=Ladytron|publisher=IMDb.com|accessdate=14 December 2012}}&lt;/ref&gt;
|-
! style=&quot;width:220px;&quot;|Dziesma
! style=&quot;width:200px;&quot;|Produkcija
!width=&quot;80&quot;|Tips
!Gads
|-
|&quot;[[Ace of Hz (song)|Ace of Hz]]&quot;
|''[[FIFA 11]]''
|spēle
|2010
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|&quot;Burning Up&quot;
|''[[Fringe (TV series)|Fringe]]''
|seriāls
|2009
|-
|''[[The Big Short (film)|The Big Short]]''
|filma
|2015
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|&quot;[[Destroy Everything You Touch]]&quot;
|''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]''
|spēle
|2006
|-
|''[[Smiley Face (film)|Smiley Face]]''
|filma
|2007
|-
|''[[One Missed Call (2008 film)|One Missed Call]]''
|filma
|2008
|-
|''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]''
|filma
|2009
|-
|''[[The September Issue]]''
|filma
|2009
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|&quot;Discotraxx&quot;
|''[[Balls of Steel (TV series)|Balls of Steel]]''
|seriāls
|2005
|-
|''[[Plague Town]]''
|filma
|2008
|-
|&quot;Fighting in Built Up Areas&quot;
|''[[Need For Speed: Carbon]]''
|spēle
|2006
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|&quot;[[Ghosts (Ladytron song)|Ghosts]]&quot;
|''[[Need For Speed: Undercover]]''
|spēle
|2008
|-
|''[[The Sims 2: Apartment Life]]''
|spēle
|2008
|-
|''[[The Sims 3]]''
|spēle
|2009
|-
|''[[Kings (U.S. TV series)|Kings]]'' episode 4
|seriāls
|2009
|-
|''[[LittleBigPlanet 2]]''
|spēle
|2011
|-
|&quot;International Dateline&quot;
|''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]''
|filma
|2009
|-
|&quot;Mu-Tron&quot;
|''[[August (2008 film)|August]]''
|filma
|2008
|-
|&quot;[[Playgirl (Ladytron song)|Playgirl]]&quot;
|''[[Picture Claire]]''
|filma
|2001
|-
|&quot;Rockfalls &amp; Estuaries&quot;
|''[[The Sims 3]]''
|spēle
|2009
|-
|&quot;[[Runaway (Ladytron song)|Runaway]]&quot;
|''[[FIFA 09]]''
|spēle
|2009
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|&quot;[[Seventeen (Ladytron song)|Seventeen]]&quot;
|''[[Party Monster (2003 film)|Party Monster]]''
|filma
|2003
|-
|''[[Inspire (fragrance)|Inspire]]'' fragrance advertising
|reklāma
|2008
|-
|&quot;She Stepped Out of the Car&quot;
|''[[The Sims 3]]''
|spēle
|2009
|-
|&quot;[[Sugar (Ladytron song)|Sugar]]&quot; (Jagz Kooner Remix)
|''[[Need For Speed: Carbon]]''
|spēle
|2006
|-
|&quot;Tesla&quot;
|''[[The Sims 3: Supernatural]]''
|spēle
|2012
|-
|&quot;This Is Our Sound&quot;
|''[[Queer as Folk (2000 TV series)|Queer as Folk]]''
|seriāls
|2002
|-
|&quot;Versus&quot;
|''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]''
|filma
|2009
|-
|&quot;Young Etruscians&quot;
|''[[The Sims 3]]''
|spēle
|2009
|}

== Atsauces ==

# Levy, Doug (March 7, 2001). [http://www.mtv.com/news/1441377/ladytron-ride-the-new-new-wave/ &quot;Ladytron ride the new New Wave&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016014756/http://www.mtv.com/news/1441377/ladytron-ride-the-new-new-wave/ |date={{dat|2017|10|16||bez}} }}. [[:en:MTV|MTV]].
# Breihan, Tom (2011. gada 31. marts). [http://pitchfork.com/news/42071-ladytrons-new-album-gravity-the-seducer/ &quot;Ladytron's New Album: Gravity the Seducer&quot;]. [[:en:Pitchfork (website)|Pitchfork]].
# [https://www.residentadvisor.net/news.aspx?id=14115 &quot;Nettwerk will release the synthpop group's next album in September&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016014443/https://www.residentadvisor.net/news.aspx?id=14115 |date={{dat|2017|10|16||bez}} }}. [[:en:Resident Advisor|Resident Advisor]].
# Phares, Heather. [http://www.allmusic.com/album/best-of-00-10-mw0002109337 &quot;Ladytron — Best of 00-10&quot;]. [[:en:AllMusic|AllMusic]].
# [https://books.google.no/books?id=0X81DgAAQBAJ&amp;pg=PT188&amp;lpg=PT188&amp;dq=witch+house+ladytron&amp;source=bl&amp;ots=kjhXzVwL7o&amp;sig=OZ8twGLo06xLmMo8biLdSrk4UXU&amp;hl=sv&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjL-5uS3P_ZAhUHfywKHQbmDtgQ6AEIOTAF#v=onepage&amp;q=witch%20house%20ladytron&amp;f=false &quot;Midnight Cafe&quot;]. Xiphias Press. 2017. gada 24. februāris.
# Krisher, Dan; Schirz, Tiffany (2007. gada novembris). [http://www.rolandus.com/community/insider/article.php?ArticleId=88 &quot;Ladytron On Roland&quot;]. [[:en:Roland Corporation|Roland]].
# Newman, Scott (2010. gada 16. jūnijs). [http://www.voxy.co.nz/entertainment/ladytron-interview-reuben-wu/319/52141 &quot;LADYTRON — An Interview With Reuben Wu&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151124092345/http://www.voxy.co.nz/entertainment/ladytron-interview-reuben-wu/319/52141 |date={{dat|2015|11|24||bez}} }}. Voxy.co.nz. Digital Advance.
# Gourlay, Dorn (2011. gada 8. marts). [http://drownedinsound.com/in_depth/4141859 &quot;DiS meets Ladytron&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003063705/http://drownedinsound.com/in_depth/4141859 |date={{dat|2015|10|03||bez}} }}. [[:en:Drowned in Sound|Drowned in Sound]].
# Pytlik, Mark (2005. gada 22. novembris). [http://www.xlr8r.com/features/2005/11/ladytron-spell-bound &quot;Ladytron: Spell Bound&quot;]. ''XLR8R Magazine''.
# [https://www.youtube.com/watch?v=RS0NGfXSz68 &quot;Brian Eno talks about Ladytron (Luminous Festival 2009 — Sydney Opera House)&quot;]. [[:en:YouTube|YouTube]]. 2009. gada 9. jūlijs.
# Hagen, Carmel (2008. gada 14. decembris). [https://web.archive.org/web/20160531212350/http://formatmag.com/features/ladytron/ &quot;Ladytron&quot;]. ''Format''.
# [https://web.archive.org/web/20121110110351/http://www.blurb.com/bookstore/detail/2274359 &quot;SVALBARD 12-inch version By Reuben Wu — Blurb&quot;].
# [https://archive.today/20120715010614/http://uk.linkedin.com/in/reubenwu &quot;Reuben Wu&quot;]. [[:en:LinkedIn|LinkedIn]]. Arhīvēts no oriģināla 2012. gada 15. jūlijā.
# [https://web.archive.org/web/20110623124111/http://www.technosquirrels.com/bio.php &quot;Techno Squirrels: Bio&quot;]. Techno Squirrels.
# [http://www.linkedin.com/pub/lisa-eriksson/30/702/16b &quot;Lisa Eriksson&quot;]. LinkedIn.
# [https://web.archive.org/web/20010306194647/http://www.invictahifi.co.uk/ladyinfo.html &quot;Home of Ladytronix&quot;]. Archived from [http://www.invictahifi.co.uk/ladyinfo.html the original] on 6 March 2001.
# [https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10 &quot;3/29 — Ladytron — 'Best Of: 00 — 10'&quot;]. ''Nettwerk Press Blog''. 2011. gada 14. februārī.
# [http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html &quot;Videovision: Ladytron interview&quot;]. 2002. gads
# [https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf &quot;The University of Liverpool: Insight Magazine: Autumn 2006&quot;]. Liv.ac.uk. Arhivēts no oriģināla 2014. gada 9.septebrī
# [https://web.archive.org/web/20110303011146/http://www.dailyrecord.co.uk/showbiz/music-news/2008/06/01/60-second-interview-ladytron-s-mira-aroyo-78057-20591556/ &quot;60 second interview: Ladytron's Mira Aroyo&quot;]. [[:en:Daily Record (Scotland)|Daily Record]]. [[:en:Trinity Mirror|Trinity Mirror]]. 2008. gada 1. jūnijs. Arhivēts no oriģināla 2011. gada 3. martā.
# [http://www.rocklistmusic.co.uk/1999.html &quot;Rocklist.net...NME End of Year Lists 1999&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200118055002/http://www.rocklistmusic.co.uk/1999.html |date={{dat|2020|01|18||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk.
# [http://www.rocklistmusic.co.uk/2000.html &quot;Rocklist.net...NME End of Year Lists 2000&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303205439/http://www.rocklistmusic.co.uk/2000.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk.
# [http://www.rocklistmusic.co.uk/2001.html &quot;Rocklist.net...NME End of Year Lists 2001&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160807011924/http://www.rocklistmusic.co.uk/2001.html |date={{dat|2016|08|07||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk.
# [http://www.answers.com/topic/ladytron-1 &quot;Ladytron&quot;]. ''Gale Musician Profiles''. Answers.com.
# [https://web.archive.org/web/20010726134411/http://www.jound.com/will/interviews/ladytron.html &quot;Ladytron&quot;]. Archived from the original on 26 July 2001.
# [https://web.archive.org/web/20180316151803/https://www.chaoscontrol.com/ladytron-2/ &quot;Ladytron — Chaos Control Digizine&quot;]. Chaoscontrol.com
# [http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/2000s/2001/Dec05ladytron/ &quot;Peel Sessions: 05/12/2001 — Ladytron&quot;]. ''bbc.co.uk''. BBC.
# [http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/2000s/2002/Dec04ladytron/ &quot;Peel Sessions: 04/12/2002 — Ladytron&quot;]. [[:en:BBC Radio 1|BBC Radio 1]]. [[:en:BBC Online|BBC Online]].
# [https://web.archive.org/web/20051217114526/http://www.ladytron.com/textsite/news.php &quot;Ladytron&quot;]. Archived from [http://www.ladytron.com/textsite/news.php the original] on 17 December 2005.
# [https://web.archive.org/web/20041206082217/http://www.ladytron.com/news.html &quot;: News :&quot;]. Archived from [http://www.ladytron.com/news.html the original] on 6 December 2004.
# [http://www.metacritic.com/music/witching-hour &quot;Witching Hour — Ladytron&quot;]. [[:en:Metacritic|Metacritic]]. [[:en:CBS Interactive|CBS Interactive]].
# [http://www.abc.net.au/rage/archive/s2045308.htm &quot;r a g e | Pop Levi&quot;]. Abc.net.au. 29 September 2007.
# Pytlik, Mark (4 October 2005). [http://pitchfork.com/reviews/albums/4635-the-witching-hour/ &quot;Ladytron: The Witching Hour&quot;]. [[:en:Pitchfork Media|Pitchfork Media]].
# Rogers, Jude (30 May 2008). [https://www.theguardian.com/music/2008/may/30/popandrock.electronicmusic &quot;Ain't that a kick in the teeth?&quot;]. London: [[:en:Guardian.co.uk|guardian.co.uk]]
# [http://www.side-line.com/news_comments.php?id=21088_0_2_2610_C &quot;Ladytron joins Major Records and Nine Inch Nails on tour&quot;]. ''Side-Line''. 28 February 2007.
# [http://www.ign.com/articles/2007/11/12/ladytron-land-new-label &quot;Ladytron Land New Label — IGN&quot;]
# Weiss, David (1 June 2008). [https://web.archive.org/web/20160304040659/http://www.emusician.com/remixmag/artists_interviews/musicians/remix_layer_cake/index.html &quot;Ladytron | Layer Cake&quot;]. [[:en:Electronic Musician|Electronic Musician]]. [[:en:NewBay Media|NewBay Media]].
# [http://blastmagazine.com/the-magazine/entertainment/new-ladytron-record-brings-fans-up-to-speed/ &quot;New Ladytron record brings fans up to speed&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121110110354/http://blastmagazine.com/the-magazine/entertainment/new-ladytron-record-brings-fans-up-to-speed/ |date={{dat|2012|11|10||bez}} }}. 2 June 2008.
# Raggett, Ned (27 February 2009). [https://web.archive.org/web/20181021024644/https://www.thegamereviews.com/article-1126-Interview-Ladytron.html &quot;Interview: Ladytron —&quot;]. The Game Reviews.
# [https://web.archive.org/web/20180715041030/http://wiki.thesimsresource.com/index.php?title=Song_List &quot;Song List&quot;]. ''The Sims 3 Wiki''.
# Neyland, Nick (6 February 2009). [http://www.prefixmag.com/news/ladytron-and-the-faint-co-headlining-north-america/25831 &quot;Ladytron and the Faint Co-Headlining North American Tour&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090209195130/http://www.prefixmag.com/news/ladytron-and-the-faint-co-headlining-north-america/25831 |date={{dat|2009|02|09||bez}} }}. Prefix.
# [http://www.synthtopia.com/content/2009/03/26/brian-eno-curating-sydney-music-fest/ &quot;Brian Eno Curating Sydney Music Fest&quot;]. ''Synthtopia''. 26 March 2009.
# Raggett, Ned (23 April 2009). [https://web.archive.org/web/20100222094042/http://www.ocweekly.com/2009-04-23/music/ladytron &quot;Ladytron May Be Dark and Moody, But Don't Call Them Goth&quot;]. [[:en:OC Weekly|OC Weekly]]. [[:en:Village Voice Media|Village Voice Media]]
# [https://web.archive.org/web/20141215081000/http://nettskinny.com/story/20110329/best-ladytron-00-10-available-now &quot;'Best of Ladytron: 00-10' Available Now&quot;]. ''Nettwerk Press Blog''. 29 March 2011.
# [http://www.myspace.com/ladytron/blog/542898410 &quot;Best of Videos 00-10 Out Today on iTunes van Ladytron op Myspace&quot;]. Myspace.com.
# [http://www.last.fm/music/Ladytron/+events/2011 &quot;Ladytron's Concert Listing&quot;]
# [https://web.archive.org/web/20120419022538/http://nettskinny.com/story/20110404/ladytron-announces-studio-album-gravity-seducer-set-release-sept-13th &quot;Ladytron Announces Studio Album, 'Gravity The Seducer'; Set For Release Sept. 13th | Nettwerk Press Blog&quot;]. Nettskinny.com.
# [https://itunes.apple.com/gb/album/ambulances-single/id438714481 &quot;Ambulances — Single by Ladytron&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305110021/https://itunes.apple.com/gb/album/ambulances-single/id438714481 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. iTunes Store UK. [[Apple Inc.]]
# [https://itunes.apple.com/gb/album/mirage-single/id438977565 &quot;Mirage — Single by Ladytron&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305022726/https://itunes.apple.com/gb/album/mirage-single/id438977565 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. [[iTunes Store]] UK. [[Apple Inc.]]
# [http://simsvip.com/?p=14097 &quot;The Sims 3 Supernatural Soundtrack&quot;]. 7 August 2012.
# [https://www.facebook.com/ladytron/posts/464939400238399 &quot;Ladytron's Facebook page&quot;]
# [http://www.recordstoreday.com/SpecialRelease/6425 &quot;RECORD STORE DAY — SpecialRelease&quot;]
# [https://web.archive.org/web/20170826151917/http://www.ladytron.com/?p=181 &quot;2016 NEWS&quot;]
# [https://web.archive.org/web/20180406092324/https://www.pledgemusic.com/projects/ladytron &quot;Ladytron: New Album on PledgeMusic&quot;]
# [https://web.archive.org/web/20121002150229/http://www.outlar.com/artist.php?id=517 &quot;Revo DJ — Electro, Punk, Techno&quot;]
# [https://www.theguardian.com/urbanundiscovered/liverpool-korova &quot;Profile: Liverpool Korova — Urban Undiscovered&quot;] ''The Guardian''. London. 2 March 2009.
# Laurence, Alexander (19 June 2008).[http://portable-infinite.blogspot.com/2008/06/ladytron-interview-2008.html &quot;Ladytron Interview 2008&quot;]. ''The Portable Infinite blog''.
# [https://web.archive.org/web/20161014010348/http://jonnyabrams.blogspot.com/2011/08/interview-ladytron.html &quot;ROCKSUCKER: Interview: Ladytron&quot;] Jonnyabrams.blogspot.com. 19 August 2011.
# [https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/ &quot;Interview: Ladytron's Reuben Wu — Shanghai — Shanghai Blogs Blog — City Weekend Guide&quot;]
# [http://www2.citypaper.com/music/story.asp?id=8221 &quot;Fashion Don'ts: Liverpool's Ladytron Clashes with Electroclash — Baltimore City Paper&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130528014612/http://www2.citypaper.com/music/story.asp?id=8221 |date={{dat|2013|05|28||bez}} }}
# [https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259 &quot;Artist Details&quot;] Korg. Archived from [http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259 the original] on 2 January 2010.
# [https://www.imdb.com/name/nm2902287/ &quot;Ladytron&quot;] IMDb.com.

== Ārējās vietnes ==

* [http://www.ladytron.com/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UCY6iwVgOWuB58sj8zwDbpGQ/featured Ladytron YouTube kanāls]
{{atsauces}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Anglijas sintpopa grupas]]
[[Kategorija:Skotijas cilvēki]]</text>
      <sha1>fwhti4dutpuyakzsrlvtzsel76hx734</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mira Arojo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401043</id>
    <revision>
      <id>4540475</id>
      <parentid>4163465</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12415" sha1="foguu38w7c09rnfzztqyqfhhyzxc7s5" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solo_singer
| Vārds = Mira Arojo
| Vārds_orig = ''Mira Aroyo''
| Attēls = Mira Aroyo at Ottawa Bluesfest in 2008.jpg
| Att_izm = 260px
| Ainava = 
| Apraksts = Mira Arojo skatās ārpus skatuves Otavas blūza festivālā 2008. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1977|07|11}}
| Vieta_dz = [[Sofija]], {{BUL}}
| Vieta = 
| Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]
| Nodarbošanās = [[Mūziķis|Mūziķe]], [[diskžokeja]], [[ģenētiķe]]
| Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]]
| Gadi = 1999—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Nettwerk]]''
| Darbojies_arī = ''[[Ladytron]]''
| Mlapa = {{URL| www.ladytron.com}}
| Dzimums = S
}}
'''Mira Arojo''' ({{val|bg|Мира Аройо}}; dzimusi 1977. gada 11. jūlijā) ir [[bulgāri|bulgāru]] [[mūziķe]], zināma, kā sekundārā vokāliste, viena no [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupas ''[[Ladytron]]'' taustiņinstrumentālistēm un dziesmu autorēm, kā arī [[diskžokeja]]. Viņa raksta un dzied dziesmas grupā ''Ladytron'' [[bulgāru valoda|bulgāru valodā]] un [[angļu valoda|angļu valodā]]. Pirms kļūt par profesionālu mūziķi, Arojo studēja [[Oksfordas Universitāte]]s [[Ģenētika]]s fakultātē, kur ieguva doktora grādu.

== Biogrāfija ==
Mira Arojo piedzima 1977. gadā Sofijā, Bulgārijā un ir bulgāru ebreju izcelsmes. Arojo pārcēlās ar savu ģimeni uz [[Izraēla|Izraēlu]], kad viņai bija 10 gadu, pēc tam uz [[Apvienotā Karaliste|Angliju]].

Pirmais muzikālais instruments, ko Arojo spēlēja, bija [[ģitāra]]. Kad viņa bija jaunāka, viņa spēlēja [[Akordeons|akordeonu]]. Lai arī viņas vecāki bija piesardzīgi attiecībā uz viņas lēmumu tiekties pēc mūzikas, Arojo vecāki tomēr bija atbalstoši un cienīja viņas lēmumu.

== Karjera ==

=== Zinātniskā karjera ===
Pabeidzot savu bakalaura izglītību, Arojo turpināja pēcdiploma pētījumus [[Ģenētika|ģenētikā]]; viņa bija Dr. Fila. studente molekulārās ģenētikas nodaļā, bioķīmijas katedrā [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], kur viņas pasniedzēji bija Dr. Fransuā Ksavjē Bars un profesors Deivids J. Šerats. 2003. gadā bioķīmijas katedra norādīja, ka Arojo bija pēcdiploma ģenētiķis un atzina viņas mūzikas grupas otro albumu ''Light &amp; Magic''.

Pretēji saviem apgalvojumiem, ka viņa ieguva doktora grādu ap 2002. gadu (tomēr tika arī apgalvots, ka vēl 2008. gadā viņa joprojām bija doktora grāda kandidāts), Arojo pameta zinātni un savu doktorantūras programmu pirms tās pabeigšanas un absolvēšanas. Intervijā ''[[The Sunday Mail]]'' viņa paskaidroja:&quot;Mums visiem bija darbs, kad sākām Ladytron, tad pamazām mēs pametām tos. Es biju ģenētiķis, kas apguva doktorantūru un sapratu, ka laboratorijas darbs nav domāts man. Mēs darbojāmies Ladytron tai pat laikā un es izbaudīju to vairāk. Tas bija vienkāršāk un daudz jautrāk.&quot; Vēlākā intervijā, kad tika jautāts:&quot;Acīmredzot jūs tikāt uzņemti kā doktorants Oksfordā. Izskatās pēc ļoti prestiža posta. Vai jums ir bijušas šaubas par akadēmijas pamešanu dēļ Ladytron?&quot; Arojo atbildēja:&quot;Jā. Pirmos trīs gadus būdama muzikālajā grupā Ladytron, es izvērtēju abus variantus, kamēr kļuva acīmredzams, ka es varētu kompromitēt abus, ja es turpinātu tā darīt. Es biju jauna un toreiz man bija daudz aizraujošāk ceļot pa pasauli, spēlējot mūziku.&quot;

=== Muzikālā karjera ===
1999. gada vasarā Liverpūles producenti un diskžokeji - Daniels Hants un Rubens Vū, iepazinās ar studentēm - Helēnu Marniju (caur vairākiem diskžokeju koncertiem) un Miru Arojo (caur savstarpēju draugu). Tā, kā visiem bija līdzīgas intereses mūzikā, viņi izveidojas [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupu [[Ladytron]] tajā pašā gadā. Kopš tā laika Arojo ir grupas sekundārā dziedātāja, kā arī spēlē [[Sintezators|sintezatorus]] un piedalās dziesmu vārdu rakstīšanā.

Arojo sadarbojās arī ar indīpopa grupu The Projects. Dziesmā &quot;Don't Eat Meat&quot; Mira bija vokāliste. Vēl viņa sadarbojās ar [[Džons Foks|John Foxx &amp; The Maths]] dziesmai &quot;Watching a Building on Fire&quot;.

== Personīgā dzīve ==
Arojo ir precējusies ar fotogrāfu Hariju Hardiju kopš 2010. gada. 2011. gadā tika paziņots, ka Arojo palika stāvoklī. Tiešām, 2012. gada 23. februārī Arojo dzemdēja meitu ar vārdu Noa. Pašlaik viņa dzīvo [[Londona|Londonā]].

Arojo is [[Pescetarisms|pescetariāte]] un dzīvnieku tiesību aizstāve.

Arojo interesējas par arhitektūru un prezentēja 15 minūšu īsu filmu ar virsrakstu ''The Folly'', kura ir par &quot;vecas dāmas kotedžu, kurai jāpielāgojas attālinātajai apkārtnei, viņai arvien novecojot&quot;.

== Instrumenti ==
Kad Ladytron uzstājas, Mira Arojo spēlē sintezatorus un dažreiz dzied. Viņas primārais sintezators ir [[Korg MS-20]], kuru viņa izmanto kopš grupas pirmsākumiem.

Grupai uzstājoties, Arojo spēlēja šādus instrumentus:

* [[Korg MS-20]], Jen SX-1000, stilofons, Speak &amp; Spell (''604'' tūre);
* [[Korg MS-20]], [[Roland Juno 6]] (''Light &amp; Magic'' tūre);
* [[Korg MS-20]], [[Korg MS2000B]] (''Witching Hour'' and ''Velocifero'' tūres);
* [[Korg MS-20]], (''Best of 00-10'' and ''Gravity the Seducer'' tūres).

Albuma ''Witching Hour'' tūres sākumā, Ladytron mēdza saviem četriem identiskajiem sintezatoriem [[Korg MS2000B]] dot savus nosaukumus, lai tos vieglāk varētu uzstādīt uz skatuves. Miras sintezatora nosaukums bija Babilonija.

== Diskogrāfija ==

=== Ladytron ===

* ''[[604 (albums)|604]]'' (2001)
* ''[[Light &amp; Magic]]'' (2002)
* ''[[Witching Hour]]'' (2005)
* ''[[Velocifero]]'' (2008)
* ''[[Gravity the Seducer]]'' (2011)
* ''[[Gravity the Seducer Remixed]]'' (2013)

== Atsauces ==

# Pompor, Paris (25 September 2008). [http://www.smh.com.au/articles/2008/09/25/1222217414546.html?page=fullpage &quot;Ladytron - Gig Reviews&quot;]. ''Sydney Morning Herald''. Fairfax Media.
# [https://web.archive.org/web/20190121064047/http://www.beastnation.com/east-tunes/ladytrons-mira-aroyo-on-bulgarian-chalga-music/ &quot;Ladytron's Mira Aroyo on Bulgarian Chalga Music&quot;].  ''BEAST Magazine''.
# [https://web.archive.org/web/20111007155825/http://www.beatportal.com/feed/item/taste-test-mira-ladytron/ Beatport Live presents Ladytron’s Mira Aroyo | Beatportal]
# [http://www.rolandus.com/community/insider/article.php?ArticleId=88 &quot;Insider: Ladytron&quot;]. Roland U.S.
# Lai, Chi Ming (4 March 2011). [https://web.archive.org/web/20140314175355/http://www.electricity-club.co.uk/ladytron-interview/ &quot;An Interview with Ladytron's Mira Aroyo&quot;]. The Electricity Club. Archived from [http://www.electricity-club.co.uk/ladytron-interview/ the original] on 14 March 2014.
# Hanman, Natalie (3 August 2007). [https://www.theguardian.com/technology/2007/aug/03/news.interviews &quot;&quot;I love technology that simplifies my life&quot;&quot;]. ''The Guardian''.
# Cadden, Avril. [https://web.archive.org/web/20110303011146/http://www.dailyrecord.co.uk/showbiz/music-news/2008/06/01/60-second-interview-ladytron-s-mira-aroyo-78057-20591556/ &quot;60 second interview: Ladytron's Mira Aroyo&quot;]. ''Sunday Mail''. Archived from the original on March 3, 2011.
# Perry, Andrew (5 December 2002). [https://www.telegraph.co.uk/culture/music/rockandjazzmusic/3586680/In-a-league-of-their-own.html &quot;In a league of their own&quot;]. ''The Telegraph''.
# [https://web.archive.org/web/20140314194256/http://www.cnrs-gif.fr/cgm/barre/index_gb.html &quot;F.-X. Barre's lab&quot;]. Centre de Génétique Moléculaire, Centre National de la Recherche Scientifique.
# [https://web.archive.org/web/20160304061513/http://www.bioch.ox.ac.uk/graduate/DPhilSymposium00.html#Aroyo &quot;2000 D.Phil. Symposium Programme and Abstracts - Mira Aroyo&quot;]. Department of Biochemistry, University of Oxford.
# [https://web.archive.org/web/20180825191113/https://www.bioch.ox.ac.uk/aspsite/index.asp?pageid=600 &quot;Prof David Sherratt Page&quot;]. Department of Biochemistry, University of Oxford.
# [https://web.archive.org/web/20180703074321/http://www2.bioch.ox.ac.uk/sherrattlab/ &quot;Sherratt Lab&quot;]. Department of Biochemistry, Oxford.
# [https://web.archive.org/web/20070710051808/http://www.bioch.ox.ac.uk/newsletter/PDF/adminjanuary2003.pdf &quot;Department of Biochemistry - Admin &amp; Adverts January 2003&quot;]. Archived from the original on July 10, 2007.
# [https://www.theguardian.com/culture/2002/nov/29/artsfeatures5 &quot;Home entertainment: Ladytron&quot;]. ''The Guardian''.
# Matich, Thomas (10 June 2008). [https://web.archive.org/web/20140314174812/http://www.realdetroitweekly.com/detroit/ladytron/Content?oid=1203774 &quot;She Blinded Me with Science&quot;]. Real Detroit Weekly. Archived from [http://www.realdetroitweekly.com/detroit/ladytron/Content?oid=1203774 the original] on 14 March 2014.
# [https://web.archive.org/web/20110303011146/http://www.dailyrecord.co.uk/showbiz/music-news/2008/06/01/60-second-interview-ladytron-s-mira-aroyo-78057-20591556/ &quot;60 second interview: Ladytron's Mira Aroyo&quot;]. ''The Daily Record''. Archived from the original on March 3, 2011.
# Ng, Peter Quincy (23 March 2011). [https://web.archive.org/web/20181218042852/http://swedeandsour.tumblr.com/post/4045975462/mira-aroyo-ladytron-march-23-2011-interview &quot;Mira Aroyo (Ladytron) - March 23, 2011 - Interview&quot;].
# [https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10 &quot;3/29 – Ladytron – 'Best Of: 00 – 10'&quot;]. ''Nettwerk Press Blog''. 14 February 2011.
# [http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html &quot;Videovision: Ladytron interview&quot;]. 2002.
# [http://www.myspace.com/letsgetstatic THE PROJECTS | Gratis muziek, tourneedata, foto's, video's]
# [https://www.youtube.com/watch?v=-MhK4IFrfZk The Projects - Don't Eat Meat - YouTube]
# Bedales Association. [https://web.archive.org/web/20110928030620/http://www.bedales.org.uk/media/37/1837-bedales-newsletter-2011-lores.pdf &quot;Bedales Association and Old Bedalian Newsletter 2011 (PDF page 40)&quot;]. Archived from [http://www.bedales.org.uk/media/37/1837-bedales-newsletter-2011-lores.pdf the original](PDF) on 28 September 2011.
# Forsyth, Brennan (15 October 2011). [https://web.archive.org/web/20140314194807/http://www.rhythmscene.com/2011/10/ladytron-wraps-their-tour-in-miami/ &quot;Ladytron Wraps Their Tour in Miami&quot;]. Rhythm Scene. Archived from [http://www.rhythmscene.com/2011/10/ladytron-wraps-their-tour-in-miami/ the original] on 14 March 2014.
# [https://web.archive.org/web/20130903011018/http://www.bedales.org.uk/media/34/14834-bedales-association-and-old-bedalian-newsletter-2013.pdf &quot;Bedales Association and Old Bedalian Newsletter 2013&quot;]. Bedales Schools. 2013. Archived from [http://www.bedales.org.uk/media/34/14834-bedales-association-and-old-bedalian-newsletter-2013.pdf the original] (PDF) on 2013-09-03.
# &quot;stonebanks&quot; (22 March 2013). [https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/ &quot;Interview: Ladytron's Reubun Wu&quot;]. City Weekend Guide.
# Morley, Cat (13 September 2008). [https://web.archive.org/web/20190121010743/https://www.cutoutandkeep.net/snippets/issue11/ladytron &quot;Electropop Band Ladytron Tell Us What's Really on Their Mind&quot;]. Cut Out + Keep.
# [https://web.archive.org/web/20190121010853/https://www.viva.org.uk/what-we-do/celebrity-supporters/mira-aroyo &quot;Mira Aroyo&quot;]. [[:en:Vegetarians' International Voice for Animals|Viva! Activists]].
# [http://www.ucl.ac.uk/urbanlab-archive/en2/index.php?page=1.3.0&amp;listnumber=1&amp;getlistarticle=145&amp;listrange=archive &quot;Architecture of Re-assurance&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160915204335/http://www.ucl.ac.uk/urbanlab-archive/en2/index.php?page=1.3.0&amp;listnumber=1&amp;getlistarticle=145&amp;listrange=archive |date={{dat|2016|09|15||bez}} }}. University College London.
# [http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259 Aroyo's Korg MS2000B] [https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259 Archived] 2010-01-02 at the [[:en:Wayback Machine|Wayback Machine]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Arojo, Mira}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sofijā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>foguu38w7c09rnfzztqyqfhhyzxc7s5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Hants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401074</id>
    <revision>
      <id>4540485</id>
      <parentid>4526294</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4145" sha1="9rooc1sa6qt926wx6af6xc0rb65hqva" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = non_vocal_instrumentalist
| Vārds = Daniels Hants
| Vārds_orig = ''Daniel Hunt''
| Attēls = Daniel Hunt in Mexico 2011.jpg
| Apraksts = Daniels Hants Meksikā 2011. gadā
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|07|25}}
| Vieta = [[Liverpūle]], Anglija
| Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]
| Nodarbošanās = [[Mūziķis]], [[komponists]], [[dziesmu autors]], [[mūzikas producents|producents]]
| Instrumenti = [[Sintezators]], [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[atbalsta vokāls]]
| Gadi = 1990tie - pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Nettwerk]]
| Darbojies_arī = [[Ladytron]], [[Helēna Marnija|Marnija]], [[Pink Industry]], [[Venini]], Jules Verne
| Mlapa = {{URL|danieliv.com}} 
{{URL|ladytron.com}}
}}'''Daniels Hants''' ir angļu mūziķis, [[dziesmu autors]] un [[Mūzikas producents|producents]]. Viņš ir [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupas [[Ladytron]] līdzdibinātājs, galvenais dziesmu autors un producents. 

== Biogrāfija ==
Viņš iepazinās ar [[Rubens Vū|Rubenu Vū]] [[Liverpūle|Liverpūlē]] 1995. gadā un izveidoja grupu [[Ladytron]] ar viņu 1999. gadā kopā ar [[Mira Arojo|Miru Arojo]] un [[Helēna Marnija|Helēnu Marniju]].

2003. gadā viņš izveidoja klubu Liverpūlē &quot;Evol&quot; un vēlāk sadarbojās pilsētā 2005. gadā slavenajā bārā &quot;[[Korova]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/views/liverpool-columnists/echo-columnists/2008/04/25/ladytron-s-tour-de-force-100252-2816956/
https://en.wikipedia.org/wiki/Liverpool_Echo|title=Wright, Jade|last=|first=|access-date=|date=(2008-04-25).}}&lt;/ref&gt; Papildus grupai, viņš uzstājas arī kā diskžokejs pa visu pasauli gan solo, gan ar citu grupu biedriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron|title=Interview|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://archive.today/20130105070608/http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron/|archivedate={{dat|2013|01|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš dziedāja Ladytron dziesmās &quot;International Dateline&quot; un &quot;Versus&quot;.

Viņš ir bijis producents citiem mūziķiem - [[Kristīna Agilera|Kristīnai Agilerai]], Marinai Gasolīnai un Niue, un remiksejā [[Deivs Gāns|Deiva Gāna]], [[Soulwax]], [[Placebo (mūzikas grupa)|Placebo]], [[Simian]], [[Pols Velers|Pola Velera]] un [[Blondie]] dziesmas.

Viņš strādāja pie vairākām filmām, tai skaitā &quot;Would You Rather&quot;, [[Saša Greja]] galvenajā lomā, sadarbībā ar islandiešu draugu [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]]. Hants pievienojās grupai [[Pink Industry]] kā ģitārists viņu pirmajā koncertā pēc 25 gadu pauzes 2012. gada janvārī Sanpaulu, Brazīlijā.

Hants producēja Ladytron biedres [[Helēna Marnija|Helēnas Marnijas]] debija albumu [[Crystal World]], kas tika izlaists 2013. gadā. Viņš pašlaik producē gaidāmo sesto Ladytron albumu un strādā pie citiem nesaistītiem projektiem.

2016. gadā viņš līdzproducēja grupas [[Lush]] labumu ''[[Blind Spot (EP)]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://consequenceofsound.net/2016/02/lush-announce-blind-spot-ep-share-out-of-control-song-and-video-watch/
https://en.wikipedia.org/wiki/Consequence_of_Sound|title=Geslani, Michelle|last=|first=|access-date=|date=(19 February 2016)}}&lt;/ref&gt;

== Instrumenti ==

* [[Roland SH-09, Crumar]] Stratus (604 tūre);
* [[Sequential Circuits]] Pro-One, [[Korg]] Delta, [[Roland SH-09]] (Light &amp; Magic tūre);
* [[Vox Phantom Six Strings ģitāra]], Roland SH-09, [[Korg]] [[MS200B]] (''Witching Hour'' tūre);
* [[Vox Phantom Six Strings ģitāra]], Roland SH-201, Korg MS2000B (Velocifero tūre);
* [[Crumar]] Stratus (Best of 00-10 un Gravity the Seducer tūres).

== Diskogrāfija ==

=== Ladytron ===

* ''[[604 (albums)|604]]'' (2001)
* ''[[Light &amp; Magic]]'' (2002)
* ''[[Witching Hour]]'' (2005)
* ''[[Velocifero]]'' (2008)
* ''[[Gravity the Seducer]]'' (2011)

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Hants, Daniels}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>9rooc1sa6qt926wx6af6xc0rb65hqva</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūbens Vū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401078</id>
    <revision>
      <id>4540503</id>
      <parentid>4526898</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5559" sha1="5eqr4sejupf9vgv25ao571d71ptl6cw" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = non_vocal_instrumentalist
| Vārds = Rūbens Vū
| Vārds_orig = ''Reuben Wu''
| Attēls = Reuben Wu 2009-04-03.jpg
| Apraksts = Vū uzstājas The Metro, Čikāgā, IL 2009. gada aprīlī.
| Dz_vārds = Rubens Vū
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|6}}
| Vieta = [[Liverpūle]], Anglija
| Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]
| Nodarbošanās = [[Fotogrāfs]], [[mūzikas direktors]], [[mūziķis]], [[rūpnieciskais dizaineris]]
| Instrumenti = [[Sintezators]]
| Gadi = 1990tie - pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Nettwerk]]
| Darbojies_arī = [[Ladytron]]
| Mlapa = {{URL|www.reubenwu.com}}&lt;div&gt;[http://www.ladytron.com/ www&lt;wbr /&gt;.ladytron&lt;wbr /&gt;.com]&lt;/div&gt;
}}'''Rūbens Vū''' (dzimis 1975.g.) ir fotogrāfs, mūzikas direktors, mūzikas producents un [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupas [[Ladytron]] biedrs. Viņš šajā grupā ir [[tastatūrists]], [[dziesmu autors]] un [[mūzikas producents|producents]].

== Biogrāfija ==
Dzimis Liverpūlē, Vū uzauga Anglijas ziemeļrietumos un studēja [[Rūpnieciskais dizains|rūpniecisko dizainu]] [[Šelfīldas halema universitāte|Šelfīldas Halema universitātē]]. Viņš iepazinās ar [[Daniels Hants|Danielu Hantu]] Liverpūlē 1994. gadā, abi dibinot mūzikas grupu [[Ladytron]] kopā ar [[Mira Arojo|Miru Arojo]] un [[Helēna Mārnija|Helēnu Mārniju]].

1997. gadā Rūbens Vū absolvēja&lt;ref name=&quot;blurb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.blurb.com/bookstore/detail/2274359|title=SVALBARD 12 inch version By Reuben Wu|publisher=Blurb.com|access-date=2013-03-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121110110351/http://www.blurb.com/bookstore/detail/2274359|archivedate=2012-11-10}}&lt;/ref&gt; un pabeidza maģistratūras programmu 1998. gadā Liverpūles universitātē, pirms sāka strādāt par rūpniecisko dizaineri, līdz kļuva par pilna laika grupas biedru 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.core77.com/reactor/designer_downtime2.html|title=Designer Downtime|publisher=Core77.com|access-date=2013-03-19}}&lt;/ref&gt; Vū ar roku uzzīmēja vāka dizainu grupai Ladytron pirmajam Anglijas versijas albumam ''[[604 (albums)|604]]'' un sāka dokumentēt savus ceļojumus grupas tūrē, fotografējot. Viņa vizuālās mākslas karjera sākās 2012. gadā, kad grupa paņēma pārtraukumu un tad mūziķis varēja pilnībā koncentrēties uz savu radošo produkciju.&lt;ref name=&quot;LiverpoolEcho&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/whats-on/find-things-to-do/ladytrons-tour-de-force-3489603/|title=Ladytron’s tour de force|last=Wright|first=Jade|publisher=[[Trinity Mirror]]|website=[[Liverpool Echo]]|access-date=30 May 2013|date=2008-04-25}}&lt;/ref&gt; Vū kopš tā laika ir radījis māksliniecisku saturu kompānijām [[General Electric]], [[Apple Inc.|Apple]] &quot;Shot On iPhone&quot; kampaņai, [[Jaguar Land Rover]], [[Google]], [[Interscope Records|Interscope]] u.c.

Rubens Vū un Daniels Hants dibināja naktsklubu Liverpūlē &quot;[[Evol]]&quot; 2003. gadā un bāru &quot;[[Korova]]&quot; 2005. gadā.

Vū producēja un bija līdzautors divām dziesmām &quot;Birds of Prey&quot; un &quot;Little Dreamer&quot; [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] 2010. gada albumā ''[[Bionic]]''.

2017. gadā Vū nofotografēja mākslas darbu [[Zedd]]a un [[Alesija Kara|Alesijas]] dubultā platīna singlam &quot;[[Stay (Zedd un Alesijas Karas dziesma)|Stay]]&quot;, arī Zedda un [[Liams peins|Liama Peina]] singlam &quot;[[Get Low]]&quot; sadarbībā ar Samuēlu Burdžesu-Džonsonu.

== Instrumenti ==
Grupas [[Ladytron]] koncertu laikā, Rūbens Vū spēlē sintezatorus. [[Korg MS-10]] bija viņa primārais sintezators pirmajās četrās Ladytron tūrēs.

Vū grupas koncertos spēlēja sekojošus instrumentus:

* [[Korg MS-10]], Roland SH-2 (''604'' tūrē);
* [[Korg MS-10]], [[microKorg]] (''Light &amp; Magic'' tūrē);
* [[Korg MS-10]], [[Korg MS2000]]&lt;nowiki/&gt;B (''Witching Hour'' tūrē);
* [[Korg MS-10]], [[Korg MS2000]]&lt;nowiki/&gt;B, Minimoog Voyager (''Velocifero'' tūrē);
* [[Minimoog Voyager]] (''Best of 00-10'' un ''Gravity the Seducer'' tūrēs).

Albuma Witching Hour tūres sākumā grupas Ladytron biedri mēdza nosaukt savus četrus indentiskos sintezatorus Korg MS2000B, lai tos būtu vieglāk uzstādīt uz skatuves. Vū MS2000B sintezatora iesauka bija Glorija.

== Diskogrāfija ==

=== Ladytron ===

* ''[[604 (albums)|604]]'' (2001)
* ''[[Light &amp; Magic]]'' (2002)
* ''[[Witching Hour]]'' (2005)
* ''[[Velocifero]]'' (2008)
* ''[[Gravity the Seducer]]'' (2011)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.reubenwu.com/ Reuben Wu's Official Website]
* [https://www.instagram.com/itsreuben/ Reuben Wu's Official Instagram]
* [http://thephotographicjournal.com/interviews/reuben-wu/ Interview with The Photographic Journal]
* [https://web.archive.org/web/20160616022102/http://www.nationalgeographic.com/photography/proof/2016/06/lighting-the-night-sky National Geographic: Surreal Desert Landscapes Painted on a Canvas Made of Sky]
* [https://web.archive.org/web/20180303103104/http://blog.instagram.com/post/142124754222/160402-itsreuben The Adventure Photography of Ladytron Co-Founder Reuben Wu]
* {{Discogs artist}}Discogs
{{sisterlinks-inline}}
* [http://blog.iso50.com/27666/weekend-inspiration-reuben-wu/] ISO50 feature on Reuben Wu's photography

{{DEFAULTSORT:Vū, Rūbens}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mērzisaidā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Skotijas cilvēki]]</text>
      <sha1>5eqr4sejupf9vgv25ao571d71ptl6cw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ailīna Betsija Trenmere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406294</id>
    <revision>
      <id>4540501</id>
      <parentid>3573073</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3745" sha1="nsu7u6e32vjkp9usb0pi67ak9ow0vzz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ailīna Betsija Trenmere
|     vārds_orig = ''Eileen Betsy Tranmer''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1910
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Ziemeļjorkšīra|Skarboro}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1983
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 26
|        m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Austrumsaseksa}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{GBR}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]], [[klarnete|klarnetiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Ailīna Betsija Trenmere''' ({{val|en|Eileen Betsy Tranmer}}); {{dat|1910|5|5|N}} [[Skarboro]] — {{dat|1983|9|26|N}} [[Austrumsaseksa]]) bija [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (1950), daudzkārtējā Lielbritānijas sieviešu šaha čempione, kā arī pazīstama [[klarnete|klarnetiste]].

== Biogrāfija ==
No 1940. gadu beigām līdz 1960. gadu sākumam bijusi viena no vadošajām Anglijas šahistēm. Četras reizes uzvarējusi Lielbritānijas sieviešu šaha čempionātos (1947, 1949, 1953, 1961).&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.saund.co.uk/britbase/britchamps.html|title=John Saunders's Chess Pages: British Chess Champions, 1904 to present|website=www.saund.co.uk}}&lt;/ref&gt; Piedalījusies [[1949.—50. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1949.—50. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]] [[Maskava|Maskavā]], kurā dalījusi 5.-7. vietu kopā ar [[Edīte Kellere-Hermane|Edīti Kelleri-Hermani]] un [[Šantala Šodē de Silana|Šantalu Šodē de Silanu]] (uzvarēja [[Ludmila Rudenko]]).&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.mark-weeks.com/chess/49wo$wix.htm|title=1949-50 Title Tournament : World Chess Championship (women)|website=www.mark-weeks.com}}&lt;/ref&gt; Piedalījusies arī [[1953. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1952. gada pretendentu turnīrā šahā sievietēm]] Maskavā, kurā ierindojusies 7. vietā (uzvarēja [[Jeļizaveta Bikova]]).&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.mark-weeks.com/chess/52wo$cix.htm|title=1952 Candidates Tournament : World Chess Championship (women)|website=www.mark-weeks.com}}&lt;/ref&gt; Ailīna Betsija Trenmere pārstāvējusi Angliju [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] 1957. gadā Emenā [[1. sieviešu šaha olimpiāde|1. sieviešu šaha olimpiādē]] pie 2. galdiņa (+3, =8, -3).&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.olimpbase.org/playersw/vxzbv9xf.html|title=OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Eileen Betsy Tranmer|first=Wojciech|last=Bartelski|website=www.olimpbase.org}}&lt;/ref&gt; Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1950. gadā viņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.

Blakus savām šahistes gaitām Ailīna Betsija Trenmere bijusi pazīstama arī kā [[klarnete|klarnetiste]]. 1940. gadā martā viņa koncertējusi kopā ar Skotijas orķestri ({{val|en|Scottish Orchestra}}). No 1950. gada strādājusi kopā ar ''Sadler's Wells Orchestra'' tāpat kā cita pazīstama britu klarnetiste Tea Kingu ({{val|en|Thea King}}; 1925–2007).&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/news/2007/jul/02/guardianobituaries.obituaries|title=Obituary: Dame Thea King|first=June|last=Emerson|date=1 July 2007|website=the Guardian}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 72240 | 365chess = Eileen_Tranmer }}

{{DEFAULTSORT:Trenmere, Ailīna Betsija}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ziemeļjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielbritānijas šahisti]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>nsu7u6e32vjkp9usb0pi67ak9ow0vzz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. Saeima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>408730</id>
    <revision>
      <id>4540663</id>
      <parentid>4533784</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:19:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4540663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26149" sha1="7w244gsny6nxvf0sg8wut465t18vnz1" xml:space="preserve">{{Saeimas infokaste
|nr             = 14.
|attēls         = 14saeima.svg
|att_izm        = 
|paraksts       = 
|sākums         = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
|beigas         = {{dat|2026|11|3|N|bez}}
|priekšsēdētājs = 
[[Edvards Smiltēns]] &lt;small&gt;(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Daiga Mieriņa]] &lt;small&gt;(''kopš 2023. gada 20. septembra'')
|pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]]
[[Jānis Grasbergs]] &lt;small&gt;(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Antoņina Ņenaševa]] &lt;small&gt;(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Linda Matisone]] &lt;small&gt;(''kopš 2026. gada 4. jūnija'') 
|frakcijas      = 
* [[Jaunā Vienotība]] (26)
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16)
* [[Apvienotais saraksts]] (15)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] (13)
* [[Stabilitātei!]] (11)
* [[Progresīvie]] (10)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (9)
|pirms          = [[13. Saeima]]
|pēc            = [[15. Saeima]]
}}
'''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}&lt;/ref&gt; Sasaukumā laikā deputātu pienākumus uzņēmās 139 cilvēku, kas ir lielākais skaits Saeimas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima14_DepWeb_Public.nsf/farchivelist?readform&amp;type=7&amp;lang=LV&amp;count=1000|title=Visu sasaukumu deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==
{{main|14. Saeimas vēlēšanas}}
14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}&lt;/ref&gt;

== Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā ==
Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Saraksta nr.
!Kandidātu saraksta nosaukums
!Derīgās zīmes
!Procenti*
!Vietas'''**'''
|-
|1
|[[Jaunā Vienotība]]
|173 425
|18,97%
|26
|-
|3
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|113 676
|12,44%
|16
|-
|18
|[[Apvienotais saraksts|&quot;APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;]]
|100 631
|11,01%
|15
|-
|11
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|84 939
|9,29%
|13
|-
|8
|[[Stabilitātei!|Politiskā partija &quot;Stabilitātei!&quot;]]
|62 168
|6,80%
|11
|-
|12
|[[Latvija Pirmajā Vietā]]
|57 033
|6,24%
|9
|-
|15
|&quot;[[Progresīvie]]&quot;
|56 327
|6,16%
|10
|}
'''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.''

'''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.''

== Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik ==
[[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]]
14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
|'''Frakcijas nosaukums'''
|'''Frakcijas priekšsēdētājs'''
|'''Deputātu skaits'''
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Edmunds Jurēvics]]
|25
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Harijs Rokpelnis]]
|16
|-
|[[Apvienotais saraksts|&quot;APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;]]
|[[Edgars Tavars]]
|13
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|[[Raivis Dzintars]]
|12
|-
|&quot;[[Progresīvie]]&quot;
|[[Andris Šuvajevs]]
|9
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Linda Liepiņa]]
|8
|-
|Pie frakcijām nepiederošie deputāti
|—
|17
|-
|''Kopā''
|
|''100''
|}

== Saeimas komisijas un to vadītāji ==
14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas:
* Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]])
* Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]])
* Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]])
* Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]])
* Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]])
* Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]])
* Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]])
* Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]])
* Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]])
* Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]])
* Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]])
* Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]])
* Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]])
* Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]])
* Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]])
* Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]])

== Saeimas deputātu grupas ==
Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.
Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas:
* Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]])
* Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]])
* Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]])
* Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]])
* Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]])
* Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]])
* Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]])
* Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]])
* Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]])
* Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]])
* Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]])
* Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]])
* Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]])
Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

== Koalīcijas veidošanas process ==
Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;, kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

=== Partneru meklēšana ===
Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

* &quot;Jaunā Vienotība&quot; jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Jaunā Vienotība&quot; kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; un partiju [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, &quot;Jaunā Vienotība&quot; uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Jaunā Vienotība&quot; koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot;, un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — &quot;Apvienotais saraksts&quot; un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas &quot;Progresīvie&quot; iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību &quot;Apvienotais saraksts&quot; un partiju Nacionālā apvienība, &quot;Jaunā Vienotība&quot; lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju &quot;Progresīvie&quot; — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;Jaunā Vienotība&quot; arī piedāvāja partijai &quot;Progresīvie&quot; noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija &quot;Progresīvie&quot; piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Sadarbības memorands ===
3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas &quot;Jaunā Vienotība&quot; piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti
!Nacionālās vērtības un tiesiskums
!Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība
!Tautsaimniecības attīstība
!Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības
! rowspan=&quot;2&quot; |Veselības aprūpes pieejamība
|-
!'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana'''''
!''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana''
!''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde''
!''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana''
|-
|
* Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]]
|
* Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]
|
* Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai
|
* Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]]
|
* Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
|-
|
* Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā
|
* Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību
|
* Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai
!''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana''
|
|-
|
* Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]]
|
* Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]]
!''Teritoriālā attīstība un dzīves vide''
|
* Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību
|
|-
!''Tiesiskuma nodrošināšana''
|
* Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu
|
* Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;
|
* Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
|
|-
|
* Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]]
!''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana''
!''Nodokļu politikas pilnveidošana''
|
* Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
|
|-
|
* Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm
|
* Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus
|
* Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu
|
* Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu
!
|-
|
|
* Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]
|
* Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]]
|
|
|-
|
|
|
* Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] &quot;dzīvesstila uzņēmumiem&quot;
|
|
|}

==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ====
Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:
* Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

* Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku;
* Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku;
* Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku
* Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]].

==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ====
Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Frakciju sastāva izmaiņas ==
Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:
* Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]];
* Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]],
* &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

Partiju &quot;Stabilitātei!&quot; un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas &quot;Stabilitātei!&quot; priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai &quot;[[Stabilitātei!]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:
* Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]];
* Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]],
* Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada maijā sadarbību ar partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot; beidza partija &quot;[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]&quot;, tādēļ jūnijā frakciju &quot;Progresīvie&quot; pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]].
2025. gada februārī no &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}&lt;/ref&gt; mandātus zaudēja: &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, &quot;Latvijai pirmajā vietā&quot; frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}&lt;/ref&gt; Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā &quot;Progresīvie&quot; beidza [[Skaidrīte Ābrama]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet &quot;Progresīvo&quot; Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]


{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{14. Saeima}}
{{LR likumdevēji}}

[[Kategorija:14. Saeima| ]]
[[Kategorija:Saeima]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>7w244gsny6nxvf0sg8wut465t18vnz1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540665</id>
      <parentid>4540663</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>jauna tīmekļvietne</comment>
      <origin>4540665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26340" sha1="am5d8yljw8ivw1ndk37aeyde5kzfx0r" xml:space="preserve">{{Saeimas infokaste
|nr             = 14.
|attēls         = 14saeima.svg
|att_izm        = 
|paraksts       = 
|sākums         = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
|beigas         = {{dat|2026|11|3|N|bez}}
|priekšsēdētājs = 
[[Edvards Smiltēns]] &lt;small&gt;(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Daiga Mieriņa]] &lt;small&gt;(''kopš 2023. gada 20. septembra'')
|pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]]
[[Jānis Grasbergs]] &lt;small&gt;(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Antoņina Ņenaševa]] &lt;small&gt;(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Linda Matisone]] &lt;small&gt;(''kopš 2026. gada 4. jūnija'') 
|frakcijas      = 
* [[Jaunā Vienotība]] (26)
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16)
* [[Apvienotais saraksts]] (15)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] (13)
* [[Stabilitātei!]] (11)
* [[Progresīvie]] (10)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (9)
|pirms          = [[13. Saeima]]
|pēc            = [[15. Saeima]]
}}
'''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}&lt;/ref&gt; Sasaukumā laikā deputātu pienākumus uzņēmās 139 cilvēku, kas ir lielākais skaits Saeimas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima14_DepWeb_Public.nsf/farchivelist?readform&amp;type=7&amp;lang=LV&amp;count=1000|title=Visu sasaukumu deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/sasaukumi/14-saeima/deputati/|title=14. Saeimas deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==
{{main|14. Saeimas vēlēšanas}}
14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}&lt;/ref&gt;

== Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā ==
Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Saraksta nr.
!Kandidātu saraksta nosaukums
!Derīgās zīmes
!Procenti*
!Vietas'''**'''
|-
|1
|[[Jaunā Vienotība]]
|173 425
|18,97%
|26
|-
|3
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|113 676
|12,44%
|16
|-
|18
|[[Apvienotais saraksts|&quot;APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;]]
|100 631
|11,01%
|15
|-
|11
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|84 939
|9,29%
|13
|-
|8
|[[Stabilitātei!|Politiskā partija &quot;Stabilitātei!&quot;]]
|62 168
|6,80%
|11
|-
|12
|[[Latvija Pirmajā Vietā]]
|57 033
|6,24%
|9
|-
|15
|&quot;[[Progresīvie]]&quot;
|56 327
|6,16%
|10
|}
'''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.''

'''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.''

== Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik ==
[[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]]
14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
|'''Frakcijas nosaukums'''
|'''Frakcijas priekšsēdētājs'''
|'''Deputātu skaits'''
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Edmunds Jurēvics]]
|25
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Harijs Rokpelnis]]
|16
|-
|[[Apvienotais saraksts|&quot;APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;]]
|[[Edgars Tavars]]
|13
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|[[Raivis Dzintars]]
|12
|-
|&quot;[[Progresīvie]]&quot;
|[[Andris Šuvajevs]]
|9
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Linda Liepiņa]]
|8
|-
|Pie frakcijām nepiederošie deputāti
|—
|17
|-
|''Kopā''
|
|''100''
|}

== Saeimas komisijas un to vadītāji ==
14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas:
* Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]])
* Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]])
* Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]])
* Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]])
* Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]])
* Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]])
* Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]])
* Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]])
* Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]])
* Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]])
* Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]])
* Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]])
* Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]])
* Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]])
* Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]])
* Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]])

== Saeimas deputātu grupas ==
Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.
Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas:
* Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]])
* Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]])
* Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]])
* Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]])
* Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]])
* Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]])
* Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]])
* Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]])
* Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]])
* Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]])
* Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]])
* Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]])
* Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]])
Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

== Koalīcijas veidošanas process ==
Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;, kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

=== Partneru meklēšana ===
Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

* &quot;Jaunā Vienotība&quot; jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Jaunā Vienotība&quot; kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; un partiju [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, &quot;Jaunā Vienotība&quot; uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Jaunā Vienotība&quot; koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot;, un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — &quot;Apvienotais saraksts&quot; un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas &quot;Progresīvie&quot; iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību &quot;Apvienotais saraksts&quot; un partiju Nacionālā apvienība, &quot;Jaunā Vienotība&quot; lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju &quot;Progresīvie&quot; — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;Jaunā Vienotība&quot; arī piedāvāja partijai &quot;Progresīvie&quot; noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija &quot;Progresīvie&quot; piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Sadarbības memorands ===
3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas &quot;Jaunā Vienotība&quot; piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti
!Nacionālās vērtības un tiesiskums
!Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība
!Tautsaimniecības attīstība
!Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības
! rowspan=&quot;2&quot; |Veselības aprūpes pieejamība
|-
!'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana'''''
!''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana''
!''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde''
!''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana''
|-
|
* Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]]
|
* Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]
|
* Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai
|
* Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]]
|
* Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
|-
|
* Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā
|
* Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību
|
* Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai
!''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana''
|
|-
|
* Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]]
|
* Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]]
!''Teritoriālā attīstība un dzīves vide''
|
* Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību
|
|-
!''Tiesiskuma nodrošināšana''
|
* Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu
|
* Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;
|
* Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
|
|-
|
* Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]]
!''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana''
!''Nodokļu politikas pilnveidošana''
|
* Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
|
|-
|
* Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm
|
* Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus
|
* Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu
|
* Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu
!
|-
|
|
* Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]
|
* Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]]
|
|
|-
|
|
|
* Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] &quot;dzīvesstila uzņēmumiem&quot;
|
|
|}

==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ====
Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:
* Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

* Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku;
* Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku;
* Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku
* Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]].

==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ====
Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Frakciju sastāva izmaiņas ==
Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:
* Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]];
* Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]],
* &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

Partiju &quot;Stabilitātei!&quot; un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas &quot;Stabilitātei!&quot; priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai &quot;[[Stabilitātei!]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:
* Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]];
* Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]],
* Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada maijā sadarbību ar partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot; beidza partija &quot;[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]&quot;, tādēļ jūnijā frakciju &quot;Progresīvie&quot; pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]].
2025. gada februārī no &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}&lt;/ref&gt; mandātus zaudēja: &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, &quot;Latvijai pirmajā vietā&quot; frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}&lt;/ref&gt; Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā &quot;Progresīvie&quot; beidza [[Skaidrīte Ābrama]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet &quot;Progresīvo&quot; Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]


{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{14. Saeima}}
{{LR likumdevēji}}

[[Kategorija:14. Saeima| ]]
[[Kategorija:Saeima]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>am5d8yljw8ivw1ndk37aeyde5kzfx0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4540473</id>
      <parentid>4540181</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:01:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4540473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1353" sha1="27zf8rjla9d85awcg39l1720e94sedu" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-10-27 18:01:54{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 22 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion with rationale &quot;Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].&quot;. ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || 
|-
| {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 16 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)&lt;/nowiki&gt; || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Jauniešu organizācija &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|t|h|d}} || 2026-10-25 09:18:27 || 2 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;izvirzu uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || apšaubāma nozīmība || 15 (9.11.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>27zf8rjla9d85awcg39l1720e94sedu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lemijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414254</id>
    <revision>
      <id>4540489</id>
      <parentid>3573042</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1322" sha1="etqca6awd1ui65pelxu3ee496r6g8w7" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Lemijs Kilmisters
|Attēls = Lemmy-02.jpg
|Att_izm = 
|Apraksts = Lemijs uzstājoties 2005. gadā
|Fons = solists
|Dz_vārds = Ians Frazers Kilmisters
|Dzimis = {{dat|1945|12|24}}
|Vieta = {{flagicon|UK}} [[Stoka pie Trentas]], [[Stefordšīra]], [[Anglija]]
|Miris = {{miršanas datums un vecums|2015|12|28|1945|12|24}}
|Instrumenti = balss, basģitāra
|Žanrs = [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]]&lt;br /&gt;[[rokenrols]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]&lt;br /&gt;[[spīdmetāls]]
|Nodarbošanās = dziedātājs, basģitārists
|Gadi = 1965–2015
|Izdevējkompānija = 
|Darbojies_arī = [[Motörhead]]&lt;br /&gt;[[Hawkwind]]&lt;br /&gt;[[The Rockin' Vickers]]&lt;br /&gt;[[Opal Butterfly]]&lt;br /&gt;[[The Damned]]&lt;br /&gt;[[The Head Cat]]&lt;br /&gt;[[Girlschool]]&lt;br /&gt;[[Sam Gopal]]
|Mlapa = 
|Dzimums = V
}}
'''Ians Frazers &quot;Lemijs&quot; Kilmisters''' (dzimis {{dat|1945|12|24}}, miris {{dat|2015|12|28}}) bija [[Anglija|angļu]] mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un aktieris. Visplašāk pazīstams kā [[rokmūzika|rokgrupas]] ''[[Motörhead]]'' dibinātājs, vokālists un basģitārists.


{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Lemijs}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2015. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Stefordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>etqca6awd1ui65pelxu3ee496r6g8w7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4540472</id>
      <parentid>4540180</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4540472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17178" sha1="qkub6ywtk8xtvsep4ssj346xb6d6uxg" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|27||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200387}}]
| {{formatnum:1689}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13749}}]
| 2009-02-13
| 2026-10-27
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176350}}]
| {{formatnum:9750}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8135}}]
| 2007-12-03
| 2026-10-27
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}]
| {{formatnum:769}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116747}}]
| {{formatnum:10321}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1960}}]
| 2009-10-02
| 2026-10-27
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115750}}]
| {{formatnum:7949}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10015}}]
| 2007-11-24
| 2026-10-27
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89964}}]
| {{formatnum:8132}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6832}}]
| 2005-10-30
| 2026-10-26
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74113}}]
| {{formatnum:9852}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2203}}]
| 2009-05-24
| 2026-10-27
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69036}}]
| {{formatnum:1546}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}]
| 2005-07-26
| 2026-10-26
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}]
| {{formatnum:444}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-10-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54416}}]
| {{formatnum:7349}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}]
| 2018-06-22
| 2026-10-25
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50715}}]
| {{formatnum:5645}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}]
| 2007-01-07
| 2026-10-27
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50558}}]
| {{formatnum:6455}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3270}}]
| 2007-04-26
| 2026-10-27
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49430}}]
| {{formatnum:1395}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3555}}]
| 2006-05-03
| 2026-10-25
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45652}}]
| {{formatnum:5658}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1656}}]
| 2015-03-11
| 2026-10-25
|-
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45423}}]
| {{formatnum:532}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1819}}]
| 2008-11-29
| 2026-10-25
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}]
| {{formatnum:1464}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-10-11
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39508}}]
| {{formatnum:3811}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:788}}]
| 2013-03-30
| 2026-10-27
|-
| 18.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33195}}]
| {{formatnum:10087}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5236}}]
| 2023-01-18
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 19.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32756}}]
| {{formatnum:3963}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:701}}]
| 2020-05-10
| 2026-10-27
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27586}}]
| {{formatnum:4777}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}]
| 2015-08-30
| 2026-10-27
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:26}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-10-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1282}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16110}}]
| {{formatnum:1350}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-10-27
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15691}}]
| {{formatnum:3089}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1414}}]
| 2014-07-27
| 2026-10-27
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15351}}]
| {{formatnum:2325}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2027}}]
| 2005-07-30
| 2026-10-27
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14643}}]
| {{formatnum:469}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}]
| 2011-08-03
| 2026-10-23
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14267}}]
| {{formatnum:509}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13523}}]
| {{formatnum:843}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-10-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11077}}]
| {{formatnum:1778}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}]
| 2021-07-27
| 2026-10-25
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}]
| {{formatnum:260}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}]
| 2011-10-13
| 2026-10-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10292}}]
| {{formatnum:340}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}]
| 2012-05-17
| 2026-10-27
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}]
| {{formatnum:196}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}]
| 2013-03-14
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:39}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6799}}]
| {{formatnum:268}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-10-26
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:429}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-10-13
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}]
| {{formatnum:10}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-10-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Ivario}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5058}}]
| {{formatnum:1226}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}]
| 2015-09-12
| 2026-10-25
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5055}}]
| {{formatnum:166}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}]
| 2013-04-16
| 2026-10-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 67.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>qkub6ywtk8xtvsep4ssj346xb6d6uxg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktorija Modesta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416921</id>
    <revision>
      <id>4540494</id>
      <parentid>4131683</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2801" sha1="tctoww985arpwtfdovjhlu9dc52grjt" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Viktorija Modesta
|      Vārds_orig = ''Viktoria Modesta''
|          Attēls = Viktoria Modesta Altered Beauty2016 01.png
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = Viktorija Moskaļova
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|2|25}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = Elektroniskā mūzika, popmūzika, deju mūzika
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Viktorija Modesta''' ({{val|en|Viktoria Modesta}}; dzimusi '''Viktorija Moskaļova''' {{dat|1988|2|25}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s izcelsmes [[Lielbritānija]]s dziedātāja, dziesmu autore, modele.

Dzimusi Daugavpilī, dzemdību laikā ārstu dēļ tika savainota viņas kāja. Pēc tam Viktorija piedzīvoja 15 operācijas. 12 gadu vecumā ar vecākiem pārvākusies uz dzīvi [[Londona|Londonā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], savukārt 20 gadu vecumā, lai novērstu turpmākās veselības problēmas, izlēma [[amputēšana|amputēt]] kāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Izklaide |first1=DELFI |title=Foto: Kā dzīvo pasaulē slavenā Daugavpils vienkāje |url=https://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/foto-ka-dzivo-pasaule-slavena-daugavpils-vienkaje.d?id=46375247 |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2019|1|12||bez}} |language=lv |date={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Londonā pievērsusies modeles un mūziķes karjerai. Plašu popularitāti ieguvusi ar dziesmu ''Prototype'' 2014. gadā, dziesmai tika uzņemts arī videoklips, pēc kura Modestas dzīvesstāsts tika publicēts daudzos medijos. Popularizēšanas kampaņas laikā tika saukta par &quot;pasaulē pirmo popzvaigzni ar bionisku ķermeņa daļu&quot;. 2012. gadā piedalījās [[2012. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2012. gada vasaras paraolimpisko spēļu]] noslēguma ceremonijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kāju zaudējusī popzvaigzne Viktorija stāsta par ģimeni un bērnību Latgalē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/64754-kaju-zaudejusi-popzvaigzne-viktorija-stasta-par-gimeni-un-bernibu-latgale |website=Jauns.lv |accessdate={{dat|2019|1|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Modesta, Viktorija}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]</text>
      <sha1>tctoww985arpwtfdovjhlu9dc52grjt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbija un Melnkalne 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429383</id>
    <revision>
      <id>4540608</id>
      <parentid>4066654</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:24:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15270" sha1="p1j464ooiz32v0amojve6bncj2pl1fb" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = SCG
| NOCname = [[Serbijas un Melnkalnes Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 2004
| flagcaption =
| oldcode = 
| website = 
| location = {{vieta|Grieķija|Atēnas}}
| date = [[2004]]. gada [[13. augusts|13.]] — [[29. augusts]]
| competitors = 87 (80 vīrieši un 7 sievietes)
| sports = 14
| flagbearer = [[Dejans Bodiroga]] ([[2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) &lt;br /&gt; [[Jasna Sekariča]] ([[2004. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]])
| rank = 
| gold = 0
| silver = 2
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 2004
| app_end_year = 2004
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = {{flagIOC|YUG}} (1920 — 1992 ZOS, 1996 — 2002)&lt;br /&gt;{{flagIOC|IOP|1992. gada vasaras}} (1992 VOS)&lt;br /&gt;{{flagIOC|MNE}} (2008 — )&lt;br /&gt;{{flagIOC|SRB}} (1912, 2008 — )&lt;br /&gt;{{flagIOC|KOS}} (2016 — )
}}

'''[[Serbija un Melnkalne]]''' piedalījās '''[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]] no [[2004]]. gada [[13. augusts|13.]] līdz [[29. augusts|29. augustam]]. Šī bija pirmā reize, kad Serbija un Melnkalne ar šādu nosaukumu startēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Iepriekš tā olimpiskajās spēlēs startēja ar nosaukumu [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvija]] (1996—2002). Savukārt nākamajās, [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas spēlēs]], Serbija un Melnkalne startēja katra atsevišķā komandā.

Serbijas un Melnkalnes olimpisko komandu 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 87 sportisti (80 vīrieši un 7 sievietes), kuri startēja 14 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. No individuālajiem sporta veidiem visvairāk sportistu no Serbijas un Melnkalnes startēja [[peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]] un [[vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], katrā no šiem sporta veidiem pa 7 sportistiem. Savukārt no komandu sporta veidiem Serbija un Melnkalne bija pārstāvēta vīriešu [[basketbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbolā]], [[futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[volejbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|volejbolā]] un [[ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]].

Serbijas un Melnkalnes olimpiskās komandas sastāvā bija vairāki olimpiskie medaļnieki no [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] [[Sidneja|Sidnejā]], ieskaitot vīriešu volejbola komandu (komandas kapteinis — [[Vladimirs Grbičs]]), kuri Sidnejā izcīnīja zelta medaļas un sporta šāvēju [[Jasna Šekariča|Jasnu Šekariču]], kura kļuva par pirmo Serbijas sportistu, kura ir piedalījusies piecās olimpiskajās spēlēs un izcīnījusi trīs olimpiskās medaļas. Tikmēr četriem Serbijas un Melnkalnes sportistiem šīs bija 4. vasaras olimpiskās spēles — tie bija augstlēcējs [[Dragans Peričs]], sporta šāvējs [[Stevans Pletikosičs]], [[galda teniss|galda tenisa]] spēlētājs [[Slobodans Grujičs]] un basketbola komandas kapteinis [[Dejans Bodiroga]].

Serbija un Melnkalne šajās vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas. Vienu no tām izcīnīja [[Serbijas un Melnkalnes vīriešu ūdenspolo komanda|vīriešu ūdenspolo komanda]] (komandas kapteinis — [[Viktors Jeleničs]]), savukārt otru sporta šāvēja Jasna Šekariča.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title='Perfect' Alipov takes gold|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/olympics_2004/shooting/3566680.stm|publisher=[[BBC Sport]]|date=15 August 2004|accessdate=7 May 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Hungary comes from behind to take eighth men's water polo title|url=http://usatoday30.usatoday.com/sports/olympics/athens/pool/2004-08-29-water-polo-gold_x.htm|publisher=[[USA Today]]|date=29 August 2004|accessdate=8 May 2014}}&lt;/ref&gt;

[[Serbijas un Melnkalnes karognesēji olimpiskajās spēlēs|Serbijas un Melnkalnes karognesējs]] [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2004. gada Atēnu spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija basketbolists [[Dejans Bodiroga]], savukārt [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] — sporta šāvēja [[Jasna Sekariča]].&lt;ref name=bodiroga&gt;{{Ziņu atsauce|script-title=sr:Бодирога носи заставу на отварању Олимпијаде|trans-title=Bodiroga carries the flag during opening ceremonies|language=Serbian|url=http://www.srbija.gov.rs/vesti/vest.php?id=8146|publisher=[[Government of Serbia]]|date=15 July 2004|accessdate=8 May 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Kosanović|first=Dusan|script-title=sr:Србија и Црна Гора нада се злату у екипним спортовима|trans-title=Serbia and Montenegro hopes for gold in team sports|language=Serbian|url=http://www.setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/sr_Cyrl/features/setimes/features/2004/08/040811-DUSAN-001|publisher=[[Southeast European Times]]|date=11 August 2004|accessdate=8 May 2014|archive-date={{dat|2014|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140508132847/http://www.setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/sr_Cyrl/features/setimes/features/2004/08/040811-DUSAN-001}}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
[[Attēls:Jasna S.JPG|200px|thumb|[[Jasna Šekariča]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Jasna Šekariča]] || {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, 10 m pneimatiskā pistole|Sievietes, 10 m pneimatiskā pistole]]
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Serbijas un Melnkalnes vīriešu ūdenspolo komanda]]: &lt;small&gt;&lt;br /&gt; {{colbegin|2}}[[Vladimirs Vujasinovičs]] &lt;br /&gt; [[Dejans Savičs]] &lt;br /&gt; [[Deniss Šefiks]] &lt;br /&gt; [[Viktors Jeleničs]] &lt;br /&gt; [[Petars Trbojevičs]] &lt;br /&gt; [[Predrags Jokičs]] &lt;br /&gt; [[Vanja Udovičičs]] &lt;br /&gt; [[Nikola Kuljača]] &lt;br /&gt; [[Slobodans Nikičs]] &lt;br /&gt; [[Aleksandars Čiričs]] &lt;br /&gt; [[Aleksandars Šapičs]] &lt;br /&gt; [[Vladimirs Gojkovičs]]{{colend}}&lt;/small&gt; || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} ||  [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]
|}

=== Sadalījums sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā (2 sporta veidi) || 0 || 2 || 0 || 3
|}

=== Sportistu uzskaitījums ===

=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids
! Vīrieši
! Sievietes
! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 6 || — || 6
|-
| align=left| {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 12 || — || 12
|-
| align=left| {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 18 || — || 18
|-
| align=left| {{osv|Cīņas sports|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{osv|Galda teniss|2004|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 5 || 2 || 7
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3
|-
| align=left| {{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || 13 || — || 13
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || 5 || 2 || 7
|-
| align=left| {{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 12 || — || 12
|-
! Kopā (14 sporta veidi) || 80 || 7 || 87
|}

=== Sportistu uzskaitījums ===
{{colbegin|3}}

==== Vīrieši ====
* [[Vule Avdalovičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nenads Babovičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Marko Baša]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Igors Beretičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milans Biševacs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dejans Bodigora]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Čanovičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milorads Čavičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Čiričs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Andrija Delibašičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vladans Dordevičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Predrags Drobņaks]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Igors Erhartičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Ogņens Filipovičs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Predrags Filipovičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Andrija Geričs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vladimirs Gojkovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nikola Grbičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vladimirs Grbičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Slobodans Grujičs]] ({{osv|Galda teniss|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Ivans Iličs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Viktors Jeleničs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dorde Jokičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Predrags Jokičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Karakaševičs]] ({{osv|Galda teniss|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milošs Krasičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nenads Krstičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nikola Kuljača]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Branko Lazarevičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Marko Lomičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nenads Lončars]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Gorans Lovre]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milans Markovičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vladans Markovičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Igors Matičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dula Mešters]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Miloš Mijalkovičs]] ({{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vasa Mijičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nikola Milojevičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dejans Milovanovičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Ivans Miļkovičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Mitrovičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Gorans Nedeļkovičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Bojans Neziri]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nikola Nikezičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Slobodans Nikičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Duro Ostopičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Pavlovičs (basketbolists)|Aleksandars Pavlovičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dragans Peričs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Stevans Pletikošicš]] ({{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Petars Popovičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Branimirs Petrovičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vladimirs Radmanovičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Srdans Radoņičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Igors Rakočevičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Rakovičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dejans Savičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Mladens Stegičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milans Stepanovs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Ivan Stevičs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Nikola Stojičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Aleksandars Šapičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vlado Ščepanovičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Deniss Šefiks]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Davors Štefaneks]] ({{osv|Cīņas sports|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Mladens Tepavčevičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dejans Tomaševičs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milošs Tomičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dragutins Topičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Petars Trbojevičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vanja Udovičičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Veļko Uroševičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milans Vasičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Milošs Vujaničs]] ({{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Vladimirs Vujasinovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Gorans Vujevičs]] ({{osv|Volejbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Simons Vukčevičs]] ({{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Andrija Zlatičs]] ({{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dragans Zoričs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}})

==== Sievietes ====
* [[Silvija Erdeļi]] ({{osv|Galda teniss|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Jeļena Jankoviča]] ({{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Olivera Jevtiča]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Marina Kuča]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Miroslava Najdanovski]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Jasna Šekariča]] ({{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}})
* [[Dragana Tomaševiča]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}})
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&amp;countryname=independant%20olympic%20participant }}
* {{Tīmekļa atsauce|title=Individual Olympic Athletes |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/IOA |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304003830/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/IOA/ |archivedate=2016-03-04 |df= }}

{{Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs|2004]]</text>
      <sha1>p1j464ooiz32v0amojve6bncj2pl1fb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430447</id>
    <revision>
      <id>4540592</id>
      <parentid>4526225</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:27:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nīderlandes pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4540592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23084" sha1="trij7haaw2c3oju4f754j0vi6omnbbo" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|       valsts = [[Nīderlande]]
|       karogs = Flag of the Netherlands.svg
| parraiditajs = [[AVROTROS]] &lt;small&gt;(2014–2025)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Nīderlandes publiskā raidorganizācija|NPO]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt;
|   nac atlase = ''Nationaal Songfestival'' &lt;small&gt;(1956–1960, 1962–1979, 1981–1984, 1986–1990, 1992–1994, 1996–2001, 2003–2006, 2009–2012)&lt;/small&gt;
|  pied reizes = 64 (53 fināli)
|  pirma reize = {{escy|1956}}.
|      ESC lab = 1. vieta: {{escy|1957}}., {{escy|1959}}., {{escy|1969}}., {{escy|1975}}., {{escy|2019}}.
|       ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1958}}., {{escy|1962}}., {{escy|1963}}., {{escy|1968}}., {{escy|2011}}. &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;
|    majaslapa = [https://songfestival.nl/ Pārraidītāja NPO Eirovīzijas lapa]
|     EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/the-netherlands Nīderlandes profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Nīderlande]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 63 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 53 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]]. Kopš tā laika Nīderlande ir izlaidusi 5 konkursus: [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985.]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991.]], [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995.]], [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] un [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] konkursus.

Nīderlande konkursā ir uzvarējusi 5 reizes: [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gada konkursā]] ar [[Korija Brokena|Koriju Brokenu]], [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959. gada konkursā]] ar [[Tedija Sholtena|Tediju Sholtenu]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursā]] ar [[Lenija Kūra|Leniju Kūru]], [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gada konkursā]] ar grupu ''[[Teach-In]]'' un [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]] ar [[Dankans Lorencs|Dankanu Lorencu]].

== Nīderlandes pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| rowspan=&quot;2&quot;  align=&quot;center&quot; | {{flaga|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| [[Jetija Pārla]]
| ''De vogels van Holland''
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav zināms}}&lt;small&gt;{{efn|name=nav zināms|[[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]. gada konkursa pilnie rezultāti nav zināmi, jo tika paziņots tikai uzvarētājs}}&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;41&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| [[Korija Brokena]]
| ''Voorgoed voorbij''
| Nīderlandiešu
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Korija Brokena]]
| ''[[Net als toen]]''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 31
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| [[Korija Brokena]]
| ''Heel de wereld''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 1
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Tedija Sholtena]]
| ''Een Beetje''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 21
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Rūdijs Karels]]
| ''Wat een geluk''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Grētje Kaufelde]]
| ''Wat een dag''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 6
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| ''[[De Spelbrekers]]''
| ''Katinka''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 0
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
| [[Annija Palmena]]
| ''Een speeldoos''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 0
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|[[Anneke Grenlo]]
|''Jij bent mijn leven''
|Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |2
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flaga|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Konija Vandenbosa]]
|''&lt;nowiki/&gt;'t Is genoeg''
|Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |5
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
| [[Millija Skota]]
| ''Fernando en Filippo''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 2
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
| [[Terēze Šteinmeca]]
| ''Ring-dinge-ding''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 2
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
| [[Ronijs Tōbers]]
| ''Morgen''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 1
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Spānija}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
| [[Lenija Kūra]]
| ''De troubadour''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 18
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
| ''[[Hearts of Soul]]''
| ''Waterman''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 7
|-  
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
| ''[[Saskia &amp; Serge]]''
| ''Tijd''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-   
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
| [[Sandra Rēmere|Sandra]] un [[Drīss Holtens|Andress]]
| ''Als het om de liefde gaat''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-   
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Luksemburga}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
| [[Bens Krāmers]]
| ''De oude muzikant''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 69
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
| ''[[Mouth &amp; MacNeal]]''
| ''I See A Star''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
| ''[[Teach-In]]''
| ''Ding-a-Dong''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 152
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
| [[Sandra Rēmere]]
| ''The Party's Over''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 56
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
| [[Hedija Lestere]]
| ''De mallemolen''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Francija}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
| ''[[Harmony (grupa)|Harmony]]''
| '''t Is OK''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
| ''[[Sandra Rēmere|Xandra]]''
| ''Colorado''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
| [[Megija Maknīla]]
| ''Amsterdam''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 93
|-   
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
| [[Linda Viljamsa]]
| ''Het is een wonder''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
| [[Bils van Deiks]]
| ''Jij en ik''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
| [[Bernadete Krākmane|Bernadete]]
| ''Sing Me a Song''
| Nīderlandiešu, angļu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 66
|-  
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
| ''[[Maribelle]]''
| ''Ik hou van jou''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| {{N/A|[[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-  
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
| ''[[Frizzle Sizzle]]''
| ''Alles heeft ritme''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 40
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
| ''[[Marcha]]''
| ''Rechtop in de wind''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
| [[Gerards Jolings]]
| ''Shangri-La''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 70
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Justīne Pelmelaja]]
| ''Blijf zoals je bent''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-    
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
| ''[[Maywood]]''
| ''Ik wil alles met je delen''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| {{N/A|[[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| [[Hamfrijs Kampbels]]
| ''Wijs me de weg''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
| [[Ruta Jākota]]
| ''Vrede''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 92
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
| [[Vileke Alberti]]
| ''Waar is de zon?''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| {{N/A|[[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| ''[[Maxine]]'' un [[Frenklins Brauns]]
| ''De eerste keer''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 78
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flaga|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
| ''[[Mrs. Einstein]]''
| ''Niemand heeft nog tijd''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 5
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| [[Edsīlija Romblija]]
| ''Hemel en aarde''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 150
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
| ''[[Marlēna Sahupāla|Marlayne]]''
| ''One Good Reason''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| [[Linda Vāgenmākersa]]
| ''No Goodbyes''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 40
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Mišele Kurtensa|Mišele]]
| ''Out on My Own''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| {{N/A|[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Estere Harta]]
| ''One More Night''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| ''[[Re-Union]]''
| ''Without You''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 146
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Glenisa Greisa]]
| ''My Impossible Dream''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 53
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| ''[[Treble]]''
| ''Amambanda''
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]], angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Edsīlija Romblija]]
| ''On Top of the World''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Hinda Larusi|Hinda]]
| ''Your Heart Belongs to Me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 27
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| ''[[De Toppers]]''
| ''Shine''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| Nīderlandiešu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[3JS]]''
| ''Never Alone''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot;  align=&quot;center&quot; | 19.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot;  align=&quot;center&quot; | 13
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Džoana Franka]]
| ''You and Me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Anouk|Anuka]]
| ''Birds''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 114
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 75
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| ''[[The Common Linnets]]''
| ''Calm After the Storm''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 238
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;  align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;  align=&quot;center&quot; | 150
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Treintje Osterheisa]]
| ''Walk Along''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Dauve Bobs]]
| ''Slow Down''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 153
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 197
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[O'G3NE]]''
| ''Lights and Shadows''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 150
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 200
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| ''[[Waylon]]''
| ''Outlaw in 'Em''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 121
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 174
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Dankans Lorencs]]
| ''[[Arcade]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 498
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 280
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Žangu Makrojs]]
| ''Grow''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Birth of a New Age''
| Angļu, [[srnantongo]]
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 11
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[S10]]''
| ''De diepte''
| Holandiešu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 171
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 221
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Mia Nikolaja]] un [[Dions Kūpers]]
| ''Burning Daylight''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 7
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Džosts Kleins]]
| ''Europapa''
| Holandiešu
| colspan=&quot;2&quot;  {{N/A|Diskvalificēts}}&lt;small&gt;{{efn|Dalībnieks kvalificējās finālam, taču tika izslēgts no sacensībām pēc aizkulišu incidenta pusfināla laikā. Nīderlande saglabāja balsstiesības finālā.}}&lt;/small&gt;
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 182
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Claude (dziedātājs)|Claude]]''
| ''C’est La Vie''
| Franču, Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 175
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 121
|-
|colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalās kopš [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026.]]}} gada konkursa
|}

== Konkursi Nīderlandē ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītājs(-i)
|-
| [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| [[Hilversuma]]
| AVRO studija
| Hanija Lipsa
|-
| [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
| [[Amsterdama]]
| RAI kongresu centrs
| Villija Dobe
|-
| [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Hāga]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''Congresgebouw''
| [[Korija Brokena]]
|-
| [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
| Marlusa Fleitsma
|-
| &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]&lt;/s&gt;
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Roterdama]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''Rotterdam Ahoy''
| [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]] un [[Jans Smits]]
|-
| [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]], [[Jans Smits]] un ''[[NikkieTutorials]]''
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;8&quot;&gt;
Attēls:Eurovision Song Contest 1958 - Corry Brokken.png|&lt;small&gt;[[Korija Brokena]] [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]. gada konkursā [[Hilversuma|Hilversumā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovisie Songfestival 1962 te Luxemburg, voor Nederland De Spelbrekers, Bestanddeelnr 913-6590.jpg|&lt;small&gt;''De Spelbrekers'' [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]. gada konkursā [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburgā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovision Song Contest 1965 - Conny van den Bos.jpg|&lt;small&gt;Konija Vandenbosa [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]. gada konkursā [[Neapole|Neapolē]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:The Hearts of Soul (Nederland), Bestanddeelnr 923-3706.jpg|&lt;small&gt;''Hearts of Soul'' [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. gada konkursā [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovisie Songfestival 76 Den Haag Sandra (Nederland), Bestanddeelnr 928-5022.jpg|&lt;small&gt;Sandra Rēmere [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. gada konkursā [[Hāga|Hāgā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Deelnemers Eurovisie Song Festival in Den Haag Maggie Mac Neal (Nederland), Bestanddeelnr 930-7861.jpg|&lt;small&gt;Megija Maknīla [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursā [[Hāga|Hāgā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Erombley.jpg|&lt;small&gt;[[Edsīlija Romblija]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2008 - Netherlands - Hind, 1st semifinal.jpg|&lt;small&gt;Hinda [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Sieneke op het Eurovisiesongfestival 2010.jpg|&lt;small&gt;[[Sīneke]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Netherlands 02.jpg|&lt;small&gt;[[Anouk|Anuka]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - the Netherlands 01.jpg|&lt;small&gt;''[[The Common Linnets]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150518 ESC 2015 Trijntje Oosterhuis 1793.jpg|&lt;small&gt;[[Treintje Osterheisa]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Netherlands 09.jpg|&lt;small&gt;Dauve Bobs [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:OG3NE (The Netherlands). Photo 342.jpg|&lt;small&gt;''[[O'G3NE]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Netherlands 01.jpg|&lt;small&gt;''Waylon'' [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Semi2Dress2019-042-20190516-EuroVisionary.jpg|&lt;small&gt;[[Dankans Lorencs]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
* [https://songfestival.nl/ Pārraidītāja NPO Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovision.tv/country/the-netherlands Nīderlandes profils Eurovision.tv lapā]
* [http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtned.htm Nīderlandes saņemto un atdoto punktu uzskaitījuma lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150714182754/http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtned.htm |date={{dat|2015|07|14||bez}} }}
* [https://ogae.nl/ Nīderlandes Eirovīzijas fanu kluba ''OGAE Netherlands'' lapa]
* [https://www.facebook.com/OGAE-NL-300973623262446/ Nīderlandes Eirovīzijas fanu kluba ''OGAE Netherlands'' ''Facebook'' lapa]

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Nīderlandes mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>trij7haaw2c3oju4f754j0vi6omnbbo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>14</ns>
    <id>468771</id>
    <revision>
      <id>4540539</id>
      <parentid>4527411</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:29:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="353" sha1="t0dy8o5unfj9x9k3hnyp2ql7rt0o7h8" xml:space="preserve">''Kategorijā iekļauti '''ASV sportisti, kas startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]].''

[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]]
[[Kategorija:ASV olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1906]]
[[Kategorija:ASV sportisti|1906]]</text>
      <sha1>t0dy8o5unfj9x9k3hnyp2ql7rt0o7h8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>470646</id>
    <revision>
      <id>4540524</id>
      <parentid>4530375</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:58:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2098" sha1="614c9tcnfmm24dw8e5szqxnerokinvh" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

| group1 = 5000 metri
| list1 = 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900]] — {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} ([[Čārlzs Benets]], [[Džons Rimmers]], [[Sidnijs Robinsons]], [[Stens Roulijs]] un [[Alfrēds Tisē]])

| group2 = 3000 metri
| list2 = 
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1912]] — {{ValstsOS|USA|1912. gada vasaras}} ([[Tells Berna]], [[Džordžs Bonegs]], [[Abels Kiviats]], [[Luīss Skots]] un [[Normens Teibers]])
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1920]] — {{ValstsOS|USA|1920. gada vasaras}} ([[Hals Brauns]], [[Ivans Dresers]] un [[Arlī Šardts]])
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1924]] — {{ValstsOS|FIN|1924. gada vasaras}} ([[Eliass Kacs]], [[Pāvo Nurmi]] un [[Ville Ritola]])

| group3 = 4 jūdzes
| list3 = 
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1904]] — {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]], [[Hovards Valentains]])

| group4 = 3 jūdzes
| list4 = 
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908]] — {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Džozefs Dīkins]], [[Viljams Koulss]] un [[Artūrs Robertsons]])
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>614c9tcnfmm24dw8e5szqxnerokinvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nošaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474514</id>
    <revision>
      <id>4540428</id>
      <parentid>3516102</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:07:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4540428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1732" sha1="4xsbpetf4vu4sln84dp9agfi65h5g6t" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada janvāris}}
{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Nošaks
| Photo                = Noszak.jpg
| Photo size           =
| Paraksts             = 
| karte                = Afganistāna#Āzija
|reljefs = yes
| alt = 
| paraksta_izvietojums = right
| latd=36.431667 |latNS=N
| longd=71.828333 |longEW=E
| Augstums         = 7492
| Relatīvais_augstums  = 2024
| Atrašanās vieta  = {{AFG}}, {{PAK}}
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Hindukušs]]
| Age              = 
| Last eruption    = 
| First ascent     = 1960. gads
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}

'''Nošaks''' ({{val|prs|نوشاخ}}, {{val|ps|نوشک}}) ir otrā augstākā [[Hindukušs|Hindukuša]] virsotne aiz [[Tiričmirs|Tiričmira]]. Atrodas [[Vāhānas koridors|Vāhānas koridora]] rietumos un ir [[Afganistāna]]s augstākā virsotne. Nošaks ir vistālāk uz rietumiem novietotais [[kalns]], kas augstāks par 7000 metriem. Kalna austrumu un dienvidu nogāze atrodas [[Pakistāna]]s teritorijā.

Kalnā pirmoreiz uzkāpa [[Japāna]]s ekspedīcija 1960. gadā, izmantojot Pakistānas kalna pusi. 1973. gadā [[Polija]]s ekspedīcija uzkāpa kalnā ziemā no Afganistānas puses, un tā bija pirmā uzkāpšana kalnā virs 7000 metriem ziemas periodā. 2009. gadā kalnā pirmoreiz uzkāpa afgāņu ekspedīcija.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.summitpost.org/noshaq-peak/155156 Nošaks summitpost.org]

{{Āzijas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hindukušs]]
[[Kategorija:Pakistānas kalni]]
[[Kategorija:Afganistānas kalni]]
[[Kategorija:Badahšāna]]</text>
      <sha1>4xsbpetf4vu4sln84dp9agfi65h5g6t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miliolinu apakškārta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474798</id>
    <revision>
      <id>4540453</id>
      <parentid>4179906</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:27:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4540453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4541" sha1="esgfbfnqvtgb38ozs8fzjhcs9dc7zfk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Quinqueloculina seminula.jpg
|     att_nosaukums= Miliolinas ''[[Quinqueloculina seminulum]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = 
|         valsts_r = 
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|             klase = Tubothalamea
|          klase_lv = 
|             kārta = Miliolida
|          kārta_lv = Miliolīdas
|             apakškārta = Miliolina
|          apakškārta_lv = Miliolinas
|         binomial = Miliolina &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Alveolinoidea}}
* {{TaksoSaite|Cornuspiroidea}}
* {{TaksoSaite|Milioloidea}}
* {{TaksoSaite|Soritoidea}}
* {{TaksoSaite|Squamulinoidea}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Miliolinas''' (''Miliolina'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakškārta, kas ietver sevī lielāko daļu no [[Miliolīdas|Miliolīdu]] kārtas pārstāvjiem. Apakškārtu 1896. gadā izdalīja franču jūras biologs [[Edgars Eruārs]] un franču zoologs [[Īvs Delāžs]]. Jāatzīmē, ka šāds pats nosaukums ir dots vienai foraminīferu ģintij, kas atrodas šajā pašā apakškārtā. Miliolinu apakškārtas pārstāvji ir zināmi no [[Karbons|karbona]] perioda līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula]] sastāv no porcelānveidīga [[Kalcīts|kalcīta]] ar augstu [[Magnijs|magnija]] saturu, kas veido smalkus haotiski orientētus adatveidīgus [[Kristāls|kristālus]] (1,5-2 μm garus), kas redzami tikai [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]]. Haotiskā kristālu orientācija lauž gaismu visos virzienos, radot porcelānveidīgu virsmas spīdumu. Sieniņām var būt virsma no plātņainiem romboedriskiem kristāliem, parasti ar organisku apakšslāni. Īstās poras var būt [[dīgļkamera|dīgļkamer]]u sieniņās agrīnajā stadijā, taču pēcembrionālajā stadijā sieniņas ir neperforētas, kaut arī var saturēt pseidoporas. Starp dīgļkameru un vēlākajām kamerām var atrasties [[fleksostils]] vai spirāliskā pāreja. Dažās no tām notiek [[dzimumvairošanās]], kurās veidojas daudzas [[gametas]] ar dažāda garuma viciņu pāriem, raksturīgiem, gariem [[blefaroplasti]]em un [[aksostils|aksostilu]], un kuras caur porām tiek izmestas apkārtējā vidē.

== Sistemātika ==
Miliolīnu apakškārta dalās šādi&lt;ref&gt;[http://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=111890 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;:

* Apakškārta: '''''Miliolina''''' &lt;small&gt;Delage and Hérouard 1896&lt;/small&gt;
:* Virsdzimta: [[Alveolinoidea]]&lt;small&gt; Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Alveolinidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Fabulariidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Globoreticulinidae]] &lt;small&gt;Serra-Kiel &amp; Vicedo, 2016&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Myriastylidae]] &lt;small&gt;Piuz, Meister &amp; Vicedo, 2014&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Rhapydioninidae]] &lt;small&gt;Keijzer, 1945&lt;/small&gt;
:* Virsdzimta: [[Cornuspiroidea]]&lt;small&gt; Schultze, 1854&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Cornuspiridae]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Hemigordiidae]] &lt;small&gt;Reitlinger in Vdovenko et al., 1993&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Hemigordiopsidae]] &lt;small&gt;Nikitina, 1969&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Neodiscidae]] &lt;small&gt;Lin, 1984&lt;/small&gt; †
:* Virsdzimta: [[Milioloidea]]&lt;small&gt; Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Austrotrillinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Cribrolinoididae]] &lt;small&gt;Haynes, 1981&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Hauerinidae]] &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Miliolechinidae]] &lt;small&gt;Zaninetti &amp; al., 1985&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Miliolidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Riveroinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Spiroloculinidae]] &lt;small&gt;Wiesner, 1920&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Tubinellidae]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1906&lt;/small&gt;
:* Virsdzimta: [[Soritoidea]]&lt;small&gt; Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Keramosphaeridae]] &lt;small&gt;Brady, 1884&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Meandropsinidae]] &lt;small&gt;Henson, 1948&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Milioliporidae]] &lt;small&gt;Brönnimann &amp; Zaninetti, 1971&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Peneroplidae]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Siphonoferidae]] &lt;small&gt;Senowbari-Daryan &amp; Zaninetti, 1986&lt;/small&gt; †
::* Dzimta: [[Soritidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
:* Virsdzimta: [[Squamulinoidea]]&lt;small&gt; Reuss &amp; Fritsch, 1861&lt;/small&gt;
::* Dzimta: [[Squamulinidae]] &lt;small&gt;Reuss &amp; Fritsch, 1861&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>esgfbfnqvtgb38ozs8fzjhcs9dc7zfk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hauerinīdas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474812</id>
    <revision>
      <id>4540459</id>
      <parentid>4005472</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4540459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6640" sha1="ej0ni14qawn3kgctzw256u1mjscs87i" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Quinqueloculina seminula.jpg
|     att_nosaukums= Hauerinīdas ''[[Quinqueloculina seminulum]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = 
|         valsts_r = 
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Tubothalamea
|         klase_lv = 
|            kārta = Miliolida
|         kārta_lv = Miliolīdas
|       virsdzimta = Milioloidea
|    virsdzimta_lv = Milioloidejas
|           dzimta = Hauerinidae
|        dzimta_lv = Hauerinīdas
|         binomial = Hauerinidae &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Hauerininae}}
* {{TaksoSaite|Miliolinellinae}}
* {{TaksoSaite|Sigmoilinitinae}}
* {{TaksoSaite|Sigmoilopsinae}}
* {{TaksoSaite|Siphonapertinae}}
* {{TaksoSaite|Tubinellinae}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Hauerinīdas''' (''Hauerinidae'') ir liela un daudzveidīga [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta 	[[Miliolīdas|miliolīdu]] kārtā. Dzimtu 1876. gadā izdalīja Korrado Švagers. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] hauerinīdas ir zināmas no [[Juras periods|juras perioda]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula|Čaulu]] veido [[dīgļkamera]], aiz kuras seko divas cauruļveida kameras, kas vērstas pretējos virzienos, retos gadījumos ar [[fleksostils|fleksostilu]]. Nākamās kameras var kamolveidīgi uztīties virsū vienā līdz piecām plaknēm. Čaulas ar vairāk par divām pretēji vērstām kamerām, kā arī ar kamerām attītā stāvoklī ir retums. Pēdējās kameras galā ir atvere, bieži vien ar zobu vai arī ar vienkāršu vai sarežģītu [[trematofors|trematoforu]].

== Sistemātika ==
Dzimtas dalījums apakšdzimtās un ģintīs&lt;ref&gt;[http://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=111897 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;:

* Dzimta: '''Hauerinidae''' &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
:* Apakšdzimta: [[Hauerininae]] &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Cycloforina]] &lt;small&gt;Łuczkowska, 1972&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Hauerina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Heterillina]] &lt;small&gt;Munier-Chalmas &amp; Schlumberger, 1905&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Lachlanella]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Massilina]] &lt;small&gt;Schlumberger, 1893&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Massilinoides]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Naxotia]] &lt;small&gt;Al-Zamel &amp; Cherif, 1997&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Proemassilina]] &lt;small&gt;Lacroix, 1938&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pseudolachlanella]] &lt;small&gt;Langer, 1992&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Quinqueloculina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Septloculina]] &lt;small&gt;El Nakhal, 1990&lt;/small&gt;
:* Apakšdzimta: [[Miliolinellinae]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Affinetrina]] &lt;small&gt;Łuczkowska, 1972&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Biloculinella]] &lt;small&gt;Wiesner, 1931&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Cribromiliolinella]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Cribropyrgo]] &lt;small&gt;Cushman &amp; Bermúdez, 1946&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Cruciloculina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Flintina]] &lt;small&gt;Cushman, 1921&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Flintinoides]] &lt;small&gt;Cherif, 1970&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Involvohauerina]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1955&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Lorettaoides]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Mesopateoris]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Miliolinella]] &lt;small&gt;Wiesner, 1931&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Neopateoris]] &lt;small&gt;Bermúdez &amp; Seiglie, 1963&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Neopateorislopsis]] &lt;small&gt;Carvajal-Chitty, 2019&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Nevillina]] &lt;small&gt;Sidebottom, 1905&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Parahauerina]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Parahauerinoides]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pseudomassilina]] &lt;small&gt;Lacroix, 1938&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pseudopyrgo]] &lt;small&gt;Rasheed, 1971&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pseudotriloculina]] &lt;small&gt;Cherif, 1970&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Ptychomiliola]] &lt;small&gt;Eimer &amp; Fickert, 1899&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pyrgo]] &lt;small&gt;Defrance, 1824&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pyrgoella]] &lt;small&gt;Cushman &amp; White, 1936&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sissonia]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Steigerina]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Triloculina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Triloculinella]] &lt;small&gt;Riccio, 1950&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Triloculinellus]] &lt;small&gt;Saidova, 1975&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Triloculinoides]] &lt;small&gt;Shchedrina, 1964&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Varidentella]] &lt;small&gt;Łuczkowska, 1972&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Wellmanellinella]] &lt;small&gt;Cherif, 1970&lt;/small&gt;
:* Apakšdzimta: [[Sigmoilinitinae]] &lt;small&gt;Łuczkowska, 1974&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Anchihauerina]] &lt;small&gt;McCulloch, 1977&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Mesosigmoilina]] &lt;small&gt;Zheng, 1981&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Novosigmella]] &lt;small&gt;Özdikmen, 2009&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Nummoloculina]] &lt;small&gt;Steinmann, 1881&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Polysegmentina]] &lt;small&gt;Cushman, 1946&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pseudoschlumbergerina]] &lt;small&gt;Cherif, 1970&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmamiliolinella]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmoihauerina]] &lt;small&gt;Zheng, 1979&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmoilina]] &lt;small&gt;Schlumberger, 1887&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmoilinella]] &lt;small&gt;Zheng, 1979&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmoinella]] &lt;small&gt;Saidova, 1975&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmopyrgo]] &lt;small&gt;Hofker, 1983&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Spirosigmoilina]] &lt;small&gt;Parr, 1942&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Subedentostomina]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Vertebrasigmoilina]] &lt;small&gt;Hofker, 1976&lt;/small&gt;
:* Apakšdzimta: [[Sigmoilopsinae]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Sigmoilopsis]] &lt;small&gt;Finlay, 1947&lt;/small&gt;
:* Apakšdzimta: [[Siphonapertinae]] &lt;small&gt;Saidova, 1975&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Agglutinella]] &lt;small&gt;El-Nakhal, 1983&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Ammomassilina]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Dentostomina]] &lt;small&gt;Carman, 1933&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Pseudoflintina]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Schlumbergerina]] &lt;small&gt;Munier-Chalmas, 1882&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Siphonaperta]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Spiroglutina]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1983&lt;/small&gt;
:* Apakšdzimta: [[Tubinellinae]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1906&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Articularia]] &lt;small&gt;Łuczkowska, 1974&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Articulina (foraminīfera)|Articulina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Ishamella]] &lt;small&gt;Buzas &amp; Severin, 1982&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Parrina]] &lt;small&gt;Cushman, 1931&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Rectomassilina]] &lt;small&gt;Seiglie, 1964&lt;/small&gt;
::* Ģints: [[Tubinella]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1906&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>ej0ni14qawn3kgctzw256u1mjscs87i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ana Brnabiča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>485193</id>
    <revision>
      <id>4540602</id>
      <parentid>4540386</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:50:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4540602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6404" sha1="5ds6ff17x59nei2ny10bjnqkvz9zda5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ana Brnabiča
 |    vārds_orig = ''Ана Брнабић''
 |        attēls = Ana Brnabić in 2026 3x4 (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 200px
 | att_nosaukums = A. Brnabiča 2026. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1975
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = [[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{SRB}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{SRB}}
 |       tautība = [[serbi|serbiete]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Nortvūdas Universitāte, Halla Universitāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Valsts amati
|       amats = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs
| term_sākums = 2017. gada 29. jūnijs
| term_beigas = 
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas ārlietu ministrs
| term_sākums = 2020. gada 22. oktobris
| term_beigas = 2020. gada 28. oktobris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas finanšu ministrs
| term_sākums = 2018. gada 18. maijs
| term_beigas = 2018. gada 29. maijs
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs
| term_sākums = 2016. gada 11. augusts
| term_beigas = 2017. gada 29. jūnijs
|    piezīmes = 
}}
}}
'''Ana Brnabiča''' ({{val|sr|Ана Брнабић}}, dzimusi {{dat|1975|9|28}}) ir [[Serbija]]s politiķe. Kopš 2017. gada viņa ir Serbijas premjerministre. Brnabiča ir bijusi valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministre. Viņa ir [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] biedre. Brnabiča ir pirmā sieviete Serbijas premjerministra amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā.

== Biogrāfija ==
Ana Brnabiča piedzima {{dat|1975|9|28||bez}} [[Belgrada|Belgradā]]. 1994. gadā viņa absolvēja Belgradas 5. ģimnāziju. 1998. gadā Brnabiča Nortvūdas Universitātē [[Mičigana|Mičiganā]] ieguva bakalaura grādu biznesa pārvaldībā. 2001. gadā Halla Universitātē Anglijā viņa ieguva maģistra grādu biznesa pārvaldībā [[tirgzinība|tirgzinībā]].&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;

No 1999. gada marta līdz 2002. gada oktobrim Brnabiča darbojās Serbijas Informācijas centrā Londonā.
2002. gadā viņa atgriezās Serbijā un darbojās dažādos valdības un ''[[ASV Aģentūra starptautiskajai attīstībai|USAID]]'' projektos cilvēkresursu pārvaldībā un apmācībā, konsultēšanā, kā sabiedrisko ziņojumu speciālists u. c.&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;
2011. gadā Brnabiča sāka darbu uzņēmumā ''Continental Wind Partners''. 2013. gadā viņa kļuva par tā direktori. Viņas vadībā tika sākts darbs pie vēja ģeneratoru parka ''Čibuk'' [[Dolovo (Pančevo)|Dolovo]]. 2015. gada septembrī Serbiju satricināja liels noklausīšanās skandāls, tostarp bija aizdomas par lieliem kukuļiem, kur bija iesaistīta ''Continental Wind'' īpašnieka sieva. Pēc tam Brnabiča publiski atkāpās no uzņēmuma direktora amata.&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot; /&gt;

2016. gada augustā Ana Brnabiča kļuva par Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministri [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] valdībā.

Pēc 2017. gada prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandars Vučičs, Anai Branbičai tika piedāvāts Serbijas valdības priekšsēdētāja (premjerministra) amats. 2017. gada 15. jūnijā Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs apstiprināja Brnabiču par valdības priekšsēdētāju.
2018. gada maijā Brnabiča arī īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Dušans Vujovičs]], kā arī 2020. gada oktobrī īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Ivica Dačičs]].
2019. gada oktobrī Ana Brnabiča paziņoja, ka iestājusies [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvajā partijā]].

2026. gada 28. septembrī Ana Brnabiča kļuva par Serbijas prezidenta pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī Serbijas parlamenta priekšsēdētājas pienākumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.09.2026-serbijas-prezidents-vucics-atkapjas-no-amata-kandides-parlamenta-velesanas.a664987/ Serbijas prezidents Vučičs atkāpjas no amata; kandidēs parlamenta vēlēšanās] lsm.lv 27.09.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot;&gt;[http://www.ewb.rs/member.aspx?id=46 Ana Brnabić, Prime Minister] East-West Bridge&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot;&gt;[https://www.nacional.hr/offshore-wind-blowing-over-serbian-prime-minister/ Offshore wind blowing over Serbian Prime Minister] Nacional Novizni News Magazin, 13.03.2018.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php Aна Брнабић Председница Владе Републике Србије] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200621072138/https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php |date={{dat|2020|06|21||bez}} }} Serbijas valdības vietne


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{s-bef|before = [[Kori Udovički]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs | years= 2016 — 2017 }}
{{s-aft|after = [[Branko Ružičs]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] (pienākumu izpildītājs) }}
{{s-ttl|title = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs | years= kopš 2017. gada }}
{{s-aft|after = }}
|-
{{s-bef|before = [[Dušans Vujovičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas finanšu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2017. gads }}
{{s-aft|after = [[Siniša Mali]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas ārlietu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2020. gads }}
{{s-aft|after = [[Nikola Selakovičs]] }}
{{kastes beigas}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brnabiča, Ana}}
[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas politiķi]]
[[Kategorija:Serbijas premjerministri]]</text>
      <sha1>5ds6ff17x59nei2ny10bjnqkvz9zda5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540604</id>
      <parentid>4540602</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4540604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6404" sha1="mu1s2hn2qo2e21i8yfw9ie15s9s7x3w" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ana Brnabiča
 |    vārds_orig = ''Ана Брнабић''
 |        attēls = Ana Brnabić in 2026 3x4 (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 200px
 | att_nosaukums = A. Brnabiča 2026. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1975
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = [[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{SRB}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{SRB}}
 |       tautība = [[serbi|serbiete]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Nortvūdas Universitāte, Halla Universitāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Valsts amati
|       amats = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs
| term_sākums = 2017. gada 29. jūnijs
| term_beigas = 
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas ārlietu ministrs
| term_sākums = 2020. gada 22. oktobris
| term_beigas = 2020. gada 28. oktobris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas finanšu ministrs
| term_sākums = 2018. gada 18. maijs
| term_beigas = 2018. gada 29. maijs
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs
| term_sākums = 2016. gada 11. augusts
| term_beigas = 2017. gada 29. jūnijs
|    piezīmes = 
}}
}}
'''Ana Brnabiča''' ({{val|sr|Ана Брнабић}}, dzimusi {{dat|1975|9|28}}) ir [[Serbija]]s politiķe. Kopš 2017. gada viņa ir Serbijas premjerministre. Brnabiča ir bijusi valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministre. Viņa ir [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] biedre. Brnabiča bija pirmā sieviete Serbijas premjerministra amatā (2017–2024) un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi {{dat|1975|9|28||bez}} [[Belgrada|Belgradā]]. 1994. gadā viņa absolvēja Belgradas 5. ģimnāziju. 1998. gadā Brnabiča Nortvūdas Universitātē [[Mičigana|Mičiganā]] ieguva bakalaura grādu biznesa pārvaldībā. 2001. gadā Halla Universitātē Anglijā viņa ieguva maģistra grādu biznesa pārvaldībā [[tirgzinība|tirgzinībā]].&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;

No 1999. gada marta līdz 2002. gada oktobrim Brnabiča darbojās Serbijas Informācijas centrā Londonā.
2002. gadā viņa atgriezās Serbijā un darbojās dažādos valdības un ''[[ASV Aģentūra starptautiskajai attīstībai|USAID]]'' projektos cilvēkresursu pārvaldībā un apmācībā, konsultēšanā, kā sabiedrisko ziņojumu speciālists u. c.&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;
2011. gadā Brnabiča sāka darbu uzņēmumā ''Continental Wind Partners''. 2013. gadā viņa kļuva par tā direktori. Viņas vadībā tika sākts darbs pie vēja ģeneratoru parka ''Čibuk'' [[Dolovo (Pančevo)|Dolovo]]. 2015. gada septembrī Serbiju satricināja liels noklausīšanās skandāls, tostarp bija aizdomas par lieliem kukuļiem, kur bija iesaistīta ''Continental Wind'' īpašnieka sieva. Pēc tam Brnabiča publiski atkāpās no uzņēmuma direktora amata.&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot; /&gt;

2016. gada augustā Ana Brnabiča kļuva par Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministri [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] valdībā.

Pēc 2017. gada prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandars Vučičs, Anai Branbičai piedāvāja Serbijas valdības priekšsēdētāja (premjerministra) amats. 2017. gada 15. jūnijā Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs apstiprināja Brnabiču par valdības priekšsēdētāju.
2018. gada maijā Brnabiča arī īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Dušans Vujovičs]], kā arī 2020. gada oktobrī īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Ivica Dačičs]].
2019. gada oktobrī Ana Brnabiča paziņoja, ka iestājusies [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvajā partijā]].

2026. gada 28. septembrī Ana Brnabiča kļuva par Serbijas prezidenta pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī Serbijas parlamenta priekšsēdētājas pienākumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.09.2026-serbijas-prezidents-vucics-atkapjas-no-amata-kandides-parlamenta-velesanas.a664987/ Serbijas prezidents Vučičs atkāpjas no amata; kandidēs parlamenta vēlēšanās] lsm.lv 27.09.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot;&gt;[http://www.ewb.rs/member.aspx?id=46 Ana Brnabić, Prime Minister] East-West Bridge&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot;&gt;[https://www.nacional.hr/offshore-wind-blowing-over-serbian-prime-minister/ Offshore wind blowing over Serbian Prime Minister] Nacional Novizni News Magazin, 13.03.2018.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php Aна Брнабић Председница Владе Републике Србије] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200621072138/https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php |date={{dat|2020|06|21||bez}} }} Serbijas valdības vietne


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{s-bef|before = [[Kori Udovički]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs | years= 2016 — 2017 }}
{{s-aft|after = [[Branko Ružičs]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] (pienākumu izpildītājs) }}
{{s-ttl|title = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs | years= kopš 2017. gada }}
{{s-aft|after = }}
|-
{{s-bef|before = [[Dušans Vujovičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas finanšu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2017. gads }}
{{s-aft|after = [[Siniša Mali]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas ārlietu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2020. gads }}
{{s-aft|after = [[Nikola Selakovičs]] }}
{{kastes beigas}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brnabiča, Ana}}
[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas politiķi]]
[[Kategorija:Serbijas premjerministri]]</text>
      <sha1>mu1s2hn2qo2e21i8yfw9ie15s9s7x3w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540605</id>
      <parentid>4540604</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>atj</comment>
      <origin>4540605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6429" sha1="h7ref64jurfu8rewsmyecgm04qo93q6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ana Brnabiča
 |    vārds_orig = ''Ана Брнабић''
 |        attēls = Ana Brnabić in 2026 3x4 (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 200px
 | att_nosaukums = A. Brnabiča 2026. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1975
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = [[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{SRB}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{SRB}}
 |       tautība = [[serbi|serbiete]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Nortvūdas Universitāte, Halla Universitāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Valsts amati
|       amats = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs
| term_sākums = 2017. gada 29. jūnijs
| term_beigas = 2024. ɡada 6. februāris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas ārlietu ministrs
| term_sākums = 2020. gada 22. oktobris
| term_beigas = 2020. gada 28. oktobris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas finanšu ministrs
| term_sākums = 2018. gada 18. maijs
| term_beigas = 2018. gada 29. maijs
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs
| term_sākums = 2016. gada 11. augusts
| term_beigas = 2017. gada 29. jūnijs
|    piezīmes = 
}}
}}
'''Ana Brnabiča''' ({{val|sr|Ана Брнабић}}, dzimusi {{dat|1975|9|28}}) ir [[Serbija]]s politiķe. Kopš 2017. gada viņa ir Serbijas premjerministre. Brnabiča ir bijusi valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministre. Viņa ir [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] biedre. Brnabiča bija pirmā sieviete Serbijas premjerministra amatā (2017–2024) un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi {{dat|1975|9|28||bez}} [[Belgrada|Belgradā]]. 1994. gadā viņa absolvēja Belgradas 5. ģimnāziju. 1998. gadā Brnabiča Nortvūdas Universitātē [[Mičigana|Mičiganā]] ieguva bakalaura grādu biznesa pārvaldībā. 2001. gadā Halla Universitātē Anglijā viņa ieguva maģistra grādu biznesa pārvaldībā [[tirgzinība|tirgzinībā]].&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;

No 1999. gada marta līdz 2002. gada oktobrim Brnabiča darbojās Serbijas Informācijas centrā Londonā.
2002. gadā viņa atgriezās Serbijā un darbojās dažādos valdības un ''[[ASV Aģentūra starptautiskajai attīstībai|USAID]]'' projektos cilvēkresursu pārvaldībā un apmācībā, konsultēšanā, kā sabiedrisko ziņojumu speciālists u. c.&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;
2011. gadā Brnabiča sāka darbu uzņēmumā ''Continental Wind Partners''. 2013. gadā viņa kļuva par tā direktori. Viņas vadībā tika sākts darbs pie vēja ģeneratoru parka ''Čibuk'' [[Dolovo (Pančevo)|Dolovo]]. 2015. gada septembrī Serbiju satricināja liels noklausīšanās skandāls, tostarp bija aizdomas par lieliem kukuļiem, kur bija iesaistīta ''Continental Wind'' īpašnieka sieva. Pēc tam Brnabiča publiski atkāpās no uzņēmuma direktora amata.&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot; /&gt;

2016. gada augustā Ana Brnabiča kļuva par Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministri [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] valdībā.

Pēc 2017. gada prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandars Vučičs, Anai Branbičai piedāvāja Serbijas valdības priekšsēdētāja (premjerministra) amats. 2017. gada 15. jūnijā Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs apstiprināja Brnabiču par valdības priekšsēdētāju.
2018. gada maijā Brnabiča arī īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Dušans Vujovičs]], kā arī 2020. gada oktobrī īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Ivica Dačičs]].
2019. gada oktobrī Ana Brnabiča paziņoja, ka iestājusies [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvajā partijā]].

2026. gada 28. septembrī Ana Brnabiča kļuva par Serbijas prezidenta pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī Serbijas parlamenta priekšsēdētājas pienākumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.09.2026-serbijas-prezidents-vucics-atkapjas-no-amata-kandides-parlamenta-velesanas.a664987/ Serbijas prezidents Vučičs atkāpjas no amata; kandidēs parlamenta vēlēšanās] lsm.lv 27.09.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot;&gt;[http://www.ewb.rs/member.aspx?id=46 Ana Brnabić, Prime Minister] East-West Bridge&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot;&gt;[https://www.nacional.hr/offshore-wind-blowing-over-serbian-prime-minister/ Offshore wind blowing over Serbian Prime Minister] Nacional Novizni News Magazin, 13.03.2018.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php Aна Брнабић Председница Владе Републике Србије] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200621072138/https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php |date={{dat|2020|06|21||bez}} }} Serbijas valdības vietne


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{s-bef|before = [[Kori Udovički]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs | years= 2016 — 2017 }}
{{s-aft|after = [[Branko Ružičs]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] (pienākumu izpildītājs) }}
{{s-ttl|title = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs | years= kopš 2017. gada }}
{{s-aft|after = }}
|-
{{s-bef|before = [[Dušans Vujovičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas finanšu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2017. gads }}
{{s-aft|after = [[Siniša Mali]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas ārlietu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2020. gads }}
{{s-aft|after = [[Nikola Selakovičs]] }}
{{kastes beigas}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brnabiča, Ana}}
[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas politiķi]]
[[Kategorija:Serbijas premjerministri]]</text>
      <sha1>h7ref64jurfu8rewsmyecgm04qo93q6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540606</id>
      <parentid>4540605</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:00:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6429" sha1="m4updxcqudjj1u1mp5plp1eqv82a5pm" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ana Brnabiča
 |    vārds_orig = ''Ана Брнабић''
 |        attēls = Ana Brnabić in 2026 3x4 (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 200px
 | att_nosaukums = A. Brnabiča 2026. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1975
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = [[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{SRB}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{SRB}}
 |       tautība = [[serbi|serbiete]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Nortvūdas Universitāte, Halla Universitāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Valsts amati
|       amats = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētāja
| term_sākums = 2017. gada 29. jūnijs
| term_beigas = 2024. ɡada 6. februāris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas ārlietu ministre
| term_sākums = 2020. gada 22. oktobris
| term_beigas = 2020. gada 28. oktobris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas finanšu ministre
| term_sākums = 2018. gada 18. maijs
| term_beigas = 2018. gada 29. maijs
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministre
| term_sākums = 2016. gada 11. augusts
| term_beigas = 2017. gada 29. jūnijs
|    piezīmes = 
}}
}}
'''Ana Brnabiča''' ({{val|sr|Ана Брнабић}}, dzimusi {{dat|1975|9|28}}) ir [[Serbija]]s politiķe. Kopš 2017. gada viņa ir Serbijas premjerministre. Brnabiča ir bijusi valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministre. Viņa ir [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] biedre. Brnabiča bija pirmā sieviete Serbijas premjerministra amatā (2017–2024) un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi {{dat|1975|9|28||bez}} [[Belgrada|Belgradā]]. 1994. gadā viņa absolvēja Belgradas 5. ģimnāziju. 1998. gadā Brnabiča Nortvūdas Universitātē [[Mičigana|Mičiganā]] ieguva bakalaura grādu biznesa pārvaldībā. 2001. gadā Halla Universitātē Anglijā viņa ieguva maģistra grādu biznesa pārvaldībā [[tirgzinība|tirgzinībā]].&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;

No 1999. gada marta līdz 2002. gada oktobrim Brnabiča darbojās Serbijas Informācijas centrā Londonā.
2002. gadā viņa atgriezās Serbijā un darbojās dažādos valdības un ''[[ASV Aģentūra starptautiskajai attīstībai|USAID]]'' projektos cilvēkresursu pārvaldībā un apmācībā, konsultēšanā, kā sabiedrisko ziņojumu speciālists u. c.&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;
2011. gadā Brnabiča sāka darbu uzņēmumā ''Continental Wind Partners''. 2013. gadā viņa kļuva par tā direktori. Viņas vadībā tika sākts darbs pie vēja ģeneratoru parka ''Čibuk'' [[Dolovo (Pančevo)|Dolovo]]. 2015. gada septembrī Serbiju satricināja liels noklausīšanās skandāls, tostarp bija aizdomas par lieliem kukuļiem, kur bija iesaistīta ''Continental Wind'' īpašnieka sieva. Pēc tam Brnabiča publiski atkāpās no uzņēmuma direktora amata.&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot; /&gt;

2016. gada augustā Ana Brnabiča kļuva par Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministri [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] valdībā.

Pēc 2017. gada prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandars Vučičs, Anai Branbičai piedāvāja Serbijas valdības priekšsēdētāja (premjerministra) amats. 2017. gada 15. jūnijā Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs apstiprināja Brnabiču par valdības priekšsēdētāju.
2018. gada maijā Brnabiča arī īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Dušans Vujovičs]], kā arī 2020. gada oktobrī īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Ivica Dačičs]].
2019. gada oktobrī Ana Brnabiča paziņoja, ka iestājusies [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvajā partijā]].

2026. gada 28. septembrī Ana Brnabiča kļuva par Serbijas prezidenta pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī Serbijas parlamenta priekšsēdētājas pienākumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.09.2026-serbijas-prezidents-vucics-atkapjas-no-amata-kandides-parlamenta-velesanas.a664987/ Serbijas prezidents Vučičs atkāpjas no amata; kandidēs parlamenta vēlēšanās] lsm.lv 27.09.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot;&gt;[http://www.ewb.rs/member.aspx?id=46 Ana Brnabić, Prime Minister] East-West Bridge&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot;&gt;[https://www.nacional.hr/offshore-wind-blowing-over-serbian-prime-minister/ Offshore wind blowing over Serbian Prime Minister] Nacional Novizni News Magazin, 13.03.2018.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php Aна Брнабић Председница Владе Републике Србије] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200621072138/https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php |date={{dat|2020|06|21||bez}} }} Serbijas valdības vietne


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{s-bef|before = [[Kori Udovički]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs | years= 2016 — 2017 }}
{{s-aft|after = [[Branko Ružičs]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] (pienākumu izpildītājs) }}
{{s-ttl|title = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs | years= kopš 2017. gada }}
{{s-aft|after = }}
|-
{{s-bef|before = [[Dušans Vujovičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas finanšu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2017. gads }}
{{s-aft|after = [[Siniša Mali]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas ārlietu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2020. gads }}
{{s-aft|after = [[Nikola Selakovičs]] }}
{{kastes beigas}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brnabiča, Ana}}
[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas politiķi]]
[[Kategorija:Serbijas premjerministri]]</text>
      <sha1>m4updxcqudjj1u1mp5plp1eqv82a5pm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robs Svairs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492531</id>
    <revision>
      <id>4540500</id>
      <parentid>3991293</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1865" sha1="aw7ru909suhaptvqob8l510s5rox8t7" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = 
|           Vārds = Roberts Svairs-Tompsons
|      Vārds_orig = ''Robert Swire-Thompson''
|          Attēls = 20170615-147-Nova Rock 2017-Pendulum-Rob Swire.jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = Roberts Svairs 2017 gadā. 
|        Dz_vārds = Roberts Svairs-Tomsons
|      Pseidonīms = Ansensic
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|5}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Austrālija|Rietumaustrālija|Pērta}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Dabsteps]], [[Hausmūzika]], [[Complextro]], [[Breakbeat]], [[Drum and bass]], [[Roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|Metāls]], [[Popmūzika]], [[Klasiskā mūzika]] 
|    Nodarbošanās = Mūziķis, skaņas dizainers, ierakstu producents, dīdžejs, dziedātājs
|     Instrumenti = [[klavieres]], [[sintezators]], [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]], balss, [[digitālā audio darba stacija]] 
|            Gadi = 1998 - pašlaik 
|Izdevējkompānija = [[Warner music]], [[Hardline rekordingz]], [[Breakbeat Kaos]], [[Earstorm]] 
|   Darbojies_arī = [[Knife Party]], [[Pendulum]] 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}

'''Roberts Svairs-Tompsons''' ({{val|en|Robert Swire-Thompson}}; dzimis {{dat|1982|11|5}}), ir austrāliešu-britu mūziķis, dīdžejs, ierakstu producents, skaņas dizainers, audio inženieris, dziesmu autors, komponists un dziedātājs. Viņš vislabāk pazīstams kā viens no grupas ''[[Pendulum]]'' dibinātājiem un dalībniekiem, kā arī dibinātājs un viens no dueta ''[[Knife Party]]'' dalībniekiem.

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Svairs, Robs}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pērtā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas mūziķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]</text>
      <sha1>aw7ru909suhaptvqob8l510s5rox8t7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SMW Wheels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515348</id>
    <revision>
      <id>4540515</id>
      <parentid>4491310</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:08:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5262" sha1="7omqdei2h30wmza574ru0g0rxo5p33x" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Zīmola infokaste|nosaukums=SMW Wheels|producttype=Kalti diski|currentowner=AS [[SMW Group]]|producedby=AS SMW Group|country=[[Latvija]]|website=https://smwwheels.com|discontinued=|origin=[[Latvija]]|logo=[[Attēls:SMW Wheels logo.png|182px]]|introduced=1999}}
'''''SMW Wheels''''' ir auto disku [[zīmols]], kas pieder [[Latvija]]s&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/economy/business/hi-tech-wheelmaker-relocating-production-from-russia-to-latvia.a398111/|title=Hi-tech wheelmaker relocating production from Russia to Latvia|website=eng.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; uzņēmumam AS &quot;''[[SMW Group]]''&quot; (iepriekš: ''SIA SMW Wheels''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40003495011|title=SMW Group, AS, 40003495011, Iepriekšējie nosaukumi|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-06-28|date=2022-06-28|language=lv|archive-date=2022-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220712074805/https://www.lursoft.lv/previous-names/40003495011}}&lt;/ref&gt;) un zem kura ražo kaltus diskus [[Autosports|autosporta]] un [[Motosports|motosporta]] industrijām.

Zīmola pirmsākumi ir 1999. gadā, kad tas sāka ražot patentēta kalta [[Magnijs|magnija]] sakausējuma diskus [[Japāna]]s uzņēmumam ''Racing Service Watanabe''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://smwwheels.com/about/timeline/|title=Timeline - SMW Wheels|website=SMW Wheels - Forged magnesium and forged aluminum wheels|access-date=2022-06-28|date=2021-07-22|language=en|archive-date=2022-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220602234412/https://smwwheels.com/about/timeline/}}&lt;/ref&gt; ''SMW Group'' primāri strādā ar dažādiem [[Alumīnijs|alumīnija]] un magnija sakausējumiem, ieskaitot tādus, ko izmanto [[aviācija]]s un kosmosa rūpniecībā, piemēram, ZK60. ''SMW Group'' ražotie diski tika uzstādīti [[Tesla (uzņēmums)|Teslas]] &quot;[[Tesla Roadster (2008)|kosmosa auto]]&quot;,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kurš tika pacelts heliocentriskā [[Orbīta|orbītā]] 2018. gadā. ''SMW Group'' ražo diskus un 3D printētas metāla detaļas&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vieglmetala-disku-razotajs-smw-plano-atvert-razotni-riga-501797|title=Dienas bizness. Vieglmetāla disku ražotājs SMW plāno atvērt ražotni Rīgā|date=25.03.2021}}&lt;/ref&gt; auto un moto ražotājiem (OEM), motosporta komandām un arī privātpersonām.

Juridiski ''SMW Group'' ir reģistrēta [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/smw-group/40003495011|title=SMW Group, AS, 40003495011 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220701110512/https://company.lursoft.lv/smw-group/40003495011}}&lt;/ref&gt; grupas vadītājs un patiesais labuma guvējs ir Marks Lisņanskis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-noskaidroti-novadi-kuru-uznemumi-pandemijas-gada-piesaistijusi-vislielakos-arvalstu-ieguldijumus.d?id=52923795|title=Pētījums: noskaidroti novadi, kuru uzņēmumi pandēmijas gadā piesaistījuši vislielākos ārvalstu ieguldījumus|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-07-01|date=2021-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums darbojas kopš 2000. gada,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/ekonomika/bizness/pasaule-vadosais-vieglmetala-disku-razotajs-smw-plano-atvert-razotni-riga/|title=Pasaulē vadošais vieglmetāla disku ražotājs “SMW” plāno atvērt ražotni Rīgā|website=tv3.lv|access-date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123143217/https://zinas.tv3.lv/ekonomika/bizness/pasaule-vadosais-vieglmetala-disku-razotajs-smw-plano-atvert-razotni-riga/}}&lt;/ref&gt; 2020. gadu sākumā tas pārcēla savu ražošanu no [[Krievija]]s uz [[Rīga|Rīgu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/sia_smw_wheels__unleashing_latvia___s_metallurgical_power/|title=SIA SMW Wheels: Unleashing Latvia’s metallurgical power|website=www.baltictimes.com|access-date=2022-07-01}}&lt;/ref&gt;

== Ražošana ==
''SMW Group'' ražotie diski un citi kalti magnija un alumīnija izstrādājumi tiek ražoti proprietārā kalšanas procesā, izmantojot slēgta tipa hidraulisko štancēšanas presi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smw.com/pages/49/SMWE-Forging-Capabilities.html|title=Forging Capabilities {{!}} SMW|website=www.smw.com|access-date=2022-06-28|archive-date=2022-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628143355/http://www.smw.com/pages/49/SMWE-Forging-Capabilities.html}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Rimac Nevera OEM wheels forged by SMW.jpg|thumb|238x238px|SMW kalti [[Rimac Nevera]] diski ]]
[[Attēls:HGK Wheels forged by SMW.png|thumb|239x239px|SMW kaltie diski Latvijas HGK Drifta komandai ]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://smwwheels.com/ Mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220626104637/https://smwwheels.com/ |date={{dat|2022|06|26||bez}} }}
* {{facebook|smwwheels}}
* {{instagram|smwwheels}}

[[Kategorija:Latvijas autoražotāji]]</text>
      <sha1>7omqdei2h30wmza574ru0g0rxo5p33x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hantengri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530521</id>
    <revision>
      <id>4540427</id>
      <parentid>4244029</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4540427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1781" sha1="5bay8v0f4b6xanbuhpcfvrbkl8bgyj2" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Hantengri
| Photo                = Vue_globale_du_versant_N_du_khan_Tengri.jpg
| Photo size           =
| Paraksts             = 
| karte                = Kirgizstāna#Kazahstāna#Ķīna#Āzija
|reljefs = yes
| alt = 
| paraksta_izvietojums = right
| latd=42.210833 |latNS=N
| longd=80.175 |longEW=E
| Augstums         = 7010
| Relatīvais_augstums  = 1685
| Atrašanās vieta  = {{KAZ}}, {{KGZ}}, {{PRC}}
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Tjanšans]]
| Age              = 
| Last eruption    = 
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}

'''Hantengri''' ({{val|kk|Хан Тәңірі шыңы}}, {{val|ky|Хан-Теңири}}, {{val|zh|汗腾格里峰}}, ''Hàn Ténggélǐ Fēng'') ir kalnu virsotne [[Tjanšans|Tjanšanā]] uz [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s un [[Ķīna]]s robežas uz austrumiem no [[Isikuls|Isikula]]. Virsotne kopā ar ledus segu ir 7010 metrus augsta. Hantengri ir otra augstākā Tjanšana virsotne aiz [[Dženiša smaile]]s. Tas ir arī [[Kazahstāna]]s augstākais kalns, un vistālāk uz ziemeļiem stāvošā virsotne, kas augstāka par 7000 metriem.

Kalna virsotni kā pirmā sasniedza Mihaila Pogrebecka vadītā ekspedīcija 1931. gadā. Hantengri ir iekarojuši arī latviešu alpīnisti, to starpā [[Pēteris Kūlis]] un [[Teodors Ķirsis]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.summitpost.org/khan-tengri/150339 Hantengri summitpost.org]

{{Kazahstāna-aizmetnis}}

{{Āzijas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kazahstānas kalni]]
[[Kategorija:Kirgizstānas kalni]]
[[Kategorija:Ķīnas kalni]]
[[Kategorija:Tjanšans]]</text>
      <sha1>5bay8v0f4b6xanbuhpcfvrbkl8bgyj2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanija Ozoliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530649</id>
    <revision>
      <id>4540565</id>
      <parentid>4458894</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:06:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6479" sha1="lcuzzkot3f081b9r334fyqff22dakb5" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Sanija Ozoliņa
 |       piktogramma_1 = Luge pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 2023-01-26 Training at FIL World Luge Championships Oberhof 2023 by Sandro Halank–008 (cropped).jpg
 |             att_izm = 220px
 |            paraksts = Sanija Ozoliņa 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|2}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[kamaniņu braukšana]]
 |          disciplīna = divnieki
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = [[Anda Upīte]]
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = 
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medaļa|Silver|Sigulda 2023|divnieki}}
}}
'''Sanija Ozoliņa''' (dzimusi {{dat|2003|10|2}}) ir latviešu [[kamaniņu braucēja]]. Startē divnieku sacensībās kopā ar [[Anda Upīte|Andu Upīti]].

== Karjera ==
2022. gadā absolvējusi [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu Sporta ģimnāziju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://msg.edu.lv/files/pasnovertejumi/2021/MSG_pasnovertejums_2021_22.pdf|title=Murjāņu sporta ģimnāzijas pašnovērtējuma ziņojums 2021./2022.m.g.|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109200558/https://msg.edu.lv/files/pasnovertejumi/2021/MSG_pasnovertejums_2021_22.pdf}}&lt;/ref&gt;

Divnieku sacensībās sāka piedalīties 2021.—2022. gada sezonā kopā ar [[Anda Upīte|Andu Upīti]], kas pirms tam startēja sieviešu vieniniekos. Pasaules kauss sieviešu divnieku ekipāžām risinājās Pasaules kausa junioriem ietvaros. Divnieks Upīte/Ozoliņa sezonas kopvērtējumā ieguva sesto vietu, divas reizes sezonas laikā izcīnot vietas uz goda pjedestāla. Laplaņas trasē [[Francija|Francijā]] tika iegūta trešā vieta, bet Īglsas trasē [[Austrija|Austrijā]] — otrā vieta. Piedalījās pirmajā Pasaules čempionātā sieviešu divnieku ekipāžām, kas notika {{dat|2022|1|30||bez}} [[Vinterberga|Vinterbergā]], ieņemot 7. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://kamanas.lv/lv/articles/1300-pirmaja-sieviesu-divvietigo-ekipazu-pasaules-cempionata-visas-latvietes-top10 |title=Pirmajā sieviešu divvietīgo ekipāžu Pasaules čempionātā visas latvietes TOP10 |website=kamanas.lv |date={{dat|2022|1|30|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250217163423/https://kamanas.lv/lv/articles/1300-pirmaja-sieviesu-divvietigo-ekipazu-pasaules-cempionata-visas-latvietes-top10}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada sezonā sieviešu divnieki pirmoreiz tika iekļauti Pasaules kausā kopā ar pārējām disciplīnām. Pirmajā posmā Īglsas trasē Upīte/Ozoliņa ieguva ceturto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/03122022-upite_ozolina_pasaules_kausa_debite_ar_au |title=Upīte/Ozoliņa PK debitē ar augsto ceturto vietu, Vītola labākā no dāmām |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|12|3|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā posmā sprinta sacesībās izcīnīja bronzas godalgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/04122022-sezonas_pirmas_medalas_sprinta_bots_blume |title=Pirmās medaļas - sprintā Bots/Plūme izcīna sudrabu, Upīte/Ozoliņa bronzu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|12|4|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nākamos posmus, kas risinājās [[Ziemeļamerika]]s trasēs, izlaida. {{dat|2023|1|7||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnīja pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/07012023-ari_damu_divniekos_triumfe_latvija_upitei |title=Arī dāmu divniekos triumfē Latvija, Upītei/Ozoliņai pirmo reizi izcīnot zeltu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|7|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nākamajā posmā, kas arī norisinājās Siguldas trasē un vienlaikus bija Eiropas čempionāts, divnieks Upīte/Ozoliņa izcīnīja sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/14012023-kamaninu_duets_upite_ozolina_sigulda_klus |title=Kamaniņu duets Upīte/Ozoliņa Siguldā kļūst par Eiropas vicečempionēm |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|14|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Ziemas sports-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Sanija}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]]</text>
      <sha1>lcuzzkot3f081b9r334fyqff22dakb5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Metjū Belamijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542123</id>
    <revision>
      <id>4540477</id>
      <parentid>4179694</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:02:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5046" sha1="hk8indi8nkdl8ffgknas87ta9pt4g10" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:20180603 Nürnberg Rock im Park Muse 0382.jpg|thumb|Metjū Belamijs ''Muse'' koncertā 2018 gadā]]
'''Metjū Belamijs''' ({{Val|en|Matt Bellamy}}; dzimis 1978. gada 9. jūnjā) ir britu [[mūziķis]], pazīstams kā [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupas ''[[Muse]]'' dalībnieks un līderis.

== Biogrāfija ==

=== Bērnība ===
Metjū Belamijs ir dzimis [[Kembridža|Kembridžā]], 1978. gada 9. jūlijā, bet 10 gadu vecumā pārvācās uz [[Devona|Devonu]]. Metjū tēvs Džordžs Belamijs spēlēja [[Ģitāra|ģitāru]] grupā ''[[The Tornadoes]]'', kas bija pirmā britu grupa, kas sasniedza 1. vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] singlu topus ar dziesmu &quot;Telstar&quot;. 13 gadu vecumā Metjū vecāki izšķīrās un ap šo laiku viņš nopietni pievērsās mūzikai un kļuva par draugiem ar topošo ''[[Muse]]'' bundzinieku [[Dominiku Hauardu]].

Metjū sāka spēlēt klavieres 6 gadu vecumā. 11 gadu vecumā, redzot kā [[Džimijs Hendrikss]] aizdedzina savu ģitāru, viņš guva interesi par ģitārspēli. Ilgu laiku viņš sapņojis kļūt par klasisko mūziķi, bet domājis, ka nav pietiekoši talantīgs, tāpēc pievērsies rokmūzikai. ''Muse'' pazīstami ar klasiskās mūzikas iekļaušanu rokmūzikā, kas nāk no Metjū klasiskās mūzikas saknēm.

Metjū vecāki un vecākais brālis izmantoja [[Vīdža]] dēli, lai sazinātos ar mirušajiem, pēc vecāku šķiršanās arī Metjū guva lielu interesi tajā, ar to šokējot savus klasesbiedrus.

== Mūzika ==
Metjū pārvalda plašu instrumentu klāstu: [[klavieres]], [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[sintezators]], [[ērģeles]]

=== Stils ===
Metjū pazīstams ar falsetto vokāliem, kas ''[[Muse]]'' karjeras sākumā tika salīdzināti ar grupas ''[[Radiohead]]'' vokālista [[Toms Jorks|Toma Jorka]] stilu. Metjū, kā ''Muse'' dziesmu tekstu autors, raksta par [[Distopija|distopiskām]] tēmām: pasaules notikumi, apokalipse, tehnoloģijas, reliģija. ''Muse'' diskogrāfijā bieži redzamas atsauces uz [[Džordžs Orvels|Džordža Orvela]] romānu [[1984 (romāns)|&quot;1984&quot;]].

Metjū Belamija vokālais diapazons aptver gandrīz 4 [[oktāva]]s.

=== Ieradumi koncertos ===
Belamijs pirms koncertiem izmanto elektrisku kāju masētāju un burbuļvannas. Minēts arī ka viņš nevar nospēlēt koncertu neapēdot banānu. Pēc koncertiem viņa mīļākais dzēriens ir [[sarkanvīns]]. Belamijs apgalvo, ka tas ir vienīgais alkohols, kas nekaitē viņa balsij.

=== Muzikālā darbība ===
Belamijs strādā primāri ar grupu ''[[Muse]]'', ar kuru izdevis 9 studijas albumus sākot no 1994. gada.

2009. gadā viņš izlaida solo dziesmu, kas dzirdama filmas [[imdbtitle:0963178|''The International'']] noslēgumā. 2019. gadā Belamijs izdeva dziesmu &quot;Pray&quot;, kas izmantota [[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēlēs]]. Savai solo karjerai viņš pievērsās 2020. gadā, kad izdeva minialbumu &quot;Cryosleep&quot;.

Metjū spēlējis klavieres grupas ''[[Coldplay]]'' dziesmā &quot;Politik&quot;.

Belamijs strādājis ar [[Jaunzēlande]]s [[Popmūzika|popa]] dzietātāju Kimbru kopā ar dalībniekiem no ''[[Queens of the Stone Age]]'' un ''[[Foster the People]]''. Viņš ierakstījis ģitāru viņas dziesmā ''90s music''.

== Personīgā dzīve ==

=== Ģimene ===
Belamija tēva brālis tika nošauts [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], neskaidros apstākļos. Viņa nāves apstākļi vēl joprojām nav noskaidroti, bet baumas norāda, ka viņš bija britu Īpašo Gaisa Spēku biedrs. Viņa neskaidrie nāves apstākļi iespaidoja Metjū interesi [[Konspirācijas teorija|konspirācijas teorijās]].

Belamijs 2010. gadā sāka satikties ar aktrisi [[Keita Hadsone|Keitu Hadsoni]]. Pēc dēla Binga Belamija dzimšanas viņi atcēla savu saderināšanos. Viņi ir draugi un kopā audzina dēlu.

2019. gadā Belamijs apprecējās ar aktirisi un modeli [[Ellu Evansu]].&lt;ref&gt;{{cite news|url=https://people.com/music/matt-bellamy-marries-elle-evans/|title=Muse Frontman Matt Bellamy and Model Elle Evans Are Married|magazine=People|access-date=25 November 2019|date=10 August 2019|last=Murphy|first=Helen}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā viņiem piedzima meita.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://trendingcafe.com/matt-bellamy-and-wife-elle-evans-welcome-their-first-child-daughter-lovella-dawn/|title=Matt Bellamy and Wife Elle Evans Welcome Their First Child, Daughter Lovella Dawn|access-date=June 14, 2020|date=June 14, 2020|archive-date={{dat|2020|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200614184229/https://trendingcafe.com/matt-bellamy-and-wife-elle-evans-welcome-their-first-child-daughter-lovella-dawn/}}&lt;/ref&gt;

=== Reliģija ===
Belamijs ir [[Ateisms|ateists]].{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{mūzika-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Belamijs, Metjū}}
[[Kategorija:Mūzika]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Rokmūzika]]</text>
      <sha1>hk8indi8nkdl8ffgknas87ta9pt4g10</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ance Eikena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>547568</id>
    <revision>
      <id>4540656</id>
      <parentid>4406618</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T08:26:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57495-69</username>
        <id>152467</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4540656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1628" sha1="ta0xlke0chvxkdm2kk5af35c8afe1e9" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Ance Eikena''' (dzimusi '''Ance Vilnīte,''' 1997. gada 6. maijā) ir [[Latvieši|latviešu]] [[māksliniece]].

== Biogrāfija ==
Ance Eikena absolvējusi [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|J. Rozentāla Mākslas skolu]]. Beigusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Vizuālās komunikācijas nodaļu (2022). Ar dažādiem tēlniecības darbiem, vides objektiem, instalācijām un performancēm piedalījusies Rīgas Fotomēnesī, Tēlniecības kvadriennālē, izstādēs ''Academia'' [[Arsenāls (izstāžu zāle)|Mākslas muzejā Arsenāls]] un &quot;Laktācija&quot; [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]] un citur.

Par pirmo personālizstādi &quot;Dievs Tēvs Debesīs&quot; mākslas telpā &quot;Brīvība&quot; 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā saņēmusi [[Purvīša balva|Purvīša balvu]].&lt;ref&gt;[https://satori.lv/article/purvisa-balvu-2023-sanem-ance-eikena Purvīša balvu 2023 saņem Ance Eikena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230803181420/https://satori.lv/article/purvisa-balvu-2023-sanem-ance-eikena |date={{dat|2023|08|03||bez}} }} Satori.lv.&lt;/ref&gt; 2022. gadā galerijā &quot;Look&quot; notika A. Eikenas otrā personālizstāde &quot;Dusi, pieglaudies man klāt&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/maksliniece-ance-eikena-izstade-dusi-pieglaudies-man-klat-atgriezas-sava-berniba.a480952/ Māksliniece Ance Eikena izstādē «Dusi, pieglaudies man klāt» atgriežas savā bērnībā]. LSM.lv.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Eikena, Ance}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]</text>
      <sha1>ta0xlke0chvxkdm2kk5af35c8afe1e9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vanesa Jasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548598</id>
    <revision>
      <id>4540644</id>
      <parentid>4522018</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:05:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8113" sha1="aqnu4dzlibgpov8a5c6z5v9cbl06fnr" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Vanesa Jasa
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|7|9}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 178 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |             poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskola]]
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Logiman Broni]]''
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas &quot;IDK Euskotren&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2023—2024
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 4 = 2024
 |          klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Lasevas Duržeļas &quot;Cadi La Seu&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2024—2025
 |          klubs 5 = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas &quot;Etha Engomis&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2025—2026
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 7 = 2026—pašlaik
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Logiman Broni]]''
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2019—pašlaik
 |            taut = {{bkw|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* 5x [[LSBL|Latvijas čempione]] &lt;small&gt;(2019, 2020, 2022—2024)&lt;/small&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = Mārtiņš Bērziņš
 |         dzimums = S
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver|[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Lietuva 2023]]|Basketbols}}
}}
'''Vanesa Jasa''' (dzimusi {{dat|2003|7|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[Itālija]]s klubu ''[[Logiman Broni]]'', bet pirms tam vairākkārt pārstāvējusi [[Rīgas TTT]]. Kā Latvijas U-20 izlases līdere izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]].

V. Jasa ir dzimusi sportistu ģimenē. Viņas tēvs Ilgvars Jass ir bijis [[bokseris]], bet vecākais brālis [[Māris Jass]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]]. Tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass]] un tēva brālis [[Mareks Jass]].

== Karjera ==
Basketbolā sākusi trenēties [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskolā]], pirmā trenere — [[Mudīte Gūtmane|Mudīte Gūtmane (Zandere)]]. [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]] debitējusi 14 gadu vecumā.

No 2018. gada trenējās [[Rīgas TTT]] sastāvā pie trenera [[Mārtiņš Gulbis|Mārtiņa Gulbja]]. [[Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sieviešu basketbola līga|Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sieviešu basketbola līgā]] debitējusi 2019. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tttriga.lv/lv/komanda/ttt-riga/speletajas/vanesa-jasa/|title=Vanesa Jasa|website=www.tttriga.lv|access-date=2023-08-18|language=lv|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818165233/https://www.tttriga.lv/lv/komanda/ttt-riga/speletajas/vanesa-jasa/}}&lt;/ref&gt; 16 gadu vecumā debitēja [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], 2019. gada 16. oktobrī izejot laukumā pret [[Prāgas USK]].

2022. gadā pievienojās [[Spānija]]s klubam [[Sansevastjanas &quot;IDK Euskotren&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/188530/vanesa-jasa|title=Vanesa Jasa, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr V. Jasai neizdevās pilnvērtīgi nostiprināties Spānijas kluba sastāvā, tādēļ 2023. gada janvārī viņu izīrēja atpakaļ [[Rīgas TTT]], ar kuru spēlētāja ceturto reizi kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni. Vasarā līgums ar Spānijas klubu tika lauzts un V. Jasa kļuva par pilnvērtīgu TTT spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/tas-viss-beidzot-atmaksajas-maksliniece-vanesa-jasa-no-hokejistu-dzimtas.d?id=55844398|title='Tas viss beidzot atmaksājās'. Māksliniece Vanesa Jasa no hokejistu dzimtas|last=Freimanis|first=Jānis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-18|date=2023-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā V. Jasa ar TTT uzvarēja gan Baltijas, gan Latvijas līgā. 2024. gada jūnijā tika paziņots, ka spēlētāja turpmāk pārstāvēs [[Spānija]]s klubu ''[[Cadi La Seu]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/25062024-jasa_atgriezas_spanija_un_pievienojas_cad|title=Jasa atgriežas Spānijā un pievienojas &quot;Cadi La Seu&quot; vienībai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-25|date=2024-06-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; Decembra sākumā spēlētāja pameta Spānijas klubu un pārcēlās uz [[Kipra]]s čempionātu, ar [[Nikosijas &quot;Etha Engomis&quot;]] sasniedzot kausa izcīņas finālu un čempionātā izstājoties pusfinālā, bet martā atgriezās Rīgas TTT sastāvā.

2026. gada vasarā V. Jasa pievienojās [[Itālija]]s klubam ''[[Logiman Broni]].''

=== Latvijas izlase ===
Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos. Kā Latvijas U-20 izlases līdere V. Jasa izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/06.08.2023-latvijas-u-20-sieviesu-basketbola-izlase-izcina-vesturisku-eiropas-cempionata-sudrabu-spilgtakas-epizodes.a519148/|title=Latvijas U-20 sieviešu basketbola izlase izcīna vēsturisku Eiropas čempionāta sudrabu. Spilgtākās epizodes|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Turnīra noslēgumā viņa tika iekļauta tā simboliskajā pieciniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u20s.basket.lv/u20-sievietes-6/|title=U20 sievietes: Eiropas čempionāta finālspēlē Francija tomēr stiprāka, finišs ar pirmo sudrabu|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u20s|access-date=2023-08-18|date=2023-08-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas valstsvienībā]] debitēja 2019. gada 14. novembrī [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Horvātijas sieviešu basketbola izlase|Horvātiju]]. Bija Latvijas izlases dalībniece [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā]] [[Izraēla|Izraēlā]], kur gan laukumā nevienā no trim spēlēm nedevās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}}
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Jasa, Vanesa}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola aizsargi]]</text>
      <sha1>aqnu4dzlibgpov8a5c6z5v9cbl06fnr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolass Džeksons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548805</id>
    <revision>
      <id>4540450</id>
      <parentid>4515701</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:04:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4556" sha1="brzpq4xisfo68n2dmrumi92g0kb7z8a" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 25
| caps2 = 16
| caps3 = 35
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Mirandés|Mirandés]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Džibonkera}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals1 = 5
| goals2 = 1
| goals3 = 12
| height = 187
| image = Nicolas Jackson France v Senegal 16 June 2026-369 (cropped).jpg
| caption = Nikolass Džeksons 2026. gadā
| nationalcaps2 = 40
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 9
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U20
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears2 = 2022—
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|27|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|27|sk|bez}}
| name = 
| playername = Nikolass Džeksons
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2020—2022
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2023
| years4 = 2023—2026
| caps4 = 65
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]]
| goals4 = 24
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 23
| goals5 = 8
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 7
| goals6 = 4
}}'''Nikolass Džeksons''' ({{Val|fr|Nicolas Jackson}}; dzimis {{Dat|2001|6|20}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Džeksons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

Iepriekš spēlējis Spānijas komandās [[Villarreal CF|''Villarreal'']] un [[CD Mirandés|''Mirandés'']], Anglijas komandā [[Chelsea FC|''Chelsea'']] un Vācijas komandā [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].

Senegālas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas kausā]] ar izlasi izcīnīja čempionu titulu.
== Sasniegumi ==

'''Chelsea FC'''
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Minhenes Bayern'''
* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]]
* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
'''Senegāla'''

* [[Āfrikas Nāciju Kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Džeksons, Nikolass}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:CD Mirandés spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>brzpq4xisfo68n2dmrumi92g0kb7z8a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sandris Petronis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549436</id>
    <revision>
      <id>4540563</id>
      <parentid>4458888</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:04:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6486" sha1="hdwgfafqqzoy5wgz544wb2gksyain5g" xml:space="preserve">{{Ārsta infokaste|vārds=Sandris Petronis|attēls=Sandris Petronis R2S.jpg|dz_gads=1972|dz_mēnesis=08|dz_diena=31|dz_vieta={{vieta|Latvija|Rīga}}|joma=Traumatoloģija, ortopēdija|darba_vietas=Rīgas 2. slimnīca|alma_mater=Latvijas Medicīnas akadēmija|apbalvojumi=Atzinības krusta komandieris}}
'''Sandris Petronis''' (dzimis {{dat|1972|08|31}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu traumatologs un ortopēds, [[Rīgas 2. slimnīca]]s valdes priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1972. gadā Rīgā ķirurga [[Jānis Petronis|Jāņa Petroņa]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolā]], 1996. gadā absolvēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmiju]], iegūstot ārsta grādu.
1993. gada uzsāka darba gaitas traumatoloģijā un ortopēdijā [[Rīgas 2. slimnīca|Rīgas 2. slimnīcā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slimnica.lv/lv/specialisti/sandris-petronis/|title=Sandris Petronis - Rīgas 2.slimnīca|website=www.slimnica.lv|access-date=2023-08-31}}&lt;/ref&gt; kur veidojis un pilnveidojis ārsta profesionālo karjeru — kopš 2000. gada ir sertificēts traumatologs, ortopēds, 2015.—2019. gadā vadīja Ortopēdijas (4.) nodaļu, bet 2019. gada novembrī ievēlēts par [[Rīgas dome]]s kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slimnica.lv/lv/par-mums/kas-mes-esam/valde/|title=Valde - Rīgas 2.slimnīca|website=www.slimnica.lv|access-date=2023-08-31}}&lt;/ref&gt;

Paralēli ārstniecībai S. Petronis nodarbojas ar pedagoģisko un pētniecisko darbu. Kopš 2009. gada strādā Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/ortopedijas-katedra|title=Ortopēdijas katedra|website=www.rsu.lv|access-date=2023-08-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Aktīvi iesaistās profesionālajās organizācijās, tostarp, Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ltoa.lv/|title=Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācija|website=ltoa.lv|access-date=2023-08-31}}&lt;/ref&gt; (ievēlēts valdē 2023. gada februārī), Latvijas Ārstu biedrībā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/latvijas-arstu-biedribas-prezidentes-amata-atkartoti-ieveleta-ilze-aizsilniece/|title=Latvijas Ārstu biedrības prezidentes amatā atkārtoti ievēlēta Ilze Aizsilniece – Latvijas Ārstu biedrība|access-date=2023-08-31|date=2023-07-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; (ievēlēts valdē 2022. gada novembrī), Latvijas Slimnīcu biedrībā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsb.lv/valde/|title=Valde|access-date=2023-08-31|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (ievēlēts valdē 2022. gada jūlijā) u.c.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Atzinības krusta diploms par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par apbalvošanu ar Atzinības krustu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-08-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2022).
* Rīgas domes pateicība par augsti profesionālu, godprātīgu darbu, cilvēcību, drosmi un komandas garu, sniedzot atbalstu Rīgas pašvaldībai un rīdziniekiem COVID-19 pandēmijas apstākļos (2019).
* LR Ministru prezidenta Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu ārstēšanā (2008).

== Publikācijas ==
* Petronis, S., Petronis, J., Skaģers, A., Jānis Ločs, J. ''Jaunas bifāziskā kalcija fosfāta biokeramikas izmantošana kaulu defektu ārstēšanā ortopēdiskajā ķirurģijā — piecu gadu pieredze.'' Rīga, RSU Zinātniskās konferences tēzes, 22.-23.03.2018.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Petronis|first=Sandris|last2=Petronis|first2=Jānis|last3=Skaģers|first3=Andrejs|last4=Ločs|first4=Jānis|date=22.-23.03.2018|title=Jaunas bifāziskā kalcija fosfāta biokeramikas izmantošana kaulu defektu ārstēšanā ortopēdiskajā ķirurģijā – piecu gadu pieredze|url=https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/jaunas_bifaziska_kalcija_fosfata_biokeramikas_izmantosana_kaulu_defektu_arstesana.pdf|journal=2018. gada Rīgas Stradiņa universitātes Zinātniskās konferences tēzes|language=latviešu|page=255}}&lt;/ref&gt;
* Petronis, S., Petronis, J., Zālīte, V., Ločs, J., Skaģers, A., Pilmane, M. ''New Biphasic Calcium Phosphate in Orthopedic Surgery: First Clinical Results. No: IFMBE Proceedings. Vol.38: International Symposium on Biomedical Engineering and Medical Physics, Latvia, Riga, October 10-12, 2012.'' Berlin: Springer Berlin Heidelberg, 2013, 174.-177.lpp. &lt;nowiki&gt;ISBN 978-3-642-34196-0&lt;/nowiki&gt;. e-&lt;nowiki&gt;ISBN 978-3-642-34197-7&lt;/nowiki&gt;. ISSN 1680-0737. e-ISSN 1433-9277. Pieejams: doi:10.1007/978-3-642-34197-7_46.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Petronis|first=Sandris|last2=Petronis|first2=Jānis|last3=Zālīte|first3=Vita|last4=Ločs|first4=Jānis|last5=Skaģers|first5=Andrejs|last6=Pilmane|first6=Māra|date=2013|title=New Biphasic Calcium Phosphate in Orthopedic Surgery: First Clinical Results|url=https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/14413|journal=IFMBE Proceedings. Vol.38: International Symposium on Biomedical Engineering and Medical Physics|language=lv|volume=38|pages=174–177|isbn=978-3-642-34196-0}}&lt;/ref&gt;
* Petronis, S., Petronis, J., Zālīte, V., Ločs, J., Skaģers, A., Pilmane, M. ''Bone Defect Management in Orthopaedic Surgery with Application of Biphasic Calcium Phosphate. No: Symposium &quot;Bioceramics and Cells for Reinforcement of Bone&quot;: Book of Abstracts, Latvija, Rīga, 18.-20. oktobris, 2012.'' Riga: Riga Stradins University, 2012, 21.-21.lpp. &lt;nowiki&gt;ISBN 978-9984-793-18-4&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Petronis|first=Sandris|last2=Petronis|first2=Jānis|last3=Zālīte|first3=Vita|last4=Ločs|first4=Jānis|last5=Skaģers|first5=Andrejs|last6=Pilmane|first6=Māra|date=2012|title=Bone Defect Management in Orthopaedic Surgery with Application of Biphasic Calcium Phosphate|url=https://ortus0m.rtu.lv/science/lv/publications/14621|journal=Symposium &quot;Bioceramics and Cells for Reinforcement of Bone&quot;: Book of Abstracts|language=lv|pages=21–21|isbn=978-9984-793-18-4|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201122639/https://ortus0m.rtu.lv/science/lv/publications/14621|archive-date={{dat|2022|12|01||bez}}|access-date={{dat|2023|08|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Petronis, Sandris}}
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>hdwgfafqqzoy5wgz544wb2gksyain5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upurga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557264</id>
    <revision>
      <id>4540674</id>
      <parentid>4349945</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:03:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4540674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3572" sha1="3s3x0mcggtncko6rpqnzrek1a6qxjh0" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Upurga
| attēls = Upurga-plakats-B1.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs = [[trilleris]], [[piedzīvojumu filma]]
| režisors = [[Uģis Olte]]
| producents = * [[Uldis Cekulis]]
* [[Raitis Ābele]]
| scenārija autors = * Uģis Olte
* Bojana Babič
* Lucas Abrahão
| galvenajās lomās = * [[Igors Šelegovskis]]
* [[Inga Ungure|Inga Tropa]]
* [[Rihards Sniegs]]
* [[Elvita Ragovska]]
| mūzika = [[Reinis Sējāns]]
| operators = [[Valdis Celmiņš]]
| montāža = 
| studija = ''[[VFS Films]]''
| izplatītājs = [[Kino Kults]]
| izdošanas laiks = {{filmas datums|2022|11|03|nacionālā pirmizrāde}}
| ilgums = 91 minūte
| valsts = {{LAT}}
| valoda = Latviešu
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Upurga&quot;''' ir 2022. gada Latvijas [[trilleris|trillera]] filma, kura režisors ir [[Uģis Olte]]. Filmas pirmizrāde notika 2021. gada novembrī, Tallinas starptautiskajā filmu festivālā &quot;Melnās naktis&quot;. Latvijā pirmizrāde bija 2022. gada 3. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/upurga|title=Upurga {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Filmas nosaukums ir latviešu valodas vārda &quot;upe&quot; un [[Lībiešu valoda|lībiešu valodas]] vārda &quot;urga&quot; (&quot;ūrga&quot;, 'strauts', reizēm arī 'upe').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/upurgu-vajag-skatities-kincika-saruna-ar-rezisoru-ugi-olti|title=“Upurgu” vajag skatīties “kinčikā”! Saruna ar režisoru Uģi Olti|last=Krauja|first=Vita|website=[[LA.LV]]|access-date=2026-10-28|date=2022-10-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/libiesi-beidzot-ari-latviesu-spelfilma/|title=Lībieši beidzot arī latviešu spēlfilmā {{!}} Livones|access-date=2026-10-28|date=2022-10-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Filma bija nominēta [[2022. gada Lielā Kristapa balva]]i nominācijās &quot;[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]&quot;, &quot;[[Labākais spēlfilmas operators (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas operators]]&quot;, &quot;[[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais filmas mākslinieks]]&quot; un &quot;[[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)|Labākais skaņu režisors]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/lielais-kristaps-2022-izzino-balvu-pretendentus|title=„Lielais Kristaps 2022” izziņo balvu pretendentus {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Pedantisks piedzīvojumu gids Andrejs mežonīgas pierobežas upes ielejā pazaudē savu māsu un viņas komandu – filmēšanas grupu, kas tur ieradusies filmēt veģetāro desiņu reklāmu. Taču piedzīvojums noiet greizi, kad filmēšanas grupa pēkšņi pazūd. Lai viņus glābtu, Andrejam nākas vienatnē doties dziļi noslēpumainā dabas pasaulē, kur sagaida cīņa gan ar ārējiem spēkiem, gan paša iekšējo trauksmi. Viņš nezina, ka šajā ielejā rudeņos uzplaukst dabas parādība, no kuras neprātīgā spēka nav pasargāti pat vietējie.

== Lomu sadalījums ==

* [[Igors Šelegovskis]] — Andrejs
* [[Inga Ungure|Inga Tropa]] — Eva
* [[Rihards Sniegs]] — Matiass
* [[Elvita Ragovska]] — Māra
* [[Reinis Boters]] — Oskars
* [[Mortens Trāviks]] (''Morten Traavik'') — inspektors Saliņš

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:2022. gada Latvijas filmas]]</text>
      <sha1>3s3x0mcggtncko6rpqnzrek1a6qxjh0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saldus lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560766</id>
    <revision>
      <id>4540530</id>
      <parentid>4491328</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:21:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9063" sha1="1dj7xjjn8ktxt1j8tuxo77zzgej82uw" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada janvāris}}
{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Saldus lidlauks
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a =
| nosaukums_originalvaloda-r =
| attels                     = 
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       =
|lat_deg=56|lat_min=41|lat_sec=32.3|lat_dir=N
|lon_deg=22|lon_min=28|lon_sec=12.7|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = eveautosports
| atrasanas_vieta            = [[Druva]], [[Saldus novads]]
| elevation-f                = 390
| elevation-m                = 119
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 07/25
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = https://www.eveautosports.lv/
}}
'''Saldus lidlauks''' jeb '''Druvas lidlauks''' ir nesertificēts [[Lidosta|lidlauks]], kas atrodas [[Saldus pagasts|Saldus pagastā]], [[Saldus novads|Saldus novadā]]. Tas kalpoja kā [[kolhozs|kolhoza]] «Druva»&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; un lauksaimniecības lidlauks, tam ir 400 metrus garš un 20 metrus plats [[Asfaltbetons|asfaltēts]] skrejceļš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/14213578/lv/Druvas-lidlauks|title=Druvas lidlauks|website=wikimapia.org|access-date=2024-06-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šis lidlauks ir ieguvis popularitāti kā [[sacīkšu trase]] un pieder &quot;Eveautosports&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.yellowpages.net/amp/phone_371-27708511_autodromo_Druva_LV28071.html|title=Druvas lidlauks eveautosports.lv|last=|first=|access-date=2023-06-01|language=itāļu|archive-date=2024-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116202514/https://it.yellowpages.net/amp/phone_371-27708511_autodromo_Druva_LV28071.html}}&lt;/ref&gt; 

== Negadījumi un incidenti ==
*[[2014]]. gada 28. decembrī privāts lidaparāts IN-02 (cn 02) ar reģistrācijas numuru YL-XIN bija piecēlies lidlaukā un bija izmantots kā eksperimentālās kategorijas lidmašīna, ko [[Igaunija|Igaunijā]] būvējusi kāda privātpersona, no kuras to savukārt nopirka pilots. Lidaparāts bija aprīkots ar “[[Subaru]]” automašīnas dzinēju, un neilgi pēc pacelšanās lidmašīna piedzīvoja dzinēja atteici un avarēja. Pilots avārijā gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/gaveika-lidmasinas-nogasanas-iemesls-varetu-but-dzineja-apstasanas-un-pieredzes-trukums/|title=Gaveika: Lidmašīnas nogāšanās iemesls varētu būt dzinēja apstāšanās un pieredzes trūkums|website=tv3.lv|access-date=2024-06-01|date=2014-12-29|language=lv|archive-date=2024-02-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20240204171435/https://zinas.tv3.lv/latvija/gaveika-lidmasinas-nogasanas-iemesls-varetu-but-dzineja-apstasanas-un-pieredzes-trukums/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/172550|title=Accident experimental plane IN-02 YL-XIN,|website=aviation-safety.net|access-date=2024-06-01}}&lt;/ref&gt;
 
*[[1981]]. gada 13. jūnijā CCCP-07712 (cn 1G158-32) ''[[Aeroflot]]'' lidmašīna [[An-2]] veica Saldū apsmidzināšanu. [[Dzinējs]] sabojājās neilgi pēc pacelšanās. Piloti izvēlējās atgriezties lidlaukā, bet lidmašīna zaudēja augstumu un stiprā vēja dēļ novirzījās uz degvielas noliktavu. 15 metru augstumā kreisais spārns sadūrās ar [[dīzeļdegviela]]s uzglabāšanas tvertnes jumtu, pēc tam [[An-2 katastrofa Saldū|An-2 ietriecās citā tvertnē un eksplodēja]]. Abi piloti gāja bojā. Pēc avārijas lidmašīna tika pilnībā iznīcināta ugunsgrēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baaa-acro.com/crash/crash-pzl-mielec-2r-saldus-2-killed|title=Crash of a PZL-Mielec AN-2R in Saldus: 2 killed {{!}} Bureau of Aircraft Accidents Archives|website=www.baaa-acro.com|access-date=2024-06-01|archive-date=2024-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116202537/https://www.baaa-acro.com/crash/crash-pzl-mielec-2r-saldus-2-killed}}&lt;/ref&gt;

===Romāna Svistunova bēgšana no Saldus uz Zviedriju===
[[Attēls:Antonov An-2 CCCP-70501 in Gotland's Defence Museum.jpg|thumb|250px|Izmantotais [[An-2]]R [[Gotlande]]s aizsardzības muzejā.]]
Naktī no [[1987]]. gada [[26. maijs|26]]. uz [[27. maijs|27. maiju]] Romāns Svistunovs kopā ar savu draugu, kas strādāja kā Saldus lidlauka apsargs, lietoja [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]. Kad viņa draugs piedzērās, Romāns, aizbildinoties, ka vēlas veikt [[lidmašīna|lidmašīnas]] tehnisko apkopi,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.helagotland.se/familj/flygaren-ar-tillbaka-pa-on-30-ar-efter-dramat-12673017.aspx|title=Flygaren är tillbaka på ön – 30 år efter dramat - Familj - Hela Gotland|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2018-07-16|archive-date=2018-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180716025130/http://www.helagotland.se/familj/flygaren-ar-tillbaka-pa-on-30-ar-efter-dramat-12673017.aspx}}&lt;/ref&gt; devās uz [[lidlauks|lidlauku]], kur iekāpa tukšajā lauksaimniecības ''[[An-2]]R'' lidmašīnā un iedarbināja [[dzinējs|dzinēju]]. Dzirdot dzinēja troksni, sargs izskrēja ārā un, izvilcis [[pistole|pistoli]], sāka mērķēt, taču Romāns lidmašīnas laupīšanu neapturēja, jo saprata, ka sargs nešaus uz savu draugu. Plkst. 05:10 (saskaņā ar citiem avotiem plkst. 04:10, kas skaidrojams ar [[Latvija]]s un [[Zviedrija]]s laika joslu atšķirību) ''An-2R'' pacēlās un devās jūras virzienā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://russianplanes.net/reginfo/71621|title=Карточка самолёта: Антонов · Ан-2Р · СССР-70501 (зав.н. 1Г144-12) ✈ russianplanes.net ✈ наша авиация|website=russianplanes.net|access-date=2024-05-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apnews.com/1fa58ea2ecb769b641b12bc804b1dc06|title=Soviet Steals Crop-dusting Plane, Defects to Sweden|access-date={{dat|2024|05|05||bez}}|date={{dat|1987|05|27||bez}}|language=angļu|archive-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180714022004/https://www.apnews.com/1fa58ea2ecb769b641b12bc804b1dc06}}&lt;/ref&gt;

Lidojums virs [[Baltijas jūra]]s ilga vairāk nekā divas stundas, kuru laikā ''An-2R'' veica aptuveni 350 km. Estergarnsholmas [[sala]]s rajonā [[degviela]]s izsīkuma dēļ ''An-2R'' dzinējs sāka strādāt neregulāri, tāpēc pilots nolēma nolaisties uz ūdens. Pirms tam Zviedrijas [[militārpersona]]s [[radars|radara]] ekrānā pamanīja mazu zemu lidojošu [[lidaparāts|lidaparātu]], kas devās Zviedrijas virzienā; pārtvert to devās divas ''F 17 Kallinge'' gaisa spēku lidmašīnas no Ronnebī lidlauka,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.horisontmagasin.se/2016/08/25/flykten-fran-sovjet-slutade-i-havet-utanfor-gotland/|title=Flykten från Sovjet slutade i havet utanför Gotland {{!}} Horisont|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2018-07-16|archive-date=2018-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180716025226/http://www.horisontmagasin.se/2016/08/25/flykten-fran-sovjet-slutade-i-havet-utanfor-gotland/}}&lt;/ref&gt; bet, kad vēlamajā teritorijā ieradās militārās lidmašīnas, ''An-2R'' jau bija nolaidies jūrā aptuveni simts metru attālumā no [[Gotlande]]s austrumu krasta pie Estergarnas ciema un drīz vien nogrima 4 metru dziļumā. Romānam izdevās izkāpt no ''An-2R'' un atlikušo distanci nopeldēt, pēc kā viņš iegāja vienā no piekrastes mājām, kur nozaga sausas drēbes. Šeit viņu aizturēja [[helikopters|helikoptera]] pilots Lars Flemstrēms,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.helagotland.se/familj/skont-att-vara-tillbaka-12677745.aspx|title=&quot;Skönt att vara tillbaka&quot; - Familj - Hela Gotland|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2018-07-16|archive-date=2018-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180716025339/http://www.helagotland.se/familj/skont-att-vara-tillbaka-12677745.aspx}}&lt;/ref&gt; kurš šeit ieradās pēc tam, kad iedzīvotāji ziņoja par lidmašīnas avāriju netālu no krasta. Romāns ar helikopteru tika nogādāts [[policija]]s birojā [[Visbija|Visbijā]] nopratināšanai, kur viņš lūdza politisko patvērumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://articles.latimes.com/1987-05-28/news/mn-3261_1_soviet-union|title=Soviet Farmer Flies to Sweden, Asks for Asylum - latimes|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2018-08-15|archive-date=2018-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180815215403/http://articles.latimes.com/1987-05-28/news/mn-3261_1_soviet-union}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Lidostas Latvijā]]</text>
      <sha1>1dj7xjjn8ktxt1j8tuxo77zzgej82uw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veseksa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575716</id>
    <revision>
      <id>4540442</id>
      <parentid>4169397</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:54:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4101" sha1="pw4u01ph6eks3hsfw1luzf50ic6mjar" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums  = {{val|la|Regnum Occidentalium Saxonum}}&lt;br&gt;{{val|[[senangļu valoda|senangļu]]|Ƿestseaxna rīċe}}
|nosaukums_latv_val   = &lt;small&gt;Veseksa&lt;/small&gt;
|sugasvārds           = Veseksas Karaliste
|
|kontinents           = Eirāzija
|reģions              = Eiropa
|valsts               = 
|laikmets             = [[Heptarhija]]
|statuss              = [[monarhija]]
|statusa_teksts       = 
|impērija             = 
|valdības_veids       = 
|
|gads_sākums          = 519
|gads_beigas          = 927
|date_end             = 
|event_start          = 
|event1               = 
|date_event1          = 
|event2               = 
|date_event2          = 
|event3               = 
|date_event3          = 
|event4               = 
|date_event4          = 
|event_end            = 
|image_flag           = 
|flag                 = 
|flag_type            = Karogs
|image_coat           = 
|symbol               = 
|symbol_type          = Ģerbonis
|image_map            = Southern British Isles 9th century.svg
|image_map_caption    = Dienvidbritānija 9. gadsimtā
|national_motto       = 
|national_anthem      = 
|galvaspilsēta        = [[Vinčestera]], [[Londona]]
|kopīgas_valodas      = [[Senangļu valoda]]
|reliģija             = [[Anglosakšu pagānisms]], [[Kristietība anglosakšu Anglijā|Kristietība anglosakšu Anglijā]]
|nauda                = Angļu penijs
|
|title_leader         = [[Veseksu dinastija|Karalis]]
|leader1              = Serdiks
|year_leader1         = 519-534
|leader2              = 
|year_leader2         = 
|leader3              = 
|year_leader3         = 
|leader4              = [[Etelstans]]
|year_leader4         = 924–927
|title_deputy         = 
|deputy1              = 
|year_deputy1         = 
|deputy2              = 
|year_deputy2         = 
|deputy3              = 
|year_deputy3         = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|stat_year1           = 
|stat_pop1            = 
|stat_year2           = 
|stat_pop2            = 
|stat_year3           = 
|stat_pop3            = 
|stat_year4           = 
|stat_pop4            = 
|stat_year5           = 
|stat_platība5        = 
|flag_p1              =
|p1                   = [[Kentas Karaliste]]
|flag_p2              = 
|p2                   = [[Pēcromiešu Britānija]]
|flag_p3              = 
|p3                   = [[Gewisse]]
|flag_p4              = 
|p4                   = 
|flag_p5              = 
|p5                   = 
|flag_p6              = 
|p6                   = 
|s1                   = 
|flag_s1              = 
|s2                   = [[Anglijas Karaliste]]
|flag_s2              = [[Attēls:Flag of England.svg|25px]]
|today                = Oficiālā mantiniece: [[Apvienotā Karaliste]]
}}
[[Attēls:Kingdom of Wessex Map c.879.png|thumb|200px|Veseksa ap 879. gadu]]
[[Attēls:Map of Wessex in 945.png|thumb|200px|[[Veseksu dinastija]]s izveidotā [[Anglijas Karaliste]] 945. gadā]]
'''Veseksa''' ({{val|en|Wessex}}) bija [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts [[Anglija]]s dienvidos, kas pastāvēja aptuveni no 6. gadsimta līdz 10. gadsimtam. [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā Veseksa sacentās ar [[Mersija|Mersiju]] par dominējošo stāvokli Anglijas dienvidos un rietumos. No 9. gadsimta Veseksa dominēja pār lielu daļu Anglijas. Ķēniņa [[Alfrēds Lielais|Alfrēda Lielā]] laikā rietumsakšiem izdevās uzvarēt vikingus, bet vēlāk Veseksu pakļāva dāņu ķēniņš [[Knuds I Lielais]], tad [[Viljams Iekarotājs]].
&lt;gallery&gt;
Britain peoples circa 600.png|Angļu, sakšu un jūtu ciltis ap 600. gadu
Saxonengland.jpg|Anglosakšu valstis ''[[Heptarhija]]s'' laikā
Britain 802.jpg|Anglosakšu valstis un ķeltu valstis 802. gadā
Britain 886.jpg||Anglosakšu un ķeltu valstis dānu iekarojumu laikā 886. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas vēsture]]</text>
      <sha1>pw4u01ph6eks3hsfw1luzf50ic6mjar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mersija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576079</id>
    <revision>
      <id>4540444</id>
      <parentid>4467744</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:58:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4540444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3506" sha1="1x0veucwoajq0pvzznfluupb3zc2z53" xml:space="preserve">[[Attēls:Kingdom of Mercia 803.png|thumb|200px|Mersijas lokalizācija 803. gadā]]
'''Mersija''' ({{val|en|Mercia}} no [[Latīņu valoda|latīņu]] ''Merciorum regnum'' — ‘robežvalsts’) bija [[Anglosakši|angļu]] ķēniņvalsts [[Anglija]]s vidienē, kas robežojās ar [[Velsa|Velsu]] un pastāvēja no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam. [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā Mersija sacentās ar [[Veseksa|Veseksu]] par dominējošo stāvokli Anglijas dienvidos un rietumos. 
879. gadā tā kļuva par Veseksas vasaļvalsti, bet 918. gadā [[Alfrēds Lielais|Alfrēda Lielā]] dēls [[Edvards Vecais]] to iekļāva Anglijas sastāvā.
 
&lt;gallery&gt;
Britain peoples circa 600.png|Angļu, sakšu un jūtu ciltis ap 600. gadu
Mercie Heptarchie 800.png|Mersijas valsts t.s. ''[[Heptarhija]]s'' laikā
Britain 802.jpg|Anglosakšu valstis un ķeltu valstis 802. gadā
Britain 886.jpg||Anglosakšu un ķeltu valstis dāņu iekarojumu laikā 886. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Vēsture ==
[[File:Staffordshire hoard annotated.jpg|thumb|[[Stefordšīras depozīts]], kas 2009. gada jūlijā tika atrasta kādā laukā Hamervičā, netālu no Ličfīldas, iespējams, ir nozīmīgākā Anglijā atrastā anglosakšu priekšmetu kolekcija.]]
Mersija izveidojās agrīnajos viduslaikos kā viena no [[Anglosakši|anglosakšu]] karaļvalstīm tagadējās [[Anglija|Anglijas]] vidienē. Tās nosaukums cēlies no senangļu vārda ''Mierce'', kas nozīmē “pierobežas ļaudis”. Tas norādīja uz Mersijas atrašanos pie robežas ar britu jeb ķeltu apdzīvotajām zemēm rietumos.

7. gadsimtā Mersija kļuva par vienu no ietekmīgākajām anglosakšu valstīm. Karaļa Pendas valdīšanas laikā Mersija nostiprināja savu militāro spēku un ietekmi pār kaimiņu karaļvalstīm. Penda bija viens no pēdējiem ievērojamajiem pagānu valdniekiem anglosakšu Anglijā un karoja pret kristīgajām Nortumbrijas un Veseksas karaļvalstīm.

8. gadsimtā Mersija sasniedza savu lielāko varenību karaļu Etelbalda un Ofas valdīšanas laikā. Ofa kļuva par vienu no spēcīgākajiem valdniekiem visā anglosakšu Anglijā. Viņa laikā tika izbūvēts [[Ofas valnis]], kas iezīmēja robežu starp Mersiju un Velsas zemēm. Ofa uzturēja diplomātiskus sakarus ar kontinentālās Eiropas valdniekiem, tostarp [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]].

9. gadsimtā Mersijas vara sāka mazināties. Pieauga [[Veseksa|Veseksas]] ietekme, bet vikingu iebrukumi būtiski vājināja Mersijas politisko un militāro stāvokli. Pēc vikingu karagājieniem Mersija tika sadalīta: austrumu daļa nonāca [[Danelāgs|Danelāga]] ietekmē, bet rietumu daļa pakāpeniski kļuva atkarīga no Veseksas karaļiem.

10. gadsimtā Mersija zaudēja neatkarīgas karaļvalsts statusu un tika iekļauta topošajā Anglijas karalistē. Tomēr Mersijas elite saglabāja nozīmīgu lomu Anglijas pārvaldē. Īpaši nozīmīga bija Etelflēda, pazīstama kā “mersiešu valdniece”, kura sekmīgi cīnījās pret vikingiem un palīdzēja nostiprināt anglosakšu varu Anglijas vidienē.

Pēc Anglijas apvienošanās Mersija vairs nepastāvēja kā neatkarīga valsts, taču tās vēsturiskais nosaukums turpināja tikt lietots, apzīmējot Anglijas vidienes teritorijas. Mūsdienās Mersija tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām anglosakšu Anglijas karaļvalstīm.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas vēsture]]</text>
      <sha1>1x0veucwoajq0pvzznfluupb3zc2z53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielā pagānu armija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576421</id>
    <revision>
      <id>4540435</id>
      <parentid>4518854</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:29:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2771" sha1="mpbmj8yzx1yb1qx0ek1981nknupnvg8" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict    = Lielā pagānu armija
| partof     = [[Vikingu iebrukums Britu salās|Vikingu iebrukuma Britu salās]]
| image       = England Great Army map.svg
| image_size  = 300px
| caption     = Lielās pagānu armijas karagājieni (865—878)
| date        = 865–878
| location    = Anglija
| result      = [[Alfrēda un Gūtruma miera līgums]]
* [[Dānelāga]]s izveidošana
| combatant1  = {{tree list}}
*[[Vikingi]]
**[[Dāņi]]
**[[Norvēģijas Karaliste (872–1397)|Norvēģi]]
**[[Zviedri]]
{{tree list/end}}
| combatant2  = {{tree list}}
*[[Anglosakšu periods|Anglosakšu]] [[Heptarhija|karaļvalstis]]:
**[[Veseksa]]
**[[Nortambrija]]
**[[Mersija]]
**[[Austrumanglija]]
{{tree list/end}}
| commander1  = [[Halfdeins Ragnarsons]]&lt;br&gt;[[Ivars Bezkaulis]]&lt;br&gt;[[Ubba]]{{KIA}}&lt;br&gt;[[Gūtrums Vecais]]&lt;br&gt;[[Bagsegs]]{{KIA}}
| commander2  = [[Etelvulfs no Veseksas]]&lt;br&gt; [[Etelreds I]]&lt;br&gt; [[Alfrēds Lielais]]&lt;br&gt; [[Ella no Nortambrijas]]{{KIA}}&lt;br&gt; [[Osberts no Nortambrijas]]{{KIA}}&lt;br&gt; [[Burgreds no Mersijas]]&lt;br&gt; [[Edmunds Moceklis|Edmunds no Austrumanglijas]]{{KIA}}
| strength1   = nav zināms
| strength2   = nav zināms
| casualties1 = 
| casualties2 = 
}}

'''Lielā pagānu armija''' ({{val|ang|mycelium heahen here}}) bija dāņu [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu.
[[File:Derby Museum Viking Sword.jpg|thumb|Vikinga zobens, kurš apglabāts Reptonā, Mersijā. Šis zobens tagad atrodas Dērbi muzejā.]]
[[Vikingu laiki|Vikingu laiku]] sākumā 845. gadā sākās vikingu sirojumi [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku valstī]], viņi pa [[Sēna]]s upi uzbruka [[Parīze]]i un nostiprinājās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] reģionā. 865. gada beigās liels vikingu karaspēks izcēlās [[Lielbritānija]]s austrumu krastā un ierīkoja apmetnes. 866. gadā viņi iekaroja [[Nortambrija]]s, 870. gadā [[Austrumanglija]]s, 874. gadā [[Mersija]]s ķēniņvalsti.

Halfdeins devās uz ziemeļiem, lai karotu ar [[pikti]]em, savukārt [[Gūtrums]] (''Guðrum'') kļuva par karaspēka pavēlnieku dienvidos. 876. gadā vikingi sakāva [[Veseksa]]s armiju, bet 878. gada maijā zaudēja Edingtonas kaujā pret [[Alfrēds Lielais|Alfrēdu Lielo]] un noslēdza miera līgumu.

Anglijā palikušie vikingi nodibināja [[Jorka]]s (Jorvīkas) ķēniņvalsti un valdīja tur līdz 950. gadam.

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=a-J8RRh7Rog Martin Biddle talks about Repton] on History Hit.
* [https://web.archive.org/web/20121011224016/http://www.btinternet.com/~timeref/thr00003.htm TimeRef — Viking Invasions]


{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Viduslaiki]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]</text>
      <sha1>mpbmj8yzx1yb1qx0ek1981nknupnvg8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540436</id>
      <parentid>4540435</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:30:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2794" sha1="3jtkfabk3nc30dmpen54vytfh4wjks4" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict    = Lielā pagānu armija
| partof     = [[Vikingu iebrukums Britu salās|Vikingu iebrukuma Britu salās]]
| image       = England Great Army map.svg
| image_size  = 300px
| caption     = Lielās pagānu armijas karagājieni (865—878)
| date        = 865–878
| location    = Anglija
| result      = [[Alfrēda un Gūtruma miera līgums]]
* [[Dānelāga]]s izveidošana
| combatant1  = {{tree list}}
*[[Vikingi]]
**[[Dāņi]]
**[[Norvēģijas Karaliste (872–1397)|Norvēģi]]
**[[Zviedri]]
{{tree list/end}}
| combatant2  = {{tree list}}
*[[Anglosakšu periods|Anglosakšu]] [[Heptarhija|karaļvalstis]]:
**[[Veseksa]]
**[[Nortambrija]]
**[[Mersija]]
**[[Austrumanglija]]
{{tree list/end}}
| commander1  = [[Halfdeins Ragnarsons]]&lt;br&gt;[[Ivars Bezkaulis]]&lt;br&gt;[[Ubba]]{{KIA}}&lt;br&gt;[[Gūtrums Vecais]]&lt;br&gt;[[Bagsegs]]{{KIA}}
| commander2  = [[Etelvulfs no Veseksas]]&lt;br&gt; [[Etelreds I]]&lt;br&gt; [[Alfrēds Lielais]]&lt;br&gt; [[Ella no Nortambrijas]]{{KIA}}&lt;br&gt; [[Osberts no Nortambrijas]]{{KIA}}&lt;br&gt; [[Burgreds no Mersijas]]&lt;br&gt; [[Edmunds Moceklis|Edmunds no Austrumanglijas]]{{KIA}}
| strength1   = nav zināms
| strength2   = nav zināms
| casualties1 = 
| casualties2 = 
}}

'''Lielā pagānu armija''' ({{val|ang|mycelium heahen here}}) bija dāņu [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu.
[[File:Derby Museum Viking Sword.jpg|thumb|Vikinga zobens, kurš apglabāts Reptonā, Mersijā. Šis zobens tagad atrodas Dērbi muzejā.]]
[[Vikingu laiki|Vikingu laiku]] sākumā 845. gadā sākās vikingu sirojumi [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku valstī]], viņi pa [[Sēna]]s upi uzbruka [[Parīze]]i un nostiprinājās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] reģionā. 865. gada beigās liels vikingu karaspēks izcēlās [[Lielbritānija]]s austrumu krastā un ierīkoja apmetnes. 866. gadā viņi iekaroja [[Nortambrija]]s, 870. gadā [[Austrumanglija]]s, 874. gadā [[Mersija]]s ķēniņvalsti.

Halfdeins devās uz ziemeļiem, lai karotu ar [[pikti]]em, savukārt [[Gūtrums]] (''Guðrum'') kļuva par karaspēka pavēlnieku dienvidos. 876. gadā vikingi sakāva [[Veseksa]]s armiju, bet 878. gada maijā zaudēja Edingtonas kaujā pret [[Alfrēds Lielais|Alfrēdu Lielo]] un noslēdza miera līgumu.

Anglijā palikušie vikingi nodibināja [[Jorka]]s (Jorvīkas) ķēniņvalsti un valdīja tur līdz 950. gadam.

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=a-J8RRh7Rog Martin Biddle talks about Repton] on History Hit.
* [https://web.archive.org/web/20121011224016/http://www.btinternet.com/~timeref/thr00003.htm TimeRef — Viking Invasions]


{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Viduslaiki]]
[[Kategorija:Vikingi]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]</text>
      <sha1>3jtkfabk3nc30dmpen54vytfh4wjks4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zelta bumba sievietēm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583628</id>
    <revision>
      <id>4540454</id>
      <parentid>4168460</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:32:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7543" sha1="c87r0whq9wdn37ugmm5rqp89fv9j0ed" xml:space="preserve">{{Sporta apbalvojuma infokaste
|balva                  = Zelta bumba sievietēm&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Ballon d'Or Féminin''&lt;/small&gt;
|Attēls                 = 
|Pasniedz kopš          = [[2018. gads|2018.]] gada
|Pašreizējais īpašnieks = {{nobr|{{flaga|ESP}} [[Aleksija Putelasa]]}} (3)
|Pasniedz               = ''[[France Football]]''
}}
'''Zelta bumba sievietēm''' ({{val|fr|Ballon d'Or Féminin}}, {{izrunā|balɔ̃ dɔʁ feminɛ̃}}) ir ikgadējs apbalvojums [[futbols|futbolā]], ko žurnāls ''[[France Football]]'' pasniedz labākajai futbolistei aizvadītajā sezonā. Tā ir izveidota pēc [[Zelta bumba]]s vīriešiem parauga un tiek pasniegta kopīgā ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fourfourtwo.com/features/ballon-dor-feminin-2024-bdo |title=Ballon d'Or Feminin: Nominees, favourites date, location, history and everything else you you need to know |website=fourfourtwo.com |language=en |date={{dat|2024|9|11|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|11|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pirmā Zelta bumba sievietēm tika pasniegta 2018. gadā, un to ieguva norvēģiete [[Ada Hegerberga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/football/2018/dec/03/ballon-dor-ada-hegerberg-twerk-luka-modric |title=Ada Hegerberg: first women’s Ballon d’Or marred as winner is asked to twerk |website=theguardian.com |language=en |date={{dat|2018|12|4|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|11|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā ''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'' kapteine [[Aleksija Puteļasa]] kļuva par pirmo futbolisti, kas ieguvusi šo balvu divus gadus pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forbes.com/sites/asifburhan/2022/10/17/alexia-putellas-becomes-first-spanish-born-player-to-win-ballon-dor-twice/?sh=171e205ffbaa |title=Alexia Putellas Becomes First Spanish-Born Player To Win Ballon D’Or Twice |website=forbes.com |language=en |date={{dat|2022|10|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|11|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā šo panākumu atkārtoja [[Aitana Bonmati]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/ballondor/news/0292-1c33a7d7abcf-a78019f2af60-1000--aitana-bonmati-wins-2024-women-s-ballon-d-or/ |title=Aitana Bonmatí wins 2024 Women's Ballon d'Or |website=uefa.com |language=en |date={{dat|2024|10|28|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|11|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;, un viņa 2025. gadā kļuva par pirmo spēlētāju, kura ieguvusi balvu trīs reizes, turklāt trīs gadus pēc kārtas.

2026. gadā balvu ieguva spāņu futboliste [[Aleksija Putelasa]], kura balvu ieguva arī trešo reizi.&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2026-10-26 |title=Ballon d'Or Feminin: Alexia Putellas wins award for record-equalling third time |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cqp9gky38lj3o |access-date=2026-10-27 |website=BBC Sport |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Balvas ieguvējas ==
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|thumb|Pirmā balvas ieguvēja [[Ada Hegerberga]]]]
[[File:Brann - Barça Femení CG3A5805 (cropped).jpg|thumb|Aitana Bonmati — pirmā futboliste, kura ir ieguvusi sieviešu „Ballon d’Or” trīs reizes, turklāt pēc kārtas.]]
[[File:Premios Goya 2026 - Alexia Putellas (cropped).jpg|thumb|2026. gada Ballon d'Or Feminin ieguvēja [[Aleksija Putelasa]]]]

{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Vieta
!Spēlētāja
!Klubs
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2018'''
| scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|NOR}} '''[[Ada Hegerberga]]'''
|{{flaga|FRA}} '''[[Olympique Lyonnais Féminin|Lyon]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|DNK}} [[Pernille Hārdere]]
|{{flaga|GER}} [[VfL Wolfsburg (sievietes)|VfL Wolfsburg]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|GER}} [[Dženifera Marožāna]]
|{{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais Féminin|Lyon]]
|-
!colspan=&quot;4&quot;|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2019'''
| scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|USA}} '''[[Megana Repino]]'''
|{{flaga|USA}} '''[[OL Reign|Reign FC]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|ENG}} [[Lūsija Bronza]]
|{{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais Féminin|Lyon]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|USA}} [[Aleksa Morgana]]
|{{flaga|USA}} [[Orlando Praida]]
|-
! colspan=&quot;4&quot; |
|-
|'''2020'''
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;3&quot;|Netika piešķirta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37585296/ballon-dor-cancelled-first-award-history |title=Coronavirus: Ballon d'Or cancelled for first time in award's history |website=espn.com |date=20 July 2020 |access-date={{dat|2024|11|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
!colspan=&quot;4&quot;|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2021'''
|scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|ESP}} '''[[Aleksija Puteļasa]]''' {{Small|'''(1)'''}}
|{{flaga|ESP}} '''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|ESP}} [[Jenni Ermoso]]
|{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona Femení|Barcelona]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|AUS}} [[Sema Kera]]
|{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C. Women|Chelsea]]
|-
!colspan=&quot;4&quot;|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2022'''
|scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|ESP}} '''[[Aleksija Puteļasa]]''' {{Small|'''(2)'''}}
|{{flaga|ESP}} '''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2nd
|{{flaga|ENG}} [[Beta Mīda]]
|{{flaga|ENG}} [[Arsenal W.F.C.|Arsenal]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|AUS}} [[Sema Kera]]
|{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C. Women|Chelsea]]
|-
!colspan=&quot;4&quot;|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2023'''
|scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|ESP}} '''[[Aitana Bonmati]]''' {{small|'''(1)'''}}
|{{flaga|ESP}} '''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|AUS}} [[Sema Kera]]
|{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C. Women|Chelsea]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|ESP}} [[Salma Paraljuelo]]
|{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona Femení|Barcelona]]
|-
!colspan=&quot;4&quot;|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2024'''
|scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|ESP}} '''[[Aitana Bonmati]]''' {{Small|'''(2)'''}}
|{{flaga|ESP}} '''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|NOR}} [[Karolīne Hansena]]
|{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona Femení|Barcelona]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|ESP}} [[Salma Paraljuelo]]
|{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona Femení|Barcelona]]
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2025'''
|scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|ESP}} '''[[Aitana Bonmati]]''' {{Small|'''(3)'''}}
|{{flaga|ESP}} '''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|ESP}} [[Meriona Kaldenti]]
|{{flaga|ENG}} [[Arsenal W.F.C.|Arsenal]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|ENG}} [[Elīsija Russo]]
|{{flaga|ENG}} [[Arsenal W.F.C.|Arsenal]]
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| '''2026'''
|scope=col style=&quot;background-color: gold&quot; | '''1.'''
|{{flaga|ESP}} '''[[Aleksija Putelasa]]''' {{Small|'''(3)'''}}
|{{flaga|ESP}} '''[[FC Barcelona Femení|Barcelona]]'''
|-
| scope=col style=&quot;background-color: silver&quot; | 2.
|{{flaga|POL}} [[Eva Paijore]]
|{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona Femení|Barcelona]]
|-
| scope=col style=&quot;background-color: #cc9966&quot;| 3.
|{{flaga|Jamaika}} [[Hadidža Šo]]
|{{flaga|ENG}} [[Manchester City W.F.C.]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zelta bumba]]
[[Kategorija:Apbalvojumi futbolā]]
[[Kategorija:Sieviešu futbols]]</text>
      <sha1>c87r0whq9wdn37ugmm5rqp89fv9j0ed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naomi Girma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590742</id>
    <revision>
      <id>4540649</id>
      <parentid>4421799</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:45:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9917" sha1="o58l06jo62gz4vxulgc0mjqopempohz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                = Naomi Girma
| image               = Naomi Girma USWNT vs Italy Nov 28 2025-103 (cropped).jpg
| caption             = Naomi Girma 2025. gadā
| fullname            = Naomi Haile Girma
| birth_date          = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|14}}
| birth_place         = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē}}
| height              = 168
| position            = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]]
| currentclub         = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola klubs)|Chelsea]]
| clubnumber          = 16
| youthclubs1         = {{flaga|ASV}} [[Central Valley Crossfire]]
| youthyears1         = 2010–2017
| youthclubs2         = {{flaga|ASV}} [[Pioneer HS Mustangs]]
| youthyears2         = 2015–2018
| youthclubs3         = {{flaga|ASV}} [[De Anza Force]]
| youthyears3         = 2016–2018
| years1         = 2022–2024 |clubs1 = {{flaga|ASV}} [[San Diego Wave FC]]      |caps1 =61 |goals1 = 0
| years2         = 2025–pašlaik |clubs2 = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola klubs)|Chelsea]] |caps2 = 15|goals2 = 1
| totalcaps           =
| totalgoals          =
| nationalteam4       = {{fbw|ASV}} 
| nationalyears4      = 2002–
| nationalcaps4       = 54
| nationalgoals4      = 3
| club-update         = {{dat|2026|10|28|SK|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|28|SK|bez}}
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U19
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalyears1 = 2016
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears3 = 2017-2020
| dzimums = S
}}
'''Naomi Haile Girma''' (dzimusi {{dat|2000|6|14}}) ir profesionāla amerikāņu [[Futbols|futboliste]], [[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas sieviešu Superlīgas]] kluba [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola klubs)|''Chelsea'']] un [[ASV sieviešu futbola izlase|Amerikas Savienoto Valstu izlases]] spēlētāja, spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā.

Girma spēlējusi koledžu līmenī [[Stenforda Universitāte]]s &quot;Cardinal&quot; komandā, kur viņa bija arī komandas kapteine 2019. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|nacionālajā koledžu čempionātā]].

''[[Sandjego Wave FC]]'' klubs 2022. gada [[Nacionālās sieviešu futbola līgas Drafts|NWSL draftā]] viņu izvēlējās ar pirmo kārtas numuru. Viņa kļuva par [[Nacionālās sieviešu futbola līgas labākā jaunā spēlētāja|NWSL gada labāko debitantu]] un abās pirmajās divās sezonās tika nosaukta par [[Nacionālās sieviešu futbola līgas labākais aizsargs|NWSL Gada aizsargu]], palīdzot Sandjego klubam izcīnīt [[Nacionālās sieviešu futbola līgas kauss|NWSL kausu]] 2023. gadā. 2025. gadā N. Girmas pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''[[Chelsea F.C. Women|Chelsea]]'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/zinas/sieviesu-futbola-par-speletaju-pirmo-reizi-tiek-samaksats-1-miljons-eiro/43322 |title=Sieviešu futbolā par spēlētāju pirmo reizi tiek samaksāts 1 miljons eiro |accessdate=2025-01-28 |website=1188.lv |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

Girma spēlējusi ASV futbola jauniešu līmeņa U-17, U-19, U-20 izlasēs, pirms debitēja pieaugušo [[ASV sieviešu futbola izlase|Amerikas Savienoto Valstu izlases]] sastāvā 2022. gadā. Viņa tika atzīta par [[ASV gada labākais futbolists|ASV gada labāko futbolisti]] 2023. gadā. Viņa izcīnīja zelta medaļu kopā ar ASV izlasi [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], piedaloties visās izlases spēlēs.

== Spēles stils ==
Tiek uzskatīta par vienu no labākajiem centra aizsargiem pasaulē,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.90min.com/posts/the-best-defenders-women-world-cup-2023-ranked|title=The best defenders at the Women's World Cup 2023 - ranked|last=Spencer|first=Jamie|date=July 17, 2023|website=90min.com|access-date=July 25, 2024}}&lt;/ref&gt; Girma ir pazīstama ar savu nosvērtību, inteliģenci un līdera dotībām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/columnist/nancy-armour/2023/07/24/naomi-girma-uswnt-athletic-skills-smarts-2023-world-cup/70454815007/|title=Brains and athleticism make Naomi Girma essential to the USWNT at 2023 World Cup|last=Armour|first=Nancy|date=July 24, 2023|website=[[USA Today]]|access-date=July 25, 2024}}&lt;/ref&gt; Iepriekš viņa jaunībā spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai balsta pussarga pozīcijā, pirms pārkvalificējās par centra aizsargu jauniešu izlases nometnē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://justwomenssports.com/reads/naomi-girma-uswnt-womens-world-cup-stanford-nwsl/|title=Naomi Girma, the USWNT's Consummate Superstar|last=Watkins|first=Claire|date=July 17, 2023|website=[[Just Women's Sports]]|access-date=July 25, 2024}}&lt;/ref&gt; Viņa paredz spēli un labi pozicionē sevi, lai kavētu uzbrucējus, un var izmantot savu ātrumu, lai uzvarētu pretinieci divcīņās. Viņai ir arī labas tehniskās spējas un laba piespēļu kvalitāte, kas palīdz izveidot rezultatīvas izspēles. 2024. gadā Savienoto Valstu izlases galvenā trenere [[Emma Heisa]] teica, ka Girma ir &quot;labākais aizsargs, kādu esmu redzējusi&quot;.

== Sasniegumi ==

=== Klubu ===
'''San Diego Wave'''
* [[Nacionālās sieviešu futbola līgas kauss|NWSL kauss]]: [[2023]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=San Diego Wave claim 2023 NWSL Shield |url=https://www.concacaf.com/en/concacafw/news/san-diego-wave-claim-2023-nwsl-shield/ |access-date=October 19, 2023 |website=CONCACAF |date=October 17, 2023}}&lt;/ref&gt;
* [[NWSL Challenge Cup]]: [[2024]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=March 16, 2024 |title=San Diego Wave FC Defeat 1–0 NJ/NY Gotham FC in 2024 UKG NWSL Challenge Cup |url=https://sandiegowavefc.com/san-diego-wave-fc-defeat-1-0-nj-ny-gotham-fc-in-2024-ukg-nwsl-challenge-cup/}}&lt;/ref&gt;

'''Chelsea F.C. Women'''
* [[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga]]: 2024-2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sanders |first1=Emma |title=Chelsea secure sixth successive WSL title at Man Utd |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cwynj4lnz2dt |website=BBC Sport |access-date=May 1, 2025 |date=April 30, 2025 |archive-date=April 30, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250430223800/https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cwynj4lnz2dt |url-status= }}&lt;/ref&gt;
* [[Sieviešu FA kauss]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sanders |first1=Emma |title=Chelsea seal treble with FA Cup win over Man Utd |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c5yegvjzq0vt |website=BBC Sport |access-date=May 18, 2025 |date=May 18, 2025 |archive-date=May 18, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250518193247/https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c5yegvjzq0vt |url-status=}}&lt;/ref&gt;

'''ASV'''
* [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Jurejko |first=Jonathan |date=August 10, 2024 |title=Brazil 0-1 United States: Emma Hayes leads USA to Olympic gold |url=https://www.bbc.com/sport/olympics/live/cvg5l5306z6t |access-date=August 10, 2024 |website=BBC Sport |language=}}&lt;/ref&gt;
* [[CONCACAF Sieviešu čempionāts]]: [[2022 .gada  CONCACAF Sieviešu čempionāts|2022]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Andrew |last=Das |title=U.S. Women Beat Canada to Claim Spot in Paris Olympics |url=https://www.nytimes.com/2022/07/19/sports/soccer/uswnt-canada-concacaf-w-championship.html |work=The New York Times |date=July 19, 2022}}&lt;/ref&gt;
* [[CONCACAF Sieviešu Zelta kauss]]: [[2024. gada CONCACAF Sieviešu Zelta kauss|2024]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=March 11, 2024 |title=Horan the hero as USA down Brazil to win W Gold Cup crown|url=https://www.concacaf.com/w-gold-cup/news/horan-the-hero-as-usa-down-brazil-to-win-w-gold-cup-crown/ |access-date=March 11, 2024|website=CONCACAF.com}}&lt;/ref&gt;
* [[SheBelieves Cup]]: [[2023 SheBelieves Cup|2023]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Herrera |first=Sandra |date=February 22, 2023 |title=USWNT vs. Brazil score: USA win SheBelieves Cup with Alex Morgan and Mallory Swanson dominating in attack |url=https://www.cbssports.com/soccer/news/uswnt-vs-brazil-score-usa-win-shebelieves-cup-with-alex-morgan-and-mallory-swanson-dominating-in-attack/live/ |access-date=February 23, 2023 |website=CBS Sports |language=}}&lt;/ref&gt;[[2024 SheBelieves Cup|2024]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2024 Shebelieves Cup final USWNT vs Canada result |url=https://www.ussoccer.com/stories/2024/04/2024-shebelieves-cup-final-uswnt-vs-canada-result-score-stats-goals-highlights-match-recap|access-date=April 9, 2024 |work=U.S. Soccer }}&lt;/ref&gt;

=== Individuālie ===
* [[ASV gada labākais futbolists|ASV gada labākā jaunā futboliste]]: 2020
* [[ASV gada labākais futbolists|ASV gada labākā futboliste]]: 2023
* [[Nacionālās sieviešu futbola līgas labākā jaunā spēlētāja|NWSL gada labākā debitante]]: 2022
* [[Nacionālās sieviešu futbola līgas labākais aizsargs|NWSL Gada aizsargs]]: 2022, 2023

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.footballdatabase.eu/fr/joueur/details/484790-naomi-girma/ footballdatabase.eu] {{fr ikona}}
* [https://int.soccerway.com/players/-/463755/ Soccerway profils] {{en ikona}}
* [https://www.soccerdonna.de/wiki/pedia/profil/spieler_31755.html/ Soccerdonna profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250120213359/https://www.soccerdonna.de/wiki/pedia/profil/spieler_31755.html |date={{dat|2025|01|20||bez}} }} {{de ikona}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Girma, Naomi}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>o58l06jo62gz4vxulgc0mjqopempohz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600626</id>
    <revision>
      <id>4540591</id>
      <parentid>4539964</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4540591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28873" sha1="s2xawkh16tj9v2ellle2lkopiox3o7m" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 32 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Čehija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 32 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]].

=== Pusfināli ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2026. gada 20. decembrī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-10-13 |title=Albania: Festivali i Këngës 65 Final to Take Place on December 20 |url=https://eurovoix.com/2026/10/13/albania-festivali-i-kenges-65-final-december-20/ |access-date=2026-10-13 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}}&lt;ref name=&quot;Australia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[SBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Beļģija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}&lt;/ref&gt;
| [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Dānija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Dānija&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Grieķija&quot; |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februāŗī''&lt;ref name=&quot;Greece2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-16|
last=Dulkiewicz|first=Oktawia|title=Grecja wybierze reprezentanta na Eurowizję 2027 w lutym w Salonikach|url=https://escspot.pl/2026/10/16/grecja-sing-for-greece-2027-saloniki/|trans-title=Greece will choose its representative for Eurovision 2027 in February in Thessaloniki|website=ESCSpot|language=pl |access-date=16 October 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Gruzija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Horvātija}}&lt;ref name=&quot;:20&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}&lt;/ref&gt;
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:20&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Igaunija}}&lt;ref name=&quot;:24&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:24&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Izraēla1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Izraēla2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kipra}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}&lt;/ref&gt;
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Melnkalne}}&lt;ref name=&quot;Montenegro1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Moldova}}&lt;ref name=&quot;Website-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada janvārī vai februārī''&lt;ref name=&quot;TVP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Serbija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-20|url=https://esc-kompakt.de/exklusiv-serbien-bestaetigt-teilnahme-am-esc-2027-in-burgas/|title=Exklusiv: Serbien bestätigt Teilnahme am ESC 2027 in Burgas |trans-title=Exclusive: Serbia confirms participation in the ESC 2027 in Burgas|access-date=2026-10-20|language=de|website=ESCkompakt}}&lt;/ref&gt;
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ukraina}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}&lt;/ref&gt;
| [[Suspilne]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>s2xawkh16tj9v2ellle2lkopiox3o7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540668</id>
      <parentid>4540591</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:53:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4540668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29928" sha1="f0uglz7hk7ygrw6zs1w1aq6601x2hoe" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 36
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Čehija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursam ir apstiprināja 36 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. Sākotnēji dalību konkursam apstiprināja arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], taču pēc sabiedrības spiediena, savu dalību tā atsauca.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-28 |title=Izraēlas dēļ Nīderlande nākamgad nepiedalīsies Eirovīzijā |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120140292/izraelas-del-niderlande-nakamgad-nepiedalisies-eirovizija |access-date=2026-10-28 |website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2026. gada 20. decembrī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-10-13 |title=Albania: Festivali i Këngës 65 Final to Take Place on December 20 |url=https://eurovoix.com/2026/10/13/albania-festivali-i-kenges-65-final-december-20/ |access-date=2026-10-13 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Armēnija}}&lt;ref name=&quot;:36&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | date=2026-09-01 |title=Songs from 36 countries to compete at Burgas 2027 |access-date=2026-10-28 |url=https://www.eurovision.com/stories/songs-from-36-countries-to-compete-at-burgas-2027/ |website=eurovision.com |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrālija}}&lt;ref name=&quot;Australia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[SBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;ref name=&quot;:36&quot; /&gt;
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Beļģija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}&lt;/ref&gt;
| [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Dānija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Dānija&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Grieķija&quot; |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februāŗī''&lt;ref name=&quot;Greece2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-16|
last=Dulkiewicz|first=Oktawia|title=Grecja wybierze reprezentanta na Eurowizję 2027 w lutym w Salonikach|url=https://escspot.pl/2026/10/16/grecja-sing-for-greece-2027-saloniki/|trans-title=Greece will choose its representative for Eurovision 2027 in February in Thessaloniki|website=ESCSpot|language=pl |access-date=16 October 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Gruzija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Horvātija}}&lt;ref name=&quot;:20&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}&lt;/ref&gt;
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:20&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Igaunija}}&lt;ref name=&quot;:24&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:24&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Izraēla1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Izraēla2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kipra}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}&lt;/ref&gt;
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Melnkalne}}&lt;ref name=&quot;Montenegro1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Moldova}}&lt;ref name=&quot;Website-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada janvārī vai februārī''&lt;ref name=&quot;TVP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}}&lt;ref name=&quot;:36&quot; /&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Serbija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-20|url=https://esc-kompakt.de/exklusiv-serbien-bestaetigt-teilnahme-am-esc-2027-in-burgas/|title=Exklusiv: Serbien bestätigt Teilnahme am ESC 2027 in Burgas |trans-title=Exclusive: Serbia confirms participation in the ESC 2027 in Burgas|access-date=2026-10-20|language=de|website=ESCkompakt}}&lt;/ref&gt;
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ukraina}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}&lt;/ref&gt;
| [[Suspilne]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Francija}}&lt;ref name=&quot;:36&quot; /&gt;
| [[Francijas Televīzija]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>f0uglz7hk7ygrw6zs1w1aq6601x2hoe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540678</id>
      <parentid>4540668</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis */</comment>
      <origin>4540678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29932" sha1="3ihyftlnufdoahyazvtniv5iql9q86z" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 36
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Čehija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursam ir apstiprinājušas 36 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. Sākotnēji dalību konkursam apstiprināja arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], taču pēc sabiedrības spiediena, savu dalību tā atsauca.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-28 |title=Izraēlas dēļ Nīderlande nākamgad nepiedalīsies Eirovīzijā |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120140292/izraelas-del-niderlande-nakamgad-nepiedalisies-eirovizija |access-date=2026-10-28 |website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2026. gada 20. decembrī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-10-13 |title=Albania: Festivali i Këngës 65 Final to Take Place on December 20 |url=https://eurovoix.com/2026/10/13/albania-festivali-i-kenges-65-final-december-20/ |access-date=2026-10-13 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Armēnija}}&lt;ref name=&quot;:36&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | date=2026-09-01 |title=Songs from 36 countries to compete at Burgas 2027 |access-date=2026-10-28 |url=https://www.eurovision.com/stories/songs-from-36-countries-to-compete-at-burgas-2027/ |website=eurovision.com |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrālija}}&lt;ref name=&quot;Australia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[SBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;ref name=&quot;:36&quot; /&gt;
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Beļģija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}&lt;/ref&gt;
| [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Dānija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Dānija&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Grieķija&quot; |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februāŗī''&lt;ref name=&quot;Greece2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-16|
last=Dulkiewicz|first=Oktawia|title=Grecja wybierze reprezentanta na Eurowizję 2027 w lutym w Salonikach|url=https://escspot.pl/2026/10/16/grecja-sing-for-greece-2027-saloniki/|trans-title=Greece will choose its representative for Eurovision 2027 in February in Thessaloniki|website=ESCSpot|language=pl |access-date=16 October 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Gruzija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Horvātija}}&lt;ref name=&quot;:20&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}&lt;/ref&gt;
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:20&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Igaunija}}&lt;ref name=&quot;:24&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:24&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Izraēla1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Izraēla2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kipra}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}&lt;/ref&gt;
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Melnkalne}}&lt;ref name=&quot;Montenegro1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Moldova}}&lt;ref name=&quot;Website-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada janvārī vai februārī''&lt;ref name=&quot;TVP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}}&lt;ref name=&quot;:36&quot; /&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Serbija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-20|url=https://esc-kompakt.de/exklusiv-serbien-bestaetigt-teilnahme-am-esc-2027-in-burgas/|title=Exklusiv: Serbien bestätigt Teilnahme am ESC 2027 in Burgas |trans-title=Exclusive: Serbia confirms participation in the ESC 2027 in Burgas|access-date=2026-10-20|language=de|website=ESCkompakt}}&lt;/ref&gt;
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ukraina}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}&lt;/ref&gt;
| [[Suspilne]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Francija}}&lt;ref name=&quot;:36&quot; /&gt;
| [[Francijas Televīzija]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>3ihyftlnufdoahyazvtniv5iql9q86z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5 Seconds of Summer</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610527</id>
    <revision>
      <id>4540531</id>
      <parentid>4540391</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16429" sha1="oqhwaywe0tychxpdlhf9c8frsuu4ya3" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{infokaste+}}
'''''5 Seconds of Summer''''', biežāk dēvēti par '''''5SOS''''', ir [[Austrālija]]s [[poproks|poproka]] grupa, kas izveidota [[Sidneja|Sidnejā]] 2011. gadā. Grupa sastāv no galvenā vokālista un ritma ģitārista [[Lūks Hemingss|Lūka Hemingsa]] (''Luke Hemmings''), soloģitārista [[Maikls Klifords|Maikla Kliforda]] (''Michael Clifford''), basģitārista [[Kalums Hūds|Kaluma Hūda]] (''Calum Hood'') un bundzinieka [[Eštons Ērvins|Eštona Ērvina]] (''Ashton Irwin''). Sākotnēji viņi kļuva pazīstami kā ''[[YouTube]]'' personības, taču starptautisku atpazīstamību ieguva, dodoties tūrē kopā ar angļu—īru puišu grupu ''[[One Direction]]'' viņu ''Take Me Home Tour'' laikā. Kopš 2014. gada ''5 Seconds of Summer'' ir pārdevuši vairāk nekā 10 miljonus albumu un vairāk nekā 2 miljonus koncertu biļešu visā pasaulē un sasnieguši vairāk nekā 7 miljardus straumējumu mūzikas straumēšanas platformās, kas viņus padara par vienu no veiksmīgākajām Austrālijas mūzikas grupām. Viņi kļuva arī par pirmo grupu (kas nav vokālā grupa), kuras pirmie trīs pilna garuma albumi debitēja 1. vietā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.altpress.com/the_10_best_5_seconds_of_summer_b_sides/|title=The 10 best 5 Seconds Of Summer B-sides|last=AltPress|website=Alternative Press Magazine|access-date=2025-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Albuma singls “[[Youngblood]]” ir ceturtais visvairāk pārdotais Austrālijas singls 2010. gados un vienpadsmitais visvairāk pārdotais singls Austrālijas vēsturē, pārdodot vairāk nekā 5 miljonus kopiju pasaulē pirmajos sešos mēnešos pēc izdošanas. Pateicoties ''Youngblood'', ''5 Seconds of Summer'' kļuva par pirmo Austrālijas grupu 13 gadu laikā, kas ieņēmusi gada singla vietu ''ARIA'' topā, un arī nostiprinājās kā otrais ilgāk topa virsotnē noturētais ieraksts ''ARIA'' vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/pro/5-seconds-of-summer-the-greatest-showman-australia-2018-year-end-charts/|title=5 Seconds Of Summer, ‘The Greatest Showman’ Rule Australia’s 2018 Year-End Charts|last=Brandle|first=Lars|website=Billboard|access-date=2025-09-28|date=2019-01-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā grupa izdeva savu ceturto studijas albumu ''Calm''. Albums guva komerciālus panākumus, saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, iekļuva vairāk nekā 25 valstu topos, sasniedzot ''TOP 10'' 17 dažādos topos un debitējot pirmajā vietā četrās valstīs.

== Vēsture ==
''5 Seconds of Summer'' izveidojās 2011. gada beigās, kad Lūks Hemingss, Maikls Klifords un Kalums Hūds, kuri visi mācījās tajā pašā skolā — ''Norwest Christian College'', sāka ievietot videoklipus Hemingsa ''YouTube'' kanālā, kur viņi kopā izpildīja populāru dziesmu kaverversijas. 2011. gada decembrī pievienojās bundzinieks Eštons Irvins. Grupas nosaukumu izdomāja Klifords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theaureview.com/interviews/the-au-interview-5-seconds-of-summer-sydney|title=the AU interview: 5 Seconds of Summer (Sydney) {{!}} the AU review|website=the AU review|access-date=2025-09-28|language=en|archive-date=2016-03-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20160326115920/http://www.theaureview.com/interviews/the-au-interview-5-seconds-of-summer-sydney}}&lt;/ref&gt; 2012. gada 3. decembrī grupa uzstājās ar savu pirmo koncertu Sidnejas krogā ''Annandale Hotel'', kur, pēc ziņām, viņu priekšnesumu vēroja tikai 12 cilvēki. Grupa piesaistīja lielāko mūzikas izdevniecību un izdevēju uzmanību un noslēdza darījumu ar ''Sony/ATV Music Publishing''.

2013. gada 14. februārī tika paziņots, ka ''5 Seconds of Summer'' pievienosies grupai ''One Direction'' viņu pasaules tūrē ''Take Me Home Tour''. Tūre sākās 2013. gada 23. februārī ''[[O2 Arena]]'' Londonā, un ''5 Seconds of Summer'' uzstājās kopā ar ''One Direction'' koncertos [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[ASV]], Austrālijā un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thehothits.com/news/39953/5%20Seconds%20Of%20Summer%20Announce%20Australian%20Tour|title=5 Seconds Of Summer Announce Australian Tour - The Hot Hits|last=Media|first=MCM|website=The Hot Hits|access-date=2025-09-28}}&lt;/ref&gt; Pārtraukumā starp ''Take Me Home Tour'' koncertiem ''5 Seconds of Summer'' atgriezās Austrālijā, kur devās nacionālā turnejā kā galvenā grupa, un visas biļetes tika izpārdotas dažu minūšu laikā. Tieši šajā laikā grupa sāka kļūt populārāka un ieguva plašāku atpazīstamību. 2013. gada 21. novembrī tika paziņots, ka grupa ir noslēgusi līgumu ar ''[[Capitol Records]]''. 2014. gada 5. februārī ''5 Seconds of Summer'' vietnē ''iTunes Store'' izsludināja sava pirmā lielās izdevniecības singla “She Looks So Perfect” iepriekšpasūtījumu. 2014. gada 5. martā tika paziņots, ka grupa atkal pievienosies ''One Direction'', šoreiz viņu ''Where We Are Tour'', kurā uzstājās ASV, Kanādā, Lielbritānijā un Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/jesselawrence/2014/03/05/one-directions-where-we-are-tour-gets-jolt-with-5-seconds-of-summer-as-opening-act/|title=One Direction's Where We Are Tour Gets Jolt With 5 Seconds Of Summer As Opening Act|last=Lawrence|first=Jesse|website=Forbes|access-date=2025-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā grupa izlaida savu otro studijas albumu ''Sounds Good Feels Good'', kas tika izdots 2015. gada oktobrī. Tas bija turpinājums debijas albuma panākumiem, bet ar vairāk [[Alternatīvais roks|Alternatīvā roka]] un [[Emo (mūzikas žanrs)]] ietekmēm. Albumā bija tādi singli kā ''She’s Kinda Hot'' un ''Jet Black Heart''. Tas nonāca topa virsotnēs vairākās valstīs un nostiprināja viņu statusu kā vienai no veiksmīgākajām jaunajām rokgrupām. Grupas tūre ''Sounds Live Feels Live World Tour'' 2016. gadā iekļāva vairāk nekā 100 šovus visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/5-seconds-of-summer-sounds-good-feels-good-album-review-6738294/|title=5 Seconds of Summer Goes From Boy Band to Men With ‘Sounds Good, Feels Good’: Album Review|last=Wilson|first=Carl|website=Billboard|access-date=2025-09-28|date=2015-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc pāris gadu klusuma, grupa 2018. gada jūnijā izdeva savu trešo albumu ''Youngblood''. Šis albums iezīmēja pagrieziena punktu viņu skaņā — vairāk elektronikas un [[popmūzika]]s ietekmes, kas piesaistīja plašāku auditoriju. Tituldziesma ''Youngblood'' kļuva par viņu lielāko hitu, iekarojot topus daudzās valstīs, tostarp Austrālijā un ASV. Singlam ''Youngblood'' pārdeva vairāk nekā 5 miljonus kopiju pasaulē un ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Austrālijas singliem.

2020. gada martā tika izdots ceturtais albums ''Calm''. Nosaukums bija vārdu spēle, izmantojot visu četru dalībnieku vārdu pirmos burtus (''Calum'', ''Ashton'', ''Luke'', ''Michael''). Albums bija komerciāli veiksmīgs un tika atzinīgi novērtēts kritiķu vidū. Tas debitēja 1. vietā Austrālijā un Lielbritānijā, kā arī iekļuva vairāk nekā 25 valstu topos. Diemžēl grupas plānotā pasaules tūre tika pārcelta [[COVID-19]] pandēmijas dēļ.

2022. gada septembrī tika izdots piektais albums ''5SOS5'', kas bija īpašs ar to, ka tas tika izdots neatkarīgi sadarbībā ar ''BMG Rights Management''. Šajā albumā grupa vairāk iesaistījās gan dziesmu rakstīšanā, gan producēšanā. Singli ''Complete Mess'', ''Take My Hand'', ''Me, Myself &amp; I'' un ''Blender'' atspoguļoja nobriedušāku skanējumu. Albums debitēja 1. vietā Austrālijā un Lielbritānijā, apliecinot, ka grupa arī pēc desmit gadiem saglabā savu popularitāti un spēju pielāgoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/music/news/5-seconds-of-summer-bmg-signs-1235083345/|title=5 Seconds of Summer Signs With BMG in Advance of 2022 Release|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2025-09-28|date=2021-10-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 24. septembrī grupa izdeva singlu “Not OK”, kas ir pirmais singls no viņu gaidāmā sestā studijas albuma ''Everyone's a Star!'', kura iznākšana paredzēta 2025. gada 14. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rocksound.tv/news/5-seconds-of-summer-announce-new-album-everyones-a-star|title=5 Seconds Of Summer Announce New Album ‘Everyone’s A Star!’|last=Wilson-Taylor|first=James|website=Rock Sound|access-date=2025-09-28|date=2025-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
* '''5 Seconds of Summer (2014)'''
Izdevējs: Capital Records

Singli: She Looks So Perfect, Amnesia, Don't Stop

* '''Sounds Good Feels Good (2015)'''
Izdevējs: Capital Records

Singli: She's Kinda Hot, Jet Black Heart, Hey Everybody!

* '''Youngblood (2018)'''
Izdevējs: Capital Records

Singli: Want You Back, Youngblood, Ghost Of You

* '''Calm (2020)'''
Izdevējs: Interscope Records/ EMI

Singli: Easier, Wildflower, Teeth, No Shame
* '''5SOS5 (2022)'''
Izdevējs: BMG Rights Management

Singli: Complete Mess, Take My Hand, Blender

* '''Everyone's a Star (2025)'''
Izdevējs: BMG Rights Management

Singli: Not OK

== Mūzikas stils ==
'''5 Seconds of Summer''' savas karjeras laikā ir eksperimentējuši ar dažādiem muzikālajiem un mākslinieciskajiem stiliem katrā no saviem albumiem. Grupa ir uzsvērusi, ka nevēlas sevi ierobežot vienā žanrā, 2019. gada intervijā žurnālam ''GQ'' sakot:&lt;blockquote&gt;''“Patiesībā nav svarīgi, kādā žanrā mūsu mūzika tiek ierindota — ja tā sasniedz cilvēkus un viņi ar to spēj saistīties, tad tas ir viss, kas patiešām ir svarīgi.”''&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gq.com.au/culture/entertainment/even-in-an-everchanging-pop-scene-5-seconds-of-summer-are-on-a-mission-to-stand-out/news-story/2174119a72b123b90df9dcfad4151acf|title=Even in An Ever-Changing Pop Scene, 5 Seconds Of Summer Are On A Mission To Stand Out|last=Nash|first=Brad|date=2019. gada 23. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;5 Seconds of Summer muzikālo stilu ir raksturojuši kā popu, poproku, pop-punku, power pop un new wave. 2015. gadā žurnāls [[Rolling Stone]] viņus nosauca par ''“emo-gone-pop”'', bet Goldfinger dalībnieks [[Džons Feldmans]] paziņoja: ''“5 Seconds of Summer ir labākā [[Poppanks|Poppank]] grupa, ko jebkad esmu dzirdējis.”''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/how-5-seconds-of-summer-enlisted-pop-punk-heroes-to-create-heartfelt-new-lp-227205/|title=How 5 Seconds of Summer and Pop-Punk Heroes Created New LP|last=Spanos|first=Brittany|website=Rolling Stone|access-date=2025-09-28|date=2015-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;''2017.'' gadā AllMusic kritiķis Mets Kollars aprakstīja grupas skanējumu kā ''“90. gadu pop-punk un 2000. gadu boy band popa sajaukumu”''.

Ar albumu ''Youngblood'' un ''Calm'' izdošanu grupa attālinājās no savām pop-punk saknēm, izpētot dziļāku skanējumu popa, ''[[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|New wave]]'', roka un [[Poproks|Poproka]] žanros. Grupa šobrīd tiek raksturota ar ''“klasiska poproka noskaņām, kas veido pamatu lipīgam piedziedājumam.”''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/5-seconds-of-summer-mn0003185359|title=5 Seconds of Summer Songs, Albums, Reviews, Bi...|website=AllMusic|access-date=2025-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savam pirmajam studijas albumam grupa par galvenajām ietekmēm bieži minēja tādas apvienības kā [[Sum 41]]'', [[Blink-182]], [[Green Day]], All Time Low, [[Good Charlotte]], [[Nirvana]], Mayday Parade, Busted, McFly, A Day to Remember, Boys Like Girls un [[My Chemical Romance]].'' Vienā no pirmajām intervijām kā grupa, 5 Seconds of Summer atzina, ka amerikāņu roka grupa All Time Low ir viens no viņu lielākajiem iedvesmas avotiem un sapņu sadarbības partneriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://musicfeeds.com.au/features/meet-5-seconds-of-summer-your-hosts-for-this-evenings-entertainment/|title=Meet 5 Seconds Of Summer, Your Hosts For This Evenings Entertainment|last=Feeds|first=Music|website=Music Feeds|access-date=2025-09-28|date=2012-05-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā tika paziņots, ka All Time Low būs iesildošais mākslinieks [[Eiropas Savienība|Eiropas]] posmā ''No Shame Tour'' laikā, 5 Seconds of Summer tūrē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stereoboard.com/content/view/227474/9|title=5 Seconds Of Summer Announce Coin and All Time Low As Supports For No Shame Tour - Stereoboard|last=Stickler|first=Jon|website=Stereoboard.com|access-date=2025-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

5 Seconds of Summer medijos bieži tika dēvēti par ''boibendu''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/on-the-charts-aussie-boy-band-5-seconds-of-summer-almost-top-frozen-245944/|title=Aussie Boy Band 5 Seconds of Summer Almost Top 'Frozen' on Charts|last=Knopper|first=Steve|website=Rolling Stone|access-date=2025-09-28|date=2014-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas galvenokārt saistīts ar viņu agrāko sadarbību ar angļu—īru boibendu One Direction, kā arī to, ka viņu auditorija sākotnēji pārsvarā bija sievietes. Grupas dalībnieki jau sen ir apstrīdējuši apgalvojumus, ka viņi ir boibends, un Irvins agrāk ir salīdzinājis grupas fanu bāzi ar Fall Out Boy, kam arī ir liela sieviešu auditorija. Goldfinger līderis Džons Feldmans 5 Seconds of Summer fanu bāzi raksturoja kā “fundamentālas pārmaiņas pop-punk auditorijā”, norādot, ka tā pakāpeniski attālinās no galvenokārt vīriešu auditorijas, kāda bija 1990. gadu sākuma pop-punk grupām, piemēram, Blink-182 un Green Day.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/5-seconds-of-summer-if-anyone-puts-us-down-we-dont-care-6205128/|title=5 Seconds of Summer: ‘If Anyone Puts Us Down, We Don’t Care’|last=Shultz|first=Cara Lynn|website=Billboard|access-date=2025-09-28|date=2014-08-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grupas trešais studijas albums Youngblood tika veidots, iedvesmojoties no tādām grupām kā [[Gorillaz]], [[The Beatles]] un [[Queen]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/rock/5-seconds-of-summer-interview-youngblood-2018-8462361/|title=5 Seconds of Summer Want You Back: ‘Our Purpose Is Very Different Than Other Bands’|last=Payne|first=Chris|website=Billboard|access-date=2025-09-28|date=2018-06-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savam ceturtajam studijas albumam Calm grupa norādīja, ka tajā apzināti radīts ''“tumšāks skanējums”'' un ka viņus iedvesmojušas 80. un 90. gadu tumšas, sintezatoriem bagātas grupas, tostarp [[Depeche Mode]], [[Tears for Fears]] un [[Nine Inch Nails]] dziesma ''“Closer”''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/5-seconds-of-summer-easier-interview-new-song-837008/|title=Watch 5 Seconds of Summer's Gloomy Video for Nine Inch Nails-Inspired 'Easier'|last=Spanos|first=Brittany|website=Rolling Stone|access-date=2025-09-28|date=2019-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Par grupas daudzveidīgo un nepārtraukti mainīgo muzikālo stilu Hemings ir sacījis:&lt;blockquote&gt;''“Es domāju, ka visi mākslinieki maina savu skanējumu tāpēc, ka viņi nav apmierināti ar mākslu, ko rada. Mēs sākām ļoti dumpinieciski, mēģinot izrauties no dzimtās pilsētas, un cilvēki mūs sauca par boibendu, bet mēs spēlējām pop-punku — tā tas bija rakstīts. Pieaugot, tavas muzikālās gaumes kļūst daudzveidīgākas, un tu kļūsti nedaudz gudrāks tajā, ko dari. Tu vienkārši pievieno šos elementus un vēlies palikt apmierināts ar to, ko radi.”''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;

== Dalībnieki ==

* Lūks Hemmings (Luke Hemmings) — galvenais vokālists, ritma ģitārists
* Kalums Hūds (Calum Hood) — basģitārists, vokāls
* Maikls Klifords (Michael Clifford) — soloģitāra, vokāls
* Eštins Irvins (Ashton Irwin) — bungas, vokāls

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.youtube.com/channel/UC-vKwDHcbPLtjml81ohGRng ''Youtube'' profils]
* [https://www.instagram.com/5sos ''Instagram'' profils]
* {{Facebook|5secondsofsummer}}

[[Kategorija:Austrālijas mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>oqhwaywe0tychxpdlhf9c8frsuu4ya3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zoja Bella</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610860</id>
    <revision>
      <id>4540628</id>
      <parentid>4357306</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:02:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <origin>4540628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8509" sha1="plwh8cf4diuuxs9dcdzsvfhavhj805u" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Zoja Bella
| vārds_orig = ''Zoë Bell''
| attēls = Zoe Bell 2019 by Glenn Francis.jpg
| komentārs = Zoja Bella 2019. gadā
| dz vārds = Zoja I. Bella
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1978|11|17}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Oklenda|Vaiheke sala}}
| nodarbošanās = aktrise, kaskadiere, producente
| darbības gadi = 1998—pašlaik
| dzimums = S
}}
'''Zoja I. Bella''' ({{val|en|Zoë E. Bell}}; dzimusi {{dat|1978|11|17}}) ir [[Jaunzēlande]]s aktrise un [[Kaskadieris|kaskadiere]]. Plašāk pazīstama ar savu sadarbību ar režisoru [[Kventins Tarantīno|Kventinu Tarantīno]]. Pazīstama arī pēc lomām filmās &quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'', 2000), &quot;[[Geimeris (filma)|Geimeris]]&quot; (''Gamer'', 2009) un &quot;[[Aizmirstība (2013. gada filma)|Aizmirstība]]&quot; (2013), kā arī seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Zoja Bella piedzima 1978. gada 17. novembrī mazajā Vaiheke salā, kas atrodas [[Oklenda (reģions)|Oklendas reģionā]], Jaunzēlandē. Viņas vecāki bija [[briti]] — Tiša un Endrjū Belli. Jau kopš bērnības viņa sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vilcek.org/news/zoe-bell-if-he-was-a-she/|title=Zoë Bell: If He Was a She|website=Vilcek Foundation|access-date=2025-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm1057928/bio/|title=Zoë Bell - Biography|website=IMDb|access-date=2025-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Zoja Bella savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[Lūsija Lolesa|Lūsijas Lolesas]] dubliere seriāla &quot;[[Ksena: Karotāju Princese]]&quot; ceturtajā sezonā. Seriāls tika filmēts Jaunzēlandē, un Bella turpināja strādāt kā kaskadiere līdz tā noslēgumam. Saskaņā ar Bellas teikto &quot;Ksena&quot; noslēdzās 2001. gadā, vienlaikus ar [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] [[Gredzenu pavēlnieks (filmu cikls)|triloģijas &quot;Gredzenu pavēlnieks&quot;]] filmēšanas beigām, pēc ka divas lielākās producēšanas kompānijas, kas nodarbināja lielu daļu Jaunzēlandes filmu industrijas pārstāvju, devās atpakaļ uz Ameriku. Tas pamudināja Bellu pārdomāt savu turpmāko karjeru kino, tāpēc viņa sākotnēji nolēma pārcelties uz [[Kanāda|Kanādu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motionpictures.org/2015/11/how-quentin-tarantino-protege-zoe-bell-traded-stunts-acting/|title=How Quentin Tarantino Protege Zoe Bell Traded Stunts For Acting|last=babrams|website=Motion Picture Association|access-date=2025-10-02|date=2015-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.com/arianelange/dont-call-zoe-bell-a-stuntwoman|title=Don't Call Zoë Bell A Stuntwoman|last=Lange|first=Ariane|website=BuzzFeed|access-date=2025-10-03|date=2013-04-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam viņa pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur 2003. gadā ieguva kaskadieres darbu [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmā &quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot;. Tur viņu pamanīja pats režisors, kuram viņa iepatikās, un ar kuru viņa vēlāk sadraudzējās. Tajā pašā gadā Bella kļuva par [[Uma Tūrmane|Umas Tūrmanes]] dublieri vispirms pirmajā, bet vēlāk arī [[Nogalināt Bilu 2. daļa|otrajā filmas daļā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2007. gadā Kventins Tarantīno piedāvāja Zojai Bellai scenāriju filmai &quot;[[Nāves pierādījums]]&quot; (''Death Proof''), aicinot viņu izmēģināt spēkus aktiermākslā. Viņa stāsta, ka piekritusi lomai negribīgi, taču Tarantino neatlaidība viņu pārliecinājusi. Filmā Bella atveido pati sevi, vienlaikus turpinot pildīt arī kaskadieres pienākumus. Viens no ievērojamākajiem trikiem bija aina, kurā viņa pieķeras ātri braucošas automašīnas motora pārsegam praktiski bez jebkādiem drošības līdzekļiem, kamēr cita automašīna atkārtoti ietriecas transportlīdzeklī, uz kura viņa atrodas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nofilmschool.com/stunts-actors-did-themselves|title=10 Insane Stunts Actors Did Themselves {{!}} No Film School|website=nofilmschool.com|access-date=2025-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tajā pašā gadā viņa strādāja arī kā kaskadiere filmā &quot;[[Šausmu planēta]]&quot; un abas filmas tika apvienotas vienā filmā ar nosaukumu &quot;[[Maltuve]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2008. gadā Zoja Bella piedalījās četrās seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] sērijās, atveidojot Regīnu — kuģa &quot;Kahana&quot; apkalpes locekli. Pamazām viņa nolēma vairāk pievērsties aktiermākslai, arvien retāk izpildot kaskadieru trikus. Tomēr Bella turpināja strādāt gan kā aktrise, gan kā kaskadiere arī turpmākajās Kventina Tarantīno filmās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Zoja Bella strādāja par kaskadieri arī tādās supervaroņu filmās kā &quot;[[Dzelzs vīrs 3]]&quot;, &quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; un &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot;.

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Filma ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Kaskadiere
|-
|2000
|&quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'')
|Sandra
|
|-
|2003
|&quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot; (''Kill Bill: Volume 1'')
|
|[[Uma Tūrmane|Umas Tūrmanes]] dubliere
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Nogalināt Bilu 2. daļa|Nogalināt Bilu 2]]&quot; (''Kill Bill: Volume 2'')
|
|Umas Tūrmanes dubliere
|-
|&quot;[[Kaķsieviete|Kaķsieviete]]&quot; (''Catwoman'')
|
|[[Šerona Stouna|Šeronas Stounas]] dubliere
|-
|2006
|&quot;[[Poseidons (filma)|Poseidons]]&quot; (''Poseidon'')
|
|jā
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2007
|&quot;[[Nāves pierādījums]]&quot; (''Death Proof'')
|Zoja Bella
|jā
|-
|&quot;[[Šausmu planēta]]&quot; (''Planet Terror'')
|zombiju sieviete, kas ēd paramediķi
|jā
|-
|&quot;[[Karaliste (2007. gada filma)|Karaliste]]&quot; (''The Kingdom'')
|
|jā
|-
|2008
|&quot;[[27 kleitas]]&quot; (''27 Dresses'')
|
|jā
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2009
|&quot;[[Meitene uz skrituļslidām]]&quot; (''Whip It'')
|&quot;Asiņainā Holija&quot;
|
|-
|&quot;[[Geimeris (filma)|Geimeris]]&quot; (''Gamer'')
|Sandra
|
|-
|&quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; (''Inglorious Basterds'')
|
|[[Melānija Lorāna|Melānijas Lorānas]] un [[Diāna Krīgere|Diānas Krīgeres]] dubliere
|-
|&quot;[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]&quot; (''The Proposal'')
|
|[[Sandra Buloka|Sandras Bulokas]] dubliere
|-
|&quot;[[Kolekcionārs]]&quot; (''The Collector'')
|
|jā
|-
|&quot;[[Ceļa gals 4]]&quot; (''Final Destination 4'')
|
|jā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''[[The Baytown Outlaws]]''
|Roza
|
|-
|&quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot; (''Django Unchained'')
|izsekotāja
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Dzelzs Vīrs 3]]&quot; (''Iron Man 3'')
|
|jā
|-
|&quot;[[Ansītis un Grietiņa: Raganu mednieki]]&quot; (''Hansel &amp; Gretel: Witch Hunters'')
|gara ragana
|
|-
|&quot;[[Aizmirstība (2013. gada filma)|Aizmirstība]]&quot; (''Oblivion'')
|Kara
|
|-
|2015
|&quot;[[Pretīgais 8nieks]]&quot; (''The Hateful Eight'')
|Džūdija &quot;Seši Zirgi&quot;
|
|-
|2017
|&quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; (''Thor: Ragnarok'')
|
|[[Keita Blanšeta|Keitas Blanšetas]] dubliere
|-
|2019
|&quot;[[Reiz Holivudā]]&quot; (''Once Upon a Time in... Hollywood'')
|Džanete Millera
|jā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021
|&quot;[[Ļaundabīgais]]&quot; (''Malignant'')
|&quot;Skorpions&quot;
|
|-
|&quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; (''Thor: Love and Thunder'')
|
|jā
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Kaskadiere
!Piezīmes
|-
|1998—2001
|&quot;[[Ksena: Karotāju Princese]]&quot; (''Xena: Warrior Princess'')
|
|[[Lūsija Lolesa|Lūsijas Lolesas]] dubliere
|66 sērijas
|-
|2008
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Regīna]]
|
|4 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[CSI Maiami|CSI: Miami]]&quot; (''CSI: Miami'')
|Deba Teilora
|
|sērija: ''Wheels Up''
|-
|&quot;[[Intrigante]]&quot; (''Gossip Girl'')
|Elija
|
|sērija: ''Yes, Than Zero''
|-
|2013
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|Šenona Morgana
|
|sērija: ''Dolls''
|-
|2013—2014
|''[[Venice the Series]]''
|Stella
|
|3 sērijas
|-
|2024
|&quot;[[Laika bandīti (seriāls)|Laika bandīti]]&quot; (''Time Bandits'')
|ģībstoša sieviete
|jā (10 sērijas)
|sērija: ''Georgian''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bella, Zoja}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandiešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kaskadieri]]</text>
      <sha1>plwh8cf4diuuxs9dcdzsvfhavhj805u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540629</id>
      <parentid>4540628</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:04:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8500" sha1="8jxlv4cveok1p72tkm14w1lb8d10uea" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Zoja Bella
| vārds_orig = ''Zoë Bell''
| attēls = Zoe Bell 2019 by Glenn Francis.jpg
| komentārs = Zoja Bella 2019. gadā
| dz vārds = Zoja I. Bella
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1978|11|17}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Oklenda|Vaiheke sala}}
| nodarbošanās = aktrise, kaskadiere, producente
| darbības gadi = 1998—pašlaik
| dzimums = S
}}
'''Zoja I. Bella''' ({{val|en|Zoë E. Bell}}; dzimusi {{dat|1978|11|17}}) ir [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]]. Plašāk pazīstama ar savu sadarbību ar režisoru [[Kventins Tarantīno|Kventinu Tarantīno]]. Pazīstama arī pēc lomām filmās &quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'', 2000), &quot;[[Geimeris (filma)|Geimeris]]&quot; (''Gamer'', 2009) un &quot;[[Aizmirstība (2013. gada filma)|Aizmirstība]]&quot; (2013), kā arī seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Zoja Bella piedzima 1978. gada 17. novembrī mazajā Vaiheke salā, kas atrodas [[Oklenda (reģions)|Oklendas reģionā]], Jaunzēlandē. Viņas vecāki bija [[briti]] — Tiša un Endrjū Belli. Jau kopš bērnības viņa sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vilcek.org/news/zoe-bell-if-he-was-a-she/|title=Zoë Bell: If He Was a She|website=Vilcek Foundation|access-date=2025-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm1057928/bio/|title=Zoë Bell - Biography|website=IMDb|access-date=2025-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Zoja Bella savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[Lūsija Lolesa|Lūsijas Lolesas]] dubliere seriāla &quot;[[Ksena: Karotāju Princese]]&quot; ceturtajā sezonā. Seriāls tika filmēts Jaunzēlandē, un Bella turpināja strādāt kā kaskadiere līdz tā noslēgumam. Saskaņā ar Bellas teikto &quot;Ksena&quot; noslēdzās 2001. gadā, vienlaikus ar [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] [[Gredzenu pavēlnieks (filmu cikls)|triloģijas &quot;Gredzenu pavēlnieks&quot;]] filmēšanas beigām, pēc ka divas lielākās producēšanas kompānijas, kas nodarbināja lielu daļu Jaunzēlandes filmu industrijas pārstāvju, devās atpakaļ uz Ameriku. Tas pamudināja Bellu pārdomāt savu turpmāko karjeru kino, tāpēc viņa sākotnēji nolēma pārcelties uz [[Kanāda|Kanādu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motionpictures.org/2015/11/how-quentin-tarantino-protege-zoe-bell-traded-stunts-acting/|title=How Quentin Tarantino Protege Zoe Bell Traded Stunts For Acting|last=babrams|website=Motion Picture Association|access-date=2025-10-02|date=2015-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.com/arianelange/dont-call-zoe-bell-a-stuntwoman|title=Don't Call Zoë Bell A Stuntwoman|last=Lange|first=Ariane|website=BuzzFeed|access-date=2025-10-03|date=2013-04-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam viņa pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur 2003. gadā ieguva kaskadieres darbu [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmā &quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot;. Tur viņu pamanīja pats režisors, kuram viņa iepatikās, un ar kuru viņa vēlāk sadraudzējās. Tajā pašā gadā Bella kļuva par [[Uma Tūrmane|Umas Tūrmanes]] dublieri vispirms pirmajā, bet vēlāk arī [[Nogalināt Bilu 2. daļa|otrajā filmas daļā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2007. gadā Kventins Tarantīno piedāvāja Zojai Bellai scenāriju filmai &quot;[[Nāves pierādījums]]&quot; (''Death Proof''), aicinot viņu izmēģināt spēkus aktiermākslā. Viņa stāsta, ka piekritusi lomai negribīgi, taču Tarantino neatlaidība viņu pārliecinājusi. Filmā Bella atveido pati sevi, vienlaikus turpinot pildīt arī kaskadieres pienākumus. Viens no ievērojamākajiem trikiem bija aina, kurā viņa pieķeras ātri braucošas automašīnas motora pārsegam praktiski bez jebkādiem drošības līdzekļiem, kamēr cita automašīna atkārtoti ietriecas transportlīdzeklī, uz kura viņa atrodas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nofilmschool.com/stunts-actors-did-themselves|title=10 Insane Stunts Actors Did Themselves {{!}} No Film School|website=nofilmschool.com|access-date=2025-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tajā pašā gadā viņa strādāja arī kā kaskadiere filmā &quot;[[Šausmu planēta]]&quot; un abas filmas tika apvienotas vienā filmā ar nosaukumu &quot;[[Maltuve]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2008. gadā Zoja Bella piedalījās četrās seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] sērijās, atveidojot Regīnu — kuģa &quot;Kahana&quot; apkalpes locekli. Pamazām viņa nolēma vairāk pievērsties aktiermākslai, arvien retāk izpildot kaskadieru trikus. Tomēr Bella turpināja strādāt gan kā aktrise, gan kā kaskadiere arī turpmākajās Kventina Tarantīno filmās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Zoja Bella strādāja par kaskadieri arī tādās supervaroņu filmās kā &quot;[[Dzelzs vīrs 3]]&quot;, &quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; un &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot;.

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Filma ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Kaskadiere
|-
|2000
|&quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'')
|Sandra
|
|-
|2003
|&quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot; (''Kill Bill: Volume 1'')
|
|[[Uma Tūrmane|Umas Tūrmanes]] dubliere
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Nogalināt Bilu 2. daļa|Nogalināt Bilu 2]]&quot; (''Kill Bill: Volume 2'')
|
|Umas Tūrmanes dubliere
|-
|&quot;[[Kaķsieviete]]&quot; (''Catwoman'')
|
|[[Šerona Stouna|Šeronas Stounas]] dubliere
|-
|2006
|&quot;[[Poseidons (filma)|Poseidons]]&quot; (''Poseidon'')
|
|jā
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2007
|&quot;[[Nāves pierādījums]]&quot; (''Death Proof'')
|Zoja Bella
|jā
|-
|&quot;[[Šausmu planēta]]&quot; (''Planet Terror'')
|zombiju sieviete, kas ēd paramediķi
|jā
|-
|&quot;[[Karaliste (2007. gada filma)|Karaliste]]&quot; (''The Kingdom'')
|
|jā
|-
|2008
|&quot;[[27 kleitas]]&quot; (''27 Dresses'')
|
|jā
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2009
|&quot;[[Meitene uz skrituļslidām]]&quot; (''Whip It'')
|&quot;Asiņainā Holija&quot;
|
|-
|&quot;[[Geimeris (filma)|Geimeris]]&quot; (''Gamer'')
|Sandra
|
|-
|&quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; (''Inglorious Basterds'')
|
|[[Melānija Lorāna|Melānijas Lorānas]] un [[Diāna Krīgere|Diānas Krīgeres]] dubliere
|-
|&quot;[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]&quot; (''The Proposal'')
|
|[[Sandra Buloka|Sandras Bulokas]] dubliere
|-
|&quot;[[Kolekcionārs]]&quot; (''The Collector'')
|
|jā
|-
|&quot;[[Ceļa gals 4]]&quot; (''Final Destination 4'')
|
|jā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''[[The Baytown Outlaws]]''
|Roza
|
|-
|&quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot; (''Django Unchained'')
|izsekotāja
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Dzelzs Vīrs 3]]&quot; (''Iron Man 3'')
|
|jā
|-
|&quot;[[Ansītis un Grietiņa: Raganu mednieki]]&quot; (''Hansel &amp; Gretel: Witch Hunters'')
|gara ragana
|
|-
|&quot;[[Aizmirstība (2013. gada filma)|Aizmirstība]]&quot; (''Oblivion'')
|Kara
|
|-
|2015
|&quot;[[Pretīgais 8nieks]]&quot; (''The Hateful Eight'')
|Džūdija &quot;Seši Zirgi&quot;
|
|-
|2017
|&quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; (''Thor: Ragnarok'')
|
|[[Keita Blanšeta|Keitas Blanšetas]] dubliere
|-
|2019
|&quot;[[Reiz Holivudā]]&quot; (''Once Upon a Time in... Hollywood'')
|Džanete Millera
|jā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021
|&quot;[[Ļaundabīgais]]&quot; (''Malignant'')
|&quot;Skorpions&quot;
|
|-
|&quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; (''Thor: Love and Thunder'')
|
|jā
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Kaskadiere
!Piezīmes
|-
|1998—2001
|&quot;[[Ksena: Karotāju Princese]]&quot; (''Xena: Warrior Princess'')
|
|[[Lūsija Lolesa|Lūsijas Lolesas]] dubliere
|66 sērijas
|-
|2008
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Regīna]]
|
|4 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[CSI Maiami|CSI: Miami]]&quot; (''CSI: Miami'')
|Deba Teilora
|
|sērija: ''Wheels Up''
|-
|&quot;[[Intrigante]]&quot; (''Gossip Girl'')
|Elija
|
|sērija: ''Yes, Than Zero''
|-
|2013
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|Šenona Morgana
|
|sērija: ''Dolls''
|-
|2013—2014
|''[[Venice the Series]]''
|Stella
|
|3 sērijas
|-
|2024
|&quot;[[Laika bandīti (seriāls)|Laika bandīti]]&quot; (''Time Bandits'')
|ģībstoša sieviete
|jā (10 sērijas)
|sērija: ''Georgian''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bella, Zoja}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandiešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kaskadieri]]</text>
      <sha1>8jxlv4cveok1p72tkm14w1lb8d10uea</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>K. Dž. Makolums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610885</id>
    <revision>
      <id>4540535</id>
      <parentid>4396831</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:27:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5752" sha1="rqj6aftg9iqraashsqgfncjr7sprxt2" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = K. Dž. Makolums
| vārds_orig = ''CJ McCollum''
| attēls = 2025 C.J. McCollum (cropped).jpg
| att_izm = 
| paraksts = K. Dž. Makolums 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|9|19}}
| dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Kantona|3s=Kantona (Ohaio)}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = 
| garums = {{mērvienība|cm=191}}
| svars = {{mērvienība|kg=86}}
| poz = {{Basketbola pozīcija|1}}, {{Basketbola pozīcija|2}}
| kar_sāk = 2013
| kar_beig = 
| kar_sāk_tr = 
| kar_beig_tr = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = Glenoukas vidusskola (''GlenOak High School'', [[Ohaio štats|Ohaio]])
| koledža = [[Līhaijas Universitāte]] (''Lehigh University'')
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
| numurs = 3
| amats = 
| līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 10., pirmajā kārtā
| dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]]
| dr_līga = [[NBA]]
| dr_kom = [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2013|start}}—{{nbay|2021|end}}
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]]
| kl_sez 2 = {{nbay|2022|start}}—{{nbay|2024|end}}
| klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]]
| kl_sez 3 = {{nbay|2025|start}}—{{nbay|2025|end}}
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
| kl_sez 4 = {{nbay|2025|end}}—pašlaik
| klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = * [[NBA progresējušākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbafy|2016}})&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Kristians Džeimss (K. Dž.) Makolums''' ({{val|en|Christian James (CJ) McCollum}}; dzimis {{dat|1991|9|19||bez}} [[Ohaio štats|Ohaio štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]], bet lielāko karjeras daļu spēlējis [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]].

K. Dž. Makoluma vecākais brālis [[Ēriks Makolums]] arī ir profesionāls basketbolists, aizvadījis daudzas sezonas Eiropas basketbolā un ir [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions.

== Karjera ==
Pēc spožas [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] basketbola karjeras, kurā Makolums četrus gadus pārstāvēja [[Līhaijas Universitāte]]s (''Lehigh University'') basketbola komandu, viņu [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] izraudzījās [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA drafta]] pirmajā kārtā ar kopējo 10. kārtas numuru. Makolums kļuva par pirmo spēlētāju no savas universitātes, kas izvēlēts [[NBA drafts|NBA draftā]]. Makolums kļuva par vienu no &quot;Trail Blazers&quot; vadošajiem spēlētājiem, sākot ar trešo sezonu vienmēr dodoties laukumā starta pieciniekā. 2016. gadā viņš tika atzīts par [[NBA progresējušākais spēlētājs|NBA sezonas progresējušāko spēlētāju]].

2022. gada februārī Makolums kopā ar [[Lerijs Nenss jaunākais|Leriju Nensu jaunāko]] un [[Tonijs Snells|Toniju Snellu]] tika aizmainīts uz [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] pret [[Džošs Hārts|Džošu Hārtu]], [[Nikeils Aleksandrs-Volkers|Nikeilu Aleksandru-Volkeru]], [[Tomāšs Satoranskis|Tomāšu Satoranski]] un [[Didi Louzda|Didi Louzdu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/blazers/trail-blazers-complete-trade-new-orleans|title=Trail Blazers Complete Trade with New Orleans {{!}} Portland Trail Blazers|website=www.nba.com|access-date=2025-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc trīsarpus sezonām &quot;Pelicans&quot; sastāvā 2025. gada vasarā viņu kopā ar [[Kellijs Oliniks|Kelliju Oliniku]] un nākotnes otrās kārtas drafta izvēli aizmainīja uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] pret [[Džordans Pūls|Džordanu Pūlu]], [[Sadiks Bejs|Sadiku Beju]] un 40. izvēli [[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]], maiņas darījumā iesaistot arī [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://washingtonwizards.com/news/wizards-complete-three-team-trade-2|title=Wizards Complete Three-Team Trade {{!}} Washington Wizards|website=washingtonwizards.com|access-date=2025-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada janvārī &quot;Wizards&quot; aizmainīja K. Dž. Makolumu kopā [[Korijs Kisperts|Koriju Kispertu]] uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret šīs komandas lielāko zvaigzni [[Trē Jangs|Trē Jangu]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Džimijs Batlers]]
| virsraksts = [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]]
| periods    = {{nbay|2015|end}}
| pēc        = [[Janis Adetokunbo]] }}
{{kastes beigas}}


{{Atlanta Hawks spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Makolums, K. Dž.}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Portlendas &quot;Trail Blazers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rqj6aftg9iqraashsqgfncjr7sprxt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukaju arhipelāgs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610923</id>
    <revision>
      <id>4540541</id>
      <parentid>4395959</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:30:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5361" sha1="p05831z7d14i3o8au4wnn0ugz87gb1m" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
| nosaukums = Lukaju arhipelāgs
| attēls = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 290
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = The Bahamas satellite map.jpg
| image2 = 
| image3 = 
| image4 = 
}}
| attēla paraksts = Arhipelāga centrālās un rietumu daļas satelītaina
| attēla izmērs = 
| vietaskarte = Bahamas#Karību jūra#Ziemeļamerika
| reljefa_karte = jā
| mark = Orange pog.svg
| vietējais nosaukums = ''Lucayan Archipelago''
| izvietojums = [[Atlantijas okeāns]]
| arhipelāgs = 
| latd = 23 | latm = 30 | lats =  | latNS = N
| longd = 75 | longm = 40 | longs =  | longEW = W
| platība = 14 308
| garums = 1370
| platums = 
| krasta līnija = 
| augstākais kalns = Alvernija
| augstums = 64
| salu skaits = 740
| valsts = Bahamas
| valsts adm vienības tips = 
| valsts adm vienība = 
| valsts1 = Tērksas un Kaikosas
| iedzīvotāji = 443 000 &lt;small&gt;(2016)&lt;/small&gt;
| blīvums = 24,6
| pamatiedzīvotāji = 
| valsts lielpilsēta = [[Naso]]
| valsts1 lielpilsēta = [[Providensialesa]]
| piezīme = 
}}
'''Lukaju arhipelāgs''' ({{val|en|Lucayan Archipelago}}), arī '''Bahamu arhipelāgs''' vai '''Bahamu salas''' ({{val|en|Bahamian Archipelago}}, ''Bahama Islands''),&lt;ref&gt;{{PZT|84|Bahamu salas}}&lt;/ref&gt; ir koraļļu salu arhipelāgs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] rietumos uz ziemeļiem no [[Lielās Antiļu salas|Lielajām Antiļu salām]], tiek pieskaitīts [[Vestindija]]i. Arhipelāga lielāko daļu aizņem [[Bahamas|Bahamu]] valsts, bet dienvidaustrumu daļu — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorija [[Tērksas un Kaikosas]]. Arhipelāgam pieskaita arī Tērksām un Kaikosām piederošo Mušuāra sēkli un [[Dominikāna]]i piederošos Silvera un Navidadas sēkļus ziemeļos no [[Espanjola]]s salas. Arhipelāga lielākā sala ir [[Androsa]], bet lielākā pilsēta — Bahamu galvaspilsēta [[Naso]]. Arhipelāgs nodēvēts pēc tajā dzīvojušās [[taino]] cilts [[lukaji]]em (pašnosaukums — ''lukku-cairi''), kas bija pirmie [[Rietumu puslode]]s iedzīvotāji, ar kuriem 1492. gadā kontaktējās [[Kristofors Kolumbs]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|left|thumb|250x250px|Blūlagūnailenda Bahamās]]
Salas atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] rietumos pie [[Ziemeļamerika]]s krastiem uz rietumiem no [[Sargasu jūra]]s. Arhipelāga starpsalu akvatoriju dažkārt dēvē par [[Bahamu jūra|Bahamu jūru]].&lt;ref&gt;{{PZT|84|Bahamu jūra}}&lt;/ref&gt; [[Floridas šaurums]] ziemeļrietumos arhipelāgu atdala no [[Floridas pussala]]s, bet dienvidos no arhipelāga atrodas [[Kuba (sala)|Kuba]] un [[Espanjola]]. Arhipelāgs stiepjas 1370 km garumā dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā un iekļauj ap 740 salas un 2400 [[motu]] un klintis, no kurām tikai 38 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir [[Androsa]] ([[Ziemeļandrosa]] un [[Dienvidandrosa]]), [[Lielā Inagva]], [[Abako]] un [[Lielā Bahama]]. Salas koraļļu izcelsmes, zemas, augstākais punkts ir Alvernijas kalns 64 m vjl [[Keta (sala)|Ketas]] salā. Valda tropisks [[savanna]]s klimats ar karstu un mitru sezonu un siltu un sausu sezonu, dienas vidējā temperatūra 31 °C un 1382 mm nokrišņu gadā, bet temperatūras starpība starp &quot;karsto&quot;un &quot;silto&quot; sezonu ir tikai 7 °C.

== Vēsture ==
[[Attēls:Waiting for the tourists (45702624325).jpg|left|thumb|Tūristu kuģīši Grandtērkas ostā]]
Arhipelāgu vismaz kopš 8. gadsimta apdzīvoja [[taino]] cilts [[lukaji]] un mūsdienās daudzu salu nosaukumiem ir lukaju izcelsme. Lukaji bija pirmie «[[indiāņi]]», kurus savas pirmās ekspedīcijas laikā [[Indija]]s meklējumos 1492. gadā sastapa [[Kristofors Kolumbs]]. Drīz pēc ierašanās spāņi lukajus paverdzināja un kopīgi ar eiropiešu ievazātajām slimībām tas noveda pie lukaju pilnīgas izzušanas salās līdz 1520. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.expeditions.com/expedition-stories/stories/lucayans-vanished-indigenous-people-bahamas &quot;The Lucayans: the vanished indigenous people of the Bahamas&quot;. ''Expeditions.com''.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika praktiski neapdzīvotas.

1718. gadā Bahamas kļuva par [[Lielbritānija]]s kroņa koloniju, bet 1783. gadā saskaņā ar Parīzes līgumu arī Tērksu un Kaikosu salas kļuva par Lielbritānijas īpašumu. Salās tika ievesti vergi kā no [[ASV]] dienvidu štatiem, tā arī no [[Vestindija]]s un [[Āfrika]]s. 1834. gadā [[verdzība]] Lielbritānijā tika atcelta un arhipelāgs kļuva par populāru patvērumu brīvlaistajiem un no vergu tirgotāju kuģiem atbrīvotajiem vergiem. 1958. gadā arhipelāgs tika iekļauts [[Vestindijas Federācija|Vestindijas Federācijā]]; [[Bahamas]] kā patstāvīga province, bet [[Tērksas un Kaikosas]] — kā [[Jamaika]]i pakļauta teritorija. Federācija tika likvidēta 1962. gadā. Bahamas par neatkarīgu valsti kļuva 1973. gadā, bet Tērksas un Kaikosas palika Britu Sadraudzībā kā patstāvīga aizjūras teritorija.
 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Atlantijas okeāna salas]]
[[Kategorija:Bahamu ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Tērksu un Kaikosu ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Karību jūras salas]]</text>
      <sha1>p05831z7d14i3o8au4wnn0ugz87gb1m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Želazova Vola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610965</id>
    <revision>
      <id>4540630</id>
      <parentid>4390058</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2088" sha1="6pgu8hy5d74x1t3wpxe41pvwxpqg0rg" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Zelazowa 6623.jpg|thumb|Želazova Volas muižas austrumu piebūve, tagad F. Šopēna muzejs]]
'''Želazova Vola''' ({{val|pl|Żelazowa Wola}}; [ʐɛlaˈzɔva ˈvɔla]) ir [[Mazovijas vojevodiste]]s ciems [[Sohačevas apriņķis|Sohačevas apriņķī]] [[Polija]]s centrālajā daļā, kas ir pazīstams kā komponista [[Frideriks Šopēns|Friderika Šopēna]] dzimšanas vieta.

== Vēsture ==
Pirmo reizi Želazova Volas muiža (poliski — &quot;Dzelzs griba&quot;) minēta 1579. gadā, 18. gadsimta beigās tā piederēja Luščevsku, bet pēc tam Paprocku dzimtai. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1802. gadā to iegādājās Skarbeku dzimta, kur bērnus izglītoja franču mājskolotājs Nikolā Šopēns. 1810. gada ziemā Nikolā un viņa sievas Justīnes ģimenē piedzima otrais bērns Frideriks, bet jau 1810. gada 1. oktobrī ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Varšava|Varšavā]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā muižas kungu māja nodega, bet saglabājās F. Šopēna piedzimšanas ēka. 1860. gados ēku atjaunoja un tai piebūvēja priekšnamu. 1894. gadā muižas parkā atklāja Šopēna pieminekli. Pirmā pasaules kara laikā muižas ēkas nodega. 1918. gadā Želazovas Volas muižas zemi sadalīja vietējiem zemniekiem.

1928. gadā [[Varšava]]s Šopēna nama draugu biedrība un Šopēna komiteja no [[Sohačeva]]s iegādājās muižas piebūvi un 3 hektārus zemes ap ēku un 1931. gadā sāka Šopēna dzimtās mājas renovāciju, kuru atvēra sabiedrībai neilgi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada jūnijā. 1951. gadā muižas ēkas un parku nodeva Nacionālajam muzejam, ēku renovācija notika 1958. un 1968. gadā.

Kopš 1953. gada par īpašumu rūpējās Varšavas Friderika Šopēna biedrība, ēka ir Friderika Šopēna muzeja filiāle. Kopš 1959. gada Želazova Volā regulāri uzstājas [[pianisti]], arī Starptautiskā Friderika Šopēna klavierkonkursa dalībnieki. Katru gadu Želazova Volu apmeklē aptuveni 200 000 apmeklētāju.

[[Kategorija:Muzeji Polijā]]</text>
      <sha1>6pgu8hy5d74x1t3wpxe41pvwxpqg0rg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divi prokurori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610999</id>
    <revision>
      <id>4540640</id>
      <parentid>4345434</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T05:25:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>domāju, ka ar lielo burtu rakstāms.</comment>
      <origin>4540640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4573" sha1="19xnacg9qzcvcygaf9w72h0zaw1entt" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Divi prokurori
| operators = 
| attēls = Tw-prosecutors-poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = vēsturiska drāma
| režisors = [[Serhijs Lozņica]]
| producents = 
| scenārijs = Serhijs Lozņica
| aktieri = * [[Aleksandrs Kuzņecovs (aktieris)|Aleksandrs Kuzņecovs]]
* [[Aleksandrs Fiļipenko]]
* [[Anatolijs Belijs]]
* [[Andris Keišs]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Two Prosecutors''
| studija = * ''Atoms &amp; Void''
* ''White Picture''
* ''LOOKSfilm''
* ''SBS Productions''
* ''Avanpost Media''
* ''Studio Uljana Kim''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Pyramide''
* ''Progress''
| izdošana = {{Filmas datums|2025|5|14|[[2025. gada Kannu kinofestivāls]]|2025|10|3|Latvija}}
| ilgums = 117 minūtes
| valsts = * {{FRA}}
* {{GER}}
* {{ROU}}
* {{LAT}}
* {{NED}}
* {{LTU}}
| valoda = * [[Krievu valoda|krievu]]
* [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Divi prokurori&quot;''' ({{Val|en|Two Prosecutors}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiska kopražojuma [[vēsturiskā drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Serhijs Lozņica]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Aleksandrs Kuzņecovs (aktieris)|Aleksandrs Kuzņecovs]], [[Aleksandrs Fiļipenko]], [[Anatolijs Belijs]] un [[Andris Keišs]].

Filma stāsta par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, kurš meklē taisnīgumu pēc tam, kad viņa rokās nejauši nokļūst kāda ieslodzītā vēstule.

&quot;Divi prokurori&quot; ir Francijas, Vācijas, Rumānijas, Latvijas, Nīderlandes un Lietuvas kopražojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/sergei-loznitsa-gears-up-to-shoot-stalin-era-drama-two-prosecutors-exclusive/5193524.article|title=Sergei Loznitsa gears up to shoot Stalin-era drama ’Two Prosecutors’ (exclusive)|last=Macnab|first=Geoffrey|website=Screen|access-date=2025-10-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas [[Brasas cietums|Brasas cietumā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/02.10.2025-ierobezota-seansu-skaita-latvija-bus-skatama-sergeja-loznicas-filma-divi-prokurori.a616714/|title=Ierobežotā seansu skaitā Latvijā būs skatāma Sergeja Lozņicas filma «Divi prokurori»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Filmas &quot;Divi prokurori&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2025|5|14|5=bez}} [[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/global/sergei-loznitsa-cannes-two-prosecutors-trump-putin-1236395458/|title=Ukraine’s Sergei Loznitsa on Cannes Competitor ‘Two Prosecutors’ and Budding Trump-Putin Alliance: Totalitarian Threat ‘Looming on the Horizon’|last=Vourlias|first=Christopher|website=Variety|access-date=2025-10-05|date=2025-05-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma festivāla Fransuā Šalē balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/janus-films-acquires-cannes-prizewinner-two-prosecutors/|title=Janus Films Acquires Cannes Prizewinner 'Two Prosecutors'|last=Loving|first=Casey|website=TheWrap|access-date=2025-10-05|date=2025-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2025|10|3|5=bez}}.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/two_prosecutors|title=Two Prosecutors {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-10-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/two-prosecutors/|title=Two Prosecutors Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-10-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/may/14/two-prosecutors-review-a-petrifying-portrait-of-stalinist-insurrection|title=Two Prosecutors review – a petrifying portrait of Stalinist insurrection|work=The Guardian|access-date=2025-10-05|date=2025-05-14|last=Bradshaw|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Rumānijas filmas]]
[[Kategorija:Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Nīderlandes filmas]]
[[Kategorija:Lietuvas filmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Serhija Lozņicas filmas]]</text>
      <sha1>19xnacg9qzcvcygaf9w72h0zaw1entt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvards Bredoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611758</id>
    <revision>
      <id>4540463</id>
      <parentid>4450648</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:22:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9493" sha1="5a9h44w0mtahk7f21fziktr0i6vbrqt" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Edvards Bredoks
|          vārds_orig = ''Edward Braddock''
|              attēls = Braddock.png
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1695
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Pertšīra]], [[Skotija]],&lt;br /&gt;(tagad {{GBR}})
|              m_gads = 1755
|           m_mēnesis = 7
|             m_diena = 13
|             m_vieta = [[Greitmedouza]], [[Ziemeļamerika]],&lt;br /&gt;(tagad [[Fārmingtona]], [[Pensilvānija]])
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|      dienesta_laiks = 1710—1755
|              valsts = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|25px]] [[Lielbritānijas Karaliste]]
|           struktūra = [[File:Flag of the British Army.svg|25px]] [[Britu armija]]
|             vienība = [[Koldstrīmas gvardes pulks]]
|        nodarbošanās = karavīrs
|           komandēja = &quot;Bredoka ekspedīcija&quot;
|              kaujas = {{tree list}}
* [[Karš par Austrijas mantojumu]]
* [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā]] 
** [[Monongahelas kauja]]{{KIA}}
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Edvards Bredoks''' ({{val|en|Edward Braddock}}, dzimis [[1695]]. gada janvārī; miris {{dat|1755|7|13}}) bija britu [[militārpersona]], [[Koldstrīmas gvarde]]s [[virsnieks]], 14. kājnieku pulka pulkvedis un britu spēku komandieris [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] 1755. gadā. Bredoks tika iecelts par ekspedīcijas, kas pazīstama kā &quot;Bredoka ekspedīcija&quot;, komandieri un tika nāvīgi ievainots [[Monongahelas kauja|Monongahelas kaujā]].

== Biogrāfija ==
Bredoks piedzima [[Pertšīra|Pertšīras pilsētā]], [[Skotija|Skotijā]] 1695. gadā. Viņa tēvs, ģenerālmajors Edvards Bredoks, nomira 1725. gadā. Viņš pievienojās Koldstrīmas gvardes pulkam 1710. gadā. 1747. gadā viņš dienēja par pulkvežleitnantu Orānas prinča [[Villems IV|Villema IV]] pakļautībā [[Nīderlande|Holandē]].
[[Attēls:Braddock Expedition - ru.svg|thumb|Bredoka spēku uzbrukums Dukeinas fortam.]]
Bredoks, iespējams, piedalījās gājienā, lai pārtvertu jakobītu armiju 1745. gadā; viņš arī komandēja bataljonu, mēģinot pārraut blokādi no Nīderlandes pilsētas Bergenas, kuru aplenca franči, 1747. gadā. Šie divi notikumi veidoja viņa kaujas pieredzes apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|date=|url=https://www.britishbattles.com/french-indian-war/general-braddocks-defeat-on-the-monongahela-in-1755-iv/|title=Braddock’s Defeat: Part 4|publisher=britishbattles.com|access-date=2019-12-16|language=en|archive-date=2020-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200408183223/https://www.britishbattles.com/french-indian-war/general-braddocks-defeat-on-the-monongahela-in-1755-iv/|url-status=}}&lt;/ref&gt;

1753. gadā viņš tika paaugstināts par pulkvedi Orānas prinča kājnieku pulkā, tagad Rietumjorkšīras pulks (''West Yorkshire Regiment''). No 1754. gada viņš tika paaugstināts par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. Drīz pēc tam viņš tika iecelts par britu spēku komandieri Ziemeļamerikā.

1755. gada 19. februārī viņš ieradās [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Viņš apmeklēja Aleksandrijas pilsētā kongresu Virdžīnijas štatā, kur tikās ar vairāku britu koloniju gubernatoriem. Saskaņā ar Kongresa lēmumiem Bredokam tika piešķirta izšķiroša loma militārajās operācijās pret Francijas karaspēku Ziemeļamerikas kolonijās. Bredokam bija jāvada britu karaspēka ekspedīcijas spēki, kuru mērķis bija ieņemt Francijas Dukeinas fortu un citas teritorijas [[Ohaio upe]]s ielejā.

Pēc vairāku mēnešu sagatavošanās 2000 vīru liela britu karaspēka kolonna ar [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] kā Bredoka adjutantu devās pa meža ceļu forta virzienā. 1755. gada 9. jūlijā kolonnas priekšgals Bredoka vadībā šķērsoja Monongahelas upi un gandrīz nekavējoties uzbruka franču un indiāņu sabiedroto spēkiem.&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wdl.org/ru/item/9580/|title=Битва при Мононгахеле|website=[[World Digital Library]]|date=1755|access-date=2013-08-04|archive-url=https://www.webcitation.org/6IqbgawFE?url=http://www.wdl.org/ru/item/9580/|archive-date=2013-08-13}}&lt;/ref&gt; Asiņainā kaujā britu kolonna tika ielenkta, apšaudīta un sakauta, tās karavīri panikā bēga. Bredoks devās uz priekšu, lai mēģinātu iedrošināt savus vīrus, kuri bija zaudējuši jebkādu saliedētības sajūtu un atkāpās nekārtīgā pūlī. Saniknots, praktiski rūkdams, viņš metās starp savu karavīru grupām, cenšoties piespiest viņus atjaunot kaujas formāciju. Zem viņa tika nogalināti četri zirgi, bet viņš uzkāpa uz piektā un spītīgi centās īstenot savu plānu. Kad visi virsnieki, izņemot Vašingtonu, kurš brīnumainā kārtā izdzīvoja, bija ievainoti vai nogalināti, un mazāk nekā trešdaļa armijas palika neskarta, Bredoks beidzot pavēlēja karavīriem atkāpties. Šīs nežēlīgās kaujas beigās Bredoks bija nāvējoši ievainots plaušās, un to nedaudzo britu pretestība, kuriem izdevās saglabāt drosmi un cīņassparu, sabruka. Ģenerālis nokrita no zirga un tika ātri aiznests atpakaļ uz aizmuguri, kur ienaidnieks uzbruka ne tik spēcīgi. Tomēr ģenerāļa iznešana no kaujaslauka nebija tik vienkārša. Lielākā daļa karavīru jau bija aizbēguši. Vašingtons komandēja sedzēju spēkus, un tuvumā atradās tikai kapteinis Roberts Orms un daži vietējo milicijas karavīri. Arī viņi aizbēga, un visi Orma pārliecinājumi un finansiālā atalgojuma solījumi (60 zelta ginejas) bija veltīgi. Bredoks mudināja kapteini viņu pamest un glābt savu dzīvību. &quot;Kur esmu apglabājis savu godu, tur vēlos apglabāt savu kaunu,&quot; sacīja ģenerālis, tomēr Orms nepaklausīja ģenerālim. Kopā ar Stjuartu, Virdžīnijas vieglās kavalērijas kapteini, kurš bija izcīnījis ceļu pie kapteiņa un ģenerāļa, viņi uzcēla Bredoku jaunā zirgā, un Orms to vadīja prom, kamēr Stjuarts piesedza viņu atkāpšanos no duča indiāņu. Pats Stjuarts bija septiņas reizes ievainots, bet izdzīvoja un spēja atkāpties. Ģenerāļa Bredoka dzīvība lēnām izdzisa un ar katru minūti viņš kļuva vājāks. Viņš atmeta jebkādu cerību turpināt kampaņu. Pilnībā izprotot notikušo, Bredoks atkārtoti teica saviem virsniekiem, ka viņš uzņemas vainu un ka viņš un tikai viņš ir atbildīgs par britu sakāvi.

Svētdienas, 12. jūlija, vakarā armija devās uz Greitmedouzu. Mirstošais ģenerālis visa ceļojuma laikā klusēja, pārtraucot klusumu tikai, lai dotu pavēles.

Ap pulkstens 20:00 1755. gada 13. jūlijā ar vārdiem: &quot;Mēs zināsim, ko ar viņiem darīt nākamreiz...&quot; vai, saskaņā ar citu versiju, &quot;kas gan būtu domājis...&quot;, Bredoks nomira.&lt;ref&gt;{{Cite book|last=Crocker|first=Thomas E.|title=Braddock's March|url=https://archive.org/details/braddocksmarchho0000croc|publisher=Westholme|year=2009|location=Yardley, PA|pages=[https://archive.org/details/braddocksmarchho0000croc/page/234 235]}}&lt;/ref&gt;

Pēc Džordža Vašingtona pavēles viņš tika apglabāts ceļa vidū netālu no Nesesitijas forta. Pa ceļu tika braukāts ar ratiem, lai apbedījumu noslēptu no naidīgiem indiāņiem, kas to varētu apgānīt.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/19981207032427/http://www.nps.gov/fone/braddock.htm&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
&lt;!--
* P. E. Kopperman, Braddock at the Monongahela (1978)
* L. McCardell, Ill-starred general: Braddock of the Coldstream guards (1958)
--&gt;
* [[Winthrop Sargent#Family|W. Sargent]], The history of an expedition against Fort Duquesne in 1755: under Major-General Edward Braddock (1855)
* J. K. Lacock, 'Braddock Road', [[Pennsylvania Magazine of History and Biography]], 38 (1914), 1—37
* S. Pargellis, 'Braddock's defeat', [[American Historical Review]], 41 (1935—6), 253—69
* Thomas E. Crocker, ''Braddock's March: How the Man Sent To Seize a Continent Changed American History (''Yardley, PA: Westholme, 2009)
* G. A. Bellamy, An apology for the life of George Anne Bellamy, ed. [A. Bicknell], 4th edn, 5 vols. (1786)
* Report on the manuscripts of Mrs Frankland-Russell-Astley of [[Chequers Court]], [[Buckinghamshire|Bucks.]], [[Royal Commission on Historical Manuscripts|HMC]], 52 (1900)
* S. Pargellis, ed., Military affairs in North America, 1748—1765: selected documents from the Cumberland papers in [[Windsor Castle]] (1936)

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Edward Braddock}}
* [http://www.wdl.org/en/item/9580/ The Battle of the Monongahela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130820233752/http://www.wdl.org/en/item/9580/ |date={{dat|2013|08|20||bez}} }}

{{kastes sākums}}
{{s-bef | before=[[Viljams Herberts]]}}
{{s-ttl | title=[[Rietumjorkšīras pulks|14. kājnieku pulka]] pulkvedis | years=1753–1755}}
{{s-aft | after=[[Tomass Foukss]]}}
{{s-bef | before=amats izveidots}}
{{s-ttl|title=[[Britu armijas Ziemeļamerikā virspavēlnieks]]|years=1755}}
{{s-aft|after=[[Viljams Širlejs]]}}
{{kastes sākums}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bredoks, Edvards}}
[[Kategorija:1695. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1755. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Britu militārpersonas]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>5a9h44w0mtahk7f21fziktr0i6vbrqt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540664</id>
      <parentid>4540463</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:20:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9511" sha1="n2bivl5ekopire3qq6fxew24636sldt" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Edvards Bredoks
|          vārds_orig = ''Edward Braddock''
|              attēls = Braddock.png
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1695
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Pertšīra]], [[Skotija]],&lt;br /&gt;(tagad {{GBR}})
|              m_gads = 1755
|           m_mēnesis = 7
|             m_diena = 13
|             m_vieta = [[Greitmedouza]], [[Ziemeļamerika]],&lt;br /&gt;(tagad [[Fārmingtona]], [[Pensilvānija]])
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|      dienesta_laiks = 1710—1755
|              valsts = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|25px]] [[Lielbritānijas Karaliste]]
|           struktūra = [[File:Flag of the British Army.svg|25px]] [[Britu armija]]
|             vienība = [[Koldstrīmas gvarde|Koldstrīmas gvardes pulks]]
|        nodarbošanās = karavīrs
|           komandēja = &quot;Bredoka ekspedīcija&quot;
|              kaujas = {{tree list}}
* [[Karš par Austrijas mantojumu]]
* [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā]] 
** [[Monongahelas kauja]]{{KIA}}
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Edvards Bredoks''' ({{val|en|Edward Braddock}}, dzimis [[1695]]. gada janvārī; miris {{dat|1755|7|13}}) bija britu [[militārpersona]], [[Koldstrīmas gvarde]]s [[virsnieks]], 14. kājnieku pulka pulkvedis un britu spēku komandieris [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] 1755. gadā. Bredoks tika iecelts par ekspedīcijas, kas pazīstama kā &quot;Bredoka ekspedīcija&quot;, komandieri un tika nāvīgi ievainots [[Monongahelas kauja|Monongahelas kaujā]].

== Biogrāfija ==
Bredoks piedzima [[Pertšīra|Pertšīras pilsētā]], [[Skotija|Skotijā]] 1695. gadā. Viņa tēvs, ģenerālmajors Edvards Bredoks, nomira 1725. gadā. Viņš pievienojās Koldstrīmas gvardes pulkam 1710. gadā. 1747. gadā viņš dienēja par pulkvežleitnantu Orānas prinča [[Villems IV|Villema IV]] pakļautībā [[Nīderlande|Holandē]].
[[Attēls:Braddock Expedition - ru.svg|thumb|Bredoka spēku uzbrukums Dukeinas fortam.]]
Bredoks, iespējams, piedalījās gājienā, lai pārtvertu jakobītu armiju 1745. gadā; viņš arī komandēja bataljonu, mēģinot pārraut blokādi no Nīderlandes pilsētas Bergenas, kuru aplenca franči, 1747. gadā. Šie divi notikumi veidoja viņa kaujas pieredzes apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|date=|url=https://www.britishbattles.com/french-indian-war/general-braddocks-defeat-on-the-monongahela-in-1755-iv/|title=Braddock’s Defeat: Part 4|publisher=britishbattles.com|access-date=2019-12-16|language=en|archive-date=2020-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200408183223/https://www.britishbattles.com/french-indian-war/general-braddocks-defeat-on-the-monongahela-in-1755-iv/|url-status=}}&lt;/ref&gt;

1753. gadā viņš tika paaugstināts par pulkvedi Orānas prinča kājnieku pulkā, tagad Rietumjorkšīras pulks (''West Yorkshire Regiment''). No 1754. gada viņš tika paaugstināts par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. Drīz pēc tam viņš tika iecelts par britu spēku komandieri Ziemeļamerikā.

1755. gada 19. februārī viņš ieradās [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Viņš apmeklēja Aleksandrijas pilsētā kongresu Virdžīnijas štatā, kur tikās ar vairāku britu koloniju gubernatoriem. Saskaņā ar Kongresa lēmumiem Bredokam tika piešķirta izšķiroša loma militārajās operācijās pret Francijas karaspēku Ziemeļamerikas kolonijās. Bredokam bija jāvada britu karaspēka ekspedīcijas spēki, kuru mērķis bija ieņemt Francijas Dukeinas fortu un citas teritorijas [[Ohaio upe]]s ielejā.

Pēc vairāku mēnešu sagatavošanās 2000 vīru liela britu karaspēka kolonna ar [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] kā Bredoka adjutantu devās pa meža ceļu forta virzienā. 1755. gada 9. jūlijā kolonnas priekšgals Bredoka vadībā šķērsoja Monongahelas upi un gandrīz nekavējoties uzbruka franču un indiāņu sabiedroto spēkiem.&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wdl.org/ru/item/9580/|title=Битва при Мононгахеле|website=[[World Digital Library]]|date=1755|access-date=2013-08-04|archive-url=https://www.webcitation.org/6IqbgawFE?url=http://www.wdl.org/ru/item/9580/|archive-date=2013-08-13}}&lt;/ref&gt; Asiņainā kaujā britu kolonna tika ielenkta, apšaudīta un sakauta, tās karavīri panikā bēga. Bredoks devās uz priekšu, lai mēģinātu iedrošināt savus vīrus, kuri bija zaudējuši jebkādu saliedētības sajūtu un atkāpās nekārtīgā pūlī. Saniknots, praktiski rūkdams, viņš metās starp savu karavīru grupām, cenšoties piespiest viņus atjaunot kaujas formāciju. Zem viņa tika nogalināti četri zirgi, bet viņš uzkāpa uz piektā un spītīgi centās īstenot savu plānu. Kad visi virsnieki, izņemot Vašingtonu, kurš brīnumainā kārtā izdzīvoja, bija ievainoti vai nogalināti, un mazāk nekā trešdaļa armijas palika neskarta, Bredoks beidzot pavēlēja karavīriem atkāpties. Šīs nežēlīgās kaujas beigās Bredoks bija nāvējoši ievainots plaušās, un to nedaudzo britu pretestība, kuriem izdevās saglabāt drosmi un cīņassparu, sabruka. Ģenerālis nokrita no zirga un tika ātri aiznests atpakaļ uz aizmuguri, kur ienaidnieks uzbruka ne tik spēcīgi. Tomēr ģenerāļa iznešana no kaujaslauka nebija tik vienkārša. Lielākā daļa karavīru jau bija aizbēguši. Vašingtons komandēja sedzēju spēkus, un tuvumā atradās tikai kapteinis Roberts Orms un daži vietējo milicijas karavīri. Arī viņi aizbēga, un visi Orma pārliecinājumi un finansiālā atalgojuma solījumi (60 zelta ginejas) bija veltīgi. Bredoks mudināja kapteini viņu pamest un glābt savu dzīvību. &quot;Kur esmu apglabājis savu godu, tur vēlos apglabāt savu kaunu,&quot; sacīja ģenerālis, tomēr Orms nepaklausīja ģenerālim. Kopā ar Stjuartu, Virdžīnijas vieglās kavalērijas kapteini, kurš bija izcīnījis ceļu pie kapteiņa un ģenerāļa, viņi uzcēla Bredoku jaunā zirgā, un Orms to vadīja prom, kamēr Stjuarts piesedza viņu atkāpšanos no duča indiāņu. Pats Stjuarts bija septiņas reizes ievainots, bet izdzīvoja un spēja atkāpties. Ģenerāļa Bredoka dzīvība lēnām izdzisa un ar katru minūti viņš kļuva vājāks. Viņš atmeta jebkādu cerību turpināt kampaņu. Pilnībā izprotot notikušo, Bredoks atkārtoti teica saviem virsniekiem, ka viņš uzņemas vainu un ka viņš un tikai viņš ir atbildīgs par britu sakāvi.

Svētdienas, 12. jūlija, vakarā armija devās uz Greitmedouzu. Mirstošais ģenerālis visa ceļojuma laikā klusēja, pārtraucot klusumu tikai, lai dotu pavēles.

Ap pulkstens 20:00 1755. gada 13. jūlijā ar vārdiem: &quot;Mēs zināsim, ko ar viņiem darīt nākamreiz...&quot; vai, saskaņā ar citu versiju, &quot;kas gan būtu domājis...&quot;, Bredoks nomira.&lt;ref&gt;{{Cite book|last=Crocker|first=Thomas E.|title=Braddock's March|url=https://archive.org/details/braddocksmarchho0000croc|publisher=Westholme|year=2009|location=Yardley, PA|pages=[https://archive.org/details/braddocksmarchho0000croc/page/234 235]}}&lt;/ref&gt;

Pēc Džordža Vašingtona pavēles viņš tika apglabāts ceļa vidū netālu no Nesesitijas forta. Pa ceļu tika braukāts ar ratiem, lai apbedījumu noslēptu no naidīgiem indiāņiem, kas to varētu apgānīt.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/19981207032427/http://www.nps.gov/fone/braddock.htm&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
&lt;!--
* P. E. Kopperman, Braddock at the Monongahela (1978)
* L. McCardell, Ill-starred general: Braddock of the Coldstream guards (1958)
--&gt;
* [[Winthrop Sargent#Family|W. Sargent]], The history of an expedition against Fort Duquesne in 1755: under Major-General Edward Braddock (1855)
* J. K. Lacock, 'Braddock Road', [[Pennsylvania Magazine of History and Biography]], 38 (1914), 1—37
* S. Pargellis, 'Braddock's defeat', [[American Historical Review]], 41 (1935—6), 253—69
* Thomas E. Crocker, ''Braddock's March: How the Man Sent To Seize a Continent Changed American History (''Yardley, PA: Westholme, 2009)
* G. A. Bellamy, An apology for the life of George Anne Bellamy, ed. [A. Bicknell], 4th edn, 5 vols. (1786)
* Report on the manuscripts of Mrs Frankland-Russell-Astley of [[Chequers Court]], [[Buckinghamshire|Bucks.]], [[Royal Commission on Historical Manuscripts|HMC]], 52 (1900)
* S. Pargellis, ed., Military affairs in North America, 1748—1765: selected documents from the Cumberland papers in [[Windsor Castle]] (1936)

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Edward Braddock}}
* [http://www.wdl.org/en/item/9580/ The Battle of the Monongahela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130820233752/http://www.wdl.org/en/item/9580/ |date={{dat|2013|08|20||bez}} }}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-bef | before=[[Viljams Herberts]]}}
{{s-ttl | title=[[Rietumjorkšīras pulks|14. kājnieku pulka]] pulkvedis | years=1753–1755}}
{{s-aft | after=[[Tomass Foukss]]}}
{{s-bef | before=amats izveidots}}
{{s-ttl|title=[[Britu armijas Ziemeļamerikā virspavēlnieks]]|years=1755}}
{{s-aft|after=[[Viljams Širlejs]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Bredoks, Edvards}}
[[Kategorija:1695. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1755. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Britu militārpersonas]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>n2bivl5ekopire3qq6fxew24636sldt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Wyatt Ureba</title>
    <ns>3</ns>
    <id>614126</id>
    <revision>
      <id>4540596</id>
      <parentid>4363161</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ontzak</username>
        <id>69560</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Ontzak pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Uregapedia]] uz [[Dalībnieka diskusija:Wyatt Ureba]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Uregapedia|Uregapedia]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Wyatt Ureba|Wyatt Ureba]]&quot;</comment>
      <origin>4363161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="hfakce1pii4ifu0ctnpvlmnqy3s5c1u" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Uregapedia}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 23.31 (EET)</text>
      <sha1>hfakce1pii4ifu0ctnpvlmnqy3s5c1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Wyatt Ureba</title>
    <ns>2</ns>
    <id>614127</id>
    <revision>
      <id>4540597</id>
      <parentid>4363162</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ontzak</username>
        <id>69560</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Ontzak pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Uregapedia]] uz [[Dalībnieks:Wyatt Ureba]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Uregapedia|Uregapedia]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Wyatt Ureba|Wyatt Ureba]]&quot;</comment>
      <origin>4363162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60" sha1="21fsjst5q77faxux46tlxwbojj9b0cc" xml:space="preserve">[[Attēls:Flag of the Syrian Communist Party (Bakdash).svg]]</text>
      <sha1>21fsjst5q77faxux46tlxwbojj9b0cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanaje Takaiči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614992</id>
    <revision>
      <id>4540552</id>
      <parentid>4375467</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:52:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7704" sha1="okxl85175cmmze6pp0aq70rt2c16d3q" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Sanaje Takaiči
 |       vārds_orģ = 高市 早苗
 |          attēls = Sanae_Takaichi_20251021.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        apraksts = Sanaje Takaiči 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministre]]
 |     term_sākums = {{dat|2025|10|21|N}}
 |     term_beigas = 
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |         monarhs = [[Naruhito]]
 |        premjers = 
 |     priekštecis = [[Sigeru Isiba]]
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|3|7}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Japāna|Naras prefektūra|Jamatokorijama}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|Liberāli demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kopš 1996. gada)&lt;/small&gt;
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 3
 |       profesija = 
 |      alma_mater = Kobes Universitāte
 |        reliģija = 
 |        paraksts = Takaiti-Sanae_Singnature.png
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Sanaje Takaiči''' ({{val|ja|高市 早苗}}, dzimusi {{dat|1961|3|7}}) ir [[Japāna]]s politiķe. Kopš 2025. gada 21. oktobra ir [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministre]] un ir [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|Liberāli demokrātiskās partijas]] (LDP) prezidente. Viņa ir pirmā sieviete, kura ieņem kādu no šiem amatiem. No 1993. līdz 2003. gadam un atkārtoti kopš 2005. gada Takaiči ir [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palātas]] deputāte. Premjerministru [[Šindzo Abe]]s un [[Fumio Kisida]]s valdīšanas laikā viņa ieņēma arī vairākus ministru amatus. 

Takaiči ir dzimusi un augusi [[Jamatokorijama|Jamatokorijamā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]], absolvējusi [[Kobes Universitāte|Kobes Universitāti]] un pirms savas politiskās karjeras uzsākšanas strādājusi par [[autors|grāmatu rakstnieci]], jurista palīdzi un TV raidījumu vadītāju. 1993. gada vispārējās vēlēšanās viņa tika ievēlēta Pārstāvju palātā kā [[Neatkarīgais politiķis|neatkarīgā kandidāte]] un 1996. gadā pievienojās Liberāli demokrātiskajai partijai (LDP). Bijusi premjerministra Abes protežē, viņa Abes premjerministra pilnvaru laikā ieņēma dažādus amatus, galvenokārt iekšlietu un komunikāciju ministres amatu. Viņa kandidēja 2021. gada LDP līderes vēlēšanās, bet pirms otrās kārtas tika izslēgta, ieņemot trešo vietu. No 2022. līdz 2024. gadam viņa Fumio Kisidas premjerministra valdībā bija ekonomiskās drošības valsts ministre.

Takaiči otro reizi kandidēja uz LDP partijas prezidenta amatu 2024. gada vadības vēlēšanās, kur viņa pirmajā kārtā ieguva pirmo vietu, bet otrajā kārtā ar nelielu pārsvaru zaudēja savam priekšgājējam [[Sigeru Isiba|Sigeru Isibam]]. Galu galā viņa trešo reizi kandidēja 2025. gada partijas vadības vēlēšanās, abās balsošanas kārtās ieguva pirmo vietu un kļuva par partijas pirmo sievieti prezidenti.

Takaiči politiskie uzskati ir raksturoti kā [[Konservatīvisms|konservatīvi]] vai [[ultrakonservatīvisms|ultrakonservatīvi]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Osaki |first1=Tomohiro |title=Could Japan soon have a female leader? Sanae Takaichi emerges as a contender |url=https://www.japantimes.co.jp/news/2021/09/05/national/sanae-takaichi-ldp-contender/ |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |work=The Japan Times |date={{dat|2021|9|5||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Guzman |first1=Chad de |title=Fumio Kishida Is Japan's New Prime Minister. Here's How He Beat a Much More Popular Rival |url=https://time.com/6102367/fumio-kishida-japan-prime-minister/ |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |work=TIME |language=en |archive-date={{dat|2021|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210929072821/https://time.com/6102367/fumio-kishida-japan-prime-minister/ }}&lt;/ref&gt; Takaiči ir raksturota kā tāda, kura pauž revizionistiskus uzskatus par [[Japānas Impērija]]s rīcību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Will Japan’s new PM reopen old war wounds with South Korea? |url=https://www.scmp.com/week-asia/politics/article/3328214/will-japans-new-pm-reopen-old-war-wounds-south-korea |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |work=South China Morning Post |date={{dat|2025|10|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Japan’s first female leader is an ultraconservative star from a male-dominated party |url=https://www.politico.com/news/2025/10/21/japans-first-female-leader-is-an-ultraconservative-star-from-a-male-dominated-party-00618085 |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |work=POLITICO |date={{dat|2025|10|21||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņas iekšpolitika ietver atbalstu proaktīviem valdības tēriņiem un Abes ekonomiskās politikas turpināšanau. Viņa ir ieņēmusi konservatīvas nostājas sociālajos jautājumos, piemēram, iebilstot pret [[Viendzimuma laulība|viendzimuma laulībām]], atsevišķu uzvārdu atzīšanu laulātajiem un sieviešu nonākšanu [[Japānas imperators|Japānas imperatora tronī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=A Hard-Line Conservative Hopes to Be Japan's First Female Leader |url=https://www.nytimes.com/2021/09/20/world/asia/japan-election-sanae-takaichi.html |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa atbalsta [[Japānas Konstitūcija]]s [[Japānas Konstitūcijas 9. pants|9. panta]] pārskatīšanu, kas atsakās no militārā spēka izmantošanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=政治部 |first1=時事通信 |title=憲法改正、連立拡大が試金石 ５候補、自衛隊明記目指す―自民総裁選：時事ドットコム |url=https://www.jiji.com/jc/article?k=2025100300756&amp;g=pol |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |work=時事ドットコム |date={{dat|2025|10|4||bez}} |language=ja |archive-date={{dat|2025|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251022041325/https://www.jiji.com/jc/article?k=2025100300756}}&lt;/ref&gt; ārpolitikā atbalsta [[Ķīnas Republika|Taivānu]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=由章 |first1=西見 |title=台湾の頼総統「高市氏は台湾の揺るぎない友人」と祝意 4月の訪台で会談、連携強化で一致 |url=https://www.sankei.com/article/20251004-H3VUWGYJHBOPZDKVDTOQQP3QTU/ |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |work=産経新聞：産経ニュース |date={{dat|2025|10|4||bez}} |language=ja}}&lt;/ref&gt; un [[ASV—Japānas alianse|ASV—Japānas militārās alianses]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=RealClearPolitics - Articles - Japan Is Back: Why Tokyo's New Assertiveness Is Good for Washington |url=http://www.realclearpolitics.com/articles/2007/03/japan_is_back_why_tokyos_new_a.html |website=www.realclearpolitics.com |accessdate={{dat|2025|11|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; stiprināšanu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{G20 līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Takaiči, Sanaje}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas politiķi]]
[[Kategorija:Japānas premjerministri]]</text>
      <sha1>okxl85175cmmze6pp0aq70rt2c16d3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roslavļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615665</id>
    <revision>
      <id>4540670</id>
      <parentid>4372967</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:58:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2207" sha1="kwvpb6okpkh748plvl80dhc9mi9tb57" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Roslavļa
| official_name = ''Рославль''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Roslavl_monastery.jpg
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_size = 70px
| image_map = Map of Russia - Smolensk Oblast (2008-03).svg
| pushpin_map = Smoļenskas apgabals
| pushpin_label_position = top
| pushpin_mapsize = 
| pushpin_map_caption = Izvietojums Smoļenskas apgabalā
| latd = 53
| latm = 56
| lats = 
| latNS = N
| longd = 32
| longm = 51
| longs = 
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}'''
| subdivision_type1 = Federālais apgabals
| subdivision_name1 = [[Centrālais federālais apgabals|Centrs]]
| subdivision_type2 = Federācijas subjekts
| subdivision_name2 = [[Smoļenskas apgabals]]
| subdivision_type3 = Rajons
| subdivision_name3 = [[Roslavļas rajons]]
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = {{dat|1137}}
| established_title2 = Pilsēta kopš
| established_date2 = {{dat|1784}}
| area_total_km2 = 
| population_total = 43208
| population_density_km2 = 
| population_density = 
| timezone = [[UTC]]
| utc_offset = +3
| postal_code_type = 
| postal_code = 
| area_code = 
| website = 
| footnotes = 
| population_as_of = 2025
}}

'''Roslavļa''' ({{val|ru|Рославль}}) ir pilsēta [[Krievija]]s rietumos, [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabalā]], [[Roslavļas rajons|Roslavļas rajona]] administratīvais centrs. Tā atrodas apgabala dienvidaustrumu daļā, apmēram 110 km uz dienvidaustrumiem no [[Smoļenska]]s, pie Osteras upes (Dņepras baseins).

== Vēsture ==
Roslavļa ir pazīstama kopš 12. gadsimta un vēsturiski bijusi nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs reģionā.
== Ievērojamas personības ==
Roslavļā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Vladlens Dozorcevs]] (''Владлен Леонидович Дозорцев''; 1939—2026) bija Latvijas krievu rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{krievija-aizmetnis}}

{{Smoļenskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>kwvpb6okpkh748plvl80dhc9mi9tb57</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4540556</id>
      <parentid>4539571</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:59:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4540556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12186" sha1="4q6wjsv08i7n0dja0b7r3fr3regbkvh" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[Zhongxing 4B]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' &lt;!--
--&gt;[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 &lt;!--
--&gt;{{!}} [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[Starshield|USA-709 — USA-725]] {{!}} [[Martian Moons eXploration]] {{!}}&lt;!--
--&gt;2 × [[T-MicroSat]]{{,}} 2 × [[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]{{,}} [[FossaSat-2E27]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[LEO Express 4]]{{,}} 3 × [[Hawk-15]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} 2 × [[PTS (pavadonis)|PTS]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[FRG-100D4]]{{,}} [[Starburst-1]]{{,}} [[Pelican-12]]{{,}} [[GNOMES-11]]{{,}} [[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]{{,}} [[W-Series 7]]{{,}} 2 × [[Umbra]]&lt;!--
--&gt;{{!}} [[Xiguang-4 01]] {{!}} 3× [[HawkEye 360]] {{!}} [[Yaogan-50]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 27 × [[Starlink]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4q6wjsv08i7n0dja0b7r3fr3regbkvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4540555</id>
      <parentid>4539570</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:58:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4540555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44009" sha1="mz7u291nmcs2dmdgi6f6sy8gtczlv5p" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L'').
* [[25. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').
* [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.
* [[3. septembris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]'';
** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A'').
* Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''.
* [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''.
* [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[10. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15'').
* [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''.
* Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''.
* [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''.
* [[15. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''.
* [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''.
* [[17. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16'');
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K'').
* [[19. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[20. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''.
* [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26'').
* [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''.
* [[26. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-385'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-17''; ''SBST R-3'').
* [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''.
* [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3'').
* [[7. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[9. oktobris]]:
** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''.
* [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[13. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''.
* [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''.
* [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2'').
* [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''.
* [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''.
* [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''.
* [[23. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21);
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28'').
* [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>mz7u291nmcs2dmdgi6f6sy8gtczlv5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Nopflers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625673</id>
    <revision>
      <id>4540495</id>
      <parentid>4539083</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:03:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Britu mūziķi&quot; → &quot;Apvienotās Karalistes mūziķi&quot;</comment>
      <origin>4540495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4471" sha1="p9g8c1r89bn82lx58ghf1rcoa42wqqs" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Marks Nopflers
| Attēls = Mar-Knopfler-Pensa-Blue.jpg
| Att_izm = 220px
| Apraksts = Marks Nopflers 2015. gadā
| Fons = solists
| Dz_vārds = 
| Dzimis = {{Dat|1949|8|12}}
| Vieta_dz = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| Instrumenti = balss, [[ģitāra]]
| Žanrs = [[rokmūzika]]
| Gadi = kopš 1965. gada
| Dzimums = V
| Darbojies_arī = ''[[Brewers Droop]]'', ''[[Dire Straits]]'', ''[[The Notting Hillbillies]]''
}}
'''Marks Nopflers''' ({{Val|en|Mark Knopfler}}; dzimis {{Dat|1949|8|12}}) ir [[Briti|britu]] [[mūziķis]]. No 1977. gada līdz 1995. gadam viņš bija solists, dziesmu autors un ģitārists rokgrupa ''[[Dire Straits]]''. Viņš ir viens no diviem dalībniekiem, kas palika visas grupas pastāvēšanas laikā, kopā ar basģitāristu [[Džons Ilslijs|Džonu Ilsliju]]. Pēc ''Dire Straits'' izjukšanas viņš uzsāka solokarjeru.

Nopflers ir dzimis [[Glāzgova|Glāzgovā]], bet uzaudzis [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā pie Tainas]]. Grupu ''Dire Straits'' dibinājis ar savu jaunāko brāli [[Deivids Nopflers|Deividu Nopfleru]]. Grupa izdeva sešus albumus, tai skaitā ''[[Brothers in Arms]]'' (1985), kas ir viens no visu laiku pārdotākajiem albumiem vēsturē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/2859527.stm|title=Mark Knopfler hurt in crash|access-date=2026-03-14|date=2003-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc ''Dire Straits'' izjukšanas 1995. gadā Knopflers uzsāka solokarjeru un līdz šim ir izdevis desmit soloalbumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.markknopfler.com/music/solo/|title=Solo {{!}} MarkKnopfler.com|website=www.markknopfler.com|access-date=2026-03-14|language=en|archive-date=2009-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20090418044813/http://www.markknopfler.com/music/solo/}}&lt;/ref&gt; Viņš ir sarakstījis arī mūziku vairākām filmām, tai skaitā ''[[Local Hero]]'' (1983), ''[[Cal (filma)|Cal]]'' (1984), &quot;[[Princese līgava]]&quot; (''The Princess Bride'', 1987), &quot;[[Aste luncina suni]]&quot; (1997) un ''[[Altamira (filma)|Altamira]]'' (2016).

Žurnāls ''[[Classic Rock]]'' raksturojis Nopfleru kā virtuozu, bet žurnāla ''[[Rolling Stone]]'' sarakstā &quot;100 visu laiku izcilākie ģitāristi&quot; viņš ieņēma 27. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loudersound.com/reviews/album-of-the-week-club-review-dire-straits-brothers-in-arms|title=Album Of The Week Club Review: Dire Straits - Brothers In Arms|last=Rockpublished|first=Classic|website=Louder|access-date=2026-03-14|date=2018-05-21|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/100-greatest-guitarists-david-frickes-picks-146383/|title=100 Greatest Guitarists: David Fricke's Picks|last=Fricke|first=David|website=Rolling Stone|access-date=2026-03-14|date=2010-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar ''Dire Straits'' Nopflers pārdeva no 100 līdz 120 miljoniem ierakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thecourier.co.uk/fp/entertainment/music/516848/dire-straits-reunion-not-horizon-says-band-founder-john-illsley-ahead-tayside-gigs/|title=Dire Straits reunion 'not on the horizon', says band founder John Illsley ahead of Tayside gigs|website=The Courier|access-date=2026-03-14|date=2017-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/london/8394556.stm|title=Dire Straits given plaque honour|access-date=2026-03-14|date=2009-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Savas karjeras laikā saņēmis četras [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], kā arī vairākus citus apbalvojumus. 2018. gadā iekļauts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/nina-simone-bon-jovi-dire-straits-lead-rock-and-roll-hall-of-fame-2018-class-119753/|title=Bon Jovi, Dire Straits Lead Rock and Roll Hall of Fame 2018 Class|last=Greene|first=Andy|website=Rolling Stone|access-date=2026-03-14|date=2017-12-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nopflers, Marks}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotu dziedātāji]]
[[Kategorija:Skotu ģitāristi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]]
[[Kategorija:Skotijas komponisti]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>p9g8c1r89bn82lx58ghf1rcoa42wqqs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumānijas tatāri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628005</id>
    <revision>
      <id>4540425</id>
      <parentid>4458740</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T13:10:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4540425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8941" sha1="jz0vhdbl0w0iaoaiv2ac25b1cbx09zw" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = [[Attēls:TatarsOfDobrujaFlag.svg |214px]]
| tauta = Rumānijas tatāri
| skaits = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
| valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
| grupas = 
| radi = [[turki]]
| image_caption = Dobrudžas tatāru karogs
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!|access-date={{dat|2026|04|04||bez}}|archive-date={{dat|2012|09|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120920233405/http://uniuneatatara.ro/}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415084238/https://www.academia.edu/20136476/THE_TURKISH_LANGUAGE_SPOKEN_BY_THE_TURK_TATAR_COMMUNITY_LIVING_IN_ROMANIA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28|archive-date=2023-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231004150433/https://www.academia.edu/19984869}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Skatīt arī ==

* [[Rumānijas ungāri|Rumānijas ungāri (Sēkeji)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20260404130703/http://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]

[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>jz0vhdbl0w0iaoaiv2ac25b1cbx09zw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džafars Piševari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631408</id>
    <revision>
      <id>4540528</id>
      <parentid>4475164</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:16:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8112" sha1="ch9qt9wsa5lb2uzwo6mhdtxa81ndap6" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Džafars Piševari
| vārds_orģ = ''Seyid Cəfər Pişəvəri''
| attēls = Pishavari.png
| amats = [[Azerbaidžānas Tautas valdība|Azerbaidžānas Tautas valdības]] vadītājs
| term_sākums = {{dat|1945|12|12|N}}
| term_beigas = {{dat|1946|12|12|N}}
| priekštecis = amats izveidots
| pēctecis = amats likvidēts
| amats2 = [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas]] vadītājs
| term_sākums2 = {{dat|1945|9|3|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1947|6|11|N}}
| amats3 = [[Persijas Sociālistiskā Padomju Republika|Persijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] iekšlietu komisārs
| term_sākums3 = {{dat|1921||}}
| term_beigas3 = {{dat|1921||}}
| dzim_vārds = Džafars Džavadzade
| dzim_dati = {{dat|1892|8|26}}
| dzim_vieta = Zavijejes Sadata, [[Halhāla]], [[Kadžāru Irāna]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1947|6|11|1892|8|26}}
| mir_vieta = {{vieta|PSRS|Azerbaidžānas PSR|Baku|td=Azerbaidžāna}}
| partija = [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;[[Irānas Komunistiskā partija]]&lt;br /&gt;[[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]
| nodarbošanās = politiķis, žurnālists
}}

'''Džafars Piševari''' ({{val|fa|سید جعفر پیشه‌وری}}, {{val|az|Seyid Cəfər Pişəvəri}}, {{Dat|1892|8|26}} — {{Dat|1947|6|11}}) bija [[Pehlevī Irāna|Irānas]] [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] politiķis, žurnālists, komunists un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas]] vadītājs. Viņš bija viens no galvenajiem Azerbaidžānas Tautas valdības izveidotājiem un vadītājiem [[Azerbaidžānas Autonomā Republika|Irānas Azerbaidžānā]] no 1945. līdz 1946. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ja%27far_Pishevari |title=Ja'far Pishevari |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Piševari politiskā darbība bija cieši saistīta ar kreiso kustību Irānā, [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Padomju Savienība]]s ietekmi Irānas ziemeļrietumos pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Viņa vadītā Azerbaidžānas Tautas valdība pastāvēja īsu laiku, taču kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Irānas krīzē 1946. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scielo.sa.cr/scielo.php?pid=S2215-39342020000100156&amp;script=sci_arttext |title=Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946) |publisher=Revista Relaciones Internacionales |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Džafars Piševari dzimis 1892. gada 26. augustā Zavijejes Sadatas ciemā pie [[Halhāla]]s, mūsdienu [[Ardabīlas ostāns|Ardabīlas ostāna]] teritorijā Irānā. Viņa dzimtais vārds bija Džafars Džavadzade. Jaunībā viņš pārcēlās uz [[Baku]], kur ieguva izglītību un nonāca saskarē ar revolucionārajām un marksistiskajām idejām.

20. gadsimta sākumā Piševari darbojās Kaukāza kreisajās organizācijās un bija saistīts ar [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. Vēlāk viņš pievienojās Irānas komunistiskajai kustībai un kļuva par vienu no tās aktīvistiem.

Piševari bija arī žurnālists. Viņš rakstīja un darbojās vairākos kreisos preses izdevumos, tostarp azerbaidžāņu un persiešu valodā. Žurnālistika viņam kļuva par vienu no galvenajiem politiskās darbības instrumentiem.

== Darbība komunistiskajā kustībā ==
1920. gadā Piševari piedalījās [[Irānas Komunistiskā partija|Irānas Komunistiskās partijas]] izveidē. Šajā laikā Irānas ziemeļos darbojās [[Persijas Sociālistiskā Padomju Republika]], kas pazīstama arī kā Gilānas Padomju Republika. 1921. gadā Piševari šajā republikā ieņēma iekšlietu komisāra amatu.

Pēc Gilānas Padomju Republikas sabrukuma Piševari turpināja darboties kā žurnālists un komunistu aktīvists. 1920. gados viņš bija saistīts ar kreiso presi Teherānā un piedalījās strādnieku kustībā.

[[Rezā Šahs Pehlevī|Rezā Šaha Pehlevī]] valdīšanas laikā Piševari tika arestēts par komunistisku darbību. Viņš pavadīja vairākus gadus cietumā un tika atbrīvots pēc Rezā Šaha atteikšanās no troņa 1941. gadā, kad Irānu bija okupējušas sabiedroto — Lielbritānijas un Padomju Savienības — armijas.

== Politiskā darbība Irānā ==
Pēc atbrīvošanas Piševari atgriezās politiskajā dzīvē. 1944. gadā viņš tika ievēlēts [[Irānas Medžliss|Irānas Medžlisā]] no [[Tebrīza]]s apgabala, tomēr viņa deputāta mandātu Medžliss neapstiprināja. Šis notikums pastiprināja viņa konfliktu ar Irānas centrālo valdību.

1945. gada 3. septembrī Piševari kopā ar domubiedriem Tebrīzā izveidoja [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātisko partiju]]. Partija prasīja plašāku autonomiju Irānas Azerbaidžānai, azerbaidžāņu valodas izmantošanu izglītībā un pārvaldē, zemes reformu un vietējo pašpārvaldi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scielo.sa.cr/scielo.php?pid=S2215-39342020000100156&amp;script=sci_arttext |title=Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946) |publisher=Revista Relaciones Internacionales |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Azerbaidžānas Tautas valdība ==
1945. gada decembrī Padomju Savienības karaspēka klātbūtnes apstākļos Irānas ziemeļrietumos tika izveidota [[Azerbaidžānas Tautas valdība]]. Tās centrs bija [[Tebrīza]], un par valdības vadītāju kļuva Džafars Piševari.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iramcenter.org/en/revising-the-controversy-the-rise-and-fall-of-the-azerbaijan-peoples-government_en-1565 |title=The Rise and Fall of the Azerbaijan People's Government |publisher=IRAM Center |accessdate=2026. gada 9. maijā |archive-date={{dat|2026|02|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260218052220/https://www.iramcenter.org/en/revising-the-controversy-the-rise-and-fall-of-the-azerbaijan-peoples-government_en-1565 }}&lt;/ref&gt;

Piševari valdība ieviesa vairākas reformas. Tika paplašināta azerbaidžāņu valodas izmantošana skolās un pārvaldē, sākta zemes reforma, izveidotas vietējās drošības struktūras un mēģināts attīstīt reģionālo administrāciju. Valdība sevi pasludināja par autonomu Irānas sastāvdaļu, tomēr Teherāna to uzskatīja par separātisku un Padomju Savienības atbalstītu projektu.

Azerbaidžānas Tautas valdības pastāvēšana sakrita ar [[Irānas krīze 1946. gadā|Irānas krīzi 1946. gadā]], kad Irāna, ASV un Lielbritānija pieprasīja Padomju Savienības karaspēka izvešanu no Irānas. Pēc starptautiska spiediena Padomju Savienība izveda savus spēkus, un Irānas armija 1946. gada decembrī atjaunoja kontroli pār Tebrīzu un citām Irānas Azerbaidžānas pilsētām.

== Trimda un nāve ==
Pēc Azerbaidžānas Tautas valdības sabrukuma Piševari kopā ar vairākiem saviem līdzgaitniekiem aizbēga uz [[Azerbaidžānas PSR]]. Viņš apmetās [[Baku]], kur turpināja politisko darbību trimdā.

Džafars Piševari nomira 1947. gada 11. jūnijā autoavārijā Azerbaidžānas PSR teritorijā. Dažādos avotos kā nāves vieta minēta [[Baku]] vai [[Jevlaha]]. Viņa nāve vēlāk kļuva par politisku strīdu objektu, jo viņa atbalstītāji to nereti uzskatīja par aizdomīgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ja%27far_Pishevari |title=Ja'far Pishevari |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pisevari, Dzafars}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Irānas politiķi]]
[[Kategorija:Irānas žurnālisti]]
[[Kategorija:Azerbaidžāņu politiķi]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]]
[[Kategorija:Irānas vēsture]]
[[Kategorija:Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie]]</text>
      <sha1>ch9qt9wsa5lb2uzwo6mhdtxa81ndap6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>638132</id>
    <revision>
      <id>4540465</id>
      <parentid>4540209</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:41:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5363" sha1="ncdj1gajtvuveupgduq0wh6efzgdk1r" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]  [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Bendžamins Bredšovs]]
* [[Čārlzs Ēriksens]]
* [[Bernhofs Hansens]]
* [[Roberts Karijs]]
* [[Džordžs Mēnerts]]
* [[Izidors Niflots]]
* [[Oto Rēms]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Bīlss Raits]]
* [[Edgars Leonards]]
 | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}}
 | list4 =
* [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]]
* [[Leo Gudvins]]
* [[Luijs Hendlijs]]
* [[Deivids Hesers]]
* [[Džordžs Van Klīfs]]
* [[Džo Radijs]]
* [[Džeimss Stīns]] 
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list5 =
* [[Džordžs Andervuds]]
* [[Čārlzs Dvoraks]]
* [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
* [[Džons Flenegens]]
* [[Ārčijs Hāns]]
* [[Tomass Hikss]]
* [[Harijs Hillmens]]
* [[Rejs Jūrijs]]
* [[Džims Laitbodijs]]
* [[Deivids Mensons]]
* [[Pols Pilgrims]]
* [[Maiers Prinšteins]]
* [[Ralfs Rouzs]]
* [[Martins Šeridans]]
* [[Frederiks Šūle]]
* [[Hovards Valentains]]
 | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list6 =
* [[Milvoki Sporta klubs]] — [[Sidnijs Džonsons]]
* [[Patriks Flenegens]]
* [[Konrāds Magnusons]]
* [[Oskars Olsons]]
* [[Henrijs Seilings]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]
* [[Viljams Bekmans]]
* [[Džons Heins]]
* [[Franks Kuglers]]
* [[Teodors Maklīrs]]
* [[Rūdolfs Tesings]]
* [[Ogasts Vesters]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
* [[Frederiks Vinterss]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Roberts Lerojs]]
 | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}}
 | list4 =
* [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]]
* [[Deivids Hamonds]]
* [[Čārlzs Hīlijs]]
* [[Frenks Keho]]
* [[Džeroms Stīvers]]
* [[Edvīns Svateks]]
* [[Bills Tatls]]
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list5 =
* [[Džons Devits]]
* [[Frederiks Englharts]]
* [[Džons Flenegens]]
* [[Denjels Frenks]]
* [[Ādams Ganns]]
* [[Sidnijs Hečs]]
* [[Leisijs Hērns]]
* [[Viljams Hogensons]]
* [[Natanjels Kārtmens]]
* [[Čārlzs Kings]]
* [[Veslijs Ko]]
* [[Albērs Korē]]
* [[Džims Laitbodijs]]
* [[Ralfs Rouzs]]
* [[Lerojs Semss]]
* [[Džarets Serviss]]
* [[Džozefs Stadlers]]
* [[Tadeuss Šidlers]]
* [[Hovards Valentains]]
* [[Frenks Verners]]
* [[Frenks Vollers]]
 | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list6 =
* Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1 — [[Orins Apšovs]]
* [[Makss Brauns]]
* [[Augusts Rodenbergs]]
* [[Čārlzs Rouzs]]
* [[Viljams Seilings]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Čārlzs Klepers]]
* [[Viljams Nelsons]]
* [[Luiss Streblers]]
* [[Gustavs Tīfentālers]]
* [[Džerijs Vinholcs]]
* [[Freds Vormbolds]]
* [[Alberts Zērkls]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Franks Kuglers]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Klarenss Gembls]]
* [[Edgars Leonards]]
* [[Alens Vests]]
* [[Artūrs Vīrs]]
* [[Džozefs Vīrs]] 
 | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}}
 | list4 =
* [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]]
* [[Ogastuss Geslings]]
* [[Džons Maierss]]
* [[Viljams Ortveins]]
* [[Amedē Reibērns]]
* [[Frenks Šreiners]]
* [[Manfrēds Tepens]]
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list5 =
* [[Džons Billers]]
* [[Emīls Braitkreics]]
* [[Leslijs Ešbērners]]
* [[Lorenss Feierbahs]]
* [[Hermans Gromens]]
* [[Trakstans Heirs]]
* [[Leisijs Hērns]]
* [[Viljams Hogensons]]
* [[Džeimss Mičels]]
* [[Fejs Moltons]]
* [[Artūrs Lī Ņūtons]]
* [[Džordžs Podžs]]
* [[Losons Robertsons]]
* [[Ralfs Rouzs]]
* [[Džozefs Stadlers]]
* [[Roberts Stenglengs]]
* [[Lūiss Vilkinss]]
 | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list6 =
* Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2 — [[Harijs Džeikobss]]
* [[Oskars Frīds]]
* [[Čārlzs Haberkorns]]
* [[Franks Kuglers]]
* [[Čārlzs Tiass]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ncdj1gajtvuveupgduq0wh6efzgdk1r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540468</id>
      <parentid>4540465</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5363" sha1="lflphtrfq193prxqtpj9fdyff4v69gs" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]  [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Bendžamins Bredšovs]]
* [[Čārlzs Ēriksens]]
* [[Bernhofs Hansens]]
* [[Roberts Karijs]]
* [[Džordžs Mēnerts]]
* [[Izidors Niflots]]
* [[Oto Rēms]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Bīlss Raits]]
* [[Edgars Leonards]]
 | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}}
 | list4 =
* [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]]
* [[Leo Gudvins]]
* [[Luijs Hendlijs]]
* [[Deivids Hesers]]
* [[Džordžs Van Klīfs]]
* [[Džo Radijs]]
* [[Džeimss Stīns]] 
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list5 =
* [[Džordžs Andervuds]]
* [[Čārlzs Dvoraks]]
* [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
* [[Džons Flenegens]]
* [[Ārčijs Hāns]]
* [[Tomass Hikss]]
* [[Harijs Hillmens]]
* [[Rejs Jūrijs]]
* [[Džims Laitbodijs]]
* [[Deivids Mansons]]
* [[Pols Pilgrims]]
* [[Maiers Prinšteins]]
* [[Ralfs Rouzs]]
* [[Martins Šeridans]]
* [[Frederiks Šūle]]
* [[Hovards Valentains]]
 | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list6 =
* [[Milvoki Sporta klubs]] — [[Sidnijs Džonsons]]
* [[Patriks Flenegens]]
* [[Konrāds Magnusons]]
* [[Oskars Olsons]]
* [[Henrijs Seilings]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]
* [[Viljams Bekmans]]
* [[Džons Heins]]
* [[Franks Kuglers]]
* [[Teodors Maklīrs]]
* [[Rūdolfs Tesings]]
* [[Ogasts Vesters]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
* [[Frederiks Vinterss]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Roberts Lerojs]]
 | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}}
 | list4 =
* [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]]
* [[Deivids Hamonds]]
* [[Čārlzs Hīlijs]]
* [[Frenks Keho]]
* [[Džeroms Stīvers]]
* [[Edvīns Svateks]]
* [[Bills Tatls]]
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list5 =
* [[Džons Devits]]
* [[Frederiks Englharts]]
* [[Džons Flenegens]]
* [[Denjels Frenks]]
* [[Ādams Ganns]]
* [[Sidnijs Hečs]]
* [[Leisijs Hērns]]
* [[Viljams Hogensons]]
* [[Natanjels Kārtmens]]
* [[Čārlzs Kings]]
* [[Veslijs Ko]]
* [[Albērs Korē]]
* [[Džims Laitbodijs]]
* [[Ralfs Rouzs]]
* [[Lerojs Semss]]
* [[Džarets Serviss]]
* [[Džozefs Stadlers]]
* [[Tadeuss Šidlers]]
* [[Hovards Valentains]]
* [[Frenks Verners]]
* [[Frenks Vollers]]
 | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list6 =
* Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1 — [[Orins Apšovs]]
* [[Makss Brauns]]
* [[Augusts Rodenbergs]]
* [[Čārlzs Rouzs]]
* [[Viljams Seilings]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Čārlzs Klepers]]
* [[Viljams Nelsons]]
* [[Luiss Streblers]]
* [[Gustavs Tīfentālers]]
* [[Džerijs Vinholcs]]
* [[Freds Vormbolds]]
* [[Alberts Zērkls]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Franks Kuglers]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Klarenss Gembls]]
* [[Edgars Leonards]]
* [[Alens Vests]]
* [[Artūrs Vīrs]]
* [[Džozefs Vīrs]] 
 | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}}
 | list4 =
* [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]]
* [[Ogastuss Geslings]]
* [[Džons Maierss]]
* [[Viljams Ortveins]]
* [[Amedē Reibērns]]
* [[Frenks Šreiners]]
* [[Manfrēds Tepens]]
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list5 =
* [[Džons Billers]]
* [[Emīls Braitkreics]]
* [[Leslijs Ešbērners]]
* [[Lorenss Feierbahs]]
* [[Hermans Gromens]]
* [[Trakstans Heirs]]
* [[Leisijs Hērns]]
* [[Viljams Hogensons]]
* [[Džeimss Mičels]]
* [[Fejs Moltons]]
* [[Artūrs Lī Ņūtons]]
* [[Džordžs Podžs]]
* [[Losons Robertsons]]
* [[Ralfs Rouzs]]
* [[Džozefs Stadlers]]
* [[Roberts Stenglengs]]
* [[Lūiss Vilkinss]]
 | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list6 =
* Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2 — [[Harijs Džeikobss]]
* [[Oskars Frīds]]
* [[Čārlzs Haberkorns]]
* [[Franks Kuglers]]
* [[Čārlzs Tiass]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lflphtrfq193prxqtpj9fdyff4v69gs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Militārā policija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639685</id>
    <revision>
      <id>4540467</id>
      <parentid>4521960</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:43:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4540467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14944" sha1="e5na1b36wx8z4r4shqi07ddskaf98hf" xml:space="preserve">[[File:Latvian Military Police emblem.svg|thumb|Policijas emblēma]]
'''Latvijas Militārā policija''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] regulāro spēku kaujas atbalsta vienība, kas nodrošina militāro kārtību un likumību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic personu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī veic pirmstiesas izmeklēšanu tās kompetencē esošajos kriminālprocesos.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.mil.lv/lv/militara-policija
 |title=Militārā policija
 |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]] Militārā policija darbojas kā izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums
 |title=Nacionālo bruņoto spēku likums
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt; Militārās policijas galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Ezermalas ielā 8.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Latvijas Militārā policija tika izveidota laikā, kad pēc neatkarības atjaunošanas tika attīstīta Latvijas aizsardzības sistēma un Nacionālo bruņoto spēku organizatoriskā struktūra tika pakāpeniski tuvināta [[NATO]] valstu bruņoto spēku standartiem.

Nacionālo bruņoto spēku struktūrā bija nepieciešama specializēta vienība, kura miera laikā veiktu bruņoto spēku atbalsta un militārās kārtības nodrošināšanas uzdevumus, bet kara laikā — kaujas atbalsta funkcijas.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli [[1997]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika izveidota pirmā NBS Militārās policijas štata vienība — Militārās policijas priekšnieks. Šo datumu uzskata par Latvijas Militārās policijas dibināšanas dienu.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;MP25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/militara-policija-atzimes-25-gadadienu
 |title=Militārā policija atzīmēs 25. gadadienu
 |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
 |date=2022-06-30
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Militārās policijas izveide bija daļa no plašākas Latvijas bruņoto spēku reorganizācijas, kuras gaitā tika veidotas profesionālas komandvadības, loģistikas, militārās drošības un atbalsta struktūras.

Turpmāk Militārās policijas kompetence tika pakāpeniski paplašināta. Vienība pārņēma uzdevumus, kas saistīti ar militāro objektu un amatpersonu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu, militāro transportlīdzekļu kustības kontroli un likumpārkāpumu izmeklēšanu bruņotajos spēkos.

Nacionālo bruņoto spēku likumā Militārajai policijai tika nostiprināts izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta statuss.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā Militārās policijas nozīme pieauga arī starptautisko militāro operāciju, sabiedroto spēku uzņemšanas un starptautisko militāro mācību kontekstā.

2022. gada 1. jūlijā Militārā policija atzīmēja dibināšanas 25. gadadienu. NBS norādīja, ka vienība 25 gadu laikā attīstījusies no vienas štata vienības līdz daudzfunkcionālai kaujas atbalsta vienībai, kas nodrošina gan militāro kārtību, gan izmeklēšanu un augstu amatpersonu apsardzi.&lt;ref name=&quot;MP25&quot; /&gt;

== Statuss ==
Militārā policija ir Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvdaļa. Nacionālo bruņoto spēku likums īpaši nosaka, ka Militārā policija darbojas ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Tas Militāro policiju atšķir no lielākās daļas citu NBS vienību, jo tās karavīriem papildus militārajiem uzdevumiem ir piešķirtas arī policijas un kriminālprocesuālās pilnvaras.

Militārā policija ir kaujas atbalsta vienība. Tās uzdevumi miera laikā galvenokārt saistīti ar likumības, militārās disciplīnas, apsardzes un drošības nodrošināšanu, savukārt kara un militāra apdraudējuma apstākļos tā veic arī militāro vienību darbībai nepieciešamus kaujas atbalsta uzdevumus.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

== Uzdevumi ==
Militārās policijas uzdevumi noteikti galvenokārt Nacionālo bruņoto spēku likumā.

Militārā policija:
* nodrošina [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un viņa ģimenes locekļu aizsardzību;
* nodrošina jaunievēlētā Valsts prezidenta aizsardzību laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai;
* likumā noteiktajos gadījumos nodrošina bijušā Valsts prezidenta aizsardzību;
* nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību;
* apsargā noteiktas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas un objektus;
* pavada militārās kolonnas;
* apsargā militārās kravas;
* regulē un kontrolē militāro transportlīdzekļu kustību;
* novērš un pārtrauc likumpārkāpumus militārajās vienībās un militārajos objektos;
* veic pirmstiesas izmeklēšanu;
* meklē un aiztur likumā noteiktas personas;
* veic aizturēto personu konvojēšanu;
* nodrošina drošību militāro pasākumu norises vietās.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

== Valsts prezidenta apsardze ==
Viens no Militārās policijas redzamākajiem uzdevumiem ir [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] aizsardzība.

Militārā policija Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina prezidenta un viņa ģimenes locekļu apsardzi. Tā apsargā arī jaunievēlēto Valsts prezidentu laikā starp ievēlēšanu un prezidenta amata oficiālu pārņemšanu.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Militārā policija nodrošina arī [[Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta kancelejas]] un Valsts prezidenta rezidences drošību.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Apsardzes funkciju īstenošanai Militārās policijas struktūrā darbojas specializēta Valsts prezidenta apsardzes vienība.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

== Ārvalstu amatpersonu aizsardzība ==
Militārā policija aizsargā Valsts prezidenta uzaicinātos ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus.

Aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā tā var nodrošināt arī [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Veicot amatpersonu apsardzi, Militārajai policijai ir tiesības regulēt transportlīdzekļu kustību apsargājamo personu pārvietošanās maršrutos un citās vietās, kur tas nepieciešams drošības nodrošināšanai.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

== Militārā kārtība ==
Militārā policija novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus:
* militārajās vienībās;
* militāro vienību dislokācijas vietās;
* Militārās policijas apsargātajos objektos;
* apsargājamo personu uzturēšanās vietās;
* militāro pasākumu norises vietās.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Militārās policijas amatpersonām ir tiesības identificēt un aizturēt likumpārkāpējus, pieprasīt dokumentus un paskaidrojumus, pārbaudīt personas, mantas un transportlīdzekļus, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ierobežot personu un transportlīdzekļu kustību.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

== Pirmstiesas izmeklēšana ==
Militārā policija ir viena no Latvijas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.

Kriminālprocesa likums nosaka Militārās policijas institucionālo piekritību. Tā izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās.&lt;ref name=&quot;KPL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums
 |title=Kriminālprocesa likums
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Tās kompetencē ietilpst arī noziedzīgi nodarījumi, kurus Nacionālo bruņoto spēku personāls izdarījis saistībā ar dienesta vai amata stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Militārās policijas struktūrā darbojas Izmeklēšanas dienests.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

== Operatīvā darbība ==
Militārā policija ir arī operatīvās darbības subjekts.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Tas ļauj tai savas kompetences ietvaros izmantot likumā paredzētās operatīvās darbības metodes, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus.

Operatīvā darbība tiek veikta tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

== Personu aizturēšana ==
Militārās policijas amatpersonām savas kompetences ietvaros ir tiesības aizturēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu.

Tās var arī veikt tādu personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes vai atrodas bezvēsts prombūtnē.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Militārajai policijai ir tiesības konvojēt aizturēto personu, ja tās izdarītā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana atrodas Militārās policijas kompetencē.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

== Militārās satiksmes kontrole ==
Militārā policija nodrošina militāro transportlīdzekļu un kolonnu kustības organizēšanu.

Tā pavada Nacionālo bruņoto spēku militārās kolonnas un apsargā militārās kravas, kā arī regulē NBS transportlīdzekļu kustību un veic to satiksmes uzraudzību.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Militārās policijas amatpersonām ir tiesības apturēt un pārbaudīt NBS īpašumā, valdījumā vai turējumā esošus transportlīdzekļus un to vadītājus. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis vai tā vadītājs apdraud satiksmes drošību, Militārā policija var aizliegt transportlīdzekļa turpmāku izmantošanu.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Militāro pasākumu, kolonnu pārvietošanās un amatpersonu apsardzes laikā Militārā policija var regulēt arī civilā transporta kustību.

== Militāro objektu apsardze ==
Militārā policija apsargā aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos militāros objektus.

Militārās policijas amatpersonām šajos objektos ir tiesības pārbaudīt personu identitāti, mantas un transportlīdzekļus, izmantot drošības tehniskās sistēmas un veikt novērošanu.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Likums paredz iespēju ar tehniskajiem līdzekļiem veikt video un audio fiksāciju militārajos objektos, to aizsargjoslās, militāro pasākumu norises vietās un noteiktos gadījumos arī publiskās vietās.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

== Alkohola un narkotisko vielu pārbaudes ==
Militārās policijas amatpersonām, veicot normatīvo aktu ievērošanas kontroli, ir tiesības pārbaudīt personas ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas ierīcēm.

Tām ir arī tiesības iegūt bioloģisko materiālu un izmantot ekspresdiagnostikas testus narkotisko un psihotropo vielu noteikšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā nogādāt personu ārstniecības iestādē medicīniskai pārbaudei.&lt;ref name=&quot;NBSLikums&quot; /&gt;

Šīs pilnvaras tiek izmantotas Militārās policijas kompetences ietvaros, tostarp militārās disciplīnas un drošības nodrošināšanai.

== Starptautiskās operācijas ==
Militārās policijas karavīri var piedalīties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku starptautiskajās operācijās un starptautiskajās militārajās mācībās.

Militārās policijas funkcijas starptautiskajās operācijās var ietvert militārās satiksmes kontroli, karavīru un objektu apsardzi, militārās kārtības uzturēšanu, aizturēto personu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu un sadarbību ar sabiedroto militārās policijas vienībām.

Latvijas dalība NATO ir veicinājusi Militārās policijas procedūru un apmācības savietojamību ar citu NATO dalībvalstu militārās policijas vienībām.

== Struktūra ==
Militārās policijas struktūrā ietilpst vairākas specializētas vienības. Nacionālie bruņotie spēki 2026. gadā norādīja šādas Militārās policijas struktūrvienības:&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;
* Militārās policijas štābs;
* Štāba un atbalsta rota;
* Militāro policistu rota;
* Specializētā militāro policistu rota;
* Valsts prezidenta apsardze;
* Izmeklēšanas dienests;
* Militārās policijas zemessardze.

Šāda struktūra ļauj vienlaikus nodrošināt militāro kārtību, kriminālizmeklēšanu, amatpersonu aizsardzību, militāro operāciju atbalstu un rezerves spēju attīstību.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

== Militārās policijas zemessardze ==
Militārās policijas struktūrā darbojas arī Zemessardzes elements — Militārās policijas zemessardze.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

Tas ļauj Militārās policijas uzdevumu izpildei nepieciešamības gadījumā izmantot arī militāri apmācītus [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessargus]], palielinot vienības spējas valsts apdraudējuma vai plašu militāro pasākumu laikā.

== Komandieris ==
Militāro policiju vada Militārās policijas komandieris.

No 2010. gada 11. janvāra Militārās policijas komandieris bija pulkvedis [[Tālis Majors]].&lt;ref name=&quot;MP25&quot; /&gt;

2026. gadā Militārās policijas komandiera amatu ieņem pulkvedis Ēvalds Kairišs. Militārās policijas virsseržants ir galvenais virsseržants Elmārs Priednieks.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

== Karatiesas ==
Latvijas tiesību sistēma paredz iespēju kara vai izņēmuma stāvokļa laikā izveidot [[karatiesa|karatiesas]].

Saskaņā ar [[Karatiesu likums|Karatiesu likumu]] karatiesām piekritīgo krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija. Atsevišķos ar valsts drošību saistītos noziedzīgos nodarījumos pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]].&lt;ref name=&quot;Karatiesas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums
 |title=Karatiesu likums
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

== Simbolika ==
Militārajai policijai ir sava vienības simbolika un krūšu zīme.

Militārās policijas krūšu zīmes piešķiršanas un nēsāšanas kārtība tika noteikta ar aizsardzības ministra 2002. gada 7. novembra pavēli Nr. 271.&lt;ref name=&quot;NBSMP&quot; /&gt;

Militārās policijas devīze ir „Likums. Modrība. Taisnīgums.”&lt;ref name=&quot;MP25&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mil.lv/lv/militara-policija Militārā policija] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē
* [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv''
* [https://www.mil.lv/ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]

[[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]
[[Kategorija:1997. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>e5na1b36wx8z4r4shqi07ddskaf98hf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640665</id>
    <revision>
      <id>4540466</id>
      <parentid>4540216</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:42:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <origin>4540466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30914" sha1="ef0p2n46r75y9a0tggn9ubfbqlr1j3d" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hečs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Albērs Korē]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Albērs Korē]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Losons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolajs Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Sportists || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4'''
|- 
| align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Albērs Korē]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Volers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Roberts Stenglends]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Vieta || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66'''
|-
| 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1'''
|-
| rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|-
! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71
|}

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>ef0p2n46r75y9a0tggn9ubfbqlr1j3d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540469</id>
      <parentid>4540466</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:44:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <origin>4540469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30914" sha1="k81y5cex9dacmvy1bheqkj1io44wvsu" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hečs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Albērs Korē]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Albērs Korē]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Losons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolajs Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Sportists || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4'''
|- 
| align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Albērs Korē]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Volers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Roberts Stenglends]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Vieta || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66'''
|-
| 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1'''
|-
| rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|-
! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71
|}

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>k81y5cex9dacmvy1bheqkj1io44wvsu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540470</id>
      <parentid>4540469</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:47:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās */</comment>
      <origin>4540470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30996" sha1="7tjdumh06s92z1bhl954gz0vb4zdt19" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'') &lt;br/&gt; [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]
| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'')&lt;br/&gt; [[Sidnijs Hečs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Albērs Korē]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Albērs Korē]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Losons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolajs Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Sportists || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4'''
|- 
| align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Albērs Korē]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Volers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Roberts Stenglends]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Vieta || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66'''
|-
| 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1'''
|-
| rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|-
! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71
|}

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>7tjdumh06s92z1bhl954gz0vb4zdt19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640794</id>
    <revision>
      <id>4540471</id>
      <parentid>4540421</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:49:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <origin>4540471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8459" sha1="7otkulxvbivmby54b88ony5ds8wmhrg" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  10
|nations =      2
|teams =        2
|gold=          [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Sidnijs Hečs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Albērs Korē]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       
|bronzeNOC =    
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (5000 metri)]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908 Londona (3 jūdzes)]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56140 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Team Race (4 miles), Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja divas komandas — [[Ņujorkas Sporta klubs]] (''New York AC'') un [[Čikāgas Sporta asociācija]] (''Chicago AA'') — katrā pa pieciem sportistiem. Visi sportisti bija no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja Ņujorkas Sporta kluba ''(New York AC)'' sportisti [[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]] un [[Hovards Valentains]]. Savukārt sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]]s (''Chicago AA'') sportisti [[Sidnijs Hečs]], [[Leisijs Hērns]], [[Albērs Korē]], [[Džims Laitbodijs]] un [[Frenks Verners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 4 mile, Team |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnas distance bija 4 jūdzes. Sacensības veidoja viens skrējiens. Visi skrējēji startēja kopīgā masveida startā. Komandas rezultāts tika aprēķināts pēc sistēmas &quot;punkts par ieņemto vietu&quot; — pirmais skrējējs ieguva 1 punktu, otrais — 2 punktus un tā tālāk. Uzvarēja komanda ar zemāko kopējo punktu skaitu, saskaitot visu piecu komandas dalībnieku rezultātus.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''20:12 4⁄5''' || {{flaga|ASV}} [[Volters Džordžs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānija|Birmingema}} || 1884. gada 21. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'')  &lt;br/&gt; [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]'''
| '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'') &lt;br/&gt; [[Sidnijs Hečs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Albērs Korē]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]'''
| ''netika pasniegta''
|}

== Rezultāti == 
=== Individuālais vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Komanda || Laiks || Punkti || Piezīmes 
|-
| 1 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'' || 21:17.8 || 1 ||
|-
| 2 || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'' || ''Nav zināms'' || 2 ||
|-
| 3 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'' || ''Nav zināms'' || 3 ||
|-
| 4 || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'' || ''Nav zināms'' || 4 ||
|-
| 5 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'' || ''Nav zināms'' || 5 ||
|-
| 6 || align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'' || ''Nav zināms'' || 6 ||
|-
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'' || ''Nav zināms'' || 7 ||
|-
| 8 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'' || ''Nav zināms'' || 8 ||
|-
| 9 || align=left|[[Albērs Korē]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'' || ''Nav zināms'' || 9 ||
|-
| 10 || align=left|[[Sidnijs Hečs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'' || ''Nav zināms'' || 10 ||
|}

=== Komandu vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Komanda || Valsts || Punkti || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York AC)'' || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago AA)'' || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
4 jūdžu komandu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10 (2 komandas)}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56140 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Komandu skrējiens]]</text>
      <sha1>7otkulxvbivmby54b88ony5ds8wmhrg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641027</id>
    <revision>
      <id>4540562</id>
      <parentid>4540232</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4540562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33788" sha1="o8hnai392jocgk70r5wikmk9h2w96w8" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā&lt;br /&gt;valsts || Vecums || Dalības&lt;br /&gt;reizes OS || Dzimums || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās&lt;br /&gt;disciplīnas&lt;br /&gt;kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || ||  || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolajs|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bertijs|Heriss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || ||  || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hečs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilajs|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || ||  || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Korē}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Mansons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Melors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Losons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || ||  || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || ||  || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hrists|Zehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā&lt;br /&gt;valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>o8hnai392jocgk70r5wikmk9h2w96w8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SpaceX CRS-35</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641664</id>
    <revision>
      <id>4540566</id>
      <parentid>4537086</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T20:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4540566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5565" sha1="miwwxkl7mv9t2w7vas7j3urpjzqxwj1" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''SpaceX CRS-35''
| Nosaukums_orig = 
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 300px
| Att_virsraksts         = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai
| Programma              = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]''
| KA_veids               = [[kravas kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Cargo Dragon]]''
| KA sērijas Nr          = ''C211''
| Īpašnieks = 
| Operators              = ''[[SpaceX]]'', {{USA}}
| Lielākie_izgatavotāji = 
| Starta_gads            = 2026
| Starts                 = {{dat|2026|10|13|SK}} 10:33:44 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]''
| Starta_vieta           = [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija|Kanaverala]]
| Starta_laukums         = ''SLC-40''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Nolaišanās gads        = 
| Nolaišanās             = 
| Nolaišanās vieta       = [[Klusais okeāns]]
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa                   = 
| Starta_masa            = 
| Sausmasa               = 
| Enerģija = 
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = nē
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_piezīmes       = 
| Orbītas_veids          = LEO
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija            = 51,66°
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr                = ''[[SpaceX CRS-34]]''
| KA_nāk                 = ''[[SpaceX CRS-36]]''
}}
'''''SpaceX CRS-35''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' bezpilota [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cargo Dragon]]'' lidojums uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2'') programmā. ''Cargo Dragon'' orbītā tika palaists 2026. gada 13. oktobrī&lt;!--; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 17. jūnijā--&gt;.

''CRS-35'' lidojumam izmantoja ''Cargo Dragon'' kapsulu ''C211'', kas bija jau izmantota trīs reizes. Nesējraķetei izmantoja pirmo pakāpi (sērijas numurs ''B1096''), kas bija lidojusi septiņas reizes.

== Derīgā krava ==
''Cargo Dragon'' nogādāja 2867 kg kravas. Transportkuģa hermētiskajā sekcijā (1672 kg kopā ar iepakojumu) bija: mantas un pārtika apkalpei (383 kg), zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (593 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums (362 kg), [[iziešana kosmosā|ārpuskuģa aktivitāšu]] aprīkojums (189 kg, tai skaitā ''EMU'' skafandrs), datoru resursi (36 kg).&lt;ref name=&quot;mission-overview&quot; /&gt;

Nehermētiskajā kravas sekcijā bija 1195 kg krava: divi ''iROSA'' saules bateriju paneļi.
&lt;!--
No stacijas atpakaļ uz zemi nogādāja 1950 kg kravas. Tajā bija zinātnisko pētījumu un eksperimentu rezultāti, kā arī bojātas vai atkārtoti izmantojamas iekārtas.
--&gt;

== Lidojuma gaita ==
''SpaceX CRS-35'' palaida {{dat|2026|5|15||bez}} 22:05:41 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (lidojums 695) no [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''.
Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz sauszemes laukuma ''LZ-40''.

15. oktobrī 14:27 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa augšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-3]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-3]]''.

17. oktobrī no nehermētiskās kravas sekcijas tika izņemta ''iROSA'' krava un pārvietota uz mobilo platformu ''MBS POA''.
&lt;!--
18. maijā ar ''[[Special Purpose Dexterous Manipulator|Dextre]]'' manipulatoru no ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]'' moduļa ''EPF SOZ'' platformas tika noņemta ''STP-H7'' eksperimentu pakete, un 20. maijā uzstādīta ''CRS-34'' kravas nodalījumā, lai to varētu izmest.
19. maijā ''Dextre'' pārvietoja ''STP-H11'' paku no ''CRS-34'' kravas nodalījuma uz ''Columbus EPF SOZ'', un 20. maijā no ''Dragon'' izcēla ''CLARREO Pathfinder'' kravu, ko 23. maijā to uzstādīja ''ELC-1'' 3. vietā.
22. maijā ''Dextre'' noņēma ''AWE'' eksperimentu no ''[[ExPRESS Logistics Carrier|ELC-1]]'' platformas 3. vietas, un 24. maijā ievietoja to ''Dragon'' kravas nodalījumā.

16. jūnijā 16:25 ''UTC'' ''Cargo Dragon'' atvienojās no stacijas. 17. jūnijā tas iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 12:11 ''UTC'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no Kalifornijas krastiem (Oušensaidas). Lidojuma ilgums bija 32 dienas 14 stundas 5 minūtes.
--&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;mission-overview&quot;&gt;[https://www.nasa.gov/general/nasas-spacex-35th-commercial-resupply-mission-overview/ NASA’s SpaceX 35th Commercial Resupply Mission Overview] NASA, 2026-10-07&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.spacex.com/launches/crs35 CRS-35 Mission] SpaceX
* [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crs-35/ NASA’s SpaceX CRS-35] NASA
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2c.htm Dragon CRS-21,... CRS-35 (SpX 21,... 35)] Gunter Dirk Krebs


{{SKS konfigurācija}}
{{Dragon kosmosa kuģi}}
{{2026. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]]</text>
      <sha1>miwwxkl7mv9t2w7vas7j3urpjzqxwj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Višvanatu pilsonības skandāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642107</id>
    <revision>
      <id>4540671</id>
      <parentid>4540312</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:00:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LLukasevica</username>
        <id>152474</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sekas */ Višvanata vēršas policijā</comment>
      <origin>4540671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10513" sha1="sezq0wdcogt4mqi9n0yozptb1k2k0se" xml:space="preserve">'''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī.

== Notikumi ==
2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā &quot;pētniecība&quot; bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.&lt;ref name=&quot;vertes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;vertes&quot; /&gt; [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa &quot;Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi&quot;, ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]&lt;/ref&gt; Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv &quot;Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]&lt;/ref&gt; Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. &quot;Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu&quot;, ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]&lt;/ref&gt; Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, &quot;Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]&lt;/ref&gt; Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, &quot;Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai&quot;, ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]&lt;/ref&gt; Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju &quot;Zoar Limited&quot;, kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, &quot;Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, &quot;Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai&quot;, ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]&lt;/ref&gt; 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skandāli]]</text>
      <sha1>sezq0wdcogt4mqi9n0yozptb1k2k0se</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540676</id>
      <parentid>4540671</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LLukasevica</username>
        <id>152474</id>
      </contributor>
      <origin>4540676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11097" sha1="tnq31qm82o8on0p5ue7u9q1hsvrfix2" xml:space="preserve">'''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī.

== Notikumi ==
2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā &quot;pētniecība&quot; bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.&lt;ref name=&quot;vertes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;vertes&quot; /&gt; [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa &quot;Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi&quot;, ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]&lt;/ref&gt; Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv &quot;Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]&lt;/ref&gt; Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. &quot;Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu&quot;, ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]&lt;/ref&gt; Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, &quot;Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]&lt;/ref&gt; Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, &quot;Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai&quot;, ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]&lt;/ref&gt; Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju &quot;Zoar Limited&quot;, kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, &quot;Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, &quot;Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai&quot;, ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]&lt;/ref&gt; 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;. [[Latvijas Republikas ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. novembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, &quot;Tas ir aizgājis par tālu!&quot; Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. novembris, Skatīts 2026. gada 27. novembrī.]&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skandāli]]</text>
      <sha1>tnq31qm82o8on0p5ue7u9q1hsvrfix2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540680</id>
      <parentid>4540676</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:16:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LLukasevica</username>
        <id>152474</id>
      </contributor>
      <origin>4540680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11908" sha1="cph85hcipcumzqhp3km5snfavwuv1ef" xml:space="preserve">'''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī.

== Notikumi ==
2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā &quot;pētniecība&quot; bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.&lt;ref name=&quot;vertes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;vertes&quot; /&gt; [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa &quot;Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi&quot;, ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]&lt;/ref&gt; Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv &quot;Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]&lt;/ref&gt; Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. &quot;Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu&quot;, ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]&lt;/ref&gt; Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, &quot;Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]&lt;/ref&gt; Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, &quot;Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai&quot;, ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]&lt;/ref&gt; Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju &quot;Zoar Limited&quot;, kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, &quot;Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, &quot;Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai&quot;, ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]&lt;/ref&gt; 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, &quot;Tas ir aizgājis par tālu!&quot; Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]&lt;/ref&gt;. 2028. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skandāli]]</text>
      <sha1>cph85hcipcumzqhp3km5snfavwuv1ef</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540685</id>
      <parentid>4540680</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T11:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LLukasevica</username>
        <id>152474</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sekas */</comment>
      <origin>4540685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11908" sha1="02q90ewsfzfjtrbryi4vds8uad9oscc" xml:space="preserve">'''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī.

== Notikumi ==
2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā &quot;pētniecība&quot; bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.&lt;ref name=&quot;vertes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;vertes&quot; /&gt; [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa &quot;Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi&quot;, ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]&lt;/ref&gt; Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv &quot;Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]&lt;/ref&gt; Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. &quot;Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu&quot;, ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]&lt;/ref&gt; Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, &quot;Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]&lt;/ref&gt; Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, &quot;Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai&quot;, ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]&lt;/ref&gt; Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju &quot;Zoar Limited&quot;, kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, &quot;Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, &quot;Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai&quot;, ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]&lt;/ref&gt; 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, &quot;Tas ir aizgājis par tālu!&quot; Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]&lt;/ref&gt;. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skandāli]]</text>
      <sha1>02q90ewsfzfjtrbryi4vds8uad9oscc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dimitrijs Velulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642120</id>
    <revision>
      <id>4540547</id>
      <parentid>4539985</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:41:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3149" sha1="2dj8zb6o4dasc7ys95hgie41i075a7p" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Dimitrijs Velulis
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Δημήτριος Βελούλης''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = ''nav zināms''
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = ''nav zināms''
 |            mir_viet = 
 |             tautība = grieķis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Grieķija|old}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Dimitrijs Velulis''' ({{val|gr|Δημήτριος Βελούλης}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija [[Grieķi|grieķu]] [[vieglatlēts]], garo distanču skrējējs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/70873 |title=Dimitrios Veloulis |work=Olympedia |access-date=2026. gada 26. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Velulis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]]. Sākotnēji viņš finišēja 6. vietā, taču pēc amerikāņa [[Frederiks Lorcs|Frederika Lorca]] diskvalifikācijas viņam tika piešķirta 5. vieta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/dimitrios-veloulis-1.html |title=Dimitrios Veloulis Olympic Results |access-date=2026. gada 26. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418052739/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/dimitrios-veloulis-1.html |archive-date=2026. gada 26. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/demetrios-velouis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 26. oktobris |title=Demetrios VELOUIS |accessdate=2026. gada 26. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Velulis, Dimitrijs}}
[[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Grieķijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>2dj8zb6o4dasc7ys95hgie41i075a7p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Ādamsons (pulkvedis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642143</id>
    <revision>
      <id>4540648</id>
      <parentid>4540103</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:33:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14119" sha1="crp9woa7sjqit7xw8rcswrib7iwrff7" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Ādamsons
| vārds_orig = ''Ян Семенович Адамсон''
| attēls = Jānis Ādamsons (pulkvedis).jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1892
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Nīgrandes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 11
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Sīmanis &lt;small&gt;(?—1926)&lt;/small&gt; un Tija Ādamsoni &lt;small&gt;(?—1930)&lt;/small&gt;
| brāļi = Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Augusta Ādamsone &lt;small&gt;(dz. Greķis; 1897—1964)&lt;/small&gt;
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small kombrig.svg|50px]]&lt;br /&gt;[[brigādes komandieris|kombrigs]] &lt;small&gt;(1935)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|50px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]] &lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt;
|  dienesta_laiks = 1913—1917&lt;br /&gt;1917—1919, 1919—1922&lt;br /&gt;1919&lt;br /&gt;1922—1938, 1940—1946
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 3. latviešu strēlnieku pulks&lt;br /&gt;298. strēlnieku pulks&lt;br /&gt;Sevišķais celtniecības korpuss&lt;br /&gt;112. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;38. gvardes strēlnieku divīzija
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Ļeņina ordenis]] u.c.
|      cits_darbs = deputāts, sabiedriskais darbinieks
}}
}}
'''Jānis Ādamsons''' (1892—1968) bija [[Latviešu strēlnieki#Sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Brigādes komandieris|kombrigs]] (1936), gvardes [[pulkvedis]] (1943) un sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un Pirmajā pasaules karā ===
Dzimis 1892. gada 5. oktobrī [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagasta]] Alšu muižā Sīmaņa un Tijas Ādamsonu ģimenē. Mācījās Nīgrandes [[Pagastskola|pagasta skolā]]. Sāka strādāt par ganu no deviņu gadu vecuma. 1908. gadā nokārtoja iestājeksāmenu trīsgadīgajā pilsētas skolā. Vēlāk bija strādnieks [[Liepāja]]s būvlaukumā, mūrnieka māceklis un pēc tam mūrnieks. 1912. gadā aktīvi piedalījās celtnieku [[Streiks|streikā]] Liepājā, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, jūlijā iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]], bija aktīvas partijas darbinieks.

1913. gada oktobrī viņš tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] [[Aizpute|Aizputē]] un nosūtīts uz 17. [[Sibīrija]]s strēlnieku pulku Berjozovkā, [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālas apgabalā]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās 1914. gada augustā kopā ar pulku tika nosūtīts uz fronti kā [[feldfēbelis]], bija [[Nodaļa (armija)|nodaļas]], pēc tam [[Vads (armija)|vada]] komandieris Rietumu un [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontēs]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pribfront.ru/4705.html|title=Прибалтийский фронт {{!}} Адамсон Ян Симанович|website=www.pribfront.ru|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1916. gada bija vecākais apakšvirsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/%C4%80damsons_J%C4%81nis|title=Ādamsons Jānis|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada novembrī demobilizējās no armijas, aktīvi piedalījās revolūcijā.

=== Krievijas pilsoņu karā ===
1917. gada 25. decembrī kā ierindnieks iestājās [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] [[Brjanska]]s kaujas vienībā. No 1918. gada janvāra piedalījās kaujās [[Dona|Donas apgabalā]] pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Baltā kustība|Baltajiem spēkiem]] netālu no [[Dņipro|Jekaterinoslavas]], pie Donas, Matvejeva-Kurganas, [[Ilovajska]]s un Lihajas stacijās.

1918. gada februārī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aprīlī kļuva par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri Sevišķajā latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījās [[Anarhisms|anarhistu]] sacelšanās apspiešanā [[Saratova|Saratovā]] un kaujās pret ģenerāļa [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Baltajiem spēkiem netālu no [[Povorina|Povorino]] un Aleksikovas dzelzceļa stacijām. 

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], no 1919. gada janvāra līdz septembrim bija 10. latviešu strēlnieku pulka [[Bataljons|bataljona]] komandieris,&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|1985|03|16|bez}}|title=Pulkvedis Jānis Ādamsons|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A33892523&amp;q=j%C4%81nis%20%C4%81damsons&amp;d2=1991&amp;of=2-29|journal=Komunists (Liepāja)|volume=52|pages=2. lpp|via=digitalabiblioteka}}&lt;/ref&gt; pēc tam pulka komandiera palīgs, vēlāk 3. latviešu strēlnieku pulka komandiera palīgs. Piedalījās kaujās pret [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidlatvijas brigādi]] un [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] pie [[Vecauce]]s, [[Ezere]]s, [[Nīgrande]]s, [[Grauzdupe]]s, [[Kalnciems|Kalnciema]] apkārtnē, pie [[Lielupe]]s, [[Rīga]]s un [[Rudzāti|Rudzātos]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1919. gada otrajā pusē tika iecelts par [[Latdivīzija]]s 3. latviešu strēlnieka pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada decembrim dienēja Dienvidu frontē, piedalījās kaujās pret ģenerāļu [[Antons Deņikins|Antona Deņikina]] [[Dienvidkrievijas armija|Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem]] un [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]] [[Vrangeļa krievu armija|Krievu armiju]]. 1920. gadā piedalījās [[Kahovka]]s placdarma ieņemšanā un kaujā pie [[Perekopa zemesšaurums|Perekopas]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Viņa vadībā 3. latviešu strēlnieku pulks zem pretinieka uguns pirmais forsēja [[Dņepra|Dņipras upi]] pie Kahovkas.&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot; /&gt; Pēc Latdivīzijas izformēšanas 1920. gada decembrī tika iecelts par bataljona komandieri 459. strēlnieku pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
1922. gada jūnijā tika iecelts par 42. strēlnieku divīzijas 153. strēlnieku pulka komandiera vietnieku mācību un pēc tam loģistikas jautājumos. 1924. gadā viņš pabeidza Sarkanās armijas augstākos virsnieku kursus [[Harkiva|Harkivā]] ({{val|ru|Харьковские высшие повторные курсы старшего командного состава РККА}}). No 1926. līdz 1927. gadam viņš apmeklēja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vakarskolu Odesas Sarkanās armijas un Jūras kara flotes namā ({{val|ru|Одесский Дом Красной Армии и Флота}}). No 1927. gada 1. jūlija bija [[Ukrainas kara apgabals|Ukrainas]] [[Ukrainas kara apgabals|kara apgabala]] 100. strēlnieku divīzijas 298. strēlnieku pulka komandieris [[Fastiva|Fastivā]]. 1929. gadā pabeidza augstāko virsnieku [[&quot;Vistrel&quot; kursi|&quot;Vistrel&quot; kursus]] [[Maskava|Maskavā]]. No 1930. līdz 1931. gadam mācījās sešu mēnešu virsnieku partijas un politiskās apmācības kursos Sarkanās armijas Tolmačeva Kara politiskajā akadēmijā ({{val|ru|Военно-политическая академия Красной Армии имени Н. Г. Толмачёва}}) [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. No 1932. gada novembra bija 100. strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks kaujas operāciju jautājumos [[Kijivas kara apgabals|Kijivas kara apgabalā]].

1933. gadā tika iecelts par [[Sevišķā Tālo Austrumu armija|Sevišķās Tālo Austrumu armijas]] Sevišķā celtniecības korpusa [[PSRS Smagās rūpniecības tautas komisariāts|SRTK]] celtniecības vienību 2. militārās celtniecības [[brigāde]]s komandieri un militāro komisāru. Brigādes sastāvā viņš pārraudzīja vairākus celtniecības darbus [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]: [[Spaska-Daļņija|Spaskas]] cementa rūpnīcu, &quot;Dalselmašas&quot; rūpnīcu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Artjoma|Artjomā]]. Viņš piedalījās arī &quot;jaunības pilsētas&quot; [[Komsomoļska pie Amūras|Komsomoļskas pie Amūras]] celtniecībā. Ar [[PSRS Aizsardzības tautas komisariāts|PSRS Aizsardzības tautas komisariāta]] 1936. gada 17. februāra pavēli Nr. 0888/p viņam tika piešķirta [[Brigādes komandieris|kombriga]] dienesta pakāpe. 1937. gada novembrī tika iecelts par Sevišķās Tālo Austrumu armijas Sevišķā celtniecības korpusa komandieri, bet jau 1938. gada maijā tika atcelts no amata un nodots Sevišķās Tālo Austrumu armijas Kara padomes pakļautībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 10. jūnijā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] viņu arestēja Komsomoļskā pie Amūras, ieslodzīja [[Gulags|labošanas nometnē]] un izmeklēja, bet jau 1940. gada 31. janvārī viņš tika atbrīvots un reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Otrajā pasaules karā ===
No 1940. gada marta bija [[Urālu kara apgabals|Urālu kara apgabala]] kājnieku priekšnieks, no 17. novembra 112. strēlnieku divīzijas komandieris.

Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] 1941. gada 26. jūnijā [[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu frontes]] 22. armijas 51. strēlnieku korpusa sastāvā Ādamsona vadītā 112. strēlnieku divīzija piedalījās kaujās [[Krāslava]]s-[[Drisa (pilsēta)|Drisas]] apgabalā. No 1941. gada 8. jūlija komandēja 22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigādi [[Perma|Molotovā]], no 28. jūlija vienlaikus bija Molotova garnizona priekšnieks. Viņa komandēšanas laikā brigāde apmācīja un uz fronti nosūtīja 288 formējumus (vairāk nekā 156 000 vīru), tostarp 43 atsevišķus slēpotāju bataljonus. Brigādes apmācības kursos tika apmācīti 1287 [[Leitnants|jaunākie leitnanti]]. 1942. gada rudenī viņš Berštates nometnēs izveidoja 19., 20., 21., 22. un 23. atsevišķo slēpotāju brigādi. No 1942. gada decembra komandēja Urālu kara apgabala 4. atsevišķo strēlnieku apmācības pulku [[Irbita|Irbitā]]. Pulka komandēšanas laikā kopumā tika apmācīti un aktīvajā armijā nosūtīti 12 286 seržanti un virsnieki. 1943. gada 27. janvārī tika paaugstināts par gvardes [[Pulkvedis|pulkvedi]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Pēc kara ===
1945. gada 22. septembrī tika iecelts par [[Voroņežas kara apgabals|Voroņežas kara apgabala]] štāba vispārējās militārās apmācības pārvaldes priekšnieku. No 1946. gada februāra bija 38. gvardes strēlnieku divīzijas komandieris.

1946. gada augustā vecuma dēļ tika atvaļināts no bruņotajiem spēkiem un pārcelts uz rezervi. Pēc pensionēšanās atgriezās [[Latvijas PSR|Latvijā]] un dzīvoja Rīgā, aktīvi piedalījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš tika ievēlēts par Rīgas Proletāriešu rajona Strādnieku deputātu padomes piecu sasaukumu deputātu, rajona partijas komiteju locekli, Rīgas pilsētas Strādnieku deputātu padomes deputātu un dažādu sabiedrisko organizāciju padomju locekli. Bieži uzstājās ar ziņojumiem, lekcijām un memuāriem skolēniem un augstskolu studentiem, pirmskara iesaukuma jauniešiem un [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] militārpersonām. Bija daudzu rakstu autors laikrakstiem un žurnāliem, kā arī vairāku grāmatu līdzautors par Krievijas pilsoņu kara vēsturi un latviešu sarkano strēlnieku dalību tajā.

Miris 1968. gada 11. novembrī un apglabāts Rīgā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Ģimene ==
Tēvs: Sīmanis Ādamsons, Dīdriha dēls (miris 1926. gadā), māte: Tija Ādamsone (mirusi Rīgā 1930. gadā).

Brāļi: Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs.

Sieva: Augusta Jakovļevna Adamsone, dzimusi 1897. gadā, dzelzceļa strādnieka meita; pirmslaulības uzvārds: Greķis. Otrajā pasaules kara laikā viņa strādāja slimnīcā kā brīvprātīgā un saņēma medaļu &quot;Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā no 1941. līdz 1945. gadam&quot;. Mirusi 1964. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] II (№49374), III (№146332), IV šķira (№971157);&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;
* Divi [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņi]]. Viens Sarkanā Karoga ordenis (№46, 1920.VIII) par izcilu dienestu kaujās par Kahovkas placdarma ieņemšanu un kaujās pret Vrangeli pie Perekopas;
* Divi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]];
* Četras medaļas;
* Divi Ukrainas Centrālās izpildkomitejas sertifikāti;
* Divi [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes]] Prezidija sertifikāti u.c.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ādamsons, Jānis}}
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Kombrigi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>crp9woa7sjqit7xw8rcswrib7iwrff7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mehāniķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642146</id>
    <revision>
      <id>4540607</id>
      <parentid>4540237</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4540607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36533" sha1="qu7fvzd72ee75ki2oy3shev0kwpnrxy" xml:space="preserve">{{cita nozīme|profesiju|kinofilmu|Mehāniķis (filma)}}
{{Infobox
| above       = Mehāniķis
| subheader   = 
| image       = [[Attēls:Mechanic repairing car engine.jpg|280px]]
| caption     = [[Automehāniķis]] veic automobiļa [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]] remontu. Mehāniķa pienākumos ietilpst bojājumu noteikšana, detaļu nomaiņa, iekārtu regulēšana un tehniskā apkope
| abovestyle  = background-color:#cef2e0
| headerstyle = background-color:#cef2e0

| header1     = Pamatinformācija
| label2      = Profesijas veids
| data2       = tehniskā profesija
| label3      = Darbības joma
| data3       = [[tehniskā apkope]], [[diagnostika]] un [[remonts]]
| label4      = Darba objekti
| data4       = [[mašīna]]s, [[mehānisms|mehānismi]], [[dzinējs|dzinēji]] un citas tehniskās iekārtas

| header5     = Darba raksturojums
| label6      = Galvenie uzdevumi
| data6       = {{ubl|iekārtu uzstādīšana un regulēšana;|tehniskā stāvokļa pārbaude;|darbības traucējumu diagnostika;|tehniskā apkope;|bojātu un nolietotu detaļu remonts vai nomaiņa;|iekārtu pārbaude pēc remonta}}
| label7      = Darba vietas
| data7       = {{ubl|remontdarbnīcas un servisi;|rūpniecības uzņēmumi;|transporta, lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmumi}}
| label8      = Darbarīki
| data8       = rokas un elektriskie instrumenti, mērinstrumenti, diagnostikas un remonta iekārtas
| label9      = Nepieciešamās zināšanas
| data9       = [[mehānika]], mašīnu un mehānismu uzbūve, tehniskā diagnostika, materiāli un darba drošība

| header10    = Specializācijas un klasifikācija
| label11     = Specializācijas
| data11      = {{ubl|automobiļu mehāniķis;|lidaparātu mehāniķis;|lauksaimniecības tehnikas mehāniķis;|rūpniecisko iekārtu mehāniķis;|velosipēdu mehāniķis}}
| label12     = ISCO-08
| data12      = galvenokārt 723 — mašīnu mehāniķi un remontētāji
| label13     = ISCO-08 apakšgrupas
| data13      = {{ubl|7231 — mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji|7232 — lidaparātu dzinēju mehāniķi un remontētāji|7233 — lauksaimniecības un rūpniecības iekārtu mehāniķi un remontētāji|7234 — velosipēdu un līdzīgu transportlīdzekļu remontētāji}}

| header14    = Saistītie jēdzieni
| label15     = Nejaukt ar
| data15      = [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]]
| label16     = Saistītās profesijas
| data16      = [[tehniķis]], [[montieris]], [[atslēdznieks]], [[elektromehāniķis]]
}}

'''Mehāniķis''' ir kvalificēts [[strādnieks|tehniskais darbinieks]], kura darbs saistīts ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un dažādu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, regulēšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[tehniskā diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is |title=mehāniķis |work=Tēzaurs.lv |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://webapps.ilo.org/ilostat-files/ISCO/newdocs-08-2021/ISCO-08/ISCO-08%20EN%20Vol%201.pdf |title=International Standard Classification of Occupations: ISCO-08. Volume I: Structure, Group Definitions and Correspondence Tables |publisher=International Labour Office |location=Geneva |year=2012 |pages=289–291 |language=en |format=PDF |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķi pārbauda iekārtu tehnisko stāvokli, nosaka [[bojājums|bojājumu]] cēloņus, nomaina vai remontē nolietotas [[detaļa]]s, regulē iekārtas un pēc remonta pārbauda to darbību, lai nodrošinātu iekārtu drošu un nepārtrauktu ekspluatāciju.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Mehāniķi strādā daudzās [[saimniecība|tautsaimniecības]] nozarēs, tostarp [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[enerģētika|enerģētikā]] un tehnisko pakalpojumu jomā. Profesijai ir daudzas specializācijas, piemēram, [[automehāniķis|automobiļu]], [[lidaparāts|lidaparātu]] dzinēju, rūpniecisko iekārtu, [[lauksaimniecības tehnika]]s un citu mašīnu mehāniķi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/automehanikis |title=Automehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-12-10 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Attīstoties [[mehatronika]]i, [[automatizācija]]i un [[datorvadība]]i, mehāniķa darbā arvien lielāka nozīme ir arī [[elektrība|elektriskajām]], [[elektronika|elektroniskajām]] un [[datorsistēma|datorizētajām sistēmām]].&lt;ref name=&quot;mechatronics-dictionary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/computers-and-electrical-engineering/computers-and-computing/mechatronics |title=Mechatronics |author=Daintith, John |work=A Dictionary of Computing |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-23 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdzās tradicionālajām [[mehānika]]s zināšanām bieži nepieciešamas prasmes darbā ar [[sensors|sensoriem]], elektriskajām shēmām, [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamiem loģiskajiem kontrolleriem]], [[vadības sistēma|vadības ierīcēm]], [[mērinstruments|mērinstrumentiem]], datorprogrammām un diagnostikas aprīkojumu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehatronikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://profesijupasaule.lv/mehatronikis |title=Mehatroniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Jēdziens ‘mehāniķis’ latviešu valodā tiek lietots vairākās savstarpēji saistītās nozīmēs. Tehnisko profesiju kontekstā ar mehāniķi parasti saprot kvalificētu tehnisko darbinieku, kas nodarbojas ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un citu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://esco.ec.europa.eu/lv/classification/occupation?uri=http%3A%2F%2Fdata.europa.eu%2Fesco%2Foccupation%2F269c47e7-9017-4aa6-bce8-49e89a696a64 |title=Rūpniecisko iekārtu mehāniķis |work=Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija |publisher=Eiropas Komisija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa konkrētie pienākumi ir atkarīgi no nozares un apkalpojamās [[tehnika]]s. Sastopami, piemēram, kuģu, aviācijas, metālapstrādes iekārtu un lauksaimniecības tehnikas mehāniķi.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is:1 |title=mehāniķis |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Latviešu skaidrojošajās vārdnīcās vārdam ir arī plašāka nozīme. Par mehāniķi sauc [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]], kā arī speciālistu, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt; Zinātniskā kontekstā ar mehāniķi var saprast speciālistu, kurš profesionāli darbojas [[mehānika|mehānikā]] — [[fizika]]s nozarē un tās lietojumos [[inženierija|inženierzinātnēs]], pētot ķermeņu miera stāvokli, [[mehāniskā kustība|kustību]], [[spēks|spēku]] iedarbību un ķermeņu mijiedarbību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-klasiska-mehanika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3053-klasisk%C4%81-meh%C4%81nika |title=Klasiskā mehānika |last=Grīnberga |first=Līga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2023-10-05 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā nozīmē termins raksturo nozares speciālistu, nevis obligāti iekārtu apkopes un remonta veicēju.

Praktiskās tehniskās profesijas nozīmē mehāniķis jānošķir no [[mehānikas inženieris|mehānikas inženiera]]. Mehānikas inženieri galvenokārt nodarbojas ar mehānisku ierīču, mašīnu un sistēmu [[projektēšana|projektēšanu]], [[inženiertehniskie aprēķini|inženiertehniskajiem aprēķiniem]], izstrādi, [[pētniecība|pētniecību]], ražošanas un tehnisko procesu pārraudzību un pilnveidošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehanikas-inzenieris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/mehanikas-inzenieris |title=Mehānikas inženieris |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-05-31 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa praktiskais darbs savukārt parasti ir vairāk saistīts ar jau esošu iekārtu uzstādīšanu, pārbaudi, regulēšanu, tehnisko apkopi, bojājumu noteikšanu un remontu.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tomēr Latvijas [[Profesiju klasifikators|Profesiju klasifikatorā]] mehānikas inženieru profesiju grupā ir iekļauts arī profesijas nosaukums “mehāniķis (inženieris)”, tādēļ konkrētos amatu nosaukumos vārda nozīme nosakāma pēc nepieciešamās kvalifikācijas un veicamajiem darba pienākumiem.&lt;ref name=&quot;profesiju-klasifikators-mehanikas-inzenieri&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/291004#p124 |title=Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām |work=Likumi.lv |publisher=VSIA “Latvijas Vēstnesis” |date=2017-05-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; No vispārīgā mehāniķa jēdziena jānošķir arī [[automehāniķis]]. Automehāniķis ir mehāniķis, kura profesionālā darbība specializēta [[automobilis|automobiļu]] diagnostikā, tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās šis darbs ietver ne tikai automobiļa mehānismu pārbaudi un remontu, bet arī [[automobiļa elektroiekārta|elektroiekārtu]] pārbaudi un datorizētu diagnostikas iekārtu un programmu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Mehāniķa profesija kopumā ir plašāka un var būt saistīta ar [[rūpniecība|rūpnieciskajām]] iekārtām, [[lauksaimniecības tehnika|lauksaimniecības tehniku]], [[aviācija|aviācijas]] tehniku, [[dzelzceļa transports|dzelzceļa transportu]], [[kuģis|kuģu]] mehānismiem un citām mašīnām un tehniskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi termins ‘mehāniķis’ atkarībā no konteksta var apzīmēt gan praktisku tehnisko profesiju, gan mehānikas speciālistu, savukārt tādi profesiju nosaukumi kā ‘mehānikas inženieris’ un ‘automehāniķis’ norāda uz atšķirīgām vai konkrētāk specializētām profesionālās darbības jomām.

== Profesijas vēsture ==
[[Attēls:Cut-away view of water-powered mill showing horizontal wheel with paddles, cog and shafts, and housing LCCN2006680147.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Ar ūdens spēku darbināmu dzirnavu mehānisms [[Agostīno Ramelli]] 1588. gada gravīrā. Zobratu, vārpstu un citu spēka pārvades mezglu izgatavošana, uzstādīšana un remonts bija nozīmīga agrīno mehānisko amatu sastāvdaļa]]
Mehāniķa profesijas vēsturiskās saknes saistītas ar senām [[amatniecība]]s tradīcijām, kuru ietvaros meistari izgatavoja, uzstādīja un laboja [[darbarīks|darbarīkus]], [[dzirnavas|dzirnavu]] mehānismus, [[sūknis|sūkņus]], [[spēka pārvads|spēka pārvadus]] un citas mehāniskas ierīces. Pirms [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] šādi darbi nebija vienas skaidri nodalītas profesijas pārziņā. Atkarībā no iekārtas un vietējām amatniecības tradīcijām tos veica, piemēram, dzirnavu meistari, [[kalējs|kalēji]], [[galdnieks|galdnieki]], [[pulksteņmeistars|pulksteņmeistari]] un zinātnisko instrumentu izgatavotāji.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://historicengland.org.uk/images-books/publications/sustaining-englands-industrial-heritage/sustaining-englands-ind-heritage/ |title=Sustaining England’s Industrial Heritage: A Future for Preserved Industrial Sites in England |last=Cossons |first=Neil |publisher=English Heritage |pages=40–41 |format=PDF |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cambridge-praktiska-matematika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/connecting-the-scientific-and-industrial-revolutions-the-role-of-practical-mathematics/ACC9F9FB643DC83CDE904D987A05058B |title=Connecting the Scientific and Industrial Revolutions: The Role of Practical Mathematics |last=Kelly |first=Morgan |last2=Ó Gráda |first2=Cormac |work=The Journal of Economic History |publisher=Cambridge University Press |date=2022-07-06 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Īpaša nozīme mehāniķa profesijas attīstībā bija dzirnavu meistariem. Viņi būvēja, remontēja un uzturēja [[vējdzirnavas|vējdzirnavu]], [[ūdensdzirnavas|ūdensdzirnavu]] un citu ar mehānisku piedziņu darbinātu iekārtu sistēmas. Šis amats apvienoja [[galdniecība]]s, [[metālapstrāde]]s un praktiskās mehānikas prasmes.&lt;ref name=&quot;mills-archive-dzirnavu-meistari&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://millsarchive.org/exhibition/millwrighting/ |title=The Craft of Millwrighting |publisher=The Mills Archive Trust |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā dzirnavu meistari izgatavoja [[zobrats|zobratus]], [[vārpsta|vārpstas]] un spēka pārvades mehānismus, kā arī uzstādīja un pielāgoja iekārtas konkrētām ražošanas vajadzībām. Rūpnieciskās revolūcijas sākumā viņu prasmes tika izmantotas arī jauno fabriku un [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecības]] iekārtu būvē, bet daļa darba funkciju vēlāk pārgāja pie specializētiem rūpniecības strādniekiem un [[mehānikas inženieris|mehānikas inženieriem]].&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt;

18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā [[tvaika dzinējs|tvaika mašīnu]] un citu mehānisko iekārtu izplatība būtiski palielināja pieprasījumu pēc cilvēkiem, kuri prata tās uzstādīt, regulēt, uzturēt un remontēt. Rūpnieciskā revolūcija sākās Lielbritānijā 18. gadsimta otrajā pusē, un tvaika dzinēju ieviešana veicināja jaunu fabriku un rūpniecības uzņēmumu attīstību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-industriala-arhitektura&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3724-industri%C4%81l%C4%81-arhitekt%C5%ABra |title=Industriālā arhitektūra |last=Karlštrēma |first=Inga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcās arvien plašāk izmantoja transmisijas vārpstas, sūkņus, [[darbmašīna|darbmašīnas]] un tvaika piedziņu, kuru izbūvei un uzturēšanai bija vajadzīgi kvalificēti tehniskie darbinieki.&lt;ref name=&quot;ehnet-industrializacija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eh.net/encyclopedia/the-roots-of-american-industrialization-1790-1860/ |title=The Roots of American Industrialization, 1790–1860 |last=Meyer |first=David R. |work=EH.Net Encyclopedia |publisher=Economic History Association |date=2008-03-16 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā vidē pakāpeniski izveidojās rūpnīcu mehāniķa un citas radniecīgas tehniskās profesijas. Atšķirīgās valstīs un rūpniecības nozarēs šādi speciālisti tika saukti par mehāniķiem, [[mašīnatslēdznieks|mašīnatslēdzniekiem]], [[montieris|montieriem]], dzirnavu meistariem un citos nosaukumos, tādēļ mūsdienu mehāniķa profesijas vēsture nav saistāma ar vienu vēsturisku amata nosaukumu.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt; 19. gadsimtā mehāniķu specializāciju ievērojami veicināja [[dzelzceļš|dzelzceļu]] attīstība. [[Tvaika lokomotīve|Tvaika lokomotīvēm]] un citam [[ritošais sastāvs|ritošajam sastāvam]] bija nepieciešama regulāra pārbaude, apkope un remonts, tādēļ pie dzelzceļiem tika veidoti [[lokomotīvju depo|depo]] un darbnīcas. Šīs darbnīcas no apkopes vietām pakāpeniski pārtapa par lieliem rūpniecības kompleksiem, kuros izgatavoja rezerves daļas, remontēja ritošo sastāvu un dažkārt būvēja arī lokomotīves.&lt;ref name=&quot;teara-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://teara.govt.nz/en/railways/page-10 |title=Railways: Workshops |work=Te Ara — The Encyclopedia of New Zealand |publisher=Ministry for Culture and Heritage |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Lokomotīvju [[ritenis|riteņu]], [[ass (mehānika)|asu]], [[bremzes|bremžu]], [[tvaika katls|tvaika katlu]], cauruļvadu un citu mezglu pārbaude un remonts kļuva par atsevišķām darba jomām, kurās darbojās mehāniķi, mašīnstrādnieki, katlu meistari un citi kvalificēti strādnieki.&lt;ref name=&quot;smithsonian-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/lives-railroad |title=Lives on the Railroad |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Priscilla (steamship) engine room.JPG|thumbnail|upright=1.0|Amerikāņu pasažieru tvaikoņa ''Priscilla'' mašīntelpa 1896. gadā. Tvaika piedziņas ieviešana kuģniecībā radīja pieprasījumu pēc kuģu mehāniķiem un citiem speciālistiem, kas pārzināja tvaika mašīnas, katlus un palīgmehānismus]]
Līdzīgas pārmaiņas notika [[kuģniecība|kuģniecībā]]. 19. gadsimtā līdzās [[burinieks|buru kuģiem]] arvien plašāk izmantoja [[tvaikonis|tvaikoņus]], kuru ekspluatācijai bija nepieciešami speciālisti, kas pārzināja tvaika mašīnas, [[tvaika katls|katlus]], sūkņus un kuģu piedziņas mehānismus. Tvaika piedziņas ieviešana uz kuģiem radīja jaunu nozīmīgu tehnisko amatu grupu, bet 19. gadsimta otrajā pusē vairākās valstīs tika ieviesta arī kuģu mehāniķu un inženieru profesionālā kvalifikācija un licencēšana.&lt;ref name=&quot;cambridge-kugu-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/maritime-labour/british-merchant-marine-engineer-licensing-18651925/C621857A337D2143DEC6E200D8108445 |title=British Merchant Marine Engineer Licensing, 1865–1925 |work=Maritime Labour |publisher=Cambridge University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Kuģu enerģētiskajām iekārtām kļūstot sarežģītākām un tajās ieviešot [[tvaika turbīna|tvaika turbīnas]] un [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinējus]], turpināja veidoties jaunas kuģu mehāniķu un inženiertehniskās specializācijas.&lt;ref name=&quot;wiley-kugniecibas-attistiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/9781118476406.emoe001 |title=Historical Development of the Marine Industry |last=Jones |first=Barbara E. |work=Encyclopedia of Maritime and Offshore Engineering |publisher=Wiley |date=2017-04-20 |doi=10.1002/9781118476406.emoe001 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jaunu mehāniķu specializācijas jomu radīja [[automobilis|automobiļu]] izplatība. Agrīnajiem automobiļiem bija nepieciešama bieža [[tehniskā apkope]] un remonts, un pirmās automobiļu remontdarbnīcas bieži izveidoja [[kalējs|kalēji]], [[velosipēds|velosipēdu]] mehāniķi, metālapstrādes meistari un citu tehnisko amatu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/americans-adopt-auto/building-fixing-cars |title=Building and Fixing Cars |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Pieaugot automobiļu skaitam, izveidojās specializētas [[autoserviss|remontdarbnīcas]] un [[automehāniķis|automehāniķa]] profesija. [[Masveida ražošana|Masveida automobiļu ražošana]] 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs palielināja pieprasījumu pēc standartizētas tehniskās apkopes, profesionāliem remontpakalpojumiem un [[rezerves daļa|rezerves daļu]] nomaiņas.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;/&gt;

20. gadsimtā mehāniķu specializācija turpināja paplašināties. Līdztekus rūpniecisko iekārtu un autotransporta mehāniķiem nostiprinājās lauksaimniecības tehnikas, aviācijas, dzelzceļa, kuģu, celtniecības un ceļu būves tehnikas un citas specializācijas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; [[Elektriskā piedziņa|Elektrisko piedziņu]], [[hidraulika|hidraulikas]], [[pneimatika|pneimatikas]] un [[automatizācija]]s izplatība nozīmēja, ka mehāniķim arvien biežāk vajadzēja pārzināt ne tikai mehāniskas detaļas un mezglus, bet arī elektriskās un vadības sistēmas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; No 20. gadsimta otrās puses šīs pārmaiņas paātrināja [[elektronika]]s, [[mikroprocesors|mikroprocesoru]], [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamo vadības ierīču]] un datorizētās [[diagnostika]]s ieviešana. Termins [[mehatronika]] tika radīts Japānā 1969. gadā, sākotnēji apzīmējot mehānisku ierīču un elektroniskas vadības apvienošanu.&lt;ref name=&quot;yaskawa-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.yaskawa-global.com/milestones/1960s |title=Mechatronics Age: The Birth of an Innovative Concept |publisher=Yaskawa Electric Corporation |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Vēlāk mehatronikas jēdziens tika paplašināts, ietverot mehānisko sistēmu, elektronikas, [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] un datoru integrāciju.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.asme.org/topics-resources/content/mechatronics-and-the-role-of-engineers |title=Mechatronics and the Role of Engineers |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=2011-08-12 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu automobiļos, rūpnieciskajās iekārtās un citās mašīnās mehāniskie mezgli darbojas kopā ar [[sensors|sensoriem]], elektroniskiem vadības blokiem un [[programmatūra|programmatūru]]. Tādēļ daudzās specializācijās mehāniķa darbs vairs neaprobežojas ar mehānisku sistēmu remontu, bet ietver arī mehatronisku sistēmu diagnostiku, tehnisko apkopi un remontu.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;

== Darba pienākumi ==
[[Attēls:Young mechanic with laptop doing car diagnostic at automobile repair shop close.jpg|thumbnail|upright=1.0|Automehāniķis izmanto [[klēpjdators|klēpjdatoru]] automobiļa diagnostikai. Datorizētas diagnostikas sistēmas palīdz noteikt transportlīdzekļa elektronisko vadības sistēmu darbības traucējumus]]
Mehāniķa darba pienākumi ir atkarīgi no nozares, [[iekārta|iekārtu]] veida un konkrētās specializācijas, taču parasti tie ietver [[mašīna|mašīnu]] un iekārtu pārbaudi, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]], regulēšanu un [[remonts|remontu]]. Darba mērķis ir uzturēt iekārtas darba kārtībā, savlaicīgi konstatēt bojājumus un atjaunot to darbspēju pēc tehniskiem traucējumiem.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Viens no pirmajiem darba posmiem ir iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaude. Mehāniķis vizuāli apskata [[detaļa|detaļas]] un [[mehānisms|mehānismus]], novēro iekārtas darbību un vajadzības gadījumā izmanto [[mērinstruments|mērinstrumentus]], testēšanas aprīkojumu vai diagnostikas ierīces. Tiek meklētas nodiluma, [[deformācija|deformācijas]], noplūdes, neparastas [[vibrācija]]s, [[troksnis|trokšņa]], pārkaršanas vai citas pazīmes, kas var liecināt par bojājumu vai nepareizu darbību.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Konstatējot darbības traucējumu, mehāniķis veic diagnostiku, lai noteiktu tā cēloni. Diagnostikā var izmantot iekārtas darbības novērošanu, testēšanu, [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]], ražotāja norādījumus, mērījumu rezultātus un datorizētas diagnostikas sistēmas. Mūsdienu iekārtās kļūmju noteikšana arvien biežāk ietver ne tikai mehānisku mezglu, bet arī elektrisko, [[elektronika|elektronisko]], [[hidraulika|hidraulisko]], [[pneimatika|pneimatisko]] un [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] pārbaudi.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/sasmacrez/me.shtml |title=Sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienības metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozarē |publisher=Valsts izglītības satura centrs |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Ja remontam nepieciešams piekļūt bojātajam mezglam, mehāniķis veic iekārtas vai tās daļu [[demontāža|demontāžu]]. Atsevišķās detaļas tiek pārbaudītas, lai noteiktu lūzumus, deformācijas, pārmērīgu nodilumu vai citus [[defekts|defektus]]. Nolietotas vai neatjaunojami bojātas detaļas tiek nomainītas, bet remontējamas detaļas pēc nepieciešamības atjauno, mehāniski apstrādā vai pielāgo. Pēc remonta iekārtas mezgli tiek atkārtoti [[montāža|samontēti]].&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Svarīga mehāniķa darba daļa ir arī mehānismu regulēšana un iestatīšana. Tā var ietvert detaļu savstarpējā novietojuma, [[piedziņa|piedziņas]] elementu spriegojuma, [[spiediens|spiediena]], kustības brīvgājiena, [[eļļošana]]s vai citu tehnisko parametru pielāgošanu ražotāja noteiktajām prasībām. Dažās specializācijās nepieciešama arī [[sensors|sensoru]], vadības ierīču vai datorizētu sistēmu [[kalibrēšana]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tehnisko apkopi veic gan pēc noteikta grafika, gan atkarībā no iekārtas tehniskā stāvokļa. Tā var ietvert tīrīšanu, eļļošanu, stiprinājumu un savienojumu pārbaudi, [[filtrs|filtru]], [[blīvējums|blīvējumu]] un citu dilstošo detaļu nomaiņu, kā arī dažādu sistēmu darbības pārbaudi. Regulāras apkopes mērķis ir samazināt bojājumu iespējamību un pagarināt iekārtas [[ekspluatācija|ekspluatācijas]] laiku.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Pēc remonta vai regulēšanas mehāniķis parasti veic iekārtas izmēģināšanu. Iekārta tiek iedarbināta vai pārbaudīta darba režīmā, lai pārliecinātos, ka remonts ir novērsis sākotnējo bojājumu, visas sistēmas darbojas paredzētajā režīmā un nav radušies jauni traucējumi. Vajadzības gadījumā tiek veikti papildu mērījumi un regulēšana.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Daļa mehāniķa darba ir arī veikto remontu un tehniskās apkopes dokumentēšana. Darba uzskaitē var norādīt konstatētos bojājumus, veiktos remontdarbus, nomainītās detaļas, izmantotos materiālus, pārbaudes rezultātus un nākamās apkopes termiņu. Šāda dokumentācija palīdz sekot iekārtas tehniskajai vēsturei, plānot turpmāko apkopi un analizēt atkārtotu bojājumu cēloņus.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi mehāniķa darbs parasti aptver visu iekārtas uzturēšanas ciklu — no tehniskā stāvokļa pārbaudes un bojājuma noteikšanas līdz remontam, regulēšanai, izmēģināšanai un veikto darbu uzskaitei.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

== Mehāniķu specializācijas ==
[[Attēls:Crawler-transporter 2 undergoes diesel engine maintenance (KSC-20190326-PH KLS01 0033).jpg|thumbnail|upright=0.8|NASA smagā transportlīdzekļa ''Crawler-transporter 2'' dīzeļdzinēja tehniskā apkope [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]] (2019). Dīzeļdzinēju mehāniķi apkopj un remontē dzinējus, degvielas padeves un eļļošanas sistēmas]]
Mehāniķa profesijai ir daudz specializāciju, kas atšķiras pēc apkalpojamajām [[mašīna|mašīnām]], [[iekārta|iekārtām]] un [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļiem]], kā arī nepieciešamajām tehniskajām zināšanām. Atsevišķās jomās mehāniķa darbs galvenokārt saistīts ar mehāniskajiem mezgliem, savukārt citās būtiska nozīme ir arī [[hidraulika|hidraulikai]], [[pneimatika]]i, [[elektrotehnika]]i, [[elektronika]]i un datorizētām [[vadības sistēma|vadības sistēmām]]. Profesiju nosaukumi un to robežas dažādās valstīs un profesionālajās klasifikācijās var atšķirties.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Pie izplatītākajām mehāniķu specializācijām pieder:

* Rūpniecisko iekārtu mehāniķis — uzstāda, pārbauda, apkopj un remontē [[rūpnīca|rūpnīcās]] un citos ražošanas uzņēmumos izmantotas mašīnas un iekārtas, piemēram, [[piedziņa]]s, [[sūknis|sūkņus]], [[konveijers|konveijerus]], [[transmisija|transmisijas]] un [[ražošanas līnija|ražošanas līniju]] mehānismus. Darbā bieži nepieciešamas arī zināšanas par hidrauliskajām, pneimatiskajām un [[automatizācija|automatizētajām]] sistēmām.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;
* Transportlīdzekļu mehāniķis — plašā nozīmē nodarbojas ar dažādu mehānisko transportlīdzekļu [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]]. Atkarībā no specializācijas tie var būt [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]], [[autobuss|autobusi]], [[motocikls|motocikli]] vai citi transportlīdzekļi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;
* [[Automehāniķis]] — specializējas [[automobilis|automobiļu]] tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās automehāniķa darbs ietver [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]], transmisijas, [[bremzes|bremžu]] un [[balstiekārta|balstiekārtas]] sistēmu pārbaudi, kā arī elektrisko un elektronisko vadības sistēmu diagnostiku.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;
* Dīzeļdzinēju mehāniķis — specializējas [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]], to [[degvielas padeves sistēma|degvielas padeves sistēmu]] un ar tiem saistīto iekārtu diagnostikā, apkopē un remontā. Šādi dzinēji tiek izmantoti kravas transportlīdzekļos, lauksaimniecības un celtniecības tehnikā, [[kuģis|kuģos]], [[elektroģenerators|ģeneratoros]] un citās iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/diesel-service-technicians-and-mechanics.htm |title=Diesel Service Technicians and Mechanics |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis — apkalpo un remontē [[traktors|traktorus]], [[kombains|kombainus]], [[sējmašīna|sējmašīnas]], [[pļaujmašīna|pļaujmašīnas]] un citas [[lauksaimniecības tehnika]]s iekārtas. Mūsdienu lauksaimniecības tehnikā arvien lielāka nozīme ir hidraulikai, elektroniskajām vadības sistēmām, [[sensors|sensoriem]] un [[globālā navigācijas satelītu sistēma|satelītu navigācijas iekārtām]].&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/heavy-vehicle-and-mobile-equipment-service-technicians.htm |title=Heavy Vehicle and Mobile Equipment Service Technicians |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;euspa-lauksaimnieciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.euspa.europa.eu/industry-sectors/agriculture |title=Agriculture |publisher=Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Celtniecības tehnikas mehāniķis — nodarbojas ar [[ekskavators|ekskavatoru]], [[buldozers|buldozeru]], [[iekrāvējs|iekrāvēju]], [[celtnis|celtņu]] un citas smagās [[celtniecības tehnika]]s apkopi un remontu. Šajā specializācijā īpaši nozīmīgas ir zināšanas par dīzeļdzinējiem, hidrauliskajām piedziņām, transmisijām un elektriskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* [[Gaisa kuģa mehāniķis]] — veic [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]], to dzinēju, konstrukciju un mehānisko sistēmu pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu. Gaisa kuģu tehniskās apkopes darbi ir cieši saistīti ar drošības prasībām, ražotāja [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]] un profesionālās darbības reglamentāciju.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visc.gov.lv/lv/media/22860/download?attachment= |title=Gaisa kuģa mehāniķa profesionālās kvalifikācijas prasības |publisher=Valsts izglītības satura centrs |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Kuģa mehāniķis — uzrauga, apkopj un remontē kuģa galvenos un palīgdzinējus, [[sūknis|sūkņus]], [[tvaika katls|katlus]], [[kompresors|kompresorus]], cauruļvadu sistēmas un citas [[mašīntelpa]]s iekārtas. Lielos kuģos šie darbi ir daļa no plašākas kuģa mašīntelpas tehniskās apkalpes darbības.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/node/3426 |title=Kuģa mehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Dzelzceļa ritošā sastāva mehāniķis — pārbauda, apkopj un remontē [[lokomotīve]]s, [[motorvagons|motorvagonus]], pasažieru un kravas [[dzelzceļa vagons|vagonus]] un to mehāniskos mezglus. Darba pienākumi var ietvert [[riteņpāris|riteņpāru]], bremžu, [[sakabe|sakabes]], balstiekārtas, piedziņas un citu sistēmu pārbaudi un remontu.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* Apkures, ventilācijas un dzesēšanas iekārtu mehāniķis — uzstāda, apkopj, diagnosticē un remontē [[apkure]]s, [[ventilācija]]s, [[gaisa kondicionēšana]]s, [[aukstumiekārta|aukstumiekārtu]] un [[siltumsūknis|siltumsūkņu]] sistēmas. Darbā apvienojas mehānikas, elektrotehnikas, [[automātika]]s, [[siltumtehnika]]s un [[aukstumtehnika]]s zināšanas.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-aukstumiekartu-tehnikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/aukstumiekartu-sistemu-tehnikis |title=Aukstumiekārtu sistēmu tehniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2024-07-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

Šīs specializācijas ne vienmēr veido savstarpēji nodalītas profesijas. Piemēram, dīzeļdzinēju mehāniķis var strādāt gan [[autotransports|autotransporta]], gan [[lauksaimniecība]]s, [[būvniecība]]s vai [[kuģniecība]]s nozarē, savukārt rūpniecisko iekārtu mehāniķis var specializēties konkrēta veida ražošanas iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt; Līdz ar [[mehatronika]]s attīstību robežas starp mehāniķa, elektrotehnikas un elektronikas specializācijām daudzās nozarēs kļūst mazāk izteiktas.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt; [[Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija|Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā]] ISCO‑08 mašīnu mehāniķi un remontētāji ir apvienoti vairākās atsevišķās profesiju grupās. Tajās ietilpst transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji, gaisa kuģu dzinēju mehāniķi un remontētāji, kā arī lauksaimniecības un rūpniecisko iekārtu mehāniķi un remontētāji. Savukārt dažas radniecīgas specializācijas, piemēram, aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas sistēmu mehāniķi, klasificētas citās profesionālajās grupās. Tādēļ jēdziens „mehāniķis” praksē aptver vairākas savstarpēji radniecīgas, bet profesionālajās klasifikācijās ne vienmēr vienādi grupētas specializācijas.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehniskās profesijas]]
[[Kategorija:Mašīnbūve]]</text>
      <sha1>qu7fvzd72ee75ki2oy3shev0kwpnrxy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540609</id>
      <parentid>4540607</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:25:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Tehniskās profesijas]]; pievienoju [[Kategorija:Inženiertehniskās profesijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4540609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36542" sha1="49259y7r06pse5hp7xevrjaaavmcgs0" xml:space="preserve">{{cita nozīme|profesiju|kinofilmu|Mehāniķis (filma)}}
{{Infobox
| above       = Mehāniķis
| subheader   = 
| image       = [[Attēls:Mechanic repairing car engine.jpg|280px]]
| caption     = [[Automehāniķis]] veic automobiļa [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]] remontu. Mehāniķa pienākumos ietilpst bojājumu noteikšana, detaļu nomaiņa, iekārtu regulēšana un tehniskā apkope
| abovestyle  = background-color:#cef2e0
| headerstyle = background-color:#cef2e0

| header1     = Pamatinformācija
| label2      = Profesijas veids
| data2       = tehniskā profesija
| label3      = Darbības joma
| data3       = [[tehniskā apkope]], [[diagnostika]] un [[remonts]]
| label4      = Darba objekti
| data4       = [[mašīna]]s, [[mehānisms|mehānismi]], [[dzinējs|dzinēji]] un citas tehniskās iekārtas

| header5     = Darba raksturojums
| label6      = Galvenie uzdevumi
| data6       = {{ubl|iekārtu uzstādīšana un regulēšana;|tehniskā stāvokļa pārbaude;|darbības traucējumu diagnostika;|tehniskā apkope;|bojātu un nolietotu detaļu remonts vai nomaiņa;|iekārtu pārbaude pēc remonta}}
| label7      = Darba vietas
| data7       = {{ubl|remontdarbnīcas un servisi;|rūpniecības uzņēmumi;|transporta, lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmumi}}
| label8      = Darbarīki
| data8       = rokas un elektriskie instrumenti, mērinstrumenti, diagnostikas un remonta iekārtas
| label9      = Nepieciešamās zināšanas
| data9       = [[mehānika]], mašīnu un mehānismu uzbūve, tehniskā diagnostika, materiāli un darba drošība

| header10    = Specializācijas un klasifikācija
| label11     = Specializācijas
| data11      = {{ubl|automobiļu mehāniķis;|lidaparātu mehāniķis;|lauksaimniecības tehnikas mehāniķis;|rūpniecisko iekārtu mehāniķis;|velosipēdu mehāniķis}}
| label12     = ISCO-08
| data12      = galvenokārt 723 — mašīnu mehāniķi un remontētāji
| label13     = ISCO-08 apakšgrupas
| data13      = {{ubl|7231 — mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji|7232 — lidaparātu dzinēju mehāniķi un remontētāji|7233 — lauksaimniecības un rūpniecības iekārtu mehāniķi un remontētāji|7234 — velosipēdu un līdzīgu transportlīdzekļu remontētāji}}

| header14    = Saistītie jēdzieni
| label15     = Nejaukt ar
| data15      = [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]]
| label16     = Saistītās profesijas
| data16      = [[tehniķis]], [[montieris]], [[atslēdznieks]], [[elektromehāniķis]]
}}

'''Mehāniķis''' ir kvalificēts [[strādnieks|tehniskais darbinieks]], kura darbs saistīts ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un dažādu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, regulēšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[tehniskā diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is |title=mehāniķis |work=Tēzaurs.lv |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://webapps.ilo.org/ilostat-files/ISCO/newdocs-08-2021/ISCO-08/ISCO-08%20EN%20Vol%201.pdf |title=International Standard Classification of Occupations: ISCO-08. Volume I: Structure, Group Definitions and Correspondence Tables |publisher=International Labour Office |location=Geneva |year=2012 |pages=289–291 |language=en |format=PDF |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķi pārbauda iekārtu tehnisko stāvokli, nosaka [[bojājums|bojājumu]] cēloņus, nomaina vai remontē nolietotas [[detaļa]]s, regulē iekārtas un pēc remonta pārbauda to darbību, lai nodrošinātu iekārtu drošu un nepārtrauktu ekspluatāciju.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Mehāniķi strādā daudzās [[saimniecība|tautsaimniecības]] nozarēs, tostarp [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[enerģētika|enerģētikā]] un tehnisko pakalpojumu jomā. Profesijai ir daudzas specializācijas, piemēram, [[automehāniķis|automobiļu]], [[lidaparāts|lidaparātu]] dzinēju, rūpniecisko iekārtu, [[lauksaimniecības tehnika]]s un citu mašīnu mehāniķi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/automehanikis |title=Automehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-12-10 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Attīstoties [[mehatronika]]i, [[automatizācija]]i un [[datorvadība]]i, mehāniķa darbā arvien lielāka nozīme ir arī [[elektrība|elektriskajām]], [[elektronika|elektroniskajām]] un [[datorsistēma|datorizētajām sistēmām]].&lt;ref name=&quot;mechatronics-dictionary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/computers-and-electrical-engineering/computers-and-computing/mechatronics |title=Mechatronics |author=Daintith, John |work=A Dictionary of Computing |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-23 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdzās tradicionālajām [[mehānika]]s zināšanām bieži nepieciešamas prasmes darbā ar [[sensors|sensoriem]], elektriskajām shēmām, [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamiem loģiskajiem kontrolleriem]], [[vadības sistēma|vadības ierīcēm]], [[mērinstruments|mērinstrumentiem]], datorprogrammām un diagnostikas aprīkojumu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehatronikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://profesijupasaule.lv/mehatronikis |title=Mehatroniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Jēdziens ‘mehāniķis’ latviešu valodā tiek lietots vairākās savstarpēji saistītās nozīmēs. Tehnisko profesiju kontekstā ar mehāniķi parasti saprot kvalificētu tehnisko darbinieku, kas nodarbojas ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un citu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://esco.ec.europa.eu/lv/classification/occupation?uri=http%3A%2F%2Fdata.europa.eu%2Fesco%2Foccupation%2F269c47e7-9017-4aa6-bce8-49e89a696a64 |title=Rūpniecisko iekārtu mehāniķis |work=Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija |publisher=Eiropas Komisija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa konkrētie pienākumi ir atkarīgi no nozares un apkalpojamās [[tehnika]]s. Sastopami, piemēram, kuģu, aviācijas, metālapstrādes iekārtu un lauksaimniecības tehnikas mehāniķi.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is:1 |title=mehāniķis |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Latviešu skaidrojošajās vārdnīcās vārdam ir arī plašāka nozīme. Par mehāniķi sauc [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]], kā arī speciālistu, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt; Zinātniskā kontekstā ar mehāniķi var saprast speciālistu, kurš profesionāli darbojas [[mehānika|mehānikā]] — [[fizika]]s nozarē un tās lietojumos [[inženierija|inženierzinātnēs]], pētot ķermeņu miera stāvokli, [[mehāniskā kustība|kustību]], [[spēks|spēku]] iedarbību un ķermeņu mijiedarbību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-klasiska-mehanika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3053-klasisk%C4%81-meh%C4%81nika |title=Klasiskā mehānika |last=Grīnberga |first=Līga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2023-10-05 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā nozīmē termins raksturo nozares speciālistu, nevis obligāti iekārtu apkopes un remonta veicēju.

Praktiskās tehniskās profesijas nozīmē mehāniķis jānošķir no [[mehānikas inženieris|mehānikas inženiera]]. Mehānikas inženieri galvenokārt nodarbojas ar mehānisku ierīču, mašīnu un sistēmu [[projektēšana|projektēšanu]], [[inženiertehniskie aprēķini|inženiertehniskajiem aprēķiniem]], izstrādi, [[pētniecība|pētniecību]], ražošanas un tehnisko procesu pārraudzību un pilnveidošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehanikas-inzenieris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/mehanikas-inzenieris |title=Mehānikas inženieris |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-05-31 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa praktiskais darbs savukārt parasti ir vairāk saistīts ar jau esošu iekārtu uzstādīšanu, pārbaudi, regulēšanu, tehnisko apkopi, bojājumu noteikšanu un remontu.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tomēr Latvijas [[Profesiju klasifikators|Profesiju klasifikatorā]] mehānikas inženieru profesiju grupā ir iekļauts arī profesijas nosaukums “mehāniķis (inženieris)”, tādēļ konkrētos amatu nosaukumos vārda nozīme nosakāma pēc nepieciešamās kvalifikācijas un veicamajiem darba pienākumiem.&lt;ref name=&quot;profesiju-klasifikators-mehanikas-inzenieri&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/291004#p124 |title=Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām |work=Likumi.lv |publisher=VSIA “Latvijas Vēstnesis” |date=2017-05-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; No vispārīgā mehāniķa jēdziena jānošķir arī [[automehāniķis]]. Automehāniķis ir mehāniķis, kura profesionālā darbība specializēta [[automobilis|automobiļu]] diagnostikā, tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās šis darbs ietver ne tikai automobiļa mehānismu pārbaudi un remontu, bet arī [[automobiļa elektroiekārta|elektroiekārtu]] pārbaudi un datorizētu diagnostikas iekārtu un programmu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Mehāniķa profesija kopumā ir plašāka un var būt saistīta ar [[rūpniecība|rūpnieciskajām]] iekārtām, [[lauksaimniecības tehnika|lauksaimniecības tehniku]], [[aviācija|aviācijas]] tehniku, [[dzelzceļa transports|dzelzceļa transportu]], [[kuģis|kuģu]] mehānismiem un citām mašīnām un tehniskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi termins ‘mehāniķis’ atkarībā no konteksta var apzīmēt gan praktisku tehnisko profesiju, gan mehānikas speciālistu, savukārt tādi profesiju nosaukumi kā ‘mehānikas inženieris’ un ‘automehāniķis’ norāda uz atšķirīgām vai konkrētāk specializētām profesionālās darbības jomām.

== Profesijas vēsture ==
[[Attēls:Cut-away view of water-powered mill showing horizontal wheel with paddles, cog and shafts, and housing LCCN2006680147.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Ar ūdens spēku darbināmu dzirnavu mehānisms [[Agostīno Ramelli]] 1588. gada gravīrā. Zobratu, vārpstu un citu spēka pārvades mezglu izgatavošana, uzstādīšana un remonts bija nozīmīga agrīno mehānisko amatu sastāvdaļa]]
Mehāniķa profesijas vēsturiskās saknes saistītas ar senām [[amatniecība]]s tradīcijām, kuru ietvaros meistari izgatavoja, uzstādīja un laboja [[darbarīks|darbarīkus]], [[dzirnavas|dzirnavu]] mehānismus, [[sūknis|sūkņus]], [[spēka pārvads|spēka pārvadus]] un citas mehāniskas ierīces. Pirms [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] šādi darbi nebija vienas skaidri nodalītas profesijas pārziņā. Atkarībā no iekārtas un vietējām amatniecības tradīcijām tos veica, piemēram, dzirnavu meistari, [[kalējs|kalēji]], [[galdnieks|galdnieki]], [[pulksteņmeistars|pulksteņmeistari]] un zinātnisko instrumentu izgatavotāji.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://historicengland.org.uk/images-books/publications/sustaining-englands-industrial-heritage/sustaining-englands-ind-heritage/ |title=Sustaining England’s Industrial Heritage: A Future for Preserved Industrial Sites in England |last=Cossons |first=Neil |publisher=English Heritage |pages=40–41 |format=PDF |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cambridge-praktiska-matematika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/connecting-the-scientific-and-industrial-revolutions-the-role-of-practical-mathematics/ACC9F9FB643DC83CDE904D987A05058B |title=Connecting the Scientific and Industrial Revolutions: The Role of Practical Mathematics |last=Kelly |first=Morgan |last2=Ó Gráda |first2=Cormac |work=The Journal of Economic History |publisher=Cambridge University Press |date=2022-07-06 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Īpaša nozīme mehāniķa profesijas attīstībā bija dzirnavu meistariem. Viņi būvēja, remontēja un uzturēja [[vējdzirnavas|vējdzirnavu]], [[ūdensdzirnavas|ūdensdzirnavu]] un citu ar mehānisku piedziņu darbinātu iekārtu sistēmas. Šis amats apvienoja [[galdniecība]]s, [[metālapstrāde]]s un praktiskās mehānikas prasmes.&lt;ref name=&quot;mills-archive-dzirnavu-meistari&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://millsarchive.org/exhibition/millwrighting/ |title=The Craft of Millwrighting |publisher=The Mills Archive Trust |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā dzirnavu meistari izgatavoja [[zobrats|zobratus]], [[vārpsta|vārpstas]] un spēka pārvades mehānismus, kā arī uzstādīja un pielāgoja iekārtas konkrētām ražošanas vajadzībām. Rūpnieciskās revolūcijas sākumā viņu prasmes tika izmantotas arī jauno fabriku un [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecības]] iekārtu būvē, bet daļa darba funkciju vēlāk pārgāja pie specializētiem rūpniecības strādniekiem un [[mehānikas inženieris|mehānikas inženieriem]].&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt;

18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā [[tvaika dzinējs|tvaika mašīnu]] un citu mehānisko iekārtu izplatība būtiski palielināja pieprasījumu pēc cilvēkiem, kuri prata tās uzstādīt, regulēt, uzturēt un remontēt. Rūpnieciskā revolūcija sākās Lielbritānijā 18. gadsimta otrajā pusē, un tvaika dzinēju ieviešana veicināja jaunu fabriku un rūpniecības uzņēmumu attīstību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-industriala-arhitektura&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3724-industri%C4%81l%C4%81-arhitekt%C5%ABra |title=Industriālā arhitektūra |last=Karlštrēma |first=Inga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcās arvien plašāk izmantoja transmisijas vārpstas, sūkņus, [[darbmašīna|darbmašīnas]] un tvaika piedziņu, kuru izbūvei un uzturēšanai bija vajadzīgi kvalificēti tehniskie darbinieki.&lt;ref name=&quot;ehnet-industrializacija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eh.net/encyclopedia/the-roots-of-american-industrialization-1790-1860/ |title=The Roots of American Industrialization, 1790–1860 |last=Meyer |first=David R. |work=EH.Net Encyclopedia |publisher=Economic History Association |date=2008-03-16 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā vidē pakāpeniski izveidojās rūpnīcu mehāniķa un citas radniecīgas tehniskās profesijas. Atšķirīgās valstīs un rūpniecības nozarēs šādi speciālisti tika saukti par mehāniķiem, [[mašīnatslēdznieks|mašīnatslēdzniekiem]], [[montieris|montieriem]], dzirnavu meistariem un citos nosaukumos, tādēļ mūsdienu mehāniķa profesijas vēsture nav saistāma ar vienu vēsturisku amata nosaukumu.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt; 19. gadsimtā mehāniķu specializāciju ievērojami veicināja [[dzelzceļš|dzelzceļu]] attīstība. [[Tvaika lokomotīve|Tvaika lokomotīvēm]] un citam [[ritošais sastāvs|ritošajam sastāvam]] bija nepieciešama regulāra pārbaude, apkope un remonts, tādēļ pie dzelzceļiem tika veidoti [[lokomotīvju depo|depo]] un darbnīcas. Šīs darbnīcas no apkopes vietām pakāpeniski pārtapa par lieliem rūpniecības kompleksiem, kuros izgatavoja rezerves daļas, remontēja ritošo sastāvu un dažkārt būvēja arī lokomotīves.&lt;ref name=&quot;teara-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://teara.govt.nz/en/railways/page-10 |title=Railways: Workshops |work=Te Ara — The Encyclopedia of New Zealand |publisher=Ministry for Culture and Heritage |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Lokomotīvju [[ritenis|riteņu]], [[ass (mehānika)|asu]], [[bremzes|bremžu]], [[tvaika katls|tvaika katlu]], cauruļvadu un citu mezglu pārbaude un remonts kļuva par atsevišķām darba jomām, kurās darbojās mehāniķi, mašīnstrādnieki, katlu meistari un citi kvalificēti strādnieki.&lt;ref name=&quot;smithsonian-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/lives-railroad |title=Lives on the Railroad |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Priscilla (steamship) engine room.JPG|thumbnail|upright=1.0|Amerikāņu pasažieru tvaikoņa ''Priscilla'' mašīntelpa 1896. gadā. Tvaika piedziņas ieviešana kuģniecībā radīja pieprasījumu pēc kuģu mehāniķiem un citiem speciālistiem, kas pārzināja tvaika mašīnas, katlus un palīgmehānismus]]
Līdzīgas pārmaiņas notika [[kuģniecība|kuģniecībā]]. 19. gadsimtā līdzās [[burinieks|buru kuģiem]] arvien plašāk izmantoja [[tvaikonis|tvaikoņus]], kuru ekspluatācijai bija nepieciešami speciālisti, kas pārzināja tvaika mašīnas, [[tvaika katls|katlus]], sūkņus un kuģu piedziņas mehānismus. Tvaika piedziņas ieviešana uz kuģiem radīja jaunu nozīmīgu tehnisko amatu grupu, bet 19. gadsimta otrajā pusē vairākās valstīs tika ieviesta arī kuģu mehāniķu un inženieru profesionālā kvalifikācija un licencēšana.&lt;ref name=&quot;cambridge-kugu-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/maritime-labour/british-merchant-marine-engineer-licensing-18651925/C621857A337D2143DEC6E200D8108445 |title=British Merchant Marine Engineer Licensing, 1865–1925 |work=Maritime Labour |publisher=Cambridge University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Kuģu enerģētiskajām iekārtām kļūstot sarežģītākām un tajās ieviešot [[tvaika turbīna|tvaika turbīnas]] un [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinējus]], turpināja veidoties jaunas kuģu mehāniķu un inženiertehniskās specializācijas.&lt;ref name=&quot;wiley-kugniecibas-attistiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/9781118476406.emoe001 |title=Historical Development of the Marine Industry |last=Jones |first=Barbara E. |work=Encyclopedia of Maritime and Offshore Engineering |publisher=Wiley |date=2017-04-20 |doi=10.1002/9781118476406.emoe001 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jaunu mehāniķu specializācijas jomu radīja [[automobilis|automobiļu]] izplatība. Agrīnajiem automobiļiem bija nepieciešama bieža [[tehniskā apkope]] un remonts, un pirmās automobiļu remontdarbnīcas bieži izveidoja [[kalējs|kalēji]], [[velosipēds|velosipēdu]] mehāniķi, metālapstrādes meistari un citu tehnisko amatu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/americans-adopt-auto/building-fixing-cars |title=Building and Fixing Cars |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Pieaugot automobiļu skaitam, izveidojās specializētas [[autoserviss|remontdarbnīcas]] un [[automehāniķis|automehāniķa]] profesija. [[Masveida ražošana|Masveida automobiļu ražošana]] 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs palielināja pieprasījumu pēc standartizētas tehniskās apkopes, profesionāliem remontpakalpojumiem un [[rezerves daļa|rezerves daļu]] nomaiņas.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;/&gt;

20. gadsimtā mehāniķu specializācija turpināja paplašināties. Līdztekus rūpniecisko iekārtu un autotransporta mehāniķiem nostiprinājās lauksaimniecības tehnikas, aviācijas, dzelzceļa, kuģu, celtniecības un ceļu būves tehnikas un citas specializācijas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; [[Elektriskā piedziņa|Elektrisko piedziņu]], [[hidraulika|hidraulikas]], [[pneimatika|pneimatikas]] un [[automatizācija]]s izplatība nozīmēja, ka mehāniķim arvien biežāk vajadzēja pārzināt ne tikai mehāniskas detaļas un mezglus, bet arī elektriskās un vadības sistēmas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; No 20. gadsimta otrās puses šīs pārmaiņas paātrināja [[elektronika]]s, [[mikroprocesors|mikroprocesoru]], [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamo vadības ierīču]] un datorizētās [[diagnostika]]s ieviešana. Termins [[mehatronika]] tika radīts Japānā 1969. gadā, sākotnēji apzīmējot mehānisku ierīču un elektroniskas vadības apvienošanu.&lt;ref name=&quot;yaskawa-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.yaskawa-global.com/milestones/1960s |title=Mechatronics Age: The Birth of an Innovative Concept |publisher=Yaskawa Electric Corporation |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Vēlāk mehatronikas jēdziens tika paplašināts, ietverot mehānisko sistēmu, elektronikas, [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] un datoru integrāciju.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.asme.org/topics-resources/content/mechatronics-and-the-role-of-engineers |title=Mechatronics and the Role of Engineers |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=2011-08-12 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu automobiļos, rūpnieciskajās iekārtās un citās mašīnās mehāniskie mezgli darbojas kopā ar [[sensors|sensoriem]], elektroniskiem vadības blokiem un [[programmatūra|programmatūru]]. Tādēļ daudzās specializācijās mehāniķa darbs vairs neaprobežojas ar mehānisku sistēmu remontu, bet ietver arī mehatronisku sistēmu diagnostiku, tehnisko apkopi un remontu.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;

== Darba pienākumi ==
[[Attēls:Young mechanic with laptop doing car diagnostic at automobile repair shop close.jpg|thumbnail|upright=1.0|Automehāniķis izmanto [[klēpjdators|klēpjdatoru]] automobiļa diagnostikai. Datorizētas diagnostikas sistēmas palīdz noteikt transportlīdzekļa elektronisko vadības sistēmu darbības traucējumus]]
Mehāniķa darba pienākumi ir atkarīgi no nozares, [[iekārta|iekārtu]] veida un konkrētās specializācijas, taču parasti tie ietver [[mašīna|mašīnu]] un iekārtu pārbaudi, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]], regulēšanu un [[remonts|remontu]]. Darba mērķis ir uzturēt iekārtas darba kārtībā, savlaicīgi konstatēt bojājumus un atjaunot to darbspēju pēc tehniskiem traucējumiem.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Viens no pirmajiem darba posmiem ir iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaude. Mehāniķis vizuāli apskata [[detaļa|detaļas]] un [[mehānisms|mehānismus]], novēro iekārtas darbību un vajadzības gadījumā izmanto [[mērinstruments|mērinstrumentus]], testēšanas aprīkojumu vai diagnostikas ierīces. Tiek meklētas nodiluma, [[deformācija|deformācijas]], noplūdes, neparastas [[vibrācija]]s, [[troksnis|trokšņa]], pārkaršanas vai citas pazīmes, kas var liecināt par bojājumu vai nepareizu darbību.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Konstatējot darbības traucējumu, mehāniķis veic diagnostiku, lai noteiktu tā cēloni. Diagnostikā var izmantot iekārtas darbības novērošanu, testēšanu, [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]], ražotāja norādījumus, mērījumu rezultātus un datorizētas diagnostikas sistēmas. Mūsdienu iekārtās kļūmju noteikšana arvien biežāk ietver ne tikai mehānisku mezglu, bet arī elektrisko, [[elektronika|elektronisko]], [[hidraulika|hidraulisko]], [[pneimatika|pneimatisko]] un [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] pārbaudi.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/sasmacrez/me.shtml |title=Sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienības metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozarē |publisher=Valsts izglītības satura centrs |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Ja remontam nepieciešams piekļūt bojātajam mezglam, mehāniķis veic iekārtas vai tās daļu [[demontāža|demontāžu]]. Atsevišķās detaļas tiek pārbaudītas, lai noteiktu lūzumus, deformācijas, pārmērīgu nodilumu vai citus [[defekts|defektus]]. Nolietotas vai neatjaunojami bojātas detaļas tiek nomainītas, bet remontējamas detaļas pēc nepieciešamības atjauno, mehāniski apstrādā vai pielāgo. Pēc remonta iekārtas mezgli tiek atkārtoti [[montāža|samontēti]].&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Svarīga mehāniķa darba daļa ir arī mehānismu regulēšana un iestatīšana. Tā var ietvert detaļu savstarpējā novietojuma, [[piedziņa|piedziņas]] elementu spriegojuma, [[spiediens|spiediena]], kustības brīvgājiena, [[eļļošana]]s vai citu tehnisko parametru pielāgošanu ražotāja noteiktajām prasībām. Dažās specializācijās nepieciešama arī [[sensors|sensoru]], vadības ierīču vai datorizētu sistēmu [[kalibrēšana]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tehnisko apkopi veic gan pēc noteikta grafika, gan atkarībā no iekārtas tehniskā stāvokļa. Tā var ietvert tīrīšanu, eļļošanu, stiprinājumu un savienojumu pārbaudi, [[filtrs|filtru]], [[blīvējums|blīvējumu]] un citu dilstošo detaļu nomaiņu, kā arī dažādu sistēmu darbības pārbaudi. Regulāras apkopes mērķis ir samazināt bojājumu iespējamību un pagarināt iekārtas [[ekspluatācija|ekspluatācijas]] laiku.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Pēc remonta vai regulēšanas mehāniķis parasti veic iekārtas izmēģināšanu. Iekārta tiek iedarbināta vai pārbaudīta darba režīmā, lai pārliecinātos, ka remonts ir novērsis sākotnējo bojājumu, visas sistēmas darbojas paredzētajā režīmā un nav radušies jauni traucējumi. Vajadzības gadījumā tiek veikti papildu mērījumi un regulēšana.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Daļa mehāniķa darba ir arī veikto remontu un tehniskās apkopes dokumentēšana. Darba uzskaitē var norādīt konstatētos bojājumus, veiktos remontdarbus, nomainītās detaļas, izmantotos materiālus, pārbaudes rezultātus un nākamās apkopes termiņu. Šāda dokumentācija palīdz sekot iekārtas tehniskajai vēsturei, plānot turpmāko apkopi un analizēt atkārtotu bojājumu cēloņus.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi mehāniķa darbs parasti aptver visu iekārtas uzturēšanas ciklu — no tehniskā stāvokļa pārbaudes un bojājuma noteikšanas līdz remontam, regulēšanai, izmēģināšanai un veikto darbu uzskaitei.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

== Mehāniķu specializācijas ==
[[Attēls:Crawler-transporter 2 undergoes diesel engine maintenance (KSC-20190326-PH KLS01 0033).jpg|thumbnail|upright=0.8|NASA smagā transportlīdzekļa ''Crawler-transporter 2'' dīzeļdzinēja tehniskā apkope [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]] (2019). Dīzeļdzinēju mehāniķi apkopj un remontē dzinējus, degvielas padeves un eļļošanas sistēmas]]
Mehāniķa profesijai ir daudz specializāciju, kas atšķiras pēc apkalpojamajām [[mašīna|mašīnām]], [[iekārta|iekārtām]] un [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļiem]], kā arī nepieciešamajām tehniskajām zināšanām. Atsevišķās jomās mehāniķa darbs galvenokārt saistīts ar mehāniskajiem mezgliem, savukārt citās būtiska nozīme ir arī [[hidraulika|hidraulikai]], [[pneimatika]]i, [[elektrotehnika]]i, [[elektronika]]i un datorizētām [[vadības sistēma|vadības sistēmām]]. Profesiju nosaukumi un to robežas dažādās valstīs un profesionālajās klasifikācijās var atšķirties.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Pie izplatītākajām mehāniķu specializācijām pieder:

* Rūpniecisko iekārtu mehāniķis — uzstāda, pārbauda, apkopj un remontē [[rūpnīca|rūpnīcās]] un citos ražošanas uzņēmumos izmantotas mašīnas un iekārtas, piemēram, [[piedziņa]]s, [[sūknis|sūkņus]], [[konveijers|konveijerus]], [[transmisija|transmisijas]] un [[ražošanas līnija|ražošanas līniju]] mehānismus. Darbā bieži nepieciešamas arī zināšanas par hidrauliskajām, pneimatiskajām un [[automatizācija|automatizētajām]] sistēmām.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;
* Transportlīdzekļu mehāniķis — plašā nozīmē nodarbojas ar dažādu mehānisko transportlīdzekļu [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]]. Atkarībā no specializācijas tie var būt [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]], [[autobuss|autobusi]], [[motocikls|motocikli]] vai citi transportlīdzekļi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;
* [[Automehāniķis]] — specializējas [[automobilis|automobiļu]] tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās automehāniķa darbs ietver [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]], transmisijas, [[bremzes|bremžu]] un [[balstiekārta|balstiekārtas]] sistēmu pārbaudi, kā arī elektrisko un elektronisko vadības sistēmu diagnostiku.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;
* Dīzeļdzinēju mehāniķis — specializējas [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]], to [[degvielas padeves sistēma|degvielas padeves sistēmu]] un ar tiem saistīto iekārtu diagnostikā, apkopē un remontā. Šādi dzinēji tiek izmantoti kravas transportlīdzekļos, lauksaimniecības un celtniecības tehnikā, [[kuģis|kuģos]], [[elektroģenerators|ģeneratoros]] un citās iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/diesel-service-technicians-and-mechanics.htm |title=Diesel Service Technicians and Mechanics |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis — apkalpo un remontē [[traktors|traktorus]], [[kombains|kombainus]], [[sējmašīna|sējmašīnas]], [[pļaujmašīna|pļaujmašīnas]] un citas [[lauksaimniecības tehnika]]s iekārtas. Mūsdienu lauksaimniecības tehnikā arvien lielāka nozīme ir hidraulikai, elektroniskajām vadības sistēmām, [[sensors|sensoriem]] un [[globālā navigācijas satelītu sistēma|satelītu navigācijas iekārtām]].&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/heavy-vehicle-and-mobile-equipment-service-technicians.htm |title=Heavy Vehicle and Mobile Equipment Service Technicians |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;euspa-lauksaimnieciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.euspa.europa.eu/industry-sectors/agriculture |title=Agriculture |publisher=Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Celtniecības tehnikas mehāniķis — nodarbojas ar [[ekskavators|ekskavatoru]], [[buldozers|buldozeru]], [[iekrāvējs|iekrāvēju]], [[celtnis|celtņu]] un citas smagās [[celtniecības tehnika]]s apkopi un remontu. Šajā specializācijā īpaši nozīmīgas ir zināšanas par dīzeļdzinējiem, hidrauliskajām piedziņām, transmisijām un elektriskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* [[Gaisa kuģa mehāniķis]] — veic [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]], to dzinēju, konstrukciju un mehānisko sistēmu pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu. Gaisa kuģu tehniskās apkopes darbi ir cieši saistīti ar drošības prasībām, ražotāja [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]] un profesionālās darbības reglamentāciju.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visc.gov.lv/lv/media/22860/download?attachment= |title=Gaisa kuģa mehāniķa profesionālās kvalifikācijas prasības |publisher=Valsts izglītības satura centrs |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Kuģa mehāniķis — uzrauga, apkopj un remontē kuģa galvenos un palīgdzinējus, [[sūknis|sūkņus]], [[tvaika katls|katlus]], [[kompresors|kompresorus]], cauruļvadu sistēmas un citas [[mašīntelpa]]s iekārtas. Lielos kuģos šie darbi ir daļa no plašākas kuģa mašīntelpas tehniskās apkalpes darbības.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/node/3426 |title=Kuģa mehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Dzelzceļa ritošā sastāva mehāniķis — pārbauda, apkopj un remontē [[lokomotīve]]s, [[motorvagons|motorvagonus]], pasažieru un kravas [[dzelzceļa vagons|vagonus]] un to mehāniskos mezglus. Darba pienākumi var ietvert [[riteņpāris|riteņpāru]], bremžu, [[sakabe|sakabes]], balstiekārtas, piedziņas un citu sistēmu pārbaudi un remontu.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* Apkures, ventilācijas un dzesēšanas iekārtu mehāniķis — uzstāda, apkopj, diagnosticē un remontē [[apkure]]s, [[ventilācija]]s, [[gaisa kondicionēšana]]s, [[aukstumiekārta|aukstumiekārtu]] un [[siltumsūknis|siltumsūkņu]] sistēmas. Darbā apvienojas mehānikas, elektrotehnikas, [[automātika]]s, [[siltumtehnika]]s un [[aukstumtehnika]]s zināšanas.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-aukstumiekartu-tehnikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/aukstumiekartu-sistemu-tehnikis |title=Aukstumiekārtu sistēmu tehniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2024-07-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

Šīs specializācijas ne vienmēr veido savstarpēji nodalītas profesijas. Piemēram, dīzeļdzinēju mehāniķis var strādāt gan [[autotransports|autotransporta]], gan [[lauksaimniecība]]s, [[būvniecība]]s vai [[kuģniecība]]s nozarē, savukārt rūpniecisko iekārtu mehāniķis var specializēties konkrēta veida ražošanas iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt; Līdz ar [[mehatronika]]s attīstību robežas starp mehāniķa, elektrotehnikas un elektronikas specializācijām daudzās nozarēs kļūst mazāk izteiktas.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt; [[Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija|Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā]] ISCO‑08 mašīnu mehāniķi un remontētāji ir apvienoti vairākās atsevišķās profesiju grupās. Tajās ietilpst transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji, gaisa kuģu dzinēju mehāniķi un remontētāji, kā arī lauksaimniecības un rūpniecisko iekārtu mehāniķi un remontētāji. Savukārt dažas radniecīgas specializācijas, piemēram, aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas sistēmu mehāniķi, klasificētas citās profesionālajās grupās. Tādēļ jēdziens „mehāniķis” praksē aptver vairākas savstarpēji radniecīgas, bet profesionālajās klasifikācijās ne vienmēr vienādi grupētas specializācijas.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Inženiertehniskās profesijas]]
[[Kategorija:Mašīnbūve]]</text>
      <sha1>49259y7r06pse5hp7xevrjaaavmcgs0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540624</id>
      <parentid>4540609</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4540624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52484" sha1="eda03s31azk7p2x4bst1z4542k57uyy" xml:space="preserve">{{cita nozīme|profesiju|kinofilmu|Mehāniķis (filma)}}
{{Infobox
| above       = Mehāniķis
| subheader   = 
| image       = [[Attēls:Mechanic repairing car engine.jpg|280px]]
| caption     = [[Automehāniķis]] veic automobiļa [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]] remontu. Mehāniķa pienākumos ietilpst bojājumu noteikšana, detaļu nomaiņa, iekārtu regulēšana un tehniskā apkope
| abovestyle  = background-color:#cef2e0
| headerstyle = background-color:#cef2e0

| header1     = Pamatinformācija
| label2      = Profesijas veids
| data2       = tehniskā profesija
| label3      = Darbības joma
| data3       = [[tehniskā apkope]], [[diagnostika]] un [[remonts]]
| label4      = Darba objekti
| data4       = [[mašīna]]s, [[mehānisms|mehānismi]], [[dzinējs|dzinēji]] un citas tehniskās iekārtas

| header5     = Darba raksturojums
| label6      = Galvenie uzdevumi
| data6       = {{ubl|iekārtu uzstādīšana un regulēšana;|tehniskā stāvokļa pārbaude;|darbības traucējumu diagnostika;|tehniskā apkope;|bojātu un nolietotu detaļu remonts vai nomaiņa;|iekārtu pārbaude pēc remonta}}
| label7      = Darba vietas
| data7       = {{ubl|remontdarbnīcas un servisi;|rūpniecības uzņēmumi;|transporta, lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmumi}}
| label8      = Darbarīki
| data8       = rokas un elektriskie instrumenti, mērinstrumenti, diagnostikas un remonta iekārtas
| label9      = Nepieciešamās zināšanas
| data9       = [[mehānika]], mašīnu un mehānismu uzbūve, tehniskā diagnostika, materiāli un darba drošība

| header10    = Specializācijas un klasifikācija
| label11     = Specializācijas
| data11      = {{ubl|automobiļu mehāniķis;|lidaparātu mehāniķis;|lauksaimniecības tehnikas mehāniķis;|rūpniecisko iekārtu mehāniķis;|velosipēdu mehāniķis}}
| label12     = ISCO-08
| data12      = galvenokārt 723 — mašīnu mehāniķi un remontētāji
| label13     = ISCO-08 apakšgrupas
| data13      = {{ubl|7231 — mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji|7232 — lidaparātu dzinēju mehāniķi un remontētāji|7233 — lauksaimniecības un rūpniecības iekārtu mehāniķi un remontētāji|7234 — velosipēdu un līdzīgu transportlīdzekļu remontētāji}}

| header14    = Saistītie jēdzieni
| label15     = Nejaukt ar
| data15      = [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]]
| label16     = Saistītās profesijas
| data16      = [[tehniķis]], [[montieris]], [[atslēdznieks]], [[elektromehāniķis]]
}}

'''Mehāniķis''' ir kvalificēts [[strādnieks|tehniskais darbinieks]], kura darbs saistīts ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un dažādu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, regulēšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[tehniskā diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is |title=mehāniķis |work=Tēzaurs.lv |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://webapps.ilo.org/ilostat-files/ISCO/newdocs-08-2021/ISCO-08/ISCO-08%20EN%20Vol%201.pdf |title=International Standard Classification of Occupations: ISCO-08. Volume I: Structure, Group Definitions and Correspondence Tables |publisher=International Labour Office |location=Geneva |year=2012 |pages=289–291 |language=en |format=PDF |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķi pārbauda iekārtu tehnisko stāvokli, nosaka [[bojājums|bojājumu]] cēloņus, nomaina vai remontē nolietotas [[detaļa]]s, regulē iekārtas un pēc remonta pārbauda to darbību, lai nodrošinātu iekārtu drošu un nepārtrauktu ekspluatāciju.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Mehāniķi strādā daudzās [[saimniecība|tautsaimniecības]] nozarēs, tostarp [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[enerģētika|enerģētikā]] un tehnisko pakalpojumu jomā. Profesijai ir daudzas specializācijas, piemēram, [[automehāniķis|automobiļu]], [[lidaparāts|lidaparātu]] dzinēju, rūpniecisko iekārtu, [[lauksaimniecības tehnika]]s un citu mašīnu mehāniķi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/automehanikis |title=Automehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-12-10 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Attīstoties [[mehatronika]]i, [[automatizācija]]i un [[datorvadība]]i, mehāniķa darbā arvien lielāka nozīme ir arī [[elektrība|elektriskajām]], [[elektronika|elektroniskajām]] un [[datorsistēma|datorizētajām sistēmām]].&lt;ref name=&quot;mechatronics-dictionary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/computers-and-electrical-engineering/computers-and-computing/mechatronics |title=Mechatronics |author=Daintith, John |work=A Dictionary of Computing |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-23 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdzās tradicionālajām [[mehānika]]s zināšanām bieži nepieciešamas prasmes darbā ar [[sensors|sensoriem]], elektriskajām shēmām, [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamiem loģiskajiem kontrolleriem]], [[vadības sistēma|vadības ierīcēm]], [[mērinstruments|mērinstrumentiem]], datorprogrammām un diagnostikas aprīkojumu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehatronikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://profesijupasaule.lv/mehatronikis |title=Mehatroniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Jēdziens ‘mehāniķis’ latviešu valodā tiek lietots vairākās savstarpēji saistītās nozīmēs. Tehnisko profesiju kontekstā ar mehāniķi parasti saprot kvalificētu tehnisko darbinieku, kas nodarbojas ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un citu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://esco.ec.europa.eu/lv/classification/occupation?uri=http%3A%2F%2Fdata.europa.eu%2Fesco%2Foccupation%2F269c47e7-9017-4aa6-bce8-49e89a696a64 |title=Rūpniecisko iekārtu mehāniķis |work=Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija |publisher=Eiropas Komisija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa konkrētie pienākumi ir atkarīgi no nozares un apkalpojamās [[tehnika]]s. Sastopami, piemēram, kuģu, aviācijas, metālapstrādes iekārtu un lauksaimniecības tehnikas mehāniķi.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is:1 |title=mehāniķis |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Latviešu skaidrojošajās vārdnīcās vārdam ir arī plašāka nozīme. Par mehāniķi sauc [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]], kā arī speciālistu, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt; Zinātniskā kontekstā ar mehāniķi var saprast speciālistu, kurš profesionāli darbojas [[mehānika|mehānikā]] — [[fizika]]s nozarē un tās lietojumos [[inženierija|inženierzinātnēs]], pētot ķermeņu miera stāvokli, [[mehāniskā kustība|kustību]], [[spēks|spēku]] iedarbību un ķermeņu mijiedarbību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-klasiska-mehanika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3053-klasisk%C4%81-meh%C4%81nika |title=Klasiskā mehānika |last=Grīnberga |first=Līga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2023-10-05 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā nozīmē termins raksturo nozares speciālistu, nevis obligāti iekārtu apkopes un remonta veicēju.

Praktiskās tehniskās profesijas nozīmē mehāniķis jānošķir no [[mehānikas inženieris|mehānikas inženiera]]. Mehānikas inženieri galvenokārt nodarbojas ar mehānisku ierīču, mašīnu un sistēmu [[projektēšana|projektēšanu]], [[inženiertehniskie aprēķini|inženiertehniskajiem aprēķiniem]], izstrādi, [[pētniecība|pētniecību]], ražošanas un tehnisko procesu pārraudzību un pilnveidošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehanikas-inzenieris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/mehanikas-inzenieris |title=Mehānikas inženieris |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-05-31 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa praktiskais darbs savukārt parasti ir vairāk saistīts ar jau esošu iekārtu uzstādīšanu, pārbaudi, regulēšanu, tehnisko apkopi, bojājumu noteikšanu un remontu.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tomēr Latvijas [[Profesiju klasifikators|Profesiju klasifikatorā]] mehānikas inženieru profesiju grupā ir iekļauts arī profesijas nosaukums “mehāniķis (inženieris)”, tādēļ konkrētos amatu nosaukumos vārda nozīme nosakāma pēc nepieciešamās kvalifikācijas un veicamajiem darba pienākumiem.&lt;ref name=&quot;profesiju-klasifikators-mehanikas-inzenieri&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/291004#p124 |title=Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām |work=Likumi.lv |publisher=VSIA “Latvijas Vēstnesis” |date=2017-05-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; No vispārīgā mehāniķa jēdziena jānošķir arī [[automehāniķis]]. Automehāniķis ir mehāniķis, kura profesionālā darbība specializēta [[automobilis|automobiļu]] diagnostikā, tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās šis darbs ietver ne tikai automobiļa mehānismu pārbaudi un remontu, bet arī [[automobiļa elektroiekārta|elektroiekārtu]] pārbaudi un datorizētu diagnostikas iekārtu un programmu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Mehāniķa profesija kopumā ir plašāka un var būt saistīta ar [[rūpniecība|rūpnieciskajām]] iekārtām, [[lauksaimniecības tehnika|lauksaimniecības tehniku]], [[aviācija|aviācijas]] tehniku, [[dzelzceļa transports|dzelzceļa transportu]], [[kuģis|kuģu]] mehānismiem un citām mašīnām un tehniskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi termins ‘mehāniķis’ atkarībā no konteksta var apzīmēt gan praktisku tehnisko profesiju, gan mehānikas speciālistu, savukārt tādi profesiju nosaukumi kā ‘mehānikas inženieris’ un ‘automehāniķis’ norāda uz atšķirīgām vai konkrētāk specializētām profesionālās darbības jomām.

== Profesijas vēsture ==
[[Attēls:Cut-away view of water-powered mill showing horizontal wheel with paddles, cog and shafts, and housing LCCN2006680147.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Ar ūdens spēku darbināmu dzirnavu mehānisms [[Agostīno Ramelli]] 1588. gada gravīrā. Zobratu, vārpstu un citu spēka pārvades mezglu izgatavošana, uzstādīšana un remonts bija nozīmīga agrīno mehānisko amatu sastāvdaļa]]
Mehāniķa profesijas vēsturiskās saknes saistītas ar senām [[amatniecība]]s tradīcijām, kuru ietvaros meistari izgatavoja, uzstādīja un laboja [[darbarīks|darbarīkus]], [[dzirnavas|dzirnavu]] mehānismus, [[sūknis|sūkņus]], [[spēka pārvads|spēka pārvadus]] un citas mehāniskas ierīces. Pirms [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] šādi darbi nebija vienas skaidri nodalītas profesijas pārziņā. Atkarībā no iekārtas un vietējām amatniecības tradīcijām tos veica, piemēram, dzirnavu meistari, [[kalējs|kalēji]], [[galdnieks|galdnieki]], [[pulksteņmeistars|pulksteņmeistari]] un zinātnisko instrumentu izgatavotāji.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://historicengland.org.uk/images-books/publications/sustaining-englands-industrial-heritage/sustaining-englands-ind-heritage/ |title=Sustaining England’s Industrial Heritage: A Future for Preserved Industrial Sites in England |last=Cossons |first=Neil |publisher=English Heritage |pages=40–41 |format=PDF |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cambridge-praktiska-matematika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/connecting-the-scientific-and-industrial-revolutions-the-role-of-practical-mathematics/ACC9F9FB643DC83CDE904D987A05058B |title=Connecting the Scientific and Industrial Revolutions: The Role of Practical Mathematics |last=Kelly |first=Morgan |last2=Ó Gráda |first2=Cormac |work=The Journal of Economic History |publisher=Cambridge University Press |date=2022-07-06 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Īpaša nozīme mehāniķa profesijas attīstībā bija dzirnavu meistariem. Viņi būvēja, remontēja un uzturēja [[vējdzirnavas|vējdzirnavu]], [[ūdensdzirnavas|ūdensdzirnavu]] un citu ar mehānisku piedziņu darbinātu iekārtu sistēmas. Šis amats apvienoja [[galdniecība]]s, [[metālapstrāde]]s un praktiskās mehānikas prasmes.&lt;ref name=&quot;mills-archive-dzirnavu-meistari&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://millsarchive.org/exhibition/millwrighting/ |title=The Craft of Millwrighting |publisher=The Mills Archive Trust |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā dzirnavu meistari izgatavoja [[zobrats|zobratus]], [[vārpsta|vārpstas]] un spēka pārvades mehānismus, kā arī uzstādīja un pielāgoja iekārtas konkrētām ražošanas vajadzībām. Rūpnieciskās revolūcijas sākumā viņu prasmes tika izmantotas arī jauno fabriku un [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecības]] iekārtu būvē, bet daļa darba funkciju vēlāk pārgāja pie specializētiem rūpniecības strādniekiem un [[mehānikas inženieris|mehānikas inženieriem]].&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt;

18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā [[tvaika dzinējs|tvaika mašīnu]] un citu mehānisko iekārtu izplatība būtiski palielināja pieprasījumu pēc cilvēkiem, kuri prata tās uzstādīt, regulēt, uzturēt un remontēt. Rūpnieciskā revolūcija sākās Lielbritānijā 18. gadsimta otrajā pusē, un tvaika dzinēju ieviešana veicināja jaunu fabriku un rūpniecības uzņēmumu attīstību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-industriala-arhitektura&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3724-industri%C4%81l%C4%81-arhitekt%C5%ABra |title=Industriālā arhitektūra |last=Karlštrēma |first=Inga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcās arvien plašāk izmantoja transmisijas vārpstas, sūkņus, [[darbmašīna|darbmašīnas]] un tvaika piedziņu, kuru izbūvei un uzturēšanai bija vajadzīgi kvalificēti tehniskie darbinieki.&lt;ref name=&quot;ehnet-industrializacija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eh.net/encyclopedia/the-roots-of-american-industrialization-1790-1860/ |title=The Roots of American Industrialization, 1790–1860 |last=Meyer |first=David R. |work=EH.Net Encyclopedia |publisher=Economic History Association |date=2008-03-16 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā vidē pakāpeniski izveidojās rūpnīcu mehāniķa un citas radniecīgas tehniskās profesijas. Atšķirīgās valstīs un rūpniecības nozarēs šādi speciālisti tika saukti par mehāniķiem, [[mašīnatslēdznieks|mašīnatslēdzniekiem]], [[montieris|montieriem]], dzirnavu meistariem un citos nosaukumos, tādēļ mūsdienu mehāniķa profesijas vēsture nav saistāma ar vienu vēsturisku amata nosaukumu.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt; 19. gadsimtā mehāniķu specializāciju ievērojami veicināja [[dzelzceļš|dzelzceļu]] attīstība. [[Tvaika lokomotīve|Tvaika lokomotīvēm]] un citam [[ritošais sastāvs|ritošajam sastāvam]] bija nepieciešama regulāra pārbaude, apkope un remonts, tādēļ pie dzelzceļiem tika veidoti [[lokomotīvju depo|depo]] un darbnīcas. Šīs darbnīcas no apkopes vietām pakāpeniski pārtapa par lieliem rūpniecības kompleksiem, kuros izgatavoja rezerves daļas, remontēja ritošo sastāvu un dažkārt būvēja arī lokomotīves.&lt;ref name=&quot;teara-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://teara.govt.nz/en/railways/page-10 |title=Railways: Workshops |work=Te Ara — The Encyclopedia of New Zealand |publisher=Ministry for Culture and Heritage |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Lokomotīvju [[ritenis|riteņu]], [[ass (mehānika)|asu]], [[bremzes|bremžu]], [[tvaika katls|tvaika katlu]], cauruļvadu un citu mezglu pārbaude un remonts kļuva par atsevišķām darba jomām, kurās darbojās mehāniķi, mašīnstrādnieki, katlu meistari un citi kvalificēti strādnieki.&lt;ref name=&quot;smithsonian-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/lives-railroad |title=Lives on the Railroad |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Priscilla (steamship) engine room.JPG|thumbnail|upright=1.0|Amerikāņu pasažieru tvaikoņa ''Priscilla'' mašīntelpa 1896. gadā. Tvaika piedziņas ieviešana kuģniecībā radīja pieprasījumu pēc kuģu mehāniķiem un citiem speciālistiem, kas pārzināja tvaika mašīnas, katlus un palīgmehānismus]]
Līdzīgas pārmaiņas notika [[kuģniecība|kuģniecībā]]. 19. gadsimtā līdzās [[burinieks|buru kuģiem]] arvien plašāk izmantoja [[tvaikonis|tvaikoņus]], kuru ekspluatācijai bija nepieciešami speciālisti, kas pārzināja tvaika mašīnas, [[tvaika katls|katlus]], sūkņus un kuģu piedziņas mehānismus. Tvaika piedziņas ieviešana uz kuģiem radīja jaunu nozīmīgu tehnisko amatu grupu, bet 19. gadsimta otrajā pusē vairākās valstīs tika ieviesta arī kuģu mehāniķu un inženieru profesionālā kvalifikācija un licencēšana.&lt;ref name=&quot;cambridge-kugu-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/maritime-labour/british-merchant-marine-engineer-licensing-18651925/C621857A337D2143DEC6E200D8108445 |title=British Merchant Marine Engineer Licensing, 1865–1925 |work=Maritime Labour |publisher=Cambridge University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Kuģu enerģētiskajām iekārtām kļūstot sarežģītākām un tajās ieviešot [[tvaika turbīna|tvaika turbīnas]] un [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinējus]], turpināja veidoties jaunas kuģu mehāniķu un inženiertehniskās specializācijas.&lt;ref name=&quot;wiley-kugniecibas-attistiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/9781118476406.emoe001 |title=Historical Development of the Marine Industry |last=Jones |first=Barbara E. |work=Encyclopedia of Maritime and Offshore Engineering |publisher=Wiley |date=2017-04-20 |doi=10.1002/9781118476406.emoe001 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jaunu mehāniķu specializācijas jomu radīja [[automobilis|automobiļu]] izplatība. Agrīnajiem automobiļiem bija nepieciešama bieža [[tehniskā apkope]] un remonts, un pirmās automobiļu remontdarbnīcas bieži izveidoja [[kalējs|kalēji]], [[velosipēds|velosipēdu]] mehāniķi, metālapstrādes meistari un citu tehnisko amatu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/americans-adopt-auto/building-fixing-cars |title=Building and Fixing Cars |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Pieaugot automobiļu skaitam, izveidojās specializētas [[autoserviss|remontdarbnīcas]] un [[automehāniķis|automehāniķa]] profesija. [[Masveida ražošana|Masveida automobiļu ražošana]] 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs palielināja pieprasījumu pēc standartizētas tehniskās apkopes, profesionāliem remontpakalpojumiem un [[rezerves daļa|rezerves daļu]] nomaiņas.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;/&gt;

20. gadsimtā mehāniķu specializācija turpināja paplašināties. Līdztekus rūpniecisko iekārtu un autotransporta mehāniķiem nostiprinājās lauksaimniecības tehnikas, aviācijas, dzelzceļa, kuģu, celtniecības un ceļu būves tehnikas un citas specializācijas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; [[Elektriskā piedziņa|Elektrisko piedziņu]], [[hidraulika|hidraulikas]], [[pneimatika|pneimatikas]] un [[automatizācija]]s izplatība nozīmēja, ka mehāniķim arvien biežāk vajadzēja pārzināt ne tikai mehāniskas detaļas un mezglus, bet arī elektriskās un vadības sistēmas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; No 20. gadsimta otrās puses šīs pārmaiņas paātrināja [[elektronika]]s, [[mikroprocesors|mikroprocesoru]], [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamo vadības ierīču]] un datorizētās [[diagnostika]]s ieviešana. Termins [[mehatronika]] tika radīts Japānā 1969. gadā, sākotnēji apzīmējot mehānisku ierīču un elektroniskas vadības apvienošanu.&lt;ref name=&quot;yaskawa-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.yaskawa-global.com/milestones/1960s |title=Mechatronics Age: The Birth of an Innovative Concept |publisher=Yaskawa Electric Corporation |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Vēlāk mehatronikas jēdziens tika paplašināts, ietverot mehānisko sistēmu, elektronikas, [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] un datoru integrāciju.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.asme.org/topics-resources/content/mechatronics-and-the-role-of-engineers |title=Mechatronics and the Role of Engineers |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=2011-08-12 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu automobiļos, rūpnieciskajās iekārtās un citās mašīnās mehāniskie mezgli darbojas kopā ar [[sensors|sensoriem]], elektroniskiem vadības blokiem un [[programmatūra|programmatūru]]. Tādēļ daudzās specializācijās mehāniķa darbs vairs neaprobežojas ar mehānisku sistēmu remontu, bet ietver arī mehatronisku sistēmu diagnostiku, tehnisko apkopi un remontu.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;

== Darba pienākumi ==
[[Attēls:Young mechanic with laptop doing car diagnostic at automobile repair shop close.jpg|thumbnail|upright=1.0|Automehāniķis izmanto [[klēpjdators|klēpjdatoru]] automobiļa diagnostikai. Datorizētas diagnostikas sistēmas palīdz noteikt transportlīdzekļa elektronisko vadības sistēmu darbības traucējumus]]
Mehāniķa darba pienākumi ir atkarīgi no nozares, [[iekārta|iekārtu]] veida un konkrētās specializācijas, taču parasti tie ietver [[mašīna|mašīnu]] un iekārtu pārbaudi, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]], regulēšanu un [[remonts|remontu]]. Darba mērķis ir uzturēt iekārtas darba kārtībā, savlaicīgi konstatēt bojājumus un atjaunot to darbspēju pēc tehniskiem traucējumiem.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Viens no pirmajiem darba posmiem ir iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaude. Mehāniķis vizuāli apskata [[detaļa|detaļas]] un [[mehānisms|mehānismus]], novēro iekārtas darbību un vajadzības gadījumā izmanto [[mērinstruments|mērinstrumentus]], testēšanas aprīkojumu vai diagnostikas ierīces. Tiek meklētas nodiluma, [[deformācija|deformācijas]], noplūdes, neparastas [[vibrācija]]s, [[troksnis|trokšņa]], pārkaršanas vai citas pazīmes, kas var liecināt par bojājumu vai nepareizu darbību.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Konstatējot darbības traucējumu, mehāniķis veic diagnostiku, lai noteiktu tā cēloni. Diagnostikā var izmantot iekārtas darbības novērošanu, testēšanu, [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]], ražotāja norādījumus, mērījumu rezultātus un datorizētas diagnostikas sistēmas. Mūsdienu iekārtās kļūmju noteikšana arvien biežāk ietver ne tikai mehānisku mezglu, bet arī elektrisko, [[elektronika|elektronisko]], [[hidraulika|hidraulisko]], [[pneimatika|pneimatisko]] un [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] pārbaudi.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/sasmacrez/me.shtml |title=Sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienības metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozarē |publisher=Valsts izglītības satura centrs |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Ja remontam nepieciešams piekļūt bojātajam mezglam, mehāniķis veic iekārtas vai tās daļu [[demontāža|demontāžu]]. Atsevišķās detaļas tiek pārbaudītas, lai noteiktu lūzumus, deformācijas, pārmērīgu nodilumu vai citus [[defekts|defektus]]. Nolietotas vai neatjaunojami bojātas detaļas tiek nomainītas, bet remontējamas detaļas pēc nepieciešamības atjauno, mehāniski apstrādā vai pielāgo. Pēc remonta iekārtas mezgli tiek atkārtoti [[montāža|samontēti]].&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Svarīga mehāniķa darba daļa ir arī mehānismu regulēšana un iestatīšana. Tā var ietvert detaļu savstarpējā novietojuma, [[piedziņa|piedziņas]] elementu spriegojuma, [[spiediens|spiediena]], kustības brīvgājiena, [[eļļošana]]s vai citu tehnisko parametru pielāgošanu ražotāja noteiktajām prasībām. Dažās specializācijās nepieciešama arī [[sensors|sensoru]], vadības ierīču vai datorizētu sistēmu [[kalibrēšana]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tehnisko apkopi veic gan pēc noteikta grafika, gan atkarībā no iekārtas tehniskā stāvokļa. Tā var ietvert tīrīšanu, eļļošanu, stiprinājumu un savienojumu pārbaudi, [[filtrs|filtru]], [[blīvējums|blīvējumu]] un citu dilstošo detaļu nomaiņu, kā arī dažādu sistēmu darbības pārbaudi. Regulāras apkopes mērķis ir samazināt bojājumu iespējamību un pagarināt iekārtas [[ekspluatācija|ekspluatācijas]] laiku.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Pēc remonta vai regulēšanas mehāniķis parasti veic iekārtas izmēģināšanu. Iekārta tiek iedarbināta vai pārbaudīta darba režīmā, lai pārliecinātos, ka remonts ir novērsis sākotnējo bojājumu, visas sistēmas darbojas paredzētajā režīmā un nav radušies jauni traucējumi. Vajadzības gadījumā tiek veikti papildu mērījumi un regulēšana.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Daļa mehāniķa darba ir arī veikto remontu un tehniskās apkopes dokumentēšana. Darba uzskaitē var norādīt konstatētos bojājumus, veiktos remontdarbus, nomainītās detaļas, izmantotos materiālus, pārbaudes rezultātus un nākamās apkopes termiņu. Šāda dokumentācija palīdz sekot iekārtas tehniskajai vēsturei, plānot turpmāko apkopi un analizēt atkārtotu bojājumu cēloņus.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi mehāniķa darbs parasti aptver visu iekārtas uzturēšanas ciklu — no tehniskā stāvokļa pārbaudes un bojājuma noteikšanas līdz remontam, regulēšanai, izmēģināšanai un veikto darbu uzskaitei.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

== Mehāniķu specializācijas ==
[[Attēls:Crawler-transporter 2 undergoes diesel engine maintenance (KSC-20190326-PH KLS01 0033).jpg|thumbnail|upright=0.8|NASA smagā transportlīdzekļa ''Crawler-transporter 2'' dīzeļdzinēja tehniskā apkope [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]] (2019). Dīzeļdzinēju mehāniķi apkopj un remontē dzinējus, degvielas padeves un eļļošanas sistēmas]]
Mehāniķa profesijai ir daudz specializāciju, kas atšķiras pēc apkalpojamajām [[mašīna|mašīnām]], [[iekārta|iekārtām]] un [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļiem]], kā arī nepieciešamajām tehniskajām zināšanām. Atsevišķās jomās mehāniķa darbs galvenokārt saistīts ar mehāniskajiem mezgliem, savukārt citās būtiska nozīme ir arī [[hidraulika|hidraulikai]], [[pneimatika]]i, [[elektrotehnika]]i, [[elektronika]]i un datorizētām [[vadības sistēma|vadības sistēmām]]. Profesiju nosaukumi un to robežas dažādās valstīs un profesionālajās klasifikācijās var atšķirties.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Pie izplatītākajām mehāniķu specializācijām pieder:

* Rūpniecisko iekārtu mehāniķis — uzstāda, pārbauda, apkopj un remontē [[rūpnīca|rūpnīcās]] un citos ražošanas uzņēmumos izmantotas mašīnas un iekārtas, piemēram, [[piedziņa]]s, [[sūknis|sūkņus]], [[konveijers|konveijerus]], [[transmisija|transmisijas]] un [[ražošanas līnija|ražošanas līniju]] mehānismus. Darbā bieži nepieciešamas arī zināšanas par hidrauliskajām, pneimatiskajām un [[automatizācija|automatizētajām]] sistēmām.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;
* Transportlīdzekļu mehāniķis — plašā nozīmē nodarbojas ar dažādu mehānisko transportlīdzekļu [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]]. Atkarībā no specializācijas tie var būt [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]], [[autobuss|autobusi]], [[motocikls|motocikli]] vai citi transportlīdzekļi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;
* [[Automehāniķis]] — specializējas [[automobilis|automobiļu]] tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās automehāniķa darbs ietver [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]], transmisijas, [[bremzes|bremžu]] un [[balstiekārta|balstiekārtas]] sistēmu pārbaudi, kā arī elektrisko un elektronisko vadības sistēmu diagnostiku.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;
* Dīzeļdzinēju mehāniķis — specializējas [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]], to [[degvielas padeves sistēma|degvielas padeves sistēmu]] un ar tiem saistīto iekārtu diagnostikā, apkopē un remontā. Šādi dzinēji tiek izmantoti kravas transportlīdzekļos, lauksaimniecības un celtniecības tehnikā, [[kuģis|kuģos]], [[elektroģenerators|ģeneratoros]] un citās iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/diesel-service-technicians-and-mechanics.htm |title=Diesel Service Technicians and Mechanics |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis — apkalpo un remontē [[traktors|traktorus]], [[kombains|kombainus]], [[sējmašīna|sējmašīnas]], [[pļaujmašīna|pļaujmašīnas]] un citas [[lauksaimniecības tehnika]]s iekārtas. Mūsdienu lauksaimniecības tehnikā arvien lielāka nozīme ir hidraulikai, elektroniskajām vadības sistēmām, [[sensors|sensoriem]] un [[globālā navigācijas satelītu sistēma|satelītu navigācijas iekārtām]].&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/heavy-vehicle-and-mobile-equipment-service-technicians.htm |title=Heavy Vehicle and Mobile Equipment Service Technicians |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;euspa-lauksaimnieciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.euspa.europa.eu/industry-sectors/agriculture |title=Agriculture |publisher=Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Celtniecības tehnikas mehāniķis — nodarbojas ar [[ekskavators|ekskavatoru]], [[buldozers|buldozeru]], [[iekrāvējs|iekrāvēju]], [[celtnis|celtņu]] un citas smagās [[celtniecības tehnika]]s apkopi un remontu. Šajā specializācijā īpaši nozīmīgas ir zināšanas par dīzeļdzinējiem, hidrauliskajām piedziņām, transmisijām un elektriskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* [[Gaisa kuģa mehāniķis]] — veic [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]], to dzinēju, konstrukciju un mehānisko sistēmu pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu. Gaisa kuģu tehniskās apkopes darbi ir cieši saistīti ar drošības prasībām, ražotāja [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]] un profesionālās darbības reglamentāciju.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visc.gov.lv/lv/media/22860/download?attachment= |title=Gaisa kuģa mehāniķa profesionālās kvalifikācijas prasības |publisher=Valsts izglītības satura centrs |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Kuģa mehāniķis — uzrauga, apkopj un remontē kuģa galvenos un palīgdzinējus, [[sūknis|sūkņus]], [[tvaika katls|katlus]], [[kompresors|kompresorus]], cauruļvadu sistēmas un citas [[mašīntelpa]]s iekārtas. Lielos kuģos šie darbi ir daļa no plašākas kuģa mašīntelpas tehniskās apkalpes darbības.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/node/3426 |title=Kuģa mehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Dzelzceļa ritošā sastāva mehāniķis — pārbauda, apkopj un remontē [[lokomotīve]]s, [[motorvagons|motorvagonus]], pasažieru un kravas [[dzelzceļa vagons|vagonus]] un to mehāniskos mezglus. Darba pienākumi var ietvert [[riteņpāris|riteņpāru]], bremžu, [[sakabe|sakabes]], balstiekārtas, piedziņas un citu sistēmu pārbaudi un remontu.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* Apkures, ventilācijas un dzesēšanas iekārtu mehāniķis — uzstāda, apkopj, diagnosticē un remontē [[apkure]]s, [[ventilācija]]s, [[gaisa kondicionēšana]]s, [[aukstumiekārta|aukstumiekārtu]] un [[siltumsūknis|siltumsūkņu]] sistēmas. Darbā apvienojas mehānikas, elektrotehnikas, [[automātika]]s, [[siltumtehnika]]s un [[aukstumtehnika]]s zināšanas.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-aukstumiekartu-tehnikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/aukstumiekartu-sistemu-tehnikis |title=Aukstumiekārtu sistēmu tehniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2024-07-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

Šīs specializācijas ne vienmēr veido savstarpēji nodalītas profesijas. Piemēram, dīzeļdzinēju mehāniķis var strādāt gan [[autotransports|autotransporta]], gan [[lauksaimniecība]]s, [[būvniecība]]s vai [[kuģniecība]]s nozarē, savukārt rūpniecisko iekārtu mehāniķis var specializēties konkrēta veida ražošanas iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt; Līdz ar [[mehatronika]]s attīstību robežas starp mehāniķa, elektrotehnikas un elektronikas specializācijām daudzās nozarēs kļūst mazāk izteiktas.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt; [[Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija|Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā]] ISCO‑08 mašīnu mehāniķi un remontētāji ir apvienoti vairākās atsevišķās profesiju grupās. Tajās ietilpst transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji, gaisa kuģu dzinēju mehāniķi un remontētāji, kā arī lauksaimniecības un rūpniecisko iekārtu mehāniķi un remontētāji. Savukārt dažas radniecīgas specializācijas, piemēram, aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas sistēmu mehāniķi, klasificētas citās profesionālajās grupās. Tādēļ jēdziens „mehāniķis” praksē aptver vairākas savstarpēji radniecīgas, bet profesionālajās klasifikācijās ne vienmēr vienādi grupētas specializācijas.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;

== Izglītība un profesionālā sagatavošana ==
[[Attēls:Tallinna Polütehnikum 005-automaatika-labor.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Tallinas Politehnikums|Tallinas Politehnikuma]] automātikas laboratorija [[Igaunija|Igaunijā]]. Mūsdienu mehāniķu sagatavošanā arvien nozīmīgākas ir zināšanas par elektrotehniku, elektroniku un automatizētām vadības sistēmām]]
Mehāniķa darbam nepieciešamā izglītība un profesionālā sagatavošana ir atkarīga no valsts, nozares un konkrētās specializācijas. Daudzās valstīs mehāniķus sagatavo [[profesionālā izglītība|profesionālās izglītības]] programmās, kurās teorētiskās zināšanas apvieno ar praktiskām nodarbībām darbnīcās un mācībām uzņēmumos. Mācību programmās parasti apgūst [[mehānika|mehānikas]] pamatus, [[materiālzinātne|materiālmācību]], [[tehniskais rasējums|tehnisko rasējumu]] lasīšanu, [[mērīšana|mērīšanu]], mašīnu un mehānismu uzbūvi, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]]. Atkarībā no specializācijas tiek apgūta arī [[elektrotehnika]], [[elektronika]], [[hidraulika]], [[pneimatika]] un datorizētu [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] diagnostika.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-rupniecisko-iekartu-apmaciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/industrial-machinery-mechanics-and-maintenance-workers-and-millwrights.htm |title=Industrial Machinery Mechanics, Machinery Maintenance Workers, and Millwrights |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Profesionālo sagatavošanu bieži iespējams iegūt [[tehnikums|tehnikumos]], [[profesionālā skola|profesionālajās skolās]] un citās profesionālās izglītības iestādēs. Mācību ilgums un iegūstamās [[profesionālā kvalifikācija|profesionālās kvalifikācijas]] līmenis dažādās izglītības sistēmās atšķiras. Piemēram, Latvijā rūpniecisko iekārtu mehāniķa kvalifikāciju iespējams iegūt profesionālās vidējās izglītības programmā pēc pamatizglītības.&lt;ref name=&quot;niid-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.niid.lv/niid_search/program/25582 |title=Inženiermehānika — profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības |work=NIID.LV |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Daļā valstu mehāniķu sagatavošanā nozīmīga vieta ir arī [[māceklība|māceklībai]], kurā profesionālā izglītība tiek apvienota ar apmaksātu vai citādi organizētu praktisko mācīšanos pie darba devēja pieredzējušu speciālistu vadībā.&lt;ref name=&quot;cedefop-latvija-macekliba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cedefop.europa.eu/en/tools/apprenticeship-schemes/country-fiches/latvia |title=Latvia: Apprenticeship Schemes |work=European Database on Apprenticeship Schemes |publisher=Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bls-rupniecisko-iekartu-apmaciba&quot;/&gt;

[[Attēls:NASA Lewis 1969 Apprentice Class Graduates (GRC-1969-C-03820).jpg|thumbnail|upright=1.0|[[NASA Lūisa pētniecības centrs|NASA Lūisa pētniecības centra]] māceklības programmas absolventi (1969). Četrgadīgajā apmācībā tika apvienotas teorētiskās nodarbības ar praktiskiem darbiem, iegūstot kvalifikāciju dažādās tehniskajās profesijās]]
Būtiska profesionālās sagatavošanas sastāvdaļa ir [[profesionālā prakse|prakse uzņēmumā]] vai cita veida darba vidē balstītas mācības. To laikā izglītojamie strādā ar reālām mašīnām un iekārtām, apgūst darba organizāciju, [[tehniskā dokumentācija|tehniskās dokumentācijas]] izmantošanu, diagnostiku, detaļu [[demontāža|demontāžu]] un [[montāža|montāžu]], regulēšanu un remontu. Praksē tiek nostiprinātas arī [[darba aizsardzība|darba aizsardzības]] prasības un praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams pilnībā apgūt tikai teorētiskajās nodarbībās.&lt;ref name=&quot;cedefop-latvija-macekliba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Pēc noteiktas profesionālās izglītības vai apmācības programmas pabeigšanas mehāniķis var iegūt attiecīgu profesionālo kvalifikāciju. Kvalifikācijas iegūšanas nosacījumi dažādās valstīs atšķiras un var ietvert teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaudījumus. Latvijā profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz personai, kura ir nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un izpildījusi normatīvajos aktos noteiktos izglītības vai profesionālās kompetences nosacījumus.&lt;ref name=&quot;profesionalas-izglitibas-likums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums |title=Profesionālās izglītības likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Atsevišķās nozarēs noteiktu darbu veikšanai papildus var būt nepieciešama [[licence]], [[sertifikācija|sertifikāts]] vai cita profesionālās kompetences apliecība, piemēram, gaisa kuģu tehniskās apkopes jomā profesija un veicamie darbi ir reglamentēti.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;/&gt;

Mehāniķa profesionālā sagatavošana parasti nebeidzas ar sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu. Jaunu mašīnu, materiālu, elektronisko vadības sistēmu un diagnostikas tehnoloģiju ieviešana rada nepieciešamību pēc regulāras [[profesionālā pilnveide|profesionālās pilnveides]]. Mehāniķi var apmeklēt [[tālākizglītība|tālākizglītības]] kursus, apgūt jaunas diagnostikas metodes un darba drošības prasības vai specializēties noteikta veida iekārtās un tehnoloģijās.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt; Nozīmīga ir arī iekārtu un transportlīdzekļu ražotāju organizētā apmācība. Ražotāji un to pilnvarotie [[autoserviss|servisa uzņēmumi]] mehāniķiem piedāvā kursus par konkrētu modeļu uzbūvi, apkopes procedūrām, diagnostikas [[programmatūra|programmatūru]], remonta metodēm un tehniskajām izmaiņām. Šāda apmācība ir īpaši izplatīta automobiļu, rūpniecisko iekārtu, lauksaimniecības tehnikas, celtniecības tehnikas un citu sarežģītu mašīnu apkalpošanā.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-rupniecisko-iekartu-apmaciba&quot;/&gt;

Pieredzes un papildu apmācības gaitā mehāniķis var specializēties konkrētu iekārtu, sistēmu vai ražotāju tehnikas apkalpošanā. Specializācija var būt saistīta, piemēram, ar noteikta tipa [[dzinējs|dzinējiem]], [[transmisija|transmisijām]], hidrauliskajām sistēmām, [[rūpnieciskais robots|rūpnieciskajiem robotiem]], [[aukstumiekārta|aukstumiekārtām]] vai konkrēta ražotāja mašīnām. Pieaugot mašīnu tehniskajai sarežģītībai un datorizācijai, specializētas zināšanas daudzās nozarēs kļūst arvien nozīmīgākas.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-aukstumiekartu-tehnikis&quot;/&gt; [[Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija|Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā]] ISCO‑08 mašīnu mehāniķi un remontētāji ietilpst 7. pamatgrupā “Kvalificēti strādnieki un amatnieki”. Šīs pamatgrupas profesijām raksturīga specializētu praktisku un tehnisku zināšanu izmantošana, darbā lietojot rokas un citus instrumentus, kā arī zināšanas par izmantotajiem materiāliem, darbarīkiem un darba procesiem. Tādēļ mehāniķa profesija parasti tiek uzskatīta par kvalificētu tehnisku arodu, kura apguvei nepieciešama gan teorētiska sagatavošana, gan praktiskas profesionālās iemaņas.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;

== Mehāniķa profesija Latvijā ==
[[Attēls:Trolejbusu remontcehs, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Trolejbuss|Trolejbusu]] remontcehs [[Rīga|Rīgā]]. Sabiedriskā transporta tehniskajā apkopē un remontā nepieciešami mehāniķi un citi tehniskie speciālisti]]
Latvijā mehāniķu profesijas un to specializācijas ir iekļautas [[Profesiju klasifikators|Profesiju klasifikatorā]], kas veidots, piemērojot [[Starptautiskā Darba organizācija|Starptautiskās Darba organizācijas]] Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju [[ISCO-08]]. Klasifikatora 7. pamatgrupā “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” mehāniķi galvenokārt ietilpst apakšgrupas “Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki” mazajā grupā “Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki”. Tajā atsevišķi nodalīti mehānisko [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] mehāniķi un remontatslēdznieki, [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]] mehāniķi un remontatslēdznieki, kā arī [[lauksaimniecības mašīna|lauksaimniecības]] un [[rūpniecība]]s mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki. Profesiju nosaukumos sastopami, piemēram, mehāniķis, transporta mehāniķis, [[automehāniķis]], gaisa kuģa mehāniķis, lauksaimniecības mašīnu mehāniķis un rūpniecisko iekārtu mehāniķis.&lt;ref name=&quot;lm-profesiju-klasifikators-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lm.gov.lv/lv/klasifikacija/profesiju-klasifikators-5/profesiju-klasifikators-aktualizets-2026-gada-26-maija |title=Profesiju klasifikators. Aktualizēts 2026. gada 26. maijā |publisher=Latvijas Republikas Labklājības ministrija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Latvijas profesionālo kvalifikāciju sistēmā ar mehāniķa darbu saistītas kvalifikācijas ietvertas [[metālapstrāde]]s un [[mašīnbūve]]s, [[mašīnzinības|mašīnzinību]], kā arī [[transports|transporta]] un [[loģistika]]s nozaru kvalifikāciju struktūrās. Tajās ietilpst rūpniecisko iekārtu mehāniķa, automehāniķa, smago spēkratu mehāniķa, gaisa kuģa mehāniķa un dažādas [[kuģniecība]]s mehāniķu kvalifikācijas.&lt;ref name=&quot;izm-profesionalo-kvalifikaciju-saraksts-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izm.gov.lv/lv/media/32087/download?attachment= |title=Obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasību saraksts |publisher=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Profesionālās kvalifikācijas iespējams iegūt [[profesionālā izglītība|profesionālās izglītības]] programmās [[tehnikums|tehnikumos]] un citās profesionālās izglītības iestādēs. Mācībās teorētiskie priekšmeti un praktiskās nodarbības tiek apvienotas ar [[prakse|praksi]] uzņēmumos.&lt;ref name=&quot;niid-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Viena no Latvijā iegūstamajām kvalifikācijām ir rūpniecisko iekārtu mehāniķis. Šīs kvalifikācijas apguvē ietilpst rūpniecisko iekārtu [[dokumentācija|tehniskās dokumentācijas]] izmantošana, iekārtu uzstādīšana, [[diagnostika|defektu diagnostika]], detaļu un mezglu remonts, kā arī [[hidraulika|hidraulisko]] un [[pneimatika|pneimatisko]] sistēmu ekspluatācija un remonts.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Rūpniecisko iekārtu mehāniķi uzstāda, apkopj un remontē tehnoloģiskās iekārtas dažādu nozaru ražošanas uzņēmumos, kuros nepieciešama to droša un nepārtraukta darbība.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Plaša mehāniķu kvalifikāciju grupa Latvijā saistīta ar transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku un remontu. Profesionālajā izglītībā iespējams iegūt, piemēram, automehāniķa un smago spēkratu mehāniķa kvalifikāciju. Abas atbilst ceturtajam [[Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra|Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras]] līmenim.&lt;ref name=&quot;izm-profesionalo-kvalifikaciju-saraksts-2026&quot;/&gt; Automehāniķis diagnosticē, apkopj un remontē [[automobilis|automobiļu]] motorus, [[transmisija|transmisijas]], [[šasija|šasijas]], [[bremžu sistēma|bremžu]], elektroiekārtu un elektroniskās vadības sistēmas.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Smago spēkratu mehāniķis strādā ar [[lauksaimniecības tehnika|lauksaimniecības]], [[mežizstrāde]]s, [[būvniecības tehnika|būvniecības]], ceļu būves un citu nozaru tehniku, veicot tās diagnostiku, apkopi, mezglu demontāžu, montāžu, regulēšanu un remontu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-smago-spekratu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/smago-spekratu-mehanikis |title=Smago spēkratu mehāniķis |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Transporta nozarē tiek sagatavoti arī gaisa kuģu mehāniķi un dažādu līmeņu kuģu mehāniķi.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;/&gt;

Profesionālo kvalifikāciju prasības Latvijā nosaka attiecīgie [[profesijas standarts|profesiju standarti]] un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības. Tajās aprakstīti profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, nepieciešamās zināšanas, prasmes un [[kompetence]]s. Rūpniecisko iekārtu mehāniķa, automehāniķa, smago spēkratu mehāniķa un gaisa kuģa mehāniķa kvalifikācija pašlaik atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.&lt;ref name=&quot;izm-profesionalo-kvalifikaciju-saraksts-2026&quot;/&gt; Profesionālās izglītības programmas noslēgumā kvalifikācijas iegūšanai jākārto [[profesionālās kvalifikācijas eksāmens]], kurā pārbauda profesionālās zināšanas un praktiskās prasmes.&lt;ref name=&quot;profesionalas-izglitibas-likums&quot;/&gt; Atkarībā no specializācijas un darba vietas pēc kvalifikācijas iegūšanas var būt nepieciešamas arī papildu ražotāju mācības, [[sertifikācija]] vai konkrētu iekārtu un diagnostikas sistēmu apguve. Atsevišķās jomās, īpaši [[aviācija|aviācijā]] un kuģniecībā, profesionālajai darbībai noteiktas papildu kvalifikācijas, veselības, sertificēšanas un profesionālās kompetences prasības.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;/&gt;

Mehāniķu un radniecīgu tehnisko speciālistu pieprasījums Latvijā ir saistīts ar [[rūpniecība|rūpniecības]], [[transports|transporta]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecības]], [[būvniecība|būvniecības]] un tehnisko pakalpojumu nozarēm. [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] 2024. gada darba tirgus prognozēs gan “Mehānika un metālapstrāde”, gan “Mašīnzinības” iekļautas starp profesionālās izglītības programmu grupām, kurās līdz 2030. gadam prognozēts viens no lielākajiem darbaspēka iztrūkumiem. Prognozējamo pieprasījumu ietekmē tautsaimniecības nozaru attīstība, [[demogrāfija|demogrāfiskās pārmaiņas]], darbaspēka aizvietošana, [[industrializācija]] un [[automatizācija]].&lt;ref name=&quot;em-darba-tirgus-prognozes-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/media/19929/download?attachment= |title=2024. gada darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes |publisher=Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās mehāniķa profesionālās prasmes arvien biežāk pārsniedz tradicionālu mehānisko mezglu remontu. Rūpnieciskajās iekārtās un transportlīdzekļos plaši izmanto [[elektronika|elektroniku]], [[sensors|sensorus]], [[diagnostika|datorizētu diagnostiku]], hidrauliku, pneimatiku un [[automatizācija|automatizētas vadības sistēmas]].&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-smago-spekratu-mehanikis&quot;/&gt; Tādēļ mehāniķu profesionālā sagatavošana arvien ciešāk saistīta ar [[mehatronika|mehatroniku]], digitālo diagnostiku un regulāru [[tālākizglītība|profesionālo pilnveidi]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Inženiertehniskās profesijas]]
[[Kategorija:Mašīnbūve]]</text>
      <sha1>eda03s31azk7p2x4bst1z4542k57uyy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540626</id>
      <parentid>4540624</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T04:49:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4540626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52202" sha1="0r58g6pwto8g7img9ia7m8tdkf14kgf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|profesiju|kinofilmu|Mehāniķis (filma)}}
{{Infobox
| above       = Mehāniķis
| subheader   = 
| image       = [[Attēls:Mechanic repairing car engine.jpg|280px]]
| caption     = [[Automehāniķis]] veic automobiļa [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]] remontu. Mehāniķa pienākumos ietilpst bojājumu noteikšana, detaļu nomaiņa, iekārtu regulēšana un tehniskā apkope
| abovestyle  = background-color:#cef2e0
| headerstyle = background-color:#cef2e0

| header1     = Pamatinformācija
| label2      = Profesijas veids
| data2       = tehniskā profesija
| label3      = Darbības joma
| data3       = [[tehniskā apkope]], [[diagnostika]] un [[remonts]]
| label4      = Darba objekti
| data4       = [[mašīna]]s, [[mehānisms|mehānismi]], [[dzinējs|dzinēji]] un citas tehniskās iekārtas

| header5     = Darba raksturojums
| label6      = Galvenie uzdevumi
| data6       = {{ubl|iekārtu uzstādīšana un regulēšana;|tehniskā stāvokļa pārbaude;|darbības traucējumu diagnostika;|tehniskā apkope;|bojātu un nolietotu detaļu remonts vai nomaiņa;|iekārtu pārbaude pēc remonta}}
| label7      = Darba vietas
| data7       = {{ubl|remontdarbnīcas un servisi;|rūpniecības uzņēmumi;|transporta, lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmumi}}
| label8      = Darbarīki
| data8       = rokas un elektriskie instrumenti, mērinstrumenti, diagnostikas un remonta iekārtas
| label9      = Nepieciešamās zināšanas
| data9       = [[mehānika]], mašīnu un mehānismu uzbūve, tehniskā diagnostika, materiāli un darba drošība

| header10    = Specializācijas un klasifikācija
| label11     = Specializācijas
| data11      = {{ubl|automobiļu mehāniķis;|lidaparātu mehāniķis;|lauksaimniecības tehnikas mehāniķis;|rūpniecisko iekārtu mehāniķis;|velosipēdu mehāniķis}}
| label12     = ISCO-08
| data12      = galvenokārt 723 — mašīnu mehāniķi un remontētāji
| label13     = ISCO-08 apakšgrupas
| data13      = {{ubl|7231 — mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji|7232 — lidaparātu dzinēju mehāniķi un remontētāji|7233 — lauksaimniecības un rūpniecības iekārtu mehāniķi un remontētāji|7234 — velosipēdu un līdzīgu transportlīdzekļu remontētāji}}

| header14    = Saistītie jēdzieni
| label15     = Nejaukt ar
| data15      = [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]]
| label16     = Saistītās profesijas
| data16      = [[tehniķis]], [[montieris]], [[atslēdznieks]], [[elektromehāniķis]]
}}

'''Mehāniķis''' ir kvalificēts [[strādnieks|tehniskais darbinieks]], kura darbs saistīts ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un dažādu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, regulēšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[tehniskā diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is |title=mehāniķis |work=Tēzaurs.lv |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://webapps.ilo.org/ilostat-files/ISCO/newdocs-08-2021/ISCO-08/ISCO-08%20EN%20Vol%201.pdf |title=International Standard Classification of Occupations: ISCO-08. Volume I: Structure, Group Definitions and Correspondence Tables |publisher=International Labour Office |location=Geneva |year=2012 |pages=289–291 |language=en |format=PDF |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķi pārbauda iekārtu tehnisko stāvokli, nosaka [[bojājums|bojājumu]] cēloņus, nomaina vai remontē nolietotas [[detaļa]]s, regulē iekārtas un pēc remonta pārbauda to darbību, lai nodrošinātu iekārtu drošu un nepārtrauktu ekspluatāciju.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Mehāniķi strādā daudzās [[saimniecība|tautsaimniecības]] nozarēs, tostarp [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[enerģētika|enerģētikā]] un tehnisko pakalpojumu jomā. Profesijai ir daudzas specializācijas, piemēram, [[automehāniķis|automobiļu]], [[lidaparāts|lidaparātu]] dzinēju, rūpniecisko iekārtu, [[lauksaimniecības tehnika]]s un citu mašīnu mehāniķi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/automehanikis |title=Automehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-12-10 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Attīstoties [[mehatronika]]i, [[automatizācija]]i un [[datorvadība]]i, mehāniķa darbā arvien lielāka nozīme ir arī [[elektrība|elektriskajām]], [[elektronika|elektroniskajām]] un [[datorsistēma|datorizētajām sistēmām]].&lt;ref name=&quot;mechatronics-dictionary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/computers-and-electrical-engineering/computers-and-computing/mechatronics |title=Mechatronics |author=Daintith, John |work=A Dictionary of Computing |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-23 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdzās tradicionālajām [[mehānika]]s zināšanām bieži nepieciešamas prasmes darbā ar [[sensors|sensoriem]], elektriskajām shēmām, [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamiem loģiskajiem kontrolleriem]], [[vadības sistēma|vadības ierīcēm]], [[mērinstruments|mērinstrumentiem]], datorprogrammām un diagnostikas aprīkojumu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehatronikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://profesijupasaule.lv/mehatronikis |title=Mehatroniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Jēdzienu ‘mehāniķis’ latviešu valodā lieto vairākās savstarpēji saistītās nozīmēs. Tehnisko profesiju kontekstā ar mehāniķi parasti saprot kvalificētu tehnisko darbinieku, kas nodarbojas ar [[mašīna|mašīnu]], [[mehānisms|mehānismu]] un citu tehnisko [[iekārta|iekārtu]] uzstādīšanu, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], darbības traucējumu [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://esco.ec.europa.eu/lv/classification/occupation?uri=http%3A%2F%2Fdata.europa.eu%2Fesco%2Foccupation%2F269c47e7-9017-4aa6-bce8-49e89a696a64 |title=Rūpniecisko iekārtu mehāniķis |work=Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija |publisher=Eiropas Komisija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa konkrētie pienākumi ir atkarīgi no nozares un apkalpojamās [[tehnika]]s. Sastopami, piemēram, kuģu, aviācijas, metālapstrādes iekārtu un lauksaimniecības tehnikas mehāniķi.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/meh%C4%81ni%C4%B7is:1 |title=mehāniķis |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Latviešu skaidrojošajās vārdnīcās vārdam ir arī plašāka nozīme. Par mehāniķi sauc [[mehāniķis (zinātnieks)|mehānikas speciālistu]], kā arī speciālistu, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.&lt;ref name=&quot;tezaurs-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt; Zinātniskā kontekstā ar mehāniķi var saprast speciālistu, kurš profesionāli darbojas [[mehānika|mehānikā]] — [[fizika]]s nozarē un tās lietojumos [[inženierija|inženierzinātnēs]], pētot ķermeņu miera stāvokli, [[mehāniskā kustība|kustību]], [[spēks|spēku]] iedarbību un ķermeņu mijiedarbību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-klasiska-mehanika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3053-klasisk%C4%81-meh%C4%81nika |title=Klasiskā mehānika |last=Grīnberga |first=Līga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2023-10-05 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā nozīmē termins raksturo nozares speciālistu, nevis obligāti iekārtu apkopes un remonta veicēju.

Praktiskās tehniskās profesijas nozīmē mehāniķis jānošķir no [[mehānikas inženieris|mehānikas inženiera]]. Mehānikas inženieri galvenokārt nodarbojas ar mehānisku ierīču, mašīnu un sistēmu [[projektēšana|projektēšanu]], [[inženiertehniskie aprēķini|inženiertehniskajiem aprēķiniem]], izstrādi, [[pētniecība|pētniecību]], ražošanas un tehnisko procesu pārraudzību un pilnveidošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-mehanikas-inzenieris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/mehanikas-inzenieris |title=Mehānikas inženieris |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2018-05-31 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mehāniķa praktiskais darbs savukārt parasti ir vairāk saistīts ar jau esošu iekārtu uzstādīšanu, pārbaudi, regulēšanu, tehnisko apkopi, bojājumu noteikšanu un remontu.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tomēr Latvijas [[Profesiju klasifikators|Profesiju klasifikatorā]] mehānikas inženieru profesiju grupā ir iekļauts arī profesijas nosaukums “mehāniķis (inženieris)”, tādēļ konkrētos amatu nosaukumos vārda nozīme nosakāma pēc nepieciešamās kvalifikācijas un veicamajiem darba pienākumiem.&lt;ref name=&quot;profesiju-klasifikators-mehanikas-inzenieri&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/291004#p124 |title=Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām |work=Likumi.lv |publisher=VSIA “Latvijas Vēstnesis” |date=2017-05-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; No vispārīgā mehāniķa jēdziena jānošķir arī [[automehāniķis]]. Automehāniķis ir mehāniķis, kura profesionālā darbība specializēta [[automobilis|automobiļu]] diagnostikā, tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās šis darbs ietver ne tikai automobiļa mehānismu pārbaudi un remontu, bet arī [[automobiļa elektroiekārta|elektroiekārtu]] pārbaudi un datorizētu diagnostikas iekārtu un programmu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Mehāniķa profesija kopumā ir plašāka un var būt saistīta ar [[rūpniecība|rūpnieciskajām]] iekārtām, [[lauksaimniecības tehnika|lauksaimniecības tehniku]], [[aviācija]]s tehniku, [[dzelzceļa transports|dzelzceļa transportu]], [[kuģis|kuģu]] mehānismiem un citām mašīnām un tehniskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;mlvv-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi termins ‘mehāniķis’ atkarībā no konteksta var apzīmēt gan praktisku tehnisko profesiju, gan mehānikas speciālistu, savukārt tādi profesiju nosaukumi kā ‘mehānikas inženieris’ un ‘automehāniķis’ norāda uz atšķirīgām vai konkrētāk specializētām profesionālās darbības jomām.

== Profesijas vēsture ==
[[Attēls:Cut-away view of water-powered mill showing horizontal wheel with paddles, cog and shafts, and housing LCCN2006680147.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Ar ūdens spēku darbināmu dzirnavu mehānisms [[Agostīno Ramelli]] 1588. gada gravīrā. Zobratu, vārpstu un citu spēka pārvades mezglu izgatavošana, uzstādīšana un remonts bija nozīmīga agrīno mehānisko amatu sastāvdaļa]]
Mehāniķa profesijas vēsturiskās saknes saistītas ar senām [[amatniecība]]s tradīcijām, kuru ietvaros meistari izgatavoja, uzstādīja un laboja [[darbarīks|darbarīkus]], [[dzirnavas|dzirnavu]] mehānismus, [[sūknis|sūkņus]], [[spēka pārvads|spēka pārvadus]] un citas mehāniskas ierīces. Pirms [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] šādi darbi nebija vienas skaidri nodalītas profesijas pārziņā. Atkarībā no iekārtas un vietējām amatniecības tradīcijām tos veica, piemēram, dzirnavu meistari, [[kalējs|kalēji]], [[galdnieks|galdnieki]], [[pulksteņmeistars|pulksteņmeistari]] un zinātnisko instrumentu izgatavotāji.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://historicengland.org.uk/images-books/publications/sustaining-englands-industrial-heritage/sustaining-englands-ind-heritage/ |title=Sustaining England’s Industrial Heritage: A Future for Preserved Industrial Sites in England |last=Cossons |first=Neil |publisher=English Heritage |pages=40–41 |format=PDF |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cambridge-praktiska-matematika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/connecting-the-scientific-and-industrial-revolutions-the-role-of-practical-mathematics/ACC9F9FB643DC83CDE904D987A05058B |title=Connecting the Scientific and Industrial Revolutions: The Role of Practical Mathematics |last=Kelly |first=Morgan |last2=Ó Gráda |first2=Cormac |work=The Journal of Economic History |publisher=Cambridge University Press |date=2022-07-06 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Īpaša nozīme mehāniķa profesijas attīstībā bija dzirnavu meistariem. Viņi būvēja, remontēja un uzturēja [[vējdzirnavas|vējdzirnavu]], [[ūdensdzirnavas|ūdensdzirnavu]] un citu ar mehānisku piedziņu darbinātu iekārtu sistēmas. Šis amats apvienoja [[galdniecība]]s, [[metālapstrāde]]s un praktiskās mehānikas prasmes.&lt;ref name=&quot;mills-archive-dzirnavu-meistari&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://millsarchive.org/exhibition/millwrighting/ |title=The Craft of Millwrighting |publisher=The Mills Archive Trust |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā dzirnavu meistari izgatavoja [[zobrats|zobratus]], [[vārpsta]]s un spēka pārvades mehānismus, kā arī uzstādīja un pielāgoja iekārtas konkrētām ražošanas vajadzībām. Rūpnieciskās revolūcijas sākumā viņu prasmes izmantoja arī jauno fabriku un [[tekstilrūpniecība]]s iekārtu būvē, bet daļa darba funkciju vēlāk pārgāja pie specializētiem rūpniecības strādniekiem un [[mehānikas inženieris|mehānikas inženieriem]].&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt;

18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā [[tvaika dzinējs|tvaika mašīnu]] un citu mehānisko iekārtu izplatība būtiski palielināja pieprasījumu pēc cilvēkiem, kuri prata tās uzstādīt, regulēt, uzturēt un remontēt. Rūpnieciskā revolūcija sākās Lielbritānijā 18. gadsimta otrajā pusē, un tvaika dzinēju ieviešana veicināja jaunu fabriku un rūpniecības uzņēmumu attīstību.&lt;ref name=&quot;nacionala-enciklopedija-industriala-arhitektura&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3724-industri%C4%81l%C4%81-arhitekt%C5%ABra |title=Industriālā arhitektūra |last=Karlštrēma |first=Inga |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcās arvien plašāk izmantoja transmisijas vārpstas, sūkņus, [[darbmašīna]]s un tvaika piedziņu, kuru izbūvei un uzturēšanai bija vajadzīgi kvalificēti tehniskie darbinieki.&lt;ref name=&quot;ehnet-industrializacija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eh.net/encyclopedia/the-roots-of-american-industrialization-1790-1860/ |title=The Roots of American Industrialization, 1790–1860 |last=Meyer |first=David R. |work=EH.Net Encyclopedia |publisher=Economic History Association |date=2008-03-16 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Šajā vidē pakāpeniski izveidojās rūpnīcu mehāniķa un citas radniecīgas tehniskās profesijas. Atšķirīgās valstīs un rūpniecības nozarēs šādus speciālistus sauca par mehāniķiem, [[mašīnatslēdznieks|mašīnatslēdzniekiem]], [[montieris|montieriem]], dzirnavu meistariem un citos nosaukumos, tādēļ mūsdienu mehāniķa profesijas vēsture nav saistāma ar vienu vēsturisku amata nosaukumu.&lt;ref name=&quot;historic-england-industrial-heritage&quot;/&gt; 19. gadsimtā mehāniķu specializāciju ievērojami veicināja [[dzelzceļš|dzelzceļu]] attīstība. [[Tvaika lokomotīve|Tvaika lokomotīvēm]] un citam [[ritošais sastāvs|ritošajam sastāvam]] bija nepieciešama regulāra pārbaude, apkope un remonts, tādēļ pie dzelzceļiem veidoja [[lokomotīvju depo|depo]] un darbnīcas. Šīs darbnīcas no apkopes vietām pakāpeniski pārtapa par lieliem rūpniecības kompleksiem, kuros izgatavoja rezerves daļas, remontēja ritošo sastāvu un dažkārt būvēja arī lokomotīves.&lt;ref name=&quot;teara-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://teara.govt.nz/en/railways/page-10 |title=Railways: Workshops |work=Te Ara — The Encyclopedia of New Zealand |publisher=Ministry for Culture and Heritage |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Lokomotīvju [[ritenis|riteņu]], [[ass (mehānika)|asu]], [[bremzes|bremžu]], [[tvaika katls|tvaika katlu]], cauruļvadu un citu mezglu pārbaude un remonts kļuva par atsevišķām darba jomām, kurās darbojās mehāniķi, mašīnstrādnieki, katlu meistari un citi kvalificēti strādnieki.&lt;ref name=&quot;smithsonian-dzelzcela-darbnicas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/lives-railroad |title=Lives on the Railroad |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Priscilla (steamship) engine room.JPG|thumbnail|upright=1.0|Amerikāņu pasažieru tvaikoņa ''Priscilla'' mašīntelpa 1896. gadā. Tvaika piedziņas ieviešana kuģniecībā radīja pieprasījumu pēc kuģu mehāniķiem un citiem speciālistiem, kas pārzināja tvaika mašīnas, katlus un palīgmehānismus]]
Līdzīgas pārmaiņas notika [[kuģniecība|kuģniecībā]]. 19. gadsimtā līdzās [[burinieks|buru kuģiem]] arvien plašāk izmantoja [[tvaikonis|tvaikoņus]], kuru ekspluatācijai bija nepieciešami speciālisti, kas pārzināja tvaika mašīnas, [[tvaika katls|katlus]], sūkņus un kuģu piedziņas mehānismus. Tvaika piedziņas ieviešana uz kuģiem radīja jaunu nozīmīgu tehnisko amatu grupu, bet 19. gadsimta otrajā pusē vairākas valstis ieviesa arī kuģu mehāniķu un inženieru profesionālo kvalifikāciju un licencēšanu.&lt;ref name=&quot;cambridge-kugu-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/maritime-labour/british-merchant-marine-engineer-licensing-18651925/C621857A337D2143DEC6E200D8108445 |title=British Merchant Marine Engineer Licensing, 1865–1925 |work=Maritime Labour |publisher=Cambridge University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Kuģu enerģētiskajām iekārtām kļūstot sarežģītākām un tajās ieviešot [[tvaika turbīna]]s un [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinējus]], turpināja veidoties jaunas kuģu mehāniķu un inženiertehniskās specializācijas.&lt;ref name=&quot;wiley-kugniecibas-attistiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/9781118476406.emoe001 |title=Historical Development of the Marine Industry |last=Jones |first=Barbara E. |work=Encyclopedia of Maritime and Offshore Engineering |publisher=Wiley |date=2017-04-20 |doi=10.1002/9781118476406.emoe001 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jaunu mehāniķu specializācijas jomu radīja [[automobilis|automobiļu]] izplatība. Agrīnajiem automobiļiem bija nepieciešama bieža [[tehniskā apkope]] un remonts, un pirmās automobiļu remontdarbnīcas bieži izveidoja [[kalējs|kalēji]], [[velosipēds|velosipēdu]] mehāniķi, metālapstrādes meistari un citu tehnisko amatu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://americanhistory.si.edu/explore/exhibitions/america-on-the-move/online/americans-adopt-auto/building-fixing-cars |title=Building and Fixing Cars |work=America on the Move |publisher=Smithsonian National Museum of American History |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Pieaugot automobiļu skaitam, izveidojās specializētas [[autoserviss|remontdarbnīcas]] un [[automehāniķis|automehāniķa]] profesija. [[Masveida ražošana|Masveida automobiļu ražošana]] 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs palielināja pieprasījumu pēc standartizētas tehniskās apkopes, profesionāliem remontpakalpojumiem un [[rezerves daļa|rezerves daļu]] nomaiņas.&lt;ref name=&quot;smithsonian-automobilu-remonts&quot;/&gt;

20. gadsimtā mehāniķu specializācija turpināja paplašināties. Līdztekus rūpniecisko iekārtu un autotransporta mehāniķiem nostiprinājās lauksaimniecības tehnikas, aviācijas, dzelzceļa, kuģu, celtniecības un ceļu būves tehnikas un citas specializācijas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; [[Elektriskā piedziņa|Elektrisko piedziņu]], [[hidraulika]]s, [[pneimatika]]s un [[automatizācija]]s izplatība nozīmēja, ka mehāniķim arvien biežāk vajadzēja pārzināt ne tikai mehāniskas detaļas un mezglus, bet arī elektriskās un vadības sistēmas.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; No 20. gadsimta otrās puses šīs pārmaiņas paātrināja [[elektronika]]s, [[mikroprocesors|mikroprocesoru]], [[programmējamais loģiskais kontrolleris|programmējamo vadības ierīču]] un datorizētās [[diagnostika]]s ieviešana. Terminu [[mehatronika]] ieviesa Japānā 1969. gadā, sākotnēji apzīmējot mehānisku ierīču un elektroniskas vadības apvienošanu.&lt;ref name=&quot;yaskawa-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.yaskawa-global.com/milestones/1960s |title=Mechatronics Age: The Birth of an Innovative Concept |publisher=Yaskawa Electric Corporation |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Vēlāk mehatronikas jēdzienu paplašināja, ietverot mehānisko sistēmu, elektronikas, [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] un datoru integrāciju.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.asme.org/topics-resources/content/mechatronics-and-the-role-of-engineers |title=Mechatronics and the Role of Engineers |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=2011-08-12 |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu automobiļos, rūpnieciskajās iekārtās un citās mašīnās mehāniskie mezgli darbojas kopā ar [[sensors|sensoriem]], elektroniskiem vadības blokiem un [[programmatūra|programmatūru]]. Tādēļ daudzās specializācijās mehāniķa darbs vairs neaprobežojas ar mehānisku sistēmu remontu, bet ietver arī mehatronisku sistēmu diagnostiku, tehnisko apkopi un remontu.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;

== Darba pienākumi ==
[[Attēls:Young mechanic with laptop doing car diagnostic at automobile repair shop close.jpg|thumbnail|upright=1.0|Automehāniķis izmanto [[klēpjdators|klēpjdatoru]] automobiļa diagnostikai. Datorizētas diagnostikas sistēmas palīdz noteikt transportlīdzekļa elektronisko vadības sistēmu darbības traucējumus]]
Mehāniķa darba pienākumi ir atkarīgi no nozares, [[iekārta|iekārtu]] veida un konkrētās specializācijas, taču parasti tie ietver [[mašīna|mašīnu]] un iekārtu pārbaudi, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]], regulēšanu un [[remonts|remontu]]. Darba mērķis ir uzturēt iekārtas darba kārtībā, savlaicīgi konstatēt bojājumus un atjaunot to darbspēju pēc tehniskiem traucējumiem.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Viens no pirmajiem darba posmiem ir iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaude. Mehāniķis vizuāli apskata [[detaļa]]s un [[mehānisms|mehānismus]], novēro iekārtas darbību un vajadzības gadījumā izmanto [[mērinstruments|mērinstrumentus]], testēšanas aprīkojumu vai diagnostikas ierīces. Tiek meklētas nodiluma, [[deformācija]]s, noplūdes, neparastas [[vibrācija]]s, [[troksnis|trokšņa]], pārkaršanas vai citas pazīmes, kas var liecināt par bojājumu vai nepareizu darbību.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Konstatējot darbības traucējumu, mehāniķis veic diagnostiku, lai noteiktu tā cēloni. Diagnostikā var izmantot iekārtas darbības novērošanu, testēšanu, [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]], ražotāja norādījumus, mērījumu rezultātus un datorizētas diagnostikas sistēmas. Mūsdienu iekārtās kļūmju noteikšana arvien biežāk ietver ne tikai mehānisku mezglu, bet arī elektrisko, [[elektronika|elektronisko]], [[hidraulika|hidraulisko]], [[pneimatika|pneimatisko]] un [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] pārbaudi.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/sasmacrez/me.shtml |title=Sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienības metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozarē |publisher=Valsts izglītības satura centrs |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Ja remontam nepieciešams piekļūt bojātajam mezglam, mehāniķis veic iekārtas vai tās daļu [[demontāža|demontāžu]]. Atsevišķas detaļas pārbauda, lai noteiktu lūzumus, deformācijas, pārmērīgu nodilumu vai citus [[defekts|defektus]]. Nolietotas vai neatjaunojami bojātas detaļas nomaina, bet remontējamas detaļas pēc nepieciešamības atjauno, mehāniski apstrādā vai pielāgo. Pēc remonta iekārtas mezglus atkārtoti [[montāža|samontēti]].&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Svarīga mehāniķa darba daļa ir arī mehānismu regulēšana un iestatīšana. Tā var ietvert detaļu savstarpējā novietojuma, [[piedziņa]]s elementu spriegojuma, [[spiediens|spiediena]], kustības brīvgājiena, [[eļļošana]]s vai citu tehnisko parametru pielāgošanu ražotāja noteiktajām prasībām. Dažās specializācijās nepieciešama arī [[sensors|sensoru]], vadības ierīču vai datorizētu sistēmu [[kalibrēšana]].&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Tehnisko apkopi veic gan pēc noteikta grafika, gan atkarībā no iekārtas tehniskā stāvokļa. Tā var ietvert tīrīšanu, eļļošanu, stiprinājumu un savienojumu pārbaudi, [[filtrs|filtru]], [[blīvējums|blīvējumu]] un citu dilstošo detaļu nomaiņu, kā arī dažādu sistēmu darbības pārbaudi. Regulāras apkopes mērķis ir samazināt bojājumu iespējamību un pagarināt iekārtas [[ekspluatācija]]s laiku.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Pēc remonta vai regulēšanas mehāniķis parasti veic iekārtas izmēģināšanu. Iekārtu iedarbina vai pārbauda darba režīmā, lai pārliecinātos, ka remonts ir novērsis sākotnējo bojājumu, visas sistēmas darbojas paredzētajā režīmā un nav radušies jauni traucējumi. Vajadzības gadījumā veic papildu mērījumus un regulēšanu.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Daļa mehāniķa darba ir arī veikto remontu un tehniskās apkopes dokumentēšana. Darba uzskaitē var norādīt konstatētos bojājumus, veiktos remontdarbus, nomainītās detaļas, izmantotos materiālus, pārbaudes rezultātus un nākamās apkopes termiņu. Šāda dokumentācija palīdz sekot iekārtas tehniskajai vēsturei, plānot turpmāko apkopi un analizēt atkārtotu bojājumu cēloņus.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Tādējādi mehāniķa darbs parasti aptver visu iekārtas uzturēšanas ciklu — no tehniskā stāvokļa pārbaudes un bojājuma noteikšanas līdz remontam, regulēšanai, izmēģināšanai un veikto darbu uzskaitei.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

== Mehāniķu specializācijas ==
[[Attēls:Crawler-transporter 2 undergoes diesel engine maintenance (KSC-20190326-PH KLS01 0033).jpg|thumbnail|upright=0.8|NASA smagā transportlīdzekļa ''Crawler-transporter 2'' dīzeļdzinēja tehniskā apkope [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]] (2019). Dīzeļdzinēju mehāniķi apkopj un remontē dzinējus, degvielas padeves un eļļošanas sistēmas]]
Mehāniķa profesijai ir daudz specializāciju, kas atšķiras pēc apkalpojamajām [[mašīna|mašīnām]], [[iekārta|iekārtām]] un [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļiem]], kā arī nepieciešamajām tehniskajām zināšanām. Atsevišķās jomās mehāniķa darbs galvenokārt saistīts ar mehāniskajiem mezgliem, savukārt citās būtiska nozīme ir arī [[hidraulika]]i, [[pneimatika]]i, [[elektrotehnika]]i, [[elektronika]]i un datorizētām [[vadības sistēma|vadības sistēmām]]. Profesiju nosaukumi un to robežas dažādās valstīs un profesionālajās klasifikācijās var atšķirties.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Pie izplatītākajām mehāniķu specializācijām pieder:

* Rūpniecisko iekārtu mehāniķis — uzstāda, pārbauda, apkopj un remontē [[rūpnīca|rūpnīcās]] un citos ražošanas uzņēmumos izmantotas mašīnas un iekārtas, piemēram, [[piedziņa]]s, [[sūknis|sūkņus]], [[konveijers|konveijerus]], [[transmisija]]s un [[ražošanas līnija|ražošanas līniju]] mehānismus. Darbā bieži nepieciešamas arī zināšanas par hidrauliskajām, pneimatiskajām un [[automatizācija|automatizētajām]] sistēmām.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;
* Transportlīdzekļu mehāniķis — plašā nozīmē nodarbojas ar dažādu mehānisko transportlīdzekļu [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]]. Atkarībā no specializācijas tie var būt [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]], [[autobuss|autobusi]], [[motocikls|motocikli]] vai citi transportlīdzekļi.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;
* [[Automehāniķis]] — specializējas [[automobilis|automobiļu]] tehniskajā apkopē un remontā. Mūsdienās automehāniķa darbs ietver [[iekšdedzes dzinējs|dzinēja]], transmisijas, [[bremzes|bremžu]] un [[balstiekārta]]s sistēmu pārbaudi, kā arī elektrisko un elektronisko vadības sistēmu diagnostiku.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;
* Dīzeļdzinēju mehāniķis — specializējas [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]], to [[degvielas padeves sistēma|degvielas padeves sistēmu]] un ar tiem saistīto iekārtu diagnostikā, apkopē un remontā. Šādus dzinējus izmanto kravas transportlīdzekļos, lauksaimniecības un celtniecības tehnikā, [[kuģis|kuģos]], [[elektroģenerators|ģeneratoros]] un citās iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/diesel-service-technicians-and-mechanics.htm |title=Diesel Service Technicians and Mechanics |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis — apkalpo un remontē [[traktors|traktorus]], [[kombains|kombainus]], [[sējmašīna]]s, [[pļaujmašīna]]s un citas [[lauksaimniecības tehnika]]s iekārtas. Mūsdienu lauksaimniecības tehnikā arvien lielāka nozīme ir hidraulikai, elektroniskajām vadības sistēmām, [[sensors|sensoriem]] un [[globālā navigācijas satelītu sistēma|satelītu navigācijas iekārtām]].&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/heavy-vehicle-and-mobile-equipment-service-technicians.htm |title=Heavy Vehicle and Mobile Equipment Service Technicians |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;euspa-lauksaimnieciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.euspa.europa.eu/industry-sectors/agriculture |title=Agriculture |publisher=Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Celtniecības tehnikas mehāniķis — nodarbojas ar [[ekskavators|ekskavatoru]], [[buldozers|buldozeru]], [[iekrāvējs|iekrāvēju]], [[celtnis|celtņu]] un citas smagās [[celtniecības tehnika]]s apkopi un remontu. Šajā specializācijā īpaši nozīmīgas ir zināšanas par dīzeļdzinējiem, hidrauliskajām piedziņām, transmisijām un elektriskajām sistēmām.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* [[Gaisa kuģa mehāniķis]] — veic [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]], to dzinēju, konstrukciju un mehānisko sistēmu pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu. Gaisa kuģu tehniskās apkopes darbi ir cieši saistīti ar drošības prasībām, ražotāja [[tehniskā dokumentācija|tehnisko dokumentāciju]] un profesionālās darbības reglamentāciju.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visc.gov.lv/lv/media/22860/download?attachment= |title=Gaisa kuģa mehāniķa profesionālās kvalifikācijas prasības |publisher=Valsts izglītības satura centrs |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Kuģa mehāniķis — uzrauga, apkopj un remontē kuģa galvenos un palīgdzinējus, [[sūknis|sūkņus]], [[tvaika katls|katlus]], [[kompresors|kompresorus]], cauruļvadu sistēmas un citas [[mašīntelpa]]s iekārtas. Lielos kuģos šie darbi ir daļa no plašākas kuģa mašīntelpas tehniskās apkalpes darbības.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/node/3426 |title=Kuģa mehāniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;
* Dzelzceļa ritošā sastāva mehāniķis — pārbauda, apkopj un remontē [[lokomotīve]]s, [[motorvagons|motorvagonus]], pasažieru un kravas [[dzelzceļa vagons|vagonus]] un to mehāniskos mezglus. Darba pienākumi var ietvert [[riteņpāris|riteņpāru]], bremžu, [[sakabe]]s, balstiekārtas, piedziņas un citu sistēmu pārbaudi un remontu.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;
* Apkures, ventilācijas un dzesēšanas iekārtu mehāniķis — uzstāda, apkopj, diagnosticē un remontē [[apkure]]s, [[ventilācija]]s, [[gaisa kondicionēšana]]s, [[aukstumiekārta|aukstumiekārtu]] un [[siltumsūknis|siltumsūkņu]] sistēmas. Darbā apvienojas mehānikas, elektrotehnikas, [[automātika]]s, [[siltumtehnika]]s un [[aukstumtehnika]]s zināšanas.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-aukstumiekartu-tehnikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/aukstumiekartu-sistemu-tehnikis |title=Aukstumiekārtu sistēmu tehniķis |work=Profesiju pasaule |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |date=2024-07-23 |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

Šīs specializācijas ne vienmēr veido savstarpēji nodalītas profesijas. Piemēram, dīzeļdzinēju mehāniķis var strādāt gan [[autotransports|autotransporta]], gan [[lauksaimniecība]]s, [[būvniecība]]s vai [[kuģniecība]]s nozarē, savukārt rūpniecisko iekārtu mehāniķis var specializēties konkrēta veida ražošanas iekārtās.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt; Līdz ar [[mehatronika]]s attīstību robežas starp mehāniķa, elektrotehnikas un elektronikas specializācijām daudzās nozarēs kļūst mazāk izteiktas.&lt;ref name=&quot;asme-mehatronika&quot;/&gt; [[Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija|Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā]] ISCO‑08 mašīnu mehāniķi un remontētāji ir apvienoti vairākās atsevišķās profesiju grupās. Tajās ietilpst transportlīdzekļu mehāniķi un remontētāji, gaisa kuģu dzinēju mehāniķi un remontētāji, kā arī lauksaimniecības un rūpniecisko iekārtu mehāniķi un remontētāji. Savukārt dažas radniecīgas specializācijas, piemēram, aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas sistēmu mehāniķi, klasificētas citās profesionālajās grupās. Tādēļ jēdziens „mehāniķis” praksē aptver vairākas savstarpēji radniecīgas, bet profesionālajās klasifikācijās ne vienmēr vienādi grupētas specializācijas.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;

== Izglītība un profesionālā sagatavošana ==
[[Attēls:Tallinna Polütehnikum 005-automaatika-labor.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Tallinas Politehnikums|Tallinas Politehnikuma]] automātikas laboratorija [[Igaunija|Igaunijā]]. Mūsdienu mehāniķu sagatavošanā arvien nozīmīgākas ir zināšanas par elektrotehniku, elektroniku un automatizētām vadības sistēmām]]
Mehāniķa darbam nepieciešamā izglītība un profesionālā sagatavošana ir atkarīga no valsts, nozares un konkrētās specializācijas. Daudzās valstīs mehāniķus sagatavo [[profesionālā izglītība|profesionālās izglītības]] programmās, kurās teorētiskās zināšanas apvieno ar praktiskām nodarbībām darbnīcās un mācībām uzņēmumos. Mācību programmās parasti apgūst [[mehānika|mehānikas]] pamatus, [[materiālzinātne|materiālmācību]], [[tehniskais rasējums|tehnisko rasējumu]] lasīšanu, [[mērīšana|mērīšanu]], mašīnu un mehānismu uzbūvi, [[tehniskā apkope|tehnisko apkopi]], [[diagnostika|diagnostiku]] un [[remonts|remontu]]. Atkarībā no specializācijas tiek apgūta arī [[elektrotehnika]], [[elektronika]], [[hidraulika]], [[pneimatika]] un datorizētu [[vadības sistēma|vadības sistēmu]] diagnostika.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-rupniecisko-iekartu-apmaciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/ooh/installation-maintenance-and-repair/industrial-machinery-mechanics-and-maintenance-workers-and-millwrights.htm |title=Industrial Machinery Mechanics, Machinery Maintenance Workers, and Millwrights |work=Occupational Outlook Handbook |publisher=U.S. Bureau of Labor Statistics |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Profesionālo sagatavošanu bieži iespējams iegūt [[tehnikums|tehnikumos]], [[profesionālā skola|profesionālajās skolās]] un citās profesionālās izglītības iestādēs. Mācību ilgums un iegūstamās [[profesionālā kvalifikācija|profesionālās kvalifikācijas]] līmenis dažādās izglītības sistēmās atšķiras. Piemēram, Latvijā rūpniecisko iekārtu mehāniķa kvalifikāciju iespējams iegūt profesionālās vidējās izglītības programmā pēc pamatizglītības.&lt;ref name=&quot;niid-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.niid.lv/niid_search/program/25582 |title=Inženiermehānika — profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības |work=NIID.LV |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Daļā valstu mehāniķu sagatavošanā nozīmīga vieta ir arī [[māceklība|māceklībai]], kurā profesionālā izglītība tiek apvienota ar apmaksātu vai citādi organizētu praktisko mācīšanos pie darba devēja pieredzējušu speciālistu vadībā.&lt;ref name=&quot;cedefop-latvija-macekliba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cedefop.europa.eu/en/tools/apprenticeship-schemes/country-fiches/latvia |title=Latvia: Apprenticeship Schemes |work=European Database on Apprenticeship Schemes |publisher=Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bls-rupniecisko-iekartu-apmaciba&quot;/&gt;

[[Attēls:NASA Lewis 1969 Apprentice Class Graduates (GRC-1969-C-03820).jpg|thumbnail|upright=1.0|[[NASA Lūisa pētniecības centrs|NASA Lūisa pētniecības centra]] māceklības programmas absolventi (1969). Četrgadīgajā apmācībā tika apvienotas teorētiskās nodarbības ar praktiskiem darbiem, iegūstot kvalifikāciju dažādās tehniskajās profesijās]]
Būtiska profesionālās sagatavošanas sastāvdaļa ir [[profesionālā prakse|prakse uzņēmumā]] vai cita veida darba vidē balstītas mācības. To laikā izglītojamie strādā ar reālām mašīnām un iekārtām, apgūst darba organizāciju, [[tehniskā dokumentācija|tehniskās dokumentācijas]] izmantošanu, diagnostiku, detaļu [[demontāža|demontāžu]] un [[montāža|montāžu]], regulēšanu un remontu. Praksē tiek nostiprinātas arī [[darba aizsardzība|darba aizsardzības]] prasības un praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams pilnībā apgūt tikai teorētiskajās nodarbībās.&lt;ref name=&quot;cedefop-latvija-macekliba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Pēc noteiktas profesionālās izglītības vai apmācības programmas pabeigšanas mehāniķis var iegūt attiecīgu profesionālo kvalifikāciju. Kvalifikācijas iegūšanas nosacījumi dažādās valstīs atšķiras un var ietvert teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaudījumus. Latvijā profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz personai, kura ir nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un izpildījusi normatīvajos aktos noteiktos izglītības vai profesionālās kompetences nosacījumus.&lt;ref name=&quot;profesionalas-izglitibas-likums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums |title=Profesionālās izglītības likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Atsevišķās nozarēs noteiktu darbu veikšanai papildus var būt nepieciešama [[licence]], [[sertifikācija|sertifikāts]] vai cita profesionālās kompetences apliecība, piemēram, gaisa kuģu tehniskās apkopes jomā profesija un veicamie darbi ir reglamentēti.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;/&gt;

Mehāniķa profesionālā sagatavošana parasti nebeidzas ar sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu. Jaunu mašīnu, materiālu, elektronisko vadības sistēmu un diagnostikas tehnoloģiju ieviešana rada nepieciešamību pēc regulāras [[profesionālā pilnveide|profesionālās pilnveides]]. Mehāniķi var apmeklēt [[tālākizglītība|tālākizglītības]] kursus, apgūt jaunas diagnostikas metodes un darba drošības prasības vai specializēties noteikta veida iekārtās un tehnoloģijās.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt; Nozīmīga ir arī iekārtu un transportlīdzekļu ražotāju organizētā apmācība. Ražotāji un to pilnvarotie [[autoserviss|servisa uzņēmumi]] mehāniķiem piedāvā kursus par konkrētu modeļu uzbūvi, apkopes procedūrām, diagnostikas [[programmatūra|programmatūru]], remonta metodēm un tehniskajām izmaiņām. Šāda apmācība ir īpaši izplatīta automobiļu, rūpniecisko iekārtu, lauksaimniecības tehnikas, celtniecības tehnikas un citu sarežģītu mašīnu apkalpošanā.&lt;ref name=&quot;bls-dizeldzineju-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;bls-rupniecisko-iekartu-apmaciba&quot;/&gt;

Pieredzes un papildu apmācības gaitā mehāniķis var specializēties konkrētu iekārtu, sistēmu vai ražotāju tehnikas apkalpošanā. Specializācija var būt saistīta, piemēram, ar noteikta tipa [[dzinējs|dzinējiem]], [[transmisija|transmisijām]], hidrauliskajām sistēmām, [[rūpnieciskais robots|rūpnieciskajiem robotiem]], [[aukstumiekārta|aukstumiekārtām]] vai konkrēta ražotāja mašīnām. Pieaugot mašīnu tehniskajai sarežģītībai un datorizācijai, specializētas zināšanas daudzās nozarēs kļūst arvien nozīmīgākas.&lt;ref name=&quot;bls-smagas-tehnikas-mehaniki&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-aukstumiekartu-tehnikis&quot;/&gt; [[Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija|Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā]] ISCO‑08 mašīnu mehāniķi un remontētāji ietilpst 7. pamatgrupā “Kvalificēti strādnieki un amatnieki”. Šīs pamatgrupas profesijām raksturīga specializētu praktisku un tehnisku zināšanu izmantošana, darbā lietojot rokas un citus instrumentus, kā arī zināšanas par izmantotajiem materiāliem, darbarīkiem un darba procesiem. Tādēļ mehāniķa profesija parasti tiek uzskatīta par kvalificētu tehnisku arodu, kura apguvei nepieciešama gan teorētiska sagatavošana, gan praktiskas profesionālās iemaņas.&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt;

== Mehāniķa profesija Latvijā ==
[[Attēls:Trolejbusu remontcehs, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Trolejbuss|Trolejbusu]] remontcehs [[Rīga|Rīgā]]. Sabiedriskā transporta tehniskajā apkopē un remontā nepieciešami mehāniķi un citi tehniskie speciālisti]]
Latvijā mehāniķu profesijas un to specializācijas ir iekļautas [[Profesiju klasifikators|Profesiju klasifikatorā]], kas veidots, piemērojot [[Starptautiskā Darba organizācija|Starptautiskās Darba organizācijas]] Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju [[ISCO-08]]. Klasifikatora 7. pamatgrupā “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” mehāniķi galvenokārt ietilpst apakšgrupas “Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki” mazajā grupā “Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki”. Tajā atsevišķi nodalīti mehānisko [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] mehāniķi un remontatslēdznieki, [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]] mehāniķi un remontatslēdznieki, kā arī [[lauksaimniecības mašīna|lauksaimniecības]] un [[rūpniecība]]s mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki. Profesiju nosaukumos sastopami, piemēram, mehāniķis, transporta mehāniķis, [[automehāniķis]], gaisa kuģa mehāniķis, lauksaimniecības mašīnu mehāniķis un rūpniecisko iekārtu mehāniķis.&lt;ref name=&quot;lm-profesiju-klasifikators-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lm.gov.lv/lv/klasifikacija/profesiju-klasifikators-5/profesiju-klasifikators-aktualizets-2026-gada-26-maija |title=Profesiju klasifikators. Aktualizēts 2026. gada 26. maijā |publisher=Latvijas Republikas Labklājības ministrija |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ilo-isco08&quot;/&gt; Latvijas profesionālo kvalifikāciju sistēmā ar mehāniķa darbu saistītas kvalifikācijas ietvertas [[metālapstrāde]]s un [[mašīnbūve]]s, [[mašīnzinības|mašīnzinību]], kā arī [[transports|transporta]] un [[loģistika]]s nozaru kvalifikāciju struktūrās. Tajās ietilpst rūpniecisko iekārtu mehāniķa, automehāniķa, smago spēkratu mehāniķa, gaisa kuģa mehāniķa un dažādas [[kuģniecība]]s mehāniķu kvalifikācijas.&lt;ref name=&quot;izm-profesionalo-kvalifikaciju-saraksts-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izm.gov.lv/lv/media/32087/download?attachment= |title=Obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasību saraksts |publisher=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Profesionālās kvalifikācijas iespējams iegūt [[profesionālā izglītība|profesionālās izglītības]] programmās [[tehnikums|tehnikumos]] un citās profesionālās izglītības iestādēs. Mācībās teorētiskie priekšmeti un praktiskās nodarbības tiek apvienotas ar [[prakse|praksi]] uzņēmumos.&lt;ref name=&quot;niid-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;

Viena no Latvijā iegūstamajām kvalifikācijām ir rūpniecisko iekārtu mehāniķis. Šīs kvalifikācijas apguvē ietilpst rūpniecisko iekārtu [[dokumentācija|tehniskās dokumentācijas]] izmantošana, iekārtu uzstādīšana, [[diagnostika|defektu diagnostika]], detaļu un mezglu remonts, kā arī [[hidraulika|hidraulisko]] un [[pneimatika|pneimatisko]] sistēmu ekspluatācija un remonts.&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Rūpniecisko iekārtu mehāniķi uzstāda, apkopj un remontē tehnoloģiskās iekārtas dažādu nozaru ražošanas uzņēmumos, kuros nepieciešama to droša un nepārtraukta darbība.&lt;ref name=&quot;esco-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt; Plaša mehāniķu kvalifikāciju grupa Latvijā saistīta ar transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku un remontu. Profesionālajā izglītībā iespējams iegūt, piemēram, automehāniķa un smago spēkratu mehāniķa kvalifikāciju. Abas atbilst ceturtajam [[Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra|Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras]] līmenim.&lt;ref name=&quot;izm-profesionalo-kvalifikaciju-saraksts-2026&quot;/&gt; Automehāniķis diagnosticē, apkopj un remontē [[automobilis|automobiļu]] motorus, [[transmisija|transmisijas]], [[šasija|šasijas]], [[bremžu sistēma|bremžu]], elektroiekārtu un elektroniskās vadības sistēmas.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-automehanikis&quot;/&gt; Smago spēkratu mehāniķis strādā ar [[lauksaimniecības tehnika|lauksaimniecības]], [[mežizstrāde]]s, [[būvniecības tehnika|būvniecības]], ceļu būves un citu nozaru tehniku, veicot tās diagnostiku, apkopi, mezglu demontāžu, montāžu, regulēšanu un remontu.&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-smago-spekratu-mehanikis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profesijupasaule.lv/smago-spekratu-mehanikis |title=Smago spēkratu mehāniķis |publisher=Valsts izglītības attīstības aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Transporta nozarē tiek sagatavoti arī gaisa kuģu mehāniķi un dažādu līmeņu kuģu mehāniķi.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;/&gt;

Profesionālo kvalifikāciju prasības Latvijā nosaka attiecīgie [[profesijas standarts|profesiju standarti]] un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības. Tajās aprakstīti profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, nepieciešamās zināšanas, prasmes un [[kompetence]]s. Rūpniecisko iekārtu mehāniķa, automehāniķa, smago spēkratu mehāniķa un gaisa kuģa mehāniķa kvalifikācija pašlaik atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.&lt;ref name=&quot;izm-profesionalo-kvalifikaciju-saraksts-2026&quot;/&gt; Profesionālās izglītības programmas noslēgumā kvalifikācijas iegūšanai jākārto [[profesionālās kvalifikācijas eksāmens]], kurā pārbauda profesionālās zināšanas un praktiskās prasmes.&lt;ref name=&quot;profesionalas-izglitibas-likums&quot;/&gt; Atkarībā no specializācijas un darba vietas pēc kvalifikācijas iegūšanas var būt nepieciešamas arī papildu ražotāju mācības, [[sertifikācija]] vai konkrētu iekārtu un diagnostikas sistēmu apguve. Atsevišķās jomās, īpaši [[aviācija|aviācijā]] un kuģniecībā, profesionālajai darbībai noteiktas papildu kvalifikācijas, veselības, sertificēšanas un profesionālās kompetences prasības.&lt;ref name=&quot;visc-gaisa-kuga-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-kuga-mehanikis&quot;/&gt;

Mehāniķu un radniecīgu tehnisko speciālistu pieprasījums Latvijā ir saistīts ar [[rūpniecība|rūpniecības]], [[transports|transporta]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecības]], [[būvniecība|būvniecības]] un tehnisko pakalpojumu nozarēm. [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] 2024. gada darba tirgus prognozēs gan “Mehānika un metālapstrāde”, gan “Mašīnzinības” iekļautas starp profesionālās izglītības programmu grupām, kurās līdz 2030. gadam prognozēts viens no lielākajiem darbaspēka iztrūkumiem. Prognozējamo pieprasījumu ietekmē tautsaimniecības nozaru attīstība, [[demogrāfija|demogrāfiskās pārmaiņas]], darbaspēka aizvietošana, [[industrializācija]] un [[automatizācija]].&lt;ref name=&quot;em-darba-tirgus-prognozes-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/media/19929/download?attachment= |title=2024. gada darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes |publisher=Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija |format=PDF |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās mehāniķa profesionālās prasmes arvien biežāk pārsniedz tradicionālu mehānisko mezglu remontu. Rūpnieciskajās iekārtās un transportlīdzekļos plaši izmanto [[elektronika|elektroniku]], [[sensors|sensorus]], [[diagnostika|datorizētu diagnostiku]], hidrauliku, pneimatiku un [[automatizācija|automatizētas vadības sistēmas]].&lt;ref name=&quot;visc-rupniecisko-iekartu-mehanikis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;profesiju-pasaule-smago-spekratu-mehanikis&quot;/&gt; Tādēļ mehāniķu profesionālā sagatavošana arvien ciešāk saistīta ar [[mehatronika|mehatroniku]], digitālo diagnostiku un regulāru [[tālākizglītība|profesionālo pilnveidi]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Inženiertehniskās profesijas]]
[[Kategorija:Mašīnbūve]]</text>
      <sha1>0r58g6pwto8g7img9ia7m8tdkf14kgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Kalniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642191</id>
    <revision>
      <id>4540612</id>
      <parentid>4540342</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:29:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4540612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12448" sha1="skfmt0xyzk5hdm4lgtynkjquuuhcheo" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Sarkanās armijas virsnieku|Kalniņš|Kalniņš}}
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Kārlis Kalniņš
| vārds_orig = ''Карл Иванович Калнин''
| attēls = Kārlis Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1884
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1889)|title=Калнин Карл Иванович (1889)|website=ru.openlist.wiki|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Jānis Kalniņš
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas = jā
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|55px]]&lt;br /&gt;[[komdivs]]
|  dienesta_laiks = 1907 — 1918&lt;br /&gt;1918 — 1922&lt;br /&gt;1922 — 1937
|      	valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{URS}}
|   	struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[žandarmērija]]
|     	vienība =
|   	komandēja = [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]]&lt;br /&gt;[[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;1. Maskavas strādnieku divīzija&lt;br /&gt;54. (59.) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;23. (3. [[Kazaņa]]s) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;3. atsevišķā Kazaņas strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;14. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;PSRS Konvoju apsardzes karaspēks
|      	kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]
|   	izglītība = [[Frunzes Kara akadēmija]]
| 	apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838
|  	cits_darbs = [[Osoaviahims|Osoaviahima]] atbildīgais instruktors
}}
}}
'''Kārlis Kalniņš''' (1884—1937) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks. [[Divīzijas komandieris|Komdivs]] (1936). Nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un pirmās dienesta gaitas ===
Dzimis 1884. gada 19. novembrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] lauksaimnieka Jāņa Kalniņa ģimenē. Pabeidza pamatskolu un kā [[Eksternāts|eksterns]] nokārtoja pilsētas skolas kursa eksāmenu. 1904. gadā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]]. 1907. gadā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1908. gadā pabeidza mācību kursu Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljonā, savukārt 1910. gadā absolvēja podpraporščiku skolu.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://1937god.info/node/237|title=Калнин Карл Иванович + 02.11.1937|website=1937god.info|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] priekšvakarā 1914. gadā dienēja [[29. kājnieku divīzija (Krievijas Impērija)|29. kājnieku divīzijas]] [[114. Novotoržokas kājnieku pulks|114. Novotoržokas kājnieku pulkā]] [[Jelgava|Jelgavā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Калнин Карл Иванович|archiveurl=https://web.archive.org/web/20240903085856/https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|archivedate={{dat|2024|09|03|bez}}|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|website=ria1914.info}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmajā pasaules karā ===
Pēc Pirmā pasaules kara izcelšanās 114. kājnieku pulka sastāvā tika nosūtīts uz fronti. 1915. gada 22. oktobrī pārgāja uz [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekiem]], dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā]], vēlāk pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pulka sastāvā līdz kara beigām tika ievainots piecas reizes. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā tika iecelts par Rīgas apriņķa 7. iecirkņa komisāra palīgu, nodarbojās ar revolucionāro aģitāciju latviešu strēlnieku pulkos. 1917. gada augustā tika paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]] &quot;par atzinību cīņās pret ienaidnieku&quot; ar izdienējumu no 1917. gada 13. jūnija, bija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jaunākais virsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī tika ievēlēts par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Krievijas pilsoņu karā ===
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada janvārī kopā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku tika nosūtīts no [[Cēsis|Cēsīm]] uz [[Donbass|Donbasu]], lai piedalītos kaujās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|pretlielinieciskajiem spēkiem]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.wikireading.ru/308203|title=КАЛНИН (КАЛНИНЬШ) Карл Иванович (Иосифович) (1884–1937)|website=history.wikireading.ru|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt; 1918. gada februārī brīvprātīgi iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. No 3. februāra līdz 1. aprīlim bija Dienvidaustrumu revolucionārās armijas 1. kolonnas komandieris [[Kubaņa (novads)|Kubaņā]]. No 1. aprīļa līdz 15. maijam bija [[Kubaņas padomju republika]]s [[Rostova]]s frontes karaspēka komandieris, bet pēc tam tika iecelts par [[Kubaņas-Melnās jūras padomju republika]]s bruņoto spēku virspavēlnieku. No 26. maija līdz 3. augustam bija arī [[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija|Ziemeļkaukāza Sarkanās armijas]] komandieris. Piedalījās Sarkanās armijas [[Dienvidaustrumu fronte (KSFPR)|Dienvidaustrumu]] un [[Dienvidu fronte (KSFPR)|Dienvidu frontes]] kaujās.

1918. gada septembrī viņš tika norīkots pie [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] Lauku štāba operatīvās pārvaldes. No 1918. gada 15. oktobra bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] Apvienotās ārkārtas divīzijas (no 1918. gada 23. oktobra - 1. [[Maskava]]s strādnieku divīzijas) 1. brigādes komandieris. No 1919. gada 18. jūnija līdz 15. jūlijam bija pašas 1. Maskavas strādnieku divīzijas komandieris. No 1919. gada 26. augusta līdz 1920. gada 7. martam bija 54. strēlnieku divīzijas (no 1919. gada 27. oktobra - 59. strēlnieku divīzijas) komandieris.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Vienlaicīgi no 1919. gada novembra līdz decembrim bija [[Kokčetava]]s karaspēka grupas, kas piedalījās kaujās pret atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Dienvidu armijas,&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; komandieris un no 1920. gada janvāra līdz februārim [[Semipalatinska]]s karaspēka grupas komandieris. No 1920. gada marta līdz septembrim bija [[Rietumsibīrijas kara apgabals|Rietumsibīrijas kara apgabala]] Rezerves karaspēka pārvaldes priekšnieks. No 1920. gada 26. septembra līdz 1921. gada 20. maijam bija 23. strēlnieku divīzijas (no 1921. gada 18. marta - 3. [[Kazaņa]]s strēlnieku divīzijas) komandieris [[Ukrainas PSR|Ukrainā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
No 1921. gada 20. maija līdz 23. jūnijam bija 3. atsevišķās Kazaņas strēlnieku brigādes komandieris, no 28. novembra līdz 5. decembrim 3. Kazaņas strēlnieku divīzijas komandiera palīgs un tad komandieris [[Harhivas kara apgabals|Harhivas kara apgabalā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1922. gadā bija [[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas APSR]] Centrālās izpildkomitejas loceklis. 1923. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmijas]] Kara akadēmiskos augstāko virsnieku kursus ({{val|ru|Военно-академические курсы высшего комсостава РККА}}).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Pēc absolvēšanas tika iecelts par 14. strēlnieku divīzijas komandieri Maskavā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; No 1923. gada līdz 1924. gadam bija [[Maskavas pilsētas dome]]s loceklis. No 1924. gada 10. oktobra bija 10. strēlnieku korpusa komandiera palīgs [[Kurska|Kurskā]]. 1925. gada 6. jūnijā tika iecelts par Sarkanās armijas Ārmilitārās un fiziskās apmācības inspektora palīgu, bet 1926. gada 4. aprīlī par Sarkanās armijas Militarizācijas un fiziskās apmācības inspektoru. 1926. gada 9. septembrī tika iecelts par Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes Apmācības un mācību pārvaldes ({{val|ru|Учебно-строевого управления Главного управления РККА}}) strēlnieku un taktisko jautājumu inspektoru.

1927. gada 6. jūnijā tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka ({{val|ru|Войска конвойной стражи СССР}}) štāba priekšnieku, bet 1928. gada 10. oktobrī par karaspēka priekšnieka vietnieku.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Ar [[Tautas komisāru padome|PSRS Tautas komisāru padomes]] 1934. gada 21. aprīļa lēmumu Kalniņš tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka Centrālās pārvaldes pagaidu priekšnieku, līdz tas tiek nodots [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Iekšējās drošības dienesta padotībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; 1934. gada 10. oktobrī tika norīkots Sarkanās armijas Virspavēlniecības un ģenerālštāba pārvaldes ({{val|ru|Управление по командно-начальствующему составу РККА}}) rīcībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1935. gada sākumā viņš tika ieskaitīts Sarkanās armijas rezervē. Tajā pašā gadā tika norīkots pie [[Osoaviahims|Osoaviahima]] ({{val|ru|Осоавиахим}}) Centrālās padomes un iecelts par padomes atbildīgo instruktoru.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1936. gada 31. maijā viņam tika piešķirta [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpe.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Represijas ===
Kalniņš tika arestēts [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|IeTK &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā 1937. gada 8. jūnijā. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par &quot;aktīvu dalību [[Antisovetisms|pretpadomju]] [[Ļevs Trockis|trockistu]]-[[Grigorijs Zinovjevs|zinovjeviešu]] sabotāžas un teroristu organizācijā&quot; un par to, ka kā PSRS Konvoja apsardzes karaspēka priekšnieka vietnieks &quot;laika posmā no 1930. līdz 1932. gadam pēc minētās organizācijas norādījumiem viņš no PSRS Konvoja apsardzes karaspēka pārvaldes militārpersonām izveidoja trockistu teroristu grupu un 1935. gadā gatavojās veikt terora aktus&quot; pret partijas un valdības vadītājiem. Izmeklēšanas un tiesas procesa laikā Kalniņš noliedza visas apsūdzības un neatzina savu vainu, neskatoties uz fizisku izrēķināšanos, kas pret viņu tika lietota pratināšanas laikā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt;

Ar [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]]s 1937. gada 2. novembra lēmumu viņam tika piespriests nāvessodu, kas tika izpildīts tajā pašā dienā.

1958. gada 23. septembrī ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmumu viņš tika reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838 (1928.20.II).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Kārlis}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Komdivi]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>skfmt0xyzk5hdm4lgtynkjquuuhcheo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540613</id>
      <parentid>4540612</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:30:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4540613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12447" sha1="ltcsoqggdwrjnrxcao2eregtuhauzp4" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Sarkanās armijas virsnieku|Kalniņš|Kalniņš}}
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Kārlis Kalniņš
| vārds_orig = ''Карл Иванович Калнин''
| attēls = Kārlis Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1884
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1889)|title=Калнин Карл Иванович (1889)|website=ru.openlist.wiki|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Jānis Kalniņš
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas = jā
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|55px]]&lt;br /&gt;[[komdivs]]
|  dienesta_laiks = 1907 — 1918&lt;br /&gt;1918 — 1922&lt;br /&gt;1922 — 1937
|      	valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{URS}}
|   	struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[žandarmērija]]
|     	vienība =
|   	komandēja = [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]]&lt;br /&gt;[[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;1. Maskavas strādnieku divīzija&lt;br /&gt;54. (59.) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;23. (3. [[Kazaņa]]s) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;3. atsevišķā Kazaņas strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;14. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;PSRS Konvoju apsardzes karaspēks
|      	kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]
|   	izglītība = [[Frunzes Kara akadēmija]]
| 	apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838
|  	cits_darbs = [[Osoaviahims|Osoaviahima]] atbildīgais instruktors
}}
}}
'''Kārlis Kalniņš''' (1884—1937) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks. [[Divīzijas komandieris|Komdivs]] (1936). Nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un pirmās dienesta gaitas ===
Dzimis 1884. gada 19. novembrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] lauksaimnieka Jāņa Kalniņa ģimenē. Pabeidza pamatskolu un kā [[Eksternāts|eksterns]] nokārtoja pilsētas skolas kursa eksāmenu. 1904. gadā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]]. 1907. gadā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1908. gadā pabeidza mācību kursu Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljonā, savukārt 1910. gadā absolvēja podpraporščiku skolu.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://1937god.info/node/237|title=Калнин Карл Иванович + 02.11.1937|website=1937god.info|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] priekšvakarā 1914. gadā dienēja [[29. kājnieku divīzija (Krievijas Impērija)|29. kājnieku divīzijas]] [[114. Novotoržokas kājnieku pulks|114. Novotoržokas kājnieku pulkā]] [[Jelgava|Jelgavā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Калнин Карл Иванович|archiveurl=https://web.archive.org/web/20240903085856/https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|archivedate={{dat|2024|09|03|bez}}|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|website=ria1914.info}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmajā pasaules karā ===
Pēc Pirmā pasaules kara izcelšanās 114. kājnieku pulka sastāvā tika nosūtīts uz fronti. 1915. gada 22. oktobrī pārgāja uz [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekiem]], dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā]], vēlāk pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pulka sastāvā līdz kara beigām tika ievainots piecas reizes. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā tika iecelts par Rīgas apriņķa 7. iecirkņa komisāra palīgu, nodarbojās ar revolucionāro aģitāciju latviešu strēlnieku pulkos. 1917. gada augustā tika paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]] &quot;par atzinību cīņās pret ienaidnieku&quot; ar izdienējumu no 1917. gada 13. jūnija, bija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jaunākais virsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī tika ievēlēts par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Krievijas pilsoņu karā ===
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada janvārī kopā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku tika nosūtīts no [[Cēsis|Cēsīm]] uz [[Donbass|Donbasu]], lai piedalītos kaujās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|pretlielinieciskajiem spēkiem]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.wikireading.ru/308203|title=КАЛНИН (КАЛНИНЬШ) Карл Иванович (Иосифович) (1884–1937)|website=history.wikireading.ru|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt; 1918. gada februārī brīvprātīgi iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. No 3. februāra līdz 1. aprīlim bija Dienvidaustrumu revolucionārās armijas 1. kolonnas komandieris [[Kubaņa (novads)|Kubaņā]]. No 1. aprīļa līdz 15. maijam bija [[Kubaņas padomju republika]]s [[Rostova]]s frontes karaspēka komandieris, bet pēc tam tika iecelts par [[Kubaņas-Melnās jūras padomju republika]]s bruņoto spēku virspavēlnieku. No 26. maija līdz 3. augustam bija arī [[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija|Ziemeļkaukāza Sarkanās armijas]] komandieris. Piedalījās Sarkanās armijas [[Dienvidaustrumu fronte (KSFPR)|Dienvidaustrumu]] un [[Dienvidu fronte (KSFPR)|Dienvidu frontes]] kaujās.

1918. gada septembrī viņš tika norīkots pie [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] Lauku štāba operatīvās pārvaldes. No 1918. gada 15. oktobra bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] Apvienotās ārkārtas divīzijas (no 1918. gada 23. oktobra - 1. [[Maskava]]s strādnieku divīzijas) 1. brigādes komandieris. No 1919. gada 18. jūnija līdz 15. jūlijam bija pašas 1. Maskavas strādnieku divīzijas komandieris. No 1919. gada 26. augusta līdz 1920. gada 7. martam bija 54. strēlnieku divīzijas (no 1919. gada 27. oktobra - 59. strēlnieku divīzijas) komandieris.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Vienlaicīgi no 1919. gada novembra līdz decembrim bija [[Kokčetava]]s karaspēka grupas, kas piedalījās kaujās pret atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Dienvidu armiju,&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; komandieris un no 1920. gada janvāra līdz februārim [[Semipalatinska]]s karaspēka grupas komandieris. No 1920. gada marta līdz septembrim bija [[Rietumsibīrijas kara apgabals|Rietumsibīrijas kara apgabala]] Rezerves karaspēka pārvaldes priekšnieks. No 1920. gada 26. septembra līdz 1921. gada 20. maijam bija 23. strēlnieku divīzijas (no 1921. gada 18. marta - 3. [[Kazaņa]]s strēlnieku divīzijas) komandieris [[Ukrainas PSR|Ukrainā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
No 1921. gada 20. maija līdz 23. jūnijam bija 3. atsevišķās Kazaņas strēlnieku brigādes komandieris, no 28. novembra līdz 5. decembrim 3. Kazaņas strēlnieku divīzijas komandiera palīgs un tad komandieris [[Harhivas kara apgabals|Harhivas kara apgabalā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1922. gadā bija [[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas APSR]] Centrālās izpildkomitejas loceklis. 1923. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmijas]] Kara akadēmiskos augstāko virsnieku kursus ({{val|ru|Военно-академические курсы высшего комсостава РККА}}).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Pēc absolvēšanas tika iecelts par 14. strēlnieku divīzijas komandieri Maskavā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; No 1923. gada līdz 1924. gadam bija [[Maskavas pilsētas dome]]s loceklis. No 1924. gada 10. oktobra bija 10. strēlnieku korpusa komandiera palīgs [[Kurska|Kurskā]]. 1925. gada 6. jūnijā tika iecelts par Sarkanās armijas Ārmilitārās un fiziskās apmācības inspektora palīgu, bet 1926. gada 4. aprīlī par Sarkanās armijas Militarizācijas un fiziskās apmācības inspektoru. 1926. gada 9. septembrī tika iecelts par Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes Apmācības un mācību pārvaldes ({{val|ru|Учебно-строевого управления Главного управления РККА}}) strēlnieku un taktisko jautājumu inspektoru.

1927. gada 6. jūnijā tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka ({{val|ru|Войска конвойной стражи СССР}}) štāba priekšnieku, bet 1928. gada 10. oktobrī par karaspēka priekšnieka vietnieku.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Ar [[Tautas komisāru padome|PSRS Tautas komisāru padomes]] 1934. gada 21. aprīļa lēmumu Kalniņš tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka Centrālās pārvaldes pagaidu priekšnieku, līdz tas tiek nodots [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Iekšējās drošības dienesta padotībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; 1934. gada 10. oktobrī tika norīkots Sarkanās armijas Virspavēlniecības un ģenerālštāba pārvaldes ({{val|ru|Управление по командно-начальствующему составу РККА}}) rīcībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1935. gada sākumā viņš tika ieskaitīts Sarkanās armijas rezervē. Tajā pašā gadā tika norīkots pie [[Osoaviahims|Osoaviahima]] ({{val|ru|Осоавиахим}}) Centrālās padomes un iecelts par padomes atbildīgo instruktoru.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1936. gada 31. maijā viņam tika piešķirta [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpe.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Represijas ===
Kalniņš tika arestēts [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|IeTK &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā 1937. gada 8. jūnijā. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par &quot;aktīvu dalību [[Antisovetisms|pretpadomju]] [[Ļevs Trockis|trockistu]]-[[Grigorijs Zinovjevs|zinovjeviešu]] sabotāžas un teroristu organizācijā&quot; un par to, ka kā PSRS Konvoja apsardzes karaspēka priekšnieka vietnieks &quot;laika posmā no 1930. līdz 1932. gadam pēc minētās organizācijas norādījumiem viņš no PSRS Konvoja apsardzes karaspēka pārvaldes militārpersonām izveidoja trockistu teroristu grupu un 1935. gadā gatavojās veikt terora aktus&quot; pret partijas un valdības vadītājiem. Izmeklēšanas un tiesas procesa laikā Kalniņš noliedza visas apsūdzības un neatzina savu vainu, neskatoties uz fizisku izrēķināšanos, kas pret viņu tika lietota pratināšanas laikā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt;

Ar [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]]s 1937. gada 2. novembra lēmumu viņam tika piespriests nāvessodu, kas tika izpildīts tajā pašā dienā.

1958. gada 23. septembrī ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmumu viņš tika reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838 (1928.20.II).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Kārlis}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Komdivi]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>ltcsoqggdwrjnrxcao2eregtuhauzp4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540614</id>
      <parentid>4540613</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T22:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4540614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12447" sha1="l19n6sjre1yj6al25rplm365ja9ugmr" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Sarkanās armijas virsnieku|Kalniņš|Kalniņš}}
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Kārlis Kalniņš
| vārds_orig = ''Карл Иванович Калнин''
| attēls = Kārlis Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1884
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1889)|title=Калнин Карл Иванович (1889)|website=ru.openlist.wiki|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Jānis Kalniņš
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas = jā
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|55px]]&lt;br /&gt;[[komdivs]]
|  dienesta_laiks = 1907 — 1918&lt;br /&gt;1918 — 1922&lt;br /&gt;1922 — 1937
|      	valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{URS}}
|   	struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[žandarmērija]]
|     	vienība =
|   	komandēja = [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]]&lt;br /&gt;[[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;1. Maskavas strādnieku divīzija&lt;br /&gt;54. (59.) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;23. (3. [[Kazaņa]]s) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;3. atsevišķā Kazaņas strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;14. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;PSRS Konvoju apsardzes karaspēks
|      	kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]
|   	izglītība = [[Frunzes Kara akadēmija]]
| 	apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838
|  	cits_darbs = [[Osoaviahims|Osoaviahima]] atbildīgais instruktors
}}
}}
'''Kārlis Kalniņš''' (1884—1937) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks. [[Divīzijas komandieris|Komdivs]] (1936). Nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un pirmās dienesta gaitas ===
Dzimis 1884. gada 19. novembrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] lauksaimnieka Jāņa Kalniņa ģimenē. Pabeidza pamatskolu un kā [[Eksternāts|eksterns]] nokārtoja pilsētas skolas kursa eksāmenu. 1904. gadā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]]. 1907. gadā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1908. gadā pabeidza mācību kursu Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljonā, savukārt 1910. gadā absolvēja podpraporščiku skolu.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://1937god.info/node/237|title=Калнин Карл Иванович + 02.11.1937|website=1937god.info|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] priekšvakarā 1914. gadā dienēja [[29. kājnieku divīzija (Krievijas Impērija)|29. kājnieku divīzijas]] [[114. Novotoržokas kājnieku pulks|114. Novotoržokas kājnieku pulkā]] [[Jelgava|Jelgavā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Калнин Карл Иванович|archiveurl=https://web.archive.org/web/20240903085856/https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|archivedate={{dat|2024|09|03|bez}}|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|website=ria1914.info}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmajā pasaules karā ===
Pēc Pirmā pasaules kara izcelšanās 114. kājnieku pulka sastāvā tika nosūtīts uz fronti. 1915. gada 22. oktobrī pārgāja uz [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekiem]], dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā]], vēlāk pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pulka sastāvā līdz kara beigām tika ievainots piecas reizes. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā tika iecelts par Rīgas apriņķa 7. iecirkņa komisāra palīgu, nodarbojās ar revolucionāro aģitāciju latviešu strēlnieku pulkos. 1917. gada augustā tika paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]] &quot;par atzinību cīņās pret ienaidnieku&quot; ar izdienējumu no 1917. gada 13. jūnija, bija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jaunākais virsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī tika ievēlēts par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Krievijas pilsoņu karā ===
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada janvārī kopā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku tika nosūtīts no [[Cēsis|Cēsīm]] uz [[Donbass|Donbasu]], lai piedalītos kaujās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|pretlielinieciskajiem spēkiem]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.wikireading.ru/308203|title=КАЛНИН (КАЛНИНЬШ) Карл Иванович (Иосифович) (1884–1937)|website=history.wikireading.ru|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt; 1918. gada februārī brīvprātīgi iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. No 3. februāra līdz 1. aprīlim bija Dienvidaustrumu revolucionārās armijas 1. kolonnas komandieris [[Kubaņa (novads)|Kubaņā]]. No 1. aprīļa līdz 15. maijam bija [[Kubaņas padomju republika]]s [[Rostova]]s frontes karaspēka komandieris, bet pēc tam tika iecelts par [[Kubaņas-Melnās jūras padomju republika]]s bruņoto spēku virspavēlnieku. No 26. maija līdz 3. augustam bija arī [[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija|Ziemeļkaukāza Sarkanās armijas]] komandieris. Piedalījās Sarkanās armijas [[Dienvidaustrumu fronte (KSFPR)|Dienvidaustrumu]] un [[Dienvidu fronte (KSFPR)|Dienvidu frontes]] kaujās.

1918. gada septembrī viņš tika norīkots pie [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] Lauku štāba operatīvās pārvaldes. No 1918. gada 15. oktobra bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] Apvienotās ārkārtas divīzijas (no 1918. gada 23. oktobra - 1. [[Maskava]]s strādnieku divīzijas) 1. brigādes komandieris. No 1919. gada 18. jūnija līdz 15. jūlijam bija pašas 1. Maskavas strādnieku divīzijas komandieris. No 1919. gada 26. augusta līdz 1920. gada 7. martam bija 54. strēlnieku divīzijas (no 1919. gada 27. oktobra - 59. strēlnieku divīzijas) komandieris.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Vienlaicīgi no 1919. gada novembra līdz decembrim bija [[Kokčetava]]s karaspēka grupas, kas piedalījās kaujās pret atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Dienvidu armiju,&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; komandieris un no 1920. gada janvāra līdz februārim [[Semipalatinska]]s karaspēka grupas komandieris. No 1920. gada marta līdz septembrim bija [[Rietumsibīrijas kara apgabals|Rietumsibīrijas kara apgabala]] Rezerves karaspēka pārvaldes priekšnieks. No 1920. gada 26. septembra līdz 1921. gada 20. maijam bija 23. strēlnieku divīzijas (no 1921. gada 18. marta - 3. [[Kazaņa]]s strēlnieku divīzijas) komandieris [[Ukrainas PSR|Ukrainā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
No 1921. gada 20. maija līdz 23. jūnijam [[Harhivas kara apgabals|Harhivas kara apgabalā]] bija 3. atsevišķās Kazaņas strēlnieku brigādes komandieris, no 28. novembra līdz 5. decembrim 3. Kazaņas strēlnieku divīzijas komandiera palīgs un tad komandieris.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1922. gadā bija [[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas APSR]] Centrālās izpildkomitejas loceklis. 1923. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmijas]] Kara akadēmiskos augstāko virsnieku kursus ({{val|ru|Военно-академические курсы высшего комсостава РККА}}).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Pēc absolvēšanas tika iecelts par 14. strēlnieku divīzijas komandieri Maskavā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; No 1923. gada līdz 1924. gadam bija [[Maskavas pilsētas dome]]s loceklis. No 1924. gada 10. oktobra bija 10. strēlnieku korpusa komandiera palīgs [[Kurska|Kurskā]]. 1925. gada 6. jūnijā tika iecelts par Sarkanās armijas Ārmilitārās un fiziskās apmācības inspektora palīgu, bet 1926. gada 4. aprīlī par Sarkanās armijas Militarizācijas un fiziskās apmācības inspektoru. 1926. gada 9. septembrī tika iecelts par Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes Apmācības un mācību pārvaldes ({{val|ru|Учебно-строевого управления Главного управления РККА}}) strēlnieku un taktisko jautājumu inspektoru.

1927. gada 6. jūnijā tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka ({{val|ru|Войска конвойной стражи СССР}}) štāba priekšnieku, bet 1928. gada 10. oktobrī par karaspēka priekšnieka vietnieku.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Ar [[Tautas komisāru padome|PSRS Tautas komisāru padomes]] 1934. gada 21. aprīļa lēmumu Kalniņš tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka Centrālās pārvaldes pagaidu priekšnieku, līdz tas tiek nodots [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Iekšējās drošības dienesta padotībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; 1934. gada 10. oktobrī tika norīkots Sarkanās armijas Virspavēlniecības un ģenerālštāba pārvaldes ({{val|ru|Управление по командно-начальствующему составу РККА}}) rīcībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1935. gada sākumā viņš tika ieskaitīts Sarkanās armijas rezervē. Tajā pašā gadā tika norīkots pie [[Osoaviahims|Osoaviahima]] ({{val|ru|Осоавиахим}}) Centrālās padomes un iecelts par padomes atbildīgo instruktoru.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1936. gada 31. maijā viņam tika piešķirta [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpe.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Represijas ===
Kalniņš tika arestēts [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|IeTK &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā 1937. gada 8. jūnijā. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par &quot;aktīvu dalību [[Antisovetisms|pretpadomju]] [[Ļevs Trockis|trockistu]]-[[Grigorijs Zinovjevs|zinovjeviešu]] sabotāžas un teroristu organizācijā&quot; un par to, ka kā PSRS Konvoja apsardzes karaspēka priekšnieka vietnieks &quot;laika posmā no 1930. līdz 1932. gadam pēc minētās organizācijas norādījumiem viņš no PSRS Konvoja apsardzes karaspēka pārvaldes militārpersonām izveidoja trockistu teroristu grupu un 1935. gadā gatavojās veikt terora aktus&quot; pret partijas un valdības vadītājiem. Izmeklēšanas un tiesas procesa laikā Kalniņš noliedza visas apsūdzības un neatzina savu vainu, neskatoties uz fizisku izrēķināšanos, kas pret viņu tika lietota pratināšanas laikā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt;

Ar [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]]s 1937. gada 2. novembra lēmumu viņam tika piespriests nāvessodu, kas tika izpildīts tajā pašā dienā.

1958. gada 23. septembrī ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmumu viņš tika reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838 (1928.20.II).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Kārlis}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Komdivi]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>l19n6sjre1yj6al25rplm365ja9ugmr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540647</id>
      <parentid>4540614</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:29:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4540647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12611" sha1="fibpczoku8ackfdlhov6r7db9vn0rdm" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Sarkanās armijas virsnieku|Kalniņš|Kalniņš}}
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Kārlis Kalniņš
| vārds_orig = ''Карл Иванович Калнин''
| attēls = Kārlis Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1884
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1889)|title=Калнин Карл Иванович (1889)|website=ru.openlist.wiki|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Jānis Kalniņš
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas = jā
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|55px]]&lt;br /&gt;[[komdivs]]
|  dienesta_laiks = 1907 — 1918&lt;br /&gt;1918 — 1922&lt;br /&gt;1922 — 1937
|      	valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{URS}}
|   	struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[žandarmērija]]
|     	vienība =
|   	komandēja = [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]]&lt;br /&gt;[[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;1. Maskavas strādnieku divīzija&lt;br /&gt;54. (59.) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;23. (3. [[Kazaņa]]s) strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;3. atsevišķā Kazaņas strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;14. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;PSRS Konvoju apsardzes karaspēks
|      	kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]
|   	izglītība = [[Frunzes Kara akadēmija]]
| 	apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838
|  	cits_darbs = [[Osoaviahims|Osoaviahima]] atbildīgais instruktors
}}
}}
'''Kārlis Kalniņš''' (1884—1937) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks. [[Divīzijas komandieris|Komdivs]] (1936). Nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un pirmās dienesta gaitas ===
Dzimis 1884. gada 19. novembrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] lauksaimnieka Jāņa Kalniņa ģimenē. Pabeidza pamatskolu un kā [[Eksternāts|eksterns]] nokārtoja pilsētas skolas kursa eksāmenu.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://1937god.info/node/237|title=Калнин Карл Иванович + 02.11.1937|website=1937god.info|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Калнин Карл Иванович|archiveurl=https://web.archive.org/web/20240903085856/https://www.ria1914.info/index.php/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|archivedate={{dat|2024|09|03|bez}}|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}|website=ria1914.info}}&lt;/ref&gt; 1904. gadā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]], piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].&lt;ref&gt;{{LPE|4|577}}&lt;/ref&gt; 1907. gadā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1908. gadā pabeidza mācību kursu Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljonā, savukārt 1910. gadā absolvēja podpraporščiku skolu.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] priekšvakarā 1914. gadā dienēja [[29. kājnieku divīzija (Krievijas Impērija)|29. kājnieku divīzijas]] [[114. Novotoržokas kājnieku pulks|114. Novotoržokas kājnieku pulkā]] [[Jelgava|Jelgavā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Pirmajā pasaules karā ===
Pēc Pirmā pasaules kara izcelšanās 114. kājnieku pulka sastāvā tika nosūtīts uz fronti. 1915. gada 22. oktobrī pārgāja uz [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekiem]], dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā]], vēlāk pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pulka sastāvā līdz kara beigām tika ievainots piecas reizes. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā tika iecelts par Rīgas apriņķa 7. iecirkņa komisāra palīgu, nodarbojās ar revolucionāro aģitāciju latviešu strēlnieku pulkos. 1917. gada augustā tika paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]] &quot;par atzinību cīņās pret ienaidnieku&quot; ar izdienējumu no 1917. gada 13. jūnija, bija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jaunākais virsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī tika ievēlēts par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Krievijas pilsoņu karā ===
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada janvārī kopā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku tika nosūtīts no [[Cēsis|Cēsīm]] uz [[Donbass|Donbasu]], lai piedalītos kaujās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|pretlielinieciskajiem spēkiem]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.wikireading.ru/308203|title=КАЛНИН (КАЛНИНЬШ) Карл Иванович (Иосифович) (1884–1937)|website=history.wikireading.ru|access-date={{dat|2026|10|27|bez}}}}&lt;/ref&gt; 1918. gada februārī brīvprātīgi iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. No 3. februāra līdz 1. aprīlim bija Dienvidaustrumu revolucionārās armijas 1. kolonnas komandieris [[Kubaņa (novads)|Kubaņā]]. No 1. aprīļa līdz 15. maijam bija [[Kubaņas padomju republika]]s [[Rostova]]s frontes karaspēka komandieris, bet pēc tam tika iecelts par [[Kubaņas-Melnās jūras padomju republika]]s bruņoto spēku virspavēlnieku. No 26. maija līdz 3. augustam bija arī [[Ziemeļkaukāza Sarkanā armija|Ziemeļkaukāza Sarkanās armijas]] komandieris. Piedalījās Sarkanās armijas [[Dienvidaustrumu fronte (KSFPR)|Dienvidaustrumu]] un [[Dienvidu fronte (KSFPR)|Dienvidu frontes]] kaujās.

1918. gada septembrī viņš tika norīkots pie [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] Lauku štāba operatīvās pārvaldes. No 1918. gada 15. oktobra bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] Apvienotās ārkārtas divīzijas (no 1918. gada 23. oktobra - 1. [[Maskava]]s strādnieku divīzijas) 1. brigādes komandieris. No 1919. gada 18. jūnija līdz 15. jūlijam bija pašas 1. Maskavas strādnieku divīzijas komandieris. No 1919. gada 26. augusta līdz 1920. gada 7. martam bija 54. strēlnieku divīzijas (no 1919. gada 27. oktobra - 59. strēlnieku divīzijas) komandieris.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Vienlaicīgi no 1919. gada novembra līdz decembrim bija [[Kokčetava]]s karaspēka grupas, kas piedalījās kaujās pret atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Dienvidu armiju,&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; komandieris un no 1920. gada janvāra līdz februārim [[Semipalatinska]]s karaspēka grupas komandieris. No 1920. gada marta līdz septembrim bija [[Rietumsibīrijas kara apgabals|Rietumsibīrijas kara apgabala]] Rezerves karaspēka pārvaldes priekšnieks. No 1920. gada 26. septembra līdz 1921. gada 20. maijam bija 23. strēlnieku divīzijas (no 1921. gada 18. marta - 3. [[Kazaņa]]s strēlnieku divīzijas) komandieris [[Ukrainas PSR|Ukrainā]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
No 1921. gada 20. maija līdz 23. jūnijam [[Harhivas kara apgabals|Harhivas kara apgabalā]] bija 3. atsevišķās Kazaņas strēlnieku brigādes komandieris, no 28. novembra līdz 5. decembrim 3. Kazaņas strēlnieku divīzijas komandiera palīgs un tad komandieris.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1922. gadā bija [[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas APSR]] Centrālās izpildkomitejas loceklis. 1923. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmijas]] Kara akadēmiskos augstāko virsnieku kursus ({{val|ru|Военно-академические курсы высшего комсостава РККА}}).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Pēc absolvēšanas tika iecelts par 14. strēlnieku divīzijas komandieri Maskavā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; No 1923. gada līdz 1924. gadam bija [[Maskavas pilsētas dome]]s loceklis. No 1924. gada 10. oktobra bija 10. strēlnieku korpusa komandiera palīgs [[Kurska|Kurskā]]. 1925. gada 6. jūnijā tika iecelts par Sarkanās armijas Ārmilitārās un fiziskās apmācības inspektora palīgu, bet 1926. gada 4. aprīlī par Sarkanās armijas Militarizācijas un fiziskās apmācības inspektoru. 1926. gada 9. septembrī tika iecelts par Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes Apmācības un mācību pārvaldes ({{val|ru|Учебно-строевого управления Главного управления РККА}}) strēlnieku un taktisko jautājumu inspektoru.

1927. gada 6. jūnijā tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka ({{val|ru|Войска конвойной стражи СССР}}) štāba priekšnieku, bet 1928. gada 10. oktobrī par karaspēka priekšnieka vietnieku.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; Ar [[Tautas komisāru padome|PSRS Tautas komisāru padomes]] 1934. gada 21. aprīļa lēmumu Kalniņš tika iecelts par PSRS Konvoja apsardzes karaspēka Centrālās pārvaldes pagaidu priekšnieku, līdz tas tiek nodots [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Iekšējās drošības dienesta padotībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt; 1934. gada 10. oktobrī tika norīkots Sarkanās armijas Virspavēlniecības un ģenerālštāba pārvaldes ({{val|ru|Управление по командно-начальствующему составу РККА}}) rīcībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt; 1935. gada sākumā viņš tika ieskaitīts Sarkanās armijas rezervē. Tajā pašā gadā tika norīkots pie [[Osoaviahims|Osoaviahima]] ({{val|ru|Осоавиахим}}) Centrālās padomes un iecelts par padomes atbildīgo instruktoru.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1936. gada 31. maijā viņam tika piešķirta [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpe.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Represijas ===
Kalniņš tika arestēts [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|IeTK &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā 1937. gada 8. jūnijā. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par &quot;aktīvu dalību [[Antisovetisms|pretpadomju]] [[Ļevs Trockis|trockistu]]-[[Grigorijs Zinovjevs|zinovjeviešu]] sabotāžas un teroristu organizācijā&quot; un par to, ka kā PSRS Konvoja apsardzes karaspēka priekšnieka vietnieks &quot;laika posmā no 1930. līdz 1932. gadam pēc minētās organizācijas norādījumiem viņš no PSRS Konvoja apsardzes karaspēka pārvaldes militārpersonām izveidoja trockistu teroristu grupu un 1935. gadā gatavojās veikt terora aktus&quot; pret partijas un valdības vadītājiem. Izmeklēšanas un tiesas procesa laikā Kalniņš noliedza visas apsūdzības un neatzina savu vainu, neskatoties uz fizisku izrēķināšanos, kas pret viņu tika lietota pratināšanas laikā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-3&quot; /&gt;

Ar [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]]s 1937. gada 2. novembra lēmumu viņam tika piespriests nāvessodu, kas tika izpildīts tajā pašā dienā.

1958. gada 23. septembrī ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmumu viņš tika reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] Nr. 13838 (1928.20.II).&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Kārlis}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Komdivi]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>fibpczoku8ackfdlhov6r7db9vn0rdm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frenks Verners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642209</id>
    <revision>
      <id>4540429</id>
      <timestamp>2026-10-27T15:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Frenks Verners  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Frank Verner''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1883|6|24}}  |             dz_vie...</comment>
      <origin>4540429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4621" sha1="f8ttq1ua2fsivtpt9eicx74ix1v3mbr" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Frenks Verners
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Frank Verner''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1883|6|24}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1966|7|1}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]])
 |          os_medaļas = 2 (2 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}}
}}

'''Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners''' ({{val|en|William Franklyn &quot;Bill&quot; Verner}}; dzimis {{dat|1883|6|24}}, miris {{dat|1966|7|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis divas sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79154 |title=Bill Verner |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/william-frank-verner |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=William Frank VERNER |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vernes [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja četrās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] skriešanas disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]] viņs ieguva sudraba medaļas, 4. vietu ieņēma [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], bet 6. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/bill-verner-1.html |title=Bill Verner Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170720193212/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/bill-verner-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Verners, Frenks}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>f8ttq1ua2fsivtpt9eicx74ix1v3mbr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540434</id>
      <parentid>4540429</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T15:29:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4569" sha1="ioba134qe4287xo5iewl95wvuq22ejk" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Frenks Verners
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Frank Verner''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1883|6|24}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1966|7|1}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]
 |          os_medaļas = 2 (2 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}}
}}

'''Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners''' ({{val|en|William Franklyn &quot;Bill&quot; Verner}}; dzimis {{dat|1883|6|24}}, miris {{dat|1966|7|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis divas sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79154 |title=Bill Verner |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/william-frank-verner |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=William Frank VERNER |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vernes [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja četrās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] skriešanas disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]] viņs ieguva sudraba medaļas, 4. vietu ieņēma [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], bet 6. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/bill-verner-1.html |title=Bill Verner Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170720193212/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/bill-verner-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Verners, Frenks}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>ioba134qe4287xo5iewl95wvuq22ejk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540452</id>
      <parentid>4540434</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T16:09:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4570" sha1="hghy0jh968ar1eahlwzk55h7w6926ev" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Frenks Verners
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Frank Verner''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1883|6|24}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1966|7|1}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 2 (2 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}}
}}

'''Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners''' ({{val|en|William Franklyn &quot;Bill&quot; Verner}}; dzimis {{dat|1883|6|24}}, miris {{dat|1966|7|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis divas sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79154 |title=Bill Verner |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/william-frank-verner |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=William Frank VERNER |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vernes [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja četrās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] skriešanas disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]] viņs ieguva sudraba medaļas, 4. vietu ieņēma [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], bet 6. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/bill-verner-1.html |title=Bill Verner Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170720193212/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ve/bill-verner-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Verners, Frenks}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>hghy0jh968ar1eahlwzk55h7w6926ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Frenklins &quot;Frenks&quot; Verners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642210</id>
    <redirect title="Frenks Verners" />
    <revision>
      <id>4540430</id>
      <timestamp>2026-10-27T15:12:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Frenks Verners]]</comment>
      <origin>4540430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="hyr3435sgnz3h18coa97zt7697rvr5f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Frenks Verners]]</text>
      <sha1>hyr3435sgnz3h18coa97zt7697rvr5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vecmilgravis</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642211</id>
    <revision>
      <id>4540432</id>
      <timestamp>2026-10-27T15:25:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4540432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="170" sha1="rawnwe0nkw30excpdbr5uvf4mk7cbyb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Vecmilgravis}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 17.25 (EET)</text>
      <sha1>rawnwe0nkw30excpdbr5uvf4mk7cbyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leisijs Hērns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642212</id>
    <revision>
      <id>4540438</id>
      <timestamp>2026-10-27T15:42:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Leisijs Hērns  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Lacey Hearn''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Leisijs Ernests Hērns  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1881|3|23}}  |             dz_viet = {{vieta|A...</comment>
      <origin>4540438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4649" sha1="sa5um2jw5kekk3p7fc2i7jos752cui7" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Leisijs Hērns
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Lacey Hearn''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Leisijs Ernests Hērns
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|3|23}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Portlenda (Indiāna)}}
 |             mir_dat = {{dat|1969|10|19}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Fortveina (Indiāna)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]])
 |          os_medaļas = 2 (1 sudraba un 1 bronzas)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
}}

'''Leisijs Ernests Hērns''' ({{val|en|Lacey Earnest Hearn}}; dzimis {{dat|1881|3|23}}, miris {{dat|1969|10|19}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis divas sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78536 |title=Lacey Hearn |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/lacey-hearn |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=Lacey HEARN |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Hērns [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja četrās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] skriešanas disciplīnās. Sudraba medaļu viņš izcīnīja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]], bronzas medaļu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru skrējienā]], bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru skrējienā]] ieguva 7./13. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/lacey-hearn-1.html |title=Lacey Hearn Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171213/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/lacey-hearn-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Verners, Frenks}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>sa5um2jw5kekk3p7fc2i7jos752cui7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leisijs Ernests Hērns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642213</id>
    <redirect title="Leisijs Hērns" />
    <revision>
      <id>4540439</id>
      <timestamp>2026-10-27T15:42:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Leisijs Hērns]]</comment>
      <origin>4540439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leisijs Hērns]]</text>
      <sha1>7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hērns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642214</id>
    <redirect title="Leisijs Hērns" />
    <revision>
      <id>4540440</id>
      <timestamp>2026-10-27T15:43:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Leisijs Hērns]]</comment>
      <origin>4540440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leisijs Hērns]]</text>
      <sha1>7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džims Laitbodijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642217</id>
    <revision>
      <id>4540456</id>
      <timestamp>2026-10-27T16:44:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džims Laitbodijs  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Jim Lightbody''  |              attēls = Jim Lightbody.jpg  |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džeimss Deiviss Laitbodijs  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1882|3|16}}  |...</comment>
      <origin>4540456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7451" sha1="4r21pt99imvjrfkmm3z34c9gb2wfpay" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džims Laitbodijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Jim Lightbody''
 |              attēls = Jim Lightbody.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džeimss Deiviss Laitbodijs
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|3|16}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}}
 |             mir_dat = {{dat|1953|3|2}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Čārlstona (Dienvidkarolīna)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) + ''2 (1 zelta un 1 sudraba) (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru &lt;br/&gt;šķēršļu skrējiens]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalSilver      | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Džeimss Deiviss Laitbodijs''' ({{val|en|James Davies Lightbody}}; dzimis {{dat|1882|3|16}}, miris {{dat|1953|3|2}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis trīs zelta un vienu sudraba medaļas, kā arī ieguvis vienu zelta un sudraba medaļu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79154 |title=Bill Verner |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/james-lightbody |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=James LIGHTBODY |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Laitbodijs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], savukārt sudraba medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]]. Pēc diviem gadiem, viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]], kur zelta medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], bet sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]]. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3200 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|3200 metru šķēršļu skrējienā]]. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš neieguva vērā ņemamus panākumus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/jim-lightbody-1.html |title=Jim Lightbody Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022141510/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/jim-lightbody-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Laitbodijs, Džims}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>4r21pt99imvjrfkmm3z34c9gb2wfpay</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540523</id>
      <parentid>4540456</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7454" sha1="kvlji5co5mkooz6psiznav9qpb7kx75" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džims Laitbodijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Jim Lightbody''
 |              attēls = Jim Lightbody.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džeimss Deiviss Laitbodijs
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|3|16}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}}
 |             mir_dat = {{dat|1953|3|2}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Čārlstona (Dienvidkarolīna)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) + ''2 (1 zelta un 1 sudraba) (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru &lt;br/&gt;šķēršļu skrējiens]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalSilver      | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Džeimss Deiviss Laitbodijs''' ({{val|en|James Davies Lightbody}}; dzimis {{dat|1882|3|16}}, miris {{dat|1953|3|2}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis trīs zelta un vienu sudraba medaļas, kā arī ieguvis vienu zelta un sudraba medaļu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78697 |title=Jims Lightbody |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/james-lightbody |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=James LIGHTBODY |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Laitbodijs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], savukārt sudraba medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]]. Pēc diviem gadiem, viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]], kur zelta medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], bet sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]]. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3200 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|3200 metru šķēršļu skrējienā]]. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš neieguva vērā ņemamus panākumus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/jim-lightbody-1.html |title=Jim Lightbody Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022141510/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/jim-lightbody-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Laitbodijs, Džims}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>kvlji5co5mkooz6psiznav9qpb7kx75</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540548</id>
      <parentid>4540523</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:42:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7420" sha1="j81exr64ef56rjtqiwgmgp6q5wq6coj" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džims Laitbodijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Jim Lightbody''
 |              attēls = Jim Lightbody.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džeimss Deiviss Laitbodijs
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|3|16}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}}
 |             mir_dat = {{dat|1953|3|2}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Čārlstona (Dienvidkarolīna)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) + ''2 (1 zelta un 1 sudraba) (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{karogs|ASV}} (USA)}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru &lt;br/&gt;šķēršļu skrējiens]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}}
{{MedalSilver      | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Džeimss Deiviss Laitbodijs''' ({{val|en|James Davies Lightbody}}; dzimis {{dat|1882|3|16}}, miris {{dat|1953|3|2}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis trīs zelta un vienu sudraba medaļas, kā arī ieguvis vienu zelta un sudraba medaļu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78697 |title=Jims Lightbody |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/james-lightbody |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=James LIGHTBODY |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Laitbodijs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], savukārt sudraba medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]]. Pēc diviem gadiem, viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]], kur zelta medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], bet sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]]. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3200 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|3200 metru šķēršļu skrējienā]]. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš neieguva vērā ņemamus panākumus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/jim-lightbody-1.html |title=Jim Lightbody Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022141510/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/jim-lightbody-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Laitbodijs, Džims}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>j81exr64ef56rjtqiwgmgp6q5wq6coj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Deiviss Laitbodijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642218</id>
    <redirect title="Džims Laitbodijs" />
    <revision>
      <id>4540457</id>
      <timestamp>2026-10-27T16:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džims Laitbodijs]]</comment>
      <origin>4540457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="ii5m22cqxz2wddfu04xszlbvzl3v25h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džims Laitbodijs]]</text>
      <sha1>ii5m22cqxz2wddfu04xszlbvzl3v25h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laitbodijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642219</id>
    <redirect title="Džims Laitbodijs" />
    <revision>
      <id>4540458</id>
      <timestamp>2026-10-27T16:45:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džims Laitbodijs]]</comment>
      <origin>4540458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="ii5m22cqxz2wddfu04xszlbvzl3v25h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džims Laitbodijs]]</text>
      <sha1>ii5m22cqxz2wddfu04xszlbvzl3v25h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hovards Valentains</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642220</id>
    <revision>
      <id>4540460</id>
      <timestamp>2026-10-27T17:12:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Hovards Valentains  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Howard Valentine''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Hovards Van Nostrands Valentains  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1881|12|14}}  |...</comment>
      <origin>4540460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5343" sha1="rhzez2lci4dxcxtuvoeqeu4e1efsfde" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Hovards Valentains
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Howard Valentine''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Hovards Van Nostrands Valentains
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|12|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             mir_dat = {{dat|1932|6|25}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta un 1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Hovards Van Nostrands Valentains''' ({{val|en|Howard Van Nostrand Valentine}}; dzimis {{dat|1881|12|14}}, miris {{dat|1932|6|25}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis vienu zelta un vienu sudraba medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79147 |title=Howard Valentine |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/howard-valentine |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=Howard VALENTINE |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Valentains [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]], sudraba medaļa tika iegūta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], 7. vieta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metros]] ieguva 7./12. vietu. Pēc diviem gadiem, viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], kur piedalījās [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metros]] un [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]]. Šajā reizē viņš neguva vērā ņemamus rezultātus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/howard-valentine-1.html |title=Howard Valentine Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170717160113/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/howard-valentine-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Valentains, Hovards}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1932. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>rhzez2lci4dxcxtuvoeqeu4e1efsfde</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540462</id>
      <parentid>4540460</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T17:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5343" sha1="ruh4l4r906i4g0kkyv0wsvrfrgilksk" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Hovards Valentains
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Howard Valentine''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Hovards Van Nostrands Valentains
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|12|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             mir_dat = {{dat|1932|6|25}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Hovards Van Nostrands Valentains''' ({{val|en|Howard Van Nostrand Valentine}}; dzimis {{dat|1881|12|14}}, miris {{dat|1932|6|25}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis vienu zelta un vienu sudraba medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79147 |title=Howard Valentine |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/howard-valentine |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=Howard VALENTINE |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Valentains [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]], sudraba medaļa tika iegūta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], 7. vieta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metros]] ieguva 7./12. vietu. Pēc diviem gadiem, viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], kur piedalījās [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metros]] un [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]]. Šajā reizē viņš neguva vērā ņemamus rezultātus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/howard-valentine-1.html |title=Howard Valentine Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170717160113/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/howard-valentine-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Valentains, Hovards}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1932. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>ruh4l4r906i4g0kkyv0wsvrfrgilksk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540517</id>
      <parentid>4540462</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:20:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5316" sha1="ikqm5w2ttf0yws5z8ng93n2ec72s7wy" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Hovards Valentains
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Howard Valentine''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Hovards Van Nostrands Valentains
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|12|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             mir_dat = {{dat|1932|6|25}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Hovards Van Nostrands Valentains''' ({{val|en|Howard Van Nostrand Valentine}}; dzimis {{dat|1881|12|14}}, miris {{dat|1932|6|25}}) bija amerikāņu vieglatlēts un vidējo distanču skrējējs. Olimpiskajās spēlēs izcīnījis vienu zelta un vienu sudraba medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79147 |title=Howard Valentine |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/howard-valentine |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=Howard VALENTINE |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Valentains [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]], sudraba medaļa tika iegūta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]], 7. vieta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metros]] ieguva 7./12. vietu. Pēc diviem gadiem, viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], kur piedalījās [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metros]] un [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]]. Šajā reizē viņš neguva vērā ņemamus rezultātus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/howard-valentine-1.html |title=Howard Valentine Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170717160113/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/howard-valentine-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Valentains, Hovards}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1932. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>ikqm5w2ttf0yws5z8ng93n2ec72s7wy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hovards Van Nostrands Valentains</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642221</id>
    <redirect title="Hovards Valentains" />
    <revision>
      <id>4540461</id>
      <timestamp>2026-10-27T17:13:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hovards Valentains]]</comment>
      <origin>4540461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="6ag5riyzgg6ivrkbxyrrfzmsh507rxl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hovards Valentains]]</text>
      <sha1>6ag5riyzgg6ivrkbxyrrfzmsh507rxl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivids Mansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642222</id>
    <revision>
      <id>4540511</id>
      <timestamp>2026-10-27T18:05:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Deivids Mansons  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''David Munson''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Deivids Kērtiss Mansons  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1884|5|19}}  |             dz_viet = {{vie...</comment>
      <origin>4540511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4382" sha1="bosffvtsffwvddma7n3vo4vzr440k9s" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Deivids Mansons
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''David Munson''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Deivids Kērtiss Mansons
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|5|19}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Medīna (Ņujorka)}}
 |             mir_dat = {{dat|1953|9|17}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Antverpe (Ņujorka)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) 
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
}}

'''Deivids Kērtiss Mansons''' ({{val|en|David Curtiss Munson}}; dzimis {{dat|1884|5|19}}, miris {{dat|1953|9|17}}) bija amerikāņu vieglatlēts un olimpiskais čempions.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78824 |title=David Munson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-curtis-munson |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=David Curtis MUNSON |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Mansons [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]] un 4. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mu/david-munson-1.html |title=David Munson Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170723015844/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mu/david-munson-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1905. gadā ''Madison Square Garden'' arēnā Mansons uzstādīja pasaules rekordu pusotras jūdzes skrējienā.1988. gadā viņš tika uzņemts [[Kornela Universitāte]]s Vieglatlētikas slavas zālē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Mansons, Deivids}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>bosffvtsffwvddma7n3vo4vzr440k9s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540514</id>
      <parentid>4540511</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4386" sha1="gzrwvmjgrbthbqt29mb82d4crjkasrg" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Deivids Mansons
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''David Munson''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Deivids Kērtiss Mansons
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|5|19}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Medīna (Ņujorka)}}
 |             mir_dat = {{dat|1953|9|17}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Antverpe (Ņujorka)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) 
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
}}

'''Deivids Kērtiss Mansons''' ({{val|en|David Curtiss Munson}}; dzimis {{dat|1884|5|19}}, miris {{dat|1953|9|17}}) bija amerikāņu vieglatlēts un olimpiskais čempions.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78824 |title=David Munson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-curtis-munson |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=David Curtis MUNSON |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Mansons [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]] un 4. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mu/david-munson-1.html |title=David Munson Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170723015844/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mu/david-munson-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1905. gadā ''[[Madison Square Garden]]'' arēnā Mansons uzstādīja pasaules rekordu pusotras jūdzes skrējienā.1988. gadā viņš tika uzņemts [[Kornela Universitāte]]s Vieglatlētikas slavas zālē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Mansons, Deivids}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>gzrwvmjgrbthbqt29mb82d4crjkasrg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540516</id>
      <parentid>4540514</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T18:08:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4387" sha1="fv3i8bf4km6ndvd58acwdremyx9x2sm" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Deivids Mansons
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''David Munson''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Deivids Kērtiss Mansons
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|5|19}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Medīna (Ņujorka)}}
 |             mir_dat = {{dat|1953|9|17}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Antverpe (Ņujorka)}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) 
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
}}

'''Deivids Kērtiss Mansons''' ({{val|en|David Curtiss Munson}}; dzimis {{dat|1884|5|19}}, miris {{dat|1953|9|17}}) bija amerikāņu vieglatlēts un olimpiskais čempions.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78824 |title=David Munson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-curtis-munson |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=David Curtis MUNSON |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Mansons [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]] un 4. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metros]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mu/david-munson-1.html |title=David Munson Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170723015844/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mu/david-munson-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1905. gadā ''[[Madison Square Garden]]'' arēnā Mansons uzstādīja pasaules rekordu pusotras jūdzes skrējienā. 1988. gadā viņš tika uzņemts [[Kornela Universitāte]]s Vieglatlētikas slavas zālē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Mansons, Deivids}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>fv3i8bf4km6ndvd58acwdremyx9x2sm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivids Kērtiss Mansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642223</id>
    <redirect title="Deivids Mansons" />
    <revision>
      <id>4540512</id>
      <timestamp>2026-10-27T18:06:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Deivids Mansons]]</comment>
      <origin>4540512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="2vkh7r1v2cwoskq0jzd4cgbifvnvsrz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deivids Mansons]]</text>
      <sha1>2vkh7r1v2cwoskq0jzd4cgbifvnvsrz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642224</id>
    <redirect title="Deivids Mansons" />
    <revision>
      <id>4540513</id>
      <timestamp>2026-10-27T18:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Deivids Mansons]]</comment>
      <origin>4540513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="2vkh7r1v2cwoskq0jzd4cgbifvnvsrz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deivids Mansons]]</text>
      <sha1>2vkh7r1v2cwoskq0jzd4cgbifvnvsrz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Andervuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642225</id>
    <revision>
      <id>4540518</id>
      <timestamp>2026-10-27T18:21:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džordžs Andervuds  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''George Underwood''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džordžs Bernards Andervuds  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1884|11|4}}  |             dz_...</comment>
      <origin>4540518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4277" sha1="5xxwh499y3f5horrwz7cdm202a7d6gr" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džordžs Andervuds
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''George Underwood''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džordžs Bernards Andervuds
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|11|4}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Mančestera (Ņūhempšīra)}}
 |             mir_dat = {{dat|1943|8|28}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) 
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
}}

'''Džordžs Bernards Andervuds''' ({{val|en|George Bernard Underwood}}; dzimis {{dat|1884|11|4}}, miris {{dat|1943|8|28}}) bija amerikāņu vieglatlēts un olimpiskais čempions.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79146 |title=George Underwood |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-underwood |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=George UNDERWOOD |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Andervuds [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja divās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] skriešanas disciplīnās. Olimpisko zelta medaļu kā [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta kluba]] komandas pārstāvis izcīnīja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]], bet 4. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metros]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/un/george-underwood-1.html |title=George Underwood Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610074324/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/un/george-underwood-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Andervuds, Džordžs}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1943. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>5xxwh499y3f5horrwz7cdm202a7d6gr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andervuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642226</id>
    <redirect title="Džordžs Andervuds" />
    <revision>
      <id>4540519</id>
      <timestamp>2026-10-27T18:22:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džordžs Andervuds]]</comment>
      <origin>4540519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="jkprxnh3jmjt8pgyp09hqbfyz1ih4r6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džordžs Andervuds]]</text>
      <sha1>jkprxnh3jmjt8pgyp09hqbfyz1ih4r6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Bernards Andervuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642227</id>
    <redirect title="Džordžs Andervuds" />
    <revision>
      <id>4540520</id>
      <timestamp>2026-10-27T18:22:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džordžs Andervuds]]</comment>
      <origin>4540520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="jkprxnh3jmjt8pgyp09hqbfyz1ih4r6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džordžs Andervuds]]</text>
      <sha1>jkprxnh3jmjt8pgyp09hqbfyz1ih4r6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pols Pilgrims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642228</id>
    <revision>
      <id>4540525</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Pols Pilgrims  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Paul Pilgrim''  |              attēls = Paul Pilgrim 1936.jpg  |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Pols Henrijs Pilgrims  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1883|10|26}}  |...</comment>
      <origin>4540525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6044" sha1="qebc3bmbgns02c60qowytms9mc9hwc5" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Pols Pilgrims
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Paul Pilgrim''
 |              attēls = Paul Pilgrim 1936.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pols Henrijs Pilgrims
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1883|10|26}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             mir_dat = {{dat|1958|1|8}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Vaitpleinsa}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta) + ''2 (2 zelta) (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu &lt;br/&gt;komandu skrējiens]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}}
}}

'''Pols Henrijs Pilgrims''' ({{val|en|Paul Henry Pilgrim}}; dzimis {{dat|1883|10|26}}, miris {{dat|1958|1|8}}) bija amerikāņu vieglatlēts. Izcīnījis olimpisko zelta medaļu 1904. gada olimpiskajās spēlēs, kā arī divas zelta medaļas 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78899 |title=Paul Pilgrim |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/paul-harry-pilgrim |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=Paul Harry PILGRIM |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Pilgrims [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] kā [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta kluba]] ''(New York AC)'' pārstāvis izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējienā]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] skrējienos. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļas [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] un [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] distancēs. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] skrējiena pirmajā kārtā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pi/paul-pilgrim-1.html |title=Paul Pilgrim Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170904104919/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pi/paul-pilgrim-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Pilgrims, Pols}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>qebc3bmbgns02c60qowytms9mc9hwc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pols Henrijs Pilgrims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642229</id>
    <redirect title="Pols Pilgrims" />
    <revision>
      <id>4540526</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pols Pilgrims]]</comment>
      <origin>4540526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pols Pilgrims]]</text>
      <sha1>f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pilgrims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642230</id>
    <redirect title="Pols Pilgrims" />
    <revision>
      <id>4540527</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:05:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pols Pilgrims]]</comment>
      <origin>4540527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pols Pilgrims]]</text>
      <sha1>f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palestīnas Karaliskā komisija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642231</id>
    <redirect title="Pīla komisija" />
    <revision>
      <id>4540529</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:17:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pīla komisija]]</comment>
      <origin>4540529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="h1lsgrdk0g3z1jrqy725e45sbfe9uoo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pīla komisija]]</text>
      <sha1>h1lsgrdk0g3z1jrqy725e45sbfe9uoo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Deilijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642232</id>
    <revision>
      <id>4540533</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:26:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džons Deilijs  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''John Daly''  |              attēls = John Daly athlete.jpg  |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džons Džozefs Deilijs  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1880|2|22}}  |...</comment>
      <origin>4540533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4569" sha1="hmwfies6ubbfl0b9s5zcpsyl5382uu0" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Deilijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''John Daly''
 |              attēls = John Daly athlete.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Džozefs Deilijs
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1880|2|22}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1969|3|11}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{karogs|Lielbritānija}} (GBR)}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru &lt;br/&gt;šķēršļu skrējiens]]}}
}}

'''Džons Džozefs Deilijs''' ({{val|en|John Joseph Daly}}; dzimis {{dat|1880|2|22}}, miris {{dat|1969|3|11}}) bija īru izcelsmes britu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Viņš pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[Starptautiskais krosa čempionāts|Starptautiskajā krosa čempionātā]] no 1903. līdz 1906. gadam un izcīnīja divas sudraba medaļas komandu ieskaitē un bronzas medaļu individuālajā ieskaitē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/68997 |title=John Daly |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-daly-2 |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=John DALY |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt; 

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Deilijs izcīnīja sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]]. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 5 jūdzes vīriešiem|5 jūdžu]] skrējienā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/john-daly-2.html |title=John Daly Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415070933/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/john-daly-2.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Deilijs, Džons}}

[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>hmwfies6ubbfl0b9s5zcpsyl5382uu0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540538</id>
      <parentid>4540533</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T19:28:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4540538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4605" sha1="nht0yl7eqonoq9w57jf10yonlpmub8o" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Deilijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''John Daly''
 |              attēls = John Daly athlete.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Džozefs Deilijs
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1880|2|22}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1969|3|11}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{karogs|Lielbritānija}} (GBR)}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru &lt;br/&gt;šķēršļu skrējiens]]}}
}}

'''Džons Džozefs Deilijs''' ({{val|en|John Joseph Daly}}; dzimis {{dat|1880|2|22}}, miris {{dat|1969|3|11}}) bija īru vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Viņš pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[Starptautiskais krosa čempionāts|Starptautiskajā krosa čempionātā]] no 1903. līdz 1906. gadam un izcīnīja divas sudraba medaļas komandu ieskaitē un bronzas medaļu individuālajā ieskaitē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/68997 |title=John Daly |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-daly-2 |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=John DALY |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt; 

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Deilijs izcīnīja sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]]. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 5 jūdzes vīriešiem|5 jūdžu]] skrējienā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/john-daly-2.html |title=John Daly Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415070933/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/john-daly-2.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Deilijs, Džons}}

[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Īrijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>nht0yl7eqonoq9w57jf10yonlpmub8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Džozefs Deilijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642233</id>
    <redirect title="Džons Deilijs" />
    <revision>
      <id>4540534</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:27:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Deilijs]]</comment>
      <origin>4540534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="m0cwegpmyqr93ufhla4jvq293uaxh5t" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Deilijs]]</text>
      <sha1>m0cwegpmyqr93ufhla4jvq293uaxh5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Makolums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642234</id>
    <redirect title="K. Dž. Makolums" />
    <revision>
      <id>4540537</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:28:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[K. Dž. Makolums]]</comment>
      <origin>4540537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="7rb3bh1f69wen6b0b07a22qa9nshg14" xml:space="preserve">#REDIRECT [[K. Dž. Makolums]]</text>
      <sha1>7rb3bh1f69wen6b0b07a22qa9nshg14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>14</ns>
    <id>642235</id>
    <revision>
      <id>4540540</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: ''Kategorijā iekļauti '''Lielbritānijas sportisti, kas startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]].''  [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1906]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti|1906]]</comment>
      <origin>4540540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="388" sha1="hi5d45b72q9930hqifk1a1qthoi0cj0" xml:space="preserve">''Kategorijā iekļauti '''Lielbritānijas sportisti, kas startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]].''

[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]]
[[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1906]]
[[Kategorija:Lielbritānijas sportisti|1906]]</text>
      <sha1>hi5d45b72q9930hqifk1a1qthoi0cj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Koldstrīmas gvarde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642236</id>
    <revision>
      <id>4540542</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:33:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Militārās vienības infokaste | nosaukums                = Koldstrīmas gvarde | attēls                   = Coldstream Guards Badge.png | virsraksts               = [[Bikšu lentes ordenis]] tiek izmantots kā Koldstrīmas gvardu pulka emblēma. | valsts                   = {{karogs|Lielbritānija}} | pastāvēšana              = 1650—pašlaik | daļa no                  = [[File:Flag of the British Army.svg|23px]] [[britu armija]]s | karaspēka veids          = kājni...</comment>
      <origin>4540542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21214" sha1="rk7z6nisv9hh3qm1pasgnrqj0jz3dxx" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = Koldstrīmas gvarde
| attēls                   = Coldstream Guards Badge.png
| virsraksts               = [[Bikšu lentes ordenis]] tiek izmantots kā Koldstrīmas gvardu pulka emblēma.
| valsts                   = {{karogs|Lielbritānija}}
| pastāvēšana              = 1650—pašlaik
| daļa no                  = [[File:Flag of the British Army.svg|23px]] [[britu armija]]s
| karaspēka veids          = [[kājnieki]]
| krāsas                   = 
| karavīru skaits          = * Viens bataljons – 559 cilvēki&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://questions-statements.parliament.uk/written-questions/detail/2018-11-22/194616|title=Army – Question for Ministry of Defence|page=1|access-date=14 December 2020|archive-date=26 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226013531/https://questions-statements.parliament.uk/written-questions/detail/2018-11-22/194616|url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;
* Viena atsevišķa papildinājuma rota
* Viena rezerves rota 
| devīze                   = Nulli Secundus (no latīņu valodas 'Nepārspējams')
| militārās operācijas     = [[Anglijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Karš par Spānijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]&lt;br&gt;[[Napoleona kari]]&lt;br&gt;[[Krimas karš]]&lt;br&gt;[[Angļu—būru karš]]&lt;br&gt;[[Pirmais pasaules karš]]&lt;br&gt;[[Otrais pasaules karš]]&lt;br&gt;[[Ziemeļīrijas konflikts]]&lt;br&gt;[[Irākas karš|Irākas karš 2003]]&lt;br /&gt;[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā 2001]]
| pašreizējais komandieris = [[ģenerālleitnants]] [[Džeimss Baknels]]
| komandieri               = 
}}
'''Koldstrīmas gvardes pulks''' ir vecākais nepārtraukti pastāvošais regulārā karaspēka [[Pulks (armija)|pulks]] [[Britu armija|Lielbritānijas armijā]]. Kā daļa no ''Household Division'' (Karaļa galma vienībām) viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir [[Apvienotās Karalistes monarhija|monarhijas]] aizsardzība; tādēļ tas bieži piedalās valstiskos ceremoniālos pasākumos. Pulks ir regulāri nosūtījis savas vienības uz dažādām vietām pasaulē un ir piedalījies vairumā lielo konfliktu, kuros iesaistījusies Lielbritānijas armija.&lt;ref&gt;{{Cite web|title=The Coldstream Guards Official Charity Website|url=https://coldstreamguards.org.uk/|access-date=2021-03-10|website=Coldstream Guards|language=en|archive-date=2 September 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180902124103/https://coldstreamguards.org.uk/|url-status=}}&lt;/ref&gt;

Pulks ir atradies nepārtrauktā dienestā un nekad nav ticis apvienots ar citu vienību. Tas tika izveidots 1650. gadā kā Monka kājnieku pulks (''Monck's Regiment of Foot''), apvienojot piecas rotas no pulkveža Džordža Fenvika kājnieku pulka (kas tika izveidots 1648. gadā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Parlamenta]] vajadzībām Otrā Anglijas pilsoņu kara laikā) un piecas rotas no sera Artūra Haselriga kājnieku pulka (kas tika izveidots 1643. gadā Parlamenta vajadzībām Pirmā Anglijas pilsoņu kara laikā) — kopumā 10 rotas. Pēc [[Stjuartu restaurācija|monarhijas atjaunošanas]] 1660. gadā vienība tika pārdēvēta par Lorda ģenerāļa kājnieku gvardes pulku (''Lord General's Regiment of Foot Guards'').&lt;ref name=&quot;auto1&quot;&gt;{{Cite book|last=Davies|first=Godfrey|url=https://catalog.hathitrust.org/Record/001589030|title=The early history of the Coldstream guards|date=1924|publisher=The Clarendon press|location=Oxford|archive-date=27 September 2020|access-date=10 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927144148/https://catalog.hathitrust.org/Record/001589030|url-status=}}&lt;/ref&gt; Pēc Džordža Monka nāves 1670. gadā pulks ieguva nosaukumu Koldstrīmas kājnieku gvardes pulks (''Coldstream Regiment of Foot Guards'') — par godu [[Koldstrīma|vietai]] [[Skotija|Skotijā]], no kurienes tas devās ceļā, lai 1660. gadā palīdzētu atjaunot monarhiju.&lt;ref name=&quot;auto1&quot;/&gt; 1855. gadā tā nosaukums tika mainīts uz ''Koldstrīmas gvarde'', un šis nosaukums tiek lietots vēl šobaltdien.&lt;ref&gt;{{Cite book|url=http://archive.org/details/TheColdstreamGuards1650-2000|title=The Coldstream Guards|language=English}}&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
=== Anglijas revolūcija ===
Koldstrīmas gvardes pirmsākumi meklējami Anglijas revolūcijas laikā, kad [[Olivers Kromvels]] deva pulkvedim Džordžam Monkam atļauju izveidot savu pulku Jaunās modeļa armijas (tā sauktās [[Apaļgalvji|apaļgalvju]]) sastāvā. Monks paņēma piecas rotas no Džordža Fenvika un sera Artūra Haselriga pulkiem un 1650. gada 13. augustā izveidoja Monka kājnieku pulku. Nepilnas divas nedēļas vēlāk šie spēki piedalījās Danbaras kaujā, kur apaļgalvji sakāva [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza Stjuarta]] karaspēku (tā sauktos [[Kavalieri|kavalierus]]).

Pēc [[Ričards Kromvels|Ričarda Kromvela]] atkāpšanās Monks, kurš atradās Skotijā, atbalstīja Stjuarta restaurāciju un 1660. gada 1. janvārī sava pulka priekšgalā šķērsoja [[Tvīda]]s upi, kas šķīra Angliju un Skotiju, netālu no Koldstrīmas pilsētas, no kurienes uzsāka piecu nedēļu gājienu uz [[Londona|Londonu]]. Viņš ieradās Londonā 2. februārī, tieši laikā, lai veicinātu monarhijas atjaunošanu. Par palīdzību kronim Monks no karaļa Čārlza II saņēma [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeni]], un viņa pulkam tika uzdots uzturēt kārtību Londonā. Tomēr jaunais Parlaments drīz vien pavēlēja viņa pulku izformēt kopā ar citiem Kromvela armijas pulkiem.

Taču šī pavēle ​​netika izpildīta. 1661. gada 6. janvārī Londonā izcēlās tā saukto Piektās monarhijas vīru sacelšanās Tomasa Vennera vadībā. Tieši Koldstrīmas pulks to veiksmīgi apspieda. Pēc tam parlamenta iepriekšējā prasība tika pārskatīta. 1661. gada 14. februārī notika svinīga ceremonija, kuras laikā pulka karavīri simboliski nolika ieročus kā Kromvela armijas vienība un nekavējoties saņēma pavēli atkal iestāties dienestā, šoreiz kā daļa no karaļa armijas. Ar šo datumu sākas Koldstrīmas pulka oficiālā vēsture, dodot ceļu [[Grenadieru gvarde]]i, kas sākotnēji tika izveidota kā daļa no ''Kavalieru'' armijas. Šī diena tiek uzskatīta arī par Lielbritānijas regulārās armijas dzimšanas dienu.

It kā nepakļaujoties 2. pulka statusam, par pulka moto tika izvēlēta latīņu frāze &quot;Nulli Secundus&quot; (&quot;Nepārspējams&quot;). Kad Monks 1670. gadā nomira, pulka vadību pārņēma Kreivenas grāfs. Turpmāk pulks bija pazīstams kā Koldstrīmas kājnieku pulks (iepriekš kā Monka kājnieku pulks, bet no 1661. gada 14. februāra līdz 1670. gadam kā Lorda ģenerāļa kājnieku gvardes pulks).
=== 17.–19. gadsimts ===
[[file:Robert Gibb. Closing the Gates at Hougoumont 1815.jpg|thumb|[[Roberts Gibss|Roberta Gibsa]] glezna. Koldstrīmas gvardi slēdz Ugumontas fermas vārtus tuvojošajiem francūžiem Vaterlo kaujas laikā.|left]]
Pulks aktīvi piedalījās Monmuta sacelšanās apspiešanā, tostarp izšķirošajā Sedžmūras kaujā 1685. gadā. Augsburgas līgas kara laikā (angļu avotos: Deviņu gadu karš; 1688.–1697. g.) pulks cīnījās Nērvindenes kaujā un Namīras aplenkumā.

1760. gadā, [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] laikā, 2. bataljons tika nosūtīts uz Vāciju, lai piedalītos Braunšveigas prinča Ferdinanda vadītajā kampaņā, kur tas cīnījās Vilhelmstālas kaujā.

Trīs jauktās gvardes rotas, kurās bija 307 vīri, pulkveža Edvarda Metjū vadībā tika iekļautas Gvardes brigādē un cīnījās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]].

Pēc tam Koldstrīmas pulks aktīvi piedalījās [[Francijas revolucionārie kari|karos pret Revolucionāro Franciju]] un [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. Sera Ralfa Aberkrombija spēku sastāvā pulks [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|cīnījās pret Francijas karaspēku Ēģiptē]]. 1807. gadā pulks piedalījās uzbrukumā Kopenhāgenai. 1809. gada janvārī tas devās uz Portugāli, lai apvienotu spēkus sera [[Arturs Velzlijs|Artura Velzlija]], topošā Velingtonas hercoga, vadībā. 1814. gadā Velingtonas hercoga armijas sastāvā pulks pēc kaujām cauri Portugālei un Spānijai sasniedza Francijas teritoriju, kur piedalījās Bejonas kaujā. Tikmēr pulka 2. bataljons piedalījās neveiksmīgajā desantā Valherenā.

1815. gadā Koldstrīmas pulks 2. gvardes brigādes sastāvā aktīvi piedalījās [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]], kur aizstāvēja nocietināto Ugumonas fermu. Šī aizstāvēšana tiek uzskatīta par vienu no pulka lielākajiem sasniegumiem. To piemin ar ikgadējo &quot;Ķieģeļu pakāršanas&quot; ceremoniju, kas notiek pulka seržantu ēdnīcā, pieminot Džeimsa Greiema un pulkvežleitnanta Džeimsa Makdonela centienus, kuriem pēdējā brīdī izdevās aizvērt Ugumonas fermas ziemeļu vārtus, kamēr franči mēģināja tur iekļūt. Pats Velingtonas hercogs pēc kaujas esot paziņojis, ka &quot;kaujas panākumi tika izlemti, aizverot fermas vārtus&quot;.

Pēc kara Koldstrīmas pulks līdz 1816. gadam atradās [[Parīze|Parīzē]].

[[Krimas karš|Krimas kara]] laikā Koldstrīmas pulks piedalījās Sevastopoles aplenkumā, [[Aļmas kauja|Aļmas kaujā]] un Inkermanas kaujā. Kara beigās četriem pulka locekļiem tika piešķirts jaunizveidotais [[Viktorijas krusts]].

1855. gadā pulks ieguva savu pašreizējo nosaukumu: Koldstrīmas gvarde. 1882. gadā tas tika nosūtīts uz Ēģipti, lai cīnītos Angļu-Ēģiptes karā. 1897. gadā pulks tika paplašināts līdz trīs bataljonu stiprumam. 1. un 2. bataljons drīz tika nosūtīti uz Dienvidāfriku, kur tie piedalījās [[Angļu—būru karš|Otrajā būru karā]].
=== No 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām ===
Pirmā pasaules kara sākumā Koldstrīmas gvardes pulks bija viens no pirmajiem britu pulkiem, kas ieradās Francijā pēc tam, kad Anglija pieteica karu Vācijai. Sekojošajās kaujās viņi cieta smagus zaudējumus, divas reizes zaudējot visus savus virsniekus, kuri krita vai tika ievainoti. Pirmajā Ipras kaujā 1. bataljons tika praktiski iznīcināts: līdz 1. novembrim tas bija samazināts līdz 150 karavīriem un vienam leitnantam. Pulks cīnījās Monsā, Losā, [[Sommas kauja|Sommā]] un [[Pašendeilas kauja|Trešajā Ipras kaujā]]. Pulks izveidoja 4. (inženiertehnisko) bataljonu, kas tika izformēts pēc kara 1919. gadā. 5., rezerves bataljons, nekad nepameta Lielbritāniju, pirms tika izformēts.

Kad sākās Otrais pasaules karš, Koldstrīmas gvardes pulka 1. un 2. bataljons bija daļa no Britu ekspedīcijas spēkiem Francijā, savukārt 3. bataljons bija izvietots Tuvajos Austrumos. Kara laikā tika izveidoti arī papildu 4. un 5. bataljoni. Koldstrīmas gvarde cīnījās kopā ar Gvardes bruņutanku divīziju Ziemeļāfrikā un Eiropā kā motorizēti kājnieki un tanku apkalpes. 4. bataljons vispirms kļuva par motorizētu bataljonu 1940. gadā un pēc tam par bruņutanku bataljonu 1943. gadā.

Pēc kara Koldstrīmas gvarde atteicās no saviem tankiem, un papildu 4. un 5. bataljons atkal tika izformēti, atstājot tikai trīs.

Pēc kara 1. un 3. bataljons dienēja [[Palestīna|Palestīnā]]. 2. bataljons dienēja [[Malaizija|Malaizijā]]. 3. bataljons faktiski tika izformēts 1959. gadā. Atlikušie divi bataljoni piedalījās Mau Mau sacelšanās apspiešanā no 1959. līdz 1962. gadam, dienēja [[Adena|Adenā]] 1964. gadā, Maurīcijā 1965. gadā, tika izmantoti [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas iebrukuma laikā Kiprā]] 1974. gadā un pēc 1969. gada vairākas reizes tika izvietoti Ziemeļīrijā. Koldstrīmas gvardes orķestris 1985. gada 13. jūlijā spēlēja ''Live Aid'' koncerta atklāšanas fanfaras Velsas prinča Čārlza un Velsas princeses Diānas klātbūtnē.

1991. gadā 1. bataljons, tika izvietots [[Līča karš|Pirmajā Persijas līča karā]]. 1993. gadā, vēl vienas Lielbritānijas armijas &quot;reformas&quot; rezultātā, 2. bataljons tika faktiski likvidēts.

Lielāko daļu 20. gs. deviņdesmito gadu 1. bataljons atradās [[Minstere|Minsterē]], Vācijā, 4. bruņutanku brigādes sastāvā. Laikā no 1993. līdz 1994. gadam bataljons dienēja kā motorizēts kājnieku bataljons ar [[Kājnieku kaujas mašīna|KKM]] aprīkotās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā.

2001. gadā bataljons tika nosūtīts uz Londonderiju, Ziemeļīrijā, divu gadu izvietošanai. Pēc tam 2005. gada aprīlī tas tika izvietots [[Irākas karš|Irākā]]. Sešu mēnešu izvietošanas laikā bataljons zaudēja divus karavīrus: 2004. gada 2. maijā netālu no Alamaras un 18. oktobrī netālu no [[Basra]]s.

2007. gada 19. jūlijā aizsardzības minists Dess Brauns paziņoja, ka bataljons 2007. gada oktobrī tiks izvietots [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]] 52. kājnieku brigādes sastāvā. 2009. gadā bataljons joprojām atradās Afganistānā, piedaloties sauszemes operācijās.

Britu armijas jaunāko &quot;reformu&quot; laikā bataljons militāri tika uzskatīts par 11. brigādes sastāvdaļu.
== Koldstrīmas gvarde un Anglijas Banka ==
Gandrīz divsimt gadus Koldstrīmas gvardiem bija gods katru dienu nodrošināt vienību [[Anglijas Banka]]s apsardzei. Šis pienākums tika uzticēts Koldstrīmas gvardes pulkam pēc lorda Gordona sacelšanās 1780. gadā un turpinājās līdz 1973. gadam. Līdz 1963. gadam bankas apsardzes karavīri valkāja pilnu formas tērpu un soļoja no savām kazarmām uz banku un atpakaļ kājām, ko londonieši pakāpeniski sāka uztvert kā īpašu, krāšņu rituālu. Tikai pēdējos desmit šīs tradīcijas gados Koldstrīmas gvardiem tika atļauts izmantot kravas automašīnas, lai nokļūtu no savām kazarmām uz banku.
== Tradīcijas un iezīmes ==
[[File:Soldier from No7 Company Coldstream Guards With Regimental Colours MOD 45152569.jpg|thumbnail|Koldstrīmas gvardes pulka leitnants ar pulka karogu.]]
Pogu izkārtojums uz mundiera ir izplatīts veids, kā atšķirt dažādus kājnieku gvardes pulkus. Koldstrīmas pulka pogas ir izkārtotas pa pāriem, un uz to misiņa virsmas attēlota [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeņa]] zvaigzne.&lt;ref name=ceremonial&gt;{{cite web|url=http://www.army.mod.uk/infantry/regiments/24427.aspx|title=Ceremonial duties|publisher=Ministry of Defence|access-date=26 April 2014|archive-date=10 November 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141110160221/http://www.army.mod.uk/infantry/regiments/24427.aspx|url-status=}}&lt;/ref&gt; Koldstrīmas gvardus no citiem kājnieku gvardiem var atšķirt arī pēc sarkanas spalvu pušķa (tā dēvētā ''hackle''), kas atrodas to lāčādas cepuru labajā pusē.&lt;ref&gt;{{cite book|author-last1=Weinreb|author-first1= Ben |author-link2=Christopher Hibbert|author-last2=Hibbert|author-first2= Christopher |title=[[The London Encyclopaedia]] |edition=reprint |year=1992 |publisher=[[Macmillan Publishers|Macmillan]] |page=409}}&lt;/ref&gt;
Tāpat kā citi mūsdienu Britu gvardes pulki, arī Koldstrīmas gvarde apvieno kaujas un ceremoniālās lomas. Pulka karavīrus un virsniekus sauc par ''koldstrīmeriem''.

Militāri tā ir moderna vienība, kas aprīkota ar moderniem ieročiem un aktīvi piedalās kaujas operācijās karstajos punktos.

Ceremoniāli bataljons saglabā savus slavenos ceremoniālos sarkanos mundierus un augstās lāčādas cepures, un veic goda sardzes pienākumus [[Vindzoras pils|Vindzoras pilī]]. Sardzes maiņu tradicionāli pavada bungu orķestris, taču mūsdienās šie bundzinieki kaujas situācijās kalpo kā ložmetēju vienība.

Koldstrīmas gvardes pulka orķestris spēlē ne tikai sardzes maiņā, bet arī valsts vizīšu un daudzu citu oficiālu pasākumu laikā.
[[file:Changing of the Colours.jpg|thumb|Koldstrīmas gvarde mūsdienās, pils ceremonijas laikā]]
Atšķirībā no pārējiem četriem kājnieku gvardes pulkiem, kas vervē karavīrus no saviem attiecīgajiem reģioniem (attiecīgi no Anglijas Grenadieru gvardei, Skotijas Skotu gvardei, [[Ziemeļīrija]]s Īru gvardei un [[Velsa]]s Velsiešu gvardei), Koldstrīmas gvardei ir īpaša vervēšanas zona, kas aptver Anglijas apgabalus, caur kuriem Monka pulks šķērsoja savu slaveno gājienu no Koldstrīmas uz Londonu.

Gvardes divīzijas rekrūši iziet intensīvu apmācības programmu Britu armijas kājnieku apmācības centrā. Viņu apmācība ilgst divas nedēļas ilgāk nekā rekrūšiem no Britu armijas regulārajiem kājnieku pulkiem. Turklāt topošie gvardes karavīri kursa laikā saņem papildu apmācību, koncentrējoties uz soļošanu un dalību ceremonijās.
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
File:SOLDIERS COMPLETE FINAL REHEARSAL AHEAD OF THE QUEEN'S BIRTHDAY PARADE MOD 45159988.jpg|Koldstrīmas gvardes seržants, kurš, ejot cauri ierindai, veic korekcijas, gatavojoties ceremonijai «Trooping the Colour»
File:Batalla del río Almá, por Richard Caton Woodville.jpg|[[Aļmas kauja]]s laikā
File:StateLibQld 1 127799 Coldstream guards marching during Australian Commonwealth celebrations, Brisbane, 1901.jpg|Koldstrīmas gvarde soļo [[Brisbena|Brisbenā]], Austrālijā, 1901. gadā
File:The Battle of Passchendaele, July-november 1917 Q6046.jpg|4. Koldstrīmas pulks [[Pašendeilas kauja|Trešajā Ipras kaujā]], 1917. gadā
File:Guards Parachute Platoon.JPG|Gvardes desantnieku vada — kas sastāv no Koldstrīmas gvardes karavīriem — piederīgie, [[Desantnieku pulka 3. bataljons]]
File:Sharpshooter Rifle.JPG|Gvardists, izmantojot precīzās šaušanas ieroču sistēmu
File:Section Second in Command.jpeg|Nodaļas komandiera vietnieks mācību laikā dod operatīvus kaujas rīkojumus
File:Mortar blast.jpg|81 mm mīnmetējs mirkli pēc šāviena.
File:Queen Elizabeth and Donald Trump.jpg|[[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] un karaliene [[Elizabete II]], kurus pavada majors Olivers Bigss, apskata Koldstrīmas gvardes 1. bataljonu Vindzoras pilī Trampa vizītes laikā Londonā 2018. gada jūlijā.
France, Bayonne, cimetière des gardes anglais, plaque visite king Edward, bataille 1814 12.JPG|Bejonas kaujas kapsētā, 1814. gads, Francija, fragments
File:Coldstream 2.png|1. bataljons mācībās [[Kenija|Kenijā]] 2019. gadā
File:British Coldstream Guard soldiers at Cincu.jpg|Divi Koldstrīmas gvardes karavīri demonstrē tradicionālo formas tērpu un pretgaisa/prettanku sistēmas „Javelin” (FGM-148 Javelin) iespējas, piedaloties kājnieku ieroču demonstrācijā [[Činku]] ([[Rumānija|Rumānijā]]).
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* Sir [[Julian Paget]], [[Baronet|Bt]]&amp;nbsp;– ''Second to none : the Coldstream Guards, 1650–2000'' (2000) {{ISBN|0-85052-769-4}}
* {{cite book|last=Harwood|first=Brian|year=2006|title=Chivalry and Command: 500 Years of Horse Guards|edition=illustrated, annotated|publisher=Osprey Publishing|isbn=1-84603-109-5|page=[https://books.google.com/books?id=nfw_z24jG5AC&amp;pg=PA38 38]}}
* [[Andrew Roberts (historian)|Roberts, Andrew]]; ''Waterloo: Napoleon's Last Gamble'', 2005, London: HarperCollins Publishers, {{ISBN|0-00-719075-1}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Coldstream Guards}}
* [https://www.army.mod.uk/who-we-are/corps-regiments-and-units/infantry/coldstream-guards/ Coldstream Guards page on British Army website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220815053516/https://www.army.mod.uk/who-we-are/corps-regiments-and-units/infantry/coldstream-guards/ |date=15 August 2022 }}
* [https://www.coldstreamguards.org.uk Regimental website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140312212826/https://www.coldstreamguards.org.uk/ |date=12 March 2014 }}
* [https://theguardsmuseum.com/ The Guards Museum (history of the Foot Guards)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241030210756/https://theguardsmuseum.com/ |date=30 October 2024 }}
* [https://web.archive.org/web/20080920143559/http://www.army.mod.uk/music/corps-band/463.aspx Coldstream Guards Band site]
* [https://web.archive.org/web/20110616051525/http://www.woodlands-junior.kent.sch.uk/customs/questions/royal/footguard.htm The Queen's Footguards]
* [https://web.archive.org/web/20040102030045/http://www.shinycapstar.com/ Shiny Capstar] (unofficial site)
* [https://web.archive.org/web/20040210210721/http://www.maxsolutions.ca/coldstream/ Canadian Coldstream Guards]
* [https://web.archive.org/web/20110724200141/http://www.coldstreamguards.org.nz/ Coldstream Guards Corps Of Drums]
* {{YouTube|MUli7OkUq3o|&quot;Milanollo – Quick March of the Coldstream Guards&quot;}}
* {{YouTube|tbZL9iBnEOw|Behind the Scenes with The Coldstream Guards Soldiery Portrait Exhibition}}
* [https://web.archive.org/web/20111004042339/http://www.coldstreamwindsor.org.uk/ The Coldstream Guards Association Windsor Branch No. 18]
* [https://web.archive.org/web/20120224154346/http://british-army-units1945on.co.uk/default.aspx British Army Locations from 1945] 
* [https://books.google.com/books?id=YeSHInCZGskC&amp;dq=Daniel+Mackinnon+colonel&amp;pg=PA106 Origin and services of the Coldstream guards] by Colonel [[Daniel Mackinnon]]

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Britu armija]]</text>
      <sha1>rk7z6nisv9hh3qm1pasgnrqj0jz3dxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hārvijs Kons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642237</id>
    <revision>
      <id>4540550</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:51:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Hārvijs Kons  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Harvey Cohn''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Hārvijs Raits Kons  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1884|12|4}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|...</comment>
      <origin>4540550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5062" sha1="7i0tf626sfmyyf2s8qkc6rcxvkgjuuc" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Hārvijs Kons
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Harvey Cohn''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Hārvijs Raits Kons
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|12|4}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             mir_dat = {{dat|1965|7|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Greftona}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{karogs|ASV}} (USA)}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|3 jūdžu &lt;br/&gt; komandu skrējiens]]}}
}}

'''Hārvijs Raits Kons''' ({{val|en|Harvey Wright Cohn}}; dzimis {{dat|1884|12|4}}, miris {{dat|1965|7|29}}) bija amerikāņu vieglatlēts. Bija [[Amerikas īru Sporta klubs|Amerikas īru Sporta kluba]] pārstāvis. Startējis vairākās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78243 |title=Harvey Cohn |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/harvey-cohn |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 27. oktobris |title=Harvey COHN |accessdate=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Kons [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja 8. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru]] skriešanas distancē, kā arī startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]]. Pēc diviem gadiem [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās spēlēs]] labāko rezultātu izcīnīja 8. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru]] distancē. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš bija [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas pārstāvis [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|3 jūdžu komandu skrējienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/harvey-cohn-1.html |title=Harvey Cohn Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170930132324/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/harvey-cohn-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kons, Hārvijs}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1965. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>7i0tf626sfmyyf2s8qkc6rcxvkgjuuc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hārvijs Raits Kons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642238</id>
    <redirect title="Hārvijs Kons" />
    <revision>
      <id>4540551</id>
      <timestamp>2026-10-27T19:52:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hārvijs Kons]]</comment>
      <origin>4540551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hvl8emegzqrj3r6rpehwb1nsb5x2gtt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hārvijs Kons]]</text>
      <sha1>hvl8emegzqrj3r6rpehwb1nsb5x2gtt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Senfords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642239</id>
    <revision>
      <id>4540557</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:01:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Ričards Senfords  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Richard Sanford''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Ričards Leimbīrs Senfords  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1877|12|19}}  |             dz_vie...</comment>
      <origin>4540557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2915" sha1="0089l6s8uwuz9f6hnv23kaahymhwx4d" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ričards Senfords
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Richard Sanford''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Ričards Leimbīrs Senfords
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1877|12|19}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             mir_dat = {{dat|1966|6|15}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Glensfolsa}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Ričards Leimbīrs Senfords''' ({{val|en|Richard Laimbeer Sanford}}; dzimis {{dat|1877|12|19}}, miris {{dat|1966|6|15}}) bija amerikāņu vieglatlēts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78994 |title=Richard Sanford |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Senfords [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējienā]], kur ieņēma 5./7. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/richard-sanford-1.html |title=Richard Sanford Olympic Results |access-date=2026. gada 27. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171201041514/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/richard-sanford-1.html |archive-date=2026. gada 27. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Senfords, Ričards}}

[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>0089l6s8uwuz9f6hnv23kaahymhwx4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Leimbīrs Senfords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642240</id>
    <redirect title="Ričards Senfords" />
    <revision>
      <id>4540558</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:01:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ričards Senfords]]</comment>
      <origin>4540558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="sfuhr8ad39k6jh9a5q781m71huvy9rx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ričards Senfords]]</text>
      <sha1>sfuhr8ad39k6jh9a5q781m71huvy9rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekstularioidejas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642241</id>
    <revision>
      <id>4540574</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:47:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Textularia.jpg |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |         valsts_r =  |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas |         binomial = Textularioidea &lt;small&gt;Ehrenberg...</comment>
      <origin>4540574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2560" sha1="f5a050flch9yy3nyhe9lg0c5t02d7io" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|         valsts_r = 
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|         binomial = Textularioidea &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = ''Textulariacea''
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstularioidejas''' (''Textularioidea'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] virsdzimta, kuras pārstāvji veido aglutinētas [[čaula]]s, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem ([[Smiltis|smilšu graudiņiem]], [[Sūkļi|sūkļu]] spīkulām, [[vizla]]s plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, [[Kramaļģes|kramaļģēm]] u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai [[kalcija karbonāts|kaļķa]] cementu, veidojot organisma ārējo apvalku. Šo virsdzimtu ar nosaukumu ''Textulariacea'' 1978. gadā izveidoja lietuviešu ģeologs [[Algimants Grigelis]], piedēvējot to vācu dabaszinātniekam [[Kristiāns Ērenbergs|Kristiānam Ērenbergam]], kurš 1838. gadā izveidoja ''Textularina'' dzimtu. Tekstularioideju pārstāvji dzīvo no [[Jura (periods)|juras perioda]] ([[bajosas laikmets]]) līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstularioideju [[čaula]]s agrīnajā stadijā var būt trohospirāliskas, trīsrindu (triseriālās) vai divrindu (biseriālās). Vēlākajās stadijās tās pārtop divrindu vai vienrindu (uniseriālās) čaulās. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar dažādiem kanāliem.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 168 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tekstularioideju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=465797 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* virsdzimta: ''Textularioidea'' &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:* dzimta: [[Kaminskiidae]] &lt;small&gt;Neagu, 1999&lt;/small&gt; †
:* dzimta: [[Olgiidae]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 2011&lt;/small&gt;
:* dzimta: [[Textulariidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>f5a050flch9yy3nyhe9lg0c5t02d7io</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Textularioidea</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642242</id>
    <redirect title="Tekstularioidejas" />
    <revision>
      <id>4540576</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:48:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tekstularioidejas]]</comment>
      <origin>4540576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="1sqvvx29rzkxpch859g0mu5qjchz5oi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tekstularioidejas]]</text>
      <sha1>1sqvvx29rzkxpch859g0mu5qjchz5oi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristiāns Ērenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642243</id>
    <redirect title="Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs" />
    <revision>
      <id>4540577</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:53:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs]]</comment>
      <origin>4540577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="3r7eosayowkg55yfu45y07t2gqpxd7g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs]]</text>
      <sha1>3r7eosayowkg55yfu45y07t2gqpxd7g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lacey Hearn</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642244</id>
    <redirect title="Leisijs Hērns" />
    <revision>
      <id>4540578</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:54:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Leisijs Hērns]]</comment>
      <origin>4540578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leisijs Hērns]]</text>
      <sha1>7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hearn</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642245</id>
    <redirect title="Leisijs Hērns" />
    <revision>
      <id>4540579</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:54:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Leisijs Hērns]]</comment>
      <origin>4540579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leisijs Hērns]]</text>
      <sha1>7nlwqzxlcnxhfa6avdplehg3bd0zd22</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kustība (fizika)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642246</id>
    <redirect title="Mehāniskā kustība" />
    <revision>
      <id>4540580</id>
      <timestamp>2026-10-27T20:59:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mehāniskā kustība]]</comment>
      <origin>4540580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="1oaksjs7uvhnq3t09jy99zwzbuncj0t" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mehāniskā kustība]]</text>
      <sha1>1oaksjs7uvhnq3t09jy99zwzbuncj0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>George Underwood</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642247</id>
    <redirect title="Džordžs Andervuds" />
    <revision>
      <id>4540582</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:02:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džordžs Andervuds]]</comment>
      <origin>4540582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="jkprxnh3jmjt8pgyp09hqbfyz1ih4r6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džordžs Andervuds]]</text>
      <sha1>jkprxnh3jmjt8pgyp09hqbfyz1ih4r6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paul Pilgrim</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642248</id>
    <redirect title="Pols Pilgrims" />
    <revision>
      <id>4540584</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:06:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pols Pilgrims]]</comment>
      <origin>4540584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pols Pilgrims]]</text>
      <sha1>f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pilgrim</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642249</id>
    <redirect title="Pols Pilgrims" />
    <revision>
      <id>4540585</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:06:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pols Pilgrims]]</comment>
      <origin>4540585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pols Pilgrims]]</text>
      <sha1>f4ewrszcdmc8pmpb96g4zrp4yktlmaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harvey Cohn</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642250</id>
    <redirect title="Hārvijs Kons" />
    <revision>
      <id>4540586</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hārvijs Kons]]</comment>
      <origin>4540586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hvl8emegzqrj3r6rpehwb1nsb5x2gtt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hārvijs Kons]]</text>
      <sha1>hvl8emegzqrj3r6rpehwb1nsb5x2gtt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Richard Sanford</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642251</id>
    <redirect title="Ričards Senfords" />
    <revision>
      <id>4540587</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:10:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ričards Senfords]]</comment>
      <origin>4540587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="sfuhr8ad39k6jh9a5q781m71huvy9rx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ričards Senfords]]</text>
      <sha1>sfuhr8ad39k6jh9a5q781m71huvy9rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekstularīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642252</id>
    <revision>
      <id>4540588</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Textularia.jpg |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas |           dzimta = Textulariidae |        dzimta_lv = Tekstularīdes |...</comment>
      <origin>4540588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2421" sha1="1ee8634vyhn31lvdikoyo2vc34q68tp" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|         binomial = Textulariidae &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstularīdes''' (''Textulariidae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta. Šo virsdzimtu ar nosaukumu ''Textularina'' 1838. gadā izveidoja vācu dabaszinātnieks [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs]]. Tekstularīžu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstularīžu [[čaula]]s vismaz agrīnajā stadijā ir divrindu (biseriālās). Vēlākajās stadijās tās var pārtapt arī vienrindu (uniseriālās) čaulās. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar dažādiem kanāliem. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] atrodas uz iekšējās malas vai arī čaulas virspusē. Tā var būt viena vai arī sastāvēt no daudziem caurumiem.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 172 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tekstularīžu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=111973 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Textulariidae''''' &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Planctostomatinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Septotextulariinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Siphotextulariinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Tawitawiinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1961&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Textulariinae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Textularioidinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>1ee8634vyhn31lvdikoyo2vc34q68tp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540590</id>
      <parentid>4540588</parentid>
      <timestamp>2026-10-27T21:24:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4540590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2417" sha1="g1hs8lhbds4ov51mxi2mjt0stze06aj" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|         binomial = Textulariidae &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstularīdes''' (''Textulariidae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta. Šo dzimtu ar nosaukumu ''Textularina'' 1838. gadā izveidoja vācu dabaszinātnieks [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs]]. Tekstularīžu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstularīžu [[čaula]]s vismaz agrīnajā stadijā ir divrindu (biseriālās). Vēlākajās stadijās tās var pārtapt arī vienrindu (uniseriālās) čaulās. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar dažādiem kanāliem. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] atrodas uz iekšējās malas vai arī čaulas virspusē. Tā var būt viena vai arī sastāvēt no daudziem caurumiem.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 172 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tekstularīžu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=111973 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Textulariidae''''' &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Planctostomatinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Septotextulariinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Siphotextulariinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Tawitawiinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1961&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Textulariinae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Textularioidinae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>g1hs8lhbds4ov51mxi2mjt0stze06aj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Textulariidae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642253</id>
    <redirect title="Tekstularīdes" />
    <revision>
      <id>4540589</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:23:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tekstularīdes]]</comment>
      <origin>4540589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="soo0em3wi90neh5ql1wtfa25gh0wfjg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tekstularīdes]]</text>
      <sha1>soo0em3wi90neh5ql1wtfa25gh0wfjg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Uregapedia</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642254</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Wyatt Ureba" />
    <revision>
      <id>4540598</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ontzak</username>
        <id>69560</id>
      </contributor>
      <comment>Ontzak pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Uregapedia]] uz [[Dalībnieka diskusija:Wyatt Ureba]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Uregapedia|Uregapedia]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Wyatt Ureba|Wyatt Ureba]]&quot;</comment>
      <origin>4540598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="b7eqv4ryg3uyz3hzbma6easi2ojt4ax" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Wyatt Ureba]]</text>
      <sha1>b7eqv4ryg3uyz3hzbma6easi2ojt4ax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Uregapedia</title>
    <ns>2</ns>
    <id>642255</id>
    <redirect title="Dalībnieks:Wyatt Ureba" />
    <revision>
      <id>4540599</id>
      <timestamp>2026-10-27T21:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ontzak</username>
        <id>69560</id>
      </contributor>
      <comment>Ontzak pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Uregapedia]] uz [[Dalībnieks:Wyatt Ureba]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Uregapedia|Uregapedia]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Wyatt Ureba|Wyatt Ureba]]&quot;</comment>
      <origin>4540599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="ns1ihsi8lcozbg4gu1717v9rlkfb370" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieks:Wyatt Ureba]]</text>
      <sha1>ns1ihsi8lcozbg4gu1717v9rlkfb370</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Inženiertehniskās profesijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>642256</id>
    <revision>
      <id>4540610</id>
      <timestamp>2026-10-27T22:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Profesijas]] [[Kategorija:Tehnika]] [[Kategorija:Inženierija]]</comment>
      <origin>4540610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76" sha1="mtpr2d0tlfrmk97jbzx66ksu3r67jdb" xml:space="preserve">[[Kategorija:Profesijas]]
[[Kategorija:Tehnika]]
[[Kategorija:Inženierija]]</text>
      <sha1>mtpr2d0tlfrmk97jbzx66ksu3r67jdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pianisti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642257</id>
    <redirect title="Pianists" />
    <revision>
      <id>4540631</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pianists]]</comment>
      <origin>4540631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="bdv9ea6gw7q672fhobaqc12rp22repu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pianists]]</text>
      <sha1>bdv9ea6gw7q672fhobaqc12rp22repu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iglēziasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642258</id>
    <revision>
      <id>4540632</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:10:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā</comment>
      <origin>4540632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5699" sha1="q0qvwlhwtnr87p0s136opkos4121tle" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Iglēziasa
 | official_name            = {{ubl|''Iglesias''|''Igrèsias''}}
 | settlement_type          = komūna
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Itālija#Sardīnija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ITA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Sardīnija]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = [[Sulčisas-Iglēzientes province]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 208.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2026. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 24409
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 39 | latm = 19 | lats = | latNS = N
 | longd = 8 | longm = 32 | longs = | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 09016
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 200
 | website                  = {{URL|comune.iglesias.ca.it}}
 | footnotes                = 
}}

'''Iglēziasa''' ({{val|it|Iglesias}}, {{izrunā|iˈɡlɛːzjas}}) jeb '''Igresiasa''' ({{val|sc|Igrèsias}}) ir [[pilsēta]] [[Sardīnija]]s dienvidrietumos, [[Itālija|Itālijā]], [[Sulčisas-Iglēzientes province|Sulčisas-Iglēzientes provincē]].&lt;ref name=&quot;sardegna-autonomie-iglesias&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sardegnaautonomie.it/lista-organi/738 |title=Comune di Iglesias |publisher=Regione Autonoma della Sardegna — Sardegna Autonomie |language=it |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Tā ir vēsturiskā un ģeogrāfiskā [[Iglēziente]]s reģiona galvenais centrs, un no pilsētas nosaukuma cēlies arī reģiona nosaukums.&lt;ref name=&quot;sardegna-turismo-iglesias&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sardegnaturismo.it/it/esplora/iglesias |title=Iglesias |publisher=Regione Autonoma della Sardegna — SardegnaTurismo |language=it |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Iglēziasas attīstība gadsimtiem bijusi cieši saistīta ar apkārtnes [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]], īpaši [[sudrabs|sudraba]] un [[svins|svina]], ieguvi un [[kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]].&lt;ref name=&quot;treccani-iglesias&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/iglesias/ |title=Iglesias |work=Enciclopedia Treccani |publisher=Istituto della Enciclopedia Italiana |language=it |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sardegna-cultura-iglesias-mura&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sardegnacultura.it/articolo/iglesias-mura |title=Iglesias, mura |publisher=Regione Autonoma della Sardegna — SardegnaCultura |language=it |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; [[Viduslaiki|Viduslaikos]] pilsēta bija pazīstama kā ''Villa Ecclesiae'' jeb ''Villa di Chiesa''. 13. gadsimta otrajā pusē tā [[Della Gerardeska]]s dzimtas un vēlāk [[Pizas Republika]]s varas laikā strauji attīstījās par nocietinātu pilsētu un nozīmīgu kalnrūpniecības centru.&lt;ref name=&quot;treccani-iglesias&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sardegna-cultura-iglesias-mura&quot;/&gt; 1324. gadā pēc vairākus mēnešus ilga [[aplenkums|aplenkuma]] pilsētu ieņēma [[Aragonas kronis|Aragonas kroņa]] spēki, bet 1327. gada jūnijā tā tika atzīta par [[karaliskā pilsēta|karalisko pilsētu]].&lt;ref name=&quot;sardegna-cultura-iglesias-mura&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;comune-iglesias-storia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.iglesias.ca.it/it/vivi-la-citta/citta/index.html |title=Città |publisher=Comune di Iglesias |language=it |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Aragonas un vēlāk Spānijas valdīšanas laikā Iglēziasa saglabāja karaliskās pilsētas statusu [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalistē]], tomēr kari ar [[Arborejas judikāts|Arborejas judikātu]] un 16. gadsimta [[Barbaru krasts|Ziemeļāfrikas korsāru]] uzbrukumi veicināja tirdzniecības un kalnrūpniecības lejupslīdi.&lt;ref name=&quot;treccani-iglesias&quot;/&gt;

Iglēziasa ir arī [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Iglēziasas diecēze]]s centrs. Tās katedrāle ir [[Svētās Klāras katedrāle Iglēziasā|Svētās Klāras katedrāle]], kas par diecēzes katedrāli kļuva 1503. gadā.&lt;ref name=&quot;diocesi-iglesias-katedrale&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diocesidiiglesias.it/la-cattedrale-di-santa-chiara/ |title=La Cattedrale di Santa Chiara |publisher=Diocesi di Iglesias |language=it |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Pilsētas vēsturisko identitāti un [[kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] lielā mērā raksturo viduslaiku [[nocietinājums|nocietinājumi]] un [[sakrālā arhitektūra]], agrākais karaliskās pilsētas statuss un vairākus gadsimtus ilgā kalnrūpniecības tradīcija.&lt;ref name=&quot;sardegna-turismo-iglesias&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sardegna-cultura-iglesias-mura&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{Sardīnijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sardīnijas pilsētas]]</text>
      <sha1>q0qvwlhwtnr87p0s136opkos4121tle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igleziasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642259</id>
    <redirect title="Iglēziasa" />
    <revision>
      <id>4540633</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Iglēziasa]]</comment>
      <origin>4540633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Iglēziasa]]</text>
      <sha1>nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igresiasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642260</id>
    <redirect title="Iglēziasa" />
    <revision>
      <id>4540634</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:11:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Iglēziasa]]</comment>
      <origin>4540634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Iglēziasa]]</text>
      <sha1>nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iglesiasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642261</id>
    <redirect title="Iglesiass" />
    <revision>
      <id>4540637</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:13:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Iglesiass]]</comment>
      <origin>4540637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="amnep99zc9blq4hdzck0m2htt3qqql1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Iglesiass]]</text>
      <sha1>amnep99zc9blq4hdzck0m2htt3qqql1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igrèsias</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642262</id>
    <redirect title="Iglēziasa" />
    <revision>
      <id>4540638</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:14:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Iglēziasa]]</comment>
      <origin>4540638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Iglēziasa]]</text>
      <sha1>nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iglēzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642263</id>
    <redirect title="Iglēziasa" />
    <revision>
      <id>4540639</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:16:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Iglēziasa]]</comment>
      <origin>4540639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Iglēziasa]]</text>
      <sha1>nwwimnnv8gd5niboug53mfqyvhea2qp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džirone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642264</id>
    <redirect title="Remo Džirone" />
    <revision>
      <id>4540642</id>
      <timestamp>2026-10-28T05:42:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Remo Džirone]]</comment>
      <origin>4540642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="k5vbq6atei00wx4e9ormnvvsms5qdzo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Remo Džirone]]</text>
      <sha1>k5vbq6atei00wx4e9ormnvvsms5qdzo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Enija Ķīvīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642265</id>
    <revision>
      <id>4540645</id>
      <timestamp>2026-10-28T06:13:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste  |           vārds = Enija Ķīvīte  |          attēls =   |         att_izm =   |        paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|11|19}}  |         dz_viet = {{Vieta|Latvija}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = 176 [[centimetrs|cm]]  |           svars =   |         iesauka =   |             poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]  |...</comment>
      <origin>4540645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3571" sha1="ckwga55rrk5o8ry67qa3sray5xa6lyz" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Enija Ķīvīte
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|11|19}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 176 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |             poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2021
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava (sieviešu basketbola komanda)|BK Jelgava]]
 |         kl_sez 2 = 2021—2025
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja (sieviešu basketbola komanda)|BK Liepāja]]
 |         kl_sez 3 = 2025—pašlaik
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2025—pašlaik
 |            taut = {{bkw|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = S
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver|[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Lietuva 2023]]|Basketbols}}
}}
'''Enija Ķīvīte''' (dzimusi {{dat|2003|11|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Bijusi Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, kopš 2025. gada pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[Rīgas TTT]].

E. Ķīvīte nāk no [[Dobele]]s. Pieaugušo basketbolā debitējusi [[BK Jelgava (sieviešu basketbola komanda)|BK Jelgava]] sastāvā, kur kļuva par komandas līderi, bet 2021. gadā pārcēlusies uz [[BK Liepāja (sieviešu basketbola komanda)|BK Liepāja]], kur aizvadījusi vairākas sezonas. 2025. gada vasarā viņa pievienojās vadošajam Latvijas klubam [[Rīgas TTT]].

Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]]. 2025. gada maija beigās viņa pirmo reizi tika uzaicināta uz Latvijas pieaugušo izlases treniņnometni un pirmo spēli valstsvienībā aizvadīja 5. jūnijā pārbaudes spēlē pret [[Čehijas sieviešu basketbola izlase|Čehiju]] [[Brno]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{latvijas basketbolists-aizmetnis}}


{{TTT Rīga spēlētājas}}
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Ķīvīte, Enija}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola aizsargi]]</text>
      <sha1>ckwga55rrk5o8ry67qa3sray5xa6lyz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540646</id>
      <parentid>4540645</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T06:17:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4540646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4544" sha1="llpa26kc731gwdmzjd20htc2f8esa1d" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Enija Ķīvīte
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|11|19}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 176 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |             poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2021
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava (sieviešu basketbola komanda)|BK Jelgava]]
 |         kl_sez 2 = 2021—2025
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja (sieviešu basketbola komanda)|BK Liepāja]]
 |         kl_sez 3 = 2025—pašlaik
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2025—pašlaik
 |            taut = {{bkw|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = S
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver|[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Lietuva 2023]]|Basketbols}}
}}
'''Enija Ķīvīte''' (dzimusi {{dat|2003|11|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Bijusi Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, kopš 2025. gada pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[Rīgas TTT]]. Spēlējusi arī [[3x3 basketbols|3x3 basketbolu]].

E. Ķīvīte nāk no [[Dobele]]s. Trenējusies [[Jelgava|Jelgavas]] jaunatnes basketbola sistēmā un pieaugušo basketbolā debitējusi [[BK Jelgava (sieviešu basketbola komanda)|BK Jelgava]] sastāvā, kur kļuva par komandas līderi, bet 2021. gadā pārcēlusies uz [[BK Liepāja (sieviešu basketbola komanda)|BK Liepāja]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/enija-kivite-karjeru-turpinas-liepaja/|title=Enija Ķīvīte karjeru turpinās Liepājā|website=ZZ.lv|access-date=2026-10-28|date=2021-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; kur aizvadījusi četras sezonas. 2025. gada vasarā viņa pievienojās vadošajam Latvijas klubam [[Rīgas TTT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/26082025-liepaja_eksporte_arejo_liniju_enija_kivit?utm_source=chatgpt.com|title=Liepāja eksportē ārējo līniju: Enija Ķīvīte spēlēs TTT|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-28|date=2025-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]]. 2025. gada maija beigās viņa pirmo reizi tika uzaicināta uz Latvijas pieaugušo izlases treniņnometni un pirmo reizi valstsvienības sastāvā bija iekļauta 5. jūnija pārbaudes spēlē pret [[Čehijas sieviešu basketbola izlase|Čehiju]] [[Brno]], kur laukumā gan vēl nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/05062025-vilka_un_gulbe_nodrosina_latvijas_uzvaru_?page=0&amp;utm_source=chatgpt.com|title=Vilka un Gulbe nodrošina Latvijas uzvaru Rožlapas debijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-28|date=2025-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{latvijas basketbolists-aizmetnis}}


{{TTT Rīga spēlētājas}}
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Ķīvīte, Enija}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola aizsargi]]</text>
      <sha1>llpa26kc731gwdmzjd20htc2f8esa1d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4540667</id>
      <parentid>4540646</parentid>
      <timestamp>2026-10-28T10:46:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4540667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5016" sha1="ha51iziqxwjzyjbvvop4dwkz2xy2h1b" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Enija Ķīvīte
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|11|19}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 176 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |             poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2021
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava (sieviešu basketbola komanda)|BK Jelgava]]
 |         kl_sez 2 = 2021—2025
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja (sieviešu basketbola komanda)|BK Liepāja]]
 |         kl_sez 3 = 2025—pašlaik
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2025—pašlaik
 |            taut = {{bkw|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = S
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver|[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Lietuva 2023]]|Basketbols}}
}}
'''Enija Ķīvīte''' (dzimusi {{dat|2003|11|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Bijusi Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, kopš 2025. gada pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[Rīgas TTT]]. Spēlējusi arī [[3x3 basketbols|3x3 basketbolu]].

== Karjera ==
E. Ķīvīte nāk no [[Dobele]]s. Trenējusies [[Jelgava|Jelgavas]] jaunatnes basketbola sistēmā un pieaugušo basketbolā debitējusi [[BK Jelgava (sieviešu basketbola komanda)|BK Jelgava]] sastāvā, kur kļuva par komandas līderi, bet 2021. gadā pārcēlusies uz [[BK Liepāja (sieviešu basketbola komanda)|BK Liepāja]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/enija-kivite-karjeru-turpinas-liepaja/|title=Enija Ķīvīte karjeru turpinās Liepājā|website=ZZ.lv|access-date=2026-10-28|date=2021-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; kur aizvadījusi četras sezonas. 2025. gada vasarā viņa pievienojās vadošajam Latvijas klubam [[Rīgas TTT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/26082025-liepaja_eksporte_arejo_liniju_enija_kivit?utm_source=chatgpt.com|title=Liepāja eksportē ārējo līniju: Enija Ķīvīte spēlēs TTT|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-28|date=2025-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]]. 2025. gada maija beigās viņa pirmo reizi tika uzaicināta uz Latvijas pieaugušo izlases treniņnometni un pirmo reizi valstsvienības sastāvā bija iekļauta 5. jūnija pārbaudes spēlē pret [[Čehijas sieviešu basketbola izlase|Čehiju]] [[Brno]], kur laukumā gan vēl nedevās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/05062025-vilka_un_gulbe_nodrosina_latvijas_uzvaru_?page=0&amp;utm_source=chatgpt.com|title=Vilka un Gulbe nodrošina Latvijas uzvaru Rožlapas debijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-28|date=2025-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet sekojošajā pārbaudes spēlē pret to pašu komandu 6. jūnijā arī debitēja izlases spēlē, dodoties laukumā uz nepilnām divām minūtēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/06062025-anetei_steinbergai_13_punkti_latvijai_1_1?utm_source=chatgpt.com|title=Anetei Šteinbergai 13 punkti, Latvijai 1-1 pārbaudes spēlēs Čehijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-28|date=2025-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{latvijas basketbolists-aizmetnis}}


{{TTT Rīga spēlētājas}}
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Ķīvīte, Enija}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola aizsargi]]</text>
      <sha1>ha51iziqxwjzyjbvvop4dwkz2xy2h1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siltuma iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642266</id>
    <revision>
      <id>4540653</id>
      <timestamp>2026-10-28T07:46:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Siltuma iela''' var būt:  * [[Siltuma iela (Rīga)|Siltuma iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; * [[Siltuma iela (Tukums)|Siltuma iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].  == Skatīt arī == * [[Siltums]]  {{Ielu nosaukums}}</comment>
      <origin>4540653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="220" sha1="q5he4qi6aeiaakt08zl8gc65pm5h57a" xml:space="preserve">'''Siltuma iela''' var būt:

* [[Siltuma iela (Rīga)|Siltuma iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
* [[Siltuma iela (Tukums)|Siltuma iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].

== Skatīt arī ==
* [[Siltums]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>q5he4qi6aeiaakt08zl8gc65pm5h57a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Satiksme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642267</id>
    <revision>
      <id>4540662</id>
      <timestamp>2026-10-28T10:10:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par transportlīdzekļu kustību</comment>
      <origin>4540662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2627" sha1="m09266f0j2a8fff9y7jlxj9u8ac2i8d" xml:space="preserve">[[Attēls:Road traffic in Gwalior.jpg|thumbnail|upright=1.2|Ceļu satiksme [[Gvālijara|Gvālijarā]], [[Indija|Indijā]]. Pilsētu satiksmē vienlaikus piedalās dažādu veidu transportlīdzekļi, kuru pārvietošanās jāorganizē kopējā ceļu tīklā]]
'''Satiksme''' ir [[cilvēks|cilvēku]] un [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] pārvietošanās pa [[ceļš|ceļiem]], [[sliežu ceļš|sliežu ceļiem]], [[ūdensceļš|ūdensceļiem]], [[gaisa telpa|gaisa telpā]] un citā [[transporta infrastruktūra|transportam paredzētā infrastruktūrā]].&lt;ref name=&quot;tezaurs-satiksme&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/satiksme |title=satiksme |work=Tēzaurs |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Ar satiksmi saprot arī regulāru transportlīdzekļu kustību pa noteiktiem [[maršruts|maršrutiem]] un noteiktā laikā, piemēram, [[autobuss|autobusu]], [[dzelzceļa satiksme|dzelzceļa]], [[kuģniecība|kuģu]] vai [[gaisa satiksme|gaisa satiksmi]].&lt;ref name=&quot;tezaurs-satiksme&quot;/&gt; Atkarībā no izmantotā [[transporta veids|transporta veida]] un infrastruktūras izšķir [[ceļu satiksme|ceļu]], dzelzceļa, ūdens un gaisa satiksmi. Pasažieru pārvietošanās var notikt ar [[individuālais transports|individuālo]] vai kolektīvo, tostarp [[sabiedriskais transports|sabiedrisko transportu]].&lt;ref name=&quot;rodrigue-urban-mobility&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://transportgeography.org/contents/chapter8/urban-mobility/ |title=Urban Mobility |last=Rodrigue |first=Jean-Paul |work=The Geography of Transport Systems |publisher=Hofstra University |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Satiksmes norisi ietekmē transporta infrastruktūra, izmantotie transportlīdzekļi, [[satiksmes dalībnieks|satiksmes dalībnieki]], [[satiksmes regulēšana|kustības regulēšana]] un attiecīgie satiksmes noteikumi. Satiksmes organizēšanas galvenie mērķi ir nodrošināt sakārtotu, [[satiksmes drošība|drošu]] un efektīvu kustību, savstarpēji koordinējot dažādu satiksmes dalībnieku un transporta veidu pārvietošanos.&lt;ref name=&quot;elgar-traffic-control&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Chiou |first=Yu-Chiun |chapter=Traffic control |title=Elgar Encyclopedia of Transport and Society |publisher=Edward Elgar Publishing |year=2025 |pages=398–399 |isbn=978-1-0353-3051-5 |doi=10.4337/9781035330522-00203 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{transports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Satiksme| ]]</text>
      <sha1>m09266f0j2a8fff9y7jlxj9u8ac2i8d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LLukasevica</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642268</id>
    <revision>
      <id>4540669</id>
      <timestamp>2026-10-28T10:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4540669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169" sha1="8u4fgxj5uc4jz7b128ylaqkb6sccfv8" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=LLukasevica}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. oktobris, plkst. 12.54 (EET)</text>
      <sha1>8u4fgxj5uc4jz7b128ylaqkb6sccfv8</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>