Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.48.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 3722 4540926 4446535 2026-10-28T21:41:24Z Pirags 3757 /* Latvijā (kopš 1979. gada) */ atj 4540926 wikitext text/x-wiki {{Redirect|Latvietis}} {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|320px]] [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]] | tauta = Latvieši | skaits = aptuveni 1,5 miljoni | vieta = {{ubl| {{LAT}} (1 209 401)<ref name="data.csb.gov.lv">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0080.px/?rxid=cd ISG08. Latviešu skaits Latvijā un Rīgā gada sākumā (dati par 2011-2017)]{{Novecojusi saite}} apmeklēts 2017. gada 24. septembrī</ref> |{{USA}} (91 096)<ref name="ASV tautas skaitīšanas birojs">{{Tīmekļa atsauce |title= 2010. gada dati par ASV dzīvojošo cilvēku izcelsmi |author= ASV tautas skaitīšanas birojs |publisher= American FactFinder |url= http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=ACS_10_SF4_B01003&prodType=table |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> |{{GBR}} (39 000)<ref>[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010] {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu skaits Īrijā un AK, 3. daļa |publisher= Latvian Abroad |url= http://latvianabroad.blogspot.com/2007/09/latvians-in-ireland-and-uk-numbers-part.html |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> |{{IRL}} (20 593)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Nekā personīga pret Lubānu, Latvijas vēstnieku Īrijā vai latviešu biedrībām |author= Sandra Bondarevska |publisher= Baltic Ireland |url= http://baltic-ireland.ie/2014/03/28053/ |accessdate= 2016. gada 7. aprīlī}}</ref> }} {{Collapsible list |title= Citas valstis |{{RUS}} (8 516)<ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls Iedzīvotāju nacionālais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160229073920/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls |date={{dat|2016|02|29||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''</ref><ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls Sadalījums pēc mācētajām valodām (izņemot krievu)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''</ref><ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc Iedzīvotāju nacionālā pārliecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116110211/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc |date={{dat|2017|01|16||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''</ref> |{{CAN}} (27 870)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 2006 Census of Canada: Topic-based tabulations {{!}} Ethnic Origin (247), Single and Multiple Ethnic Origin Responses (3) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Metropolitan Areas and Census Agglomerations, 2006 Census - 20% Sample Data |publisher= Statistics Canada |url= http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&APATH=3&DETAIL=0&DIM=0&FL=A&FREE=0&GC=0&GID=0&GK=0&GRP=1&PID=92333&PRID=0&PTYPE=88971,97154&S=0&SHOWALL=0&SUB=0&Temporal=2006&THEME=80&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |accessdate= 2012. gada 22. jūlijā |archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304111551/http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&APATH=3&DETAIL=0&DIM=0&FL=A&FREE=0&GC=0&GID=0&GK=0&GRP=1&PID=92333&PRID=0&PTYPE=88971,97154&S=0&SHOWALL=0&SUB=0&Temporal=2006&THEME=80&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= }}</ref> |{{BRA}} (25 000)<ref>[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Revista Época Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{es ikona}}</ref><br />{{NZL}} (20 000)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu diasporas atbalsta programma 2004 - 2009 |publisher= Latvians Online |url= http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20060220020950/http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |archivedate= {{dat|2006|02|20||bez}} }}</ref> |{{AUS}} (18 938)<ref>[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australian Census Analytic Program Australians' Ancestories] {{en ikona}}</ref> |{{DEU}} (27 752)<ref>[http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml Foreign population by average-age and average duration of residence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222053124/http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml |date={{dat|2012|02|22||bez}} }} {{en ikona}}</ref> |{{EUR}} — citas dalībvalstis (ap 10 000) }} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | reliģija = [[luterticība]], [[katoļticība]] | grupas = [[latgalieši]], [[suiti]], [[kursenieki]] | radi = [[lietuvieši]], [[prūši]]<!-- latgaliešus šeit nepievienot! --> }} '''Latvieši''' ([[Lībiešu valoda|lībiešu]]: ''lețlizt'', [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''latvīši'') ir [[Eiropa]]s valsts [[nācija]] un [[Latvija]]s pamatiedzīvotāji, kas pēc [[2011. gada tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni)<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} tvnet.lv 2012. gada 18. janvārī</ref> no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz visiem latviešiem [[dzimtā valoda]] ir pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas piederošā [[latviešu valoda]]. Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Livonija]]s vidus un dienvidu daļā, [[latgaļi]]em saplūstot ar citiem [[balti|baltu]] [[etnoss|etnosiem]] ([[zemgaļi]]em, [[sēļi]]em un [[kurši]]em), kā arī [[Baltijas somi]]em ([[lībieši]]em un [[vendi (Livonija)|vendiem]]). Plašākā nozīmē pie latviešu politiskās nācijas pieder arī citas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņi. Tiek lēsts, ka gandrīz 300 tūkstoši jeb aptuveni piektā daļa etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Kanāda|Kanādā]]. == Nosaukuma izcelsme == Vārds „latvietis” kļuva izplatīts [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], izspiežot no aprites jau vismaz kopš [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sastopamo apzīmējumu „latvis” ({{val|la|Lotavis}}),<ref name="Moscovia">[https://books.google.it/books?id=z805AAAAcAAJ&printsec=frontcover&hl#v=onepage&q&f=false ''Moscovia''] [[Antonijs Posevino]], 1586 {{latīniski}}</ref> ko vēlāk no dzejas atkal ieviesa latviešu literārās valodas aktīvajā vārdu krājumā, lielākoties kā apzīmējumu senlatviešiem. Vārds „latvietis” darināts no vārda „latvis”, pievienojot tam [[galotne|izskaņu]] „-ietis”. Vārda „latvis” izcelsme ir senāka un neskaidrāka. Iespējams, tas radies no senākām vārda formām ''*latuvis'' vai ''*latavis'', kas savukārt atvasinātas no [[īpašvārds|īpašvārdiem]] ''*Latuva'' vai ''*Latava'' (salīdzinājumā ar mūsdienu upju nosaukumiem [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Latavà'', ''Latuvà'', kā arī ''Lãtupis''). Arī vārdā „latgalis” esošā [[sakne]] „lat-”, iespējams, cēlusies no kādas vecas upes ''*Latas'' nosaukuma, kura izcelsme varētu būt meklējama [[baltu pirmvaloda]]s saknē „lat-”, kas savukārt nākušas no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s ''*lat-'', ''*let-'', ''*lot-'' ('tecēt'). Vārdi ar līdzīgu sakni sastopami arī citās valodās, piemēram, [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] λάταξ (''látaks'' — 'pile'), [[senīru valoda|senīru]] ''laith'' ('šķidrums, purvs'), (< ''*lati''), ''lathach'' ('nogulumi, dubļi') (< ''*latàkā''), [[Senskandināvu valoda|sennorvēģu]] ''leþja'' ('māls; atliekas, gļotas') un [[vecaugšvācu valoda|vecaugšvācu]] ''letto'' ('māls'). No vārda „latvis” cēlies arī latviešu tautas nosaukums citās valodās, piemēram, [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''lãtvis'', [[krievu valoda|krievu]] латыш, [[poļu valoda|poļu]] ''lotysz'', [[vācu valoda|vācu]] ''Lette'', [[angļu valoda|angļu]] ''Lett'', [[igauņu valoda|igauņu]] ''läti'' un [[somu valoda|somu]] ''lätti''.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=}}</ref> == Vēsture == === Vēsturiskā izcelsme 13.—16. gadsimtā === [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250 px|right|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]] Sākotnēji [[Krusta kari|krustneši]] par „latvjiem” lībiešu valodas ietekmē sauca vienīgi lībiešu kaimiņu cilti [[letgaļi|letgaļus]] ({{val|liv|lett}}, {{val|et|läti}}; {{val|la|Lethi}}, {{val|de|die Letten}}). [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā kristītie letgaļi bija uzticami krustnešu sabiedrotie, tādēļ viņu valoda kļuva par starptautu saziņas valodu (''[[lingua franca]]'') mūsdienu Latvijas teritorijā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Livonijas Indriķa chronika vidus laiku gara gaismā |author=Vilis Biļķins |authorlink=Vilis Biļķins |year=1931 |publisher=Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs |location=Rīga |page=109}}</ref> Tā [[Indriķa hronika]]s 1206. gada notikumu aprakstā minēts, ka „letiem jeb letgaļiem, kas gan vēl bija pagāni, kristiešu dzīves veids bija pa prātam (''vitam christianorum approbantes'')” un „viņus arī ar krievu dāvanām nevarēja piedabūt, lai vāciešiem nodara ļaunu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika X, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate= {{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]] legāts [[Vilhelms no Modenas]] 1225. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] sapulcējušos latviešus un [[Vendi (Livonija)|vendus]] „uzslavēja par to uzticību un nelokāmību, jo tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristības sakramentus kā [[līvi]] un [[igauņi]]; viņš uzteica letu pazemību un pacietību, kuri Kunga [[Jēzus Kristus]] vārdu bija priecīgi nesuši pie igauņiem un citām pagāntautām un daudzus savas tautas piederīgos, kas tikuši nogalināti tās pašas kristīgās ticības dēļ, aizsūtījuši uz mocekļu saimi”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika XXIX, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate= {{dat|2012|02|05||bez}} }}</ref> [[Attēls:Senlatviesi, voldemars vimba.jpg|220px|thumb|left|[[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1930. gada glezna „Senlatvieši”]] Latviešu etnoģenēzē būtiska loma bija kara un bada gadu izraisītajai iedzīvotāju izceļošanai. Kopumā [[Livonija]]s periods uzskatāms par labvēlīgu posmu latviešu tautas attīstībā. Ja [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, tad [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. Tā kā par vienu tautu šajā laikā runāt nevar, literatūrā tiek lietots visām šīm maztautām kopīgs apzīmējums „senlatvieši”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Senlatvieši |url=https://tezaurs.lv/senlatvie%C5%A1i |publisher=Tēzaurs |accessdate=2012. gada 27. jūlijā}}</ref> Senākais iespiestais teksts latviešu valodā ir 1507. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] iespiestā t.s. Gisberta tēvreize.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |title=Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. - 1631. gads |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219044251/http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |archivedate={{dat|2011|12|19||bez}} }}</ref> [[Lībeka]]s Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka jau [[Mārtiņš Luters|Lutera]] dzīves laikā Rīgas latviešu draudze lietojusi 1525. gadā latviski pārtulkoto luterāņu [[katehisms|katķismu]], bet tas nav saglabājies. [[Simons Grūnavs|Simona Grūnava]] „Prūšu hronikā” (1526) atrodama tēvreize, kas visticamāk rakstīta [[Kuršu valoda|kuršu valodā]].<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. — 105., 111. lpp.</ref> Pirmā rakstos pieminētā latviešu skola 16. gadsimta otrajā pusē Rīgā bija [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcas]] skola, kas no gadsimta beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā. [[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|220px|[[Dainas|Latviešu tautasdziesmas]] „Mana balta māmulīt” pieraksts no [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdriha Mēnija]] ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]] Pirmais plaši zināmais rakstu piemineklis kopīgas latviešu valodas esamībai ir ceļojošā literāta [[Johans Hāzentēters|Hāzentētera]] (''Hasentödter'') Rīgas apkaimēs pierakstītā [[tēvreize]], kas [[1550]]. gadā publicēta [[Sebastiāns Minsters|Sebastiāna Minstera]] „Kosmogrāfijā” Bāzelē<ref>Kārlis Draviņš. Das Hasentotersche lettische Vaterunser. — Studi Baltici, N. S., 1952, vol. 1 (9), с. 211—230</ref>: {{citāts| {{columns |width=400px |col1= <blockquote> <br /><br /> <small>''Taves mus kas tu es ekschan bebbessie''<br /> ''Schwetits tows waarz''<br /> ''enack mums towe warstibe''<br /> ''tows praats bus ka ekschan Debbes''<br /> ''ta wursan semmes. Musse benische Manse buth mums schodeen''<br /> ''pammate mums muse grake ka mes pammat muse parrabucken''<br /> ''Ne webbe mums loune babeckle''<br /> ''pett passarge mums nu wusse loune Amen''</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |title=Blese E. Latviešu literatūras vēsture. Vidējais un vecākais posms. No XVI gs. vidus līdz XIX gs. vidum. Gaismas pils, 1947. |access-date={{dat|2012|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120401031129/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |archivedate={{dat|2012|04|01||bez}} }}</ref> </blockquote> |col2= <blockquote> <small>Oriģinālā latviešu tēvreize varēja būt skanējusi šādi:{{nepieciešama atsauce}}<br /><br /> „Tāvs mūs, kas tu esi iekšā debesī,<br /> švētīts tovs vārds,<br /> ienāk mums tove valstībe<br /> tovs prāts būs kā iekšā Debess<br /> tā virsam zemes. Mūsu dienišķo Maizi dod mums šodien<br /> pamet mums mūsu grēku kā mēs pamet mūsu parādukiem<br /> Neved mūs ļaunā badeklē (=badīgumā)<br /> bet pasargā mūs no visa ļauna Āmen.”</small> </blockquote>}}}} [[1584]]. gada burvestību apsūdzībā Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pierakstā bija publicēta kāda [[latviešu tautasdziesma]],<ref>Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 164 lpp.</ref> bet [[1632]]./[[1635]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi” (''Syntagma de origine Livonorum''), kurā latviešu tautasdziesma „Mana balta māmulīt” bija iespiesta ar visām notīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/1632_lv.html |title=Fredericus Menius. ''Syntagma de origine Livonorum'' |access-date={{dat|2013|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221343/http://www.lfk.lv/1632_lv.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Tautiskās identitātes un rakstības izveidošanās 16.—18. gadsimtā === [[Attēls:LivoniaCitznsCmmnrs.png|thumb|220px|[[Livonija]]s sieviešu tērpi 16. gadsimtā. Pamanāma pilsētnieku (augšējā panelī) un laucinieku tērpu (apakšējā panelī) savstarpējā ietekmēšanās ([[Ābrams de Bruins]], 1577)]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 1747.jpg|thumb|220px|Kurzemes latviešu pāris (no 1747. gada kartes vinjetes)]] Lielo karu dēļ 16.—17. gadsimtā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm, ap 1700. gadu Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] — 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] — 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] — 103 000),<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> no kuriem absolūtais vairākums bija latvieši. Kurzemes mācītājs [[Pauls Einhorns]] savos darbos ''Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae'' (1636) un ''[[Historia Lettica]]'' („Latviešu vēsture”) (1649) ar vārdu ''gentis Lettica'' jau apzīmēja visus Kurzemē, Zemgalē, [[Sēlija|Sēlijā]], Vidzemē un Latgalē dzīvojošos zemniekus kā „latviešu nāciju” (''Lettische Nation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu valodas saknes |publisher=Latviešu valodas aģentūra |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#1 |accessdate=2012. gada 27. jūlijā |archive-date={{dat|2013|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 }}</ref> Latviešu tautas konsolidēšanos būtiski ietekmēja Kokneses prāvesta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] veiktie [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] ([[1685]]), [[Vecā Derība|Vecās Derības]] ([[1689]]) un Lutera mazā katehisma ([[1699]])<ref>''Swehta Behrnu Mahziba ta deewa kalpa Luterus, ar dauds Jautaschanahm un atbildeschanahm teem Wid-Semmes Latweescheem par labbu wairota im isspohschata''. Rīga, 1699. un 1700.</ref> tulkojumi latviešu valodā. 1692. gadā vācu dabaspētnieku akadēmija "[[Leopoldina]]" publicēja [[Rozins Lentilijs|Lentilija]] apcerējumu par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s ģeogrāfiju un etnogrāfiju "[[Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]]" ({{val|la|Curlandiae quedam notabilia}}). Tajā atrodams šāds latviešu apraksts:<ref>[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]{{Novecojusi saite}} latviskais tulkojums ar [[Tentelis|A. Tenteļa]] ievadu no LU rakstu XI sējuma 1924. gadā 31.—73. lpp.</ref> {{citāts|<small>Kamēr viņi strādā, tie nepārtraukti dzied un tiem ir paradums garāmgājējus no galvas līdz kājām apdziedāt ar turpat uz vietas izdomātu dziesmu. Viņu valodu, kura aiz vietas dažādības ir dažāda, tā jūrmalas iedzīvotāji lieto igauņu, citi atkal citu, sauc par latviešu un lai gan viņu skaita par loti barbarisku un tai nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu un runā viņu arī noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā, tā tad ļoti šaurās robežās, tomēr apbrīnojami, cik piemērotas regulas viņu saista un cik reti viņā atronamas nepareizības. [..] Viņu apģērbs ir diezgan neparasts un daudz dažādāks nekā citā kādā Eiropas novadā. Tai ziņā abēju dzimuma latvieši dara vienādi, ka valkā no lūkiem pītus apavus, kurus sauc par pastalām. Sievietēm gandrīz visā Kurzemē ir tas kopējs, ka viņas nes platas misiņa jostas ar 3 vai 4 rindām baltu, gludu akmentiņu, kurus sauc par čūsku galvām un atrod gar jūrmalu; citas apmet ap pleciem baltu villaini, saspraustu uz krūtīm ar platu, apaļu alvas vai misiņa ripiņu, ko sauc par brēci; villaines galos skan zvārgulīši, tā ka viņu tuvošanos jau iztālēm dzird. Tikdaudz par latviešu raksturu, valodu un apģērbu.[..] Kas vēl atliekas teikt, ir tas, ka kurzemnieki ļoti reti iet kājām, ari zemnieki vai nu jāj vai brauc ratos, kurus paši prot izgatavot tīri no koka, tā ka pie visiem ratiem kopā ar riteņiem neatrasi ne drusciņas dzelzs, vai ziemas laikā brauc kamanās. Arī tie, kas dzīvo pilsētās un baznīcai kaimiņos, tomēr labāk vēlas turp braukt, nekā iet kājām. No dabas viņi ir stipri, muskuļaini un veselīga izskata, taču drusku aukstas sirds.</small>}} Milzīgus iedzīvotāju dzīvā spēka zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Izmirušo novadu iedzīvotāju atjaunošanās notika gan [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan migrācijas rezultātā. Piemēram, grāfs [[Šeremetjevs]] savās [[Vecpiebalgas novads|Piebalgas novada]] [[muiža|muižās]] nometinājis demobilizētos [[krievi|krievu]] karavīrus, bet Mežotnes muižā 1738. gadā nometināti [[tatāri|tatāru]] gūstekņi. Pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] rīkojuma 1766.—1769. gadā Vidzemē [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]] nometināja 320 [[vācieši|vācu]] zemniekus ar ģimenēm. Latgalē ieceļoja krievu un [[baltkrievi|baltkrievu]] zemnieki. Lielākā daļa šo ieceļotāju turpmākajos gadsimtos pārlatviskojās, vienīgi pierobežas rajonos Latgalē, Sēlijā un Kurzemē izveidojās stabilas krievu, baltkrievu, [[lietuvieši|lietuviešu]] un vācu kolonijas. Šajā laikā pārlatviskojās vai pārvācojās lielākā daļa līvu. Sākot no 1729. gada, spēcīgu grūdienu latviešu tautiskās pašapziņas un garīguma attīstībā deva Vidzemes [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] kustība, kas tiek uzskatīta par latviešu pirmo tautisko atmodu.<ref>[http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē "Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005."]{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmo latviešu valodā rakstīto vēstures apcerējumu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” 1753. gadā publicēja Vidzemes luterāņu mācītājs [[Blaufūss]]. Izglītotākie un spējīgākie zemnieki, kuriem radās iespēja pamest [[zemkopība|zemkopību]] un pārcelties uz dzīvi pilsētās, pārvācojās. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] mijā Rīgā dzīvoja apmēram 10 000 latviešu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Rīgas iedzīvotāji feodālisma perioda beigās |author=Rita Brambe |year=1982 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=88. 129}}</ref> Sargājot viduslaikos iegūtās īpašās korporatīvās privilēģijas nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, Rīgas rāte nepielaida šai jomā no laukiem ieceļojušos latviešus, taču preču pārvadāšana, šķirošana, svēršana, uzglabāšana bija latviešu kompetencē. Šajā laukā darbojās ap 400 ģimeņu pārstāvji, kas bija organizēti [[tirdzniecība]]s palīgamatos, kuriem vienīgajiem bija tiesības veikt minētos tirdzniecības palīgdarbus.<ref>Melita Svarāne [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē]{{Novecojusi saite}} "Latvijas Arhīvi" 2001.3., 36. lpp.</ref> [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju ietekmē palielinājās interese par latviešu vēsturi, kas reizumis tika idealizēta. [[Garlībs Merķelis]] savā 1799. gadā izdotajā darbā „Vidzemes senatne” par „veco latviešu” izskatu [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] rakstīja šādi<ref>[https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm#1.2.2 Latviešu apgaismība, apģērbs un veselība] {{lv ikona}}</ref>: {{citāts|<small>Vecie latvieši bij lieli augumā, viņiem bij stiprs miesas sastāvs, sārtbrūna seja krāsa, zilas acis, gludi brūni mati, kuŗi nokārās zemu uz viņu pleciem, viņi audzēja bārdu, cik gaŗa tā auga: viņiem tā bij, kā vēl tagad pie daudz zemākām krievu šķirām, vīrišķības un piedzīvojumu zīme, un uz tās viņi lika lielu svaru.</small>}} 1800. gadā kopējais iedzīvotāju skaits sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.-1934.</ref> Vienotas literārās latviešu valodas (par pamatu ņemot Vidzemes izloksnes) tapšanas pamatus lika [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), kura kapakmeni Sunākstes kapos rotā uzraksts „Latwis”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu) |publisher= Letonika.lv |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=2626288 |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> Viņš savos sacerējumos jau kopš 1754. gada lietoja apzīmējumu „Latweeschi”. Ārpus Livonijas „latvieši” kā tautības apzīmējums pirmo reizi parādījās tikai [[Leipciga|Leipcigā]] izdotajā [[1790]]. gada Hībnera „Leksikonā”.<ref>Reales Staats- und Zeitungs-Lexicon: ...; Nebst einem zweyfachen Register und Vorrede Herrn Johann Hübners, Rectoris des Fürstl. Gymnasii zu Merseburg.</ref> [[Attēls:Aizkraukles latvieši tautastērpos 1842.jpg|thumb|220px|Aizkraukles latvieši tautastērpos ([[Frīdrihs Krūze]], 1842)]] Sadzīvē ar vārdu „latvieši” šajā laikā apzīmēja nevis tautību, bet gan piederību zemnieku šķirai, neatkarīgi no mājās lietotās valodas — „latvietis” nozīmēja to pašu ko „[[zemnieks]]”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 |author=Artūrs Boruks |year=1995 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=9984596680 |page=400 |access-date={{dat|2022|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 }}</ref> <gallery> Kurzemes jaunava (1600).jpg|Kurzemes jaunava (''Virgo Churland'', attēls, tapis pirms 1600. gada) Peasants-speading-hay-for-drying-by-Brotze.jpg|Latviešu zemnieku pāris 18.—19. gadsimtā klāj sienu kaltēšanai (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] albuma ''Monumente'') Rūjienas draudzes novada iedzīvotāji Broce 1800.jpg|[[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novada]] iedzīvotāji (Broce, ap 1800) A peasant from Sausnēja in Kalsnava parish and his son-by-Brotze.jpg|[[Kalsnavas draudzes novads|Kalsnavas draudzes novada]] [[Sausnējas muiža]]s zemnieks ar dēlu (Broce) </gallery> === Nācijas veidošanās 19. gadsimtā === [[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|left|280px|1859. gada „Latviešu zemes karte” ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]] [[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|130px|thumb|right|[[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības galvenais dalībnieks — [[Krišjānis Valdemārs]]]] Situācija krasi mainījās pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[1817]]. gadā [[Kurzemes guberņa]]s un [[1819]]. gadā [[Vidzemes guberņa]]s teritorijā, īpaši pēc [[Zemes reforma Baltijas guberņās|zemes reformas]], ar kurām Kurzemē [[1867]]. gadā, bet Vidzemē 1868. gadā ar likumu aizliedza klaušas. [[1856]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] studējošie latvieši, tai skaitā [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un [[Juris Alunāns]] nodibināja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību, kas aizsāka [[Pirmā atmoda|latviešu tautas pirmo atmodu]]. Jaunlatviešu galvenais darbības lauks bija publicistika, Krišjāņa Valdemāra Pēterburgā izdotajām „[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīzēm]]” bija liela loma latviešu valodas attīstībā un nācijas vienošanā.<ref>[https://web.archive.org/web/20120716212109/http://www.liis.lv/latval/literval/lit18.htm Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība] {{lv ikona}}</ref> No [[Rietumeiropa]]s ienāca literatūra, kas izplatīja modernā [[Nacionālisms|nacionālisma]] idejas. Tās aizrāva daudzus latviešus. Izveidojās turīgo latviešu lauksaimnieku slānis, kuru pēcnācēji ieguva labu izglītību, daļai saglabājot latvisko identitāti. Līdz ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēku]] brīvlaišanu pastiprinājās iedzīvotāju migrācija, nostiprinājās kopīga latviešu valoda, literatūra, kopēja pārnovadu kultūra. Daļa latviešu labākas dzīves meklējumos šajā laikā atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un citās [[Krievija]]s guberņās. Līdz 1914. gadam Krievijā izveidojās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.<ref>[http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021443/http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}. [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskā bibliotēka.</ref> Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> Pirmo reizi vēsturē latviešu kultūrā izveidojās pilsētnieciskais dzīvesveids ar plašu pasaules redzējumu<!-- vajag precizēt, ko var saprast ar „plašu pasaules redzējumu” -->. Sociāldemokrātiski orientētā [[Jaunā strāva]] ar savu laikrakstu „[[Dienas Lapa]]” sekmēja sabiedriskās pašapziņas veidošanos un sieviešu [[emancipācija|emancipāciju]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author = Iveta Tunne |year = 2005. gada 10. septembris |title = Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā „Dienas Lapa” |journal = „Latvijas Arhīvi” |issue = 4 |url = http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf |access-date = 2011. gada 10. Aprīlis |archive-url = https://web.archive.org/web/20150923174643/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf |archive-date = 2015. gada 23. Septembris }} {{lv ikona}}</ref> === Valsts veidošanās 20. gadsimtā === [[Attēls:Brīvības piemineklis-1905 gads.png|left|thumb|220px|[[1905. gada revolūcija]] — cilnis [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklī]]]] Latviešu politiskās nācijas tapšanu ļoti ietekmēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]] un turpmākie saimnieciskā uzplaukuma gadi, kad latvieši, līdztekus baltvāciešiem un krieviem, dalīja saimniecisko un politisko varu Vidzemes un Kurzemes guberņās. [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās trimdā uz Krieviju 1915. gadā radīja nopietnus draudus latviešu nācijas tālākai pastāvēšanai. [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100,<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110414165138/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2011|04|14||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> tātad bojā gājušo vai Latviju pametušo iedzīvotāju skaits bija gandrīz 1 miljons. Kara izraisītais posts un slimības, kā arī sekojošās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņas]] un kreisi orientēto latviešu izceļošana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī latviešu skaits atkal strauji pieauga. [[Attēls:Latvijas Republikas proklamesana 1918.jpg|thumb|250px|[[Latvijas valsts pasludināšana]] 1918. gada 18. novembrī]] Līdz 1925. gadam no bēgļu gaitām atgriezās 218 000 iedzīvotāju,<ref name="autogenerated3">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> no kuriem lielākā daļa bija latvieši. Krievijā palikušie latvieši spēja izveidot aktīvu [[Krievijas latvieši|diasporu]] un daudzi no viņiem ieņēma augstus amatus PSRS pārvaldes struktūrās, tomēr 1937. un 1938. gadā daļu no viņiem [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|„Latviešu operācijā”]] sodīja ar nāvi, pamatojoties uz apsūdzībām par piedalīšanos „Latviešu fašistu organizācijā RKKA” un vadoties no t.s. „Latviešu sarakstiem”. 1926. gada tautas skaitīšanā PSRS bija saskaitīti 151 410 latvieši, bet 1939. gada tautas skaitīšanā — 128 345 latvieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Padomju Savienībā — komunistiskā genocīda upuri |author= Aivars Bieka |url= http://lpra.vip.lv/beika99.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> Liela nozīme latviešu nācijas tālākā attīstībā bija [[Latgale]]s atkalapvienošanās ar pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām 1917.—1920. gadā. Latgaliešu laukstrādnieki pārceļoja uz pārējo Latvijas daļu, saimnieciskā uzplaukuma periodā pēc 1935. gada valstī ieradās arī vismaz 5 tūkstoši laukstrādnieku no [[Polija]]s un [[Lietuva]]s, no kuriem daļa apmetās uz pastāvīgu dzīvi un strauji pārlatviskojās. Tomēr šajā laika posmā bija arī nozīmīgi Latvijas iedzīvotāju zaudējumi. [[Attēls:Deportacija Latvija 1941 1.jpg|thumb|220px|Vilciena vagoni ar deportējamiem 1941. gada 14. jūnijā]] Aptuveni 20—30 tūkstoši latviešu šajā laikā reliģisku apsvērumu dēļ emigrēja uz [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Brazīlijā |publisher= Latvijas Universitātes akadēmiskā bibliotēka |url= https://www.acadlib.lu.lv/site/arc/latviesi_Brazilija/brazilija.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Baltvāciešu iekļaušanos latviešu nācijā pārtrauca 1939.—1940. gada piespiedu izceļošana uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem, kopējais izceļotāju skaits bija 66 000. Savukārt lielu daļu no [[Latvijas ebreji]]em iznīcināja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana nopietni iedragāja latviešu tautas attīstību. Liela daļa latviešu gāja bojā karadarbības dēļ vai arī pameta valsti 1944.—1945. gadā (ap 250 000), izveidojot spēcīgu [[Trimdas latvieši|diasporu]]. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="autogenerated3" /> Atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju masveida deportācijas 1941. gadā]] (15 000 cilvēku) un 1949. gadā (53 000 cilvēku) un vienotas padomju tautas ([[pārkrievošana]]s) doktrīna iedragāja latviešu tautisko identitāti. Latvijā līdz 1959. gadam uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 kolonistu no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52% 1980. gadu beigās.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} Demogrāfijas centrs</ref> 1989. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]] un [[Igaunijas PSR]] Tautas frontes organizēja [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]] — demonstrācija pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tā sekām. 1990. gada [[18. marts|18. martā]] notika pirmās daļēji demokrātiskās [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]. [[4. maijs|4. maijā]] LPSR AP deklarēja [[Latvijas Republika]]s atjaunošanu. Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="autogenerated3" /> Neatkarības atgūšana 1990.—1991. gadā atjaunoja latviešu valodas un kultūras dominējošo stāvokli, tomēr kā viens no svarīgākajiem tālākās valstsnācijas attīstības uzdevumiem tika pasludināta cittautiešu integrācija un iekļaušanās kopējā [[Eiropa]]s kultūras un ekonomikas telpā. == Skaita izmaiņas == === Latvijā (kopš 1979. gada) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceM">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__dzimst/IDG120.px/table/tableViewLayout1/ IDG120. Dzīvi dzimušie pēc tautības]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ IMG050. Mirušie pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722072118/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 1 344 105 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 17 918 | align="right" | 20 107 | align="right" style="color: red"| -2189 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 20 354 | align="right" | 20 537 | align="right" style="color: red"| -183 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 21 613 | align="right" | 18 682 | align="right" style="color: green"| 2931 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 21 617 | align="right" | 19 448 | align="right" style="color: green"| 2169 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 21 354 | align="right" | 18 962 | align="right" style="color: green"| 2392 |- | 1989 | align="right" | 1 387 757 | align="right" | 20 964 | align="right" | 18 784 | align="right" style="color: green"| 2180 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 21 438 | align="right" | 19 892 | align="right" style="color: green"| 1546 |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 20 107 | align="right" | 19 797 | align="right" style="color: green" | 310 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 19 418 | align="right" | 20 002 | align="right" style="color: red" | -584 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 17 256 | align="right" | 21 685 | align="right" style="color: red" | -4429 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 15 729 | align="right" | 22 683 | align="right" style="color: red" | -6954 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 13 763 | align="right" | 21 493 | align="right" style="color: red" | -7730 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 12 542 | align="right" | 19 160 | align="right" style="color: red" | -6618 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceM" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 11 991 | align="right" | 18 752 | align="right" style="color: red" | -6761 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 11 563 | align="right" | 19 129 | align="right" style="color: red" | -7566 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 12 159 | align="right" | 18 256 | align="right" style="color: red" | -6097 |- | 2000 | align="right" | 1 370 703 | align="right" | 12 831 | align="right" | 17 648 | align="right" style="color: red" | -4817 |- | 2001 | align="right" | 1 368 994 | align="right" | 12 525 | align="right" | 17 932 | align="right" style="color: red" | -5407 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 12 793 | align="right" | 17 866 | align="right" style="color: red" | -5072 |- | 2003 | align="right" | 1 362 666 | align="right" | 13 594 | align="right" | 17 777 | align="right" style="color: red" | -4183 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 13 202 | align="right" | 17 632 | align="right" style="color: red" | -4430 |- | 2005 | align="right" | 1 357 099 | align="right" | 14 635 | align="right" | 17 713 | align="right" style="color: red" | -3078 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 14 837 | align="right" | 17 864 | align="right" style="color: red" | -3027 |- | 2007 | align="right" | 1 346 686 | align="right" | 15 465 | align="right" | 18 203 | align="right" style="color: red" | -2738 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 15 856 | align="right" | 17 125 | align="right" style="color: red" | -1269 |- | 2009 | align="right" | 1 340 143 | align="right" | 14 267 | align="right" | 16 576 | align="right" style="color: red" | -2309 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 12 616 | align="right" | 16 486 | align="right" style="color: red" | -3870 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:66%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceM" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceN">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ IBG041. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200724022015/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ |date={{dat|2020|07|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 23. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceN" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 1 255 785 | align="right" | 12 020 | align="right" | 15 763 | align="right" style="color: red" | -3743 | align="right" | 4965 | align="right" | 11 823 | align="right" style="color: red" | -6858 |- | 2012 | align="right" | 1 245 246 | align="right" | 12 862 | align="right" | 15 860 | align="right" style="color: red" | -2998 | align="right" | 6280 | align="right" | 11 106 | align="right" style="color: red" | -4826 |- | 2013 | align="right" | 1 237 463 | align="right" | 14 936 | align="right" | 15 766 | align="right" style="color: red" | -830 | align="right" | 3080 | align="right" | 10 794 | align="right" style="color: red" | -7717 |- | 2014 | align="right" | 1 229 067 | align="right" | 15 837 | align="right" | 15 597 | align="right" style="color: green" | 240 | align="right" | 3882 | align="right" | 9655 | align="right" style="color: red" | -5773 |- | 2015 | align="right" | 1 223 650 | align="right" | 15 830 | align="right" | 15 763 | align="right" style="color: green" | 67 | align="right" | 3012 | align="right" | 10 319 | align="right" style="color: red" | -7307 |- | 2016 | align="right" | 1 216 443 | align="right" | 16 065 | align="right" | 15 906 | align="right" style="color: green"| 159 | align="right" | 3081 | align="right" | 10 379 | align="right" style="color: red" | -7298 |- | 2017 | align="right" | 1 209 401 | align="right" | 15 524 | align="right" | 15 924 | align="right" style="color: red" | -400 | align="right" | 3039 | align="right" | 9381 | align="right" style="color: red" | -6342 |- | 2018 | align="right" | 1 202 781 | align="right" | 14 351 | align="right" | 16 014 | align="right" style="color: red" | -1663 | align="right" | 2888 | align="right" | 7538 | align="right" style="color: red" | -4650 |- | 2019 | align="right" | 1 196 578 | align="right" | 14 247 | align="right" | 15 619 | align="right" style="color: red" | -1372 | align="right" | 3078 | align="right" | 6073 | align="right" style="color: red" | -2995 |- | 2020 | align="right" | 1 192 333 | align="right" | 13 416 | align="right" | 16 019 | align="right" style="color: red" | -2603 | align="right" | 2849 | align="right" | 4820 | align="right" style="color: red" | -1971 |- | 2021 | align="right" | 1 187 891 | align="right" | 13 599 | align="right" | 18 883 | align="right" style="color: red" | -5284 | align="right" | 4069 | align="right" | 5389 | align="right" style="color: red" | -1320 |- | 2022 | align="right" | 1 181 534 | align="right" | 12 398 | align="right" | 16 859 | align="right" style="color: red" | -4461 | align="right" | 5214 | align="right" | 6584 | align="right" style="color: red" | -1370 |- | 2023 | align="right" | 1 175 902<br>(1 189 952)^§ | align="right" | 11 407 | align="right" | 15 662 | align="right" style="color: red" | -4255 | align="right" | 5857 | align="right" | 5432 | align="right" style="color: green" | 425 |- | 2024 | align="right" | 1 171 070<br>(1 186 337) ^§ | align="right" | 10 182 | align="right" | 14 904 | align="right" style="color: red" | -4722 | align="right" | 5390 | align="right" | 5364 | align="right" style="color: green" | 26 |- | 2025 | align="right" | 1 182 008 | align="right" | 9487 | align="right" | 14 424 | align="right" style="color: red" | -4937 | align="right" | 4295 | align="right" | 4839 | align="right" style="color: red" | -544 |- | 2026 | align="right" | 1 176 880 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} ^§ 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. === Latvijā un Rīgā (1867—2000) === {| class="wikitable" style="text-align:center;" !!!1867!!1881!!1897!!1913!!1917!!1919!!1920!!1930!!1935!!1959!!1970!!1979!!1989!!2000 |- !Latvijā<br />(īpatsvars) |''nav datu'' |''nav datu'' |1 318 617<br />(68,3%)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņās |publisher= ''Демоскоп Weekly'' |url= http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 |language= krieviski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> |''nav datu'' |''nav datu'' |''nav datu'' |1 161 404<br />(72,8%) |1 394 957<br />(73,4%) |1 467 035<br />(77,0%) |1 297 881<br />(62,0%) |1 341 805<br />(56,8%) |1 344 105<br />(53,7%) |1 387 757<br />(52,0%) |1 370 703<br />(57,7%) |- !Rīgā<br />(īpatsvars) |24 199*<br />(23,6%) |49 974*<br />(29,5%) |127 046*<br />(45,0%) |218 097*<br />(42,2%) |114 379<br />(54,3%) |109 660<br />(51,5%) |99 580<br />(54,9%) |227 842<br />(60,3%) |242 731<br />(63,0%) |258 528<br />(44,5%) |299 072<br />(40,9%) |317 546<br />(38,3%) |331 934<br />(36,5%) |313 368<br />(41,0%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 441 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === Latvijā un Rīgā pēc 2000. gada === {| class="wikitable" |- ! ! 2001 ! 2003 ! 2005 ! 2007 ! 2009 ! 2011 ! 2013 ! 2015 ! 2017 ! 2019 ! 2021 ! 2023 ! 2025 |- ! Latvijā<br />(īpatsvars) | 1 368 994<br />(57,9%) | 1 362 666<br />(58,5%) | 1 357 099<br />(58,8%) | 1 346 686<br />(59,0%) | 1 340 143<br />(59,3%) | 1 255 785<br />(60,5%) |1 237 463<br />(61,1%) |1 223 650<br />(61,6%) |1 209 401<br />(62,0%) |1 196 578<br />(62,3%) |1 187 891<br />(62,7%) |1 175 902<br />(62,4%) |1 182 008<br />(63,7%) |- ! Rīgā<br />(īpatsvars) | 311 609<br />(41,2%) | 308 623<br />(41,7%) | 309 386<br />(42,3%) | 305 691<br />(42,3%) | 301 823<br />(42,3%) | 295 084<br />(44,7%) | 291 359<br />(45,3%) | 294 335<br />(45,9%) | 300 423<br />(46,8%) | 292 273<br />(46,7%) | 289 937<br />(47,2%) | 284 218<br />(46,6%) | 285 741<br />(48,3%) |- |} Avots: Centrālā Statistikas biroja datubāze<ref name="data.csb.gov.lv" /> un Oficiālās statistikas portāls ([https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE050/table/tableViewLayout1/ IRE050. Latviešu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un Rīgā gada sākumā 1920 - 2025]) === Bijušajā PSRS teritorijā (1926—2011) === {| class="wikitable" |- ! !! 1926!! 1939!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001*!! 2011* |- | [[Krievijas Federācija]]|| 125 104|| 105 803|| 74 932|| 59 695|| 67 267|| 46 829|| 28 520|| 18 979 |- | [[Baltkrievija]] || 14 080|| 8117|| 2631|| 2660|| 2617|| 2658|| 2239|| 1549 |- | [[Ukraina]]|| 9131|| 7912|| 6919|| 7421|| 7167|| 7142|| 5079|| |- | [[Kazahstāna]] || 1103|| 3693|| 4588|| 4269|| 4318|| 3373|| 1816|| 1123 |- | [[Uzbekistāna]] || 717|| 946|| 950|| 1199|| 1464|| 1131|| 140 ||1600 |- | [[Turkmenistāna]] || 234|| 284|| 199|| 935|| 355|| 559|| 243|| |- | [[Kirgizstāna]] || 70|| 312|| 358|| 544|| 812|| 392|| 195|| 82 |- | [[Tadžikistāna]] || 20|| 178|| 243|| 499|| 351|| 310|| 104|| 9 |- | [[Azerbaidžāna]] || 569|| 609|| 519|| 550|| 1099|| 324|| ~50|| |- | [[Gruzija]] || 363|| 468|| 606|| 828|| 601|| 530|| ~100|| |- | [[Armēnija]] || 12|| 23|| 58|| 754|| 118|| 145|| ~50|| |- | [[Moldova]] || || || 449|| 336|| 446|| 472|| ~200|| |- | [[Lietuva]] || || || 6318|| 5063|| 4354|| 4229|| 2955 ||2300 |- | [[Latvija]] || || || 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Igaunija]] || || || 2888 || 3286 || 3963|| 3135|| 2330 || 2171 |- | Kopā || 151 410|| 128 345|| 1 399 539|| 1 429 844|| 1 439 037|| 1 458 986|| ~1 414 724|| |} * Katrā valstī tautas skaitīšanu gadi bija nedaudz atšķirīgi. == Kultūra == === Arhitektūra === [[Attēls:Dzīvojamā ēka no Rucavas Kurzemes zemnieka sētā.jpg|300px|thumb|right|1848. gada otrajā pusē [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] „Vecķērvēs” celta dzīvojamā māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Latvijā tradicionāli tika celtas baļķu mājas, kuru novietojums bija atkarīgs no reģiona. Rietumlatvijā tās parasti tika celtas atsevišķi vai lokveidā apkārt centrālajam laukumam.{{nepieciešama atsauce}} [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Kurzeme|Kurzemē]] valdošais zemnieku apmetņu tips bija [[viensēta]]s. Ciemos liela nozīme bija viensētu tradīcijai, atsevišķu sētu uzbūve un iekārtojums Kurzemē bija balstīts uz savrupības principa, proti katrai saimniecības vajadzībai bija paredzēta atsevišķa ēka.<ref>[https://web.archive.org/web/20120401032915/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/kseta.html Kurzemes lauku sēta] {{lv ikona}}</ref> ==== Zemgale ==== [[Zemgale|Zemgalē]] izplatītākais apmetņu veids 18. un 19. gadsimtā bija guļbūves tehnikā no stūros savienotiem aptēstiem baļķiem celtas viensētas, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un gar [[Lietuva]]s robežu tās bija koncentrētākas un veidoja ciemus. Materiālās kultūras ziņā vērojama pāreja no Rietumlatvijas uz Austrumlatvijas arhitektūras iezīmēm, pārsvarā gan saglabājot Rietumlatvijai, precīzāk [[Kurzeme]]i un Rietumvidzemei, radniecīgus elementus. Viensētu ēku izvietojums bija brīvāks un bija sastopamas dažādas tā variācijas. Dzīvojamā māja varēja atrasties pašā sētas centrā un ap to bija dārzs. Dzīvojamai mājai vienā pusē bija novietotas [[kūts|kūtis]] un [[klēts|klētis]], kas kopā veidoja savā ziņā noslēgtu pagalmu. Mazliet tālāk atradās [[rija]]. [[Pirts]] atradās nostāk, parasti aiz kūtīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Zemgales novada uztura ieradumi un viesmīlības tradīcijas |url= http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&view=section&id=12&layout=blog&Itemid=64&lang=lv |accessdate= 2013. gada 19. oktobrī |archive-date= {{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url= https://archive.today/20131019182429/http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&view=section&id=12&layout=blog&Itemid=64&lang=lv }}</ref> ==== Latgale ==== Latgalē [[slāvu kultūra]]s ietekmē,<ref>[https://web.archive.org/web/20100605070558/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}</ref> viensētas bija retāk sastopamas un cilvēki vairāk dzīvoja mazāku māju kopumos — [[sādža|sādžās]] ({{val|ltg|dzeraune}}) ar sīkām saimniecībām.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/85 Latviešu viensēta] {{lv ikona}}</ref> Izplatītākie apmetņu veidi bija rindu sādžas un izklaidu sādžas, kurām bija vairāki ēku izvietojuma plānojumi: * taisnstūrveida pagalms, ap kuru cēla visas ēkas un, kuru veidoja divas pret ielu vērstas un viena līdztekus ielai būvēta celtne; * divpagalmu princips — visas ar galiem pret ielu vērstās ēkas izvietoja šādi: centrā dzīvojamā māja, uz vienu pusi no tās kūts, uz otru — klēts; * kūts un dzīvojamā ēka novietotas līdztekus un tik tuvu kopā, ka saskaras jumtu slīpes, starp ēkām atrodas slēgts aploks, klēts u.c. ēkas atrodas attālāk; u.c. plānojumi. Latgales arhitektūru ietekmēja ne tikai tradīcijas un zemes trūkums. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē [[Krievijas Impērija]]s valdība izdeva celtniecības norādes. Dzīvojamās mājas bija jābūvē ar logotajiem istabu galiem paralēli mājai vienā vai abās tās pusēs, kamēr izveidojušies regulārie pagalmi jānoslēdz ar žogiem un vārtiem. Saimniekiem parasti bija tikai viena vai dažas [[rija]]s un [[aka]]s uz visu sādžu. [[Pirts|Pirtis]] ierīkoja aiz katras sētas dārziem, gar upes vai ezera malu. 19. gadsimta otrajā pusē lielākajai daļai sētu bija tikai no 5 līdz 10 [[hektārs|ha]] zemes, ko tālāk sadalīja daudzos starpgabalos — kopējos tīrumos.<ref>[https://web.archive.org/web/20120401043917/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}</ref> == Sabiedrība == [[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|Viensēta Vidzemē]] Senie latvieši dzīvoja [[Ģimene|saimēs]], kas bija [[viensēta]]s apdzīvojošu cilvēku kopums. Pie tās sākotnēji piederēja sētas īpašnieka ģimenes locekļi, taču laika gaitā tajā iekļāvās arī [[kalps|kalpi]] un kalpones, kas bija vai nu brīvi cilvēki bez īpašumiem vai arī nebrīvi cilvēki kā [[dreļļi]] (karagūstekņi) vai cilvēki, kuri brīvību ir zaudējuši uz laiku, nespējot atmaksāt parādu. Senākais ģimenes veidošanas veids varētu būt bijusi sievas zagšana. [[Arnolds Spekke]] savā darbā „Latvieši un Livonija 16.gs.” par sievas zagšanu rakstīja šādi: {{citāts|<small>Ja kādam zemniekam ir dēls, kas jau diezgan liels, lai ņemtu sev sievu, (dēls) izraugās sev kādu no kalponēm, kas viņam patīk, un dodas ar saviem draugiem, kurus sev sadabūjis, apslēpjas kaut kur mājas tuvumā, kur atrodas jaunava, un, uzmanījuši brīdi, kad tā iznāk laukā, to ar varu sagrābj, iesviež minētam nolūkam sagatavotās kamanās un steigšus dodas mājup. Kad nu līgavas tuvinieki izdzird kliedzienus, viņi metas laukā, apbruņojušies pīķiem un šķēpiem, lai atņemtu līgavu uzbrucējiem. Kad viņi tos panāk, abu pulku starpā norisinās nikns kautiņš, un kas tad izrādās par stiprāku, tas patur līgavu.</small><ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši un Livonija 16.gs |author=Arnolds Spekke |authorlink=Arnolds Spekke |year=1995 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=9785796611128 |page=196}}</ref>}} Ar laiku zagšanas vietā ieviesās pirkšana un vedēji varēja arī vienoties ar saimes tēvu par samaksu, līdz ar to jaunava kļuva par preci (no tā arī cēlies vārds „precēt”). Šādos gadījumos dots līdzi arī [[līgavas pūrs|pūrs]] — pašas meitas darinātais — adījumi, audumi, tērpi, rotas, kā arī lopi.<ref>[https://web.archive.org/web/20120401060929/http://www.liis.lv/folklora/gimen/origin/ved.htm Vedības] {{lv ikona}}</ref> Pēc Latvijas okupācijas 1946. gadā [[Latvijas PSR]] varas iestādes sāka kolektivizāciju, no viensētām cilvēkus pārceļot uz [[kolhozs|kolhozu]] centros jaunveidotajiem pilsētciemiem. Līdz 1965. gadam no viensētām pārvietoja 22 000 ģimenes, t.i. 11% lauksaimniecībā nodarbināto.{{nepieciešama atsauce}} Mūsdienās Latvijā turpinās jau 18. gadsimtā sākusies [[urbanizācija]] un 2009. gadā pilsētās dzīvoja 68% Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] {{lv ikona}}. Demogrāfijas centrs.</ref> == Ģenētiskie pētījumi == [[Attēls:R1b.jpg|thumb|280px|Dominējošās Y hromosomu haplogrupas Eiropas vīriešiem. Redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk atrodami haplotipi N un R1a.]] Latviešu etnoģenēzē pierādāmi vairāki slāņi, kuri atspoguļo secīgus migrācijas un asimilācijas viļņus daudzu tūkstošu gadu garumā. Vissenākie Latvijas [[mezolīts|mezolīta]] perioda iedzīvotāti ģenētiski bija līdzīgi Eiropas senākajiem iedzīvotājiem jeb [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], agrā [[neolīts|neolīta]] periodā apmēram 3900. gadus p.m.ē. notika pirmiedzīvotāju sajaukšanās ar [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]], izveidojot [[Narvas kultūra|Narvas kultūru]]. Vēlā neolīta peridā apmēram 2800. gadus p.m.ē. ieceļoja [[Rietumu stepju lopkopji]], kas runāja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] un izveidoja [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]]. Akmens laikmetā Latvijas pirmiedzīvotāju genētiskajā materiālā nav atrodams [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] genoma piejaukums.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5321670/#mmc1 The Neolithic transition in the Baltic was not driven by admixture with early European farmers.] Jones ER, Zarina G, Moiseyev V, Lightfoot E, Nigst PR, Manica A, Pinhasi R, Bradley DG. Curr Biol CB. 2017;27:576–582</ref> Y-[[hromosoma]]s izpēte parādījusi, ka mūsdienu latviešu vīriešiem dominē [[Haplogrupa N|N1с1]]<ref>{{laikraksta atsauce | author = Laitinen et al. | year = 2002. gada decembris | title = Y-Chromosomal Diversity Suggests that Baltic Males Share Common Finno-Ugric-Speaking Forefathers | journal = Human Heredity | volume = 53 | issue = 2 | url = http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp?doi=10.1159/000057985 }} {{en ikona}}</ref> un [[Haplogrupa R1a|R1a]]<ref name="Rosser">{{laikraksta atsauce | author = Rosser et al. | date = 2000. gada 1. decembris | title = Y-Chromosomal Diversity in Europe Is Clinal and Influenced Primarily by Geography, Rather than by Language | journal = The American Journal of Human Genetics | volume = 67 | issue = 6 | url = http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002929707632212 }} {{en ikona}}</ref> [[haplogrupa]]s. N1c1 haplogrupa ir izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ([[somi]]em, [[sāmi]]em, [[igauņi]]em, [[lietuvieši]]em, [[krievi]]em, [[zviedri]]em) un [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet R1a ir izplatīta [[ungāri]]em, [[poļi]]em, [[baltkrievi]]em, [[marieši]]em, [[ukraiņi]]em, [[krievi]]em, [[mordvieši]]em, [[slovēņi]]em, [[igauņi]]em, [[čehi]]em, [[lietuvieši]]em, [[komieši]]em, [[norvēģi]]em, [[kirgīzi]]em, kā arī daļā [[Indija]]s iedzīvotāju. == Latviešu diaspora == {|cellpadding="2" |----- !Valsts !Reģistrētais skaits |----- |1. {{USA}} || <center>96 070<ref name="ASV tautas skaitīšanas birojs" />||| 9. {{NOR}} || <center>10 503<ref>[http://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2015-03-04?fane=tabell&sort=nummer&tabell=219751 Befolkningen etter innvandringskategori og landbakgrunn] Iedzīvotāji pēc imigrācijas kategorijas un izcelsmes valsts 2015. gada 1. janvārī (norvēģiski)</ref>|||15. {{FRA}} || <center>956<ref name="autogenerated2" />|| |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 45 836<ref>[http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=35814 Īrijā 2010. gadā reģistrēti 3,134 imigranti no Latvijas un 4,353 no Lietuvas] {{en ikona}}</ref> (20 593)<ref>2011. gada Īrijas tautskaitē reģistrēto latviešu skaits</ref> ||| 8. {{DEU}} || <center> 9775<ref name="autogenerated2" /> ||| 16. {{VEN}} || <center>300<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-venecuelas-bolivara-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Venecuēlas Bolivāra Republikas attiecības |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2014|07|05||bez}}}}</ref> |----- |3. {{GBR}} || <center> 36 000<ref name="autogenerated2">[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010]</ref>|||10. {{SWE}} || <center> 4116<ref name="autogenerated2" /> ||| 17. {{ARG}} || <center>200<ref name="autogenerated2" /> |----- |4. {{RUS}} || <center> 28 520<ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> |||11. [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px|border]] [[Ukraina]] || <center> 4800<ref>[http://www.joshuaproject.net/countries.php?rog3=UP ↑ Joshua Project — Ethnic People Groups of Ukraine] {{en ikona}}</ref>|||18. {{GEO}} || <center>200<ref name="autogenerated2" /> |----- |5. {{CAN}} || <center>27 870<ref>[http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?A=R&APATH=3&D1=0&D2=0&D3=0&D4=0&D5=0&D6=0&DETAIL=0&DIM=0&FL=A&FREE=0&GC=01&GID=771240&GK=1&GRP=1&LANG=E&O=D&PID=89202&PRID=0&PTYPE=88971%2C97154&S=0&SHOWALL=0&SUB=0&TABID=1&THEME=70&Temporal=2006&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= Detailed Mother Tongue (103), Knowledge of Official Languages (5), Age Groups (17A) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Divisions and Census Subdivisions, 2006 Census — 20% Sample Data] {{en ikona}}</ref>||| 12. {{LTU}} || <center>2400<ref>[http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&PLanguage=0&TableStyle=&Buttons=&PXSId=3236&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14= Gyventojų skaičius metų pradžioje. Požymiai: tautybė — Rodiklių duomenų bazėje] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906042802/http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&PLanguage=0&TableStyle=&Buttons=&PXSId=3236&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14= |date={{dat|2012|09|06||bez}} }} {{lt ikona}}</ref> ||| 19. {{CHL}} || <center>100<ref name="autogenerated2" /> |----- |6. {{BRA}} || <center> 25 000<ref>[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{pt ikona}}</ref> |||13. {{EST}} || <center>2177<ref>[http://www.stat.ee/34278 Igaunijas iedzīvotāju statistika pa gadiem pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107090524/https://www.stat.ee/34278 |date={{dat|2019|01|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref> |----- |7. {{AUS}} || <center>18 938<ref>[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australia Census Analytic Program Anustralians's Ancestories] {{en ikona}}</ref> |||14. {{BLR}} || <center>1549 ||'''KOPĀ''' || <center> '''vairāk nekā 220 000''' |----- |} == Skatīt arī == * [[Latviešu personvārdi]] * [[Trimdas latvieši]] * [[Latvijas demogrāfija]] == Literatūra == * [https://web.archive.org/web/20090228081549/http://www.atena.lv/index.php?zoomid=427 Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. (1958). Vienpadsmitais izdevums Atēna, 2009; 344 lpp.] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, 1998. gada jūnijs. == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * Arnis Terzens [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-mes-esam-tadi-neerti-eiropai-saruna-ar-ritu-graveri-fragmenti.d?id=35812901 „Saruna ar Ritu Grāveri”] — Kabinets Nr. 88, 2010. {{lv ikona}} * Garlībs Merķelis [https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm „Vidzemes Senatne”] tulkojis Kaudzītes Matīss — Izdeva J.Ozols, Rīga 1906. {{lv ikona}} * Teodors Zeiferts [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html „Latviešu rakstniecības vēsture. Latvieši”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120127130113/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} — Gulbis, Rīga 1922. {{lv ikona}} * Jēkabs Ziedars [https://web.archive.org/web/20160305043659/http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/08/jziedarssupo_supuli.pdf „Šūpo šūpuli. Kā apturēt tautas izmiršanu”] — Baiba Ziedare, Jelgava 2009. {{ISBN|9789984397979}} {{lv ikona}} * Endre Bojtár [https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic "Foreword to the past — a cultural history of the Baltic people"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608030653/https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} {{en ikona}} * [http://www.historia.lv/dokumenti/parizes-miera-konferences-latvijas-delegacijas-miera-konferencei-adresetais-memorands Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}} * [http://ic.pics.livejournal.com/barabas_open/15254122/86409/86409_original.jpg Carte Ethnographique de L' Europe] — Lausanne 1918. == Audiovizuālās norādes == * Putniņa un Cimermaņa animācijas filma [http://www.youtube.com/watch?v=iHumUXCEn3I «Latvietis»], Animācijas Brigāde 2007. {{lv ikona}} * Anša Epnera dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=B1guvqBvkMU «Es esmu latvietis»], Latvijas Kino 1990. {{lv ikona}} * Zinātnes kafejnīca [https://www.youtube.com/watch?v=LVy8bBQyjEE "No kā cēlušies latvieši" (17.03.2016)], [[Latvijas Universitāte]] 2016. gada 17. martā {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Latvieši| ]] 05ruk9k23jsc1hynw57phz4s0bs0lvl 0 4923 4540921 4261532 2026-10-28T21:29:18Z Terrus38 104680 4540921 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Florians Cenova | vārds_orig = ''Florión Cenôwa/Florian Ceynowa'' | attēls = Gdańsk ulica Świętego Ducha 48 (tablica Florian Ceynowa).JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1817 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 04 | dz_vieta = Slavošina, [[Prūsijas Karaliste]] (tagad Slavošino, [[Puckas apriņķis]], [[Pomožes vojevodiste]], {{POL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1881 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 26 | m_vieta = Bukovice, [[Vācijas Impērija]] (tagad Buloveca, [[Sveces apriņķis]], [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]], {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[kašūbs]] | nodarbošanās = ārsts, sabiedrisks darbinieks | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Florians Cenova''' ([[kašūbu valoda|kašūbu]]: ''Florión Cenôwa'', {{val|pl|Florian Ceynowa}}; dzimis {{dat|1817|05|04}}, miris {{dat|1881|03|26}}) bija [[kašūbi|kašūbu]] nacionālās atmodas darbinieks, kašūbu folkloras vācējs un pirmās [[kašūbu valoda]]s vārdnīcas autors, pēc profesijas ārsts. Dzimis amatnieka ģimenē. No 1831. līdz 1841. gadam mācījās ģimnāzijā [[Hojņice|Hojņicē]]. No 1841. gada līdz 1843. gadam [[Vroclava|Breslavā]] studēja [[filozofija|filozofiju]] un [[medicīna|medicīnu]], kur piedalījās [[poļi|poļu]] literārā pulciņa darbībā. Studijas pabeidza [[Karaļauči|Kēnigsbergā]]. 1846. gadā piedalījās pretvācu sacelšanās [[Starogarda Gdaņska|Starogardā Gdaņskā]], par ko [[Berlīne|Berlīnē]] tiesāts. Tomēr, sākoties [[1948. gada revolūcija Vācijā|1848. gada revolūcijai]], atbrīvots, un 1851. gadā ieguvis doktora grādu medicīnā. Turpmāk strādāja kā ārsts, paralēli darbojoties kā literāts un sabiedrisks darbinieks. Kašūbu un poļu vēsturē iegājis kā kašūbu valodas rakstības ieviesējs, cīnītājs pret [[pārvācošana|pārvācošanu]] un [[panslāvisms|panslāvists]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cenova, Florians}} [[Kategorija:1817. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1881. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kašūbu valoda]] [[Kategorija:Kašūbu folkloristi]] [[Kategorija:Folkloristi]] [[Kategorija:Kašūbi]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistē dzimušie]] 4kbz9sxpkp1ql72pihie9c6eqnd817k 0 5899 4540779 4540666 2026-10-28T16:01:27Z SpinnerLaserzthe2nd 98071 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Schoenebeck.png]] → [[File:DEU Schönebeck (Elbe) COA.svg]] 4540779 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schmiedeberg.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Wörlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg a.d.Laaber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schönebeck (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] mme22k8048a55utacx9et90ad7naxzy 4540988 4540779 2026-10-29T05:36:58Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Wiehe.png]] → [[File:DEU Wiehe (Roßleben-Wiehe) COA.svg]] PNG → SVG 4540988 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schmiedeberg.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Wörlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg a.d.Laaber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schönebeck (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wiehe (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] gyzk0gz2qif7u96oydrxy7if1dgvy0j 0 12675 4540798 4277577 2026-10-28T17:00:53Z ZANDMANIS 91184 4540798 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Odense | official_name = ''Odense'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Odense - Sankt Knuds kirke 2005-07-16.jpeg | image_caption = Sv. Knuta katedrāle Odensē | image_flag = | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Odense.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Dānija | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{karogs|Dānija}} | subdivision_name1 = [[Dienviddānijas reģions]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 988 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1355 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 304.34 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026 | population_total = 187558 | population_urban = | population_metro = 191610 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 55 | latm = 23 | lats = 45 | latNS = N | longd = 10 | longm = 23 | longs = 19 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 5000-5200 | elevation_m = 13 | website = [http://www.odense.dk/] }} '''Odense''' ir pilsēta [[Dānija|Dānijā]], [[Fīna]]s salas ziemeļos. Trešā lielākā pilsēta Dānijā, [[Fīna|Fīnas āmtes]] centrs. Pilsētas pievārtē atrodas liela [[kuģubūvētava]]. == Vēsture == Pilsētas nosaukums cēlies no dieva [[Odins|Odina]] vārda. [[Brēmenes Ādams]] to latīniski minējis kā ''civitas Odansue'', senais dāniskais nosaukums bija ''Othinsø''. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Odense bija svētceļojumu vieta, jo pilsētas katedrālē atrodas [[Dānijas ķēniņš|Dānijas ķēniņa]] [[Sv. Knuts|Sv. Knuta]] (''Knud IV den Hellige'') kaps. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Odense bija slavena ar 177 metrus augsto Odina torni (''Odinstårnet'') - novērošanas torni, celtu 1934. gadā (tolaik otru augstāko Eiropā aiz [[Eifeļa tornis|Eifeļa torņa]]). 1944. gadā torni diversijā uzspridzināja dāņu [[Nacionālsociālisms|nacistu]] grupa. == Sports == Pilsētā bāzēta [[Dānijas hokeja līga]]s komanda [[Odenses "Bulldogs"]], kas savas mājas spēles aizvada [[Bryggeriet Vestfyen Arena]] hallē. == Cilvēki == Odensē vai tās apkārtnē ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Hanss Kristians Andersens]] (1805-1875) - rakstnieks * [[Karls Nilsens]] (1865-1931) - komponists * [[Ove Sproge]] (1919-2004) - aktieris == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānijas pilsētas]] [[Kategorija:Dienviddānijas reģions]] 2r1qjzqos0wmtfj8kr9tzldyr1xomln 0 14131 4540806 4535628 2026-10-28T17:32:49Z ~2026-57506-20 152492 /* */ 4540806 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|folkloristu|asteroīdu|3233 Krišbarons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Barons | vārds_orig = | attēls = Barons.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1835 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Struteles pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Tukuma novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Juris Barons, Enģele Brikšķa | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Dārta Rudzīte | bērni = [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] | paraksts = Barons paraksts.png | pseidonīms = | nodarbošanās = [[folklora|Folklorists]], [[publicistika|publicists]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Latvju dainas]]" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Krišjānis Āriņš.✊🏾''' (dzimis {{dat|1835|10|31}} [[Struteles pagasts|Struteles]] muižā, miris {{dat|1923|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]), pazīstams arī kā '''Dainu tēvs''', bija [[latvieši|latviešu]] [[folklora|folklorists]], [[rakstnieks]] un [[publicistika|publicists]]. Viens no [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības pārstāvjiem.<ref name="ievērojamākie jaunlatvieši" /> 2004. gadā atzīts par visu laiku [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1835|10|31||bez}} [[Struteles muiža]]s [[vagars|vagara]] Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē.<ref name="skolenam" /> Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē.<ref name="skolenam" /> Bērnībā dzīvoja [[Īle]]s muižā.<ref name="cakars" /> Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē [[Valpene]]s pusmuižā. Mācījās [[Dundaga]]s Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja [[Ernests Dinsberģis]] un [[Frīdrihs Mālberģis]]. 1847. gadā viņš sāka mācīties [[Ventspils]] elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], mācības pabeidza 1856. gadā. Tajā pašā gadā uzsāka [[matemātika]]s un [[astronomija]]s studijas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref name="Zeiferts" /> Kopā ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]] un [[Juris Alunāns|Juri Alunānu]] piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis".<ref name="vietas" /> 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'', līdztekus [[Krišjānis Valdemārs|Krišjānim Valdemāram]], E. Grīnhofam un [[Jānis Zakranovičs|Jānim Zakranovičam]] tika ievēlēts tās vadībā.<ref>Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf].</ref> 1859. gadā publicēja grāmatu par [[Kurzemes guberņa|Kurzeme]]s, [[Vidzemes guberņa|Vidzeme]]s un [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",<ref name="cakars" /> kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā [[Baltija]]s ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur bija viens no laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.<ref name="vietas" /> Rakstīja par [[Darvina mācība|darvinismu]] un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "[[Upe un cilvēka dzīve]]"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju ([[atdzejošana|atdzejojis]] vairākus dzejoļus, tulkojis [[aforisms|aforismus]] un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).<ref name="vietas" /><ref name="cakars" /> Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.<ref name="cakars" /> Atrazdamies [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".<ref>[http://www.historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp Mūžīgs kaŗa lauks]. Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca: Šillers, E. “Pēterburgas Avīzes”: Rakstu izlase. I daļa (1862.g.). Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, 1928. 53.-55. lpp.</ref><ref name="LME" /> 1867. gadā pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakaros]]. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca">{{Tīmekļa atsauce|url=http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kri%C5%A1j%C4%81nis%20Barons&id=933425&g=1|title=Barons Krišjānis|work=Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|15||bez}}}}</ref> ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.<ref name="cakars" /> No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā [[vācu valoda]]s skolotājs. [[Attēls:Dainu skapja oriģināls LNB.jpg|200px|thumb|left|Dainu skapja oriģināls [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]]] 1878. gadā pievērsās [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] sāktajam latviešu [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] vākšanas un kārtošanas darbam.<ref name="vietas" /> 1880. gadā Maskavā tika izgatavots [[Dainu skapis]]. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/papildinats-1816-foto-uz-_gaismas-pili_-parved-dainu-skapi-14067568|title=FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī to iekļāva [[UNESCO]] Pasaules atmiņas sarakstā (''Memory of the World'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=LFK.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070512194134/http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|archivedate={{dat|2007|05|12||bez}}}}</ref> 1881. gadā K. Barons kļuva par [[Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība]]s etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.<ref name="vietas" /> 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja [[Henrijs Visendorfs|Henrija Visendorfa]] atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "[[Latvju dainas]]" pirmo sējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligatne.lv/cilveki|title=Cilvēki: Visendorfs|last=|first=|publisher=Līgatnes novada dome|website=www.ligatne.lv|access-date=2019-11-27|date=}}</ref> Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā [[Ķeizariskā Zinātņu akadēmija]]. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeana.eu/portal/record/92035/BCDBB758EF7B85F9C22830C20E4C7E5F678B0814.html|title=Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5|publisher=Europeana.eu|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> Kopumā krājumā ir {{nobr|217 996 tautas}} dziesmas.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /><ref name="lpe" /> '''1902. gada vasarā''' Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem.<ref name="LV1997" /> Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.<ref name="LV1997" /> Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris {{dat|1923|3|8||bez}} [[Rīga|Rīgā]],<ref name="lpe" /> apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. Viņam ir uzstādīts piemineklis [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] Rīgā (skulptore [[Lea Davidova-Medene]]).<ref name="vietas" /> == Ģimene == Krišjānis Barons bija Jura Barona (1796–1844) un Enģeles, dzimušas Brikšķes (1793–1884), jaunākais bērns; tēvs strādāja par vagaru Struteles muižā, vēlāk ģimene dzīvoja Īles muižā. Baronam bija sešas māsas — Anna (1818–1908), Katrīne (dz. 1819), Made (dz. 1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) — un brālis Ansis (1827–1912).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Anša Barona dzimtas mājas atradās Nīgrandes pagasta Ventslejā, pie pašas Leišmales, saimniecībā ''Jaunzemji'': tur 1902. gada vasarā ciemojās Krišjānis Barons un ģimenes atmiņās palicis gan ar darbu pie dainu kārtošanas, gan ar dārzā iekārtotu šūpuļtīklu un atpūtas soliņiem pie ozoliem.<ref name="LV1997" /> Anša mazdēls Kārlis Barons (1904—pēc 1997) — ''Jaunzemju'' saimnieks — vēl 1990. gados uzturēja dzimtas tradīciju lokā un publiski dalījās atmiņās par Baronu, tostarp aprakstot Dainu skapja klātbūtni mājās un tikšanos bērnībā.<ref name="LV1997" /> Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, Barons iepazinās ar topošo dzīvesbiedri Dārtu Rudzīti (1838–1914). Viņu laulībā piedzima trīs dēli un meita Anna; meita mirusi sešu gadu vecumā, bet divi no dēliem aizgāja mūžībā drīz pēc dzimšanas. Par vienīgo pieaugušo vecumu sasniegušo bērnu kļuva dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865–1944).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kārļa Barona un Līnas (dzimusi Jēkabsone; 1872–1932) ģimenē pasaulē nāca četri Barona mazbērni — Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981) un Lidija (1904–1987).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Mūža nogalē Barons dzīvoja kopā ar dēla Kārļa ģimeni Rīgā, Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]]) ielā 3–5; tur viņš aizvadīja pēdējos četrus savas dzīves gadus, un šajā dzīvoklī vēlāk izveidots [[Krišjāņa Barona muzejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/museums/krisjana-barona-muzejs/|title=Krišjāņa Barona muzejs|publisher=Memoriālo muzeju apvienība|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Par latviešu valodu == [[Attēls:Krisjanis Barons, PA02741.jpg|thumb|Krišjānis Barons (Foto [[Mārtiņš Lapiņš]])]] Studenta gados Barons uzrakstīja [[ģeogrāfija]]s grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar [[līvi|lībiešiem]] un [[kurši|kūriem]] pie [[somugri|somu tautām]], kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī [[grieķi]]em, [[latīņi]]em vai [[ģermāņi]]em, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet [[latviešu valoda|latviešu]], [[lietuviešu valoda|leišu]] un [[Senprūšu valoda|veco prūšu valodas]] ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodām|slāvu valodām]] sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no [[Indija]]s [[sanskrits|sanskrita valodas]]". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."<ref name="Zeiferts">[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128133257/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}.</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtojuma metodoloģija == Lai sistematizētu no krājējiem saņemtos tekstus, Barons izveidoja konsekventu kārtojuma sistēmu, par pamatformu izvēloties uz atsevišķas lapiņas pierakstītu četrrindi, pie kuras tika grupēti varianti; šāds “pamatteksta un variantu” princips ļāva vienuviet parādīt dainu daudzveidību un ekonomēt vietu izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — par skapi un kārtojuma principiem|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Darba organizēšanai 1880. gadā Maskavā pēc Barona paša rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar nodalījumiem dainu lapiņu kārtošanai, kas ievērojami atviegloja gan uzkrāšanu, gan redakcijas darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs or ''Dainu skapis''|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == ''Latvju dainas'': izdevuma apjoms un nozīme == Barona sakārtotās ''Latvju dainas'' iznāca sešos sējumos (astoņās grāmatās) 1894–1915, pirmais sējums Jelgavā, nākamie pieci – Pēterburgā, un tās kopumā publicēja 217 996 tautasdziesmu tekstus uz 6265 lappusēm; izdevums kļuvis par latviešu folkloras pamatpublicējumu un vienu no plašākajiem tautas dzejas korpusiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/52758-latvie%C5%A1u-tautasdziesmas|title=Latviešu tautasdziesmas|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-02-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/latvju-dainas/|title=Latvju dainas — Latvijas kultūras kanons|publisher=Kultūras kanons|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dainu skapis == Dainu skapis ir 160&nbsp;cm augsts, 66&nbsp;cm plats un 42&nbsp;cm dziļš divdaļīgs skapis ar kopumā 70 atvilktnēm; katrā atvilktnē ir 20 iedaļas, bet apakšdaļā — trīs lielākas atvilktnes arhīva materiāliem (vēstulēm un Barona iesāktajam vārdu rādītājam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — apraksts|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/mazas-atvilktnites-glabats-latviesu-identitates-kods-kas-tik-ipass-dainu-skapi.a374828/|title=Mazās atvilktnītēs glabāts latviešu identitātes kods|publisher=LSM.lv|date=2020-09-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 1998.–2006. gadā skapja saturs tika pilnībā digitalizēts un transliterēts, materiāls pieejams tiešsaistē portālā ''Dainu skapis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs — digitisation|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī Dainu skapis tika iekļauts [[UNESCO]] programmas ''Memory of the World'' reģistrā, apliecinot tā starptautisko nozīmi cilvēces dokumentārā mantojuma kontekstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unesco.org/en/memory-world/dainu-skapis-cabinet-folksongs|title=Dainu Skapis — Cabinet of Folksongs (Memory of the World)|publisher=UNESCO|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 2014. gada oriģinālais Dainu skapis glabājas un ir apskatāms [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] (Mūkusalas ielā&nbsp;3), kur tas 2014. gada augustā tika pārvietots, iesaistot plašu sabiedrību un akcentējot mantojuma simbolisko nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gids.lnb.lv/5-stavs|title=Gaismas pils — 5. stāvs (Dainu skapis)|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Piemiņa == Barona portrets attēlots Latvijas 100&nbsp;latu banknotes aversā (1992. un 2007. gada laidieni); reversā atveidots [[Lielvārdes josta|Lielvārdes jostas]] rakstu salikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/192906-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2009-05-13|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/160604-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Zaudējis spēku — Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 1981. gada ap Barona dzimšanas dienu (31. oktobrī) notiek ikgadējā ''Krišjāņa Barona konference'', ko rīko [[Latviešu folkloras krātuve]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/182626-Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a-Barona-konference|title=Krišjāņa Barona konference|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-01-07|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/Krisjana-Barona-konferencu-vesture|title=Krišjāņa Barona konferenču vēsture|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=2021-12-14|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Nīgrandes pagasta Ventslejā, Jaunzemju mājās, kur dzīvoja Barona brālis Ansis, 1973. gada 23. oktobrī atklāta piemiņas plāksne Krišjānim Baronam; atklāšanas reizē uzrunu teica māju saimnieks Kārlis Barons (Anša mazdēls), kurš savās atmiņās stāstīja par Barona uzturēšanos Jaunzemjos 1902. gada vasarā un viņa darba un atpūtas vietām pie Ventas ozoliem, kā arī par Dainu skapi mājā.<ref name="LV1997" /> 1997. gada maija nogalē tur notika Baronu dzimtas saiets, ko rosināja [[Krišjāņa Barona muzejs]]; tajā atzīmēja arī Kārļa Barona 93. dzimšanas dienu un Struteles skolas nosaukuma 60. gadadienu, kur īpaši tika akcentēta Barona piemiņa un dzimtas pēctecība.<ref name="LV1997" /> Par Barona dzīvi un darbu uzņemta divu sēriju televīzijas mākslas filma "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989). == Publikācijas == * ''Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām'' (Jelgava, 1859).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1358070|title=Mūsu tēvzemes aprakstīšana...|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem'' (Pēterburga, 1868) — bibliogrāfisks rādītājs (Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības izdevums).<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> * ''Latvju dainas'' (6 sēj., 8 grām.) — Jelgava 1894; Pēterburga 1903–1915 (kopā 217 996 tekstu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Atmiņas'' — Barona dzīves atmiņu krājums (pēc nāves publicēts; Rīga, 1924; jauni izdevumi 1985 u. c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/lasitavas-gramatas/62|title=Atmiņas: stāsta Krišjānis Barons un laikabiedri|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=1985|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/405944|title=Atmiņas (1985)|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dzimtā māja == Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|title=Struteles muiža|publisher=Pilis.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305032927/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dainu skapis]] * [[Krišjāņa Barona ozols]] == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="ievērojamākie jaunlatvieši">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/8-klase/latviesu-tautas-atmoda-13395/re-b6c5d854-53d9-4caa-9e15-3e8c1133dadc|title=Jaunlatviešu darbības sākums|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2023|8|8||bez}}}}</ref> <ref name="jaunlatvieši un atmoda">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=a752d2b2-9197-4f3b-9196-c4387a38d3cb&parentType=VirtualSchool&parentId=1147|title=Jaunlatvieši un atmoda|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="vietas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059|title=Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists|date={{dat|2011|11|19||bez}}|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="uzdevumi - vidusskola">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=6187897b-f1bd-48bb-b32e-41c67b07768b&parentType=VirtualSchool&parentId=2181|title=K.Barons - biogrāfija|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="skolenam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists|publisher=Skolenam.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824112850/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|archivedate={{dat|2011|08|24||bez}}}}</ref> <ref name="cakars">{{Grāmatas atsauce|last=Čakars|first=O.|title=Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem)|edition=2.|year=1990|publisher=Zvaigzne|location=Rīga |isbn=5-405-00403-0|pages=250.—261}}</ref> <ref name="LME">{{LME|1|188}}</ref> <ref name="lpe">{{LPE|1|681}}</ref> <ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> <ref name="LV1997">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/51943|title=Cik Baronu ir pasaulē?|last=Adermane|first=Aina|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1997-05-30|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.baronamuzejs.lv/ Krišjāņa Barona muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [http://memorialiemuzeji.lv/personibas/krisjanis-barons/ Memoriālo Muzeju Apvienība — Krišjānis Barons (1835—1923)] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059 Krišjānis Barons (1835—1923) — folklorists, rakstnieks, publicists — vietas.lv] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Barons%20Kri%C5%A1j%C4%81nis/32680 Letonika.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20160130054101/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/5lit.htm ailab.lv par Krišjāni Baronu] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}} [[Kategorija:Krišjānis Barons| ]] [[Kategorija:1835. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] fm1of5u25ltbp2c9itvm62i8dss089u 4540811 4540806 2026-10-28T17:42:44Z Morkoz 144116 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-57506-20|~2026-57506-20]] ([[User talk:~2026-57506-20|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4540806 4540811 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|folkloristu|asteroīdu|3233 Krišbarons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Barons | vārds_orig = | attēls = Barons.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1835 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Struteles pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Tukuma novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Juris Barons, Enģele Brikšķa | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Dārta Rudzīte | bērni = [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] | paraksts = Barons paraksts.png | pseidonīms = | nodarbošanās = [[folklora|Folklorists]], [[publicistika|publicists]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Latvju dainas]]" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Krišjānis Barons''' (dzimis {{dat|1835|10|31}} [[Struteles pagasts|Struteles]] muižā, miris {{dat|1923|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]), pazīstams arī kā '''Dainu tēvs''', bija [[latvieši|latviešu]] [[folklora|folklorists]], [[rakstnieks]] un [[publicistika|publicists]]. Viens no [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības pārstāvjiem.<ref name="ievērojamākie jaunlatvieši" /> 2004. gadā atzīts par visu laiku [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1835|10|31||bez}} [[Struteles muiža]]s [[vagars|vagara]] Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē.<ref name="skolenam" /> Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē.<ref name="skolenam" /> Bērnībā dzīvoja [[Īle]]s muižā.<ref name="cakars" /> Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē [[Valpene]]s pusmuižā. Mācījās [[Dundaga]]s Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja [[Ernests Dinsberģis]] un [[Frīdrihs Mālberģis]]. 1847. gadā viņš sāka mācīties [[Ventspils]] elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], mācības pabeidza 1856. gadā. Tajā pašā gadā uzsāka [[matemātika]]s un [[astronomija]]s studijas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref name="Zeiferts" /> Kopā ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]] un [[Juris Alunāns|Juri Alunānu]] piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis".<ref name="vietas" /> 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'', līdztekus [[Krišjānis Valdemārs|Krišjānim Valdemāram]], E. Grīnhofam un [[Jānis Zakranovičs|Jānim Zakranovičam]] tika ievēlēts tās vadībā.<ref>Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf].</ref> 1859. gadā publicēja grāmatu par [[Kurzemes guberņa|Kurzeme]]s, [[Vidzemes guberņa|Vidzeme]]s un [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",<ref name="cakars" /> kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā [[Baltija]]s ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur bija viens no laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.<ref name="vietas" /> Rakstīja par [[Darvina mācība|darvinismu]] un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "[[Upe un cilvēka dzīve]]"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju ([[atdzejošana|atdzejojis]] vairākus dzejoļus, tulkojis [[aforisms|aforismus]] un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).<ref name="vietas" /><ref name="cakars" /> Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.<ref name="cakars" /> Atrazdamies [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".<ref>[http://www.historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp Mūžīgs kaŗa lauks]. Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca: Šillers, E. “Pēterburgas Avīzes”: Rakstu izlase. I daļa (1862.g.). Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, 1928. 53.-55. lpp.</ref><ref name="LME" /> 1867. gadā pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakaros]]. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca">{{Tīmekļa atsauce|url=http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kri%C5%A1j%C4%81nis%20Barons&id=933425&g=1|title=Barons Krišjānis|work=Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|15||bez}}}}</ref> ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.<ref name="cakars" /> No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā [[vācu valoda]]s skolotājs. [[Attēls:Dainu skapja oriģināls LNB.jpg|200px|thumb|left|Dainu skapja oriģināls [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]]] 1878. gadā pievērsās [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] sāktajam latviešu [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] vākšanas un kārtošanas darbam.<ref name="vietas" /> 1880. gadā Maskavā tika izgatavots [[Dainu skapis]]. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/papildinats-1816-foto-uz-_gaismas-pili_-parved-dainu-skapi-14067568|title=FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī to iekļāva [[UNESCO]] Pasaules atmiņas sarakstā (''Memory of the World'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=LFK.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070512194134/http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|archivedate={{dat|2007|05|12||bez}}}}</ref> 1881. gadā K. Barons kļuva par [[Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība]]s etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.<ref name="vietas" /> 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja [[Henrijs Visendorfs|Henrija Visendorfa]] atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "[[Latvju dainas]]" pirmo sējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligatne.lv/cilveki|title=Cilvēki: Visendorfs|last=|first=|publisher=Līgatnes novada dome|website=www.ligatne.lv|access-date=2019-11-27|date=}}</ref> Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā [[Ķeizariskā Zinātņu akadēmija]]. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeana.eu/portal/record/92035/BCDBB758EF7B85F9C22830C20E4C7E5F678B0814.html|title=Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5|publisher=Europeana.eu|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> Kopumā krājumā ir {{nobr|217 996 tautas}} dziesmas.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /><ref name="lpe" /> '''1902. gada vasarā''' Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem.<ref name="LV1997" /> Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.<ref name="LV1997" /> Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris {{dat|1923|3|8||bez}} [[Rīga|Rīgā]],<ref name="lpe" /> apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. Viņam ir uzstādīts piemineklis [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] Rīgā (skulptore [[Lea Davidova-Medene]]).<ref name="vietas" /> == Ģimene == Krišjānis Barons bija Jura Barona (1796–1844) un Enģeles, dzimušas Brikšķes (1793–1884), jaunākais bērns; tēvs strādāja par vagaru Struteles muižā, vēlāk ģimene dzīvoja Īles muižā. Baronam bija sešas māsas — Anna (1818–1908), Katrīne (dz. 1819), Made (dz. 1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) — un brālis Ansis (1827–1912).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Anša Barona dzimtas mājas atradās Nīgrandes pagasta Ventslejā, pie pašas Leišmales, saimniecībā ''Jaunzemji'': tur 1902. gada vasarā ciemojās Krišjānis Barons un ģimenes atmiņās palicis gan ar darbu pie dainu kārtošanas, gan ar dārzā iekārtotu šūpuļtīklu un atpūtas soliņiem pie ozoliem.<ref name="LV1997" /> Anša mazdēls Kārlis Barons (1904—pēc 1997) — ''Jaunzemju'' saimnieks — vēl 1990. gados uzturēja dzimtas tradīciju lokā un publiski dalījās atmiņās par Baronu, tostarp aprakstot Dainu skapja klātbūtni mājās un tikšanos bērnībā.<ref name="LV1997" /> Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, Barons iepazinās ar topošo dzīvesbiedri Dārtu Rudzīti (1838–1914). Viņu laulībā piedzima trīs dēli un meita Anna; meita mirusi sešu gadu vecumā, bet divi no dēliem aizgāja mūžībā drīz pēc dzimšanas. Par vienīgo pieaugušo vecumu sasniegušo bērnu kļuva dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865–1944).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kārļa Barona un Līnas (dzimusi Jēkabsone; 1872–1932) ģimenē pasaulē nāca četri Barona mazbērni — Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981) un Lidija (1904–1987).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Mūža nogalē Barons dzīvoja kopā ar dēla Kārļa ģimeni Rīgā, Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]]) ielā 3–5; tur viņš aizvadīja pēdējos četrus savas dzīves gadus, un šajā dzīvoklī vēlāk izveidots [[Krišjāņa Barona muzejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/museums/krisjana-barona-muzejs/|title=Krišjāņa Barona muzejs|publisher=Memoriālo muzeju apvienība|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Par latviešu valodu == [[Attēls:Krisjanis Barons, PA02741.jpg|thumb|Krišjānis Barons (Foto [[Mārtiņš Lapiņš]])]] Studenta gados Barons uzrakstīja [[ģeogrāfija]]s grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar [[līvi|lībiešiem]] un [[kurši|kūriem]] pie [[somugri|somu tautām]], kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī [[grieķi]]em, [[latīņi]]em vai [[ģermāņi]]em, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet [[latviešu valoda|latviešu]], [[lietuviešu valoda|leišu]] un [[Senprūšu valoda|veco prūšu valodas]] ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodām|slāvu valodām]] sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no [[Indija]]s [[sanskrits|sanskrita valodas]]". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."<ref name="Zeiferts">[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128133257/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}.</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtojuma metodoloģija == Lai sistematizētu no krājējiem saņemtos tekstus, Barons izveidoja konsekventu kārtojuma sistēmu, par pamatformu izvēloties uz atsevišķas lapiņas pierakstītu četrrindi, pie kuras tika grupēti varianti; šāds “pamatteksta un variantu” princips ļāva vienuviet parādīt dainu daudzveidību un ekonomēt vietu izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — par skapi un kārtojuma principiem|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Darba organizēšanai 1880. gadā Maskavā pēc Barona paša rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar nodalījumiem dainu lapiņu kārtošanai, kas ievērojami atviegloja gan uzkrāšanu, gan redakcijas darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs or ''Dainu skapis''|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == ''Latvju dainas'': izdevuma apjoms un nozīme == Barona sakārtotās ''Latvju dainas'' iznāca sešos sējumos (astoņās grāmatās) 1894–1915, pirmais sējums Jelgavā, nākamie pieci – Pēterburgā, un tās kopumā publicēja 217 996 tautasdziesmu tekstus uz 6265 lappusēm; izdevums kļuvis par latviešu folkloras pamatpublicējumu un vienu no plašākajiem tautas dzejas korpusiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/52758-latvie%C5%A1u-tautasdziesmas|title=Latviešu tautasdziesmas|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-02-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/latvju-dainas/|title=Latvju dainas — Latvijas kultūras kanons|publisher=Kultūras kanons|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dainu skapis == Dainu skapis ir 160&nbsp;cm augsts, 66&nbsp;cm plats un 42&nbsp;cm dziļš divdaļīgs skapis ar kopumā 70 atvilktnēm; katrā atvilktnē ir 20 iedaļas, bet apakšdaļā — trīs lielākas atvilktnes arhīva materiāliem (vēstulēm un Barona iesāktajam vārdu rādītājam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — apraksts|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/mazas-atvilktnites-glabats-latviesu-identitates-kods-kas-tik-ipass-dainu-skapi.a374828/|title=Mazās atvilktnītēs glabāts latviešu identitātes kods|publisher=LSM.lv|date=2020-09-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 1998.–2006. gadā skapja saturs tika pilnībā digitalizēts un transliterēts, materiāls pieejams tiešsaistē portālā ''Dainu skapis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs — digitisation|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī Dainu skapis tika iekļauts [[UNESCO]] programmas ''Memory of the World'' reģistrā, apliecinot tā starptautisko nozīmi cilvēces dokumentārā mantojuma kontekstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unesco.org/en/memory-world/dainu-skapis-cabinet-folksongs|title=Dainu Skapis — Cabinet of Folksongs (Memory of the World)|publisher=UNESCO|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 2014. gada oriģinālais Dainu skapis glabājas un ir apskatāms [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] (Mūkusalas ielā&nbsp;3), kur tas 2014. gada augustā tika pārvietots, iesaistot plašu sabiedrību un akcentējot mantojuma simbolisko nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gids.lnb.lv/5-stavs|title=Gaismas pils — 5. stāvs (Dainu skapis)|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Piemiņa == Barona portrets attēlots Latvijas 100&nbsp;latu banknotes aversā (1992. un 2007. gada laidieni); reversā atveidots [[Lielvārdes josta|Lielvārdes jostas]] rakstu salikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/192906-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2009-05-13|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/160604-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Zaudējis spēku — Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 1981. gada ap Barona dzimšanas dienu (31. oktobrī) notiek ikgadējā ''Krišjāņa Barona konference'', ko rīko [[Latviešu folkloras krātuve]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/182626-Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a-Barona-konference|title=Krišjāņa Barona konference|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-01-07|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/Krisjana-Barona-konferencu-vesture|title=Krišjāņa Barona konferenču vēsture|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=2021-12-14|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Nīgrandes pagasta Ventslejā, Jaunzemju mājās, kur dzīvoja Barona brālis Ansis, 1973. gada 23. oktobrī atklāta piemiņas plāksne Krišjānim Baronam; atklāšanas reizē uzrunu teica māju saimnieks Kārlis Barons (Anša mazdēls), kurš savās atmiņās stāstīja par Barona uzturēšanos Jaunzemjos 1902. gada vasarā un viņa darba un atpūtas vietām pie Ventas ozoliem, kā arī par Dainu skapi mājā.<ref name="LV1997" /> 1997. gada maija nogalē tur notika Baronu dzimtas saiets, ko rosināja [[Krišjāņa Barona muzejs]]; tajā atzīmēja arī Kārļa Barona 93. dzimšanas dienu un Struteles skolas nosaukuma 60. gadadienu, kur īpaši tika akcentēta Barona piemiņa un dzimtas pēctecība.<ref name="LV1997" /> Par Barona dzīvi un darbu uzņemta divu sēriju televīzijas mākslas filma "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989). == Publikācijas == * ''Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām'' (Jelgava, 1859).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1358070|title=Mūsu tēvzemes aprakstīšana...|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem'' (Pēterburga, 1868) — bibliogrāfisks rādītājs (Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības izdevums).<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> * ''Latvju dainas'' (6 sēj., 8 grām.) — Jelgava 1894; Pēterburga 1903–1915 (kopā 217 996 tekstu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Atmiņas'' — Barona dzīves atmiņu krājums (pēc nāves publicēts; Rīga, 1924; jauni izdevumi 1985 u. c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/lasitavas-gramatas/62|title=Atmiņas: stāsta Krišjānis Barons un laikabiedri|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=1985|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/405944|title=Atmiņas (1985)|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dzimtā māja == Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|title=Struteles muiža|publisher=Pilis.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305032927/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dainu skapis]] * [[Krišjāņa Barona ozols]] == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="ievērojamākie jaunlatvieši">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/8-klase/latviesu-tautas-atmoda-13395/re-b6c5d854-53d9-4caa-9e15-3e8c1133dadc|title=Jaunlatviešu darbības sākums|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2023|8|8||bez}}}}</ref> <ref name="jaunlatvieši un atmoda">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=a752d2b2-9197-4f3b-9196-c4387a38d3cb&parentType=VirtualSchool&parentId=1147|title=Jaunlatvieši un atmoda|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="vietas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059|title=Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists|date={{dat|2011|11|19||bez}}|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="uzdevumi - vidusskola">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=6187897b-f1bd-48bb-b32e-41c67b07768b&parentType=VirtualSchool&parentId=2181|title=K.Barons - biogrāfija|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="skolenam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists|publisher=Skolenam.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824112850/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|archivedate={{dat|2011|08|24||bez}}}}</ref> <ref name="cakars">{{Grāmatas atsauce|last=Čakars|first=O.|title=Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem)|edition=2.|year=1990|publisher=Zvaigzne|location=Rīga |isbn=5-405-00403-0|pages=250.—261}}</ref> <ref name="LME">{{LME|1|188}}</ref> <ref name="lpe">{{LPE|1|681}}</ref> <ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> <ref name="LV1997">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/51943|title=Cik Baronu ir pasaulē?|last=Adermane|first=Aina|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1997-05-30|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.baronamuzejs.lv/ Krišjāņa Barona muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [http://memorialiemuzeji.lv/personibas/krisjanis-barons/ Memoriālo Muzeju Apvienība — Krišjānis Barons (1835—1923)] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059 Krišjānis Barons (1835—1923) — folklorists, rakstnieks, publicists — vietas.lv] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Barons%20Kri%C5%A1j%C4%81nis/32680 Letonika.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20160130054101/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/5lit.htm ailab.lv par Krišjāni Baronu] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}} [[Kategorija:Krišjānis Barons| ]] [[Kategorija:1835. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] mrjeg02hqmn3ggkj5okur0twpneby78 10 15425 4540956 4540641 2026-10-29T02:10:32Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4540956 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7smg8dv8maqmu0m4f401d57pmo8nw2x 0 21999 4541042 4388833 2026-10-29T08:08:57Z ZANDMANIS 91184 4541042 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Venēcija | official_name = ''Venezia'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | perrow = 1/3/2/2 | total_width = 300 | caption_align = center | image1 = Venezia aerial view.jpg | image2 = Rialto_vista_dietra-camerlenghi.JPG | image3 = Campanile_of_St._Mark's_Basilica_-_remote_view.jpg | image4 = Venice_city_scenes_-_on_the_Grand_Canal_-_Polizia!_(11002248065).jpg | image5 = Palazzo Giustinian + Ca' Foscari Venedig.jpg | image6 = Bridge of Sighs sea facade Venice.jpg | image7 = Doge's Palace (Venice) at night 2023-msu-2023-0I9A6405-.jpg | image8 = Venice_-_panoramio_(8).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Most Serene Republic of Venice.svg | image_shield = CoA Città di Venezia.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Itālija#Veneto | pushpin_label_position = | latd = 45 | latm = 26 | lats =15 | latNS = N | longd = 12 | longm = 20 | longs =9 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Itālija}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Veneto]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Venēcijas province]] | area_total_km2 = 414.57 | elevation_m = 1 | population_total = 249749 | population_as_of = {{dat|2026|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 30100 | area_code = 041 | website = {{URL|http://www.comune.venezia.it}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Venēcija un tās lagūna | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iii, iv, v, vi | designation1_date = 1987. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/91 91] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ITA}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 70176,4 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Venēcija" width=260 height=260 zoom=9 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q641" } </mapframe> '''Venēcija''' ({{val|it|Venezia}}) ir pilsēta [[Itālija|Itālijā]], [[Veneto]] reģiona un [[Venēcijas province]]s galvaspilsēta. Venēcijas kopējā platība ir 414,6 km², no kuriem 257,7 km² aizņem ūdens.<ref>[https://www.comune.venezia.it/sites/comune.venezia.it/files/immagini/statistica/tabella%20_1_.pdf Superfici amministrative, Città di Venezia]</ref> 2026. gadā Venēcijas plašākajā teritorijā dzīvoja 249,749 iedzīvotāju, no kuriem 177,000 dzīvoja pilsētas daļās uz sauszemes, 49,000 vēsturiskajā centrā un 26,000 lagūnā.<ref>[https://www.comune.venezia.it/sites/comune.venezia.it/files/immagini/statistica/A01_T02_ST_Pop_Nativi_2010_2024.ods SERIE STORICA POP. RES. TOTALE/NATIVI - DAL 2010 AL 2024], Città di Venezia</ref> Vēsturiskā pilsēta ir uzcelta uz 118 salām, kuras atdala atklāti ūdeņi un kanāli; pilsētas daļas savieno 438 [[tilts|tilti]].<ref>[https://storymaps.arcgis.com/stories/0e9aea9fc6c54b0eb9df8a5d80a37130 The Bridges of Venice], ArcGIS StoryMaps</ref> Venēcijas daudzās salas, no kurām daļa ir mākslīgas, sadala lielāku un mazāku kanālu tīkls. Trīs lielākie kanāli ir [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielais kanāls]], kas "S" burta veidā šķērso visu pilsētas teritoriju, Džudekas kanāls un Sv. Marka kanāls. Tikai 20. gadsimta sākumā [[Benito Musolīni]] valdīšanas laikā tika uzbūvēts tilts, kas savieno Venēciju ar cietzemi. Venēcijas nosaukums ir cēlies no senajiem [[Adriātikas venēti|venētiem]], kuri apdzīvoja reģionu jau 10. gadsimtā pirms mūsu ēras.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.etymonline.com/word/Venice |title=Venice: Etymology of the name Venice by etymonline |last=Harper |first=Douglas |date=10 October 2017 |website=Online Etymology Dictionary |access-date=1 March 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240228100411/https://www.etymonline.com/word/Venice |archive-date=28 February 2024 |dead-url=no}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Charnock |first=Richard Stephen |date=1859 |title=Local Etymology: A derivative dictionary of geographical names |url=https://archive.org/details/bub_gb_I2BulY4WvsYC |location=London |publisher=Houlston and Wright |page=[https://archive.org/details/bub_gb_I2BulY4WvsYC/page/n298/mode/1up 288] |quote=Pepins kā Itālijas karalis piešķīra teritoriju gar Adidžes upes krastiem, un Rivo Alto (Rialto), apvienojoties ar kaimiņu salām, ieguva Venetiæ nosaukumu no Venēcijas provinces, kas bija seno venētu teritorija un kuras sastāvā ietilpa šīs salas.|oclc=4696115}}</ref> Gandrīz tūkstoš gadus, no 810. līdz 1797. gadam, tā bija bija [[Venēcijas Republika]]s galvaspilsēta. Venēcija bija nozīmīga finanšu un jūras vara viduslaikos un renesanses laikā, starta punkts [[Krusta kari|krusta karu]] un [[Lepanto kauja]]s dalībniekiem, svarīgs tirdzniecības centrs, īpaši zīda, graudu un garšvielu apritei, kā arī mākslas centrs no 13. gadsimta līdz 17. gadsimta beigām. Toreizējā [[pilsētvalsts]] tiek uzskatīta par pirmo īsto starptautisko finanšu centru, kas izveidojās 9. gadsimtā un sasniedza savu lielāko nozīmību 14. gadsimtā.<ref>{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=Yor4DAAAQBAJ |title=Finance Masters: A brief history of international financial centers in the last millennium |last=Coispeau |first=Olivier |date=10 August 2016 |publisher=World Scientific |isbn=9789813108844 |language=en}}</ref> Tā rezultātā lielāko daļu savas vēstures Venēcija ir bijusi bagāta pilsēta.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.vanderbilt.edu/Blair/Courses/MUSL242/f98/venice.htm |title=Venetian Music of the Renaissance |publisher=Vanderbilt University |date=11 October 1998 |last=Klotz |first=Justin |access-date=22 April 2010 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20090614024356/http://www.vanderbilt.edu/Blair/Courses/MUSL242/f98/venice.htm |archive-date=14 June 2009}}</ref> Gadsimtiem ilgi Venēcijai piederēja daudzas teritorijas gar Adrijas jūru un Itālijas pussalā, atstājot ievērojamu ietekmi uz arhitektūru un kultūru, kas joprojām ir redzama mūsdienās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vladisavljevic |first=Anja |date=19 February 2020 |title=Giovanni Vale: Venice's Legacy Still Shapes the Balkans |url=https://balkaninsight.com/2020/02/19/giovanni-vale-venices-legacy-still-shapes-the-balkans/ |access-date=24 June 2022 |website=Balkan Insight |language=en}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=River |first=Charles |title=The Republic of Venice: The History of the Venetian Empire and Its Influence Across the Mediterranean |publisher=Independently Published |year=2019 |language=en}}</ref> Venēcijas suverenitāte beidzās 1797. gadā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] rokās, kad tā tika nodota Austrijai. Pēc tam, 1866. gadā, pilsēta kļuva par Itālijas Karalistes daļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=History of Venice – Present, past and future of Venice |url=https://www.introducingvenice.com/history |access-date=24 June 2022 |website=www.introducingvenice.com |language=en}}</ref> 1987. gadā [[UNESCO]] Venēciju un lagūnu, kurā tā izvietojusies, iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]].<ref>[http://whc.unesco.org/en/list/394 Venice and its Lagoon — UNESCO World Heritage Centre<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Venēcija ir pazīstama ar vairākiem nozīmīgiem mākslas virzieniem, īpaši [[Itālijas renesanse]]s laikā, un tai ir bijusi svarīga loma instrumentālās un operas mūzikas vēsturē; tā ir baroka mūzikas komponistu [[Tomazo Albinoni]] un [[Antonio Vivaldi]] dzimtene.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Chambers |first=David |title=Venice: A documentary history |year=1992 |publisher=Oxford |location=England |isbn=0-8020-8424-9 |page=78}}</ref> 21. gadsimtā Venēcija joprojām ir ļoti populārs tūrisma galamērķis, nozīmīgs kultūras centrs, un bieži tā tiek ierindota starp skaistākajām pilsētām pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.themeshnews.com/top-10-most-beautiful-cities-in-the-world-2016/ |title=Top 10 most Beautiful Cities in the World 2017 |date=28 July 2016 |access-date=30 March 2017 |archive-date=27 March 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190327090926/http://www.themeshnews.com/top-10-most-beautiful-cities-in-the-world-2016/|website=The Mesh News}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://worldchacha.com/most-beautiful-cities-capital-in-the-world/10/ |title=Top 10 most Beautiful Cities in the World 2018 |date=2 September 2018 |access-date=5 January 2019 |archive-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191109104155/https://worldchacha.com/most-beautiful-cities-capital-in-the-world/10/ |website=worldchacha.com}}</ref> Nereti Venēcija tiek saukta par vienu no Eiropas romantiskākajām pilsētām,<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.timesonline.co.uk/tol/travel/holiday_type/breaks/article1936951.ece |archive-url=https://web.archive.org/web/20090507015418/http://www.timesonline.co.uk/tol/travel/holiday_type/breaks/article1936951.ece |dead-url=yes |archive-date=7 May 2009 |work=The Times |location=London |title=Europe's most romantic city breaks |date=17 June 2007 |access-date=27 May 2010 |first1=Stephen |last1=Bleach |first2=Brian |last2=Schofield |first3=Vincent |last3=Crump}}</ref> bet [[The New York Times]] to apraksta kā "neapšaubāmi skaistāko pilsētu, ko radījis cilvēks".<ref>{{ziņu atsauce |last=Barzini |first=Luigi |url=http://www.nytimes.com/1982/05/30/books/the-most-beautiful-city-in-the-world.html |title=The Most Beautiful and Wonderful City In The World |work=[[The New York Times]] |date=30 May 1982}}</ref> Tomēr pilsēta saskaras ar izaicinājumiem, tostarp pārmērīgu tūristu skaitu, piesārņojumu un plūdu draudiem. 1966. gada 4. novembrī applūšanas draudu nopietnību demonstrēja katastrofiski plūdi, kad neparasta paisuma, lietus uzplūdu un spēcīga [[siroko]] vēja kombinācija izraisīja kanālu līmeņa celšanos līdz 194 cm augstumam virs normālā līmeņa.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Ackroyd|first=Peter|title=Venice: Pure City|url=https://archive.org/details/venicepurecity00ackr|date=2009|publisher=Nan A. Talese/Doubleday|isbn=978-0-385-53152-8|location=New York|pages=[https://archive.org/details/venicepurecity00ackr/page/n41 26]|oclc=515405296}}</ref> Galvenais draudu faktors ir seklā Veneto lagūna, kuras ūdens līmenis spēcīga vēja iespaidā var būtiski paaugstināties. Līdz ar to ūdens pa daudzajiem Venēcijas kanāliem var viegli nonākt jebkurā pilsētas vietā. == Venēcijas vēsture == {{skatīt arī|Venēcijas Republika}} === Venēcijas pirmsākums === Precīzu ziņu par Venēcijas dibināšanu nav, bet daži vēsturnieki uzskata, ka pilsētas veidošanās sākusies ap 568. gadu, kad Itālijā iebruka [[langobardi|langobardu]] ciltis. Bēgot no iekarotājiem, vietējie reģiona iedzīvotāji paglābās Veneto lagūnas salās. Savukārt citos avotos ir minēts 584. gads, kad Veneto reģions tika pārņemts [[Ravenna]]s [[arhibīskapija]]s kontrolē, tādējādi pakļaujoties [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ietekmei. Taču arī Bizantijas pārvaldības loma pakāpeniski mazinājās un venēcieši sāka nostiprināt paši savu pašpārvaldi. 811. gadā tika ievēlēts pirmais Venēcijas [[dodžs]] ({{val|la|dux}} — ‘līderis’) — [[Andželo Partesipacio]] (''Angelo Partecipazio''), kas veikli izmantoja formālo Bizantijas pakļautību, lai pretotos pieaugošajam [[franki|franku]] spiedienam. Pirmās Venēcijas apmetnes, sāka veidoties pie Lielā Kanāla (''Grand Canal'') ietekas lagūnā, vietā, kuru sauca par Rivo Alto, jeb Rialto. Drīz vien šī vieta kļuva par nākamās Venēcijas [[hercogiste]]s administratīvo centru. === Bizantijas sastāvā === Būtisks pavērsiens Venēcijas vēsturē notika 12. gadsimta vidū, kad dodži zaudēja lielu daļu savu [[monarhija|monarhu]] privilēģiju, kuras līdz ar varu pārņēma Lielā Padome (''Maggior Consiglio'') — [[asambleja]], kuru veidoja 45 locekļi, kuri tika ievēlēti no pilsoņu vidus. Tādējādi Venēcija no hercogistes pārvērtās par [[republika|republiku]]. Taču kritiskos brīžos arī dodži turpināja spēlēt nozīmīgu lomu republikas dzīvē. Piemēram, divu izcilu dodžu — Domeniko Selvo (''Domenico Selvo''; 1071—1084) un Vitāles Faljēra (''Vitale Falier''; 1084—1096) laikā Venēcijai nācās izcīnīt smagas kaujas ar [[vikingi]]em ([[normaņi]]em), no kurām tā iznāca kā uzvarētāja. Tas ļāva republikai saglabāt ciešas [[tirdzniecība]]s saites ar Itālijas pussalas dienvidu reģioniem, no kuriem tā saņēma daudzus pārtikas produktu veidus, it īpaši graudus. Savukārt no vikingu sagrāves šajā Vidusjūras reģionā ieguvēja izrādījās arī [[Austrumromas impērija|Bizantija]]. Atzīstot Venēcijas nopelnus, Bizantijas imperators Alesio I (''Alessio I'') piešķīra tai ievērojamas tirdzniecības privilēģijas. Taču nākamais Bizantijas imperators Manuels I (''Manuele I''), redzēdams Venēcijas ekonomisko un politisko nostiprināšanos, un uztverot to kā [[Konstantinopole]]s varas apdraudējumu, ne tikai atņēma tai sava priekšgājēja agrāk piešķirtās privilēģijas, bet vienojās ar Venēcijas konkurentiem — [[Dženova|Dženovu]] un [[Piza|Pizu]] — par Venēcijas izslēgšanu no impērijas sastāva. Taču Venēcija nepadevās, un tās ietekme Vidusjūras reģionā turpināja pieaugt. To redzēdama, Bizantija pieteica Venēcijai karu, konfiscējot visus republikas īpašumus, bet Venēcijas pilsoņus paziņojot par arestētiem.Lai gan Venēcijai tas bija smags trieciens, tā ne vien izdzīvoja, bet arī pēc trīsdesmit gadiem deva Bizantijai atbildes triecienu. Ceturtā [[Krusta kari|Krusta kara]] laikā, Venēcija, kura kalpoja [[Rietumeiropa]]s krustnešu armijām par placdarmu, karā pret [[musulmaņi]]em, kā arī lielā mērā finansēja krustnešu ekspedīcijas un apgādāja tās ar ieročiem. Venēcija ar krusta karotāju palīdzību iebruka [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un to 1204. gadā nopostīja, tas arī bija Bizantijas impērijas norieta sākums, kas līdz ar to pavēra ceļu tālākai [[islāms|islāma]] izplatībai Vidējos Austrumos. === Cīņas par varu === Venēcijas [[paplašināšanās]] Vidusjūras reģionā turpinājās, tai pat laikā arī ne mazāk ambiciozās Dženovas vara un ietekme turpināja paplašināties, līdz kļuva skaidrs, ka divi saimnieki mierīgi sadzīvot nevarēs. Pirmā lielā militārā sadursme starp abām republikām notika 1257. gadā, kurā Dženovas karaspēks tika sakauts. Piecdesmit nākamos gadus valdīja miers, taču 14. gadsimta sākumā cīņas ar mainīgām sekmēm atsākās, līdz [[Kjogijas karš|Kjogijas]] karam, kura iznākumā virsroku tomēr guva Venēcija. Līdz ar to sākās Dženovas varenības noriets, bet Venēcija kļuva par nedalītu Vidusjūras valdnieci. [[Attēls:Battle_of_Lepanto_1571.jpg|thumb|300px|Lepanto kauja]] Taču arī tā nebija ilgstoša. Nopostot kopīgi ar krustnešiem Konstantinopoli un tādējādi veicinot Bizantijas bojāeju, Venēcija kā arī visa Eiropa kopumā, ieguva daudz draudīgāku ienaidnieku — [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Līdzīgi tai, arī Venēcija centās saglabāt varas līdzsvaru ar teritoriālās ekspansijas palīdzību. Tā, 15. gadsimta pirmā trešdaļa Venēcijas vēsture ir laiks, kad tika pakļauta [[Verona]], [[Vičenca]], [[Paduja]], [[Udīne]], [[Breskija]], [[Bergamo]] un citas Itālijas pilsētas un teritorijas. Aizrāvušies ar tuvējo teritoriju sagrābšanu, venēcieši nepamanīja, ka viņu varas pieaugums rada arvien lielākas bažas kādreizējām sabiedrotajām, Rietumeiropas karalistēm. Venēcijas ekspansijas apturēšanai tika izveidota [[Kambrejas līga]], kurā apvienojās [[Hābsburgu impērija]], [[Francija]], [[Spānija]], Ferāras un Mantujas hercogistes, kā arī dažas citas Centrālās un Rietumeiropas zemes. Rezultātā Venēcijai turku vietā nācās vispirms stāties pretī šai līgai. Kaujā pie [[Agnadello kauja|Agnadello]], [[Lombardija|Lombardijā]] 1509. gadā, venēciešu karaspēks tika smagi sakauts. Pati Venēcija izvairījās no izpostīšanas tikai pateicoties nesaskaņām līgas dalībnieku starpā. Viens no nesaskaņu iemesliem bija tie paši pieaugošie draudi no turku puses un daži līgas dalībnieki uzstāja, ka Venēcijas pilnīga iznīcināšana sagrautu arī tās kā buferzonas statusu attiecībā pret Osmaņu impēriju. Bažas par turku draudiem izrādījās pamatotas. Turki 16. gadsimta vidū bija izveidojuši iespaidīgu floti, kas arvien nopietnāk traucēja tirdzniecību visā Vidusjūrā. Sadursme starp Eiropas valstīm un Osmaņu impēriju kļuva neizbēgama un 1571. gadā abu pušu karaflotes pie [[Grieķija]]s piekrastes pilsētas [[Lepanto kauja|Lepanto]] iesaistījās izšķirošā jūras kaujā. Šajā kaujā osmaņu karaflote tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Lai gan tā vēlāk tika samērā ātri atjaunota, turki savu virskundzību Vidusjūrā vairs nespēja nodrošināt. Lepanto jūras kauja bija arī pirmā vēsturē, kur Eiropas karaspēks guva ievērojamu uzvaru pār turku spēkiem. === Venēcijas noriets un apvienošanās ar Itāliju === [[Attēls:Republic of Venice 1796.png|thumb|200px|Venēcijas Republika 1796. gadā]] Venēcija vairākkārt vēsturē pat pēc smagas sakāves atsevišķās kaujās spēja ne tikai izdzīvot, bet arī aizdziedēt brūces un atkal uzplaukt. Tā tas notika arī pēc Agnadello kaujas. Venēcieši atguvās un guva vairākas spīdošas uzvaras gan pret Eiropas, gan turku armijām. Taču 18. gadsimta laikā arvien redzamāka kļuva Venēcijas novājināšanās, tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, Osmaņu impērija, nostiprinoties Tuvējos un Vidējos Austrumos, bija paralizējusi tirdzniecību visā Vidusjūras austrumu daļā, kura bija galvenā Venēcijas [[ietekmes zona]] vairāku gadsimtu garumā. Otrkārt, lielie viduslaiku ģeogrāfiskie atklājumi, Spānijas, [[Portugāle]]s, [[Lielbritānija]]s un citu valstu tāljūru [[ekspedīcija]]s sāka nest savus augļus, jo attīstījās tirdzniecības sakari starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] abiem krastiem. Venēcija līdz ar to arvien vairāk izrādījās, ka atrodas nomalē no jaunajiem Eiropas tirdzniecības ceļiem un saimnieciskajiem centriem. Tādējādi tās kādreizējais spožums sāka arvien straujāk nobālēt, līdz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērija, 1797. gadā to pārņēma savā varā un līdz ar visu Veneto reģionu iemainīja Austrijas Impērijai pret [[Milāna|Milānu]] un [[Reina]]s upes kreiso krastu. Nākamo vairāk nekā piecdesmit gadu laikā Venēcija un [[Veneto]] reģions atradās dažādu impēriju sastāvā, līdz 1866. gadā, [[Risordžimento|Itālijai apvienojoties]], iekļauta Itālijas sastāvā. == Tūrisms == Venēcija ir viena no svarīgākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē. Tā ir plašāk pazīstama ar arhitektūru un mākslu. Venāciju pēc 2007. gada datiem katru dienu vidēji apmeklē 50 000 tūristu. 2006. gadā tā tika ierindota 28. vietā pēc tūristu apmeklējuma skaita, tajā gadā sastādot vairāk kā 2,9 miljonus tūristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://blog.euromonitor.com/2007/10/top-150-city-destinations-london-leads-the-way.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111128090801/http://blog.euromonitor.com/2007/10/top-150-city-destinations-london-leads-the-way.html }}</ref> Venēcija tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē. No mūsdienu kultūrvēsturiskā viedokļa, lielākā nozīme ir Venēcijas [[Svētā Marka laukums|Svētā Marka laukumam]] un ansamblim ar [[Svētā Marka bazilika|Svētā Marka baziliku]] un [[Dodžu pils|Dodžu pili]], kur apbrīnojami integrētā veidā saplūst itāļu [[renesanse]] un Bizantijas arhitektūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/kultvest/kultura/renit/teksts.htm |title=teksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2006|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061207110938/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/renit/teksts.htm |archivedate={{dat|2006|12|07||bez}} }}</ref> Sv. Marka laukuma savdabīgs turpinājums ir ''Piazzetta'' — mazāks laukums, kas robežojas ar Dodžu pili un izbeidzas krastmalā. Tā vidū paceļas divas granīta kolonas, starp kurām smagus noziegumus izdarījušajiem venēciešiem senatnē izpildīja nāves sodus. Starplaikos starp tiem ''Pieazzetta'' kalpoja kā pārtikas tirgus laukums. Ne mazāka Venēcijas vērtība ir [[Rialto tilts]], kurš mūsdienu izskatā tika uzbūvēts 1591. gadā, lai gan koka variantā, tas pastāvēja ilgi pirms tam. Jau Venēcijas pirmsākumā šī bija dzīvākā pilsētas daļa, tāda tā ir arī mūsdienās ar neskaitāmiem tirdziņiem, veikaliņiem, kafejnīcām un [[gondola|gondolu]] piestātnēm. Viens no senākajiem un interesantākajiem, tūristus piesaistošajiem pasākumiem Venēcijā ir [[regate]], kas notiek Lielajā kanālā katru gadu septembra pirmajā svētdienā. Šai tradīcijai ir ap 700 gadu sena vēsture un tā aizsākusies kā slaveno Venēcijas gondoljēru sacensība. Venēcieši apgalvo, ka vienmēr šo sacensību laikā ir spīdējusi saule un nav bijis nevienas reizes, kad būtu uzlijis lietus. Pie Lielā kanāla ietekas lagūnā atrodas vēl viena Venēcijas pērle — balta marmora baznīca ''Madonna della Salute'', kura ir uzbūvēta 16. gadsimtā. Baznīcā apskatāmi daudzi slavenu itāļu mākslinieku gleznojumi, [[Ikona (svētbilde)|ikonas]] un [[skulptūra]]s, tai skaitā arī [[Ticiāns|Ticiāna]] darbi. Nozīmīgu Venēcijas apmeklējumu nodrošina arī [[Venēcijas biennāle]], kas iekļauj mākslas, mūzikas, teātra, arhitektūras un dejas pasākumus. == Cilvēki == Venēcijā ir dzimuši: {{div col|2}} * [[Marko Polo]] (''Marco Polo''; 1254—1324) — tirgotājs * [[Klaudio Monteverdi]] (''Claudio Monteverdi''; 1567—1643) — komponists * [[Antonio Vivaldi]] (''Antonio Lucio Vivaldi''; 1678—1741) — komponists * [[Džakomo Kazanova]] (''Giacomo Casanova''; 1725—1798) — rakstnieks * [[Ticiāns]] (''Tiziano Vecelli arī Tiziano Vecellio''; 1473—1576) — gleznotājs * [[Tintoreto]] (''Jacopo Comin''; 1518—1594) — gleznotājs * [[Kanaleto]] (''Canaletto''; 1697—1768) — gleznotājs {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Gondola]] * [[Venēcijas kinofestivāls]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālijas pilsētas}} {{Itālija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Venēcija| ]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] lffq3lio5r94ucan47w49gr6og8yy9c 0 22093 4540795 4533629 2026-10-28T16:56:06Z ZANDMANIS 91184 4540795 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Amdāvāda | official_name = અમદાવાદ<br />अहमदाबाद | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 290 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 | image1 = SG Highway Skyline.jpg | image2 = Sabarmati riverside.jpg | image3 = Sheth Hutheesinh Temple.jpg | image4 = Atal Pedestrian Bridge at Night.jpg | image5 = Ahemdabad Skyline.jpg | image6 = Pole 42.jpg | image7 = Jama Masjid, Ahmedabad 01.jpg | image8 = Louis Kahn Plaza, IIM Ahmedabad.jpg | image9 = Narendra_Modi_Stadium_view_from_the_gallery.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = India#Gudžarāta | pushpin_label_position = | map_relief = yes | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_name1 = [[Gudžarāta]] | subdivision_name2 = [[Ahmadābāda (apgabals)|Ahmadābāda]] | established_title = Dibināta | established_date = 1411. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 475 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_footnotes = | population_total = 8854444 | population_urban = | population_metro = 7200000 | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 02 | lats = 22 | latNS = N | longd = 72 | longm = 33 | longs = 57 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 380 0XX | elevation_footnotes = | elevation_m = 53 | website = {{url|http://ahmedabadcity.gov.in//}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Ahmadābādas vēsturiskā pilsēta | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, v | designation1_date = 2017 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1551 1551] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{IND}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 535,7 ha }} }} '''Amdāvāda''' ({{val|gu|અમદાવાદ}}), arī '''Ahmadābāda''' ({{val|hi|अहमदाबाद}}, {{val|en|Ahmedabad}}), ir [[Gudžarāta]]s štata lielākā [[pilsēta]] un tā galvenais [[kultūra]]s un [[saimniecība]]s centrs. Tā ir arī viena no lielākajām [[Indija]]s pilsētām, tajā dzīvo 5,26 miljoni [[iedzīvotāji]]. Vairums iedzīvotāju ir [[gudžarāti]]. Tā atrodas pie [[Sabarmati]] upes. No 1960. līdz 1970. gadam bija štata galvaspilsēta, kad to pārcēla uz [[Gāndhīnagara|Gāndhīnagaru]]. Kopš 2000. gada pilsēta strauji attīstās, tomēr attīstība radījusi spriedzi pilsētas kopienu starpā, vairojot politisko nestabilitāti un vardarbīgas sadursmes. Ekonomikā vēsturiski pazīstama kā [[tekstilrūpniecība]]s, bet mūsdienās — [[farmaceitiskā rūpniecība|farmaceitiskās rūpniecības]] centrs. == Vēsture == Pilsēta dibināta 1411. gadā kā [[Muzafarīdi|Muzafarīdu]] (''Muzaffarid'') dinastijas [[Gudžaratas sultanāts|Gudžaratas sultanāta]] galvaspilsēta. 1547. gadā to ieņēma [[Mogolu impērija|Mogolu]] valdnieks [[Akbars Lielais|Akbars]]. 1818. gadā Ahmadābādu ieņēma [[Britu Austrumindijas kompānija]]. [[Lielbritānija|Britu]] valdīšanas laikos Ahmadābāda tika saukta par "Austrumu [[Mančestra|Mančestru]]", jo pilsētā strauji attīstījās [[tekstilrūpniecība]]. 1915. gadā [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] Ahmadābādā nodibināja [[ašrams|āšramu]], kurā propagandēja savas idejas. Indijas neatkarības kustības laikā Ahmadābāda bija viens no galvenajiem neatkarības kustības centriem. 1930. gadā no Ahmadābādas sākās Gandija vadītais [[Sāls maršs]]. Pēc Indijas sadalīšanas Indijas un [[Pakistāna]]s valstīs, 1947. gadā pilsētas ielās notika sadursmes starp [[hinduisms|hinduistiem]] un [[islāms|musulmaņiem]]. 2001. gadā pilsēta smagi cieta 6,9 ballu stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]], bet 2002. gadā pilsētas dzīvi uz mēnesi paralizēja hinduistu un musulmaņu sadursmes. == Sports == [[Krikets]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem pilsētā.<ref>{{cite web|title=Sports in Ahmedabad|url=http://www.ahmedabadonline.in/city-guide/sports-in-ahmedabad|publisher=ahmedabadonline|access-date=27 May 2014|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20140527220715/http://www.ahmedabadonline.in/city-guide/sports-in-ahmedabad|archive-date=27 May 2014}}</ref> [[Narendra Modi stadions]], kas pazīstams arī kā ''Motera stadions'', kas tika uzcelts 1982. gadā, un kurā notiek dažāda līmeņa kriketa spēles, ir lielākais [[stadions]] pasaulē pēc ietilpības, un tajā ir 132 000 skatītāju vietu.<ref>{{cite news|url=https://www.thehindu.com/sport/cricket/motera-stadium-worlds-largest-cricket-stadium/article30942091.ece|title=All about Motera stadium, the largest cricket stadium in the world|work=The Hindu|date=28 February 2020 |access-date=12 December 2020|archive-date=2 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210202225901/https://www.thehindu.com/sport/cricket/motera-stadium-worlds-largest-cricket-stadium/article30942091.ece|url-status=}}</ref> Tajā notika 1987., 1996., 2011. un 2023. gada [[Pasaules kauss kriketā|Pasaules kausa kriketā]] spēles. [[File:Narendra Modi Stadium view from the gallery.jpg|thumb|center|Narendra Modi stadions]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Indija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gudžarātas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] sxn373ix5pxwp1u4z9ue7yev109tz9c 0 28645 4540691 4492447 2026-10-28T12:33:28Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4540691 wikitext text/x-wiki '''17. jūnijs''' ir gada 168. diena (169. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 197 dienas. == Vārda dienas == [[Artis]], [[Artūrs (personvārds)|Artūrs]] == Notikumi == * [[1397. gads]] — izveidota [[Kalmāras ūnija]]. * [[1789. gads]] — [[Franču revolūcija]]: trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo sapulci. * [[1907. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Šaušanas sporta federācija]]. * [[1934. gads]] — [[Vācija]]s vicekanclers [[Francis fon Pāpens]] [[Marburga|Marburgā]] uzstājās ar t.s. [[Marburgas runa|Marburgas runu]], kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret [[nacisms|nacismu]] Vācijā līdz nacisma sagrāvei. * [[1940. gads]] — [[PSRS Bruņotie spēki]] šķērsoja [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s robežas un ieņēma stratēģiskos objektus; abu valstu [[Latvijas Republikas okupācijas diena|valdības atkāpās]]. * [[1944. gads]] — [[Islande]] pasludināja neatkarību no [[Dānija]]s un kļuva par [[republika|republiku]]. * [[1954. gads]] — notika militārais apvērsums [[Gvatemala|Gvatemalā]]. * [[1972. gads]] — [[Votergeitas skandāls]]: pieci cilvēki tika aizturēti [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] birojā, mēģinot nozagt dokumentus un uzstādīt telefona noklausīšanās ierīces. * [[1992. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs H. V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par ''[[START II]]''). * [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]] tika ievēlēta par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]]. == Dzimuši == * [[1239. gads]] — [[Edvards I Plantagenets|Edvards I]] (''Edward I''), Anglijas karalis (miris 1307. gadā) * [[1604. gads]] — [[Nasavas-Zīgenes Johans Morics]] (''Johan Maurits van Nassau-Siegen''), Nīderlandes valsts darbinieks (miris 1679. gadā) * [[1682. gads]] — [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]] (''Karl XII''), Zviedrijas karalis (miris 1718. gadā) * [[1818. gads]] — [[Šarls Guno]] (''Charles Gounod''), franču komponists (miris 1893. gadā) * [[1876. gads]]: ** [[Robērs d'Ellijs]] (''Robert d'Heilly''), franču airētājs, divkārtējs Eiropas čempions (miris 1953. gadā) ** [[Viljams Karrs]] (''William Carr''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1942. gadā) * [[1878. gads]] — [[Viktors Kadē]] (''Victor Cadet''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1911. gadā) * [[1882. gads]] — [[Igors Stravinskis]] (''Игорь Стравинский''), krievu komponists (miris 1971. gadā) * [[1888. gads]] — [[Heincs Guderians]] (''Heinz Guderian''), vācu ģenerālis (miris 1954. gadā) * [[1900. gads]] — [[Martins Bormanis]] (''Martin Bormann''), vācu politiķis (miris 1945. gadā) * [[1917. gads]] — [[Kenans Evrens]] (''Kenan Evren''), Turcijas 7. prezidents (miris 2015. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Edgars Andersons]], trimdas latviešu/ASV vēsturnieks (miris 1989. gadā) * [[1929. gads]] — [[Tigrans Petrosjans (1929—1984)|Tigrans Petrosjans]] (''Տիգրան Պետրոսյան''), armēņu (pārstāvēja PSRS) šahists (miris 1984. gadā) * [[1936. gads]] — [[Kens Loučs]] (''Ken Loach''), angļu kinorežisors * [[1938. gads]] — [[Vladimirs Karasjovs]] (''Владимир Карасёв''), Krievijas šahists (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists * [[1942. gads]] — [[Mohameds El Barādeī]] (''محمد البرادعي, Mohamed ElBaradei''), ANO Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras ģenerāldirektors * [[1945. gads]] — [[Edijs Merkss]] (''Edouard Merckx''), Beļģijas riteņbraucējs * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Uģis Prauliņš]], latviešu komponists, mūziķis * [[1960. gads]] — [[Tomass Heidens Čērčs]] (''Thomas Haden Church''), amerikāņu aktieris * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Rimants Ziedonis]], latviešu rakstnieks, žurnālists (miris 2026. gadā) * [[1976. gads]] — [[Skots Edkinss]] (''Scott Adkins''), angļu aktieris * [[1979. gads]] — [[Mika Noronens]] (''Mika Noronen''), somu hokejists * [[1980. gads]] — [[Venusa Viljamsa]] (''Venus Williams''), ASV tenisiste == Miruši == * [[1025. gads]] — [[Boļeslavs I Drosmīgais]] (''Bolesław I Chrobry''), Polijas karalis (dzimis 966. vai 967. gadā) * [[1501. gads]] — [[Jans I Olbrahts]] (''Jan I Olbracht''), Polijas karalis (dzimis 1459. gadā) * [[1696. gads]] — [[Jans III Sobeskis]] (''Jan III Sobieski''), Polijas karalis (dzimis 1629. gadā) * [[1838. gads]] — [[Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors|Taleirāns]] (''Talleyrand''), Francijas politiķis (dzimis 1754. gadā) * [[1898. gads]] — [[Edvards Bērns-Džonss]] (''Edward Burne-Jones''), britu gleznotājs (dzimis 1833. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jēkabs Grots]], latviešu jurists (dzimis 1888. gadā) * [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Aleksandrs Leimanis]], latviešu kinorežisors (dzimis 1913. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tomass Kūns]] (''Thomas Kuhn''), ASV filozofs (dzimis 1922. gadā) * [[2019. gads]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[2022. gads]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[2026. gads]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Latvijas Republikas okupācijas diena]] * [[Neatkarības diena]] ([[Islande]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] 6822jesyhf78vt8ciuxmc8l623f1t7u 0 28896 4540692 4525657 2026-10-28T12:34:04Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1..... 4540692 wikitext text/x-wiki '''28. oktobris''' ir gada 301. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (302. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 64 dienas. == Vārda dienas == [[Antoņina]], [[Ninona]], [[Ņina]], [[Oksana]] == Notikumi == * [[1836. gads]] — izveidota [[Peru-Bolīvijas konfederācija]]. * [[1918. gads]] — [[Čehoslovākija]] pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s. * [[1922. gads]] — [[Maršs uz Romu]]: [[Benito Musolīni]] pārņēma varu [[Itālija|Itālijā]], kļūstot par premjerministru. * [[1927. gads]] — izveidota [[Ararata Republika]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: Itālija caur [[Albānija|Albāniju]] iebruka [[Grieķija|Grieķijā]]. * [[1941. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Kauņa]]s geto, [[Lietuva|Lietuvā]] vācu [[Schutzstaffel (SS)|SS]] spēki nogalināja ap {{sk|9000}} ebreju. * [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Izraēlas karogs]]. * [[1958. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Jānis XXIII]]. * [[1962. gads]] — [[Kubas raķešu krīze]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Ņikita Hruščovs]] paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no [[Kuba]]s. * [[1971. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] palaida savu pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] ''[[Prospero X-3]]'' ar nesējraķeti ''[[Black Arrow]]''. * [[2007. gads]] — par [[Argentīna]]s pirmo prezidenti sievieti kļuva [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]]. == Dzimuši == * [[1016. gads]] — [[Heinrihs III]] (''Heinrich III.''), Svētās Romas imperators (miris 1056. gadā) * [[1466. gads|1466.]] vai [[1469. gads]] — [[Roterdamas Erasms]] (''Erasmus Roterodamus''), humānists (miris 1536. gadā) * [[1610. gads]] — [[Jēkabs Ketlers]], Kurzemes hercogs (miris 1682. gadā) * [[1696. gads]] — [[Saksijas Morics]] (''Moritz Graf von Sachsen''), Kurzemes hercogs un Francijas ģenerālmaršals (miris 1750. gadā) * [[1751. gads]] — [[Dmitrijs Bortņanskis]] (''Дмитрий Бортнянский''), ukraiņu un krievu komponists (miris 1826. gadā) * [[1815. gads]] — [[Ļudovīts Štūrs]] (''Ľudovít Štúr''), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris 1856. gadā) * [[1854. gads]] — [[Žans Marī Gijo]] (''Jean-Marie Guyau''), franču filozofs un dzejnieks (miris 1888. gadā) * [[1868. gads]] — [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1957. gadā) * [[1885. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), zviedru politiķis (miris 1946. gadā) * [[1888. gads Latvijā|1888. gads]] — [[Kārlis Zāle]], latviešu tēlnieks (miris 1942. gadā) * [[1902. gads]] — [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''), angļu aktrise (mirusi 1986. gadā) * [[1903. gads]]: ** [[Jānis Plaudis]], latviešu rakstnieks, dzejnieks (miris 1952. gadā) ** [[Ivlins Vo]] (''Evelyn Waugh''), angļu rakstnieks (miris 1966. gadā) * [[1937. gads]] — [[Lenijs Vilkenss]] (''Lenny Wilkens''), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (miris 2025. gadā) * [[1946. gads]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (miris 2022. gadā) * [[1955. gads]] — [[Bills Geitss]] (''Bill Gates''), ASV programmētājs, uzņēmējs * [[1956. gads]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] (محمود احمدی نژاد, ''Mahmūd Ahmadinezhād''), Irānas prezidents * [[1963. gads]] — [[Perijs Gančars]] (''Perry Ganchar''), Kanādas hokejists * [[1967. gads]] — [[Džūlija Robertsa]] (''Julia Roberts''), amerikāņu aktrise * [[1968. gads]] — [[Huans Orlando Ernandess]] (''Juan Orlando Hernández''), Hondurasas prezidents * [[1969. gads]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors * [[1974. gads]] — [[Vakīns Fīnikss]] (''Joaquin Phoenix''), amerikāņu aktieris * [[1981. gads]] — [[Milans Barošs]] (''Milan Baroš''), čehu futbolists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Vladimirs Kamešs]], Latvijas futbolists == Miruši == * [[1138. gads]] — [[Boļeslavs III Greizmutis]] (''Bolesław III Krzywousty''), Polijas lielkņazs (dzimis 1085. gadā) * [[1740. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|17}}) — [[Anna I]] (''Анна I''), Krievijas imperatore (dzimusi 1693. gadā) * [[1704. gads]] — [[Džons Loks]] (''John Locke''), angļu filozofs (dzimis 1632. gadā) * [[1900. gads]] — [[Makss Millers]] (''Max Müller''), vācu, britu filologs (dzimis 1823. gadā) * [[1929. gads]] — [[Bernhards fon Bīlovs]] (''Bernhard von Bülow''), vācu politiķis (dzimis 1849. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Kirils Zaics]] (''Кирилл Зайц''), Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists (dzimis 1869. gadā) * [[1969. gads]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā) * [[1993. gads]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā) * [[2006. gads]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā) * [[2024. gads]] — [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1938. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Rimants Ziedonis]], latviešu rakstnieks, žurnālists (dzimis 1962. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Čehija]]) * Neatkarīgas Čehoslovākijas nodibināšanas diena ([[Slovākija]]) * Ohi diena ([[Grieķija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] 3iuh27c85uhm6cgaeah1xibovu16pbe 0 30227 4540803 4329609 2026-10-28T17:11:14Z ZANDMANIS 91184 4540803 wikitext text/x-wiki {{Karš}} '''Kavalērija''' (no {{val|fr|cavalerie}}, kas savukārt no {{val|la|caballus}} — '[[zirgs]]'<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=350}}</ref>) ir uz zirgiem jājoša [[karavīrs|karavīru]] vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai [[zobens|zobenus]]. Visvairāk tiek izmantota straujam uzbrukumam, kas spēj sagraut [[kājnieki|kājnieku]] ierindas morāli un cīņassparu. Ļoti efektīvi pret kājniekiem, bet vāji pret kājniekiem ar gariem šķēpiem. == Vēsture == === Senā Roma === {{Pamatraksts|Senās Romas kavalērija}} === 19. gadsimts === Līdz 19. gadsimta sākumam Eiropas kavalērija iedalījās četrās galvenajās kategorijās: * [[Kirasieri]], smagā kavalērija, bruņoti ar krūšu bruņām, īpaši [[kirasa]], un galvenokārt bruņota ar pistolēm un zobenu * [[Dragūni]], sākotnēji jātnieku kājnieki, bet vēlāk uzskatīti par vidējo kavalēriju * [[Huzāri]], vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar [[zobens|zobenu]] * [[Ulāni]], vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar [[šķēps|šķēpu]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171004203253/http://www.cavalryscouts.org/ CavalryScouts.org] * [http://napoleonistyka.atspace.com/French_Cavalry.html Napoleonic Cavalry] * [https://web.archive.org/web/20050430232514/http://www.usregulars.com/Lippitt6.html Cavalry tactics from Francis J. Lippitt's, ''A Treatise on the Tactical Use of the Three Arms: Infantry, Artillery and Cavalry'' (1865)] * [http://www.lonesentry.com/articles/cavalry/index.html Cavalry in Mass (U.S. report on Russian cavalry organization and operations in World War II)] * [https://web.archive.org/web/20060105152729/http://www.militaryhorse.org/ Society of the Military Horse] * [http://kavallerie.8ung.at/ Gesellschaft der Freunde der Kavallerie (German)] * [http://www.historicaleye.com/horseandmule.html The Horse and Mule in the British Army during WW1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221016082711/http://www.historicaleye.com/horseandmule.html |date={{dat|2022|10|16||bez}} }} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Kavalērija]] ssew05tbzwbhmnrugtz1lh0ypeh1xj3 4540878 4540803 2026-10-28T20:28:17Z Baisulis 11523 jauna [[Kategorija:Kavalērija]] atslēga: "*", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540878 wikitext text/x-wiki {{Karš}} '''Kavalērija''' (no {{val|fr|cavalerie}}, kas savukārt no {{val|la|caballus}} — '[[zirgs]]'<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=350}}</ref>) ir uz zirgiem jājoša [[karavīrs|karavīru]] vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai [[zobens|zobenus]]. Visvairāk tiek izmantota straujam uzbrukumam, kas spēj sagraut [[kājnieki|kājnieku]] ierindas morāli un cīņassparu. Ļoti efektīvi pret kājniekiem, bet vāji pret kājniekiem ar gariem šķēpiem. == Vēsture == === Senā Roma === {{Pamatraksts|Senās Romas kavalērija}} === 19. gadsimts === Līdz 19. gadsimta sākumam Eiropas kavalērija iedalījās četrās galvenajās kategorijās: * [[Kirasieri]], smagā kavalērija, bruņoti ar krūšu bruņām, īpaši [[kirasa]], un galvenokārt bruņota ar pistolēm un zobenu * [[Dragūni]], sākotnēji jātnieku kājnieki, bet vēlāk uzskatīti par vidējo kavalēriju * [[Huzāri]], vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar [[zobens|zobenu]] * [[Ulāni]], vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar [[šķēps|šķēpu]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171004203253/http://www.cavalryscouts.org/ CavalryScouts.org] * [http://napoleonistyka.atspace.com/French_Cavalry.html Napoleonic Cavalry] * [https://web.archive.org/web/20050430232514/http://www.usregulars.com/Lippitt6.html Cavalry tactics from Francis J. Lippitt's, ''A Treatise on the Tactical Use of the Three Arms: Infantry, Artillery and Cavalry'' (1865)] * [http://www.lonesentry.com/articles/cavalry/index.html Cavalry in Mass (U.S. report on Russian cavalry organization and operations in World War II)] * [https://web.archive.org/web/20060105152729/http://www.militaryhorse.org/ Society of the Military Horse] * [http://kavallerie.8ung.at/ Gesellschaft der Freunde der Kavallerie (German)] * [http://www.historicaleye.com/horseandmule.html The Horse and Mule in the British Army during WW1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221016082711/http://www.historicaleye.com/horseandmule.html |date={{dat|2022|10|16||bez}} }} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Kavalērija|*]] rg01limcggdli7ovgd4d3t8zdavnmhp 0 30900 4540954 4494447 2026-10-29T01:45:32Z JB82 5605 4540954 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00F00 | nos = ''Athletic Club'' | logo = [[Attēls:Athletic_c_de_bilbao.png|140px]] | pilns = ''Athletic Club'' | iesauka = ''Los Leones'' (Lauvas) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Basku Zeme|Bilbao}} | dib = 1898 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 18 | stad = ''[[San Mames]]'' | ietilp = 53 289 | prez = {{flaga|Spānija}} Aitors Elisegi | tren = {{flaga|Vācija}} [[Edins Terzičs]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 12. vieta | pattern_la1 = _bilbao2526h | pattern_b1 = _bilbao2526h | pattern_ra1 = _bilbao2526h | pattern_sh1 = _bilbao2526h | pattern_so1 = _bilbao2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _bilbao2526a | pattern_b2 = _bilbao2526a | pattern_ra2 = _bilbao2526a | pattern_sh2 = _bilbao2526a | pattern_so2 = _bilbao2526al | leftarm2 = | body2 = 00000 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _bilbao2526t | pattern_b3 = _bilbao2526t | pattern_ra3 = _bilbao2526t | pattern_sh3 = _bilbao2526t | pattern_so3 = _blacktop | leftarm3 = a0ffe0 | body3 = a0ffe0 | rightarm3 = a0ffe0 | shorts3 = a0ffe0 | socks3 = a0ffe0 }} '''Bilbao "Athletic"''' jeb '''''Athletic Club''''' ir [[Basku Zeme]]s futbola klubs no [[Bilbao]], [[Biskajas province|Biskajas provincē]]. ''Athletic'' spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta Pirmajā divīzijā]] jau kopš tās izveidošanas un kopā ar [[FC Barcelona]] un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ir vienīgie klubi, kas to nekad nav pametuši. Mājas spēles aizvada ''[[San Mames]]'' stadionā. Par spīti kluba piekoptajai "[[Basku nacionālisms|tikai baski]]" politikai (komandā tiek iekļauti tikai basku futbolisti, tajā skaitā no basku apdzīvotajām teritorijām [[Francija|Francijā]]), klubs vēsturiski ir viens no vistitulētākajiem klubiem Spānijā. Tas ir 8 reizes kļuvis par Spānijas čempionu un 24 reizes izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. ''Athletic Bilbao'' ir viens no retajiem klubiem, kam uz formas tērpiem nav sponsora uzrakstu, līdz ar to klubs par savu prioritāti izvirza sportiskos principus, kas ir pretstats futbola komercializācijai. Jāatzīmē, ka ''Athletic Bilbao'' daudzu savu līdzjutēju acīs ir ne tikai futbola klubs, bet arī basku brīvības cerību un neatkarīgas [[Baski|basku]] [[valsts]] izveides [[simbols]]. == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2026|09|01||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.eus/eu/plantilla/2016-17/athletic-plantila.html|title=Athletic Club - Official Site - Plantilla|publisher=Athletic Club|accessdate={{dat|2016|8|22||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160824111617/http://www.athletic-club.eus/eu/plantilla/2016-17/athletic-plantila.html}}</ref> {{fs start}} {{fs player|no= 1|nat=ESP|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]}} {{fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Daniels Vivians]]}} {{fs player|no= 4|nat=ESP|pos=DF|name=[[Aitors Paredess]]}} {{fs player|no= 5|nat=ESP|pos=DF|name=[[Jerajs Alvaress]]}} {{fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Benjats Pradoss]]}} {{fs player|no= 7|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Berengers]]}} {{fs player|no= 8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Oians Sansets]]}} {{fs player|no= 9|nat=GHA|pos=FW|name=[[Injaki Viljamss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no=10|nat=ESP|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]}} {{fs player|no=11|nat=ESP|pos=FW|name=[[Gorka Guruseta]]}} {{fs player|no=12|nat=ESP|pos=FW|name=[[Hesuss Areso]]}} {{fs player|no=13|nat=MEX|pos=GK|name=[[Aleks Padilja]]}} {{fs player|no=14|nat=ESP|pos=DF|name=[[Emeriks Lapors]]}} {{fs player|no=15|nat=ESP|pos=DF|name=[[Ugo Rinkons]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Injigo Ruiss de Galarreta]]}} {{fs player|no=17|nat=ESP|pos=DF|name=[[Jurī Berčiče]]}} {{fs player|no=18|nat=ESP|pos=MF|name=[[Mikels Hauregisars]]}} {{fs player|no=20|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alehandro Rego]]}} {{fs player|no=21|nat=MAR|pos=FW|name=[[Maroāns Sanadi]]}} {{fs player|no=22|nat=ESP|pos=FW|name=[[Niko Serrano]]}} {{fs player|no=23|nat=ESP|pos=FW|name=[[Roberts Navarro]]}} {{fs player|no=24|nat=ESP|pos=MF|name=[[Benjats Herenabarrena]]}} {{fs player|no=25|nat=GBS|pos=FW|name=[[Alvaro Džalo]]}} {{fs player|no=28|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pejo Kanaless]]}} {{fs player|no=31|nat=FRA|pos=DF|name=[[Joaneko Lui-Žans]]}} {{fs player|no=33|nat=ESP|pos=FW|name=[[Kristians Imga]]}} {{fs player|no=34|nat=ESP|pos=FW|name=[[Čuss Bizkē]]}} {{fs player|no=—|nat=ESP|pos=DF|name=[[Unajs Egiluss]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.es/estadisticas-historicas|title=Estadísticas históricas|publisher=[[Liga de Fútbol Profesional]]|date=|accessdate=2015. gada 28. marts|archive-date=2015. gada 2. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20150302043552/http://www.lfp.es/estadisticas-historicas}}</ref> ** Čempioni (8): 1929—30, 1930—31, 1933—34, 1935—36, 1942—43, 1955—56, 1982—83, 1983—84 ** Vicečempioni (7): 1931—32, 1932—33, 1940—41, 1946—47, 1951—52, 1969—70, 1997—98 * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|language=Spanish|url=http://www.marca.com/deporte/futbol/copa-rey/palmares.html |title=Palmarés en |publisher=MARCA |date= |accessdate=2015. gada 28. marts}}</ref> ** Kausa ieguvēji (24): 1903, 1904, 1910, 1911, 1914, 1915, 1916, 1921, 1923, 1930, 1931, 1932, 1933, 1943, 1944, 1944—45, 1949—50, 1955, 1956, 1958, 1969, 1972—73, 1983—84, 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/spanija/07042024-baskiem_ilgi_gaiditi_svetki_bilbao_partra</ref> ** Finālisti (16): 1905, 1906, 1913, 1920, 1942, 1948—49, 1952—53, 1965—66, 1966—67, 1976—77, 1984—85, 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2019—20, 2020—21 * '''[[Spānijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1984, 2015, 2020—21 ** Finālisti (3): 1983, 2009, 2022 * '''Evas Duartes kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1950 * Kronēšanas kauss (1): 1902 (kā "Club Bizcaya" — "Athletic Bilbao" and "Bilbao FC" kopkomanda) * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss / UEFA Eiropas Līga]]''' ** Finālisti (2): 1976—77, 2011—12 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150104135835/http://www.athletic-club.net/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{eu ikona}} {{es ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Athletic Club}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Athletic Bilbao]] 1msd015rpiz88il90cbzk462536q6ir 0 35820 4540797 4349447 2026-10-28T16:58:58Z ZANDMANIS 91184 4540797 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuritiba | official_name = ''Curitiba'' | settlement_type = pašvaldība | nickname = ''A cidade sorriso'', ''CWB'' | motto = ''A Cidade da Gente'' | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/3/2 |total_width = 300 |caption_align = center | image1 = Vista_da_Torre_das_Mercês_em_Curitiba.jpg | image2 = Tanguá_Curitiba.jpg | image3 = Climate_in_Southern_Brazil.jpg | image4 = Estufa principal do Jardim Botânico de Curitiba 02 (cropped).jpg | image5 = Rua24HorasCuritiba.jpg | image6 = Paço_da_Liberdade_-_Curitiba.jpg | image7 = Palacio_Avenida_HSBC_2_curitiba_brasil.jpg | image8 = Olho_Neimeyer_03_2007_CWB_9073.JPG | color = white | footer = }} | image_caption = | image_flag = BandeiraCuritiba.svg | image_seal = | image_shield = Brasão de Armas do Município de Curitiba.png | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Brazīlija#Parana#Dienvidamerika | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]] | subdivision_type2 = Štats | subdivision_name2 = {{flagicon image|Bandeira do Paraná.svg}} [[Parana]] | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1693|3|29||bez}}<ref name="history"/> | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 430.74 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 15416.9 | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 1830795 | population_urban = | population_metro = 3770920 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC-3]] | utc_offset = -3 | timezone_DST = [[UTC-2]] | utc_offset_DST = -2 | latd = 25 | latm = 25 | lats = 47 | latNS = S | longd = 49 | longm = 16 | longs = 19 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 882–954 | website = {{URL|http://www.curitiba.pr.gov.br/|curitiba.pr.gov.br}} | footnotes = }} '''Kuritiba''' ({{val|pt|Curitiba}}, {{izrunā|kuɾiˈtʃibɐ}}) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidos, [[Parana]]s štata administratīvais centrs. Tā ir astotā lielākā valsts pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, un lielākā [[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģionā]]. 2025. gadā tajā dzīvoja 1,8 miljoni iedzīvotāju, visblīvāk apdzīvotā pilsēta Paranas štatā. Kuritibas [[aglomerācija|aglomerācijā]] ietilpst vēl 26 pašvaldības, un kopā ar tām iedzīvotāju skaits sasniedz 3,8 miljonus.<ref name="worldpopulationreview"/> Kuritiba atrodas vairāk nekā 110 km attālumā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krasta un tiek uzskatīta par nozīmīgu reģiona saimniecības, kultūras un izglītības centru. Pilsēta ir pazīstama ar inovatīvu [[pilsētplānošana|pilsētplānošanu]], sakārtotu [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmu un apņemšanos īstenot [[ilgtspējīga]]s attīstības principus, tāpēc nereti tiek dēvēta par “Zaļo galvaspilsētu”.<ref name="guardian"/> == Vēsture == [[Attēls:Mapa Curitiba 1894 CR493.jpg|thumbnail|upright=0.8|left|Kuritibas karte ap 1894. gadu]] Kuritibu {{dat|1693|3|29||bez}} dibināja portugāļu kolonisti (''[[bandeirantes]]''),<ref name="history">{{tīmekļa atsauce |title=History - Curitiba, Brazil |url=https://curitibacityplanning.weebly.com/history.html |website=curitibacityplanning.weebly.com |accessdate={{dat|2025|1|14||bez}} |language=en}}</ref> kuri izveidoja apmetni ar nosaukumu ''Nossa Senhora da Luz e Bom Jesus dos Pinhais'' jeb vienkārši ''Pinhais''. 1721. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Kuritibu. Pilsētas nosaukuma izcelsme meklējama [[tupiju valoda|tupiju valodā]]; vārds ''Kur'yt'yba'' nozīmē “vieta, kur daudz araukārijas”. Tas atsaucas uz reģiona bagātīgajiem [[araukārijas|araukāriju]] mežiem, kas bija būtiska vietējās ekosistēmas un iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. 18. gadsimta laikā Kuritiba attīstījās kā stratēģisks tirdzniecības punkts, jo atradās tirdzniecību ceļu krustcelēs starp citiem Brazīlijas reģioniem.<ref name="Britannica"/> 19. gadsimtā pilsēta piedzīvoja imigrantu pieplūdumu, galvenokārt tie bija [[vācieši]], [[poļi]], [[ukraiņi]], [[itāļi]] un [[japāņi]], kas būtiski ietekmēja tās kultūras un saimniecisko attīstību.<ref name="Britannica"/> Šo migrācijas vilni veicināja arī [[Brazīlijas valdība]], kas ar dažādiem valdības lēmumiem palielināja cilvēku vēlmi apdzīvot valsts dienvidu daļu, kā rezultātā tur attīstīt arī lauksaimniecību. 19. gadsimtā Kuritiba piedzīvoja strauju izaugsmi un modernizāciju. 1854. gadā tika izveidota [[Paranas province]]s, atdalot to no [[Sanpaulu province]]s, un Kuritiba kļuva par provinces administratīvo centru,<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Curitiba |url=https://www.britannica.com/place/Curitiba |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|1|14||bez}} |language=en}}</ref> kā arī, attīstoties rūpniecībai, izglītības sistēmai un infrastruktūrai, par štata ekonomisko centru. 1960. gados Kuritiba sāka īstenot inovatīvus [[pilsētplānošana]]s projektus, tostarp izveidojot vienu no pirmajām [[ātrgaitas autobuss|ātrgaitas autobusu]] transporta sistēmām pasaulē (''[[Bus Rapid Transit]]'').<ref name="guardian">{{tīmekļa atsauce |title=Story of cities #37: how radical ideas turned Curitiba into Brazil's 'green capital' |url=https://www.theguardian.com/cities/2016/may/06/story-of-cities-37-mayor-jaime-lerner-curitiba-brazil-green-capital-global-icon |website=theguardian.com |accessdate={{dat|2025|1|14||bez}} |language=en}}</ref> Šī sistēma bija piemērs citām pasaules metropolēm, un nostiprināja Kuritibas reputāciju kā vides ilgtspējas pionierim. Mūsdienās Kuritiba ir viena no Brazīlijas vislabāk organizētajām pilsētām, kas slavena ar zaļajām zonām, ilgtspējīgas attīstības projektiem un kultūrvēsturisko mantojumu. == Ģeogrāfija == Kuritiba atrodas Brazīlijas dienvidos, [[Parana]]s štatā, vairāk nekā 110 km no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes, 1390 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas [[Brazilja]]s. Pilsēta atrodas [[Paranas plakankalne|Paranas plakankalnē]], 934 metrus virs jūras līmeņa, kas piešķir tai mērenāku klimatu salīdzinājumā ar piekrastes teritorijām. Tā ģeogrāfiskais novietojums stratēģiski savieno Brazīlijas dienvidu un dienvidaustrumu reģionus, padarot pilsētu par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu. Apkārtējo ainavu veido nelīdzenas reljefa formas un araukāriju meži, kas raksturīgi šai reģiona ekosistēmai. Kuritiba atrodas [[subtropu josla|subtropu klimata]] zonā ([[Kepena klimata klasifikācija|Cfb]]) ar maigu ziemu un mēreni siltu vasaru. Gada vidējā [[gaisa temperatūra]] svārstās ap 17 °C, ziemas mēnešos (jūnijā un jūlijā) temperatūra var noslīdēt līdz pat 0 °C, bet vasarā (janvārī un februārī) tā sasniedz apmēram 24 °C. Nokrišņi ir vienmērīgi sadalīti visa gada garumā, ar kopējo gada nokrišņu daudzumu aptuveni 1500 mm. [[Sniegs]] ir ārkārtīgi reta parādība, bet auksto gaisa masu un augstienes dēļ pilsētā dažkārt iespējama [[salna]]. Kuritibas reģionā dominē [[araukārijas|araukāriju]] meži, kas ir raksturīgi [[Atlantijas mežs|Atlantijas meža]] (''Mata Atlântica'') biomai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Curitiba, Morretes and the Atlantic rainforest |url=https://www.lastfrontiers.com/brazil/regions/curitiba |website=lastfrontiers.com |accessdate={{dat|2025|1|14||bez}} | language=en}}</ref> [[Šaurlapu araukārija]] (''Araucaria angustifolia'') ir ne tikai svarīga ainavas sastāvdaļa, bet arī simbolisks reģiona elements. Papildus araukārijām šajā reģionā sastopami arī dažādi tropiskie un subtropiskie augi, piemēram, [[bromēlijas]], [[paparžaugi]] un [[palmu dzimta|palmas]]. Dzīvnieku valsts ir bagātīga un ietver dažādas putnu sugas, piemēram, [[tukānu dzimta|tukānu]] un [[papagaiļi|papagaiļu]] populācijas. Apkārtnes mežos dzīvo arī [[zīdītāji]], tostarp [[lapsas]], [[jenoti]] un dažādas [[grauzēji|grauzēju]] sugas. Kuritiba lepojas ar plašiem parkiem un dabas rezervātiem, kas palīdz saglabāt vietējās ekosistēmas daudzveidību un piedāvā iedzīvotājiem un apmeklētājiem iespēju baudīt dabas skaistumu. == Demogrāfija == [[Attēls:ISS-67 City lights of Curitiba, Brazil.jpg|thumbnail|upright=1.0|left|Kuritibas aglomerācijas satelītuzņēmums]] Kuritiba ir lielākā pilsēta [[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas dienvidos]], un 2023. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza aptuveni 1,8 miljonus, visblīvāk apdzīvotā pilsēta Paranas štatā. Kuritibas [[aglomerācija|aglomerācijā]] ietilpst vēl 26 pašvaldības, un kopā ar tām iedzīvotāju skaits sasniedz 3,8 miljonus,<ref name="worldpopulationreview">{{tīmekļa atsauce |title=Curtiba, Brazil population 2024 |url=https://worldpopulationreview.com/cities/brazil/curitiba |website=worldpopulationreview.com |accessdate={{dat|2025|1|14||bez}} |language=en}}</ref> kļūstot par septīto lielāko Brazīlijas aglomerāciju. Pilsēta piedzīvojusi ievērojamu iedzīvotāju skaita pieaugumu kopš 20. gadsimta sākuma, galvenokārt pateicoties rūpniecības un ekonomikas attīstībai, kas piesaistīja imigrantus un migrantu strādniekus no citām Brazīlijas daļām. Mūsdienās Kuritiba ir blīvi apdzīvota pilsēta ar augstu urbanizācijas līmeni un lēnāku iedzīvotāju skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadu desmitiem. Kuritiba ir etniski un kultūriski daudzveidīga pilsēta, kas veidojusies dažādu imigrācijas viļņu rezultātā. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā pilsētā apmetās imigranti no [[Vācija]]s, [[Polija]]s, [[Itālija]]s, [[Ukraina]]s un [[Japāna]]s. Šo kopienu ietekme ir redzama pilsētas arhitektūrā, virtuvē, tradīcijās un festivālos. Pilsētā ir arī ievērojams afrobrazīliešu un vietējo indiāņu iedzīvotāju skaits, kas papildina tās kultūras bagātību. Šo dažādo grupu kultūras mantojums tiek atzīmēts ar dažādiem kultūras centriem, muzejiem un svinībām, piemēram, [[Polijas laukums|Polijas laukumu]] (''Praça da Polônia''), kas godā Polijas imigrantu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Kuritiba ir viena no Brazīlijas pilsētām ar augstāko dzīves kvalitāti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Brazil Outsourcing: Curitiba Comes On Strong as ‘Silicon Valley South’ |url=https://nearshoreamericas.com/brazil-outsourcing-curibita-comes-on-strong-as-silicon-valley-south/ |website=nearshoreamericas.com |accessdate={{dat|2025|1|14||bez}} | language=en}}</ref> Pilsēta ir pazīstama ar salīdzinoši zemo bezdarba līmeni, labi attīstīto infrastruktūru un pieejamo sabiedrisko pakalpojumu klāstu. Vidējais iedzīvotāju izglītības līmenis ir augsts, un pilsētā atrodas vairākas prestižas izglītības iestādes, tostarp [[Paranas Federālā universitāte]]. Tomēr, tāpat kā daudzās citās Brazīlijas pilsētās, pastāv ievērojamas sociālekonomiskās atšķirības starp dažādiem iedzīvotāju slāņiem. Lai gan daļa iedzīvotāju dzīvo modernās apkaimēs ar augstu dzīves līmeni, citās pilsētas daļās ir vērojami sociālie izaicinājumi, tostarp nepietiekama piekļuve izglītībai un veselības aprūpei. Kuritibas sakārtotā [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēma un [[zaļā zona|zaļās zonas]] pozitīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību, padarot pilsētu par vienu no pievilcīgākajām dzīvesvietām Brazīlijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]] kma38z7blkvjrtp8e31vx12y0qfmxrd 0 37781 4540689 3860650 2026-10-28T12:31:09Z Baisulis 11523 /* Cilvēks ar šādu uzvārdu */ pievienots miršanas gads....... 4540689 wikitext text/x-wiki '''Ziedonis''' var būt: * dzejisks [[pavasaris|pavasara]] apzīmējums, laiks, kad zied puķes un koki; * [[Ziedonis (personvārds)]] == Cilvēki ar šādu vārdu == * [[Ziedonis Čevers]] * [[Ziedonis Ligers]] * [[Ziedonis Jansons]] * [[Ziedonis Rozenbergs]] * [[Ziedonis Landavs]] == Cilvēks ar šādu uzvārdu == * [[Imants Ziedonis]] (1933—2013) — dzejnieks; * [[Rimants Ziedonis]] (1962—2026) — dzejnieks, rakstnieks un žurnālists == Apdzīvota vieta == * [[Ziedonis (ciems)|Ziedonis]] — apdzīvota vieta [[Saldus pagasts|Saldus pagastā]]; * Ziedonis — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalna]] ciema daļa. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 3dru5veylzowrytnyipp3mo2lhqbld1 0 45632 4540975 4413638 2026-10-29T04:03:31Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540975 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Army_prosthetic.jpg|thumb|250px|Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā]] '''Protēze''' (no {{val|grc|πρόσθεσις}} — ‘papildinājums’) ir mākslīgi veidota [[detaļa]], kas aizstāj kādu no zaudētām [[Cilvēka ķermenis|ķermeņa]] daļām. Protēzes parasti tiek savienotas ar [[muskuļi]]em, [[skelets|skeletu]] un dažkārt ar [[nervi]]em. Ar šo problēmu risināšanu nodarbojas tāda [[zinātne]]s nozare kā [[biomehānika]]. Protēze ir vajadzīga tad, kad [[nelaime]]s vai [[ievainojums|traumas]] gadījumā zaudēta kāda no [[ķermeņa daļa|ķermeņa daļām]]. Dažreiz protēze vajadzīga iedzimtu kaišu dēļ. == Locekļu protēzes == [[Locekļa protēze|Locekļu protēze]]s ir vienas no vissarežģītākajām protēzēm, jo tām ir ne tikai jāaizstāj zaudētā [[ķermeņa daļa]], bet arī jākalpo kādai konkrētai [[funkcija]]i. Mūsdienās arvien populārāka kļūst protēžu veidošana, izmantojot jaunākās [[tehnoloģija]]s, piemēram, protēzē tiek ievietots [[dators]], kas nodrošina protēzes [[Mehāniskā kustība|kustēšanos]]. === Ceļgala protēze === [[Ceļa protēze|Ceļgala protēze]]s ir viens no locekļa protēzes veidiem, kura uzdevums ir nodrošināt [[kāja]]s kustēšanos tiem [[cilvēks|cilvēkiem]], kuriem tā amputēta virs [[ceļa locītava|ceļgala]]. 2005. gadā [[amerikāņi|amerikāņu]] pētnieki no [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] izstrādāja [[mākslīgais celis|mākslīgo celi]], kurā iebūvēts [[dators]], kas pārvietošanās laikā visu laiku regulē [[pretestības spēks|pretestības spēkus]], ļaujot cilvēkiem daudz vieglāk un drošāk pārvietoties ar ceļa protēzi.<ref>{{en ikona}} [http://www.sciencentral.com/articles/view.php3?type=article&article_id=218392697 New Robotic Knee] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061024010652/http://www.sciencentral.com/articles/view.php3?type=article&article_id=218392697 |date={{dat|2006|10|24||bez}} }}</ref> Datora uzdevums ir pasargāt protēzi no nekontrolētas šūpošanās un vienlaikus ļaut to viegli kustināt. Atšķirībā no citām modernām ceļgala protēzēm, amerikāņu [[zinātnieks|zinātnieku]] izstrādātā ''inteliģentā kāja'' nav speciāli [[programmēšana|jāprogrammē]], bet tā spēj pati pielāgoties tādam [[iešanas stils|iešanas stilam]], kāds raksturīgs [[pacients|pacientam]]. Ar iebūvētu [[sensors|sensoru]] palīdzību [[celis]] 1000 reižu [[sekunde|sekundē]] apkopo [[informācija|informāciju]] par kājas pozīciju un tās kustināšanas [[spēks|spēku]]. Protēze visu laiku ''jūt'', kad jāsniedz lielāks atbalsts un kad var pieļaut brīvākas kustības.<ref>"Mākslīgais celis pielāgojas pats", Ilustrētā Zinātne. — 2005. gada decembra numurs, 21.lpp.</ref> === Rokas protēze === Amerikānis Īstons Lačipelle (''Easton LaChappelle'') izgudrojis veidu, kā jebkurš mājas apstākļos ar [[3D printeris|3D printera]] palīdzību var radīt lētu rokas protēzi par aptuveni 350 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fenikssfun.lv/video/pasaudzis-sagrauj-miljardus-verto-protezesanas-industriju-787 |title=Pasaudzis sagrauj miljardus vērto protezēšanas industriju |access-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150215095819/http://www.fenikssfun.lv/video/pasaudzis-sagrauj-miljardus-verto-protezesanas-industriju-787 |archivedate={{dat|2015|02|15||bez}} }}</ref> Tas ir nekomerciāls projekts.<ref>[http://www.unlimitedtomorrow.com UNLIMITED TOMORROW]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080502181408/http://www.rehab.lv/lmpb/ortozes.htm Protēžu veidi] {{Medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Automatizācija]] 0aufb1iaegvaqbfzog1r706nfoltnqd 14 45792 4540970 2042813 2026-10-29T04:00:20Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540970 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Robotics}} [[Kategorija:Tehnoloģija]] [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Futuroloģija]] [[Kategorija:Vaļasprieki]] [[Kategorija:Automatizācija]] 3w67z9zjvxh8403z0ix24wliwv3uklf 0 46180 4540794 4409517 2026-10-28T16:55:00Z ZANDMANIS 91184 4540794 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Akra | official_name = Accra | settlement_type = galvaspilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | perrow = 1/2/3/2 | caption_align = center | image1 = Acca.jpg | image2 = Ghana 54th Pic001 B003.jpg | image3 = National Theatre.jpg | image4 = Ghana Meetings (10036523405).jpg | image5 = King Tackie Tawia I.jpg | image6 = Jamestown Lighthouse (Accra, Ghana 2017).jpg | image7 = The Octagon, Accra .jpg | image8 = Airport City, Greater Accra Street.jpg }} | image_caption = | image_flag = Flag of Accra.svg | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Gana | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Gana}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Lielais Akras rģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Akras metropoles rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = 15. gs. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 173 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 894 | population_as_of = 2024 | population_footnotes = | population_total = 2721000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = GMT | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 5 | latm = 33 | lats = 00 | latNS = N | longd = 0 | longm = 12 | longs = 00 | longEW = W | postal_code_type = Apgabala kods | postal_code = 030 | elevation_footnotes = | elevation_m = 61 | website = {{url|http://www.ama.gov.gh/}} | footnotes = }} '''Akra''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Accra'', [[Ga valoda|ga]]: ''Ga/Gaga'', [[Tvi valoda|tvi]]: ''Nkran'', [[Dagbani valoda|dagbani]]: ''Ankara'') ir pilsēta [[Gana]]s dienvidos, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. Tā ir Ganas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kā arī valsts administratīvais, sakaru un ekonomikas centrs, kā arī [[Lielais Akras reģions|Lielās Akras reģiona]] un [[Akras metropoles rajons|Akras metropoles rajona]] administratīvais centrs. Kopš 1877. gada tā ir Ganas (tolaik – Britu Zelta krasta) galvaspilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Āfrikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ganas pilsētas]] [[Kategorija:Āfrikas galvaspilsētas]] lm1asppjr9d80mxbsloolqh6r32u74k 0 53768 4541052 4403582 2026-10-29T09:07:43Z ~2026-57776-43 152519 aasdasdasdasdasdasdsadasdsadsad 4541052 wikitext text/x-wiki '''Skolotājs''' ir mērkaķis, kura palīdz citiem [[cilvēks|cilvēkiem]] iegūt [[zināšanas]]. Visbiežāk skolotāji tiek saistīti ar [[darbavieta|darbu]], kuru veic [[skola|skolā]], bet tikpat labi tas var būt arī [[ģimene]]s lokā, ar [[reliģija|reliģijām]] saistītās lietās vai vienkārši uz ielas. Skolotājs parasti ir ceļvedis vai palīgs [[mācīšanās]] procesā. Dažādās [[kultūra|kultūrās]] skolotāja loma var būt atšķirīga. [[Akadēmiskie priekšmeti]] ir bijuši nozīmīgi daudzās kultūrās, bet skolotāju pienākumos var ietilpt ne tikai palīdzēšana iemācīties šos priekšmetus. Bieži vien skolotājs sniedz arī profesionālas iemaņas, sagatavo skolēnus tālākai [[dzīve]]i, attīsta skolēna [[personība|personību]], kā arī iemāca vienkāršas dzīves iemaņas. Mūsdienās skolotājs ir definēts kā specifisks amats, kas to pielīdzina nozīmības ziņā citām [[profesija|profesijām]]. {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Profesijas]] sh89udjy5dltua947y1hd1yg52iyzvk 4541054 4541052 2026-10-29T09:08:00Z Pristome 141522 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-57776-43|~2026-57776-43]] ([[User talk:~2026-57776-43|talk]]) to last version by Meistars Joda: reverting vandalism 4541054 wikitext text/x-wiki '''Skolotājs''' ir [[persona]], kura palīdz citiem [[cilvēks|cilvēkiem]] iegūt [[zināšanas]]. Visbiežāk skolotāji tiek saistīti ar [[darbavieta|darbu]], kuru veic [[skola|skolā]], bet tikpat labi tas var būt arī [[ģimene]]s lokā, ar [[reliģija|reliģijām]] saistītās lietās vai vienkārši uz ielas. Skolotājs parasti ir ceļvedis vai palīgs [[mācīšanās]] procesā. Dažādās [[kultūra|kultūrās]] skolotāja loma var būt atšķirīga. [[Akadēmiskie priekšmeti]] ir bijuši nozīmīgi daudzās kultūrās, bet skolotāju pienākumos var ietilpt ne tikai palīdzēšana iemācīties šos priekšmetus. Bieži vien skolotājs sniedz arī profesionālas iemaņas, sagatavo skolēnus tālākai [[dzīve]]i, attīsta skolēna [[personība|personību]], kā arī iemāca vienkāršas dzīves iemaņas. Mūsdienās skolotājs ir definēts kā specifisks amats, kas to pielīdzina nozīmības ziņā citām [[profesija|profesijām]]. {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Profesijas]] m0kx4uap2hab8tandgytc2hndrv5nui 0 54241 4540892 4540094 2026-10-28T20:59:55Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: .gs. → . gadsimt, {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{url| → {{URL|, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]] 4540892 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Ufici galerija | native_name = ''Galleria degli Uffizi'' | image = Galleria degli Uffizi.jpg | imagesize = | caption = Ufici galerija | map_type = #Florence | map_size = | latd = 43 | latm = 46 | lats = 06 | latNS = N | longd = 11 | longm = 15 | longs = 19 | longEW = E | established = {{dat|1581}} | location = {{vieta|Itālija|Florence|Florences vēsturiskais centrs}} | type = [[Mākslas muzejs]], dizaina/tekstilmākslas muzejs, [[vēsturiska vieta]] | collection = | visitors = {{sk|5249968}} (2024)<ref>Le Journal des Artes, France, October 2025</ref> | director = Simone Verde<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uffizi.it/en/news/in-carica-il-nuovo-direttore-delle-gallerie-degli-uffizi-simone-verde/ |title=The new Director of the Uffizi Galleries, Simone Verde, takes office |date=17 January 2024 |website=uffizi.it}}</ref> | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|https://www.uffizi.it/en}} }} <mapframe text="Piti pils" width=300 height=300 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q51252" } </mapframe> '''Ufici galerija''' ({{val|it|Galleria degli Uffizi}}) ir viens no vecākajiem un slavenākajiem mākslas muzejiem pasaulē. Tā atrodas [[Florence|Florencē]], [[Itālija|Itālijā]]. Pili sāka celt [[Džordžo Vazāri|Džordžio Vazāri]] 1560. gadā pēc [[Kozimo I de Mediči]] pasūtījuma. Tā bija domāta kā biroja telpas Florences maģistrātiem, no kā arī cēlies nosaukums. Celtniecību pēc Vazāri skicēm turpināja Alfonso Paridži un Bernardo Buontalenti, un tā tika pabeigta 1581. gadā. Iekšpagalms ir garš un šaurs, atvērts uz [[Arno]] upes pusi tā tālākajā galā ar [[Doriskais orderis|dorisko orderi]], kas artikulē iekšpagalmu, nenodalot to pilnībā, tāpēc arhitektūras vēsturnieki to dēvē par pirmo idealizēto ielas skatu Eiropā. Tieši ar Annas Marijas Lodovicas, pēdējās Mediči mantinieces gādību, Mediči kolekcija palikusi Ufici galerijā saskaņā ar ''Patto di famiglia'' līgumu. Sākot ar 16. gadsimtu galerija bijusi atvērta īpašiem apmeklētājiem, bet no 1765. gada arī plašākai publikai. Milzīgās kolekcijas dēļ daži tās mākslas darbi pagātnē tikuši pārvietoti uz citiem Florences muzejiem, piemēram, dažas slavenas statujas - uz Bardžello. Gadsimta sākumā tika aizsākts projekts muzeja izstādīšanas laukuma paplašināšanai līdz 2006. gadam no 6000 līdz gandrīz {{sk|13000}} kvadrātmetriem, ļaujot publikai apskatīt tos daudzos mākslas darbus, kas parasti glabājas noliktavā. 1993. gadā ''Via dei Georgfili'' uzsprāga mašīnā ievietota [[Bumba (ierocis)|bumba]] un sabojāja vairākas pils daļas, nogalinot piecus cilvēkus. Vislielākie bojājumi bija Niobes istabai, kuras klasiskās [[Tēlniecība|skulptūras]] un neoklasiskais interjers tika atjaunots, taču [[freska]]s ir neglābjami bojātas. Spridzinātāja identitāte netika noskaidrota, bet ir aizdomas, ka vainojama [[mafija]]. Mūsdienās Ufici ir viena no vispopulārākajām [[Tūrisms|tūristu]] atrakcijām Florencē. Tūrisma aktīvajā sezonā (jūlijā) rindā var nākties gaidīt pat piecām stundām. Apmeklētājiem, kas rezervē biļetes iepriekš, ir īsāks gaidīšanas laiks. == Galerija == {{gallery |width=155 |height=155 |mode=packed |File:Canaletto - Veduta del Palazzo Ducale di Venezia - Google Art Project.jpg|[[Kanaleto]], ''Veduta del Palazzo Ducale di Venezia'' |File:Sandro Botticelli - La nascita di Venere - Google Art Project - edited.jpg|[[Sandro Botičelli]], ''[[The Birth of Venus]]'' |File:Sacrifice of Isaac-Caravaggio (Uffizi).jpg|[[Karavadžo]], ''Sacrificio di Isacco'' |File:Tribuna uffizi.jpg|[[Ufici tribīne]] |File:Caravaggio - Medusa - Google Art Project.jpg|Karavadžo, ''Medusa'' |File:Judit decapitando a Holofernes, por Artemisia Gentileschi.jpg|Artemīsija Gentilesči, ''Judith Beheading Holofernes'' |File:Giotto, 1267 Around-1337 - Maestà - Google Art Project.jpg|[[Džoto di Bondone|Džoto]], ''[[Ognissanti Madonna]]'' |File:Tondo Doni, por Miguel Ángel.jpg|[[Mikelandželo]], ''[[Doni Tondo]]'' |File:Parmigianino - Madonna dal collo lungo - Google Art Project.jpg|[[Parmidžianīno]], ''The Madonna with the Long Neck'' |File:Albrecht Dürer - Adorazione dei Magi - Google Art Project.jpg|[[Albrehts Dīrers]], ''Adorazione dei Magi'' |File:Raffaello Sanzio - Madonna del Cardellino - Google Art Project.jpg|[[Rafaēls]], ''[[Madonna of the Goldfinch]]'' |File:Tiziano - Venere di Urbino - Google Art Project.jpg|[[Ticiāns]], ''[[Venus of Urbino]]'' |File:Leonardo da Vinci - Annunciazione - Google Art Project.jpg|[[Leonardo da Vinči]], ''Annunciation'' |File:Uffizi Gallery - Daughter of Niobe bent by terror.jpg|Atjaunotajā Niobes zālē ir izvietotas vēlīnā [[hellēnisma māksla]]s romiešu kopijas. Tajā redzama Niobes meita, kuru pārņēmušas šausmas. |File:Uffizi Gallery hallway.JPG|Skats uz gaiteni; sienas sākotnēji bija klātas ar gobelēniem. |File:Statues in Niches Outside the Uffizi Gallery, Florence.jpg|[[Kozimo de' Mediči]], Luidži Madži darbs un ''Andrea Di Cione'' ([[Arkanja]]) Nikolo Bazanti darbs }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Itālijā]] [[Kategorija:Florence]] [[Kategorija:Pilis Itālijā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] ld2wydeu95zff60rce2rbln3qd48ycz 0 54542 4541078 4479561 2026-10-29T11:54:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541078 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Toltecas.png‎|right|thumb|200px|Mezoamerikas seno kultūru centru atrašanās vietas]] [[Attēls:Telamones_Tula.jpg‎|right|thumb|200px|Tempļa platforma Tulā]] '''Tolteki''' ({{val|nah|Tōltēkah}} / ''prasmīgie'') bija [[Vidusamerika]]s civilizācija, kas piedzīvoja uzplaukumu starp 8. un 12. gadsimtu. Visticamāk tolteku civilizācijas centrs bija [[Tula (senpilsēta)|Tulas]] senpilsēta mūsdienu [[Meksika]]s [[Idalgo]] štatā, kuru parasti identificē ar Vidusamerikas mītos aprakstīto Tollanu. [[Acteki]] uzskatīja toltekus par saviem senčiem, kas izveidojuši "civilizāciju" (''toltekaiotl''). ==Izpētes vēsture== 20. gadsimta pirmajā pusē tika uzskatīts, ka [[Acteki|acteku]] un [[Maiju civilizācija|maiju]] pieminētie "tolteki" bijusi kāda etniski radniecīga indiāņu cilšu grupa no [[navatlu valoda|navatlu valodu]] grupas, kas mūsu ēras 8. gadsimtā iebrukusi Vidusamerikā, 9. gadsimtā izveidojot Tolteku valsti, kas ietvērusi mūsdienu [[Meksika]]s centrālos un dienvidu rajonus, kā arī mūsdienu [[Gvatemala]]s teritoriju, 10. gadsimtā tā iekaroja [[maiji|maiju]] pilsētvalstis ([[Čičenica|Čičenicu]], [[Ušmala|Ušmalu]], [[Maijapana|Maijapanu]], [[Kurmarkaha|Kumarkahu]], [[Išimči]] un citas). 12. gadsimtā toltekus iekarojuši acteki un, 16. gadsimtā, kad Vidusamerikā ieradās [[konkistadori]], ziņas par toltekiem bija saglabājušās tikai acteku um maiju leģendās un hronikās. 20. gadsimta otrajā pusē vēsturnieku vidū aizvien lielāku piekrišanu guva [[hipotēze]], ka leģendās aprakstītie tolteki nav kādas konkrētas civilizācijas, bet gan civilizētības kā tādas apzīmējums, jo šis vārds lietots dažādās, bieži savstarpēji nesaistītās nozīmēs, visbiežāk kā antonīms jēdzienam ''čičmekaiotl'', t.i. "barbari". Vēstures zinātnē šobrīd cenšas izdalīt atsevišķās ''tolteku'' kultūras, konstatēt to savstarpējo secību un pārmantojamību. == Piezīme == Strīdīgos rakstos par [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] [[šamanisms|šamanismu]] [[Karloss Kastanjeda]] nosaucis [[burvestība|burvjus]] par "Toltekiem". Pētot mūsdienu [[Sonoras tuksnesis|Sonoras tuksneša]] "Jaki" (angliski: Yaqui) indiāņu parašas amerikāņu [[antropoloģija|antropologs]] piesauca [[Mezoamerika]]s mitoloģiskos tēlus savās nodarbībās.<ref>http://salon.com/2007/04/12/castaneda (angliski) Kritika par Kastanjeda antropoloģiju</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Arturs Lielais, Konkistadori. Rīga, Liesma, 1969. * Вайан Дж. История ацтеков. Москва, 1949 * Гуляев В. Древнейшие цивилизации мезоамерики. Москва, 1972 * Кинжалов Р. Орел, кецаль и крест. Москва, 1991 * Кинжалов Р. В., Искусство древней Америки, Москва, 1962 * Davies, Nigel. The Toltec Heritage: From the Fall of Tula to the Rise of Tenochtitlan, Civilization of the American Indian series, Vol. 153. Norman: University of Oklahoma Press. 1980. {{ISBN|0-8061-1505-X}}. OCLC 5103377 * Miller, Mary; and Karl Taube. The Gods and Symbols of Ancient Mexico and the Maya: An Illustrated Dictionary of Mesoamerican Religion. London: Thames & Hudson. 1993. {{ISBN|0-500-05068-6}}. OCLC 27667317. * Ancient America Rediscovered. As recorded by Mariano Veytia (1720-1778), and compiled by Donald W. Hemingway and W. David Hemingway. 2000. Bonneville Books. {{ISBN|1-55517-479-5}} * Hanns J. Prem: Geschichte Altamerikas. Oldenbourg, München 1989 (2. überarbeitete Auflage 2007). {{ISBN|3-486-53032-1}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080604185022/http://iaiweb1.iai.spk-berlin.de/DB=1/SET=64/TTL=1/CMD?ACT=SRCHA&IKT=1016&SRT=YOP&TRM=tolteken Literatūra par Mezoamerikas vēsturi] {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080513082343/http://forgotten-civilizations.ru/14.html Aizmirstās civilizācijas] {{ru ikona}} * [http://mesoamerica.narod.ru/ Senā Mezoamerika] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080605234502/http://www.dmbooks.dje.su/dmbooksonline/toltec_lib2.html Karlosa Kastanjedas u.c. mistiķu grāmatas par „tolteku“ ezotēriku] {{ru ikona}} * [http://host-a.net/gramataselektroniski/kastaneda1.zip Karloss Kastaņeda "Dona Huana mācības"]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} * [http://host-a.net/gramataselektroniski/kastaneda2.zip Karloss Kastaņeda "Atsevišķā realitāte"]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meksikas vēsture]] [[Kategorija:Mezoamerikas vēsture]] [[Kategorija:Mezoamerikas kultūras]] [[Kategorija:Indiāņi]] loblz2ndx1yd6uodrqltq5qf5t6ou6y 0 56867 4540694 4216130 2026-10-28T12:42:03Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Cykoria_podroznik_pokroj.jpg" aizvietots ar "Cichorium_intybus_Cykoria_podróżnik_pokrój_2005-07_Sołtysowice.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request)"). 4540694 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Cichorium intybus | autors = L. | attēls = Cichorium intybus Cykoria podróżnik pokrój 2005-07 Sołtysowice.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Cichorium intybus|Parastais cigoriņš}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | ģints = Cichorium | ģints_lv = Cigoriņu ģints | suga = C. intybus | suga_lv = Parastais cigoriņš | kategorijas = nē }} '''Parastais cigoriņš''' (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs, 15 - 150 cm augsts [[kurvjziežu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, nezāļainās vietās, norās, pa lielākai daļai mālainās vai smilšainās augsnēs. Bieži arī kultivē. [[Sakne]] cilindriski vārpstveidīga, resna. [[Stumbrs]] stāvs, ciets un šķautņains, kails vai biežāk spilvains, augšdaļā atstāvoši zarains. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, uz stumbra 6,5 - 12 cm garas, 2-3 cm platas, kailas vai apakšpusē ar sarainiem matiņiem. Piezemes un apakšējās stumbra lapas jomaini šķeltas, ar lielu galotnes daivu, kāts īss, spārnains, pamats strups vai sirdsveida. Vidējās stumbra lapas sēdošas, ar bultveida pamatu. Augšējās lapas iegarenas vai lancetiskas, pa pusei skaujošas. Zied no jūnija līdz oktobrim. [[Zieds|Ziedu]] kurvīšu daudz, tie stumbra galotnē vai uz sānzariem pa vienam vai vairākiem; kurvīši 3-4 cm plati, kurvīša gultne kaila. Vīkala lapas 2, skropstainas un bieži dziedzeraini spilvainas, iekšējās stāvas, ārējās atliekušās. Kauss īsu plēksnīšu veidā. Ziedi divdzimumu, gaišzili, retumis balti vai rožaini, atveras tikai priekšpusdienas stundās, vainags mēlveida. [[Auglis]] - kails, iedzeltens olveida sēklenis. [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] saknes un lakstus lieto kuņģa sekrēcijas un ēstgribas veicināšanai, kā diurētisku vai vieglu caurejas līdzekli, [[Aknas|aknu]] un [[Žultspūslis|žultspūšļa]] slimību ārstēšanai. Jaunas, svaigas cigoriņu lapas lieto salātiem, tie ieteicami, slimojot ar mazasinību, jo satur dzelzi. Grauzdētas cigoriņu saknes plaši izmanto kā [[Kafija|kafijas]] surogātu. == Ārējās saites == {{commons|Cichorium intybus|Parastais cigoriņš}} * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=cigorins-parastais Parastais cigoriņš| Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigoriņi]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] 2b9p5dfemusbu98t8ekqgwwdf66xmoa 0 57272 4540805 4252256 2026-10-28T17:23:09Z ZANDMANIS 91184 4540805 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bakingemas pils | native_name = ''Buckingham Palace'' | former_names = | alternate_names = | map = Londona#Lielbritānija#Eiropa | status = | image = Buckingham_Palace_aerial_view_2016_(cropped).jpg | image_alt = | image_size = | caption = Bakingemas pils no putna lidojuma | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = {{vieta|Lielbritānija|Londona|Vestminstera}} | latd = 51.500833 | latNS = N | longd = 0.141944 | longEW = W | groundbreaking_date = | start_date = 1703. gads | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Džons Nešs (arhitekts)|Džons Nešs]], [[Edvards Blors]] | rooms = 775 | parking = | url = {{o-mlapa|https://www.royal.uk/royal-residences-buckingham-palace}} | embedded = | references = }} <mapframe text="Bakingemas pils" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q42182" } </mapframe> '''Bakingemas pils''' ({{val-en|Buckingham Palace}}) kopš 1837. gada ir oficiālā [[Britu monarhija]]s rezidence [[Londona|Londonā]]. Bakingemas pils ir valsts vadītāju atpūtas rezidence, te arī tiek pieņemtas citu valstu vadītāju [[vizīte]]s. Pie Bakingemas pils parasti notiek arī valsts svētki. Bakingemas pils ir arī iemīļots [[tūrisms|tūristu]] apskates objekts, populāri ir speciāli norīkotie sargi, kā arī viņu īpatnējās [[lāčādas cepure]]s. Bakingemas pilī {{dat|1948|11|14||bez}} piedzima [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs]]. Dienu vēlāk šeit pat viņu par Čārlzu Filipu Arturu Georgu kristīja [[Kenterberijas arhibīskaps]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] [[Kategorija:Pilis Lielbritānijā]] [[Kategorija:Apskates vietas Apvienotajā Karalistē]] rqo832j4m40z5kv2ui5iouyhb40nr4k 0 58121 4540985 4482985 2026-10-29T04:59:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4540985 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1188. gadu|1188 (nozīmju atdalīšana)|1188}} {{Gadu navigācija|1188}} {{Gads citos kalendāros|1188}} '''1188. gads''' ({{Rom sk gadam|1188}}) bija garais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * [[Saladīns]] neveiksmīgi aplenca [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|hospitāliešu]] [[Krakdeševaljē]] cietoksni mūsdienu [[Sīrija|Sīrijā]]. * [[Londona|Londonā]] uzcēla [[Ņūgeitas cietums|Ņūgeitas cietumu]]. * [[Ričards I Lauvassirds]] apvienojās ar [[Filips II Augusts|Filipu II]] pret savu tēvu, [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. * [[Alfonso IX]] kļuva par Leonas karali. == Dzimuši == * [[4. marts]] — [[Kastīlijas Blanka]] (mirusi 1252. gadā) == Miruši == * [[22. augusts]] — [[Ferdinands II Anskarīds|Ferdinands II]] (dzimis 1137. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Roberts I (Drē grāfs)|Roberts I]], [[Luijs VI Resnais|Luija VI]] dēls (dzimis apmēram 1123. gadā) {{commons}} [[Kategorija:1188. gads| ]] 9hgvxx2vfxor0wrir3l7gpq2en5f3dn 0 61395 4540848 4360012 2026-10-28T19:34:46Z ZANDMANIS 91184 4540848 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Fabians Kančellāra | vārds_orig = ''Fabian Cancellara'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Fabian Cancellara, Tour de Pologne 2013 (2) (cropped).jpg | image_caption = Fabians Kančellāra 2013. gadā | birthname = | fullname = | nickname = ''Spartacus''<ref name="spartacus">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.swissinfo.ch/eng/specials/olympic_games_2008/portraits/The_Swiss_Spartacus_gears_up_for_success.html?siteSect=23326&sid=9322995&cKey=1216729401000&ty=st |title=The Swiss Spartacus gears up for success |date=2008-07-11 |accessdate=2013-04-03 |author=Mathias Froidevaux |work=swissinfo |publisher=SRG SSR |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141220050521/http://www.swissinfo.ch/eng/the-swiss-spartacus-gears-up-for-success/60466 |archivedate=2014-12-20 |deadurl=no }}</ref><ref name="SROS FAB">{{tīmekļa atsauce |work=SR/Olympic Sports |publisher=Sports-Reference.com |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/fabian-cancellara-1.html |title=Fabian Cancellara |accessdate=2010-12-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104013919/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/fabian-cancellara-1.html |archivedate=2013-11-04 |deadurl=no }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104013919/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/fabian-cancellara-1.html |date=2013-11-04 }}</ref> | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|3|18}} | height = 186 cm | weight = 80 kg | country = {{SUI}} | currentteam = | discipline = [[šosejas riteņbraukšana]] | role = braucējs | ridertype = [[individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālo braucienu speciālists]] | proyears = 2001–2002<br />2003–2005<br />2006–2010<br />2011–2016 | proteams = {{ct|MAP|2001}}<br />{{ct|FAS|2003}}<br />{{ct|SAX|2006}}<br />{{ct|LEO|2011}} | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::7 posmi ([[2004 Tour de France|2004]], [[2007 Tour de France|2007]], [[2008 Tour de France|2008]], [[2009 Tour de France|2009]], [[2010 Tour de France|2010]], [[2012 Tour de France|2012]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::3 posmi ([[2009 Vuelta a España|2009]], [[2013. gada Vuelta a España|2013]]) + 2 TTT ([[2006 Vuelta a España|2006]], [[2011 Vuelta a España|2011]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] [[individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālajā braucienā]] (2006, 2007, 2009, 2010) :Olimpiskais čempions [[individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālajā braucienā]] ([[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]], [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]) :[[Parīze-Rubē]] (2006, 2010, 2013) :[[Milāna-Sanremo]] (2008) :[[Flandrijas tūre]] (2010, 2013, 2014) :Šveices čempions [[individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālajā braucienā]] (2002, 2004—2008, 2012—2014, 2016) :Šveices čempions grupas braucienā (2009, 2011) | updated = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SUI}}}} {{MedalSport|[[Šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] | [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, individuālais brauciens|Individuālais brauciens]]}} {{MedalGold | [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] | [[Riteņbraukšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, individuālais brauciens|Individuālais brauciens]]}} {{MedalSilver | [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] | [[Riteņbraukšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold | [[2006. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Zalcburga 2006]] | Individuālais brauciens}} {{MedalGold | [[2007. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Štutgarte 2007]] | Individuālais brauciens}} {{MedalGold | [[2009. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Mendrisio 2009]] | Individuālais brauciens}} {{MedalGold | [[2010. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Melburna/Džīlonga 2010]] | Individuālais brauciens}} {{MedalBronze | [[2005. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Madride 2005]] | Individuālais brauciens}} {{MedalBronze | [[2011. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kopenhāgena 2011]] | Individuālais brauciens}} {{MedalBronze | [[2013. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Florence 2013]] | Individuālais brauciens}} }} '''Fabians Kančellāra''' ({{val|it|Fabian Cancellara}}; dzimis {{dat|1981|3|18}}, [[Volene pie Bernes|Volenē pie Bernes]], [[Šveice|Šveicē]]) ir bijušais šveiciešu [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]], kurš no 2011. gada līdz 2016. gadam brauca ''{{ct|RNT}}'' komandā. Īpaši specializējies pavasara [[klasiskās riteņbraukšanas sacensības|klasikām]] un [[individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālajam braucienam]], kurā bijis divkārtējs olimpiskais čempions un četrkārtējs Pasaules čempions. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā]] F. Kančellāra izcīnīja bronzas medaļu [[Riteņbraukšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|grupas braucienā]], kā arī kļuva par olimpisko čempionu [[Riteņbraukšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|individuālajā braucienā]]. Vēlāk pēc [[Davide Rebellins|Davides Rebellina]] diskvalifikācijas dopinga lietošanas dēļ grupas braucienā viņam piešķīra sudraba medaļu. Viņš piedalījās arī [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās]], kur nefinišēja grupas braucienā, bet individuālajā braucienā izcīnīja 10. vietu. 2006. gadā F. Kančellāra uzvarēja klasiskajā viendienas velobraucienā [[Parīze-Rubē]], kas bija viņa pirmais ievērojamais starptautiskais panākums. 2006. un 2007. gadā viņš kļuva par [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionu]] individuālajā braucienā ar atsevišķu startu. [[Tour de France 2007|2007. gada ''Tour de France'']] viņš uzvarēja prologā, tāpēc bija kopvērtējuma līderis pirmajos astoņos posmos. Kopumā 8 reizes uzvarējis ''[[Tour de France]]'' posmos, tostarp piecas reizes velobraucienu ievadošos prologus. 2010. gadā viņš jau ceturto reizi uzvarēja Pasaules čempionātā individuālajā braucienā. == Personīgā dzīve == Kančellāras vecāki ir no Dienviditālijas, viņa dzimšanas brīdī dzīvoja Šveicē, [[Volene pie Bernes|Volenē pie Bernes]].<ref name="CW FB Bio">{{ziņu atsauce |url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest/345404/fabian-cancellara-rider-profile.html |title=Fabian Cancellara: Rider Profile |work=Cycling Weekly |publisher=IPC Media Ltd. |date=2011-06-20 |accessdate=2013-04-13 |author=Cycling Weekly |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131219020421/http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest/345404/fabian-cancellara-rider-profile.html |archivedate=2013-12-19 |deadurl=no }}</ref> Pirmais Fabiana sporta veids bija [[distanču slēpošana]], bet vēlāk viņš pievērsās riteņbraukšanai.<ref name="CW FB Bio" /> 2006. gadā apprecējies ar Stefāniju,<ref name="Cyclecsport FC" /> vēlāk tajā pašā gadā piedzima meita,<ref name="Cyclecsport FC" /> ko nosauca par Džuliānu.<ref name="Twitter 1st daughter name">{{tīmekļa atsauce |url=https://twitter.com/f_cancellara/status/224200542086377472 |title=@f_cancellara |author=Fabian Cancellara |accessdate=2013-04-02 |date=2012-07-14 |publisher=[[Twitter]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131015211357/https://twitter.com/f_cancellara/status/224200542086377472 |archivedate=2013-10-15 |deadurl=no }}</ref> Otrā meita Elīna piedzima 2012. gada 13. jūlijā .<ref name="Twitter 2nd daughter name & date">{{tīmekļa atsauce |url=https://twitter.com/f_cancellara/status/224199347968024578 |title=@f_cancellara |author=Fabian Cancellara |accessdate=2013-04-02 |date=2012-07-14 |publisher=[[Twitter]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131016043124/https://twitter.com/f_cancellara/status/224199347968024578 |archivedate=2013-10-16 |deadurl=no }}</ref> Ģimene šobrīd dzīvo Šveicē, [[Berne|Bernē]].<ref name="Cyclecsport FC">{{tīmekļa atsauce |author=Edward Pickering |url=http://www.cyclesportmag.com/features/fabian-cancellara-interview/ |title=Fabian Cancellara Interview: Fabian the fabulous |work=Cycle Sport |publisher=IPC Media Sports & Leisure |date=2010-11-06 |accessdate=2013-04-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140102055756/http://www.cyclesportmag.com/features/fabian-cancellara-interview/ |archivedate=2014-01-02 |deadurl=no }}</ref> Kančellāra brīvi runā angļu, itāļu, franču un vācu valodā.<ref name="CW FB Bio" /> == Klasikas pieminekļu rezultāti == Avots:<ref name="cycling-archives">{{tīmekļa atsauce|title=Fabian Cancellara|url=http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=703|work=Cycling Archives|publisher=de Wielersite|accessdate=7 April 2013|archive-date={{dat|2013|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131102214018/http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=703}}</ref> {| class="wikitable" |- style="background:#eee;" !Sacesnības !2003 !2004 !2005 !2006 !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Milāna—Sanremo]] | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|25 | style="text-align:center;"|110 | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|17 | style="text-align:center; background:silver;"|'''2''' | style="text-align:center; background:silver;"|'''2''' | style="text-align:center; background:#C9AE5D;"|'''3''' | style="text-align:center; background:silver;"|'''2''' | style="text-align:center;"|'''7''' | style="text-align:center;"|31 |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Flandrijas tūre]] | style="text-align:center;"|73 | style="text-align:center;"|42 | style="text-align:center;"|62 | style="text-align:center;"|'''6''' | style="text-align:center;"|53 | style="text-align:center;"|23 | style="text-align:center;"|DNF | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center; background:#C9AE5D;"|'''3''' | style="text-align:center;"|DNF | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center; background:silver;"|'''2''' |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Parīze—Rubē]] | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|'''4''' | style="text-align:center;"|'''8''' | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center;"|19 | style="text-align:center; background:silver;"|'''2''' | style="text-align:center;"|49 | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center; background:silver;"|'''2''' | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center; background:gold;"|'''1''' | style="text-align:center; background:#C9AE5D;"|'''3''' | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|40 |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|''[[Giro di Lombardia]]'' | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— |} DNF = Nefinišēja<br />— = Nepiedalījās == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.trap-friis.dk/cykling/switzerland.Cancellara.htm Trap-Friis profils] {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{sportists-aizmetnis}} {{Riteņbraukšana-aizmetnis}} {{Vélo d'Or}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kančellāra, Fabians}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bernes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices riteņbraucēji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Tour de France prologa uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Šveices olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Šveices olimpiskie sudraba medaļnieki]] lkasddqvcpi2jxpwy9np0i9mzss6ulp 0 62096 4540990 4285314 2026-10-29T05:48:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540990 wikitext text/x-wiki {{Kanāla infokaste | name = Suecas kanāls | o_name = | m_name = | image = SuezCanal_ElBallah.JPG | image_size = | caption = Kuģi Suecas kanālā | company = | engineer = | a_engineer = | date_act = | date_const = 1859. gada aprīlis | date_comp = 1869. gada novembris | date_use = | date_ext = | date_closed = | date_rest = | len = | beam = | locks = 0 | start = [[Sueca]] ([[Sarkanā jūra]]) | end = [[Portsaīda]] ([[Vidusjūra]]) | branch = | branch_of = | join = | length = 193,3 km | elev = | status = Atvērts | nav = [[Suecas kanāla pārvalde]] | vietaskarte = Ēģipte | reljefs = jā | sāk_plat_d= 29| sāk_plat_m= 55| sāk_plat_s= 57| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= 32| sāk_gar_m= 33| sāk_gar_s= 48| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d= 31| iet_plat_m= 12| iet_plat_s= 43| iet_plat_NS=N | iet_gar_d= 32| iet_gar_m= 19| iet_gar_s= 00| iet_gar_EW=E }} '''Suecas kanāls''' ({{val|ar|قناة السويس}}, ''Qanāt al-Suways'') ir 193,3 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas [[Ēģipte]]s teritorijā savieno [[Sueca|Suecu]] pie [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] [[Suecas līcis|Suecas līča]] ar [[Portsaīda|Portsaīdu]] [[Vidusjūra]]s krastā. Lietojams kuģošanai kuģiem, kuru iegrime nepārsniedz 16,1 m. Kanāla darbību pārrauga īpaša Suecas kanāla pārvalde (''Suez Canal Authority'', SCA). Būtībā tas nav viens nepārtraukts kanāls, bet gan vairāki, kas savieno savā starpā virkni dabīgu un mākslīgu ezeru, veidojot vienotu transporta artēriju, kurā ietilpst arī 5 mazākas [[osta]]s: [[Adabija]], [[Porttavfika]], [[Atka (Ēģipte)|Atka]], [[Suhna]] un [[Zeitija]]. Caur Suecas kanālu pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.offshore-energy.biz/worlds-largest-containership-makes-its-first-crossing-through-suez-canal/|title=World's largest containership makes its first crossing through Suez Canal|last=Bahtić|first=Fatima|website=Offshore Energy|access-date=2022-09-03|date=2021-08-31|language=en}}</ref> un 20% pasaules naftas pārvadājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iea.org/commentaries/suez-canal-closure-highlights-asia-s-growing-dependence-on-eastward-oil-flows|title=Suez Canal closure highlights Asia’s growing dependence on Eastward oil flows – Analysis|website=IEA|access-date=2022-09-03|language=en}}</ref> Projekta autori ir franču diplomāts un uzņēmējs [[Ferdinands de Lesepss]] un austriešu inženieris [[Aloizs Negrelli]] (''Alois Negrelli''). == Kanāla tapšana == Ideja par šāda kanāla izveidi kuģošanas nodrošināšanai ir visai sena. Zināms, ka XII dinastijas faraona [[Senuserts III|Senuserta III]] (1878.-1839. gadā p.m.ē.) laikā tika izrakts kanāls, kas savienoja [[Nīla|Nīlu]] ar Sarkano jūru. Šo kanālu atjaunoja un paplašināja Persijas impērijas valdnieka [[Dārijs I|Dārija I]] (521.-465. gadā p.m.ē.) laikā. Bez pienācīgas uzraudzības kanāls ar laiku aizsērēja. 18. gadsimta beigās pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] rīkojuma franču inženieri pētīja jautājumu par kanāla rakšanu caur Suecas zemes šaurumu, taču projekts tika apturēts, jo aprēķinu neprecizitātes dēļ radās pārliecība, ka ūdens līmenis Sarkanajā jūrā ir augstāks, nekā Vidusjūrā, un šāda kanāla būve varētu izraisīt nopietnu ekoloģisku katastrofu.{{nepieciešama atsauce}} [[Attēls:Suez_Canal_drawing_1881.jpg|thumb|200px|Suecas kanāla grafisks attēlojums (1881)]] [[Attēls:PortSaid_Canal_1880.jpg|thumb|200px|Burukuģi pie ieejas Suecas kanālā Portsaidā (1880)]] 1854. gada novembrī Ēģiptes vicekaralis (Ēģipte ''de iure'' bija [[Osmaņu impērija]]s province ar plašu autonomiju) [[Muhameds Saīds pašā]] ({{ara|محمد سعيد باش‎‎}}), lai veicinātu tās ekonomisko uzplaukumu, atdzīvināja ideju par kanālu, un piešķīra Ferdinanda de Lesepsa nodibinātajai būvkompānijai [[koncesija|koncesiju]] uz 99 gadiem kanāla būvei un izmantošanai, lai tā atpelnītu ieguldītos līdzekļus. Būvdarbi tika uzsākti 1859. gadā. Rakšanas darbus veica no visas Ēģiptes ar varu uz būvi sadzītie [[fellahi]]. Desmit gadu laikā tika izrakts aptuveni 74 000 000 m³ grunts, aptuveni {{nobr|120 000}} strādnieku mira negadījumos, no slimībām, nepietiekamas pārtikas un necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem. 1863. gadā Ēģiptes valdība atteicās turpināt ar varu likt saviem pavalstniekiem strādāt būvē bez maksas, un ieteica būvkompānijai turpmākajā darbā izmantot algotu darbaspēku. Iejaucās [[Francija]]s valdība, kas ar bruņotas [[intervence]]s draudiem piespieda Ēģipti samaksāt par būves dīkstāvi un morālajiem zaudējumiem tik milzīgu kompensāciju, ka Ēģiptes valsts kase nonāca pilnīgā ekonomiskā atkarībā no Rietumu kreditoriem. 1869. gada 17. novembrī svinīgi tika atklāta kuģu satiksme jaunajā Suecas kanālā. Tas bija pasaules mēroga notikums, uz kuru ieradās prominences no visas pasaules (pat ar politiku nesaistītas personas, piemēram, [[Henriks Ibsens|Henriks Juhans Ibsens]] ieradās no [[Vācija]]s, lai vērotu kanāla atklāšanu klātienē). Ēģiptes valdība, sakarā ar kanāla atklāšanas svinībām un ar šo notikumu saskaņoto [[Kairas operteātris|Kairas operteātra]] atklāšanu, pasūtīja itāļu komponistam [[Džuzepe Verdi|Džuzepem Verdi]] īpašu [[opera|operu]] “[[Aīda (opera)|Aīda]]” (par tās sižeta izcelsmi vēl šodien nav vienota uzskata; visizplatītākā ir versija, ka sižetu radījis franču eģiptologs [[Ogists Mariets]], atšifrējot senā [[papiruss|papirusā]] saglabātu leģendu; stāstu literāri apstrādājis franču rakstnieks [[Kamils di Lokls]], bet operas itāļu libreta autors ir [[Antonio Gislanconi]]). Pirmizrāde notika 1871. gada 24. decembrī [[Kaira|Kairā]]. Dažus mēnešus vēlāk autora vadībā “[[Aīda (opera)|Aīdas]]” Eiropas pirmizrāde notika [[Milāna]]s operteātrī “[[La Scala]]”. Pēc Suecas kanāla pabeigšanas Ēģipte kļuva par nozīmīgu pasaules pārvadājumu centru, taču jau 1875. gadā [[Lielbritānijas impērija]], piedraudot ar ieroču pielietošanu, piespieda Ēģiptes vicekarali [[Ismails pašā|Ismailu pašā]] par simbolisku summu (daļu valsts ārējā parāda) atteikties no Ēģiptei piederošajām kanāla akcijām par labu Lielbritānijai. Ēģiptes centieni uzsākt sarunas par netaisnīgu tās teritorijas izmantošanu 1882. gadā izraisīja Lielbritānijas ultimātu Ēģiptē mainīt valdību, iebrukumu un tās īslaicīgu okupāciju. Kopš šī laika Ēģiptes teritorijā esošais kanāls piederēja ārzemju investoriem, un ienākumus deva tikai tiem (Rietumu investori Osmaņu impērijā bija atbrīvoti no visiem nodokļiem). === Kanāls kā strīdu faktors ģeopolitikā === [[Attēls:USS Bainbridge (CGN-25) underway in the Suez Canal on 27 February 1992.jpg|thumb|200px|ASV karakuģis ''Bainbridge'' (CGN-25) 1992. gadā Suecas kanālā]] 1956. gada 26. jūlijā Ēģiptes prezidents [[Gamāls Abdels Nāsers]] paziņoja, ka visām koncesijām termiņi sen pagājuši, bet 19. gadsimta lielvalstu „lielgabalu politikas“ rezultāti nav leģitīmi, un pasludināja Suecas kanālu par Ēģiptes valsts īpašumu un suverēno teritoriju. Tas aizsāka [[Suecas krīze (1956.)|Suecas krīzi]]. Pēc neveiksmīgām Rietumu lielvalstu sarunām ar Ēģiptes valdību par „[[Britu Austrumindijas kompānija]]s vēsturisko akcionāru tiesībām“ 29. oktobrī [[Izraēla]]s karaspēks iebruka Ēģiptes teritorijā [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]], bet 31. oktobrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un Francijas armijas (piedaloties arī atsevišķām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām) uzbruka Ēģiptei kanāla zonā. Karadarbības gaitā kanāls tika daļēji sagrauts un aizsprostots ar kuģu vrakiem, un tika atvērts kuģošanai tikai 1957. gada aprīlī. Kanāla zonu, pasludinātu par neitrālu teritoriju, turpmāk kontrolēja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] miera uzturēšanas spēki ([[UNEF]]). Kanāls tika slēgts kuģošanai 1967. gadā, tā sauktā [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā, kad Izraēla uzbruka Ēģiptei un sagrāba visu kanāla labo krastu. Nākamo reizi kanāls tika slēgts 1973. gadā, tā sauktā [[Jom Kipur karš|Jom Kipur karā]], kad Izraēlas [[karaspēks]] ne tikai sagrāba visu Sīnāja pussalu, bet pat šķērsoja kanālu. Kanāls tika atmīnēts un atklāts kuģošanai tikai 1975. gada 5. jūnijā. 2021. gada 23. martā kanālā uz sēkļa uzskrēja un [[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|kuģu ceļu nosprostoja]] viens no lielākajiem [[konteinerkuģis|konteinerkuģiem]] pasaulē — ''[[Ever Given]]''. Šis notikums izraisīja ievērojamus traucējumus pasaules tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-56522178|title=Suez Canal: Owner of cargo ship blocking waterway apologises|publisher=BBC News|date=March 25, 2021|access-date=March 25, 2021}}</ref> == Vide == Kanāla zona ir interesanta no bioloģijas viedokļa kā unikāls putnu migrāciju krustpunkts un daudzu putnu sugu mājvieta. Piemēram, lielā skaitā tur novērota [[baltacu kaija]] (''Larus leucophthalmus''), kas ir Sarkanās jūras [[endēms]]. Šīs kaijas ligzdo kolonijās piekrastes salās Suecas kanālā (2500 pāru). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Britannica. "Suez Canal", in: The new encyclopaedia Britannica, 15th ed., 28, Chicago, Ill. ; London : Encyclopaedia Britannica, 2007. {{ISBN|1-59339-292-3}} * Galil, B.S. and Zenetos, A. "A sea change: exotics in the eastern Mediterranean Sea", in: Leppäkoski, E., Gollasch, S. and Olenin, S. (eds), Invasive aquatic species of Europe : distribution, impacts, and management, Dordrecht ; Boston: Kluwer Academic, 2002. {{ISBN|1-4020-0837-6}} , p. 325—336 * Garrison, Ervan G. A history of engineering and technology : artful methods, 2nd ed., Boca Raton, Fla. ; London : CRC Press, 1999. {{ISBN|0-8493-9810-X}} * Sanford, Eva Matthews. The Mediterranean world in ancient times, Ronald series in history, New York : The Ronald Press Company, 1938 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [[Wikisource:Constantinople Convention of the Suez Canal]] * [http://novatours.dtg.lv/_pop_country.php?country_code=8 Ēģipte — informācija par valsti]{{Novecojusi saite}} * [http://www.music.lv/opera/Aida/default.htm Džuzepes Verdi opera „Aīda“.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070322200302/http://www.music.lv/opera/Aida/default.htm |date={{dat|2007|03|22||bez}} }} * [http://www.livius.org/aa-ac/achaemenians/DZ.html Darius the Great's Suez Inscriptions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100327064451/http://www.livius.org/aa-ac/achaemenians/DZ.html |date={{dat|2010|03|27||bez}} }} * [http://www.mfa.gov.eg/MFA_Portal/en-GB/Foreign_Policy/Treaties/CONVENTION+RESPECTING+THE+FREE+NAVIGATION+OF+THE+SUEZ+MARITIME+CANAL.htm Constantinople Convention of the Suez Canal, 1888] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100915095412/http://www.mfa.gov.eg/MFA_Portal/en-GB/Foreign_Policy/Treaties/CONVENTION+RESPECTING+THE+FREE+NAVIGATION+OF+THE+SUEZ+MARITIME+CANAL.htm |date={{dat|2010|09|15||bez}} }} * [http://lexicorient.com/cgi-bin/eo-direct-frame.pl?http://i-cias.com/e.o/suez_can.htm Encyclopedia of the Orient: ''Suez Canal''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180925180417/http://lexicorient.com/cgi-bin/eo-direct-frame.pl?http%3A%2F%2Fi-cias.com%2Fe.o%2Fsuez_can.htm |date={{dat|2018|09|25||bez}} }} * [http://www.randomhouse.com/acmart/catalog/display.pperl?037570812X Parting the Desert by Zachary Karabell] * [https://web.archive.org/web/20101231101919/http://www.londonancestor.com/newspaper/1882/0722/port-said.htm Entrance of the Suez Canal — 1882] * [https://web.archive.org/web/20110610071802/http://www.londonancestor.com/newspaper/1882/0708/map-suez.htm Plan of the Suez Canal — 1882] * [http://www.scctportsaid.com/ Suez Canal Container Terminal at Port Said] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111034708/http://www.scctportsaid.com/ |date={{dat|2010|01|11||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080905064428/http://www.theengineer.co.uk/Articles/297370/December+1869+Suez+Canal.htm Opening of the Suez Canal, 1869] * [http://www.ppl.nl/index.php?option=com_wrapper&view=wrapper&Itemid=82 Bibliography on Water Resources and International Law — Peace Palace Library] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Ēģiptes ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] [[Kategorija:Celtnes un būves Ēģiptē]] cvlgfc9xj9y0ubykvfzwrklkmv7nqqn 0 65760 4540840 3018981 2026-10-28T19:00:40Z Bikandr 109007 Pievienots jauns ieraksts 4540840 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Štelmahers''' ({{val|de|Stellmacher}} — 'ratnieks'; sieviešu dzimtē [[Štelmahere]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Bernds Štelmahers]] (''Bernd Stellmacher''; 1944) — vācu matemātiķis; * [[Dīters Štelmahers]] (''Dieter Stellmacher''; 1939) — vācu filologs; * [[Edgars Štelmahers (uzņēmējs - politiķis)|Edgars Štelmahers]] (1969) — latviešu uzņēmējs un politiķis; * [[Edgars Štelmahers]] (1994) — latviešu basketbolists; * [[Jānis Štelmahers]] (1893—1941) — latviešu jurists un politiķis; * [[Roberts Štelmahers]] (1974) — latviešu basketbolists un treneris; {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] amkjk9v5czr6y2kp6zurn6v57d1wy97 0 74022 4540745 4006286 2026-10-28T15:02:33Z Bendžamins 76862 4540745 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kārlis Heincs Rummenige | image = 2015-02-06 Rummenigge 0400.JPG | fullname = | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1955|9|25}} | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Lipštate}} | height = 182 | youthyears1 = 1963.—1974. | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} Lipštates "Borussia" | years1 = 1974.—1984. | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps1 = 310 | goals1 = 162 | years2 = 1984.—1987. | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | years3 = 1987.—1989. | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC]] | nationalyears1 = 1976.—1986. | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] | name = Kārlis Heincs Rummenige }} '''Kārlis Heincs "Kalle" Rummenige''' ({{val-de|Karl-Heinz "Kalle" Rummenigge}}; dzimis {{dat|1955|9|25}} [[Lipštate|Lipštatē]]) ir bijušais [[Vācija]]s futbolists. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. Savas karjeras lielākos panākumus viņš guva kopā ar Vācijas klubu [[Minhenes "Bayern"]], ar ko viņš uzvarēja [[Starpkontinentālais kauss (futbols)|Starpkontinentālajā kausā]], [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausā]], kā arī divreiz Vācijas čempionātā un divreiz kausā. [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas izlases]] sastāvā Rummenige uzvarēja [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] un bija komandā, kad tā iekļuva finālā [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausā]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausā]]. Divas reizes viņš saņēma [[Zelta bumba|Eiropas Gada futbolista]] titulu. Šobrīd viņš ir [[Minhenes "Bayern"]] valdes priekšsēdis, kā arī [[Eiropas Klubu asociācija]]s valdē. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga|Bundeslīga]]: 1979–80, 1980–81 * [[DFB Pokal]]: 1981–82, 1983–84 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1974–75, 1975–76 '''Rietumvācija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Vācijas Bundeslīga|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs: 1979–80, 1980–81, 1983–84 * Vācijas gada futbolists: 1980 * [[Ballon d'Or]]: 1980, 1981 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] labākais vārtu guvējs: 1980–81 * [[Šveices Superlīga|Šveices līgas]] labākais vārtu guvējs: 1988–89 * [[FIFA 100]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Ballon d'Or saņēmēji}} {{FIFA 100}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rummenige, Kārlis Heincs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Servette FC spēlētāji]] l7z1q1ekl419gg508qh24ckaal0ut28 0 74785 4540846 4122191 2026-10-28T19:30:54Z ZANDMANIS 91184 4540846 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Stanislass Vavrinka | vārds_orig = ''Stanislas Wawrinka'' | attēls = Stan Wawrinka at the media conference ahead of the Swiss Indoors Basel 2026 (his final tournament) DSC01852.jpg | att_izm = | caption = Stanislass Vavrinka 2026. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{SUI}} | residence = {{Vieta|Monako|Montekarlo}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|3|28}} | placebirth = {{Vieta|Šveice|Lozanna}} | datedeath = | placedeath = | height = 183 [[centimetrs|cm]] | weight = 79 [[kilograms|kg]] | turnedpro = 2002 | retired = 2026 | plays = ar labo roku, vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{US$|38 742 890}}<ref name="career-prize-money-leaders">{{cite web|title=ATP Prize Money Leaders|url=http://www.protennislive.com/posting/ramr/career_prize.pdf|access-date=12 July 2021|archive-date=30 December 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20251230094617/https://www.protennislive.com/posting/ramr/career_prize.pdf|url-status=}}</ref> <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 590–395 (59.9%) | singlestitles = 16 | highestsinglesranking = 3. ({{dat|2014|1|27|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = '''W''' (2014) | FrenchOpenresult = '''W''' (2015) | Wimbledonresult = QF (2014, 2015) | USOpenresult = '''W''' (2016) | MastersCupresult = SF (2013, 2014, 2015) | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 2R ([[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu vienspēles|2008]], [[Teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] ) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 81–109 (42.6%) | doublestitles = 3 | highestdoublesranking = 88. ({{dat|2015|2|2|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 3R (2006) | FrenchOpenDoublesresult = 3R (2006) | WimbledonDoublesresult = 1R (2006, 2007) | USOpenDoublesresult = 1R (2005) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = Zelts (2008) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|10|28||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[teniss]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Šveice}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]]}} }} '''Stanislass Vavrinka''' ({{val|de|Stanislas Wawrinka}}, dzimis {{dat|1985|3|28}} [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]) ir bijušais profesionāls šveiciešu [[tenisists]]. Profesionāļa karjeru uzsāka 2002. gadā un to noslēdza 2026. gadā.<ref>{{cite web|title=Trīskārtējais "Grand Slam" čempions Vavrinka noslēdz karjeru|url=https://sports.tvnet.lv/8572835/triskartejais-grand-slam-cempions-vavrinka-nosledz-karjeru|access-date=28 October 2026|website=TVNET.LV|archive-url=|url-status=}}</ref> S. Vavrinkas labākais sasniegums ATP tūres vienspēļu rangā ir {{dat|2014|1|27||bez}} sasniegtā 3. vieta, dubultspēlēs — 88. vieta ({{dat|2015|2|2|N|bez}}). Karjerā S. Vavrinka ir uzvarējis 16 ATP vienspēļu turnīros, savukārt ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros viņam ir trīs tituli — 2014. gada Austrālijas atklātajā čempionātā, 2015. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 2016. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]]. Piedalījies 2008. gada olimpiskajās spēlēs, kurās izcīnīja zelta medaļu dubultspēlēs kopā ar [[Rodžers Federers|Rodžeru Federeru]]. Tāpat startējis arī 2012. gada olimpiskajās spēlēs. == Karjeras statistika == === Vietas Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2004|A|A|2R|3R|2R|3R|3R|QF|3R|4R|W|SF|4R|SF|2R|2R|QF|2R|A|1R|1R|1R|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2004|A|3R|1R|2R|3R|3R|4R|4R|4R|QF|1R|W|SF|F|1R|QF|3R|A|1R|2R|2R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2004|A|1R|3R|1R|4R|4R|1R|2R|1R|1R|QF|QF|2R|1R|2R|2R|NH|A|1R|3R|2R|A|1R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2004|A|3R|3R|4R|4R|1R|QF|2R|4R|SF|QF|SF|W|A|3R|QF|A|A|1R|3R|1R|A|1R}} |} === ''Grand Slam'' fināli === ==== Uzvaras ==== {| class="wikitable" |- ! width="50" | Gads !! width="200"| Turnīrs !! width="200"| Pretinieks !! width="200"| Rezultāts |-bgcolor="#FFFFCC" | 2014 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] || 6–3, 6–2, 3-6, 6-3 |-bgcolor="#CCFFCC" |- style="background:#ebc2af;" | 2015 || [[Francijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] || 4–6, 6–4, 6–3, 6–4 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2016 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|Serbija}} Novaks Džokovičs || 6–7^(1–7), 6–4, 7–5, 6–3 |} ==== Zaudējumi ==== {| class="wikitable" |- ! width="50" | Gads !! width="200"| Turnīrs !! width="200"| Pretinieks !! width="200"| Rezultāts |- style="background:#ebc2af;" | 2017 || [[Francijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|Spānija}} Rafaels Nadals || 2–6, 3–6, 1–6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box|before=[[Rodžers Federers]]|title=[[Šveices gada sporta personība|Šveices gada labākais sportists]]|years=2015|after=[[Fabians Kančellāra]]}} {{s-sports|oly}} {{succession box |before=[[Rodžers Federers]] |title= {{karogs|Šveice}} [[Šveices karognesēju saraksts olimpiskajās spēlēs|Karognesējs]] |years=[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |after=[[Džūlija Šteingrūbere]] }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vavrinka, Stanislass}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vo kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices tenisisti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Šveices olimpiskie zelta medaļnieki]] hzbu8859275tsq09lewj2znvy1naumo 4540847 4540846 2026-10-28T19:32:39Z ZANDMANIS 91184 4540847 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Stanislass Vavrinka | vārds_orig = ''Stanislas Wawrinka'' | attēls = Stan Wawrinka at the media conference ahead of the Swiss Indoors Basel 2026 (his final tournament) DSC01852.jpg | att_izm = | caption = Stanislass Vavrinka 2026. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{SUI}} | residence = {{Vieta|Monako|Montekarlo}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|3|28}} | placebirth = {{Vieta|Šveice|Lozanna}} | datedeath = | placedeath = | height = 183 [[centimetrs|cm]] | weight = 79 [[kilograms|kg]] | turnedpro = 2002 | retired = 2026 | plays = ar labo roku, vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{US$|38 742 890}}<ref name="career-prize-money-leaders">{{cite web|title=ATP Prize Money Leaders|url=http://www.protennislive.com/posting/ramr/career_prize.pdf|access-date=12 July 2021|archive-date=30 December 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20251230094617/https://www.protennislive.com/posting/ramr/career_prize.pdf|url-status=}}</ref> <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 590–395 (59.9%) | singlestitles = 16 | highestsinglesranking = 3. ({{dat|2014|1|27|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = '''W''' (2014) | FrenchOpenresult = '''W''' (2015) | Wimbledonresult = QF (2014, 2015) | USOpenresult = '''W''' (2016) | MastersCupresult = SF (2013, 2014, 2015) | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 2R ([[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu vienspēles|2008]], [[Teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] ) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 81–109 (42.6%) | doublestitles = 3 | highestdoublesranking = 88. ({{dat|2015|2|2|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 3R (2006) | FrenchOpenDoublesresult = 3R (2006) | WimbledonDoublesresult = 1R (2006, 2007) | USOpenDoublesresult = 1R (2005) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = Zelts (2008) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|10|28||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[teniss]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Šveice}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]]}} }} '''Stanislass Vavrinka''' ({{val|de|Stanislas Wawrinka}}, dzimis {{dat|1985|3|28}} [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]) ir bijušais profesionāls šveiciešu [[tenisists]]. Profesionāļa karjeru uzsāka 2002. gadā un to noslēdza 2026. gadā.<ref>{{cite web|title=Trīskārtējais "Grand Slam" čempions Vavrinka noslēdz karjeru|url=https://sports.tvnet.lv/8572835/triskartejais-grand-slam-cempions-vavrinka-nosledz-karjeru|access-date=28 October 2026|website=TVNET.LV|archive-url=|url-status=}}</ref> S. Vavrinkas labākais sasniegums ATP tūres vienspēļu rangā ir {{dat|2014|1|27||bez}} sasniegtā 3. vieta, dubultspēlēs — 88. vieta ({{dat|2015|2|2|N|bez}}). Karjerā S. Vavrinka ir uzvarējis 16 ATP vienspēļu turnīros, savukārt ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros viņam ir trīs tituli — 2014. gada Austrālijas atklātajā čempionātā, 2015. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 2016. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]]. Piedalījies 2008. gada olimpiskajās spēlēs, kurās izcīnīja zelta medaļu dubultspēlēs kopā ar [[Rodžers Federers|Rodžeru Federeru]]. Tāpat startējis arī 2012. gada olimpiskajās spēlēs un 2024. gada olimpiskajās spēlēs. == Karjeras statistika == === Vietas Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2004|A|A|2R|3R|2R|3R|3R|QF|3R|4R|W|SF|4R|SF|2R|2R|QF|2R|A|1R|1R|1R|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2004|A|3R|1R|2R|3R|3R|4R|4R|4R|QF|1R|W|SF|F|1R|QF|3R|A|1R|2R|2R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2004|A|1R|3R|1R|4R|4R|1R|2R|1R|1R|QF|QF|2R|1R|2R|2R|NH|A|1R|3R|2R|A|1R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2004|A|3R|3R|4R|4R|1R|QF|2R|4R|SF|QF|SF|W|A|3R|QF|A|A|1R|3R|1R|A|1R}} |} === ''Grand Slam'' fināli === ==== Uzvaras ==== {| class="wikitable" |- ! width="50" | Gads !! width="200"| Turnīrs !! width="200"| Pretinieks !! width="200"| Rezultāts |-bgcolor="#FFFFCC" | 2014 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] || 6–3, 6–2, 3-6, 6-3 |-bgcolor="#CCFFCC" |- style="background:#ebc2af;" | 2015 || [[Francijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] || 4–6, 6–4, 6–3, 6–4 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2016 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|Serbija}} Novaks Džokovičs || 6–7^(1–7), 6–4, 7–5, 6–3 |} ==== Zaudējumi ==== {| class="wikitable" |- ! width="50" | Gads !! width="200"| Turnīrs !! width="200"| Pretinieks !! width="200"| Rezultāts |- style="background:#ebc2af;" | 2017 || [[Francijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|Spānija}} Rafaels Nadals || 2–6, 3–6, 1–6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box|before=[[Rodžers Federers]]|title=[[Šveices gada sporta personība|Šveices gada labākais sportists]]|years=2015|after=[[Fabians Kančellāra]]}} {{s-sports|oly}} {{succession box |before=[[Rodžers Federers]] |title= {{karogs|Šveice}} [[Šveices karognesēju saraksts olimpiskajās spēlēs|Karognesējs]] |years=[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |after=[[Džūlija Šteingrūbere]] }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vavrinka, Stanislass}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vo kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices tenisisti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Šveices olimpiskie zelta medaļnieki]] 1rrrnebjddeei3innof4rir0goq3nua 0 75245 4540861 4538486 2026-10-28T19:56:44Z ~2026-57446-96 152464 4540861 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latviešu leģiona virsnieku|Veiss|Veiss}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Voldemārs Veiss | vārds_orig = | attēls = Voldemārs Veiss.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{Latvija}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Rīga]], [[Ostlandes reihskomisariāts]] (tagad {{Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Olga Konstance (Jaukuma) (1903—1991) | bērni = Skaidrīte | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = štandartenfīrers ([[pulkvedis]])<br />[[Attēls:SS-Standartenfuehrer collar.jpg|50px]] | dienesta_laiks = 1918.—1944. | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = Sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = [[7. Siguldas kājnieku pulks]]<br /> [[281. Abrenes policijas bataljons]]<br /> [[42. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (V šķira), [[Viestura ordenis]] (IV šķira), [[Aizsargu Nopelnu krusts]], Lietuvas ''Vytis Kryžiaus'', Trešā reiha [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]], II un I šķiras Dzelzs krusts | cits_darbs = }} }} '''Voldemārs Veiss''' ({{dat|1899|11|07|N}} — {{dat|1944|04|17|N}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[virsnieks]]. Pirmais [[latvieši|latvietis]], kurš 1944. gadā ieguva augstāko [[Trešais reihs|Trešā reiha]] militāro apbalvojumu Bruņinieka krustu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/sev_mape.htm |title=Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090312073538/http://vip.latnet.lv/LPRA/sev_mape.htm |archivedate={{dat|2009|03|12||bez}} }}</ref> Veiss piedalījās [[nacionālsociālisms|nacistu]] veidotajā Latvijas pašpārvaldē un policejisku struktūru vadībā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1899. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1918. gadā pabeidza mācības [[Rīgas pilsētas reālskola|Rīgas pilsētas reālskolā]] un {{dat|1918|12|26}} brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķajā studentu rotā]]. 1919. gada maijā paaugstināts par leitnantu, viņš augustā kļuva par [[Lejasciems|Lejasciema]] komandantu. Vēlāk bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris [[Latgales Partizānu pulks|Latgales Partizānu pulkā]]. 1920. gada martā ieguva [[virsleitnants|virsleitnanta]] pakāpi. 1922. gadā pabeidza virsnieku kursus, tad dienēja [[3. Latgales kājnieku divīzija (Latvija)|3. Latgales kājnieku divīzijas]] [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulkā]]. 1931. gadā pārcelts uz [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] štābu, kur sākumā bija Operatīvās daļas Statistikas nodaļas priekšnieka palīgs. No jūlija Latvijas armijas komandiera [[adjutants]]. 1934. gadā paaugstināts par [[pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Latvijas armijas [[Mobilizācija]]s organizācijas nodaļas priekšnieks no 1936. gada. 1937. gadā pabeidza Augstāko Karaskolu. No 1937. līdz 1938. gadam komandēja [[bataljons|bataljonu]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|1. Kurzemes kājnieku divīzijas]] 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Latvijas armijas mobilizācijas nodaļas priekšnieks no 1938. gada. 1939. gadā kļuva par Latvijas militāro atašeju [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Somija|Somijā]], bet no 1940. gada janvāra tikai Igaunijā. === Otrajā pasaules karā === Pēc Latvijas okupācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1940. gada augustā Veisu oktobrī atvaļināja no armijas, viņš apmetās [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]], bet 1941. gada martā atgriezās [[Rīga|Rīgā]]. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma]] 1941. gada jūlijā Veiss bija Pašaizsardzības komandantūru komandieris, piedalījās represijās pret [[ebreji]]em un padomju aktīvistiem.<ref name="kuldiga_18">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|title= Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī|accessdate= {{dat|2011|9|14||bez}}|author= Aigars Urtāns|date= |publisher= president.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|archivedate= {{dat|2012|03|24||bez}}}}</ref><ref name="valdemarpils_18">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|title= Valdemārpils ebreju kopienas liktenis un ebreju īpašuma ekspropriācija|accessdate= {{dat|2011|9|14||bez}}|author= Eva Treiģe-Treide, Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons|date= |publisher= president.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|archivedate= {{dat|2012|03|24||bez}}}}</ref><ref name="krustpils_18">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|title= Holokausts Krustpils pagastā 1941. gada vasarā: Piejūtu un Smanu sādža|accessdate= {{dat|2011|9|14||bez}}|author= Dzintars Ērglis|date= |publisher= president.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|archivedate= {{dat|2012|03|24||bez}}}}</ref> No jūlija līdz decembrim bija arī Rīgas kārtības palīgpolicijas priekšnieks. No decembra Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. [[281. Abrenes policijas bataljons|281. Abrenes policijas bataljona]] komandieris no 1943. gada janvāra līdz tā izformēšanai 9. aprīlī, bet vēlāk bija [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzijas]] [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] komandieris, no 1943. gada oktobra vidus brigādes kājnieku priekšnieks. Augustā paaugstināts par leģiona štandartenfīreru ([[pulkvedis|pulkvedi]]). 1944. gada 9. februārī viņu apbalvoja ar Bruņinieka krustu, bet martā ievainoja [[rokas granāta|granātas]] sprādzienā [[Volhova]]s frontē. Miris Rīgā 1944. gada 17. aprīlī, apglabāts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]. Viņa vārdā nosauca 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulku. <gallery> 1943 pulkvezi.png|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās [[Kārlis Lobe|Lobe]], Veiss, [[Vilis Janums|Janums]], [[Arvīds Krīpens|Krīpens]], [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[Augusts Apsītis-Apse|Apsītis]]. Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-702-0420-35, Lettland, Riga, Beisetzung.jpg|Pulkveža Veisa izvadīšana Attēls:GrabWaldemarWeiss.jpg| V. Veisa kapa piemiņas plāksne </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Veiss, Voldemārs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Latviešu policijas bataljoni]] lfu9onb5cbzs97qn8njkwg4yv0p2ka9 0 85576 4540992 4249581 2026-10-29T05:55:20Z Meistars Joda 781 4540992 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2009|6|6|N}} |attēls = 2009 vēlēšanas Ērgļu novads.PNG |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Ērgļu novads]] |dome = [[Ērgļu novada dome]] |deputāti = 13 |uzvarētāji = [[Mēs Ērgļu novadam]] (7) |citas partijas = [[Novadnieki (Ērgļi)|Novadnieki]] (4)<br />[[Vienoti Ērgļu novadam]] (2) |balsstiesīgie = 2 838 |vēlētāji = 1 581 (55,71% aktivitāte) |kandidāti = 42 |saraksti = 3 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2013. gada Ērgļu novada domes vēlēšanas|2013]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2009. gads|2009]]. gada [[Ērgļu novads|Ērgļu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Ērgļu novada domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 3 kandidātu saraksti, kas veidoti no 42 kandidātiem. Ērgļu novadā vēlēšanas notika 3 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva saraksts "[[Mēs Ērgļu novadam]]" (57,47%), bet novada domē iekļuva arī pārējie divi saraksti. Ērgļu novada domes vēlēšanās piedalījās 1 581 vēlētājs jeb 55,71% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 1 580, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 1 573 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| '''[[Mēs Ērgļu novadam]]''' | 15 |align=left| [[Guntars Velcis]] | '''908''' | '''57,47%''' | '''7''' |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Novadnieki (Ērgļi)|Novadnieki]] | 16 |align=left| [[Velga Skujiņa]] | 463 | 29,30% | 4 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Vienoti Ērgļu novadam]] | 11 |align=left| [[Andris Spaile]] | 202 | 12,78% | 2 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Guntars Velcis]] | rowspan=7 | [[Mēs Ērgļu novadam]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2705501 "Mēs Ērgļu novadam" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054608/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2705501 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Agita Opincāne]] |- |align=center| 3 | [[Aina Braķe]] |- |align=center| 4 | [[Maiga Picka]] |- |align=center| 5 | [[Sandra Avotiņa]] |- |align=center| 6 | [[Māra Briede]] |- |align=center| 7 | [[Roberts Koklačovs]] |- |align=center| 8 | [[Velga Skujiņa]] | rowspan=4 | [[Novadnieki (Ērgļi)|Novadnieki]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2705502 "Novadnieku" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054610/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2705502 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Pēteris Leiboms]] |- |align=center| 10 | [[Pēteris Kārkliņš]] |- |align=center| 11 | [[Guntis Ozols]] |- |align=center| 12 | [[Andris Spaile]] | rowspan=2 | [[Vienoti Ērgļu novadam]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2705503 "Vienoti Ērgļu novadam" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054609/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2705503 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Zintis Āboliņš-Ābols]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190526052501/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=705500 Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20190526025816/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=27055&paz=1 Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20090611015551/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district7055.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}} [[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Ezrglzu novads]] mnwmbxnq2xx2jvpzkzzzagjxfnpyeji 0 89042 4540698 4540028 2026-10-28T13:06:39Z Teatrālis 82063 /* Miruši */ 4540698 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1918|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|thumb|315px|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|315px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1918. gads|1918. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Pagaidu valdības == * [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]], kas [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|1918. gada 30. janvārī pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas izveidi]] * [[Kurzemes Zemes padome]], kas 1918. gada 8. martā proklamēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atjaunošanu * [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]], kas 1918. gada 5. novembrī proklamēja [[Baltijas valsts]] izveidošanu * [[Tautas padome]], kas 1918. gada 18. novembrī [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināja neatkarīgas Latvijas valsts izveidi]] * [[Latvijas Pagaidu valdība|Ulmaņa 1. Pagaidu valdība]] no 1918. gada 19. novembra == Notikumi == === Janvāris === * [[4. janvāris]] — [[Valka|Valkā]] tika izsludināts [[Iskolats|Iskolata]] valdības dekrēts, kurā par pārvaldes valodu atzina [[Valodu politika Latvijā|latviešu valodu]], bet cittautu valodām deva līdzīgas tiesības visur tur, kur tas "izrādās par nepieciešamu". === Februāris === * [[1. februāris]] — pēc [[Iskolats|Iskolata]] rīkojuma notika pāreja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]], skaitot to par 1918. gada 15. februāri. * [[18. februāris]] — Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā pēc Krievijas atteikšanas parakstīt [[Brestļitovskas miera līgums|Brestlitovskas aneksionistisku līgumu]]. === Marts === * [[8. marts]] - [[Kurzemes Zemes padome]] (Kurländischer Landesrat), ko pamatā veidoja vācbaltieši, proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — Latvijas teritorijā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. === Novembris === * [[17. novembris]]: ** [[Rīga|Rīgā]] tika dibināta [[Tautas padome]], pagaidu likumdevēja iestāde. ** tika dibināta [[Latvijas Tautas milicija]]. * [[18. novembris]] — [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvija pasludināja neatkarību]] no Vācijas un Krievijas.<ref>[[Brestļitovskas miera līgums]] paredzēja Kurzemes un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un pievienošanu Vācijas Impērijai, pret ko protestēja [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]]</ref> * [[20. novembris]] — dibināts [[Latvijas Sarkanais Krusts]] === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Latvijas brīvības cīņas]]: [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] sāka iebrukumu Latvijā. * [[17. decembris]] — [[boļševiki]] proklamēja [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku]], par tās vadītāju kļuva [[Pēteris Stučka]]. * [[19. decembris]] — iznāca pirmā [[Latvija]]s [[valsts]] [[pastmarka]]. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Mavriks Vulfsons]], žurnālists, politiķis (miris 2004. gadā) * [[2. marts]] — [[Hilda Žīgure]], aktrise (mirusi 2022. gadā) * [[13. augusts]] — [[Eduards Rozenštrauhs]], mūziķis (miris 1992. gadā) * [[26. septembris]] — [[Oskars Perro]], virsnieks, literāts (miris 2003. gadā) * [[30. septembris]] — [[Elmārs Bauris]], hokejists (miris 2019. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Reinis Zusters]], gleznotājs (miris 1999. gadā) == Miruši == * [[13. janvāris]] — [[Jānis Jankavs]], sociāldemokrāts, publicists, literāts (dzimis 1886. gadā) * [[31. marts]] — [[Antons Skrinda]], kara ārsts, rakstnieks (dzimis 1881. gadā) * [[26. maijs]] — [[Jēkabs Kalniņš (Mākonis)]], rakstnieks, skolotājs (dzimis 1879. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Oļģerts Jurjāns]], komponists, mūziķis, ērģeļnieks (dzimis 1893. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Jānis Sproģis (arhivārs)|Jānis Sproģis]], vēsturnieks, etnogrāfs, bibliogrāfs (dzimis 1835. gadā) * [[Jūlijs]] — [[Augusts Brūklenājs]], rakstnieks, tulkotājs, padomju darbinieks (dzimis 1891. gadā) * [[12. augusts]] — [[Jānis Judiņš]], latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884. gadā) * [[28. augusts]] — [[Frīdrihs Briedis]], latviešu strēlnieku pulkvedis (dzimis 1888. gadā) * [[7. oktobris]] — [[Andrejs Mezītis]], skolotājs, dzejnieks (dzimis 1869. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Ādolfs Dobelis]], žurnālists, dzejnieks, politiķis (dzimis 1889. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Fricis Vītoliņš]], žurnālists, latviešu strēlnieku pulku virsnieks (dzimis 1894. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Jānis Staliņš]], aktieris * Nezināms datums — [[Jēkabs Purkalītis]], dzejnieks, publicists, tulkotājs (dzimis 1861. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] <!-- == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} --> {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1918. gads|Latvija]] [[Kategorija:1918. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] q7034sajjhkv0n6mlgads1eial7eqzc 0 90514 4540816 3972542 2026-10-28T17:59:25Z Pirags 3757 /* Papildu literatūra */ 4540816 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums =300px | nosaukums =Peonija | attēls =Paeonia suffruticosa1.jpg | att_izmērs =240px | att_nosaukums =''[[Paeonia suffruticosa]]'' | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Saxifragales | rinda_lv =Akmeņlauzīšu rinda | dzimta =Paeoniaceae | dzimta_lv =Peoniju dzimta | ģints =Paeonia | ģints_lv =Peonijas }} '''Peonijas''', sauktas arī '''pujenes''', '''pojenes''', ir [[peoniju dzimta]]s vienīgās ģints ''Paeonia'' pārstāves. Ģintī ir aptuveni 33 [[suga]]s un daudzas [[varietāte]]s, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]], [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] dienviddaļā, [[Mongolija|Mongolijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]]. [[Eiropa|Eiropā]] tās sastopamas [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Itālija|Ziemeļitālijā]] un [[Francija|Francijā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], [[Kipra]]s, [[Krēta]]s, [[Korsika]]s un citās salās. Brovna (''Paeonia brownii'') un Kalifornijas (''P. californica'') peoniju dzimtene ir [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļa. Peonijas savvaļā sastopamas kalnos līdz 4250 m augstumā, un ir arī sugas, kuras labprāt aug mežainos līdzenumos un [[pļava|pļavās]] ([[stepe|stepēs]]). Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā [[ārstiecības augi|ārstniecības]], [[garšaugi|garšas]] un [[pārtika]]s augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju (''P. edulis'') saknes. Peonijas, kuras kā košumaugi sastopamas apstādījumos un dārzos, gandrīz vienmēr ir hibrīdšķirnes, kuras nav sastopamas savvaļā. == Peoniju iedalījums == Peonijas iedala: # Krūmpeonijās, kurām ir koksnaini zari, [[krūms|krūmiem]] raksturīga sakņu sistēma; # Puskrūmu peonijās, kurām koksnaina ir [[stumbrs|stumbra]] apakšējā daļa; # Lakstveida jeb zālveida peonijās, kuras ik gadus atjauninās no [[augsne|augsnē]] esošiem, pārziemojošiem pumpuriem. Peoniju augstums ir no 20&nbsp;cm līdz 3 m un peoniju ziedi ir no 1–2&nbsp;cm līdz 32&nbsp;cm diametrā. == Peoniju sugas == * Lakstveida peonijas ** ''[[Paeonia abchasica]]'' ** ''[[Paeonia anomala]]'' ** ''[[Paeonia bakeri]]'' ** ''[[Paeonia broteri]]'' ** ''[[Paeonia brownii]]'' ** ''[[Paeonia californica]]'' ** ''[[Paeonia cambessedesii]]'' ** ''[[Paeonia caucasica]]'' ** ''[[Paeonia clusii]]'' ** ''[[Paeonia coriacea]]'' ** ''[[Paeonia daurica]]'' ** ''[[Paeonia emodi]]'' ** ''[[Paeonia hirsuta]]'' ** ''[[Paeonia intermedia]]'' ** ''[[Paeonia japonica]]'' ** ''[[Paeonia kesrouanensis]]'' ** ''[[Paeonia lactiflora]]'' ** ''[[Paeonia macrophylla]]'' ** ''[[Paeonia mairei]]'' ** ''[[Paeonia mascula]]'' ** ''[[Paeonia mlokosewitschii]]'' ** ''[[Paeonia obovata]]'' ** ''[[Paeonia officinalis]]'' ** ''[[Paeonia parnassica]]'' ** ''[[Paeonia peregrina]]'' ** ''[[Paeonia rhodia]]'' ** ''[[Paeonia sinjiangensis]]'' ** ''[[Paeonia sterniana]]'' ** ''[[Paeonia steveniana]]'' ** ''[[Paeonia tenuifolia]]'' ** ''[[Paeonia tomentosa]]'' ** ''[[Paeonia veitchii]]'' ** ''[[Paeonia wittmanniana]]'' * Krūmpeonijas ** ''[[Paeonia decomposita]]'' ** ''[[Paeonia delavayi]]'' ** ''[[Paeonia jishanensis]]'' ** ''[[Paeonia ludlowii]]'' ** ''[[Paeonia ostii]]'' ** ''[[Paeonia qiui]]'' ** ''[[Rock's Peony|Paeonia rockii]]'' ** ''[[Paeonia suffruticosa]]'' == Kultūrformas == Visvairāk ir audzētas baltziedu peonijas jeb pienziedu peonijas (''P. lactiflora'', sin. ''P. albiflora'', ''P. chinensis'', ''P. sinensis''), kurām ir vislielākais šķirņu skaits (ap 3000), un tās dominē Eiropā un [[Latvija|Latvijā]] ar bāzes krāsām [[baltā krāsa|baltā]], rozā un [[sarkanā krāsa|sarkanā]]. 20. gs. otrajā pusē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika radīta [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] peoniju grupa ar koraļļkrāsas u.c. krāsu toņiem. Jaunākā kultivēto peoniju grupa ir intersekciju hibrīdi, kas ir krustojumi starp lakstveida un krūmpeonijām. Šīm jaunajām intersekciju peoniju šķirnēm piemīt galvenokārt ārējās krūmpeoniju pazīmes. Intersekcijas grupas peonijas ir izcili ziedoši [[puskrūms|puskrūmi]] no 50 līdz 130&nbsp;cm augsti ar stingru stublāju un ziedkātiem, un resniem pumpuriem. Lapas 15–25&nbsp;cm garas, divkārt plūksnaini saliktas un šķeltas platos segmentos, gaiši olīvzaļas vai tumši zaļas, abās pusēs kailas, plaukstot ar rudu, bronzas, iedzeltenu vai oranžu nokrāsu. [[zieds|Ziedi]] dzinuma galos laterāli vai termināli 10–25&nbsp;cm diametrā, daudzām šķirnēm puspildīti vai pildīti ar saliktas krāsas ziediem — bieži tiem vidū ir dažādas krāsas plankumi. [[Auglis]] ir trīsdaļīgs-piecdaļīgs [[somenis]], [[sēkla]]s samērā lielas — tumši brūnas līdz melnas. Latvijā parasti zied no jūnija sākuma līdz jūnija beigām. Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība. == Papildu literatūra == * [[Aldonis Vēriņš]]. Peonijas: 300 peoniju šķirnes : Krūmpeonijas : Audzēšana / Aldonis Vēriņš ; red. Ilmārs Jānis Birulis. — Rīga : Lauku Avīze, 2007. — 64 lpp. — (Lauku Avīzes Tematiskā Avīze). ISSN 1407-4338 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.peonijas.lv Peonijas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130704171601/http://www.peonijas.lv/ |date={{dat|2013|07|04||bez}} }} — Piemērotu Latvijai peoniju šķirņu apraksti, foto galerija. [[Kategorija:Peonijas]] [[Kategorija:Peoniju dzimta]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] e9op02x462o2845qztwp8sa8i3a0gui 0 91019 4540712 4179183 2026-10-28T14:24:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540712 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Ucollaris.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Ursidae | dzimta_lv =Lāču dzimta | ģints =Ursus | ģints_lv =Lāči | suga =Ursus arctos | suga_lv =Brūnais lācis | pasuga =Ursus arctos collaris | pasuga_lv = Sibīrijas brūnais lācis | binomial =Ursus arctos collaris <small>([[Žoržs Kivjē|Ž. Kivjē]], 1824)</small> | izplatība = | kategorijas =nē }} '''Sibīrijas brūnais lācis''' (''Ursus arctos collaris'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') viena no [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') pasugām. Tas dzīvo lielākajā daļā [[Sibīrija]]s, [[Mongolija]]s ziemeļos un [[Kazahstāna]]s austrumos.<ref name="ap"/> == Izskats == Sibīrijas brūnais lācis pēc lieluma ierindojas starp [[Eirāzijas brūnais lācis|Eirāzijas brūno lāci]] un [[Kamčatkas brūnais lācis|Kamčatkas brūno lāci]]. Tas ir masīvāks par Eirāzijas brūno lāci, lielāku [[galvaskauss|galvaskausu]], bet mazāks par Kamčatkas brūno lāci. Ķermeņa garums 120 — 210 [[Centimetrs|cm]], svars 135 — 250 [[Kilograms|kg]], lielākie sver līdz 360 kg.<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/542611/Siberian-brown-bear Siberian brown bear (mammal) — Britannica Online Encyclopedia<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tie ir apmēram grizli lāču augumā. To kažoks ir viskrāšņākais no visiem brūnajiem [[lāči]]em. Matojums ir garš un mīksts.<ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russianbearhunt.com/ |title=Brown Bear Hunting in Russia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2007|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070320073807/http://www.russianbearhunt.com/}}</ref> [[Krāsa]] variē no tumši [[Brūnā krāsa|brūnas]] līdz gaiši pelēkbrūnai. [[Kājas]] parasti ir tumšākas kā pārējais kažoks. Daži īpatņi ir dzeltenbrūni vai kanēļkrāsā, vai [[melns|melni]]. Nagi ir tumši brūni vai melni, līki un gari, apmēram 85 [[Milimetrs|mm]]. == Ieradumi == Sibīrjas brūnais lācis ir labs peldētājs un skrējējs. Tie ir agresīvi, gan tēviņi, gan mātītes, un to raksturs ir līdzīgs [[Amerika]]s [[grizlilācis|grizlilāčiem]]. Sibīrijas brūnie lāči ir ļoti spēcīgi, un pat, ja tas ir vieglāks par [[Sibīrijas tīģeris|Sibīrijas tīģeri]], tas cīņā nepaliek zaudētājos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.allexperts.com/q/Interspecies-Conflict-3754/2008/7/siberian-tigress-vs-siberian-1.htm |title=Interspecies Conflict: siberian tigress vs siberian brown bear sow, siberian tiger, animals in the world<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801164710/http://en.allexperts.com/q/Interspecies-Conflict-3754/2008/7/siberian-tigress-vs-siberian-1.htm |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.flickr.com/photos/zuctronic/2636964934/ Sibīrijas brūnā lāča foto] [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] 7fj89tay4m5p9qb7g6ngrhclp7annrw 0 91023 4541028 4470795 2026-10-29T07:34:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541028 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Ursus arctos syriacus.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Ursidae | dzimta_lv =Lāču dzimta | ģints =Ursus | ģints_lv =Lāči | suga =Ursus arctos | suga_lv =Brūnais lācis | pasuga =Ursus arctos syriacus | pasuga_lv = Sīrijas brūnais lācis | binomial =Ursus arctos syriacus <br /><small>([[Hemprich]] & [[Christian Gottfried Ehrenberg|Ehrenberg]], 1828)</small> | izplatība = [[Attēls:Ursus arctos syriacus.png|center||250px]] | kategorijas =nē }} '''Sīrijas brūnais lācis''' (''Ursus arctos syriacus'') ir [[Lāču dzimta|lāču dzimtas]] (''Ursidae'') viena no [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') pasugām. Sīrijas brūnais lācis apdzīvo plašas teritorijas [[Āzija]]s rietumos, bet tā [[populācija]] ir ļoti sadrumstalota un izzūdoša. Vēsturiski Sīrijas brūnais lācis ir apdzīvojis [[Turcija|Turciju]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Libāna|Libānu]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Irāka|Irāku]], [[Irāna|Irānu]], daļēji [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna]]s ziemeļrietumus. Mūsdienās pastāv arī uzskats, ka savvaļā vairs nav sastopams neviens Sīrijas brūnais lācis, un tie ir saglabājušies tikai [[zoodārzs|zoodārzos]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jerusalemshots.com/Jerusalem_en124-2651.html |title=Jerusalem Photo Portal :: Syrian Brown Bear<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080830073632/http://jerusalemshots.com/Jerusalem_en124-2651.html }}</ref>. == Izskats un ieradumi == Sīrijas brūnais lācis ir mazākais no brūnajiem lāčiem. Tā kažoks ir tumšāk vai gaišāk pelēkbrūns, sidrabains. Matojums ir garš, biezs un uz skausta tam reizēm ir tumšāku spalvu kušķis, reizēm tumšās spalvas ir arī uz galvvidus. [[Nagi]] ir gaiši, taisni un gari. Gaišākie lāči dzīvo augstāk [[kalns|kalnos]], tumšākie ielejās<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russianbearhunt.com/ |title=Brown Bear Hunting in Russia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2007|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070320073807/http://www.russianbearhunt.com/}}</ref>. Kā visiem lāčiem tam ir īsa [[aste]] un mazas, apaļas [[ausis]]. Tie ir visēdāji, un ēd visu, ko var atrast, ieskaitot [[augi|augus]], [[augļi|augļus]], [[kukaiņi|kukaiņus]] un [[gaļa|gaļu]]. == Skatīt arī == * [[Vojteks (lācis)]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080924074758/http://outdoors.webshots.com/photo/2863699280046091027phEAbS Sīrijas brūnā lāča foto] * [http://latimesblogs.latimes.com/unleashed/2009/02/syrian-brown-be.html Sīrijas brūnais lācis izbauda ziemas priekus] {{commons|Ursus arctos syriacus|Sīrijas brūnais lācis}} [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu fauna]] qirxb79zm4w1h8ir020y3t81vh6qurv 0 95512 4540899 4475719 2026-10-28T21:07:55Z Olgerts V 41522 precīz. 4540899 wikitext text/x-wiki Šis ir '''Rīgas [[Vidzemes priekšpilsēta]]s ielu uzskaitījums'''. Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām tika izveidots, lai atvieglotu tiesas piekritības noteikšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ljb.lv/?c=raksts&pid=62 |title=Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu izpilddirekciju administratīvajām teritorijām |access-date={{dat|2009|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070630170124/http://www.ljb.lv/?c=raksts&pid=62 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgk.lv/documents/files/8314-rigas-ielu-alfabetiskaja-saraksta-mineto-ielu-sadalijums-atbilstosi-rigas-priekspilsetu-rajonu-izpilddirekciju-administrativajam-teritorijam|title=Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām – Dokumenti – VGK|website=Virtuālais Grāmatvežu Klubs|access-date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{columns |width=300px |col1= * [[Aboras iela]] * [[Abzas iela (Rīga)|Abzas iela]] * [[Acāliju iela (Rīga)|Acāliju iela]] * [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] * [[Ainažu iela (Rīga)|Ainažu iela]] * [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]] * [[Aizpriežu iela]] * [[Aizsila iela]] * [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] * [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] * [[Alsupes iela]] * [[Amoliņa iela (Rīga)|Amoliņa iela]] * [[Andas iela]] * [[Andreja iela (Rīga)|Andreja iela]] * [[Andromedas gatve (Rīga)|Andromedas gatve]] * [[Annas iela (Rīga)|Annas iela]] * [[Annas Brigaderes iela (Rīga)|Annas Brigaderes iela]] * [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)|Anšlava Eglīša iela]] * [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 11—23, 8—26 * [[Apes iela (Rīga)|Apes iela]] * [[Apogu iela (Rīga)|Apogu iela]] * [[Āraišu iela (Rīga)|Āraišu iela]] * [[Arēnas iela]] <ref name="likumi.lv01">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=160606 Par nosaukumu piešķiršanu jaunām ielām Rīgā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], likumi.lv</ref> * [[Aristida Briāna iela]] * [[Armērijas iela]] * [[Aronas iela (Rīga)|Aronas iela]] * [[Auduma iela (Rīga)|Auduma iela]] * [[Augstienes iela]] * [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 25—179, 152 (k—3)—188 * [[Ausmas iela (Rīga)|Ausmas iela]] * [[Austrumu iela (Rīga)|Austrumu iela]] * [[Avotkalnu iela (Rīga)|Avotkalnu iela]] * [[Baibas iela (Rīga)|Baibas iela]] * [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] * [[Bākūžu iela]] * [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera iela]] * [[Baltinavas iela]] * [[Baņutas iela (Rīga)|Baņutas iela]] * [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] * [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] * [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]] * [[Bērzaunes iela (Rīga)|Bērzaunes iela]] * [[Bērzkalnes iela (Rīga)|Bērzkalnes iela]] * [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] * [[Biatlona iela]] * [[Biķernieku iela]] * [[Bonaventuras iela]] * [[Braila iela]] * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Brekšu iela (Rīga)|Brekšu iela]] * [[Brīvdabas iela]] * [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201—455, 202—472 * [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 35—191 * [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 5—7/9, 2—8b * [[Buldurpungas iela]] * [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] * [[Caunes iela (Rīga)|Caunes iela]] * [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] * [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] * [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] * [[Cīnītāju iela]] * [[Dambjapurva iela]] * [[Degumu iela]] * [[Dimantu iela (Rīga)|Dimantu iela]] * [[Dīvajas iela (Rīga)|Dīvajas iela]] * [[Dores iela (Rīga)|Dores iela]] * [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] * [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] 5/7—11, 2—8 * [[Dzelzavas iela]] * [[Dzērbenes iela]] * [[Dzilnas iela (Rīga)|Dzilnas iela]] * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] 17—59, 16—48 * [[Dzirnupes iela (Rīga)|Dzirnupes iela]] * [[Džohara Dudajeva gatve]] * [[Džutas iela]] * [[Egļu iela (Rīga)|Egļu iela]] * [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 21a—55 * [[Elku iela (Rīga)|Elku iela]] * [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] * [[Etnas iela (Rīga)|Etnas iela]] * [[Ēvalda Valtera iela]] * [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] * [[Ezernieku iela (Rīga)|Ezernieku iela]] * [[Ežu iela (Rīga)|Ežu iela]] * [[Ežupes iela]] * [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu iela]] * [[Foreļu iela (Rīga)|Foreļu iela]] * [[Gaiļezera iela]] * [[Garkalnes iela (Rīga)|Garkalnes iela]] * [[Gatiņa iela]] * [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]] * [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]] * [[Gustava Zemgala gatve]] * [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 7—9, 2—10/12 * [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] 3—3a, 2a—14a * [[Hipokrāta iela]] * [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] * [[Ierēdņu iela]] * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] * [[Ieroču iela (Rīga)|Ieroču iela]] * [[Igates iela]] * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] 101—109 (k—2), 40—60 * [[Indrānu iela (Rīga)|Indrānu iela]] * [[Induļa iela (Rīga)|Induļa iela]] * [[Ineses Jaunzemes iela]] * [[Ineša iela (Rīga)|Ineša iela]] * [[Invalīdu iela (Rīga)|Invalīdu iela]] * [[Irbupītes iela (Rīga)|Irbupītes iela]] * [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]] * [[Jāņa Dikmaņa iela]] * [[Jāņa Krūmiņa iela]] * [[Jaunciema gatve]] 79—1, 2—8, 50 * [[Jaunelku iela]] * [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] * [[Jāzepa iela (Rīga)|Jāzepa iela]] |col2= * [[Jeruzalemes iela]] * [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] * [[Juglas krastmala]] * [[Juglasciema bulvāris]] * [[Jumiķu iela (Rīga)|Jumiķu iela]] * [[Kaivas iela]] * [[Kaktusu iela (Rīga)|Kaktusu iela]] * [[Kalējgrāvja iela (Rīga)|Kalējgrāvja iela]] * [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas iela]] * [[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla iela]] * [[Kareivju iela (Rīga)|Kareivju iela]] * [[Kārļa Egles iela]] * [[Karūsu iela (Rīga)|Karūsu iela]] * [[Kaspara iela (Rīga)|Kaspara iela]] * [[Kastrānes iela]] * [[Kaukāza iela]] * [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] * [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]] * [[Klūgu iela (Rīga)|Klūgu iela]] * [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]] * [[Kraujas iela (Rīga)|Kraujas iela]] * [[Krēgermuižas iela (Rīga)|Krēgermuižas iela]] * [[Krievupes iela (Rīga)|Krievupes iela]] * [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu iela]] * [[Krimuldas iela (Rīga)|Krimuldas iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 23—161, 10/12—118 * [[Krīvu iela (Rīga)|Krīvu iela]] * [[Kroņu iela (Rīga)|Kroņu iela]] 6 * [[Krosa iela]] * [[Krustabaznīcas iela]] * [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]] * [[Kuršu iela (Rīga)|Kuršu iela]] * [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] * [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] 1—11, 6—12 * [[Lāču iela (Rīga)|Lāču iela]] * [[Laimas iela (Rīga)|Laimas iela]] * [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] * [[Lakstīgalu iela (Rīga)|Lakstīgalu iela]] * [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] * [[Lapeņu iela]] * [[Launkalnes iela]] * [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] * [[Lejas iela (Rīga)|Lejas iela]] * [[Lejasciema iela]] * [[Leldes iela]] * [[Leņķa iela (Rīga)|Leņķa iela]] * [[Lēvenstrauta iela (Rīga)|Lēvenstrauta iela]] * [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] * [[Liepkalna iela]] * [[Lilastes iela (Rīga)|Lilastes iela]] * [[Linezera iela]] * [[Lizuma iela]] * [[Lojas iela (Rīga)|Lojas iela]] * [[Lorupes iela (Rīga)|Lorupes iela]] * [[Madaru iela (Rīga)|Madaru iela]] * [[Madonas iela (Rīga)|Madonas iela]] * [[Maija iela (Rīga)|Maija iela]] * [[Maiznīcas iela]] * [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] * [[Makšķernieku iela (Rīga)|Makšķernieku iela]] * [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] * [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]] * [[Maltuves iela]] * [[Mārcienas iela]] * [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] * [[Marsa gatve]] * [[Mazā Berģu iela]] * [[Mazā Caunes iela]] * [[Mazā Juglas iela]] * [[Mazā Klijānu iela]] * [[Mazā Ropažu iela]] * [[Mediķu iela (Rīga)|Mediķu iela]] * [[Medņu iela (Rīga)|Medņu iela]] * [[Meiju iela (Rīga)|Meiju iela]] * [[Melderu iela (Rīga)|Melderu iela]] * [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] * [[Mergupes iela (Rīga)|Mergupes iela]] * [[Mežapurva iela]] * [[Mežāres iela (Rīga)|Mežāres iela]] * [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] * [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] * [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] * [[Nautrēnu iela (Rīga)|Nautrēnu iela]] * [[Negaisa iela]] * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 1—33, 2—26 * [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures iela]] * [[Oļu iela (Rīga)|Oļu iela]] * [[Opāla iela]] * [[Ošupītes iela (Rīga)|Ošupītes iela]] * [[Ozolkalnu iela (Rīga)|Ozolkalnu iela]] * [[Pabažu iela (Rīga)|Pabažu iela]] * [[Padebešu iela (Rīga)|Padebešu iela]] * [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu iela]] * [[Pakalniešu iela (Rīga)|Pakalniešu iela]] * [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] * [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] * [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]] * [[Palsas iela (Rīga)|Palsas iela]] * [[Parka iela (Rīga)|Parka iela]] * [[Pečorītes iela (Rīga)|Pečorītes iela]] * [[Pēkšēna iela]] * [[Pelēdu iela (Rīga)|Pelēdu iela]] <ref name="tvnet.lv">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219312-pieskir_nosaukumus_jaunam_ielam_riga Piešķir nosaukumus jaunām ielām Rīgā], tvnet.lv {{dat|2007|10|9|SK}}</ref> * [[Piebalgas iela (Rīga)|Piebalgas iela]] * [[Pietēnupes iela (Rīga)|Pietēnupes iela]] * [[Pīkola iela]] * [[Pikukalna iela (Rīga)|Pikukalna iela]] <ref name="tvnet.lv" /> * [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu iela]] * [[Pludiņu iela (Rīga)|Pludiņu iela]] * [[Priedkalnes iela (Rīga)|Priedkalnes iela]] * [[Pūces iela (Rīga)|Pūces iela]] * [[Pudiķa iela]] * [[Purva skvērs]] * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] |col3= * [[Raiskuma iela (Rīga)|Raiskuma iela]] * [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] * [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]] * [[Remīnes iela]] * [[Rijas iela (Rīga)|Rijas iela]] * [[Rīvas iela]] * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] * [[Rotkalnu iela (Rīga)|Rotkalnu iela]] <ref name="tvnet.lv" /> * [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] * [[Rožupes iela (Rīga)|Rožupes iela]] * [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu iela]] * [[Rubīna iela]] * [[Safīra iela]] * [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]] * [[Salamandras iela]] * [[Samu iela (Rīga)|Samu iela]] * [[Saulcerītes iela]] * [[Sedas iela (Rīga)|Sedas iela]] * [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]] * [[Sergeja Eizenšteina iela]] * [[Sidraburgas iela (Rīga)|Sidraburgas iela]] * [[Sīkā iela (Rīga)|Sīkā iela]] * [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] * [[Silmaču iela (Rīga)|Silmaču iela]] * [[Sinoles iela]] * [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]] * [[Skeletona iela]] * [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] * [[Skrudalienas iela]] * [[Skuju skvērs]] * [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] * [[Smilgu iela (Rīga)|Smilgu iela]] * [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu iela]] * [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]] * [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] 3/5—15, 2—12 * [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles iela]] * [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas iela]] * [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] * [[Starta iela (Rīga)|Starta iela]] * [[Stigu iela]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] * [[Straumes iela (Rīga)|Straumes iela]] * [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]] * [[Strazdumuižas iela (Rīga)|Strazdumuižas iela]] * [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] 2—8 * [[Struktoru iela]] * [[Strupā iela]] * [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša iela]] * [[Suitu iela (Rīga)|Suitu iela]] * [[Susējas iela (Rīga)|Susējas iela]] * [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]] * [[Svīteres iela]] * [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]] * [[Šmerļa iela]] * [[Tadenavas iela]] * [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] * [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 3—23, 4—20 * [[Tebras iela (Rīga)|Tebras iela]] * [[Teteru iela (Rīga)|Teteru iela]] * [[Tirkīza iela]] * [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] * [[Tomsona iela (Rīga)|Tomsona iela]] * [[Tota iela]] * [[Tramplīna iela (Rīga)|Tramplīna iela]] * [[Trikātas iela (Rīga)|Trikātas iela]] * [[Trūvertu iela (Rīga)|Trūvertu iela]] <ref name="tvnet.lv" /> * [[Tūjas iela (Rīga)|Tūjas iela]] * [[Turaidas iela (Rīga)|Turaidas iela]] * [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] * [[Uguns iela (Rīga)|Uguns iela]] * [[Ulbrokas iela]] 13—35, 24—68 * [[Ulža iela]] * [[Umurgas iela (Rīga)|Umurgas iela]] * [[Ūnijas iela]] * [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]] * [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]] * [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]] * [[Urdziņas iela (Rīga)|Urdziņas iela]] * [[Vadžu iela]] * [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] * [[Vairoga iela (Rīga)|Vairoga iela]] * [[Vangažu iela (Rīga)|Vangažu iela]] * [[Varavīksnes gatve]] * [[Varžu iela (Rīga)|Varžu iela]] * [[Vasku iela (Rīga)|Vasku iela]] * [[Vāveres iela (Rīga)|Vāveres iela]] * [[Vecā Biķernieku iela]] * [[Vecā Skanstes iela]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] * [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] * [[Veldres iela (Rīga)|Veldres iela]] * [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]] * [[Vēsmas iela (Rīga)|Vēsmas iela]] * [[Vidrižu iela (Rīga)|Vidrižu iela]] * [[Vidzemes aleja (Rīga)|Vidzemes aleja]] * [[Vīgriežu iela (Rīga)|Vīgriežu iela]] * [[Vijciema iela (Rīga)|Vijciema iela]] * [[Vīķu iela (Rīga)|Vīķu iela]] * [[Viļa Ģelbes iela]] * [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] * [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] 1a—29 * [[Vizmas Belševicas iela]] * [[Zālīša iela]] * [[Zalkšu iela (Rīga)|Zalkšu iela]] * [[Zaļā iela (Rīga)|Zaļā iela]] * [[Zaļumu iela (Rīga)|Zaļumu iela]] * [[Zanes iela (Rīga)|Zanes iela]] * [[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes iela]] * [[Zemgaļu iela (Rīga)|Zemgaļu iela]] * [[Zemitāna laukums]] * [[Zentas Mauriņas iela]] * [[Zileņu iela (Rīga)|Zileņu iela]] * [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]] * [[Zvaigznāja gatve]] * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu iela]] }} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas}} [[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|`]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 3jeeqb4dqx72enjwkkg4u2isuw4qoh8 0 96947 4540755 4006244 2026-10-28T15:34:44Z Bendžamins 76862 4540755 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Ronijs Hodels | image = | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1982|10|27}} | fullname = | iesauka = | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Horva}} | height = 182 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisais aizsargs]] | youthyears1 = 1990—2000 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lucerne]] | years1 = 2000—2005 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lucerne]] | caps1 = 110 | goals1 = 2 | years2 = 2005—2007 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps2 = 50 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2009 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps3 = 25 | goals3 = 0 | years4 = 2009—2010 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2003—2004 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | name = Ronijs Hodels }} '''Ronijs Hodels''' ({{val-de|Ronny Hodel}}, dzimis {{Dat|1982|10|27}} [[Horva|Horvā]], [[Lucerna (Šveice)|Lucernā]]) ir bijušais [[Šveice]]s futbola aizsargs, kurš 2009. gada sezonā spēlēja [[FK Ventspils]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru viņš uzsāka 2000. gadā vietējā klubā [[FC Lucerne]], bet 2005. gadā pārcēlās uz [[BSC Young Boys]]. Tur viņš pavadīja 2 gadus, līdz 2006./2007. gada sezonas beigās pārgāja uz [[FC Basel]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Šveices kreisās malas pussargiem, lai arī nacionālajā izlasē nav spēlējis. Viņš bija [[Šveices futbola izlase]]s kandidātos [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausam]], bet galīgajā sastāvā netika iekļauts, jo priekšroka tika dota viņa konkurentiem [[Kristofs Spihers|Kristofam Spiheram]] un [[Ludoviks Maņins|Ludovikam Maņinam]]. Hodels aizvadījis 4 spēles Šveices U21 izlasē. 2009. gada 18. jūnijā Bāzeles kluba jaunais treneris [[Torstens Finks]] nolēma nepagarināt ar viņu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcb.ch/news/show/byItemID//10044/22376/16/7 |title=Eduardo, Hodel and Gjaslura released by Basel |access-date={{dat|2011|05|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090622190140/http://www.fcb.ch/news/show/byItemID/10044/22370/16/7 |archivedate={{dat|2009|06|22||bez}} }}</ref> Drīz pēc tam viņš pievienojās [[FK Ventspils]], kuri bija kvalificējušies [[UEFA Eiropas līga]]i. 2010. gada februārī viņš pameta Ventspils klubu, cerot parakstīt līgumu ar ''[[Servette FC]]'', tomēr [[Medicīniskā pārbaude|medicīniskajās pārbaudēs]] atklājās nopietnas problēmas ar ceļgalu un spēlētājam nācās beigt karjeru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080824192103/http://www.fcb.ch/sport/show/playerDetailByID/28240/72/9/36 Profils FC Basel] {{de ikona}} * [http://www.football.ch/sfl/777819/de/Kader.aspx?pId=331036 Profils Šveices futbola līgas lapā] {{de ikona}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hodels, Ronijs}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lucernas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] hovluy3lz386bmif3eqkq666jccm5q1 0 101503 4540738 4525431 2026-10-28T14:55:37Z Ivario 51458 4540738 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ādaži | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg | image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = {{dat|2022|7|1}} | area_total_km2 = 8.8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2783 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 7987 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 4 | lats = 37 | latNS = N | longd = 24 | longm = 19 | longs = 25 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 7 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2164 Ādaži | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ādaži''' ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā, [[Pierīga|Pierīgā]] pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Pilsēta ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] centrs un [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] administratīvais centrs, kaut atrodas ārpus tā teritorijas. Pilsētā atrodas novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs "Strautiņš", vairāki veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Ādažus divās daļās dala Gaujas atteka [[Vējupe]].<ref>[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> == Nosaukums == Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/|title=Ādažu vēsture|website=Ādažu novads|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401082756/http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/}}</ref> * Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis ''Aa'', reti sastopams bijis arī — ''Ada Flusing''. Iespējams, ka ''Ada'' ticis savienots ar Vidzemes [[lībieši]]em raksturīgo [[Galotne (valodniecība)|galotni]] "aži". Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, [[Ainaži]], [[Allaži]], [[Limbaži]], [[Ropaži]], [[Suntaži]], [[Tiegaži]], [[Vangaži]], [[Vidriži]]) tiek uzskatīti par [[Somugri|somugru]] cilmes vārdiem. * [[Jānis Endzelīns]] savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem [[Ezers|ezeriem]]. == Vēsture == {{galvenais|Ādažu vēsture}} Ādažu pilsēta veidojusies ap Gaujas muižas (arī Ādažu muiža, ''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,<ref>Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.</ref> bet pilsētas jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (arī Remberģu muiža, ''Ringenberg'') centru. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts]]. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] 1945. gadā pagastā nodibināja Ādažu [[Ciema padome|ciema padomi]], un no 1948. gada ciems kļuva par [[Kolhozs|kolhoza]] "Ādaži" centru. 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot Ādažu ciemu, kurš ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Carnikava]]s ciemu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Adazu-ciems|title=Summa comune - Ādažu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalījās [[Carnikavas pagasts]]. 2006. gadā Ādaži kļuva par [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] centru, un 2009. gadā novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību, līdz to apvienoja ar [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], 2021. gada 1. jūlijā izveidojot jauno Ādažu novadu, kurā Ādažu ciems bija novada un Ādažu pagasta centrs. 2022. gada 1. jūlijā [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības, formāli atdalot Ādažu pilsētu no Ādažu pagasta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703095131/https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|303 |1970|587 |1979|3450 |1989|4000 |2000|4241 |2006|4610 |2011|5773 |2022|7482 }} == Saimniecība == Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs "[[Berlat Grupa]]", jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016501&id=391 |title=Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203743/https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016501&id=391 }}</ref> Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]] (agrāk AS ''Latfood''), kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami kartupeļu salmiņu ražotnes izveidē pilsētas [[Jaunkūlas|Jaunkūlu]] apkaimē 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā, otrpus šosejai, atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]" un ārvalstu zīmolu saldumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925083438/https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-orkla-investe-vairak-neka-100-miljonus-eiro-baltija-lielakaja-cepumu-un-vafelu-razotne.a523859/|title=«Orkla» investē vairāk nekā 100 miljonus eiro Baltijā lielākajā cepumu un vafeļu ražotnē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> == Cilvēki == * [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors; * [[Jānis Alfrēds Kalniņš]] (1881—?), [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] valdes vecākais starpkaru Latvijas laikā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris|access-date=2026-03-26}}</ref> * [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs (ilglaicīgi dzīvojis vēsturiskajā Ādažu pagastā); * [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis (ilglaicīgi vadījis kolhozu "Ādaži"); * [[Kārlis Taube]], gleznotājs == Sports == === Sporta komandas un klubi === ==== Basketbols ==== * [[BK Ādaži]]/Daily (Latvijas [[Reģionālā basketbola līga]]) ==== Futbols ==== * [[FK Ādaži]] (piedalās jauniešu čempionātios un [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/futbola-klubs-adazi|title=Futbola klubs "Ādaži" {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-26|language=lv}}</ref> ==== Florbols ==== * [[FBK SĀC]] (kopīgi ar Saulkrastiem un Carnikavu, [[Elvi florbola līga]]) ==== Citi ==== * Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola === Sporta būves === * Ādažu stadions * Ādažu Sporta centrs == Attēlu galerija == <gallery widths="170" perrow="5"> Attēls:Adazi1.jpeg|<center><small>[[Ādažu Kultūras centrs]]</small></center> Attēls:Adazi2.jpeg|<center><small> [[Ādažu novada dome]]</small></center> Attēls:Adazi3.jpeg|<center><small> [[Vējupe]] pie Gaujas ielas</small></center> Attēls:Adazi4.jpeg|<center><small> Gaujas iela Ādažos</small></center> Attēls:Adazi5.jpeg|<center><small> [[Ādažu sākumskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi6.jpeg|<center><small> [[Ādažu vidusskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi7.jpeg|<center><small> [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāla]] slūžas pie Gaujas</small></center> Attēls:Adazi8.jpeg|<center><small> Tilts pār Gauju Ādažos ([[Kadaga|Kadagas]] tilts)</small></center> Attēls:Adazi9.jpeg|<center><small>Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas</small></center> Attēls:Gaujas iela Ādažos.jpg|<center><small>Pirmās un Gaujas ielu krustojums</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ādaži| ]] gcuyvtrwydcfzyowqaeasmn1kmo64mr 0 101544 4541079 4303454 2026-10-29T11:57:38Z Amherst99 10592 /* */ 4541079 wikitext text/x-wiki Balva '''"Visvērtīgākais spēlētājs"''' ({{val|en|most valuable player}}), labāk zināma ar savu [[akronīms|akronīmu]] '''MVP,''' ir balva sportā, ko pasniedz vērtīgākajam kāda turnīra spēlētājam. Termins "Visvērtīgākais spēlētājs" visbiežāk ir sastopams [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Daudzos sporta veidos ir līdzīgas balvas MVP apbalvojumam, piemēram, "spēles zvaigzne", ko pasniedz par labu spēli konkrētā spēlē, kamēr MVP parasti pasniedz par vērtīgu darbību kādā ilgākā laika posmā, piemēram, mēnesī, turnīrā, turnīra daļā. Nosaukums ir izmantots arī [[Volts Disnejs|Disneja]] filmas "[[Visvērtīgākais primāts]]" ({{val|en|MVP: Most Valuable Primate}}) nosaukumā. == Skatīt arī == * [[Spēles labākais spēlētājs]] {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] tdmzcy1p9mbjxpy8um57u5vfk0y2m7t 0 109168 4540934 4347995 2026-10-28T22:24:13Z Lasks 38532 /* Skolā mācījušies */ 4540934 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola | logo = | seal_image = | image = Pumpuru vidusskola, Jūrmala.jpg | image size = | alt = | caption = Pumpuru vidusskola 2017. gadā | motto = | location = Kronvalda iela 8, [[Jūrmala]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 40 | latNS = N | longd = 23 | longm = 44 | longs = 11 | longEW = E | schooltype = valsts | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1934. (1919.) gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | director = | headmistress = | headmaster = Santa Krūmiņa | enrollment_as_of = | pupils = | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|https://pumpuruvsk.jurmala.lv/}} }} '''Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola''' ir vidējās izglītības iestāde [[Pumpuri|Pumpuros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], kurā mācās skolēni no 1. līdz 12. klasei. Pēc skolēnu skaita tā ir lielākā izglītības iestāde Jūrmalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/448820-vai-pumpuru-un-jaundubultu-skolu-reorganizacija-tika-izlemta-kuluarsarunas|title=Vai Pumpuru un Jaundubultu skolu reorganizācija tika izlemta kuluārsarunās?|last=Veidemane|first=Elita|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|work=neatkariga.nra.lv|accessdate=28 February 2024|date=28 February 2024}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pumpuru vidusskola.jpg|thumb|200px|Pašreizējā Pumpuru vidusskolas ēka pēc uzcelšanas 1934. gadā]] Vēl [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 26. septembrī atvēra Mellužu pamatskolu Peldu ielā 4/6. 1932. gada 29. oktobrī svinīgi tika ielikts pamatakmens Rīgas 3. pamatskolas jaunajai ēkai Pumpuros un 1934. gada 30. oktobrī notika skolas jaunās ēkas atklāšana. Ēka veidota trīs stāvos ar greznu aktu zāli un galveno ieeju. 1974. gadā vēsturiskajai ēkai tika piebūvēti jauni korpusi mācībām un sportam. Skolas nosaukumi vairākkārt mainīti — Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. pamatskola (1933—1942), Rīgas Jūrmalas 3. pamatskola (1942—1944), Rīgas Jūrmalas 3. nepilnā vidusskola (1944—1946), Rīgas pilsētas 74. pamatskola (1946—1950), Rīgas pilsētas 21. vidusskola (1950—1960), Jūrmalas 4. vidusskola (1960—1991), Pumpuru vidusskola (1991-2022), Jūrmalas Pumpuru vidusskola (2022-2024) un Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola (no 2024. gada). 2009. gada 2. novembrī atklāja rekonstruēto skolas vēsturisko ēku. 2008./09. mācību gadā Pumpuru vidusskola ieņēma 26. vietu [[Latvijas skolu reitings|Latvijas vidusskolu reitingā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pumpuri.lv/lv/?p=parskolu|title=Pumpuru vidusskolas vēsture - pumpuri.lv|website=pumpuri.lv|access-date=2019-09-12|archive-date=2019-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20191004115656/http://pumpuri.lv/lv/?p=parskolu}}</ref> 2010. gadā skolas direktorei Irēnai Kausiniecei piešķīra valsts apbalvojumu – “Triju Zvaigžņu ordeni”. 2012. gada 1. septembrī skola svinīgi atklāja visu renovēto skolu. 2019. gada augustā ilggadējā direktore Irēna Kausiniece beidza vadīt skolu un turpmāk līdz 2024. gadam izglītības iestādi vadīja Ausma Bruņeniece. 2024. gadā Pumpuru vidusskola tika apvienota ar Jaundubultu pamatskolu, turpinot tālāko darbu kā Pumpuru vidusskola un izmantojot abas ēkas, gan Kronvalda ielā 8, gan Lielupes ielā 21. == Skolā mācījušies == * [[Eduards Pāvuls]] (1929–2006), teātra un kino aktieris * [[Guntis Ulmanis]] (1939), Latvijas Valsts prezidents, Saeimas deputāts * [[Gunārs Dūzis]] (1950), žurnālists, TV ziņu producents * [[Ilgmārs Eglītis]] (1951), astronoms * [[Andris Kronbergs]] (1951), arhitekts * [[Adrians Kukuvass]] (1951), dziedātājs * [[Juris Sējāns]] (1952), mūziķis, TV režisors * [[Raimonds Bartaševičs]] (1953), dziedātājs * [[Elita Veidemane]] (1955), žurnāliste * [[Amanda Aizpuriete]] (1956–2023), dzejniece * [[Aivars Lejnieks]] (1957—2025), ārsts * [[Leons Sējāns]] (1957), mūziķis * [[Rimants Ziedonis]] (1962—2026), rakstnieks, žurnālists * [[Edgars Rinkēvičs]] (1973), politiķis, Latvijas Valsts prezidents * [[Ieva Tāre]] (1974), basketboliste * [[Aleksandrs Ruģēns]] (1975), rakstnieks (pseidonīms "Vilis Lācītis"), mūziķis * [[Elviss Mihaiļenko]] (1976), bokseris * [[Arvīds Reķis]] (1979), hokejists * [[Roberts Jekimovs]] (1989), hokejists * [[Kristiāns Rubīns]] (1997), hokejists * [[Artūrs Strautiņš]] (1998), basketbolists * [[Artūrs Žagars]] (2000), basketbolists<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pumpuri.lv/lv/?p=parskolu&pp=absolventi|title=Pumpuru vidusskolas absolventi - pumpuri.lv|website=pumpuri.lv|access-date=2022-12-02|archive-date=2022-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20221202125353/http://pumpuri.lv/lv/?p=parskolu&pp=absolventi}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{official|http://pumpuri.lv}} {{Jūrmalas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jūrmalā]] [[Kategorija:Pumpuri]] cw9wsepwkh9c3jjvixj3jm6yghkeapl 0 110984 4540690 4447283 2026-10-28T12:32:24Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4540690 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1962|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1962. gads|1962. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[Aleksandrs Bieziņš]] veica pirmo plaušu rezekciju bērnam ar plaušu sastrutojumu.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Gaujēns|first=Jānis|date=2009-26-02|title=Bērnu krūšu dobuma ķirurģijas sākums un attīstība Latvijā (1959—1997) (Akadēmiskā runa, saņemot Paula Stradiņa balvu 2009. gada 26. februārī)|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/69/1/amhr.2010.IX.332-344.pdf|journal=Acta medico-historica Rigensia|volume=IX|pages=332-344|access-date=2022. gada 14. Jūlijs|archive-date=2022. gada 16. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220616145954/https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/69/1/amhr.2010.IX.332-344.pdf}}</ref> * [[1. janvāris]] — tika atcelta abonēšanas maksa radio un televīzijai. === Februāris === * J. Mešalkins un V. Fufins veica pirmās sirds operācijas Bērnu slimnīcā.<ref name=":1" /> === Aprīlis === * [[12. aprīlis|12]]-[[13. aprīlis]] — Rīgā [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|ZA Augstceltnes]] konferenču zālē notika republikas II [[dabas aizsardzība]]s konference. Tajā tika nolasīti 14 referāti par LPSR dabas bagātību aizsardzību, [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība|LDVB]] uzdevumiem, skolu un zinātnes iestāžu darbu dabas aizsardzībā, par gaisa, ūdens, un augsnes tīrību, mežu stāvokli un to apsaimniekošanas principiem, par derīgo izrakteņu, virszemes un pazemes ūdeņu, medību saimniecības, zivju bagātību, un atsevišķu [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļu]] aizsardzību. * [[17. aprīlis]] — [[Jēkabpils]] pilsētai pievienoja [[Krustpils]] pilsētu. === Jūlijs === * Tika pabeigta [[Dašava]]s—[[Rīga]]s gāzes vada izbūve.<ref>{{enc riga|767}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Zasulauka depo saņēma pirmos [[ER2]] sērijas elektrovilcienus Nr. 300, 301, 302.<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}, ldz.lv</ref> === Decembris === * [[18. decembris]] — tika likvidēti [[Aizputes rajons|Aizputes]], [[Alūksnes rajons|Alūksnes]], [[Limbažu rajons|Limbažu]], [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes]], [[Jelgavas rajons|Jelgavas]], [[Siguldas rajons|Siguldas]] un [[Viļānu rajons|Viļānu]] rajoni. === Nezināms datums === * [[Rīga|Rīgā]], Kirova (tagad [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]]) un Skolas ielu stūrī tika atvērts specializēts kinoteātris bērniem "[[pionieris (kinoteātris)|Pionieris]]".<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961—1963)</ref> * Laukumā iepretīm Pionieru pilij (tagad [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]]),<ref group="P">Pēc pieminekļa uzstādīšanas, laukums tika pārdēvēts Pētera Stučkas vārdā.</ref> no rumpja, kuru bija paredzēts uzstādīt [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]], kā pieminekli [[Josifs Staļins|Staļinam]], tika atklāts piemineklis [[Pēteris Stučka|Pēterim Stučkam]]. Tas tika demontēts 1991. gada augustā. * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] uzsāka veļas mazgājamās mašīnas "[[Rīga-8]]" (cena 70 rubļi) un centrifūgas "Gauja" (cena 40 rubļi) ražošanu. * Tika dibināta [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]. * Latvijā tiek ieviesta obligātā astoņgadīgā izglītība. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Diena bez vakara]]" (režisors [[Māris Rudzītis]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1962|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs|access-date={{dat|2018|10|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181004172753/https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies|archivedate={{dat|2018|10|04||bez}}}}</ref> === Muzikālās filmas === * "[[Mocarts un Saljēri]]" (režisors [[Vladimirs Gorikers]]) === Īsfilmas === * "[[Baltie zvani]]" (režisors [[Ivars Kraulītis]]) (ietverta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas Kultūras kanonā]]) == Dzimuši == * [[10. februāris]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (miris 2017. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ģirts Valdis Kristovskis]], politiķis * [[9. marts]] — [[Andrejs Požarnovs]], ārsts un politiķis * [[17. aprīlis]] — [[Vitālijs Samoilovs]], hokejists, vārtsargu treneris * [[1. maijs]] — [[Rihards Eigims]], uzņēmējs un politiķis * [[4. maijs]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (miris 2022. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Laila Pakalniņa]], režisore un scenāriste * [[8. jūnijs]] — [[Arnis Cimdars]], CVK priekšsēdētājs (miris 2021. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Rimants Ziedonis]], rakstnieks, žurnālists (miris 2026. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (Igo), dziedātājs * [[17. jūlijs]] — [[Aleksejs Loskutovs]], jurists un politiķis * [[8. augusts]] — [[Silvija Dreimane]], juriste un politiķe * [[13. augusts]] — [[Dainis Liepiņš (riteņbraucējs)|Dainis Liepiņš]], riteņbraucējs (miris 2020. gadā) * [[25. augusts]] — [[Māris Bružiks]], vieglatlēts * [[27. augusts]] — [[Jānis Straume]], ārsts un politiķis (miris 2024. gadā) * [[29. septembris]] — [[Viesturs Gaušis]], motokrosists, pašvaldību deputāts un uzņēmējs * [[10. oktobris]] — [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Oļegs Andrejevs]], dziedātājs (miris 2021. gadā) * [[11. novembris]] — [[Māris Poikāns]], bobslejists * [[16. novembris]] — [[Armands Māliņš]], politiķis un blogeris * [[17. novembris]] — [[Jānis Ērglis]], horeogrāfs * [[30. decembris]] — [[Arvils Ašeradens]], žurnālists un politiķis == Miruši == * [[25. janvāris]] — [[Kārlis Karlsons]], inženieris, ķīmiķis (1907. gadā) * [[15. februāris]] — [[Ludvigs Sēja]], diplomāts (1885. gadā) * [[21. marts]] — [[Ādolfs Bļodnieks]], politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1889. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Teodors Grīnbergs]], luterāņu mācītājs (1870. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Alberts Rumba]], ātrslidotājs (1892. gadā) * [[28. augusts]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], rakstnieks (1877. gadā) * [[12. septembris]] — [[Oļģerds Grosvalds]], žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts (dzimis 1884. gadā) * [[8. novembris]] — [[Mordehajs Nuroks]] (''מרדכי נורוק''), rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis (1884. gadā) * [[13. novembris]] — [[Vilis Rīdzenieks]], fotogrāfs (1884. gadā) * [[29. decembris]] — [[Zāmuels Hops]], Latvijas armijas seržants (dzimis 1890. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1962. gads|Latvija]] [[Kategorija:1962. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] jwsbifc1odw55sflsvjc0atlp82rrpm 10 115793 4540898 4331384 2026-10-28T21:07:37Z Olgerts V 41522 precīz. 4540898 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C |title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu C |titlestyle = background:#7E92A5; |state= autocollapse |list1style = background:#97A8B9; |list1 = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group2 = C |group2style = background:#97A8B9; |list2 = * [[Carnikavas iela (Rīga)|Carnikavas]] * [[Caunes iela (Rīga)|Caunes]] * [[Celmu iela (Rīga)|Celmu]] * [[Ceļinieku iela (Rīga)|Ceļinieku]] * [[Ceļteku iela (Rīga)|Ceļteku]] * [[Cementa iela|Cementa]] * [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus]] * [[Cepļa iela (Rīga)|Cepļa]] * [[Ceraukstes iela (Rīga)|Ceraukstes]] * [[Cēres iela (Rīga)|Cēres]] * [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu]] * [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu]] * [[Cesvaines iela (Rīga)|Cesvaines]] * [[Cidoniju iela (Rīga)|Cidoniju]] * [[Cieceres iela (Rīga)|Cieceres]] * [[Ciedru iela (Rīga)|Ciedru]] * [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu]] * [[Ciema iela (Rīga)|Ciema]] * [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes]] * [[Cigoriņu iela (Rīga)|Cigoriņu]] * [[Cimzes iela (Rīga)|Cimzes]] * [[Cīnītāju iela|Cīnītāju]] * [[Ciņu iela (Rīga)|Ciņu]] * [[Ciprešu iela (Rīga)|Ciprešu]] * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas]] * [[Cirīša iela|Cirīša]] * [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas]] * [[Cīruļu iela (Rīga)|Cīruļu]] * [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles]] * [[Codes iela|Codes]] |group3 = Č |group3style = background:#97A8B9; |list3 = * [[:Kategorija:Čiekurkalna līnijas|Čiekurkalna līnijas]] ** [[Čiekurkalna 1. līnija|1.]] ** [[Čiekurkalna 2. līnija|2.]] * [[:Kategorija:Čiekurkalna šķērslīnijas|Čiekurkalna šķērslīnijas]] ** [[Čiekurkalna 1. šķērslīnija|1.]] ** [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija|2.]] ** [[Čiekurkalna 3. šķērslīnija|3.]] ** [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija|4.]] ** [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija|5.]] ** [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija|6.]] ** [[Čiekurkalna 7. šķērslīnija|7.]] ** [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija|8.]] ** [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija|9.]] * [[Čiekuru iela (Rīga)|Čiekuru]] * [[Čuguna iela (Rīga)|Čuguna]] * [[Čuibes iela|Čuibes]] }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]] </noinclude> ojz9cfeakis0td54sn8k692x7q5gh6y 0 115804 4540909 4539682 2026-10-28T21:14:46Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4540909 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Alberts Riera | image = 1 albert riera 2017 (cropped).jpg | fullname = Alberts Riera Ortega | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|15}} | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Manakora}} | height = 188 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1999—2000 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | years1 = 2000—2003 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps1 = 44 | goals1 = 6 | years2 = 2003—2005 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"|Bordeaux]] | caps2 = 53 | goals2 = 4 | years3 = 2005—2008 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | caps3 = 72 | goals3 = 8 | years4 = 2006 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps4 = 15 | goals4 = 1 | years5 = 2008—2010 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps5 = 40 | goals5 = 3 | years6 = 2010—2011 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Pireju "Olympiakos"]] | caps6 = 26 | goals6 = 6 | years7 = 2011—2014 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps7 = 60 | goals7 = 3 | years8 = 2014 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | caps8 = 8 | goals8 = 1 | years9 = 2014 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | caps9 = 0 | goals9 = 0 | years10 = 2015 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps10 = 6 | goals10 = 0 | years11 = 2015 | clubs11 = {{flaga|Slovēnija}} [[FK Zavrč|Zavrč]] | caps11 = 12 | goals11 = 1 | years12 = 2016 | clubs12 = {{flaga|Slovēnija}} [[FC Koper|Koper]] | caps12 = 1 | goals12 = 0 | nationalyears1 = 2000—2001 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} [[Spānijas jauniešu futbola izlase|Spānija U-18]] | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2002—2003 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} [[Spānijas U-21 futbola izlase|Spānija U-21]] | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2007—2009 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] | nationalcaps3 = 16 | nationalgoals3 = 4 | name = | caption = Alberts Riera 2017. gadā | totalcaps = 393 | totalgoals = 45 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena zvezda"]] (galvenais treneris) | managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (asistents) | manageryears1 = 2020—2022 | managerclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | manageryears2 = 2022—2023 | managerclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | manageryears3 = 2023 | managerclubs4 = {{flaga|Slovēnija}} [[Bordo "Girondins"|Bordeaux]] | manageryears4 = 2023—2024 | managerclubs5 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | manageryears5 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | manageryears6 = 2026 | managerclubs7 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena zvezda"]] | manageryears7 = 2026— }} '''Alberts Riera Ortega''' ({{val|es|Albert Riera Ortega}}; dzimis {{dat|1982|4|15}} [[Manakora|Manakorā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais spāņu [[futbols|futbolists]], [[pussargs (futbols)|pussargs]], pašlaik treneris. Kopš 2026. gada Riera ir [[Serbijas Superlīga]] komandas [[Belgradas "Crvena zvezda"]] galvenais treneris. Viņš kļuva pazīstams Espanyol klubā (ar kuru viņš ieguva Copa del Rey un sasniedza 2007. gada UEFA kausa finālu), kā arī profesionāli spēlēja Francijā, Anglijā, Grieķijā, Turcijā, Itālijā un Slovēnijā, īpaši trīs gadus pavadot Galatasaray komandā. == Klubu karjera == === Mallorca === Riera profesionāļa karjeru uzsāka savā dzimtajā klubā - [[Real Club Deportivo Mallorca|"Mallorca"]]. Taču pirmo divu sezonu laikā viņš piedalījās tikai 11 [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]] spēlēs. 2002./2003. gada sezonā Riera iekaroja stabilu vietu komandas pamatsastāvā, palīdzot triumfēt [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]]. Togad viņš piedalījās 35 mačos un guva četrus vārtus. === Bordeaux === 2003. gada vasarā Riera pārcēlās uz [[Bordo "Girondins"]] jeb "Bordeaux".<ref>[http://www.uefa.com/competitions/uefacup/news/kind=1/newsid=86920.html Riera raring to go at Bordeaux] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050315032910/http://www.uefa.com/competitions/UEFACup/news/Kind=1/newsId=86920.html |date={{dat|2005|03|15||bez}} }}; UEFA.com, 31 July 2003</ref> Vienībā viņš regulāri gāja pamatsastāvā, divu sezonu laikā piedaloties vairāk nekā 50 [[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]] spēlēs, kuru laikā četras reizes pārspēj pretinieku vārtsargus. === Espanyol === Riera atgriezās Spānijā 2005. gadā, kad parakstīja līgumu ar [[RCD Espanyol|"Espanyol"]].<ref>[http://www.uefa.com/competitions/uefacup/news/kind=1/newsid=315451.html Riera wings into Espanyol] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050712102937/http://www.uefa.com/competitions/UEFACup/news/Kind=1/newsId=315451.html |date={{dat|2005|07|12||bez}} }}; UEFA.com, 7 July 2005</ref> Pirmajā sezonā viņš piedalījās tikai astoņos mačos, kas mudināja kluba vadību 2006. gada janvārī izīrēt viņu [[Manchester City F.C.|Manchester City]] komandai,<ref>[http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=382387.html City tempt Riera to England] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060110234010/http://www.uefa.com/footballeurope/news/Kind=2/newsId=382387.html |date={{dat|2006|01|10||bez}} }}; UEFA.com, 5 January 2006</ref> kas spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Arī šajā komandā viņš nespēja nostiprināties, vienīgos vārtus gūstot pret [[Ņūkāslas "United"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/4657216.stm |title=Man City 3—0 Newcastle |publisher=[[BBC]] |date=1 February 2006 |accessdate=20 November 2009}}</ref> Pirms nākamās sezonas Riera atgriezās [[Katalonija]]s klubā. 2006./2007. gada sezonā pussargs atrada vietu "Espanyol" pamatsastāvā, ar ko pat aizkļuva līdz [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālam, kur atzina [[Sevilla FC|"Sevilla"]] pārākumu pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Espanyol 2—2 Sevilla (Sevilla win 3—1 on penalties) | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6657065.stm | publisher = [[BBC]] | date = 16 May 2007 | accessdate = 19 March 2010}}</ref> Pēc sezonas viņš pagarināja līgumu ar klubu līdz 2011. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Riera inks new Espanyol contract |url = http://forum.tribalfootball.com/content/riera-inks-new-espanyol-contract |publisher = tribalfootball |date = 23 August 2007 |accessdate = 19 March 2010 }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Liverpool === Taču Riera nepalika "Espanyol" līdz 2011. gadam, jo {{dat|2008|9|1}} viņš parakstīja četru gadu līgumu ar "Liverpool", par ko spāņu futbolista iepriekšējā vienība saņēma 8 miljonus [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mirror.co.uk/most-popular/2008/08/29/10-things-you-need-to-know-about-new-liverpool-signing-albert-riera-115875-20716276/ |title=10 things you need to know about new Liverpool signing Albert Riera |access-date={{dat|2010|06|08||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090614145034/http://www.mirror.co.uk/most-popular/2008/08/29/10-things-you-need-to-know-about-new-liverpool-signing-albert-riera-115875-20716276/ }}</ref> Premjerlīgā viņš debitēja 13. spetembrī, pavadot uz laukuma 72 minūtes spēlē pret [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], ko "Liverpool" uzvarēja ar 2:1. Savus pirmos vārtus [[Liverpūle]]s kluba labā Riera guva 18. oktobrī, kad liverpūlieši uzveica [[Viganas "Athletic"]] ar 3:2.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Wigan 2—3 Liverpool | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/7665090.stm | publisher = [[BBC]] | date = 18 October 2008 | accessdate = 19 March 2010}}</ref> {{dat|2010|3|18}} Riera uz nenoteiktu laiku tika izslēgts no komandas par izteikumiem spāņu presē, kuros tika nopelts komandas galvenais treneris [[Rafaels Benitess]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Albert Riera hits out at Liverpool boss Rafael Benitez | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/8574001.stm | publisher = [[BBC]] | date = 18 March 2010 | accessdate = 28 March 2010}}</ref> Īsi pēc skandāla Riera tika izlikts transfēru tirgū un par viņu interesi izrādīja divi [[Maskava]]s klubi<ref>[http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/article7067817.ece Rafael Benitez banishes vocal Albert Riera]{{Novecojusi saite}}, ''The Times'', London, 19 March 2010</ref> - [[Maskavas CSKA (futbols)|"CSKA"]] un [[FK Spartak Maskava|"Spartak"]]. Vienīgi "Spartak" izteica konkrētu piedāvājumu, kas gan tika atteikts.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Benítez 'subasta' a Riera | language = [[Spanish language|Spanish]] | url = http://www.elpais.com/articulo/deportes/Benitez/subasta/Riera/elpepidep/20100327elpepidep_6/Tes | publisher = [[El País]] | date = 27 March 2010 | accessdate = 28 March 2010}}</ref> == Karjera izlasē == Riera [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2007|10|13||bez}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklā mačā pret [[Dānija|Dāniju]]. Tajā pat spēlē viņš arī guva pirmos vārtus, palīdzot spāņiem izcīnīt uzvaru ar 3:1. Nākamā reize, kad pussargu izsauca uz izlasi, bija kvalifikācijas cikla laikā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa izcīņai]], jo "Sevilla" pussargs [[Djego Kapels]] guva savainojumu. Atlases cikla mačā pret Turciju Riera guva vārtus pēdējās mača minūtēs, kas ļāva izraut uzvaru ar 2:1.<ref>[http://www.uefa.com/competitions/worldcup/fixturesresults/round=15218/match=302466/report=rp.html Riera takes the wind out of Turkey's sails] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100131134451/http://www.uefa.com/competitions/worldcup/fixturesresults/round=15218/match=302466/report=rp.html |date={{dat|2010|01|31||bez}} }}; UEFA.com, 1 April 2009</ref> Viņš bija arī Spānijas izlases sastāvā [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009. gada FIFA Konfederāciju kausā]]. == Karjeras statistika == {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |+ '''<big>Klubu statistika</big>''' |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flaga|Spain}} [[La Liga]] !colspan="2"|[[Spānijas Karaļa kauss]] !colspan="2"|[[Spānijas Superkauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |rowspan="4" align=center valign=center|'''[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]'''<br /> |align="center"|[[2000—01]] |align="center"|3 |align="center"|1 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|3 |align="center"|1 |- |align="center"|[[2001—02]] |align="center"|8 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|13 |align="center"|2 |- |align="center"|[[2002—03]] |align="center"|35 |align="center"|4 |align="center"|5 |align="center"|0 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|40 |align="center"|4 |- |- style="background:lemonchiffon" ! colspan="1" align="left"| Kopā klubā !! 46 !! 6 !! 7 !! 1 !! 0 !! 0 !! 3 !! 0 !! 56 !! 7 |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flaga|France}} [[Ligue 1]] !colspan="2"|[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]] !colspan="2"|[[Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !App !Goals !Spēles !Vārti |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]'''<br /> |align="center"|[[2003—04]] |align="center"|32 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|10 |align="center"|5 |align="center"|44 |align="center"|7 |- |align="center"|[[2004—05]] |align="center"|21 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|23 |align="center"|2 |- |- style="background:lemonchiffon" ! colspan="1" align="left"| Kopā klubā !! 53 !! 4 !! 4 !! 0 !! 0 !! 0 !! 10 !! 5 !! 67 !! 9 |- !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flaga|Spain}} [[La Liga]] !colspan="2"|[[Spānijas Karaļa kauss]] !colspan="2"|[[Spānijas Superkauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !App !Goals !Spēles !Vārti |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'''<br /> |align="center"|2005—06 |align="center"|8 |align="center"|0 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|11 |align="center"|0 |- |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flaga|England}} [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="2" align=center valign=center| [[Mančestras "City"]] ''(izīrēts)'' |align="center"|2005—06 |align="center"|15 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|0 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|19 |align="center"|1 |- style="background:lemonchiffon" ! colspan="1" align="left"| Kopā klubā !! 15 !! 1 !! 4 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 19 !! 1 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flaga|Spain}} [[La Liga]] !colspan="2"|[[Spānijas Karaļa kauss]] !colspan="2"|[[Spānijas Superkauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'''<br /> |align="center"|[[2006—07]] |align="center"|28 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|13 |align="center"|4 |align="center"|44 |align="center"|8 |- |align="center"|[[2007—08]] |align="center"|36 |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|39 |align="center"|4 |- |- style="background:lemonchiffon" ! colspan="1" align="left"| Kopā klubā!! 72 !! 8 !! 4 !! 0 !! 2 !! 0 !! 16 !! 4 !! 94 !! 12 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flaga|England}} [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|Liverpool]]''' |align="center"|[[2008—09]] |align="center"|28 |align="center"|3 |align="center"|3 |align="center"|1 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|9 |align="center"|1 |align="center"|40 |align="center"|5 |- |align="center"|[[2009—10]] |align="center"|12 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|- |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|15 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" ! colspan="1" align="left"| Kopā klubā!! 40 !! 3 !! 3 !! 1 !! 1 !! 0 !! 11!! 1 !! 55 !! 5 |- ! style="background:beige" colspan="2" align="left" |Karjerā kopā ! align=center style="background:beige"| 218 ! align=center style="background:beige"| 22 ! align=center style="background:beige"| 22 ! align=center style="background:beige"| 2 ! align=center style="background:beige"| 2 ! align=center style="background:beige"| 0 ! align=center style="background:beige"| 39 ! align=center style="background:beige"| 10 ! align=center style="background:beige"| 280 ! align=center style="background:beige"| 34 |- |} == Apbalvojumi == === Klubā === * '''[[Real Club Deportivo Mallorca|"Mallorca"]]''': ** [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2002—03 * '''[[RCD Espanyol|"Espanyol"]]''': ** [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2005—06 ** [[UEFA kauss]]: 2. vietas ieguvējs 2006-07 * '''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''': ** [[Anglijas Premjerlīga]]: 2. vietas ieguvējs 2008—09 === Izlase === * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: 3. vietas ieguvējs [[FIFA Konfederāciju kauss 2009|2009]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Riera, Alberts}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] 9qhx538gkei3d1szffoxu3qmwyywh40 0 116135 4541050 4279998 2026-10-29T08:41:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541050 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tatjana Ščogoļeva | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|9}} | dz_viet = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR]], {{USSR}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Krieviete | garums = 192 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|Centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Maskavas apgabala "SpartaK"]] | numurs = | amats = | līga = [[Krievijas Superlīga basketbolā sievietēm|Krievijas Superlīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas sieviešu basketbola izlase|Krievija]] | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Attēls:Olympic Rings.svg|100px]] [[Olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|[[Basketbols 2004. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Basketbols]]}} {{MedalBronze|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Basketbols]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver| [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 2006]] | Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold | [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Grieķija 2003]] | Basketbols}} {{MedalSilver| [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Turcija 2005]] | Basketbols}} {{MedalGold | [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Itālija 2007]] | Basketbols}} {{MedalSilver| [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Latvija 2009]] | Basketbols}} }} '''Tatjana Ščogoļeva''' ({{val|ru|Татьяна Николаевна Щёголева}}, pēclaulību uzvārds Kočarjana (''Кочарян''), dzimusi {{dat|1982|2|9}} [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir [[Krievi|krievu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Krievijas sieviešu basketbola izlase|Krievijas sieviešu basketbola valstsvienības]] dalībniece. Pašlaik ([[2010. gads|2010]]) pārstāv [[Vidnoje]]s klubu [[Maskavas apgabala "SpartaK"]]. Pēc profesionālās karjeras beigām, 2013. gada 10. jūlija nozīmēta par Profesionālā basketbola kluba ''"Moscow Basketball Association"'' izpilddirektori.<ref>[http://mbabasket.pro/news/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8-%D0%BA%D0%BB%D1%83%D0%B1%D0%B0/6 ТАТЬЯНА НИКОЛАЕВНА КОЧАРЯН (ЩЕГОЛЕВА) НАЗНАЧЕНА ИСПОЛНИТЕЛЬНЫМ ДИРЕКТОРОМ ПБК "МБА"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210203020929/http://mbabasket.pro/news/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8-%D0%BA%D0%BB%D1%83%D0%B1%D0%B0/6 |date={{dat|2021|02|03||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160314142958/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwc/women/player/p/eid/4730/pid/28270/sid/4730/tid/381/profile.html 2010. gada Pasaules čempionāta profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081006232754/http://www.basket.ru/index.php?dn=base&to=player&id=1971&idt=1775 Basket.ru profils] {{ru ikona}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{Krievijas sportists-aizmetnis}} {{Krievijas sastāvs Eurobasket Women 2007}} {{DEFAULTSORT:Ščogoļeva, Tatjana}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas basketbolisti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] np5n5iqo28mp5jnx7mgpmm6hkgrlz4d 0 117561 4540735 3920311 2026-10-28T14:54:48Z Bendžamins 76862 4540735 wikitext text/x-wiki ```wikitext {{Infokaste futbolists | playername = Filips Dēgens | image = Philipp Degen 2.jpg | fullname = Filips Dēgens | height = 179 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|15}} | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Holšteina}} | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 1987—1995 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} FC Oberdorf | youthyears2 = 1995—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|"Basel"]] | years1 = 2001—2005 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|"Basel"]] | caps1 = 82 | goals1 = 4 | years2 = 2002—2003 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau|"Aarau"]] | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 2005—2008 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]] | caps3 = 68 | goals3 = 1 | years4 = 2008—2010 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2010—2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2011—2016 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps6 = 76 | goals6 = 7 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices U-21 futbola izlase|Šveices U-21]] | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2006—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | nationalcaps2 = 32 | nationalgoals2 = 0 | name = | caption = | totalcaps = 238 | totalgoals = 12 }} ``` '''Filips Dēgens''' ({{val|de|Philipp Degen}}; dzimis {{dat|1983|2|15}} [[Holšteina|Holšteinā]], [[Šveice|Šveicē]])<ref>[http://www.pddd.ch/index.php?id=38 Steckbrief — Philipp Degen (Profile in German)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830215339/http://www.pddd.ch/index.php?id=38 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, degendegen.com. Retrieved on 2008-07-05</ref> ir šveiciešu bijušais [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]. == Klubu karjera == === Šveices klubi === Dēgens profesionāļa karjeru uzsāka [[Bāzele]]s klubā [[FC Basel|"Basel"]]. Pirms tam šajā klubā viņš bija aizvadījis piecas sezonas jauniešu vienībās, līdz tika iekļauts galvenajā komandā.<ref>[http://www.pddd.ch/index.php?id=39 Karriere — Philipp Degen (Career Profile in German)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830220358/http://www.pddd.ch/index.php?id=39 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, degendegen.com. Retrieved on 2008-07-05</ref> Pirmajās četrās profesionāļa sezonās viņš piedalījās 69 komandas spēlēs, līdz tika izīrēts [[FC Aarau|"Aarau"]]. Ar Bāzeles klubu Dēgens izcīnīja trīs [[Šveice]]s čempintitulus, kā arī ieguva vienu Šveices kausu.<ref name=DegenFAQ>{{Tīmekļa atsauce|last=Hassall|first=Paul|url= http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160366080704-0816.htm| title= What Do You Know About Our New Signing?|publisher=liverpoolfc.tv|date=2008-07-04|accessdate=2008-07-05}}</ref> === "Borussia" === Nākamā pieturvieta futbolista karjerā bija [[Dortmunde]], kur viņš spēlēja vietējā [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]] kluba rindās. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] aizsargs piedalījās 68 mačos un guva vienus vārtus. Savā pēdējā, 2007./2008. gada, sezonā vācu komandā Dēgens mocījās ar savainojumiem, kas ļāva piedalīties vien 16 spēlēs. === "Liverpool" === {{dat|2008|7|3}} Dēgens parakstīja četru gadu līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Liverpool FC|"Liverpool"]].<ref>[http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2300984/Rafael-Benitez-signs-Philipp-Degen-for-Liverpool.html Rafael Benítez signs Philipp Degen for Liverpool FC], ''[[The Daily Telegraph]]'' (2008-05-20). Retrieved on 2008-06-28.</ref> Komandai par spēlētāja iegūšanu nebija jāmaksā transfēru nauda. Tā brīža komandas galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] jaunieguvumu raksturoja: "Viņš ir labs papildinājums. Dēgena stiprā puse ir uzbrūkošā mentalitāte. Esmu pārliecināts, ka viņš spēs veiksmīgi papildināt mūsu komandas rindas."<ref>[http://www.premierleague.com/page/Headlines/0,,12306~1316015,00.html Benitez swoops for Degen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080709055459/http://www.premierleague.com/page/Headlines/0%2C%2C12306~1316015%2C00.html |date={{dat|2008|07|09||bez}} }}, premierleague.com (2008-05-20). Retrieved on 2008-06-28.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Eaton|first=Paul|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160400080703-1707.htm|title=Degen Signs Four Year Anfield Deal |publisher=liverpoolfc.tv |date=2008-07-03 |accessdate=2008-07-03}}</ref> Dēgens komandā debitēja tā paša gada 12. jūlijā, izejot uz laukuma pēc puslaika pārtraukuma draudzības spēlē ar [[Tranmere Rovers F.C.|"Tranmere Rovers"]].<ref>[http://www.skysports.com/football/match_report/0,19764,11065_3009288,00.html Yossi Cracker Beats Rovers — Reds see off League One opponents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121143934/http://www.skysports.com/football/match_report/0,19764,11065_3009288,00.html |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}, [[Sky Sports]], (2008-07-12). Retrieved on 2008-07-13.</ref> Oficiālās cīņās šveiciešu futbolists debitēja [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] trešās kārtas spēlē ar [[Crewe Alexandra F.C.|"Crewe Alexandra"]]. Tajā viņš salauza divas ribas, saskrienoties ar komandas biedru [[Sami Hīpija|Sami Hīpiju]], kā dēļ izlaida divus mēnešus.<ref>[http://www.liverpoolfc.tv/match/season/2008-2009/sep/729/finalwhistle.htm error404 - Liverpool FC<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>[http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-1062355/Doctors-football-fans-boot-Liverpool-star-Degen-recovers-hospital.html Doctors give football fans the boot as Liverpool star Degen stays in hospital | Mail Online<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Atgriežoties ierindā viņš izgāja laukumā "Carling Cup" mačā pret [[Totenhamas "Hotspur"]], kurā saduroties ar pretinieku futbolistu lauza kāju. Pēc aizvadītiem 14 mēnešiem "Liverpool" komandā viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]], kad nomainīja [[Glens Džonsons|Glenu Džonsonu]] 4:0 uzvarā pār [[Burnley FC|"Burnley"]]. == Karjera izlasē == Dēgens kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]] ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] finālturnīrā. Tur šveicieši aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur pēcspēles 11 metru sitienu sērijā atzina [[Ukrainas futbola izlase]]s pārākumu. Viņš bija iekļauts arī Šveices sastāvā [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, lai gan lielāko daļu sezonas bija savainots. Valstsvienība gan neizkļuva no apakšgrupas, kā arī pats Dēgens nepiedalījās nevienā mačā. Dēgens nav ticis izsaukts uz izlasi kopš par tās galveno treneri kļuva [[Otmārs Hitcfelds]]. == Karjeras statistika == {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |+ '''<big>Klubu karjeras statistika</big>''' |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flagicon|Switzerland}} [[Šveices futbola Superlīga|Superlīga]] !colspan="2"|[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]] !colspan="2"|-— !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[FC Basel|"Basel"]]''' |align="center"|2001—02 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|1 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2002—03 |align="center"|16 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"|1 |align="center"|0 ! ! |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[FC Aarau|"Aarau"]]''' (izīrēts) |align="center"|2002—03 |align="center"|16 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[FC Basel|"Basel"]]''' |align="center"|2003—04 |align="center"|32 |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|4 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2004—05 |align="center"|31 |align="center"|0 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|10 |align="center"|0 ! ! |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 98 !! 4 !! 7 !! 0 !! !! !! 16 !! 0 !! 121 !! 4 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flagicon|Germany}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] !colspan="2"|[[DFB-Pokal|Vācijas kauss]] !colspan="2"|-— !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]]''' |align="center"|2005—06 |align="center"|31 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|2 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2006—07 |align="center"|27 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- |align="center"|2007—08 |align="center"|10 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 68 !! 1 !! 5 !! 0 !! !! !! 2 !! 0 !! 75 !! 1 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flagicon|England}} [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align="center"|2008—09 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" |- |align="center"|2009—10 |align="center"|7 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|10 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 7 !! 0 !! 1 !! 0 !! 4 !! 0 !! 0 !! 0 !! 10 !! 0 |- ! style="background:beige"|Kopā karjerā ! style="background:beige" colspan="1" | ! style="background:beige"| 171 ! style="background:beige"| 5 ! style="background:beige"| 13 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 4 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 18 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 206 ! style="background:beige"| 5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.degendegen.com David Degen Philipp Degen Online — spēlētāja oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060402212848/http://degendegen.com/ |date={{dat|2006|04|02||bez}} }} {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/27-philipp-degen "Liverpool" oficiālās vietnes profils] {{en ikona}} * [http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=22753&cc=5739 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100514221239/http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=22753&cc=5739 |date={{dat|2010|05|14||bez}} }} {{en ikona}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dēgens, Filips}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles lauku kantonā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] rqwc8aldof0m6fgkp26uxuc41wjoghr 4540736 4540735 2026-10-28T14:55:08Z Bendžamins 76862 4540736 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Filips Dēgens | image = Philipp Degen 2.jpg | fullname = Filips Dēgens | height = 179 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|15}} | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Holšteina}} | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 1987—1995 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} FC Oberdorf | youthyears2 = 1995—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|"Basel"]] | years1 = 2001—2005 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|"Basel"]] | caps1 = 82 | goals1 = 4 | years2 = 2002—2003 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau|"Aarau"]] | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 2005—2008 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]] | caps3 = 68 | goals3 = 1 | years4 = 2008—2010 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2010—2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2011—2016 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps6 = 76 | goals6 = 7 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices U-21 futbola izlase|Šveices U-21]] | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2006—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | nationalcaps2 = 32 | nationalgoals2 = 0 | name = | caption = | totalcaps = 238 | totalgoals = 12 }} ``` '''Filips Dēgens''' ({{val|de|Philipp Degen}}; dzimis {{dat|1983|2|15}} [[Holšteina|Holšteinā]], [[Šveice|Šveicē]])<ref>[http://www.pddd.ch/index.php?id=38 Steckbrief — Philipp Degen (Profile in German)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830215339/http://www.pddd.ch/index.php?id=38 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, degendegen.com. Retrieved on 2008-07-05</ref> ir šveiciešu bijušais [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]. == Klubu karjera == === Šveices klubi === Dēgens profesionāļa karjeru uzsāka [[Bāzele]]s klubā [[FC Basel|"Basel"]]. Pirms tam šajā klubā viņš bija aizvadījis piecas sezonas jauniešu vienībās, līdz tika iekļauts galvenajā komandā.<ref>[http://www.pddd.ch/index.php?id=39 Karriere — Philipp Degen (Career Profile in German)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830220358/http://www.pddd.ch/index.php?id=39 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, degendegen.com. Retrieved on 2008-07-05</ref> Pirmajās četrās profesionāļa sezonās viņš piedalījās 69 komandas spēlēs, līdz tika izīrēts [[FC Aarau|"Aarau"]]. Ar Bāzeles klubu Dēgens izcīnīja trīs [[Šveice]]s čempintitulus, kā arī ieguva vienu Šveices kausu.<ref name=DegenFAQ>{{Tīmekļa atsauce|last=Hassall|first=Paul|url= http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160366080704-0816.htm| title= What Do You Know About Our New Signing?|publisher=liverpoolfc.tv|date=2008-07-04|accessdate=2008-07-05}}</ref> === "Borussia" === Nākamā pieturvieta futbolista karjerā bija [[Dortmunde]], kur viņš spēlēja vietējā [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]] kluba rindās. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] aizsargs piedalījās 68 mačos un guva vienus vārtus. Savā pēdējā, 2007./2008. gada, sezonā vācu komandā Dēgens mocījās ar savainojumiem, kas ļāva piedalīties vien 16 spēlēs. === "Liverpool" === {{dat|2008|7|3}} Dēgens parakstīja četru gadu līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Liverpool FC|"Liverpool"]].<ref>[http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2300984/Rafael-Benitez-signs-Philipp-Degen-for-Liverpool.html Rafael Benítez signs Philipp Degen for Liverpool FC], ''[[The Daily Telegraph]]'' (2008-05-20). Retrieved on 2008-06-28.</ref> Komandai par spēlētāja iegūšanu nebija jāmaksā transfēru nauda. Tā brīža komandas galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] jaunieguvumu raksturoja: "Viņš ir labs papildinājums. Dēgena stiprā puse ir uzbrūkošā mentalitāte. Esmu pārliecināts, ka viņš spēs veiksmīgi papildināt mūsu komandas rindas."<ref>[http://www.premierleague.com/page/Headlines/0,,12306~1316015,00.html Benitez swoops for Degen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080709055459/http://www.premierleague.com/page/Headlines/0%2C%2C12306~1316015%2C00.html |date={{dat|2008|07|09||bez}} }}, premierleague.com (2008-05-20). Retrieved on 2008-06-28.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Eaton|first=Paul|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160400080703-1707.htm|title=Degen Signs Four Year Anfield Deal |publisher=liverpoolfc.tv |date=2008-07-03 |accessdate=2008-07-03}}</ref> Dēgens komandā debitēja tā paša gada 12. jūlijā, izejot uz laukuma pēc puslaika pārtraukuma draudzības spēlē ar [[Tranmere Rovers F.C.|"Tranmere Rovers"]].<ref>[http://www.skysports.com/football/match_report/0,19764,11065_3009288,00.html Yossi Cracker Beats Rovers — Reds see off League One opponents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121143934/http://www.skysports.com/football/match_report/0,19764,11065_3009288,00.html |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}, [[Sky Sports]], (2008-07-12). Retrieved on 2008-07-13.</ref> Oficiālās cīņās šveiciešu futbolists debitēja [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] trešās kārtas spēlē ar [[Crewe Alexandra F.C.|"Crewe Alexandra"]]. Tajā viņš salauza divas ribas, saskrienoties ar komandas biedru [[Sami Hīpija|Sami Hīpiju]], kā dēļ izlaida divus mēnešus.<ref>[http://www.liverpoolfc.tv/match/season/2008-2009/sep/729/finalwhistle.htm error404 - Liverpool FC<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>[http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-1062355/Doctors-football-fans-boot-Liverpool-star-Degen-recovers-hospital.html Doctors give football fans the boot as Liverpool star Degen stays in hospital | Mail Online<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Atgriežoties ierindā viņš izgāja laukumā "Carling Cup" mačā pret [[Totenhamas "Hotspur"]], kurā saduroties ar pretinieku futbolistu lauza kāju. Pēc aizvadītiem 14 mēnešiem "Liverpool" komandā viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]], kad nomainīja [[Glens Džonsons|Glenu Džonsonu]] 4:0 uzvarā pār [[Burnley FC|"Burnley"]]. == Karjera izlasē == Dēgens kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]] ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] finālturnīrā. Tur šveicieši aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur pēcspēles 11 metru sitienu sērijā atzina [[Ukrainas futbola izlase]]s pārākumu. Viņš bija iekļauts arī Šveices sastāvā [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, lai gan lielāko daļu sezonas bija savainots. Valstsvienība gan neizkļuva no apakšgrupas, kā arī pats Dēgens nepiedalījās nevienā mačā. Dēgens nav ticis izsaukts uz izlasi kopš par tās galveno treneri kļuva [[Otmārs Hitcfelds]]. == Karjeras statistika == {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |+ '''<big>Klubu karjeras statistika</big>''' |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flagicon|Switzerland}} [[Šveices futbola Superlīga|Superlīga]] !colspan="2"|[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]] !colspan="2"|-— !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[FC Basel|"Basel"]]''' |align="center"|2001—02 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|1 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2002—03 |align="center"|16 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"|1 |align="center"|0 ! ! |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[FC Aarau|"Aarau"]]''' (izīrēts) |align="center"|2002—03 |align="center"|16 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[FC Basel|"Basel"]]''' |align="center"|2003—04 |align="center"|32 |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|4 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2004—05 |align="center"|31 |align="center"|0 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|10 |align="center"|0 ! ! |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 98 !! 4 !! 7 !! 0 !! !! !! 16 !! 0 !! 121 !! 4 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flagicon|Germany}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] !colspan="2"|[[DFB-Pokal|Vācijas kauss]] !colspan="2"|-— !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]]''' |align="center"|2005—06 |align="center"|31 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|2 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2006—07 |align="center"|27 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- |align="center"|2007—08 |align="center"|10 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 68 !! 1 !! 5 !! 0 !! !! !! 2 !! 0 !! 75 !! 1 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flagicon|England}} [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align="center"|2008—09 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" |- |align="center"|2009—10 |align="center"|7 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|10 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 7 !! 0 !! 1 !! 0 !! 4 !! 0 !! 0 !! 0 !! 10 !! 0 |- ! style="background:beige"|Kopā karjerā ! style="background:beige" colspan="1" | ! style="background:beige"| 171 ! style="background:beige"| 5 ! style="background:beige"| 13 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 4 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 18 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 206 ! style="background:beige"| 5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.degendegen.com David Degen Philipp Degen Online — spēlētāja oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060402212848/http://degendegen.com/ |date={{dat|2006|04|02||bez}} }} {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/27-philipp-degen "Liverpool" oficiālās vietnes profils] {{en ikona}} * [http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=22753&cc=5739 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100514221239/http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=22753&cc=5739 |date={{dat|2010|05|14||bez}} }} {{en ikona}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dēgens, Filips}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles lauku kantonā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] 5k28g2qscxjckr58zrjdjnwo1cx4gk8 4540737 4540736 2026-10-28T14:55:20Z Bendžamins 76862 4540737 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Filips Dēgens | image = Philipp Degen 2.jpg | fullname = Filips Dēgens | height = 179 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|15}} | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Holšteina}} | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 1987—1995 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} FC Oberdorf | youthyears2 = 1995—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|"Basel"]] | years1 = 2001—2005 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|"Basel"]] | caps1 = 82 | goals1 = 4 | years2 = 2002—2003 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau|"Aarau"]] | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 2005—2008 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]] | caps3 = 68 | goals3 = 1 | years4 = 2008—2010 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2010—2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2011—2016 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps6 = 76 | goals6 = 7 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices U-21 futbola izlase|Šveices U-21]] | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2006—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | nationalcaps2 = 32 | nationalgoals2 = 0 | name = | caption = | totalcaps = 238 | totalgoals = 12 }} '''Filips Dēgens''' ({{val|de|Philipp Degen}}; dzimis {{dat|1983|2|15}} [[Holšteina|Holšteinā]], [[Šveice|Šveicē]])<ref>[http://www.pddd.ch/index.php?id=38 Steckbrief — Philipp Degen (Profile in German)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830215339/http://www.pddd.ch/index.php?id=38 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, degendegen.com. Retrieved on 2008-07-05</ref> ir šveiciešu bijušais [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]. == Klubu karjera == === Šveices klubi === Dēgens profesionāļa karjeru uzsāka [[Bāzele]]s klubā [[FC Basel|"Basel"]]. Pirms tam šajā klubā viņš bija aizvadījis piecas sezonas jauniešu vienībās, līdz tika iekļauts galvenajā komandā.<ref>[http://www.pddd.ch/index.php?id=39 Karriere — Philipp Degen (Career Profile in German)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110830220358/http://www.pddd.ch/index.php?id=39 |date={{dat|2011|08|30||bez}} }}, degendegen.com. Retrieved on 2008-07-05</ref> Pirmajās četrās profesionāļa sezonās viņš piedalījās 69 komandas spēlēs, līdz tika izīrēts [[FC Aarau|"Aarau"]]. Ar Bāzeles klubu Dēgens izcīnīja trīs [[Šveice]]s čempintitulus, kā arī ieguva vienu Šveices kausu.<ref name=DegenFAQ>{{Tīmekļa atsauce|last=Hassall|first=Paul|url= http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160366080704-0816.htm| title= What Do You Know About Our New Signing?|publisher=liverpoolfc.tv|date=2008-07-04|accessdate=2008-07-05}}</ref> === "Borussia" === Nākamā pieturvieta futbolista karjerā bija [[Dortmunde]], kur viņš spēlēja vietējā [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]] kluba rindās. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] aizsargs piedalījās 68 mačos un guva vienus vārtus. Savā pēdējā, 2007./2008. gada, sezonā vācu komandā Dēgens mocījās ar savainojumiem, kas ļāva piedalīties vien 16 spēlēs. === "Liverpool" === {{dat|2008|7|3}} Dēgens parakstīja četru gadu līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Liverpool FC|"Liverpool"]].<ref>[http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2300984/Rafael-Benitez-signs-Philipp-Degen-for-Liverpool.html Rafael Benítez signs Philipp Degen for Liverpool FC], ''[[The Daily Telegraph]]'' (2008-05-20). Retrieved on 2008-06-28.</ref> Komandai par spēlētāja iegūšanu nebija jāmaksā transfēru nauda. Tā brīža komandas galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] jaunieguvumu raksturoja: "Viņš ir labs papildinājums. Dēgena stiprā puse ir uzbrūkošā mentalitāte. Esmu pārliecināts, ka viņš spēs veiksmīgi papildināt mūsu komandas rindas."<ref>[http://www.premierleague.com/page/Headlines/0,,12306~1316015,00.html Benitez swoops for Degen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080709055459/http://www.premierleague.com/page/Headlines/0%2C%2C12306~1316015%2C00.html |date={{dat|2008|07|09||bez}} }}, premierleague.com (2008-05-20). Retrieved on 2008-06-28.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Eaton|first=Paul|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160400080703-1707.htm|title=Degen Signs Four Year Anfield Deal |publisher=liverpoolfc.tv |date=2008-07-03 |accessdate=2008-07-03}}</ref> Dēgens komandā debitēja tā paša gada 12. jūlijā, izejot uz laukuma pēc puslaika pārtraukuma draudzības spēlē ar [[Tranmere Rovers F.C.|"Tranmere Rovers"]].<ref>[http://www.skysports.com/football/match_report/0,19764,11065_3009288,00.html Yossi Cracker Beats Rovers — Reds see off League One opponents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121143934/http://www.skysports.com/football/match_report/0,19764,11065_3009288,00.html |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}, [[Sky Sports]], (2008-07-12). Retrieved on 2008-07-13.</ref> Oficiālās cīņās šveiciešu futbolists debitēja [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] trešās kārtas spēlē ar [[Crewe Alexandra F.C.|"Crewe Alexandra"]]. Tajā viņš salauza divas ribas, saskrienoties ar komandas biedru [[Sami Hīpija|Sami Hīpiju]], kā dēļ izlaida divus mēnešus.<ref>[http://www.liverpoolfc.tv/match/season/2008-2009/sep/729/finalwhistle.htm error404 - Liverpool FC<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>[http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-1062355/Doctors-football-fans-boot-Liverpool-star-Degen-recovers-hospital.html Doctors give football fans the boot as Liverpool star Degen stays in hospital | Mail Online<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Atgriežoties ierindā viņš izgāja laukumā "Carling Cup" mačā pret [[Totenhamas "Hotspur"]], kurā saduroties ar pretinieku futbolistu lauza kāju. Pēc aizvadītiem 14 mēnešiem "Liverpool" komandā viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]], kad nomainīja [[Glens Džonsons|Glenu Džonsonu]] 4:0 uzvarā pār [[Burnley FC|"Burnley"]]. == Karjera izlasē == Dēgens kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]] ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] finālturnīrā. Tur šveicieši aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur pēcspēles 11 metru sitienu sērijā atzina [[Ukrainas futbola izlase]]s pārākumu. Viņš bija iekļauts arī Šveices sastāvā [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, lai gan lielāko daļu sezonas bija savainots. Valstsvienība gan neizkļuva no apakšgrupas, kā arī pats Dēgens nepiedalījās nevienā mačā. Dēgens nav ticis izsaukts uz izlasi kopš par tās galveno treneri kļuva [[Otmārs Hitcfelds]]. == Karjeras statistika == {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |+ '''<big>Klubu karjeras statistika</big>''' |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flagicon|Switzerland}} [[Šveices futbola Superlīga|Superlīga]] !colspan="2"|[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]] !colspan="2"|-— !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[FC Basel|"Basel"]]''' |align="center"|2001—02 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|1 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2002—03 |align="center"|16 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"|1 |align="center"|0 ! ! |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[FC Aarau|"Aarau"]]''' (izīrēts) |align="center"|2002—03 |align="center"|16 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[FC Basel|"Basel"]]''' |align="center"|2003—04 |align="center"|32 |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|4 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2004—05 |align="center"|31 |align="center"|0 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|10 |align="center"|0 ! ! |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 98 !! 4 !! 7 !! 0 !! !! !! 16 !! 0 !! 121 !! 4 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flagicon|Germany}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] !colspan="2"|[[DFB-Pokal|Vācijas kauss]] !colspan="2"|-— !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]]''' |align="center"|2005—06 |align="center"|31 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|2 |align="center"|0 ! ! |- |align="center"|2006—07 |align="center"|27 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- |align="center"|2007—08 |align="center"|10 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"| |align="center"| |align="center"|- |align="center"|- ! ! |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 68 !! 1 !! 5 !! 0 !! !! !! 2 !! 0 !! 75 !! 1 |- style="background:beige" !colspan="2"| !colspan="2"|{{flagicon|England}} [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Kopā |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align="center"|2008—09 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" |- |align="center"|2009—10 |align="center"|7 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|10 |align="center"|0 |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā !! !! 7 !! 0 !! 1 !! 0 !! 4 !! 0 !! 0 !! 0 !! 10 !! 0 |- ! style="background:beige"|Kopā karjerā ! style="background:beige" colspan="1" | ! style="background:beige"| 171 ! style="background:beige"| 5 ! style="background:beige"| 13 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 4 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 18 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 206 ! style="background:beige"| 5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.degendegen.com David Degen Philipp Degen Online — spēlētāja oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060402212848/http://degendegen.com/ |date={{dat|2006|04|02||bez}} }} {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/27-philipp-degen "Liverpool" oficiālās vietnes profils] {{en ikona}} * [http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=22753&cc=5739 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100514221239/http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=22753&cc=5739 |date={{dat|2010|05|14||bez}} }} {{en ikona}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dēgens, Filips}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles lauku kantonā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] efhjtf5xmyei47yyjcqpfila36jc8xh 0 118206 4540708 4064205 2026-10-28T13:49:43Z ZANDMANIS 91184 4540708 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Bills Šenklijs | image = [[Attēls:Billshankly1.jpg|200px]] | fullname = Viljams Šenklijs | dateofbirth = {{dat|df=yes|1913|9|2}} | cityofbirth = [[Glenbērka]] | countryofbirth = [[Skotija]] | dateofdeath = {{miršanas datums un vecums|df=yes|1981|9|29|1913|9|2}} | cityofdeath = [[Liverpūle]] | countryofdeath = [[Anglija]] | currentclub = | position = [[aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Skotija}} Cronberry Eglinton | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Skotija}} Glenbuck Cherrypickers | years1 = 1929—1932 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} Partick Thistle | caps1 = | goals1 = | years2 = 1932—1933 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]] | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 1933—1949 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]] | caps3 = 296 | goals3 = 13 | manageryears1 = 1949—1951 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United FC|Carlisle United]] | manageryears2 = 1951—1954 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Grimsby Town F.C.|Grimsby Town]] | manageryears3 = 1954—1955 | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} Workington | manageryears4 = 1956-1959 | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town F.C.|Huddersfield Town]] | manageryears5 = 1959—1974 | managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] }} '''Viljams "Bills" Šenklijs''' ({{val|en|William "Bill" Shankly}}; dzimis {{dat|1913|9|2}} [[Glenbērka|Glenbērkā]], [[Skotija|Skotijā]], miris {{dat|1981|9|29}} [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]) bija skotu [[futbolists]] un treneris. Viņš tiek uzskatīts par vienu no respektablākajiem [[Lielbritānija|britu]] treneriem. B. Šenklijam bija visai veiksmīga profesionāla futbolista karjera, kas gan tika iztraucēta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ. Anglijas spēcīgākajā futbola līgā "Preston North End" sastāvā viņš piedalījās gandrīz 300 mačos, kā arī septiņas reizes izgāja laukumā [[Skotijas futbola izlase]]s sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shankly.com/article/2407 |title=BIOGRAPHY - Bill Shankly - This website is a part of LFCHistory.net<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100620024513/http://www.shankly.com/article/2407 |archivedate={{dat|2010|06|20||bez}} }}</ref> Taču visbiežāk B. Šenklijs tiek pieminēts trenera karjeras sasniegumu dēļ, pārsvarā - ar [[Liverpool FC|Liverpool]] komandu. Kad viņš ieradās klubā, tā bija otrās divīzijas vienība, tomēr treneris [[Liverpūle]]s klubu padarīja par vienu no spēcīgākajām komandām valstī.<ref>[http://www.liverpoolfc.tv/history/past-managers/bill-shankly Bill Shankly - Liverpool FC<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 15 gadu laikā, ko B. Šenklijs pavadīja "Liverpool", komanda izcīnīja trīs līgas čempiontitulus, divus [[FA kauss|FA kausus]], kā arī [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. Taču pirms [[1974]]. gada FA kausa fināla Šenklijs paziņoja par amata atstāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shankly.com/article/2517 |title=OWN WORDS - Bill Shankly - This website is a part of LFCHistory.net<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100504145219/http://www.shankly.com/article/2517 |archivedate={{dat|2010|05|04||bez}} }}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === {| class="wikitable" ! Klubs / Izlase !! Turnīrs !! Sasniegums !! Gads |- | rowspan="3" | '''Preston North End''' | [[FA Kauss]] | Uzvarētāji; finālisti: 1936–37 | 1937–38<ref name="ROTHS">{{cite book |first1=Leslie |first2=Jack |last1=Vernon |last2=Rollin |title=Rothmans Football Yearbook 1977–78 |year=1977 |publisher=Brickfield Publications Ltd |location=London |isbn=0354-09018-6 |page=489}}</ref> |- | [[Futbola līgas kara kauss]] | Uzvarētāji | 1940–41<ref name = "PNE 300">{{ cite web | title = PNE's 300 Club: Bill Shankly | url = https://www.pnefc.net/news/2021/june/pnes-300-club-bill-shankly/ | publisher = Official Preston NE FC | date = June 2021 | access-date = 30 June 2021}}</ref> |- | [[Futbola līgas otrā divīzija]] | Paaugstināti | 1933–34<ref name = "PNE 300"/> |- | [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] | [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]] | Uzvarētāji | 1938–39<ref>{{cite web | title = William Shankly | url=https://www.scottishfa.co.uk/players/?pid=113024&lid=1 | publisher = [[Scottish FA]] | date = June 2021 | access-date = 30 June 2021}}</ref> |} === Trenera karjera === {| class="wikitable" ! Klubs !! Turnīrs / Balva !! Sasniegums !! Gads |- | rowspan="7" | '''Liverpool''' | [[Futbola līgas pirmā divīzija]] | Uzvarētāji | 1963–64, 1965–66, 1972–73 |- | [[Futbola līgas otrā divīzija]] | Uzvarētāji | 1961–62 |- | [[FA Kauss]] | Uzvarētāji | 1964–65, 1973–74 |- | [[FA Community Shield|FA Charity Shield]] | Uzvarētāji | 1964, 1965, 1966 |- | [[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss]] | Uzvarētāji | 1972–73 |} === Individuālie sasniegumi === {| class="wikitable" ! Tituls / Atzinība !! Gads !! Piezīmes |- | [[Līgas treneru asociācijas balvas|Līgas labākais treneris]] | 1972–73 | <ref>{{cite news |url=https://www.bbc.com/sport/football/23605961 |title=Bill Shankly's career in pictures |date=1 September 2013 |work=BBC Sport |access-date=27 September 2018 |language=en-GB }}</ref> |- | [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa virsnieks]] | 1974 | <ref>{{Cite news |url=https://www.bbc.co.uk/liverpool/content/articles/2006/09/25/shankly_twentyfive_yearson_feature.shtml |title=Shankly – Your memories |date=11 October 2006 |work=BBC |access-date=27 September 2018 |language=en-gb}}</ref> |- | [[PFA balva par nopelniem futbolā]] | 1978 | <ref>{{Cite web |url=http://www.englandfootballonline.com/TeamHons/HonsPFAMerit.html |title=England Player Honours – Professional Footballers' Association MeritAward |website=England Football Online |access-date=27 September 2018 }}</ref> |- | [[ESPN]] 10. visu laiku labākais treneris | 2013 | <ref name="espn">{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/news/story/_/id/1515931|title=Greatest Managers, No. 10: Shankly|publisher=ESPN FC|access-date=21 October 2019}}</ref> |- | ''[[France Football]]'' 10. labākais pasaules treneris | 2019 | <ref name="franceff">{{cite web|url=https://www.givemesport.com/1462037-france-football-have-ranked-the-50-greatest-managers-of-all-time|title=France Football have ranked the 50 greatest managers of all time|date=19 March 2019 |publisher=GiveMeSport|access-date=19 March 2019}}</ref> |- | ''[[World Soccer]]'' 20. visu laiku labākais treneris | 2013 | <ref>{{cite web|title=The Greatest Manager of all time|url=https://www.worldsoccer.com/features/the-greatest-manager-of-all-time-341473|publisher=World Soccer|author=Jamie Rainbow|date=4 July 2013}}</ref><ref name="Greatest XI">{{cite web|title=The Greatest XI: how the panel voted|url=http://www.worldsoccer.com/features/the-greatest-xi-how-the-panel-voted|publisher=World Soccer|author=Jamie Rainbow|date=2 July 2013|access-date=17 May 2020|archive-date=1 January 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150101233404/http://www.worldsoccer.com/features/the-greatest-xi-how-the-panel-voted|url-status=}}</ref> |- | ''[[FourFourTwo]]'' 4. visu laiku labākais treneris | 2020 | <ref name="FourFourTwo">{{cite web|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-100-best-football-managers-of-all-time/10|title=Ranked! The 100 best football managers of all time |magazine=FourFourTwo |date=26 September 2023 |access-date=26 July 2026}}</ref> |- | [[Anglijas futbola slavas zāle|Viens no pirmajiem, kas uzņemts Anglijas futbola slavas zālē]] | 2002 | |- | [[Skotijas futbola slavas zāle | Pirmie uzņemtie Skotijas futbola slavas zālē]] | 2004 | <ref name="SFHOF">{{cite web |url=http://www.scottishfootballmuseum.org.uk/hall-of-fame/2004.html |title=2004 |publisher=[[Scottish Football Museum]] |access-date=17 August 2011 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110928040649/http://www.scottishfootballmuseum.org.uk/hall-of-fame/2004.html |archive-date=28 September 2011 }}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090216153344/http://www.tangentbooks.co.uk/index.php?pageNo=377 It's Not Your Leg Son - grāmata ar Šenklija citātiem] {{en ikona}} * [http://www.lfconline.com/news/loadfeat.asp?cid=EDB4&id=138731 LFC Online profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927230458/http://www.nationalfootballmuseum.com/pages/fame/Inductees/billshankly.htm Biogrāfija English Football Hall of Fame vietnē] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100322202633/http://www.shankly.com/ Shankly.com] vietne, kas veltīta Billa Šenklija dzīvei {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927195233/http://www.thisisanfield.com/content.php?page_id=98 This Is Anfield: trenera profils] {{en ikona}} * [http://www.lfchistory.net/managers_profile.asp?manager_id=9 Trenera profils LFChistory.net vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080523114016/http://www.lfchistory.net/managers_profile.asp?manager_id=9 |date={{dat|2008|05|23||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.itunes.com/BillShankly Audio interviju ieraksti]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šenklijs, Bills}} [[Kategorija:1913. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]] ab6pratlrjoc7ow932ebybtdxgvpxun 4540709 4540708 2026-10-28T13:52:09Z ZANDMANIS 91184 4540709 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Bills Šenklijs | image = [[Attēls:Billshankly1.jpg|200px]] | fullname = Viljams Šenklijs | dateofbirth = {{dat|df=yes|1913|9|2}} | cityofbirth = [[Glenbērka]] | countryofbirth = [[Skotija]] | dateofdeath = {{miršanas datums un vecums|df=yes|1981|9|29|1913|9|2}} | cityofdeath = [[Liverpūle]] | countryofdeath = [[Anglija]] | currentclub = | position = [[aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Skotija}} Cronberry Eglinton | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Skotija}} Glenbuck Cherrypickers | years1 = 1929—1932 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} Partick Thistle | caps1 = | goals1 = | years2 = 1932—1933 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]] | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 1933—1949 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]] | caps3 = 296 | goals3 = 13 | manageryears1 = 1949—1951 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United FC|Carlisle United]] | manageryears2 = 1951—1954 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Grimsby Town F.C.|Grimsby Town]] | manageryears3 = 1954—1955 | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} Workington | manageryears4 = 1956-1959 | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town F.C.|Huddersfield Town]] | manageryears5 = 1959—1974 | managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] }} '''Viljams "Bills" Šenklijs''' ({{val|en|William "Bill" Shankly}}; dzimis {{dat|1913|9|2}} [[Glenbērka|Glenbērkā]], [[Skotija|Skotijā]], miris {{dat|1981|9|29}} [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]) bija skotu [[futbolists]] un treneris. Viņš tiek uzskatīts par vienu no respektablākajiem [[Lielbritānija|britu]] treneriem. B. Šenklijam bija visai veiksmīga profesionāla futbolista karjera, kas gan tika iztraucēta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ. Anglijas spēcīgākajā futbola līgā "Preston North End" sastāvā viņš piedalījās gandrīz 300 mačos, kā arī septiņas reizes izgāja laukumā [[Skotijas futbola izlase]]s sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shankly.com/article/2407 |title=BIOGRAPHY - Bill Shankly - This website is a part of LFCHistory.net<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100620024513/http://www.shankly.com/article/2407 |archivedate={{dat|2010|06|20||bez}} }}</ref> Taču visbiežāk B. Šenklijs tiek pieminēts trenera karjeras sasniegumu dēļ, pārsvarā - ar [[Liverpool FC|Liverpool]] komandu. Kad viņš ieradās klubā, tā bija otrās divīzijas vienība, tomēr treneris [[Liverpūle]]s klubu padarīja par vienu no spēcīgākajām komandām valstī.<ref>[http://www.liverpoolfc.tv/history/past-managers/bill-shankly Bill Shankly - Liverpool FC<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 15 gadu laikā, ko B. Šenklijs pavadīja "Liverpool", komanda izcīnīja trīs līgas čempiontitulus, divus [[FA kauss|FA kausus]], kā arī [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. Taču pirms [[1974]]. gada FA kausa fināla Šenklijs paziņoja par amata atstāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shankly.com/article/2517 |title=OWN WORDS - Bill Shankly - This website is a part of LFCHistory.net<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100504145219/http://www.shankly.com/article/2517 |archivedate={{dat|2010|05|04||bez}} }}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === {| class="wikitable" ! Klubs / Izlase !! Turnīrs !! Sasniegums !! Gads |- | rowspan="3" | '''Preston North End''' | [[FA Kauss]] | Uzvarētāji; finālisti: 1936–37 | 1937–38<ref name="ROTHS">{{cite book |first1=Leslie |first2=Jack |last1=Vernon |last2=Rollin |title=Rothmans Football Yearbook 1977–78 |year=1977 |publisher=Brickfield Publications Ltd |location=London |isbn=0354-09018-6 |page=489}}</ref> |- | [[Futbola līgas kara kauss]] | Uzvarētāji | 1940–41<ref name = "PNE 300">{{ cite web | title = PNE's 300 Club: Bill Shankly | url = https://www.pnefc.net/news/2021/june/pnes-300-club-bill-shankly/ | publisher = Official Preston NE FC | date = June 2021 | access-date = 30 June 2021}}</ref> |- | [[Futbola līgas otrā divīzija]] | Paaugstināti | 1933–34<ref name = "PNE 300"/> |- | [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] | [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]] | Uzvarētāji | 1938–39<ref>{{cite web | title = William Shankly | url=https://www.scottishfa.co.uk/players/?pid=113024&lid=1 | publisher = [[Scottish FA]] | date = June 2021 | access-date = 30 June 2021}}</ref> |} === Trenera karjera === {| class="wikitable" ! Klubs !! Turnīrs / Balva !! Sasniegums !! Gads |- | rowspan="7" | '''Liverpool''' | [[Futbola līgas pirmā divīzija]] | Uzvarētāji | 1963–64, 1965–66, 1972–73 |- | [[Futbola līgas otrā divīzija]] | Uzvarētāji | 1961–62 |- | [[FA Kauss]] | Uzvarētāji | 1964–65, 1973–74 |- | [[FA Community Shield|FA Charity Shield]] | Uzvarētāji | 1964, 1965, 1966 |- | [[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss]] | Uzvarētāji | 1972–73 |} === Individuālie sasniegumi === {| class="wikitable" ! Tituls / Atzinība !! Gads !! Piezīmes |- | [[Līgas treneru asociācijas balvas|Līgas labākais treneris]] | 1972–73 | <ref>{{cite news |url=https://www.bbc.com/sport/football/23605961 |title=Bill Shankly's career in pictures |date=1 September 2013 |work=BBC Sport |access-date=27 September 2018 |language=en-GB }}</ref> |- | [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa virsnieks]] | 1974 | <ref>{{Cite news |url=https://www.bbc.co.uk/liverpool/content/articles/2006/09/25/shankly_twentyfive_yearson_feature.shtml |title=Shankly – Your memories |date=11 October 2006 |work=BBC |access-date=27 September 2018 |language=en-gb}}</ref> |- | [[PFA balva par nopelniem futbolā]] | 1978 | <ref>{{Cite web |url=http://www.englandfootballonline.com/TeamHons/HonsPFAMerit.html |title=England Player Honours – Professional Footballers' Association MeritAward |website=England Football Online |access-date=27 September 2018 }}</ref> |- | [[ESPN]] 10. visu laiku labākais treneris | 2013 | <ref name="espn">{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/news/story/_/id/1515931|title=Greatest Managers, No. 10: Shankly|publisher=ESPN FC|access-date=21 October 2019}}</ref> |- | ''[[France Football]]'' 10. labākais pasaules treneris | 2019 | <ref name="franceff">{{cite web|url=https://www.givemesport.com/1462037-france-football-have-ranked-the-50-greatest-managers-of-all-time|title=France Football have ranked the 50 greatest managers of all time|date=19 March 2019 |publisher=GiveMeSport|access-date=19 March 2019}}</ref> |- | ''[[World Soccer]]'' 20. visu laiku labākais treneris | 2013 | <ref>{{cite web|title=The Greatest Manager of all time|url=https://www.worldsoccer.com/features/the-greatest-manager-of-all-time-341473|publisher=World Soccer|author=Jamie Rainbow|date=4 July 2013}}</ref><ref name="Greatest XI">{{cite web|title=The Greatest XI: how the panel voted|url=http://www.worldsoccer.com/features/the-greatest-xi-how-the-panel-voted|publisher=World Soccer|author=Jamie Rainbow|date=2 July 2013|access-date=17 May 2020|archive-date=1 January 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150101233404/http://www.worldsoccer.com/features/the-greatest-xi-how-the-panel-voted|url-status=}}</ref> |- | ''[[FourFourTwo]]'' 4. visu laiku labākais treneris | 2020 | <ref name="FourFourTwo">{{cite web|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-100-best-football-managers-of-all-time/10|title=Ranked! The 100 best football managers of all time |magazine=FourFourTwo |date=26 September 2023 |access-date=26 July 2026}}</ref> |- | [[Anglijas futbola slavas zāle|Viens no pirmajiem, kas uzņemts Anglijas futbola slavas zālē]] | 2002 | |- | [[Skotijas futbola slavas zāle | Pirmie uzņemtie Skotijas futbola slavas zālē]] | 2004 | <ref name="SFHOF">{{cite web |url=http://www.scottishfootballmuseum.org.uk/hall-of-fame/2004.html |title=2004 |publisher=[[Scottish Football Museum]] |access-date=17 August 2011 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110928040649/http://www.scottishfootballmuseum.org.uk/hall-of-fame/2004.html |archive-date=28 September 2011 }}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090216153344/http://www.tangentbooks.co.uk/index.php?pageNo=377 It's Not Your Leg Son - grāmata ar Šenklija citātiem] {{en ikona}} * [http://www.lfconline.com/news/loadfeat.asp?cid=EDB4&id=138731 LFC Online profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927230458/http://www.nationalfootballmuseum.com/pages/fame/Inductees/billshankly.htm Biogrāfija English Football Hall of Fame vietnē] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100322202633/http://www.shankly.com/ Shankly.com] vietne, kas veltīta Billa Šenklija dzīvei {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927195233/http://www.thisisanfield.com/content.php?page_id=98 This Is Anfield: trenera profils] {{en ikona}} * [http://www.lfchistory.net/managers_profile.asp?manager_id=9 Trenera profils LFChistory.net vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080523114016/http://www.lfchistory.net/managers_profile.asp?manager_id=9 |date={{dat|2008|05|23||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.itunes.com/BillShankly Audio interviju ieraksti]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šenklijs, Bills}} [[Kategorija:1913. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ar Britu Impērijas ordeni apbalvotie]] b66oywenky0gfmnu5qne43lf53kah3m 0 118677 4541005 3919881 2026-10-29T07:06:52Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541005 wikitext text/x-wiki '''Rēzeknes iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Rēzeknes iela (Daugavpils)|Rēzeknes iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Rēzeknes iela (Jēkabpils)|Rēzeknes iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]] — iela Rīgā; * iela novadu pilsētās: ** [[Rēzeknes iela (Dagda)|Rēzeknes iela]] — iela [[Dagda|Dagdā]]; ** [[Rēzeknes iela (Gulbene)|Rēzeknes iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Rēzeknes iela (Krāslava)|Rēzeknes iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; ** [[Rēzeknes iela (Līvāni)|Rēzeknes iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Rēzeknes iela (Madona)|Rēzeknes iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Rēzeknes iela (Preiļi)|Rēzeknes iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]; ** [[Rēzeknes iela (Varakļāni)|Rēzeknes iela]] — iela [[Varakļāni|Varakļānos]]; ** [[Rēzeknes iela (Viļāni)|Rēzeknes iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]]; * iela ciemos un mazciemos: ** [[Rēzeknes iela (Aglona)|Rēzeknes iela]] — iela [[Aglona|Aglonā]]; ** [[Rēzeknes iela (Andrupene)|Rēzeknes iela]] — iela [[Andrupene|Andrupenē]]; ** [[Rēzeknes iela (Audriņi)|Rēzeknes iela]] — iela [[Audriņi|Audriņos]]; ** [[Rēzeknes iela (Biķernieki)|Rēzeknes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Rēzeknes iela (Gaigalava)|Rēzeknes iela]] — iela [[Gaigalava|Gaigalavā]]; ** [[Rēzeknes iela (Maļinova)|Rēzeknes iela]] — iela [[Maļinova|Maļinovā]]; ** [[Rēzeknes iela (Murmastiene)|Rēzeknes iela]] — iela [[Murmastiene|Murmastienē]]; ** [[Rēzeknes iela (Ratnieki)|Rēzeknes iela]] — iela [[Ratnieki (Čornajas pagasts)|Ratniekos]]; ** [[Rēzeknes iela (Riebiņi)|Rēzeknes iela]] — iela [[Riebiņi|Riebiņos]]; ** [[Rēzeknes iela (Stoļerova)|Rēzeknes iela]] — iela [[Stoļerova|Stoļerovā]]; ** [[Rēzeknes iela (Tiskādi)|Rēzeknes iela]] — iela [[Tiskādi|Tiskādos]].<!-- ** [[Rēzeknes iela (Galēni)|Rēzeknes iela]] — P58 iela [[Galēni|Galēnos]]. ** [[Rēzeknes iela (Viļāni)|Rēzeknes iela]] — V594 iela [[Teveņāni|Teveņānos]]. --> == Skatīt arī == * [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne]] * [[Rēzeknes pulka iela]] {{Ielu nosaukums}} 0yfr1os8ean67jieuwagsm0eqeltwb7 0 120912 4540792 4436634 2026-10-28T16:42:16Z ZANDMANIS 91184 4540792 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Ohaio štatā ASV|pilsētu Džordžijas štatā ASV|Kolumbusa (Džordžija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolumbusa | official_name = ''Columbus'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Columbus Pano 2.jpg | photo2a = Ohio Statehouse exterior 02.jpg | photo2b = Ohio-Columbus-University-Hall (cropped).jpg | photo3a = Columbus, Ohio JJ 46.jpg | photo3b = Ohio_Stadium_Overhead.jpg | photo4a = Franklin Park Conservatory Center (cropped).jpg | photo4b = Gardens_at_Columbus_Commons.jpg | border = 0 | size = 270 | spacing = 2 | position = center | color = #FFFFFF}} | image_caption = | image_flag = Flag_of_Columbus,_Ohio.svg | image_seal = Seal_of_Columbus,_Ohio.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = ASV#Ohaio | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | subdivision_name1 = [[Ohaio (štats)|Ohaio]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1812. gadā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = ''Michael B. Coleman'' | area_magnitude = | area_total_km2 = 550.5 | area_land_km2 = 544.6 | area_water_km2 = 5.9 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_footnotes = | population_total = 754885 | population_urban = | population_metro = 1773120 | population_density_km2 = auto | timezone = EST | utc_offset = -5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = -4 | latd = 39 | latm = 59 | lats = 00 | latNS = N | longd = 82 | longm = 59 | longs = 00 | longEW = W | postal_code_type = [[Pasta indekss|Pasta indeksi]] | postal_code = 43085, 43201-43207, 43209-43224, 43226-43232, 43234-43236 | elevation_footnotes = | elevation_m = 275 | website = {{URL|http://www.columbus.gov/}} | footnotes = }} '''Kolumbusa''' ({{val|en|Columbus}}) ir [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata administratīvais centrs, kā arī lielākā štata pilsēta. Kopā ar piepilsētām Kolumbusa tomēr nav lielākā štata pilsēta. Tādā gadījumā [[Klīvlenda]] un [[Sinsinati]] ir vēl lielākas. Pēc iedzīvotāju skaita Kolumbusa ir 16. lielākā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta, bet kopā ar aglomerāciju tā ir tikai 32. lielākā. Pilsēta ir dibināta 1812. gadā un nosaukta par godu [[Kristofors Kolumbs|Kristoforam Kolumbam]]. Pilsētā bāzējas [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Ievērojamas personības == Kolumbusā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Pauls Raudseps]] (1963) ir latviešu žurnālists un komentētājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{ASV 50 lielākās pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ohaio pilsētas]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] cq2cbxw58eloih8vmipb28wdatvxfyg 4540793 4540792 2026-10-28T16:51:51Z ZANDMANIS 91184 4540793 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Ohaio štatā ASV|pilsētu Džordžijas štatā ASV|Kolumbusa (Džordžija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolumbusa | official_name = ''Columbus'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Columbus Pano 2.jpg | photo2a = Ohio Statehouse exterior 02.jpg | photo2b = Ohio-Columbus-University-Hall (cropped).jpg | photo3a = Columbus, Ohio JJ 46.jpg | photo3b = Ohio_Stadium_Overhead.jpg | photo4a = Franklin Park Conservatory Center (cropped).jpg | photo4b = Gardens_at_Columbus_Commons.jpg | border = 0 | size = 270 | spacing = 2 | position = center | color = #FFFFFF}} | image_caption = | image_flag = Flag_of_Columbus,_Ohio.svg | image_seal = Seal_of_Columbus,_Ohio.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = ASV#Ohaio | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | subdivision_name1 = [[Ohaio (štats)|Ohaio]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1812. gadā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = ''Michael B. Coleman'' | area_magnitude = | area_total_km2 = 550.5 | area_land_km2 = 544.6 | area_water_km2 = 5.9 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 938396 | population_urban = | population_metro = 1773120 | population_density_km2 = auto | timezone = EST | utc_offset = -5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = -4 | latd = 39 | latm = 59 | lats = 00 | latNS = N | longd = 82 | longm = 59 | longs = 00 | longEW = W | postal_code_type = [[Pasta indekss|Pasta indeksi]] | postal_code = 43085, 43201-43207, 43209-43224, 43226-43232, 43234-43236 | elevation_footnotes = | elevation_m = 275 | website = {{URL|http://www.columbus.gov/}} | footnotes = }} '''Kolumbusa''' ({{val|en|Columbus}}) ir [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata administratīvais centrs, kā arī lielākā štata pilsēta. Kopā ar piepilsētām Kolumbusa tomēr nav lielākā štata pilsēta. Tādā gadījumā [[Klīvlenda]] un [[Sinsinati]] ir vēl lielākas. Pēc iedzīvotāju skaita Kolumbusa ir 16. lielākā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta, bet kopā ar aglomerāciju tā ir tikai 32. lielākā. Pilsēta ir dibināta 1812. gadā un nosaukta par godu [[Kristofors Kolumbs|Kristoforam Kolumbam]]. Pilsētā bāzējas [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Ievērojamas personības == Kolumbusā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Pauls Raudseps]] (1963) ir latviešu žurnālists un komentētājs. == Sadraudzības pilsētas == Kolumbusas sadraudzības pilsētas ir: {{columns-list|colwidth=20em| * {{flaga|ITA}} [[Dženova]], Itālija (1955) * {{flaga|ROC}} [[Tainaņa]], Taivāna (1980) * {{flaga|PRC}} [[Hefei]], Ķīna (1988) * {{flaga|DNK}} [[Odense]], Dānija (1988) * {{flaga|ESP}} [[Sevilja]], Spānija (1988) * {{flaga|DEU}} [[Drēzdene]], Vācija (1992) * {{flaga|ISR}} [[Herclija]], Izraēla (1996) * {{flaga|IND}} [[Amdāvāda]], Indija (2008) * {{flaga|BRA}} [[Kuritiba]], Brazīlija (2014) * {{flaga|GHA}} [[Akra]], [[Gana]] (2015) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{ASV 50 lielākās pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ohaio pilsētas]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] 6wxlr191g8mcfhb1p1pokgb5xxg3ftp 0 127995 4540967 4325811 2026-10-29T03:59:06Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540967 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Group photo of aerial demonstrators at the 2005 Naval Unmanned Aerial Vehicle Air Demo.jpg|thumb|BPLA ASV Karaflotes gaisa šova laikā 2005. gadā]] '''Bezpilota lidaparāts''' ('''BPLA''') jeb '''drons''' (no {{val|en|drone}} — '[[trans]], liekēdis, dūcējs') ir [[lidaparāts]], kas lido bez apkalpes uz tā borta. Šādu lidaparātus visplašāk izmanto pasaules valstu [[bruņotie spēki]]. Atšķirībā no raķetes, BPLA ir atkārtojami lietojams, šī iemesla dēļ spārnotās raķetes nevar uzskatīt par bezpilota lidaparātiem, jo klasificējamas kā vienreizējas lietošanas ierocis, pat ja ir bezpilota un atsevišķos gadījumos ar distances vadību. Mūsdienās izstrādāti dažādu formu, izmēru un konfigurāciju BPLA. Vēsturiski BPLA bija vienkāršas bezpilota lidmašīnas, turpretī autonomā lidojumu kontrole tās padarījusi par īstiem bezpilota lidaparātiem. Visi BPLA iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas, otri — lido autonomi — pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem izmantojot sarežģītākas dinamiskās automatizācijas sistēmas. Patlaban militārie BPLA veic gan areālās izlūkošanas, gan gaisa uzbrukumus,<ref>[http://www.wired.com/dangerroom/2009/06/strategist-killer-drones-level-extremists-advantage/ David Axe, "Strategist: Killer Drones Level Extremists’ Advantage", ''Wired'', June 17, 2009.] {{en ikona}}</ref> nodarot zaudējumus arī mierīgajiem iedzīvotājiem. BPLA arvien vairāk tiek pielietoti civilām vajadzībām: ugunsdzēsības vai nemilitāra rakstura drošības pasākumu veikšanai, piemēram, cauruļvadu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Nereti BPLA izmanto uzdevumos, kas ir pārāk „vienmuļi, netīri vai bīstami” pilotējamiem lidaparātiem. == Nosaukums == Plašsaziņas līdzekļos lietotais drona ("trana") nosaukums ieviesies jau pirms Otrā pasaules kara, jo pirmajiem bezpilota lidaparātiem deva [[bites|bišu]] un [[lapsenes|lapseņu]] nosaukumus. Bezpilota lidaparāta ({{val|en|Unmanned Aircraft System, UAS}}) nosaukumu oficiāli sāka lietot 2005. gadā apstiprinātajā ASV Aizsardzības departamenta rīcības plānā (''UAS Roadmap 2005—2030''). == Vēsture == [[Attēls:Teledyne-Ryan-Firebee-hatzerim-1.jpg|thumb|''[[Ryan Firebee]]'' „lidojošo mērķu”/BPLA sērijas pārstāvis]] Pirmais bezpilota lidaparāts bija [[Arčibalds Lovs|Arčibalda Lova]] 1916. gadā konstruētais "gaisa mērķis".<ref name="autogenerated1">Taylor, A. J. P. ''Jane's Book of Remotely Piloted Vehicles''. {{en ikona}}</ref> Virkne distances vadības lidmašīnu tika uzbūvētas vēlāk — [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un pēc tā. Visvairāk to tika uzbūvēts „tehnoloģiju sacensībās” Otrā pasaules kara laikā. Lidaparātiem bija dubulta misija: apmācīt pretgaisa ieroču apkalpes un piedalīties uzlidojumos ienaidnieka pozīcijām. Strūklas dzinējus sāka izmantot tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. 1951. gadā kompānija ''Ryan Aeronautical Company'' uzkonstruēja [[Ryan Firebee|Firebee I]], tanī pat laikā ''Beechcraft'' saņēma līgumu Modeļa 1001 ražošanai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Jūras Kara flotes vajadzībām. Vairāk vai mazāk, tās tik un tā palika distances vadāmās lidmašīnas, līdz [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikam. Par ASV BPLA dzimšanas laiku tiek uzskatīts 1959. gads, kad [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] virsnieki izteica raizes par gaisa operāciju laikā zaudētiem pilotiem. Šajā laikā tika uzsākts bezpilota lidojumu plānošanas process. Procesu paātrināja Frensisa Gerija Pauersa pilotētās [[U2]] notriekšana virs [[Padomju Savienība|PSRS]] 1960. gadā. Dažu dienu laikā tika uzsākta sevišķi slepena BPLA programma, kuras nosaukums bija "Red Wagon" 1964. gada 2.—4. augustā Vjetnamas karā ASV un Ziemeļvjetnamas karakuģu sadursmju laikā [[Tonkinas līcis|Tonkinas līcī]] ASV sūtīja „sevišķi slepeno” BPLA pirmajā kaujas uzdevumā šajā karā. Patiešām Gaisa karaspēka BPLA bija tik slepeni, ka uzrādot notriekto lidaparātu fotogrāfijas, ASV amatpersonas tās nekomentēja. Tikai 1973. gada 26. februārī ASV militārā vadība apliecināja, ka kara laikā izmantojusi BPLA, kas veikuši aptuveni 3435 kaujas uzdevumus, un apmēram 554 BPLA dažādos apstākļos tika zaudēti. 1973. gadā [[Jom Kipur karš|Jom Kipur kara]] laikā [[Sīrija]]s raķešu baterijas [[Libāna|Libānā]] radīja lielus zaudējumus [[Izraēla]]s iznīcinātājiem. Tā rezultātā Izraēla radīja savu pirmo mūsdienu BPLA. Areālās fotogrāfijas, ko sagādāja šie lidaparāti, palīdzēja Izraēlai pilnībā neitralizēt Sīrijas pretgaisa aizsardzību Libānas kara sākumā 1982. gadā, kā rezultātā neviens Izraēlas pilots netika notriekts. Tehnoloģijām attīstoties, ASV militārās vadības interese par BPLA pielietojumu pieauga. BPLA tika uzskatīti par lētākām, spējīgākām kaujas mašīnām, ko var lietot neriskējot ar apkalpēm. Sākotnējās paaudzes galvenokārt bija izlūklidmašīnas, dažas no tām bija apbruņotas (piem. MQ-1 Predator ar AGM-114 Hellfire gaiss-zeme raķetēm). [[Attēls:Russian drone without explosive in Kyiv Oblast (2024-12-21) 01.webp|thumb|Ukrainas pretgaisa aizsardzības maldināšanai izmantotais Krievijas drons bez sprāgstvielām (2025)]] 2019. gadā [[Irāna]] ar droniem [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā uzbruka [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk ''[[Shahed]]'' dronu modifikācijas izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань-2'' ("[[Gandrene]]"). Ukrainas pretgaisa aizsardzības maldināšanai Krievija karā sāka izmantot arī dronus bez sprāgstvielām. == Bezpilota lidaparāti Latvijā == Patlaban Latvijā bezpilota lidaparātu ražošanu veic vairāki uzņēmumi. Latvijā lielākajā bezpilota lidaparātu izstrādes un ražošanas uzņēmumā ''UAV FACTORY'',<ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ Ivars Tirans, "Bezpilota lidaparāti Latvijā", ''Militārais Apskats'', 2009.Nr.2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305083123/http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> kurā ir nodarbināti vairāk kā 60 cilvēki. Uzņēmums ražo ''Penguin B'' sērijas kompozītmateriālu lidaparātu korpusus un komponentus citiem lidaparātu ražotājiem un ''Penguin C'' bezpilota lidaparātu sistēmu komerciālai izmantošanai. Uzņēmumam ir klienti vairāk kā 47 valstīs. Līdz pat 95% lidaparātu sastāvdaļu, ieskaitot augstas sarežģītības dzinējus, tiek ražoti Latvijā. Latvijā dronus un to programmatūru izstrādā arī uzņēmums ''FIXAR-AERO'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/iespejas-gaisa-ko-sobrid-dara-latvijas-dronu-nozares-uznemumi.d?id=53807135|title=Iespējas gaisā: ko šobrīd dara Latvijas dronu nozares uzņēmumi?|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-12-06|date=2021-11-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/latvijas-fixar-nostiprinas-kanada|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2021-12-06|language=lv}}</ref> kas vislabāk pazīstams ar tā vertikālās pacelšanās un nosēšanās modeli ''FIXAR 007''. == Meklēšana un glābšana == Kā meklēšanas un glābšanas instruments BPLA spēj palīdzēt atrast cilvēkus jūrā, mežos, iesprostotus sabrukušās ēkās. BPLA tiek aprīkoti ar optiskajiem sensoriem (dienas un infrasarkanajām kamerām) un sintezētās apertūras radaru. Lidaparātā iemontētā aparatūra uz komandpunktu spēj nogādāt reāla laika zemes virsmas attēlus, kas uzņemti ierobežotas redzamības (caur mākoņiem, lietu vai miglu, naktī) apstākļos kā arī dienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bezpilota lidaparāti|*]] [[Kategorija:Automatizācija]] hr7wt1dh5lrg6hkvqqb1njjvlnr0wvx 4540969 4540967 2026-10-29T03:59:27Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540969 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Group photo of aerial demonstrators at the 2005 Naval Unmanned Aerial Vehicle Air Demo.jpg|thumb|BPLA ASV Karaflotes gaisa šova laikā 2005. gadā]] '''Bezpilota lidaparāts''' ('''BPLA''') jeb '''drons''' (no {{val|en|drone}} — '[[trans]], liekēdis, dūcējs') ir [[lidaparāts]], kas lido bez apkalpes uz tā borta. Šādu lidaparātus visplašāk izmanto pasaules valstu [[bruņotie spēki]]. Atšķirībā no raķetes, BPLA ir atkārtojami lietojams, šī iemesla dēļ spārnotās raķetes nevar uzskatīt par bezpilota lidaparātiem, jo klasificējamas kā vienreizējas lietošanas ierocis, pat ja ir bezpilota un atsevišķos gadījumos ar distances vadību. Mūsdienās izstrādāti dažādu formu, izmēru un konfigurāciju BPLA. Vēsturiski BPLA bija vienkāršas bezpilota lidmašīnas, turpretī autonomā lidojumu kontrole tās padarījusi par īstiem bezpilota lidaparātiem. Visi BPLA iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas, otri — lido autonomi — pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem izmantojot sarežģītākas dinamiskās automatizācijas sistēmas. Patlaban militārie BPLA veic gan areālās izlūkošanas, gan gaisa uzbrukumus,<ref>[http://www.wired.com/dangerroom/2009/06/strategist-killer-drones-level-extremists-advantage/ David Axe, "Strategist: Killer Drones Level Extremists’ Advantage", ''Wired'', June 17, 2009.] {{en ikona}}</ref> nodarot zaudējumus arī mierīgajiem iedzīvotājiem. BPLA arvien vairāk tiek pielietoti civilām vajadzībām: ugunsdzēsības vai nemilitāra rakstura drošības pasākumu veikšanai, piemēram, cauruļvadu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Nereti BPLA izmanto uzdevumos, kas ir pārāk „vienmuļi, netīri vai bīstami” pilotējamiem lidaparātiem. == Nosaukums == Plašsaziņas līdzekļos lietotais drona ("trana") nosaukums ieviesies jau pirms Otrā pasaules kara, jo pirmajiem bezpilota lidaparātiem deva [[bites|bišu]] un [[lapsenes|lapseņu]] nosaukumus. Bezpilota lidaparāta ({{val|en|Unmanned Aircraft System, UAS}}) nosaukumu oficiāli sāka lietot 2005. gadā apstiprinātajā ASV Aizsardzības departamenta rīcības plānā (''UAS Roadmap 2005—2030''). == Vēsture == [[Attēls:Teledyne-Ryan-Firebee-hatzerim-1.jpg|thumb|''[[Ryan Firebee]]'' „lidojošo mērķu”/BPLA sērijas pārstāvis]] Pirmais bezpilota lidaparāts bija [[Arčibalds Lovs|Arčibalda Lova]] 1916. gadā konstruētais "gaisa mērķis".<ref name="autogenerated1">Taylor, A. J. P. ''Jane's Book of Remotely Piloted Vehicles''. {{en ikona}}</ref> Virkne distances vadības lidmašīnu tika uzbūvētas vēlāk — [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un pēc tā. Visvairāk to tika uzbūvēts „tehnoloģiju sacensībās” Otrā pasaules kara laikā. Lidaparātiem bija dubulta misija: apmācīt pretgaisa ieroču apkalpes un piedalīties uzlidojumos ienaidnieka pozīcijām. Strūklas dzinējus sāka izmantot tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. 1951. gadā kompānija ''Ryan Aeronautical Company'' uzkonstruēja [[Ryan Firebee|Firebee I]], tanī pat laikā ''Beechcraft'' saņēma līgumu Modeļa 1001 ražošanai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Jūras Kara flotes vajadzībām. Vairāk vai mazāk, tās tik un tā palika distances vadāmās lidmašīnas, līdz [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikam. Par ASV BPLA dzimšanas laiku tiek uzskatīts 1959. gads, kad [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] virsnieki izteica raizes par gaisa operāciju laikā zaudētiem pilotiem. Šajā laikā tika uzsākts bezpilota lidojumu plānošanas process. Procesu paātrināja Frensisa Gerija Pauersa pilotētās [[U2]] notriekšana virs [[Padomju Savienība|PSRS]] 1960. gadā. Dažu dienu laikā tika uzsākta sevišķi slepena BPLA programma, kuras nosaukums bija "Red Wagon" 1964. gada 2.—4. augustā Vjetnamas karā ASV un Ziemeļvjetnamas karakuģu sadursmju laikā [[Tonkinas līcis|Tonkinas līcī]] ASV sūtīja „sevišķi slepeno” BPLA pirmajā kaujas uzdevumā šajā karā. Patiešām Gaisa karaspēka BPLA bija tik slepeni, ka uzrādot notriekto lidaparātu fotogrāfijas, ASV amatpersonas tās nekomentēja. Tikai 1973. gada 26. februārī ASV militārā vadība apliecināja, ka kara laikā izmantojusi BPLA, kas veikuši aptuveni 3435 kaujas uzdevumus, un apmēram 554 BPLA dažādos apstākļos tika zaudēti. 1973. gadā [[Jom Kipur karš|Jom Kipur kara]] laikā [[Sīrija]]s raķešu baterijas [[Libāna|Libānā]] radīja lielus zaudējumus [[Izraēla]]s iznīcinātājiem. Tā rezultātā Izraēla radīja savu pirmo mūsdienu BPLA. Areālās fotogrāfijas, ko sagādāja šie lidaparāti, palīdzēja Izraēlai pilnībā neitralizēt Sīrijas pretgaisa aizsardzību Libānas kara sākumā 1982. gadā, kā rezultātā neviens Izraēlas pilots netika notriekts. Tehnoloģijām attīstoties, ASV militārās vadības interese par BPLA pielietojumu pieauga. BPLA tika uzskatīti par lētākām, spējīgākām kaujas mašīnām, ko var lietot neriskējot ar apkalpēm. Sākotnējās paaudzes galvenokārt bija izlūklidmašīnas, dažas no tām bija apbruņotas (piem. MQ-1 Predator ar AGM-114 Hellfire gaiss-zeme raķetēm). [[Attēls:Russian drone without explosive in Kyiv Oblast (2024-12-21) 01.webp|thumb|Ukrainas pretgaisa aizsardzības maldināšanai izmantotais Krievijas drons bez sprāgstvielām (2025)]] 2019. gadā [[Irāna]] ar droniem [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā uzbruka [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk ''[[Shahed]]'' dronu modifikācijas izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань-2'' ("[[Gandrene]]"). Ukrainas pretgaisa aizsardzības maldināšanai Krievija karā sāka izmantot arī dronus bez sprāgstvielām. == Bezpilota lidaparāti Latvijā == Patlaban Latvijā bezpilota lidaparātu ražošanu veic vairāki uzņēmumi. Latvijā lielākajā bezpilota lidaparātu izstrādes un ražošanas uzņēmumā ''UAV FACTORY'',<ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ Ivars Tirans, "Bezpilota lidaparāti Latvijā", ''Militārais Apskats'', 2009.Nr.2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305083123/http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> kurā ir nodarbināti vairāk kā 60 cilvēki. Uzņēmums ražo ''Penguin B'' sērijas kompozītmateriālu lidaparātu korpusus un komponentus citiem lidaparātu ražotājiem un ''Penguin C'' bezpilota lidaparātu sistēmu komerciālai izmantošanai. Uzņēmumam ir klienti vairāk kā 47 valstīs. Līdz pat 95% lidaparātu sastāvdaļu, ieskaitot augstas sarežģītības dzinējus, tiek ražoti Latvijā. Latvijā dronus un to programmatūru izstrādā arī uzņēmums ''FIXAR-AERO'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/iespejas-gaisa-ko-sobrid-dara-latvijas-dronu-nozares-uznemumi.d?id=53807135|title=Iespējas gaisā: ko šobrīd dara Latvijas dronu nozares uzņēmumi?|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-12-06|date=2021-11-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/latvijas-fixar-nostiprinas-kanada|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2021-12-06|language=lv}}</ref> kas vislabāk pazīstams ar tā vertikālās pacelšanās un nosēšanās modeli ''FIXAR 007''. == Meklēšana un glābšana == Kā meklēšanas un glābšanas instruments BPLA spēj palīdzēt atrast cilvēkus jūrā, mežos, iesprostotus sabrukušās ēkās. BPLA tiek aprīkoti ar optiskajiem sensoriem (dienas un infrasarkanajām kamerām) un sintezētās apertūras radaru. Lidaparātā iemontētā aparatūra uz komandpunktu spēj nogādāt reāla laika zemes virsmas attēlus, kas uzņemti ierobežotas redzamības (caur mākoņiem, lietu vai miglu, naktī) apstākļos kā arī dienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bezpilota lidaparāti|*]] shvztjclp8esf840nbyq65hon1nl3lf 0 131319 4540958 3472237 2026-10-29T02:52:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540958 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Cyanocorax cristatellus(m)P5051282.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Cyanocorax | ģints_lv = Cekulsīļi | suga = Cyanocorax cristatellus | suga_lv = Sprogainā cekula sīlis | binomial = Cyanocorax cristatellus <br /><small>([[Temminck]], 1823)</small> | kategorijas = nē }} '''Sprogainā cekula sīlis''' (''Cyanocorax cristatellus'') ir vidēja auguma, krāšņs [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') [[putns]]. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018]</ref> == Izplatība == Sprogainā cekula sīlis ir [[Dienvidamerika]]s centrālās daļas ligzdotājs. Tā izplatības areāls aptver [[Amazone]]s baseinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scielo.br/pdf/rbzool/v22n2/25132.pdf |title=Aves do Parque Nacional da Serra do Cipó: o Vale do Rio Cipó, Minas Gerais, Brasil (The birds of 'Parque Nacional da Serra do Cipó': the Rio Cipó valley, Minas Gerais, Brazil) |access-date={{dat|2010|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121004224008/http://www.scielo.br/pdf/rbzool/v22n2/25132.pdf |archivedate={{dat|2012|10|04||bez}} }}</ref> Sastopams [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Bolīvija|Bolīvijā]] un [[Paragvaja|Paragvajā]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/146592/0 IUCN Red List: Cyanocorax cristatellus]{{Novecojusi saite}}</ref> == Izskats == [[Attēls:Cyanocorax cristatellus.jpg|thumb|220px|left|Sprogainā cekula sīļa krūtis un pavēdere ir koši balti]] [[Attēls:Cyanocorax cristatellus 1.jpg|thumb|left|220px|Mugura un spārni ir tumši zili]] Sprogainā cekula sīlis pieder [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] putnu grupai. Tas ir vidēji liels starp [[vārnu dzimta]]s putniem, bet salīdzinoši liels starp [[cekulsīļi]]em. Ķermeņa garums apmēram 35 [[Centimetrs|cm]], svars 178 [[grams|g]].<ref>[https://www.hbw.com/species/curl-crested-jay-cyanocorax-cristatellus Alive: Curl-crested Jay (Cyanocorax cristatellus)]</ref> Apspalvojums uz muguras un spārniem ir tumši [[Zilā krāsa|zils]], [[galva]] un [[kakls]] ir gandrīz [[Melnā krāsa|melni]] vai tumši [[Brūnā krāsa|brūni]], krūtis un pavēdere ir [[sniegs|sniega]] [[Baltā krāsa|baltas]]. [[Aste]]s spalvas ir tumši zilas, vienā krāsā ar muguru, bet to gali līdz pusei ir balti. Uz pieres tam ir izteiksmīgs cekuls, kura [[spalva]]s viegli sprogojas. Tēviņiem cekuls ir lielāks kā mātītēm, lai gan kopumā abi dzimumi izskatās līdzīgi. == Uzvedība == Sprogainā cekula sīlis ir skaļš putns, tā klaigāšana atgādina [[vārna]]s [[balss|balsi]]. Sprogāna cekula sīļi dzīvo nelielās grupās, kurās ir 9—11 īpatņi. Grupai ir sava teritorija, bet kaimiņu teritorijas var pārsegties.<ref name=neo>{{Tīmekļa atsauce |url=http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/lifehistory?p_p_spp=516716 |title=Cyanocorax cristatellus |access-date={{dat|2010|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100708124747/http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/lifehistory?p_p_spp=516716}}</ref> Visu dienu grupa kopīgi pārvietojas pa [[mežs|mežu]], meklējot barību. Viens no grupas uzmana, vai netuvojas ienaidnieki. Ja parādās kāds [[plēsīgs putns]], sargs skaļi brīdina pārējos.<ref name=neo/> Sprogainā cekula sīļa ienaidnieki ir [[dzeltengalvas karakara]] (''Milvago chimachima''), [[baltvaigu karakara]] (''Caracara cheriway''), [[ceļmalu vanags]] (''Buteo magnirostris'') un [[melnais kalitrikss]] (''Callithrix penicillata'').<ref name=neo/> == Barība == Sprogainā cekula sīlis ir [[visēdājs]]. Tas barojas ar [[kukaiņi]]em, citiem [[bezmugurkaulnieki]]em, [[varde|vardēm]], [[rāpuļi]]em, citu putnu mazuļiem, [[ola|olām]], [[rieksti]]em, [[sēkla|sēklām]] un [[augļi]]em. Tam ļoti garšo [[Šeflēra lietussarga augs|Šeflēra lietussarga auga]] (''Schefflera actinophylla'') augļi. Kā arī ir novērots, ka tas [[stunda|stundām]] pavada [[pekanrieksti|pekanriekstu kokos]] (''Caryocar brasiliense''), lai no [[zieds|ziediem]] sūktu [[nektārs|nektāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scielo.br/pdf/rbbio/v61n2/a14v61n2.pdf |title=Diurnal bird visiting of Caryocar brasiliense Camb. in Central Brazil. |access-date={{dat|2010|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629133355/http://www.scielo.br/pdf/rbbio/v61n2/a14v61n2.pdf |archivedate={{dat|2011|06|29||bez}} }}</ref> == Ligzdošana == Sprogainā cekula sīļa [[riests]] sākas [[septembris|septembrī]], līdzko sākas [[lietus sezona]]. Ligzda tiek būvēta dažādos kokos, bet visbiežāk pekanriekstu kokos. Dominējošam pārim mazuļus audzināt palīdz visa grupa. Grupas putni sargā teritoriju, baro putnēnus un tīra ligzdu. Iespējams, ka vienā ligzdā tiek iedētas vairāku mātīšu olas.<ref name=neo/> [[Ligzda]]i ir bļodas forma, tā tiek būvēta no zariem un izoderēta ar saknītēm, liānām un lapām. Dējumā ir 5—6 [[ola]]s. Tās ir gaiši zilizaļas ar [[Brūnā krāsa|brūniem]] raibumiņiem. Ola ir apmēram 34 [[Milimetrs|mm]] gara un 24&nbsp;mm plata. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Inkubācijas periods ilgst 18—20 dienas, putnēni izlido pēc 24 dienām.<ref name=neo/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://ibc.lynxeds.com/photo/curl-crested-jay-cyanocorax-cristatellus/bird-cerrado-vegetation Curl-crested Jay (Cyanocorax cristatellus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090815000508/http://ibc.lynxeds.com/photo/curl-crested-jay-cyanocorax-cristatellus/bird-cerrado-vegetation |date={{dat|2009|08|15||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100705224959/http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/overview?p_p_spp=516716 Neotropical Birds: Curl-crested Jay] * [https://web.archive.org/web/20191110145524/http://www.oiseaux-birds.com/card-curl-crested-jay.html Oiseaux-birds: Curl-crested Jay] * [http://www.flickr.com/photos/flaviocb/sets/72157603905362001/ Gralha-de-Topete ou Gralha-do-Cerrado (Cyanocorax cristatellus) - Curl-crested Jays] [[Kategorija:Cekulsīļi]] [[Kategorija:Dienvidamerikas putni]] lw06h0nko7qedvbtiqco38g9l0ymwhi 10 133171 4541030 4394988 2026-10-29T07:37:59Z Olgerts V 41522 precīz. 4541030 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L |title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu L |titlestyle = background:#7E92A5; |state= autocollapse |list1style = background:#97A8B9; |list1 = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group2 = L |group2style = background:#97A8B9; |list2 = * [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas]] * [[Labraga iela (Rīga)|Labraga]] * [[Lāceņu iela (Rīga)|Lāceņu]] * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] * [[Lāču iela (Rīga)|Lāču]] * [[Lādes iela (Rīga)|Lādes]] * [[Laidzes iela (Rīga)|Laidzes]] * [[Laimas iela (Rīga)|Laimas]] * [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas]] * [[Laipu iela (Rīga)|Laipu]] * [[Laivinieku iela (Rīga)|Laivinieku]] * [[Laivu iela (Rīga)|Laivu]] * [[Lakstīgalu iela (Rīga)|Lakstīgalu]] * [[Lakšu iela (Rīga)|Lakšu]] * [[Laktas iela (Rīga)|Laktas]] * [[Langas iela (Rīga)|Langas]] * [[Lapeņu iela|Lapeņu]] * [[Lapotnes iela (Rīga)|Lapotnes]] * [[Lāpstu iela (Rīga)|Lāpstu]] * [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu]] * [[Lapsukalna iela (Rīga)|Lapsukalna]] * [[Lapu iela (Rīga)|Lapu]] * [[Lastādijas iela|Lastādijas]] * [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] * [[Latviešu strēlnieku laukums]] * [[Laukakmeņu iela (Rīga)|Laukakmeņu]] * [[Lauku iela (Rīga)|Lauku]] * [[Launkalnes iela|Launkalnes]] * [[Lauteres iela|Lauteres]] * [[Lauvas iela|Lauvas]] * [[Lavīzes iela|Lavīzes]] * [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas]] * [[Lazdu iela (Rīga)|Lazdu]] * [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes]] * [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas]] * [[Ledus iela (Rīga)|Ledus]] * [[Lejas iela (Rīga)|Lejas]] * [[Lejasciema iela|Lejasciema]] * [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes]] * [[Leldes iela|Leldes]] * [[Lemešu iela (Rīga)|Lemešu]] * [[Lenču iela (Rīga)|Lenču]] * [[Leņķa iela (Rīga)|Leņķa]] * [[Lēpju iela (Rīga)|Lēpju]] * [[Lestenes iela (Rīga)|Lestenes]] * [[Lēvenstrauta iela (Rīga)|Lēvenstrauta]] * [[Lībagu iela|Lībagu]] * [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas]] * [[Līču iela (Rīga)|Līču]] * [[Līdaku iela (Rīga)|Līdaku]] * [[Līdera iela|Līdera]] * [[Lidlauka iela (Rīga)|Lidlauka]] * [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] * [[Līduma iela (Rīga)|Līduma]] * [[Liedaga iela (Rīga)|Liedaga]] * [[Liedes iela|Liedes]] * [[Lieģu iela|Lieģu]] * [[Lielā iela (Rīga)|Lielā]] * [[Lielezeres iela|Lielezeres]] * [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu]] * [[Lielirbes iela|Lielirbes]] * [[Lielupes iela (Rīga)|Lielupes]] * [[Lielurgas iela (Rīga)|Lielurgas]] * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]] * [[Lienes iela (Rīga)|Lienes]] * [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas]] * [[Liepkalna iela|Liepkalna]] * [[Liepupes iela (Rīga)|Liepupes]] * [[Liesmas iela (Rīga)|Liesmas]] * [[Lietus iela (Rīga)|Lietus]] * [[Līgatnes iela (Rīga)|Līgatnes]] * [[Lignuma iela (Rīga)|Lignuma]] * [[Liju iela|Liju]] * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas]] * [[Lilastes iela (Rīga)|Lilastes]] * [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas]] * [[Limbažu iela (Rīga)|Limbažu]] * [[Linavas iela|Linavas]] * [[Linezera iela|Linezera]] * [[Līņu iela (Rīga)|Līņu]] * [[Lipaiķu iela|Lipaiķu]] * [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu]] * [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema]] * [[Līves iela|Līves]] * [[Līvu laukums (Rīga)|Līvu laukums]] * [[Lizuma iela|Lizuma]] * [[Loču iela (Rīga)|Loču]] * [[Lojas iela (Rīga)|Lojas]] * [[Loka iela (Rīga)|Loka]] * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves]] * [[Loma iela|Loma]] * [[Lorupes iela (Rīga)|Lorupes]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]] * ''[[Lucavas iela (Rīga)|Lucavas]]'' * [[Lucavsalas iela (Rīga)|Lucavsalas]] * [[Lūcijas Garūtas aleja]] * [[Ludviķa iela (Rīga)|Ludviķa]] * [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas]] * [[Lugažu iela|Lugažu]] * [[Lutriņu iela|Lutriņu]] |group3 = Ļ |group3style = background:#97A8B9; |list3 = * [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas]] }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]] </noinclude> 2jy99x0p216opw92lpl0ezlismuv27i 10 133176 4541018 4475697 2026-10-29T07:22:13Z Olgerts V 41522 precīz. 4541018 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R |title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu R |titlestyle = background:#7E92A5; |state= autocollapse |list1style = background:#97A8B9; |list1 = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group2 = R |group2style = background:#97A8B9; |list2 = * [[Rāceņu iela|Rāceņu]] * [[Radio iela (Rīga)|Radio]] * [[Radžu iela (Rīga)|Radžu]] * [[Ragatu iela|Ragatu]] * [[Raicenes iela|Raicenes]] * [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] * [[Raiskuma iela (Rīga)|Raiskuma]] * [[Rājumsila iela|Rājumsila]] * [[Raktes iela|Raktes]] * [[Rāmuļu iela|Rāmuļu]] * [[Randu iela (Rīga)|Randu]] * [[Rankas iela (Rīga)|Rankas]] * [[Raņķa dambis]] * [[Rasas iela (Rīga)|Rasas]] * [[Ratnieku iela|Ratnieku]] * [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] * [[Rātsupītes iela|Rātsupītes]] * [[Raudas iela (Rīga)|Raudas]] * [[Raunas iela (Rīga)|Raunas]] * [[Raušu iela|Raušu]] * [[Rāvas iela (Rīga)|Rāvas]] * [[Reformācijas laukums]] * [[Reimermuižas iela|Reimermuižas]] * [[Reimersa iela|Reimersa]] * [[Reinvaldu iela|Reinvaldu]] * [[Rembates iela (Rīga)|Rembates]] * [[Remīnes iela|Remīnes]] * [[Remtes iela|Remtes]] * [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu]] * [[Rendas iela (Rīga)|Rendas]] * [[Reņģes iela|Reņģes]] * [[Republikas laukums (Rīga)|Republikas laukums]] * [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes]] * [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas]] * [[Rīdzenes iela|Rīdzenes]] * [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu]] * [[Riepnieku iela|Riepnieku]] * [[Rigondas gatve]] * [[Riharda Vāgnera iela|Riharda Vāgnera]] * [[Rijas iela (Rīga)|Rijas]] * [[Rikšotāju iela|Rikšotāju]] * [[Rindzeles iela (Rīga)|Rindzeles]] * [[Rinkuļu iela|Rinkuļu]] * [[Rīnūžu iela|Rīnūžu]] * [[Riņķa iela (Rīga)|Riņķa]] * [[Rītabuļļu iela|Rītabuļļu]] * [[Rītausmas iela (Rīga)|Rītausmas]] * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes]] * [[Rīvas iela|Rīvas]] * [[Roberta Feldmaņa iela|Roberta Feldmaņa]] * [[Roberta Hirša iela|Roberta Hirša]] * [[Robežu iela (Rīga)|Robežu]] * [[Rododendru iela (Rīga)|Rododendru]] * [[Rojas iela (Rīga)|Rojas]] * [[Roņsalas iela (Rīga)|Roņsalas]] * [[Roņu iela (Rīga)|Roņu]] * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu]] * [[Rostokas iela|Rostokas]] * [[Rotas iela (Rīga)|Rotas]] * [[Rotkalnu iela|Rotkalnu]] * [[Rozena iela|Rozena]] * [[Rožlapu iela (Rīga)|Rožlapu]] * [[Rožu iela (Rīga)|Rožu]] * [[Rožupes iela (Rīga)|Rožupes]] * ''[[Rubas iela (Rīga)|Rubas]]'' <!-- dzēsta 26.03.2025 --> * [[Rubeņkalna iela|Rubeņkalna]] * [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu]] * [[Rubīna iela|Rubīna]] * [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas]] * [[Rūdas iela (Rīga)|Rūdas]] * [[Rudbāržu iela (Rīga)|Rudbāržu]] * [[Rudens iela (Rīga)|Rudens]] * [[Rūdolfa iela|Rūdolfa]] * [[Ruduļu iela (Rīga)|Ruduļu]] * [[Rudzu iela (Rīga)|Rudzu]] * [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas]] * [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas]] * [[Rumbulas iela|Rumbulas]] * [[Rundāles iela (Rīga)|Rundāles]] * [[Rūpnīcas iela (Rīga)|Rūpnīcas]] * [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības]] * [[Ruses iela|Ruses]] * [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa]] * [[Rusova iela|Rusova]] * [[Rustēnu iela|Rustēnu]] * [[Rušonu iela|Rušonu]] }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]] </noinclude> jxyfcmu5cw6hpbjtvktkgy4psbwcxo0 10 133177 4541025 4480077 2026-10-29T07:29:54Z Olgerts V 41522 precīz. 4541025 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S |title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu S un Š |titlestyle = background:#7E92A5; |state= autocollapse |list1style = background:#97A8B9; |list1 = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group2 = S |group2style = background:#97A8B9; |list2 = * [[Sabiedroto iela|Sabiedroto]] * [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles]] * [[Safīra iela|Safīra]] * [[Saikavas iela|Saikavas]] * [[Saites iela|Saites]] * [[Saivas iela (Rīga)|Saivas]] * [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru]] * [[Sakas iela (Rīga)|Sakas]] * [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu]] * [[Saktas iela (Rīga)|Saktas]] * [[Salacas iela (Rīga)|Salacas]] * [[Salamandras iela|Salamandras]] * ''[[Salas iela (Rīga)|Salas]]'' * [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]] * [[Saldus iela (Rīga)|Saldus]] * [[Salgales iela (Rīga)|Salgales]] * [[Salnas iela (Rīga)|Salnas]] * [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas]] * [[Samnera Velasa iela|Samnera Velsa]] * [[Sāmsalas iela|Sāmsalas]] * [[Samu iela (Rīga)|Samu]] * [[Sapala iela (Rīga)|Sapala]] * [[Sapieru iela|Sapieru]] * [[Sapņu iela (Rīga)|Sapņu]] * [[Sardzes iela|Sardzes]] * [[Sāremas iela|Sāremas]] * [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā]] * [[Sarkandaugavas iela|Sarkandaugavas]] * [[Sarmas iela (Rīga)|Sarmas]] * [[Sārnates iela (Rīga)|Sārnates]] * [[Sārtes iela (Rīga)|Sārtes]] * [[Sāruma iela (Rīga)|Sāruma]] * [[Satekles iela (Rīga)|Satekles]] * [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes]] * [[Sātiņu iela (Rīga)|Sātiņu]] * [[Saukas iela (Rīga)|Saukas]] * [[Saulcerītes iela|Saulcerītes]] * [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] * [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu]] * [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu]] * [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes]] * [[Saulkrastu iela (Rīga)|Saulkrastu]] * [[Saulrieta krastmala]] * [[Seces iela (Rīga)|Seces]] * [[Sedas iela (Rīga)|Sedas]] * [[Sējas iela (Rīga)|Sējas]] * [[Sēkļu iela (Rīga)|Sēkļu]] * [[Selgas iela (Rīga)|Selgas]] * [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas]] * [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils]] * [[Senču iela (Rīga)|Senču]] * [[Senlejas iela (Rīga)|Senlejas]] * [[Sērenes iela (Rīga)|Sērenes]] * [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina]] * [[Sermuliņu iela|Sermuliņu]] * ''[[Sesavas iela (Rīga)|Sesavas]]'' * [[Sesku iela (Rīga)|Sesku]] * [[Sētas iela (Rīga)|Sētas]] * [[Sidraba iela (Rīga)|Sidraba]] * [[Sidraburgas iela (Rīga)|Sidraburgas]] * [[Sieksātes iela (Rīga)|Sieksātes]] * [[Siena iela (Rīga)|Siena]] * [[Sīgu iela (Rīga)|Sīgu]] * [[Siguldas prospekts]] * [[Sīkā iela (Rīga)|Sīkā]] * [[Sila iela (Rīga)|Sila]] * [[Silciema iela (Rīga)|Silciema]] * [[Silenes iela (Rīga)|Silenes]] * [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu]] * [[Silmaču iela (Rīga)|Silmaču]] * [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu]] * [[Siltuma iela (Rīga)|Siltuma]] * [[Sīmaņa iela|Sīmaņa]] * [[Simtgades aleja]] * [[Sinoles iela|Sinoles]] * [[Sīpeles iela|Sīpeles]] * [[Sīpolu iela (Rīga)|Sīpolu]] * [[Sitas iela|Sitas]] * [[Skābeņu iela (Rīga)|Skābeņu]] * [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes]] * [[Skandu iela|Skandu]] * [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] * [[Skanstnieku iela (Rīga)|Skanstnieku]] * [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu]] * [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu]] * [[Skaru iela (Rīga)|Skaru]] * [[Skeletona iela|Skeletona]] * [[Skodas iela|Skodas]] * [[Skolas iela (Rīga)|Skolas]] * [[Skrindu iela|Skrindu]] * [[Skrīnes iela (Rīga)|Skrīnes]] * [[Skrīveru iela (Rīga)|Skrīveru]] * [[Skrudalienas iela|Skrudalienas]] * [[Skrundas iela (Rīga)|Skrundas]] * [[Skudru iela (Rīga)|Skudru]] * [[Skujenes iela (Rīga)|Skujenes]] * [[Skuju iela (Rīga)|Skuju]] * [[Skuju skvērs]] * [[Skultes iela (Rīga)|Skultes]] * [[Slampes iela (Rīga)|Slampes]] * [[Slates iela (Rīga)|Slates]] * [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]] * [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju]] * [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu]] * [[Slimnīcas iela (Rīga)|Slimnīcas]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]] * [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes]] * [[Smēdes iela (Rīga)|Smēdes]] * [[Smilgu iela (Rīga)|Smilgu]] * [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu]] * [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu]] * [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes]] * [[Sniega iela (Rīga)|Sniega]] * [[Sniķeres iela (Rīga)|Sniķeres]] * [[Sofijas iela (Rīga)|Sofijas]] * [[Spailes iela (Rīga)|Spailes]] * [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu]] * [[Spāres iela (Rīga)|Spāres]] * [[Sparģeļu iela|Sparģeļu]] * [[Spārnu iela (Rīga)|Spārnu]] * [[Speķa iela|Speķa]] * [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas]] * [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru]] * [[Spilves iela (Rīga)|Spilves]] * [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus]] * [[Spodras iela (Rīga)|Spodras]] * [[Spoles iela (Rīga)|Spoles]] * [[Sporta iela (Rīga)|Sporta]] * [[Sprīdīša iela (Rīga)|Sprīdīša]] * [[Sprukstes iela|Sprukstes]] * [[Spulgas iela|Spulgas]] * [[Stabu iela (Rīga)|Stabu]] * [[Stabules iela (Rīga)|Stabules]] * [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga]] * [[Stacijas iela (Rīga)|Stacijas]] * [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] * [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona]] * [[Stagaru iela (Rīga)|Stagaru]] * [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles]] * [[Staignāja iela (Rīga)|Staignāja]] * [[Staipekņu iela (Rīga)|Staipekņu]] * [[Staļģenes iela (Rīga)|Staļģenes]] * [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas]] * [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu]] * [[Starta iela (Rīga)|Starta]] * [[Staru iela (Rīga)|Staru]] * [[Stāvā iela (Rīga)|Stāvā]] * [[Stāvvadu iela (Rīga)|Stāvvadu]] * [[Steigas iela (Rīga)|Steigas]] * [[Steķu iela (Rīga)|Steķu]] * [[Stelpes iela (Rīga)|Stelpes]] * [[Stendera iela (Rīga)|Stendera]] * [[Stendes iela (Rīga)|Stendes]] * [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu]] * [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes]] * [[Stigu iela|Stigu]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu]] * [[Stokholmas iela (Rīga)|Stokholmas]] * [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu]] * [[Straumes iela (Rīga)|Straumes]] * [[Straupes iela (Rīga)|Straupes]] * [[Strautu iela (Rīga)|Strautu]] * [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu]] * [[Strazdumuižas iela|Strazdumuižas]] * [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku]] * [[Strenču iela (Rīga)|Strenču]] * [[Strengu iela|Strengu]] * [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu]] * [[Struktoru iela|Struktoru]] * [[Strupā iela|Strupā]] * [[Struteles iela|Struteles]] * [[Stūres iela (Rīga)|Stūres]] * [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša]] * [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu]] * [[Subates iela (Rīga)|Subates]] * [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus]] * [[Suitu iela (Rīga)|Suitu]] * [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu]] * [[Sūnu iela (Rīga)|Sūnu]] * [[Susējas iela (Rīga)|Susējas]] * [[Svaru iela (Rīga)|Svaru]] * [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu]] * [[Svētes iela (Rīga)|Svētes]] * [[Svilpes iela|Svilpes]] * [[Svīres iela (Rīga)|Svīres]] * [[Svīteres iela|Svīteres]] |group3 = Š |group3style = background:#97A8B9; |list3 = * [[Šalkones iela|Šalkones]] * [[Šalku iela (Rīga)|Šalku]] * [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera]] * [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes]] * [[Šauļu iela (Rīga)|Šauļu]] * [[Šaurā iela (Rīga)|Šaurā]] * [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves]] * [[Ščecinas iela (Rīga)|Ščecinas]] * [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu]] * [[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]] * [[Šķērstes iela|Šķērstes]] * [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas]] * [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu]] * [[Šmerļa iela|Šmerļa]] }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]] </noinclude> mt2eohu8id1bnevcuc7rkifckoycm8q 0 135521 4540849 4076030 2026-10-28T19:39:34Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540849 wikitext text/x-wiki '''Baložu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; ** [[Baložu iela (Daugavpils)|Baložu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Baložu iela (Jelgava)|Baložu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Baložu iela (Jūrmala)|Baložu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; ** [[Baložu iela (Liepāja)|Baložu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Baložu iela (Ventspils)|Baložu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Baložu iela (Baloži)|Baložu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Baložu iela (Cēsis)|Baložu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Baložu iela (Gulbene)|Baložu iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Baložu iela (Kuldīga)|Baložu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Baložu iela (Lubāna)|Baložu iela]] — iela [[Lubāna|Lubānā]]; ** [[Baložu iela (Tukums)|Baložu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Baložu iela (Atpūta)|Baložu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Baložu iela (Egļupe)|Baložu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupē]]; ** [[Baložu iela (Kalngale)|Baložu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Baložu iela (Rāmava)|Baložu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Rāmava|Rāmavā]]; ** [[Baložu iela (Rotkaļi)|Baložu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Rotkaļi|Rotkaļos]]; ** [[Baložu iela (Skulte)|Baložu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Baložu iela (Vecumnieki)|Baložu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]; ** [[Baložu iela (Viesturciems)|Baložu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Baložu iela]] {{Ielu nosaukums}} s93dmagv7s50lfunba8q6tfbw7l6bjc 4540895 4540849 2026-10-28T21:03:24Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540895 wikitext text/x-wiki '''Baložu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] — iela Rīgā; ** [[Baložu iela (Daugavpils)|Baložu iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Baložu iela (Jelgava)|Baložu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Baložu iela (Jūrmala)|Baložu iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Baložu iela (Liepāja)|Baložu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Baložu iela (Ventspils)|Baložu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Baložu iela (Baloži)|Baložu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Baložu iela (Cēsis)|Baložu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Baložu iela (Gulbene)|Baložu iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Baložu iela (Kuldīga)|Baložu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Baložu iela (Lubāna)|Baložu iela]] — iela [[Lubāna|Lubānā]]; ** [[Baložu iela (Tukums)|Baložu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Baložu iela (Atpūta)|Baložu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Baložu iela (Biķernieki)|Baložu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Baložu iela (Egļupe)|Baložu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupē]]; ** [[Baložu iela (Kalngale)|Baložu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Baložu iela (Rāmava)|Baložu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Rāmava|Rāmavā]]; ** [[Baložu iela (Rotkaļi)|Baložu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Rotkaļi|Rotkaļos]]; ** [[Baložu iela (Skulte)|Baložu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Baložu iela (Vecumnieki)|Baložu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]; ** [[Baložu iela (Viesturciems)|Baložu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Baložu iela]] {{Ielu nosaukums}} p0gfligkocbjl9a5orwxlrazhnkisfl 0 136229 4540931 3919817 2026-10-28T21:53:06Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540931 wikitext text/x-wiki '''Maltas iela''' var būt: * [[Maltas iela (Jūrmala)|Maltas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * [[Maltas iela (Viļāni)|Maltas iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]]; * [[Maltas iela (Biķernieki)|Maltas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. == Skatīt arī == * [[Malta (nozīmju atdalīšana)|Malta]] {{Ielu nosaukums}} njmrnq3yuuzdop2qyww1xtxi1rg3zik 4540932 4540931 2026-10-28T21:53:36Z Olgerts V 41522 noform. 4540932 wikitext text/x-wiki '''Maltas iela''' var būt: * [[Maltas iela (Jūrmala)|Maltas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] — iela Rīgā; * [[Maltas iela (Viļāni)|Maltas iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]]; * [[Maltas iela (Biķernieki)|Maltas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. == Skatīt arī == * [[Malta (nozīmju atdalīšana)|Malta]] {{Ielu nosaukums}} niumvhtvsd881330k9t9967oq158ctb 0 136707 4541076 4323276 2026-10-29T11:49:31Z Graph Pixel 152528 PNG to SVG 4541076 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Symmetry.svg|thumb|250px|right|Figūras ar simetrijas asīm.]] '''Simetrijas ass''' ir [[taisne]], kas sadala [[plakne]]s figūru divās daļās, kas ir viena otras [[spoguļattēls]] attiecībā pret šo taisni. Piemēram, jebkura taisne, kas iet caur [[Riņķis|riņķa]] centru, ir riņķa simetrijas ass. Simetrijas ass ir viens no galvenajiem ģeometrisko figūru simetrijas veidiem, un tā var būt arī dažādās citās figūrās, piemēram, [[Taisnstūris|taisnstūrī]], [[Kvadrāts|kvadrātā]] vai [[Regulārs daudzstūris|regulārā daudzstūrī]]. Simetrijas ass tiek plaši izmantota arī praktiskās nozarēs, piemēram, arhitektūrā un dizainā, jo palīdz veidot līdzsvarotas un harmoniskas struktūras. Tā ir būtiska arī bioloģijā, kur simetrijas ass ir novērojama daudzos dzīvniekos un augos, piemēram, ziedos un ķermeņa formās, tādējādi veicinot funkcionalitāti un estētiku dabā. == Skatīt arī == * [[Simetrija]] * [[Simetrijas plakne]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īss aizmetnis}} {{matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ģeometrija]] [[Kategorija:Eiklīda ģeometrija]] j4n1jl6wrivr357gsbaosuwi8d0fn70 0 137331 4540987 4349118 2026-10-29T05:35:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540987 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stāmerienas villaines fragments 1936.jpg|thumb|300px|Stāmerienas villaines fragments no grāmatas "Latviešu tautas tērpu vēsture" (1936).]] '''Stāmerienas sagša''' ir sevišķi krāšņa [[villaine]], kas iegūta [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvota novada [[senkapi|senkapos]]. Sagša atrasta arheoloģiskajos izrakumos [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]] pie [[Ludza ezers|Ludza ezera]], nelielas upītes krastā, netālu no "Skolu" mājām. Sagšu atrada 1898. gadā ārsts [[Ernests Putniņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.letonika.lv/ | title=Putniņš Ernests}}</ref> atrokot kapu uzkalniņu, kuru pirms tam bija sedzis īpatnējs akmeņkrāvums, ko atzina par iespējamu rituālu veidojumu.<ref>Brastiņš E. Stāmereenes sagša.- Latvijas Saule, 1923, 2.nr., 10.-12.lpp</ref> 1930. gados un 2017.–2018. gadā izgatavoti sagšas atdarinājumi (kopijas).<ref name="interesanti-fakti-par-gulbenes-novadu">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitgulbene.lv/interesanti-fakti-par-gulbenes-novadu/|title=Interesanti fakti par Gulbenes novadu {{!}} Atklāj Gulbeni no jauna!|access-date=2022-04-21|language=lv|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518095623/https://www.visitgulbene.lv/interesanti-fakti-par-gulbenes-novadu/}}</ref> Stāmerienas villaines rekonstrukcija pēc pasūtījuma darināta Latvijas pārstāvniecības ēkas interjeram [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/nvd/monet/1135-stam|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada greznā rota – Stāmeriena|website=www.gulbene.lv|access-date=2022-04-21|archive-date=2022-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220814064611/https://www.gulbene.lv/lv/nvd/monet/1135-stam}}</ref> Viens no villaines ornamentiem attēlots [[Stāmerienas pagasta ģerbonis|Stāmerienas pagasta ģerbonī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/stameriena/photos/a.1703507543299644/1747056518944746/|title=Stāmeriena - Vai zināji, ka Stāmerienas pagasta ğērbonis ir cēlies no Stāmerienas sagšas, kas tiek uzskatīta par greznāko Latvijā atrasto vēlā dzelzs laikmeta (12.gs.) villaini, kuri līdzīga nav zināma nekur citur pasaulē[..] {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2022-04-21|language=lv}}</ref> == Sagšas apraksts == Arheologi Stāmerienas sagšas izcelsmi datē ar [[Dzelzs laikmets|vēlā dzelzs laikmeta]] agrīno posmu (10.-11.gs). Sagšai ir latgaļu villainēm raksturīgais izmērs (112x76 cm). Tā austa no zilas parupjas [[vilna]]s [[dzija]]s trīsnīšu tehnikā (divi audu pavedieni vienā pusē velku diegam, trešais - otrā pusē).<ref name="interesanti-fakti-par-gulbenes-novadu" /> Ievērojamākais ir sagšas greznais rotājums. Sagša izrakstīta ar zeltainas [[bronza]]s gredzentiņu ornamentiem. Katrs gredzentiņš ir audumā ielocīta neliela (7x3mm) stīpiņa. Atrastie sagšas fragmenti ļāva identificēt 34 ornamentus, no kuriem 24 ir dažādu veidu [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusti]], savukārt no tiem 14 ornamenti parādās vienu reizi, bet pieci atkārtojas divas reizes. Ugunskrusti ieausti simetriski visā villaines garumā. Katrā villaines stūrī ir ugunskrusta ceturksnis, no kura uz abām pusēm gar villaines malām iet trīsstūrīšu rinda, no kuriem katrs trešais ir rotāts ar dubultjumtiņu. Villainei gar malām piešūta 2,5 cm plata apauda, kurā ieausti grezni ugunskrusta veida rotājoši elementi. Villaines galos pie šaurākās apaudas piestiprinātas bārkstis. == Kalendārās likteņzīmes sagšā == [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|thumb|181x181px|Villaines ornaments Stāmerienas pagasta ģerbonī]] Aplūkojot Stāmerienas sagšas ugunskrustus, var redzēt, ka tie pakāpeniski attīstījušies. Ugunskrusta vienkāršākais veids tiek bagātināts ar dažādu formu atzariem. Dažādie ugunskrusta veidi satur bez centra 16, 24, 36, 48, 72, 144 un 288 bronzas gredzentiņus. [[Kalendārs|Kalendārā]] šie skaitļi izteic noteiktus laika periodus. Tāpēc pastāv hipotēze, ka ugunskrustus var uztvert kā laika zīmes, kas [[piktogramma]]s veidā izteic ilgāku laika periodu - mēnešus vai gadus. Var uzskatīt par sakritību, ka sagšā ierakstīti 24 ornamentālie motīvi, kas atbilst grieķu un latīņu alfabēta burtu skaitam. Bet tikpat labi tās ir vēl nezināmas ornamentālā raksta zīmes, kuras nav izdevies atminēt. Pārliecinoša atbilde vēl nav rasta.<ref>Klētnieks Jānis. Latvju rakstu astronomiskā semantika.- Zvaigžņotā Debess, 1990.g. pavasaris, 7.-15.lpp</ref> == Avoti == * Balodis F. Vēlais dzelzs laikmets.- Latvijas archaioloģija. R., 1926, 70.-125.lpp * Villaines rekonstrukcija.- Latvijas konversācijas vārdnīca, 10.sej.- R., 1933.-1934., 20290.lpp * Miezītis O. Villaines stāsta par senatni.- Dzirkstele, 1990.g. 16.augusts * Latviešu tautas tērpu vēsture.- 2007.g. faksimilizdevums no 1936.g. izdevuma.- 33.-37.lpp == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [http://www.music.lv/arts/straupe/98/SIA.htm Autentiski seno rotas lietu atdarinājumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304124211/http://www.music.lv/arts/straupe/98/SIA.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20111216203523/http://www.liis.lv/majtur-psk/raksti/perkons.htm Pērkona zīme] * [http://www.gulbenesbiblioteka.lv/old/novads/pasvaldibas1.htm#stameriena Stāmerienas pagasts] * [https://web.archive.org/web/20101018144543/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/ornamenti/ugunsk.htm Ugunskrusts] * [https://web.archive.org/web/20090725132211/http://www.livones.lv/libiesi/vesture/senvesture/?raksts=52 Senvēsture] [[Kategorija:Arheoloģija]] [[Kategorija:Etnogrāfija]] [[Kategorija:Simboli]] [[Kategorija:Stāmerienas pagasts]] 8wxdv3l5gyc3lbr3sd2z0t9rujtn23s 0 153563 4540836 4482794 2026-10-28T18:37:23Z LLukasevica 152474 /* Politiskā darbība */ 4540836 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ingmārs Līdaka | attēls = 1.februāra Saeimas sēde (39120719375).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ingmārs Līdaka 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers= | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis= | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|3|8|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecumnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Vecumnieku pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] <small>(kopš 1995)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[zooloģija|zoologs]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ingmārs Līdaka''' (dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[zooloģija|zoologs]], [[dabas aizsardzība]]s aktīvists un [[politiķis]]. Pazīstams kā ilggadīgs [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] sabiedrisko attiecību speciālists, daudzu sižetu, filmu un [[televīzija]]s raidījumu par dabu autors. No 2018. gada līdz 2020. gada februārim bija Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs, bijis [[Rīgas dome]]s, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Biogrāfija == === Izglītība === 1984. gadā I. Līdaka pabeidza [[Vecumnieku vidusskola|Vecumnieku vidusskolu]]. No 1984. līdz 1989. gadam studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē, ko nepabeidza.<ref name="lzp">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Latvijas Zaļā partija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.zp.lv/?r=21 | archive-date = {{dat|2019|08|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190820080433/http://www.zp.lv/%3Fr%3D21 }}</ref> 2004. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguva profesionālo augstāko izglītību pirmsskolas skolotāja specialitātē.<ref name="cvk06">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526070127/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 }}</ref> === Profesionālā darbība === 1989. gadā I. Līdaka uzsāka darbu [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. Sākotnēji viņš bija Izglītības un informācijas nodaļas lektors un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, bet 1992. gadā kļuva par nodaļas vadītāju.<ref name="lzp" /> Tajā pašā gadā sācis veidot sižetus [[televīzija]]s raidījumiem, piemēram, "Vides fakti", "Zoooāze" u.c. Vairāku mācību filmu autors un operators. Kopš 1990. gadiem ir vairāku dabas biedrību biedrs un vadītājs.<ref name="lzp" /> == Politiskā darbība == 1995. gadā I. Līdaka iestājās [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]].<ref name="lzp" /> Kandidēja [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no Latvijas Zaļās partijas un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Vēlāk kopā ar pārējiem LZP frakcijas biedriem pievienojās [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcijai.<ref name="lzp" /> 2005. gadā kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|jaunā sasaukuma domes vēlēšanās]], taču ZZS saraksts nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]]. 2006. gadā I. Līdaka kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Bija ZZS frakcijas vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] vietnieks. Sākotnēji darbojies Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Vēlāk pirmā tika pārsaukta par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[9. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/saeima_depweb_public.nsf/0/C9E4075416B12DCCC22571ED003AB655?OpenDocument&lang=LV}}</ref> 2009. gadā I. Līdaka kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] un bija ZZS kandidāts domes priekšsēdētāja amatam, taču saraksts atkal nepārvarēja procentuālo barjeru un politiķis turpināja darboties Saeimā. {{dat|2009|10|15}}, Saeimas sēdes laikā izskatot likumprojektu "Latvijas valsts karoga likums", I. Līdaka zaudēja savaldību un savas runas laikā deputātam [[Nikolajs Kabanovs|Nikolajam Kabanovam]] no tribīnes uzkliedza: "Aizver muti!", tā reaģējot uz skaļām deputātu sarunām runas laikā. Tas kļuva par populāru teicienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Līdakam pasniegta jaka ar "Aizver muti!" | publisher = Mango | date = 2009.10.21. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://mango.delfi.lv/zinas/divainibas/latvija/lidakam-pasniegta-jaka-ar-aizver-muti.m?id=27526193 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Līdaka: frāzi «Aizver muti» nevajag pārspīlēt | first = Ieva | last = Alberte | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2009. gada 21. oktobrī | accessdate = 2011. gada 14. jūnijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/lidaka-frazi-aizver-muti-nevajag-parspilet-695567 }}</ref> 2010. gadā I. Līdaka kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]] no Vidzemes vēlēšanu apgabala.<ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.14 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623233611/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas lietu komisijā.<ref name="gg" /><ref name="10s">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[10. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/edb0ca3eae208d56c22577bc0021b951?opendocument&lang=LV&click=}}</ref> 2011. gadā notikušajās [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] I. Līdaka bija balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Galvenais balsu skaitītājs Līdaka bažīgs par disciplīnu otrā prezidenta vēlēšanu kārtā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.02. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/galvenais-balsu-skaititajs-lidaka-bazigs-par-disciplinu-otra-prezidenta-velesanu-karta.d?id=38867447}}</ref> 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības, tāpat arī 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2016. gadā I. Līdaka tika ievēlēts par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju. 2018. gada martā tika apstiprināts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] valdes priekšsēdētāja amatā, pēc kā nolika Saeimas deputāta mandātu. 2020. gada februārī tika atbrīvots no Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atlaists-rigas-zoodarza-vaditajs-ingmars-lidaka/|title=Atlaists Rīgas zoodārza vadītājs Ingmārs Līdaka|website=LA.LV|access-date=2020-02-24|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada rudenī I. Līdaka tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". 2023. gada 7. septembrī Līdaka ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, izraisot [[Višvanatgeita|Višvanatgeitu]]. == Privātā dzīve == Ingmārs Līdaka ir dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. Viņš ir precējies, ir divi bērni — meita Daija un dēls Rūdolfs.<ref name="lzp" /> Dzīvo [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]].<ref name="cvk06" /><ref name="10s" /> == Atsauces == {{Commons category|Ingmārs Līdaka}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lidaka, Ingmars}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas zoologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 21kxuf41jwxsx1vp460wpwzm8yenjh7 4540837 4540836 2026-10-28T18:38:00Z LLukasevica 152474 /* Politiskā darbība */ 4540837 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ingmārs Līdaka | attēls = 1.februāra Saeimas sēde (39120719375).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ingmārs Līdaka 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers= | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis= | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|3|8|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecumnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Vecumnieku pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] <small>(kopš 1995)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[zooloģija|zoologs]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ingmārs Līdaka''' (dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[zooloģija|zoologs]], [[dabas aizsardzība]]s aktīvists un [[politiķis]]. Pazīstams kā ilggadīgs [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] sabiedrisko attiecību speciālists, daudzu sižetu, filmu un [[televīzija]]s raidījumu par dabu autors. No 2018. gada līdz 2020. gada februārim bija Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs, bijis [[Rīgas dome]]s, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Biogrāfija == === Izglītība === 1984. gadā I. Līdaka pabeidza [[Vecumnieku vidusskola|Vecumnieku vidusskolu]]. No 1984. līdz 1989. gadam studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē, ko nepabeidza.<ref name="lzp">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Latvijas Zaļā partija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.zp.lv/?r=21 | archive-date = {{dat|2019|08|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190820080433/http://www.zp.lv/%3Fr%3D21 }}</ref> 2004. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguva profesionālo augstāko izglītību pirmsskolas skolotāja specialitātē.<ref name="cvk06">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526070127/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 }}</ref> === Profesionālā darbība === 1989. gadā I. Līdaka uzsāka darbu [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. Sākotnēji viņš bija Izglītības un informācijas nodaļas lektors un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, bet 1992. gadā kļuva par nodaļas vadītāju.<ref name="lzp" /> Tajā pašā gadā sācis veidot sižetus [[televīzija]]s raidījumiem, piemēram, "Vides fakti", "Zoooāze" u.c. Vairāku mācību filmu autors un operators. Kopš 1990. gadiem ir vairāku dabas biedrību biedrs un vadītājs.<ref name="lzp" /> == Politiskā darbība == 1995. gadā I. Līdaka iestājās [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]].<ref name="lzp" /> Kandidēja [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no Latvijas Zaļās partijas un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Vēlāk kopā ar pārējiem LZP frakcijas biedriem pievienojās [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcijai.<ref name="lzp" /> 2005. gadā kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|jaunā sasaukuma domes vēlēšanās]], taču ZZS saraksts nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]]. 2006. gadā I. Līdaka kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Bija ZZS frakcijas vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] vietnieks. Sākotnēji darbojies Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Vēlāk pirmā tika pārsaukta par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[9. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/saeima_depweb_public.nsf/0/C9E4075416B12DCCC22571ED003AB655?OpenDocument&lang=LV}}</ref> 2009. gadā I. Līdaka kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] un bija ZZS kandidāts domes priekšsēdētāja amatam, taču saraksts atkal nepārvarēja procentuālo barjeru un politiķis turpināja darboties Saeimā. {{dat|2009|10|15}}, Saeimas sēdes laikā izskatot likumprojektu "Latvijas valsts karoga likums", I. Līdaka zaudēja savaldību un savas runas laikā deputātam [[Nikolajs Kabanovs|Nikolajam Kabanovam]] no tribīnes uzkliedza: "Aizver muti!", tā reaģējot uz skaļām deputātu sarunām runas laikā. Tas kļuva par populāru teicienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Līdakam pasniegta jaka ar "Aizver muti!" | publisher = Mango | date = 2009.10.21. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://mango.delfi.lv/zinas/divainibas/latvija/lidakam-pasniegta-jaka-ar-aizver-muti.m?id=27526193 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Līdaka: frāzi «Aizver muti» nevajag pārspīlēt | first = Ieva | last = Alberte | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2009. gada 21. oktobrī | accessdate = 2011. gada 14. jūnijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/lidaka-frazi-aizver-muti-nevajag-parspilet-695567 }}</ref> 2010. gadā I. Līdaka kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]] no Vidzemes vēlēšanu apgabala.<ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.14 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623233611/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas lietu komisijā.<ref name="gg" /><ref name="10s">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[10. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/edb0ca3eae208d56c22577bc0021b951?opendocument&lang=LV&click=}}</ref> 2011. gadā notikušajās [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] I. Līdaka bija balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Galvenais balsu skaitītājs Līdaka bažīgs par disciplīnu otrā prezidenta vēlēšanu kārtā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.02. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/galvenais-balsu-skaititajs-lidaka-bazigs-par-disciplinu-otra-prezidenta-velesanu-karta.d?id=38867447}}</ref> 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības, tāpat arī 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2016. gadā I. Līdaka tika ievēlēts par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju. 2018. gada martā tika apstiprināts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] valdes priekšsēdētāja amatā, pēc kā nolika Saeimas deputāta mandātu. 2020. gada februārī tika atbrīvots no Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atlaists-rigas-zoodarza-vaditajs-ingmars-lidaka/|title=Atlaists Rīgas zoodārza vadītājs Ingmārs Līdaka|website=LA.LV|access-date=2020-02-24|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada rudenī I. Līdaka tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". 2023. gada 7. septembrī Līdaka kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, izraisot [[Višvanatgeita|Višvanatgeitu]]. == Privātā dzīve == Ingmārs Līdaka ir dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. Viņš ir precējies, ir divi bērni — meita Daija un dēls Rūdolfs.<ref name="lzp" /> Dzīvo [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]].<ref name="cvk06" /><ref name="10s" /> == Atsauces == {{Commons category|Ingmārs Līdaka}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lidaka, Ingmars}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas zoologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 5eaob8td1c4ig2g0lbd8js7l4ffgiwj 4540939 4540837 2026-10-28T23:41:13Z Egilus 27634 4540939 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ingmārs Līdaka | attēls = 1.februāra Saeimas sēde (39120719375).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ingmārs Līdaka 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers= | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis= | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|3|8|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecumnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Vecumnieku pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] <small>(kopš 1995)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[zooloģija|zoologs]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ingmārs Līdaka''' (dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[zooloģija|zoologs]], [[dabas aizsardzība]]s aktīvists un [[politiķis]]. Pazīstams kā ilggadīgs [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] sabiedrisko attiecību speciālists, daudzu sižetu, filmu un [[televīzija]]s raidījumu par dabu autors. No 2018. gada līdz 2020. gada februārim bija Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs, bijis [[Rīgas dome]]s, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Biogrāfija == === Izglītība === 1984. gadā I. Līdaka pabeidza [[Vecumnieku vidusskola|Vecumnieku vidusskolu]]. No 1984. līdz 1989. gadam studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē, ko nepabeidza.<ref name="lzp">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Latvijas Zaļā partija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.zp.lv/?r=21 | archive-date = {{dat|2019|08|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190820080433/http://www.zp.lv/%3Fr%3D21 }}</ref> 2004. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguva profesionālo augstāko izglītību pirmsskolas skolotāja specialitātē.<ref name="cvk06">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526070127/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 }}</ref> === Profesionālā darbība === 1989. gadā I. Līdaka uzsāka darbu [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. Sākotnēji viņš bija Izglītības un informācijas nodaļas lektors un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, bet 1992. gadā kļuva par nodaļas vadītāju.<ref name="lzp" /> Tajā pašā gadā sācis veidot sižetus [[televīzija]]s raidījumiem, piemēram, "Vides fakti", "Zoooāze" u.c. Vairāku mācību filmu autors un operators. Kopš 1990. gadiem ir vairāku dabas biedrību biedrs un vadītājs.<ref name="lzp" /> == Politiskā darbība == 1995. gadā I. Līdaka iestājās [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]].<ref name="lzp" /> Kandidēja [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no Latvijas Zaļās partijas un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Vēlāk kopā ar pārējiem LZP frakcijas biedriem pievienojās [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcijai.<ref name="lzp" /> 2005. gadā kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|jaunā sasaukuma domes vēlēšanās]], taču ZZS saraksts nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]]. 2006. gadā I. Līdaka kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Bija ZZS frakcijas vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] vietnieks. Sākotnēji darbojies Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Vēlāk pirmā tika pārsaukta par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[9. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/saeima_depweb_public.nsf/0/C9E4075416B12DCCC22571ED003AB655?OpenDocument&lang=LV}}</ref> 2009. gadā I. Līdaka kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] un bija ZZS kandidāts domes priekšsēdētāja amatam, taču saraksts atkal nepārvarēja procentuālo barjeru un politiķis turpināja darboties Saeimā. {{dat|2009|10|15}}, Saeimas sēdes laikā izskatot likumprojektu "Latvijas valsts karoga likums", I. Līdaka zaudēja savaldību un savas runas laikā deputātam [[Nikolajs Kabanovs|Nikolajam Kabanovam]] no tribīnes uzkliedza: "Aizver muti!", tā reaģējot uz skaļām deputātu sarunām runas laikā. Tas kļuva par populāru teicienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Līdakam pasniegta jaka ar "Aizver muti!" | publisher = Mango | date = 2009.10.21. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://mango.delfi.lv/zinas/divainibas/latvija/lidakam-pasniegta-jaka-ar-aizver-muti.m?id=27526193 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Līdaka: frāzi «Aizver muti» nevajag pārspīlēt | first = Ieva | last = Alberte | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2009. gada 21. oktobrī | accessdate = 2011. gada 14. jūnijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/lidaka-frazi-aizver-muti-nevajag-parspilet-695567 }}</ref> 2010. gadā I. Līdaka kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]] no Vidzemes vēlēšanu apgabala.<ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.14 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623233611/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas lietu komisijā.<ref name="gg" /><ref name="10s">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[10. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/edb0ca3eae208d56c22577bc0021b951?opendocument&lang=LV&click=}}</ref> 2011. gadā notikušajās [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] I. Līdaka bija balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Galvenais balsu skaitītājs Līdaka bažīgs par disciplīnu otrā prezidenta vēlēšanu kārtā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.02. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/galvenais-balsu-skaititajs-lidaka-bazigs-par-disciplinu-otra-prezidenta-velesanu-karta.d?id=38867447}}</ref> 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības, tāpat arī 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2016. gadā I. Līdaka tika ievēlēts par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju. 2018. gada martā tika apstiprināts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] valdes priekšsēdētāja amatā, pēc kā nolika Saeimas deputāta mandātu. 2020. gada februārī tika atbrīvots no Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atlaists-rigas-zoodarza-vaditajs-ingmars-lidaka/|title=Atlaists Rīgas zoodārza vadītājs Ingmārs Līdaka|website=LA.LV|access-date=2020-02-24|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada rudenī I. Līdaka tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". 2023. gada 7. septembrī Līdaka kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī,<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> kas vēlāk kļuva par daļu no [[Višvanatu pilsonības skandāls|Višvanatu pilsonības skandāla]]. == Privātā dzīve == Ingmārs Līdaka ir dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. Viņš ir precējies, ir divi bērni — meita Daija un dēls Rūdolfs.<ref name="lzp" /> Dzīvo [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]].<ref name="cvk06" /><ref name="10s" /> == Atsauces == {{Commons category|Ingmārs Līdaka}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lidaka, Ingmars}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas zoologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] t2hk2vlrlx6s9sa32yyxga7czsrq4xb 0 156289 4540853 4400108 2026-10-28T19:49:29Z ZANDMANIS 91184 /* Pamfleti un cietums */ 4540853 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Daniels Defo | vārds_orig = ''Daniel Defoe'' | attēls = Daniel_Defoe_Kneller_Style.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = 1659–1661 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1731 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[tirgotājs]] |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda|angļu]] | periods = | žanri = [[Piedzīvojumu literatūra|Piedzīvojumi]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = [[Robinsons Krūzo]] | ietekmējies = | ietekmējis = [[Johans Dāvids Vīss]], [[Džonatans Svifts]], [[Džordžs Orvels]], [[Virdžīnija Vulfa]] | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Daniels Defo''' ({{val|en|Daniel Defoe}}; {{IPA|ˌdænjəl dɪˈfəʊ}}; dzimis ap 1659.-1661. gadu, miris {{dat|1731|4|24}}<ref>Pols Dugids (''Paul Duguid'') savā rakstā [http://firstmonday.org/htbin/cgiwrap/bin/ojs/index.php/fm/article/view/1405/1323 "Limits of self organization"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110615130952/http://firstmonday.org/htbin/cgiwrap/bin/ojs/index.php/fm/article/view/1405/1323 |date={{dat|2011|06|15||bez}} }} ( ''First Monday'', 2006. gada 11. septembris) saka: "Vairums uzticamo avotu pieņem, ka Defo dzimšanas datums bija nenosakāms un varētu būt 1659. vai 1661. gadā. Viņa nāves datums arī ir neskaidrs."</ref>), dzimis '''Daniels Fo''', bija angļu tirgotājs, rakstnieks, žurnālists, [[pamflets|pamfletists]] un spiegs, kurš pasaules slavu ieguva ar romānu ''[[Robinsons Krūzo]]''. Defo ir zināms kā viens no agrīnajiem [[romāns|romānu]] autoriem, kurš šo literatūras formu palīdzēja popularizēt Lielbritānijā, un ir viens no [[angliskais romāns|angliskā romāna]] pirmssācējiem.<ref>Schwanitz: "Bildung: alles, was man wissen muss", edited by Eichborn, Frankfurt 1999.</ref> Defo bija ražīgs un vispusīgs autors un sarakstīja vairāk kā 500 grāmatas, pamfletus un žurnālus par tādām tēmām kā politiku, noziedzību, reliģiju, laulībām, psiholoģiju un pārdabiskām parādībām. Viņš bija arī ekonomiskās žurnālistikas pionieris. == Bērnība == Daniels Fo (viņa īstais uzvārds) visdrīzāk dzimis Londonas Sv. Žila Kriplgeitas rajonā.<ref name=EncylLon>{{grāmatas atsauce|author1=Christopher Hibbert; Ben Weinreb; John Keay; Julia Keay.|title=The London Encyclopaedia|url=https://books.google.com/books?id=xa0D0PqiwfEC&pg=PA304|year=2010|location=London|publisher=Pan Macmillan|isbn=978-0-230-73878-2|page=304}}</ref> Defo vēlāk pievienoja savam uzvārdam aristokrātiski skanošo „De” un reizēm izteicās, ka ir cēlies no ''De Beau Faux'' ģimenes. Nav drošu ziņu par viņa dzimšanas datumu un vietu, un dažādi avoti min iespējamo gadu no 1659. līdz 1662., kur 1660. tiek uzskatīts par visticamāko. Viņa tēvs Džeimss Fo bija sveču pārdevējs. Defo bērnībā notika daži no spilgtākajiem Anglijas vēstures notikumiem: 1665. gadā ap 70 000 dzīvību paņēma [[Lielais Londonas mēris]], nākamajā gadā tikai Defo un divu kaimiņu mājas palika stāvot pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā Londonas ugunsgrēka]].<ref name = west>Richard West (1998) ''Daniel Defoe: The Life and Strange, Surprising Adventures''. New York: Carroll & Graf. {{ISBN|978-0-7867-0557-3}}.</ref> 1667. gadā, kad viņam visdrīzāk bija ap septiņiem gadiem, holandiešu flotes kuģi iepeldēja pa [[Temza|Temzu]] un Medvejas upi un uzbruka [[Četema|Četemai]]. Viņa māte Anna nomira laikā, kad viņam bija ap desmit gadu.<ref name="autogenerated2006">{{grāmatas atsauce|title=The Broadview Anthology of Literature: The Restoration and the Eighteenth Century|year=2006|publisher=Broadview Press|location=Toronto|isbn=978-1-55111-611-2|editor=Joseph Laurence Black}}</ref><ref name = rich>John J. Richetti (2005) ''The Life of Daniel Defoe''. Malden, MA: Blackwell Publishing, {{ISBN|978-0-631-19529-0}}, {{DOI|10.1002/9780470754665}}.</ref> == Izglītība == Defo tika apmācīts mācītāja Džeimsa Fišera internātskolā Dorkingā ([[Sari (Anglija)|Sari]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitdorking.com/about/history-heritage/famous-people/ |title="Discover Dorking - Famous People" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher= |date= |archive-date=2016-10-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161024184649/http://visitdorking.com/about/history-heritage/famous-people/ }}</ref> Viņa vecāki bija [[prezbiteriānisms|prezbiteriāņi]] un apmēram 14 gadu vecumā Defo apmeklēja [[nonkonfirmisms|nonkonformistu]] organizētu akadēmiju Londonā. Tiek uzskatīts, ka viņš apmeklēja [[unitārisms|unitāristu]] baznīcu Ņūvingtongrīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gradesaver.com/author/daniel-defoe/ |title="Biography of Daniel Defoe" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher=GradeSaver |date= }}</ref><ref>"Defoe in Stoke Newington". Arthur Secord, P.M.L.A. Vol. 66, p. 211, 1951.</ref> Tajā laikā angļu valdība vajāja tos, kas nesekoja [[Anglijas Baznīca]]s priekšrakstiem. == Karjera biznesā== Savas karjeras sākumā Defo nodarbojās ar trikotāžas un vilnas izstrādājumu, kā arī ar vīna tirdzniecību. Viņa ambīcijas bija lielas un viņam izdevās nopirkt lauku īpašumu un kuģi, kā arī [[civeta]]s muskusa ražošanai. Tomēr viņam reti izdevās tikt vaļā no parādiem. 1684. gadā Defo apprecēja Mēriju Tufliju, Londonas tirgoņa meitu, saņemot pūrā 3700 mārciņas, kas pēc to laiku standartiem bija milzīga summa. Ņemot vērā viņa parādus un politiskās nepatikšanas, laulības dzīve, iespējams, nebija viegla, taču tā ilga 50 gadus un deva astoņus bērnus.<ref name="autogenerated2006"/> 1685. gadā Defo pievienojās nesekmīgajam mēģinājumam gāzt karali [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsu II Stjuartu]], taču netika par to sodīts kā citi sacelšanās dalībnieki. Karaliene [[Marija II Stjuarte]] un viņas vīrs [[Viljams III]] tika kronēti 1688. gadā un Defo kļuva par vienu no tuvākajiem Viljama sabiedroto un slepeno aģentu.<ref name="autogenerated2006"/> Pieņemtie politiskie lēmumi izraisīja konfliktu ar Franciju, kas savukārt atstāja negatīvu iespaidu uz Defo tirdzniecību.<ref name="autogenerated2006"/> 1692. gadā Defo arestēja par parādu 700 mārciņu apmērā (un konfiscēja viņa civetas), kaut arī viņa kopējais parādu apjoms varētu būt bijis ap 17 000 mārciņām. Viņa žēlabas bija skaļas un viņš vienmēr uzstājās kā neveiksmīgo parādnieku advokāts, taču ir pamats domāt, ka viņa finansu darījumi ne vienmēr bija godīgi.{{Citation needed|date=01-10-2016}} Pēc atbrīvošanas no aresta, viņš visdrīzāk ceļoja pa Eiropu un Skotiju un, iespējams, ka šajā laikā viņš tirgoja vīnu ar [[Kadisa|Kadisu]], [[Portu]] un [[Lisabona|Lisabonu]]. Uz 1695. gadu viņš bija atpakaļ Anglijā, jau formāli lietojot vārdu "Defo" un darbojoties kā pudeļu nodokļa ievācējs. 1696. gadā viņš vadīja dakstiņu un ķieģeļu ražotni [[Eseksa|Eseksā]] un dzīvoja [[Taroka|Tarokā]]. == Daiļrade == === Pamfleti un cietums === [[Attēls:Daniel Defoe by James Charles Armytage (cropped).jpg|thumb|Daniels Defo pie [[kauna stabs|kauna staba]], 1862. gada gravīra]] Defo pirmā nozīmīgā publikācija bija ''Eseja par Projektiem'', kur aprakstīti ieteikumi sociāliem un ekonomiskajiem uzlabojumiem un kas tika izdota 1697. gadā. No 1697. līdz 1698. gadam viņš aizstāvēja karaļa Viljama III tiesības uzturēt pastāvīgu armiju atbruņošanās periodā, kas sekoja Deviņu gadu karam (1688-97). Viņa vispopulārākā poēma ''Tīrasiņu anglis'' (1701) aizstāvēja karali, kurš bija dzimis Holandē, pret viņa pretinieku [[ksenofobija|ksenofobiskajiem]] mājieniem, izsmejot angļu idejas par rases tīrību. 1701. gadā Defo, protestējot pret nelikumīgu Kentas petīcijas autoru apcietināšanu, sešpadsmit sabiedrībā cienījamu džentlmeņu pavadībā iesniedza parlamenta apakšnama spīkeram (un savam vēlākajam darbadevējam) Robertam Hārlijam dokumentu "Leģiona memoriāls". Kentieši, kas savā petīcijā bija prasījuši parlamenta atbalstu aizsargpozīciju stiprināšanai, tika atbrīvoti un Defo rīcība guva Londonas pilsoņu atzinību.<ref name = britannica>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Daniel-Defoe#ref272516 |title=Reginald P.C. Mutter "Daniel Defoe" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher=Encyclopaedia Britannica |date= }}</ref> Viljama III nāve 1702. gadā atkal izraisīja politiskas jukas, jo pie varas nāca karaliene [[Anna Stjuarte]], kas sāka savu uzbrukumu tiem protestantiem, kas nepiekrita Anglijas baznīcas doktrīnai.<ref name="autogenerated2006"/> Defo bija viegli kļūt par šādu noskaņojumu upuri un viņa satīra un politiskā aktivitāte vainagojās ar arestu un nonākšanu pie [[kauna stabs|kauna staba]] 1703. gada jūlijā. Galvenais aresta iemesls bija anonīmi publicētais pamflets ''Kā visdrošāk izrīkoties ar disidentiem''.<ref> {{tīmekļa atsauce|url=http://www.bartleby.com/27/12.html|author=Daniel Defoe|year=1702|title=The shortest way with the Dissenters|accessdate=2016-10-01}}</ref> Tajā Defo izmantoja ironiju, lai diskreditētu Anglijas baznīcas pārstāvjus, parādot viņu argumentu absurdumu. Pamflets guva plašu popularitāti, bet, Defo par nelaimi, abas pamfletā atspoguļotās konflikta puses ironiju nesaprata un nenovērtēja, pieprasot autoru tiesāt par musinošu apmelojumu.<ref name="britannica"/> Defo atzina par vainīgu un viņam piesprieda soda naudu, publisku pazemojumu pie kauna staba un nenoteiktu cietumsoda termiņu, kas beigtos tikai pēc soda naudas nomaksāšanas.<ref name="Letters to John Law">{{grāmatas atsauce|author=Gavin John Adams|title=Letters to John Law|year=2012|url=https://books.google.com/books?id=espxkAw-5bsC&pg=PR53|publisher=Newton Page|pages=liii–lv|isbn=978-1-934619-08-7|access-date=2016-09-29|archive-date=2014-01-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20140102074401/http://books.google.com/books?id=espxkAw-5bsC&pg=PR53}}</ref> Saskaņā ar leģendu, viņa poēmas ''Himna kauna staba'' publicēšana noskaņoja publiku viņam par labu, tāpēc pie kauna staba viņam svieda ziedus, nevis pierastos akmeņus un ekskrementus, kā arī dzēra tostus uz viņa veselību. Šī stāsta patiesumu apšauba daudzi zinātnieki, taču Džons Roberts Mūrs vēlāk sacīja, ka "neviens vīrs Anglijā, izņemot Defo, nav stāvējis pie kauna staba un vēlāk ieņēmis augstu stāvokli savu laikabiedru vidū".<ref name = rich/> Pēc trim dienām pie kauna staba Defo tika ievietots [[Ņūgeitas cietums|Ņūgeitas cietumā]]. Kamēr viņš tur atradās, viņa bizness sabruka un viņu aizvien vairāk pārņēma raizes par savas visai lielās ģimenes labklājību. Defo izlēma lūgt Roberta Hārlija palīdzību, kurš pēc zināmas kavēšanās tomēr panāca Defo atbrīvošanu. Viņu vienošanās bija, ka Defo strādās Hārlija labā kā pamfletists un slepenais aģents.<ref name="britannica"/> Nebija pagājusi ne nedēļa kopš viņa brīvlaišanas, kad Defo kļuva par aculiecinieku 1703. gada lielajai vētrai, kas trakoja naktī no 26. uz 27. novembri. Vētra radīja smagus postījumus Londonā un Bristolē, nogāza miljonus koku un nogalināja vairāk nekā 8 000 cilvēku, lielākoties jūrā. 1704. gadā Defo publicēja grāmatu ''Vētra'', kurā iekļauti aculiecinieku stāsti par stihiju.<ref>''The Storm: or, a collection of the most remarkable casualties and disasters which happen'd in the late dreadful tempest, both by sea and land''. London: 1704.</ref> Daudzi uzskata šo izdevumu par vienu no pirmajiem modernās žurnālistikas piemēriem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wsj.com/articles/SB10001424053111904800304576476142821212156 |title=John J. Miller "Writing Up a Storm" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher=''The Wall Street Journal''|date=2011-08-13 }}</ref> Tai pat gadā viņš uzsāka žurnālu ''Pārskats par Francijas Lietām'' (''A Review of the Affairs of France''), kas atbalstīja Hārlija ministriju un [[toriji|toriju]] partiju, veidojot hroniku par [[Karš par Spānijas mantojumu|karu par Spānijas mantojumu]] (1702–1714). Žurnāls tika izdots trīs reizes nedēļā un bija apritē līdz pat 1713. gadam. Kad pēc karalienes Annas nāves toriji zaudēja varu, Defo turpināja strādāt izlūkdienesta labā, tikai tagad jau [[vigi|vigu]] valdībai, rakstot pamfletus, kas lika apšaubīt toriju pasaules uzskatus.<ref name="autogenerated2006"/> Ne visi Defo pamfleti bija politiski. Viens no pamfletiem, kas sākotnēji tika publicēts anonīmi, saucās "Patiess stāsts par kādas Vīlas kundzes parādīšanos nākamajā dienā pēc viņas nāves kādai Bārgreivas kundzei Kanterberijā 1705. gada 8. septembrī". Tajā tiek apspēlēta saikne starp garīgo un fizisko sfēru. Tā ir tikai viena no liecībām par to, ka politiskā darbība nebūt nebija Defo vienīgais fokuss. ===Anglijas-Skotijas 1707. gada ūnija=== [[Attēls:Defoe 1709 The History Of The Union Of Great Britain.JPG|200px|thumb|Daniela Defo ''Lielbritānijas ūnijas vēstures'' titullapa]] Defo žurnāls bija galvenais valdības rupors, kas aģitēja par Anglijas ūniju ar Skotiju. Defo sāka savu kampaņu žurnālā un pamfletos, apgalvojot, ka apvienošanās novērstu visus draudus no ziemeļiem, tai pat laikā atverot jaunus tirgus un dodot neizsmeļamus cilvēkresursus Anglijai. 1706. gadā Hārlijs nosūtīja Defo uz [[Edinburga|Edinburgu]] kā slepeno aģentu ar uzdevumu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ūnijas pieņemšanu. Viņš apzinājās, ka viņa pozīcija ir riskanta. Savās pirmajās vēstulēs viņš piemin niknas demonstrācijas pret ūniju. Defo bija prezbiteriānis, kas Anglijā bija ticis vajāts par savu ticību un kā tāds viņš tika pieņemts par padomnieku Skotu baznīcas ģenerālajai asamblejai, kā arī Skotijas parlamenta komitejās. Defo ziņoja Hārlijam, ka viņš bija "lietas kursā par visiem viņu untumiem", taču "absolūti ārpus aizdomām par viņa korespondenci ar Angliju". Tādā veidā viņš varēja ietekmēt tos priekšlikumus, kas tika iesniegti parlamentam. Skotijā viņš lietoja citus argumentus, kas reizēm bija diametrāli pretēji tiem, ko viņš bija publicējis Anglijā. Daži no viņa pamfletiem tika pasniegti tā, it kā tos būtu sarakstījuši paši skoti, reizēm mulsinot pat cienījamus vēsturniekus, kas tos citēja kā liecības par toreizējiem skotu viedokļiem. To pašu var teikt par grāmatu par ūnijas vēsturi, kuru Defo publicēja 1709. gadā un kuru daži vēsturnieki joprojām izmanto kā vērtīgu informācijas avotu. Defo parūpējās par to, lai vēstures izklāsts izskatītos objektīvs, iekļaujot tajā arī argumentus pret ūniju, taču vienmēr atstājot pēdējo vārdu sev. Tā piemēram, viņš pilnībā ignorēja galveno ūnijas oponentu Endrū Flečeru. Tāpat viņš nepiemin visai negodīgo Hamiltonas hercoga rīcību, kad tas pārmetās no ūnijas pretinieku uz ūnijas aizstāvju pusi izšķirošajā debašu beigu daļā. Defo grāmata nemēģina skaidrot, kāpēc skotu parlaments, kas kategoriski uzstājās par savu neatkarību 1703.-1705. gados, kļuva pielaidīgs 1706. gadā. [[Akts par ūniju|Akts par Anglijas un Skotijas ūniju]] tika ratificēts 1707. gadā. Defo nesaņēma lielu maksu par saviem pakalpojumiem šajā sfērā un, protams, arī nekādu atzinību no valdības. Skotijas periodā iegūto informāciju viņš izmantoja, izdodot grāmatu ''Ceļojums caur visu Lielbritānijas salu'', kas tika izdota 1726. gadā, kur viņš atzīst, ka viņa pareģojumi par tirdzniecības un iedzīvotāju skaita pieaugumu pēc apvienošanās nepiepildījās, bet drīzāk vērojami pretēji procesi. ===Vēlākā daiļrade un romāni=== [[Attēls:Robinson Crusoe 1719 1st edition.jpg|200px|thumb|"Robinsona Krūzo" titullapa]] Nav vienota viedokļa par to, cik daudz Defo sarakstīja periodā pēc toriju krišanas 1714. gadā līdz ''[[Robinsons Krūzo|Robinsona Krūzo]]'' publicēšanai 1719. gadā. Ir zināms, ka pirms pievēršanās romāniem, Defo turpināja rakstīt traktātus par politiskām un sabiedriskām tēmām. No 1719. līdz 1724. gadam Defo publicēja savus slavenākos romānus. Defo romāns "Robinsons Krūzo" stāsta par angli, kas izglābjas pēc kuģa avārijas un 28 gadus pavada uz vientuļas salas. Par šo grāmatu Defo saņēma tikai 50 mārciņas un nelielu procentu par vēlākajiem izdevumiem. Savukārt viņa izdevējs par saviem ienākumiem nopirka jaunu veikalu un atstāja 50 000 mārciņu.{{Citation needed|date=01-10-2016}} Nākamie Defo romāni bija ''Tālākie Robinsona Krūzo piedzīvojumi'' (1719), ''Kapteinis Singltons'' (1720), ''Kavaliera memuāri'' (1720), ''Mēra gada žurnāls'' (1722), ''Pulkvedis Džeks'' (1722), ''Molla Flandersa'' (1722) un ''Roksana'' (1724). Tai pat laikā Defo turpināja izdot uzvedības rokasgrāmatas un sabiedriskus komentārus. Īpaši atzīmējams Defo 1726. gadā publicētais politiskais darbs ''Pilns angļu tirgotāja apraksts'', kurā Defo ne tikai pielīdzina britu tirgotājus džentlmeņiem, bet arī slavē tirdzniecību kā daudz labāku sabiedrisko un ekonomisko izmaiņu katalizatoru nekā karš.<ref name=defoe1>[Defoe, Daniel. The complete English tradesman. London: Tegg, 1841. Print.]</ref> == Nāve == [[Attēls:Daniel_Defoe_monument_Bunhill_Fields.jpg|200px|thumb|Piemineklis Bunhill Fields kapsētā]] Daniels Defo nomira 1731. gada 24. aprīlī, visdrīzāk slēpjoties no saviem kreditoriem. Viņš paglabāts Londonas ''Bunhill Fields'' kapos, kur piemineklis viņa piemiņai tika uzstādīts 1870. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/culture/2011/feb/22/bunhill-fields-bunyan-defoe-blake |title=Maev Kennedy "Burial ground of Bunyan, Defoe and Blake earns protected status" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher= The Guardian |date=2011-02-22}}</ref> Tiek uzskatīts, ka Defo savas dzīves laikā izmantoja vismaz 198 pseidonīmus.<ref>''A Dictionary of Pseudonyms and Their Origins, with Stories of Name Changes'', 3rd ed., Mcfarland & Co Inc Pub., 1998, {{ISBN|0-7864-0423-X}}.</ref> == Nozīmīgākie darbi == === Romāni === *''[[Robinsons Krūzo]]'' (''Robinson Crusoe'', 1719) *''Tālākie Robinsona Krūzo piedzīvojumi'' (''The Farther Adventures of Robinson Crusoe'', 1719) *''Kapteinis Singletons'' (''Captain Singleton'', 1720) *''Kavaliera memuāri'' (''Memoirs of a Cavalier'', 1720) *''Mēra gada žurnāls'' (''A Journal of the Plague Year'', 1722) *''Pulkvedis Džeks'' (''Colonel Jack'', 1722) *''Molla Flandersa'' (''Moll Flanders'', 1722) *''Roksana'' (''Roxana: The Fortunate Mistress'', 1724) === Dokumentālā literatūra === *''Eseja par projektiem'' (''An Essay Upon Projects'', 1697) *''Vētra (''The Storm'', 1704) *''Apvienotājs jeb dažādu notikumu memuāri no mēness pasaules'' (''The Consolidator or, Memoirs of Sundry Transactions from the World in the Moon'', 1705) *''Atlantis Major'' (1711) *''Ģimenes instruktors'' (''The Family Instructor'', 1715) *''Skotu baznīcas memuāri'' (''Memoirs of the Church of Scotland'', 1717) *''Ievērības cienīgās Džona Šeparda dzīves vēsture'' (The History Of The Remarkable Life of John Sheppard'', 1724) *''Vēstījums par visām Džona Šeparda laupīšanām, bēgšanām u.c.'' (''A Narrative Of All The Robberies, Escapes, &c. of John Sheppard'', 1724) *''Ceļojums caur visu Lielbritānijas salu, sadalīts pa maršrutiem'' (''A tour thro' the whole island of Great Britain, divided into circuits or journies'', 1724–1727) *''Velna politiskā vēsture'' (''The Political History of the Devil'', 1726) ===Esejas=== *''Kā visdrošāk izrīkoties ar disidentiem'' (''The Shortest Way with the Dissenters'', 1702) *''Pārdomas par lielo subordinācijas likumu'' (''The Great Law of Subordination Consider'd'', 1704) *''Visu darīšanas ir neviena darīšanas'' (''Every-body's Business, Is No-body's Business'' 17,25) *''Protestantu klosteris'' (''The Protestant Monastery'', 1726) *''Draudzes tirānija'' (''Parochial Tyranny'', 1727) *''Augusta Triumphans'' (1728) *''Otrās domas ir labākās'' (''Second Thoughts are Best'', 1729) *''Nopietnas pārdomas par Robinsonu Krūzo'' (''Serious Reflections of Robinson Crusoe'', 1720) *''Pilns angļu tirgotāja apraksts'' (''The Complete English Tradesman'', 1726) *''Eseja par literatūru'' (''An Essay Upon Literature'', 1726) *''Tīras dabas apraksts'' (''Mere Nature Delineated'', 1726) *''Neķītrība laulībā'' (''Conjugal Lewdness'', 1727) *''Angļu komercijas plāns'' (''A Plan of the English Commerce'', 1728) ===Poēmas=== *''Tīrasiņu anglis: satīra'' (''The True-Born Englishman: A Satyr'', 1701) *''Himna kauna stabam'' (''Hymn to the Pillory'', 1703) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} *[http://www.gutenberg.org/ebooks/authors/search/?query=Defoe,+Daniel#Information Works by Daniel Defoe] at Project Gutenberg *[https://archive.org/search.php?query=%28%28subject%3A%22Defoe%2C%20Daniel%22%20OR%20subject%3A%22Daniel%20Defoe%22%20OR%20creator%3A%22Defoe%2C%20Daniel%22%20OR%20creator%3A%22Daniel%20Defoe%22%20OR%20creator%3A%22Defoe%2C%20D%2E%22%20OR%20title%3A%22Daniel%20Defoe%22%20OR%20description%3A%22Defoe%2C%20Daniel%22%20OR%20description%3A%22Daniel%20Defoe%22%29%20OR%20%28%221660-1731%22%20AND%20Defoe%29%29%20AND%20%28-mediatype:software%29#Information Works by or about Daniel Defoe] at Internet Archive *[https://librivox.org/author/895?primary_key=895&search_category=author&search_page=1&search_form=get_results#Information Works by Daniel Defoe] at LibriVox (public domain audiobooks) *[https://web.archive.org/web/20190719075541/https://ufdc.ufl.edu/defoe Full online versions of various copies of Defoe's Robinson Crusoe and the Robinsonades] *[https://web.archive.org/web/20080117203855/http://www.literature.at/elib/index.php5?title=Daniel_Defoe_-_1660-1731#Information Full texts in German and English] – eLibrary Projekt (eLib) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Defo, Daniels}} [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]] nlh3swvajtno1jhaksjssr7mf5dtr8u 4540986 4540853 2026-10-29T05:02:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Citation needed → {{nepieciešama atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4540986 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Daniels Defo | vārds_orig = ''Daniel Defoe'' | attēls = Daniel_Defoe_Kneller_Style.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = 1659–1661 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1731 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[tirgotājs]] |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda|angļu]] | periods = | žanri = [[Piedzīvojumu literatūra|Piedzīvojumi]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = [[Robinsons Krūzo]] | ietekmējies = | ietekmējis = [[Johans Dāvids Vīss]], [[Džonatans Svifts]], [[Džordžs Orvels]], [[Virdžīnija Vulfa]] | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Daniels Defo''' ({{val|en|Daniel Defoe}}; {{IPA|ˌdænjəl dɪˈfəʊ}}; dzimis ap 1659.-1661. gadu, miris {{dat|1731|4|24}}<ref>Pols Dugids (''Paul Duguid'') savā rakstā [http://firstmonday.org/htbin/cgiwrap/bin/ojs/index.php/fm/article/view/1405/1323 "Limits of self organization"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110615130952/http://firstmonday.org/htbin/cgiwrap/bin/ojs/index.php/fm/article/view/1405/1323 |date={{dat|2011|06|15||bez}} }} ( ''First Monday'', 2006. gada 11. septembris) saka: "Vairums uzticamo avotu pieņem, ka Defo dzimšanas datums bija nenosakāms un varētu būt 1659. vai 1661. gadā. Viņa nāves datums arī ir neskaidrs."</ref>), dzimis '''Daniels Fo''', bija angļu tirgotājs, rakstnieks, žurnālists, [[pamflets|pamfletists]] un spiegs, kurš pasaules slavu ieguva ar romānu ''[[Robinsons Krūzo]]''. Defo ir zināms kā viens no agrīnajiem [[romāns|romānu]] autoriem, kurš šo literatūras formu palīdzēja popularizēt Lielbritānijā, un ir viens no [[angliskais romāns|angliskā romāna]] pirmssācējiem.<ref>Schwanitz: "Bildung: alles, was man wissen muss", edited by Eichborn, Frankfurt 1999.</ref> Defo bija ražīgs un vispusīgs autors un sarakstīja vairāk kā 500 grāmatas, pamfletus un žurnālus par tādām tēmām kā politiku, noziedzību, reliģiju, laulībām, psiholoģiju un pārdabiskām parādībām. Viņš bija arī ekonomiskās žurnālistikas pionieris. == Bērnība == Daniels Fo (viņa īstais uzvārds) visdrīzāk dzimis Londonas Sv. Žila Kriplgeitas rajonā.<ref name=EncylLon>{{grāmatas atsauce|author1=Christopher Hibbert; Ben Weinreb; John Keay; Julia Keay.|title=The London Encyclopaedia|url=https://books.google.com/books?id=xa0D0PqiwfEC&pg=PA304|year=2010|location=London|publisher=Pan Macmillan|isbn=978-0-230-73878-2|page=304}}</ref> Defo vēlāk pievienoja savam uzvārdam aristokrātiski skanošo „De” un reizēm izteicās, ka ir cēlies no ''De Beau Faux'' ģimenes. Nav drošu ziņu par viņa dzimšanas datumu un vietu, un dažādi avoti min iespējamo gadu no 1659. līdz 1662., kur 1660. tiek uzskatīts par visticamāko. Viņa tēvs Džeimss Fo bija sveču pārdevējs. Defo bērnībā notika daži no spilgtākajiem Anglijas vēstures notikumiem: 1665. gadā ap {{sk|70000}} dzīvību paņēma [[Lielais Londonas mēris]], nākamajā gadā tikai Defo un divu kaimiņu mājas palika stāvot pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā Londonas ugunsgrēka]].<ref name = west>Richard West (1998) ''Daniel Defoe: The Life and Strange, Surprising Adventures''. New York: Carroll & Graf. {{ISBN|978-0-7867-0557-3}}.</ref> 1667. gadā, kad viņam visdrīzāk bija ap septiņiem gadiem, holandiešu flotes kuģi iepeldēja pa [[Temza|Temzu]] un Medvejas upi un uzbruka [[Četema]]i. Viņa māte Anna nomira laikā, kad viņam bija ap desmit gadu.<ref name="autogenerated2006">{{grāmatas atsauce|title=The Broadview Anthology of Literature: The Restoration and the Eighteenth Century|year=2006|publisher=Broadview Press|location=Toronto|isbn=978-1-55111-611-2|editor=Joseph Laurence Black}}</ref><ref name = rich>John J. Richetti (2005) ''The Life of Daniel Defoe''. Malden, MA: Blackwell Publishing, {{ISBN|978-0-631-19529-0}}, {{DOI|10.1002/9780470754665}}.</ref> == Izglītība == Defo tika apmācīts mācītāja Džeimsa Fišera internātskolā Dorkingā ([[Sari (Anglija)|Sari]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitdorking.com/about/history-heritage/famous-people/ |title="Discover Dorking - Famous People" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher= |date= |archive-date=2016-10-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161024184649/http://visitdorking.com/about/history-heritage/famous-people/ }}</ref> Viņa vecāki bija [[prezbiteriānisms|prezbiteriāņi]] un apmēram 14 gadu vecumā Defo apmeklēja [[nonkonfirmisms|nonkonformistu]] organizētu akadēmiju Londonā. Tiek uzskatīts, ka viņš apmeklēja [[unitārisms|unitāristu]] baznīcu Ņūvingtongrīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gradesaver.com/author/daniel-defoe/ |title="Biography of Daniel Defoe" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher=GradeSaver |date= }}</ref><ref>"Defoe in Stoke Newington". Arthur Secord, P.M.L.A. Vol. 66, p. 211, 1951.</ref> Tajā laikā angļu valdība vajāja tos, kas nesekoja [[Anglijas Baznīca]]s priekšrakstiem. == Karjera biznesā== Savas karjeras sākumā Defo nodarbojās ar trikotāžas un vilnas izstrādājumu, kā arī ar vīna tirdzniecību. Viņa ambīcijas bija lielas un viņam izdevās nopirkt lauku īpašumu un kuģi, kā arī [[civeta]]s muskusa ražošanai. Tomēr viņam reti izdevās tikt vaļā no parādiem. 1684. gadā Defo apprecēja Mēriju Tufliju, Londonas tirgoņa meitu, saņemot pūrā 3700 mārciņas, kas pēc to laiku standartiem bija milzīga summa. Ņemot vērā viņa parādus un politiskās nepatikšanas, laulības dzīve, iespējams, nebija viegla, taču tā ilga 50 gadus un deva astoņus bērnus.<ref name="autogenerated2006"/> 1685. gadā Defo pievienojās nesekmīgajam mēģinājumam gāzt karali [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsu II Stjuartu]], taču netika par to sodīts kā citi sacelšanās dalībnieki. Karaliene [[Marija II Stjuarte]] un viņas vīrs [[Viljams III]] tika kronēti 1688. gadā un Defo kļuva par vienu no tuvākajiem Viljama sabiedroto un slepeno aģentu.<ref name="autogenerated2006"/> Pieņemtie politiskie lēmumi izraisīja konfliktu ar Franciju, kas savukārt atstāja negatīvu iespaidu uz Defo tirdzniecību.<ref name="autogenerated2006"/> 1692. gadā Defo arestēja par parādu 700 mārciņu apmērā (un konfiscēja viņa civetas), kaut arī viņa kopējais parādu apjoms varētu būt bijis ap {{sk|17000}} mārciņām. Viņa žēlabas bija skaļas un viņš vienmēr uzstājās kā neveiksmīgo parādnieku advokāts, taču ir pamats domāt, ka viņa finansu darījumi ne vienmēr bija godīgi.{{nepieciešama atsauce|date=01-10-2016}} Pēc atbrīvošanas no aresta, viņš visdrīzāk ceļoja pa Eiropu un Skotiju un, iespējams, ka šajā laikā viņš tirgoja vīnu ar [[Kadisa|Kadisu]], [[Portu]] un [[Lisabona|Lisabonu]]. Uz 1695. gadu viņš bija atpakaļ Anglijā, jau formāli lietojot vārdu "Defo" un darbojoties kā pudeļu nodokļa ievācējs. 1696. gadā viņš vadīja dakstiņu un ķieģeļu ražotni [[Eseksa|Eseksā]] un dzīvoja [[Taroka|Tarokā]]. == Daiļrade == === Pamfleti un cietums === [[Attēls:Daniel Defoe by James Charles Armytage (cropped).jpg|thumb|Daniels Defo pie [[kauna stabs|kauna staba]], 1862. gada gravīra]] Defo pirmā nozīmīgā publikācija bija ''Eseja par Projektiem'', kur aprakstīti ieteikumi sociāliem un ekonomiskajiem uzlabojumiem un kas tika izdota 1697. gadā. No 1697. līdz 1698. gadam viņš aizstāvēja karaļa Viljama III tiesības uzturēt pastāvīgu armiju atbruņošanās periodā, kas sekoja Deviņu gadu karam (1688-97). Viņa vispopulārākā poēma ''Tīrasiņu anglis'' (1701) aizstāvēja karali, kurš bija dzimis Holandē, pret viņa pretinieku [[ksenofobija|ksenofobiskajiem]] mājieniem, izsmejot angļu idejas par rases tīrību. 1701. gadā Defo, protestējot pret nelikumīgu Kentas petīcijas autoru apcietināšanu, sešpadsmit sabiedrībā cienījamu džentlmeņu pavadībā iesniedza parlamenta apakšnama spīkeram (un savam vēlākajam darbadevējam) Robertam Hārlijam dokumentu "Leģiona memoriāls". Kentieši, kas savā petīcijā bija prasījuši parlamenta atbalstu aizsargpozīciju stiprināšanai, tika atbrīvoti un Defo rīcība guva Londonas pilsoņu atzinību.<ref name = britannica>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Daniel-Defoe#ref272516 |title=Reginald P.C. Mutter "Daniel Defoe" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher=Encyclopaedia Britannica |date= }}</ref> Viljama III nāve 1702. gadā atkal izraisīja politiskas jukas, jo pie varas nāca karaliene [[Anna Stjuarte]], kas sāka savu uzbrukumu tiem protestantiem, kas nepiekrita Anglijas baznīcas doktrīnai.<ref name="autogenerated2006"/> Defo bija viegli kļūt par šādu noskaņojumu upuri un viņa satīra un politiskā aktivitāte vainagojās ar arestu un nonākšanu pie [[kauna stabs|kauna staba]] 1703. gada jūlijā. Galvenais aresta iemesls bija anonīmi publicētais pamflets ''Kā visdrošāk izrīkoties ar disidentiem''.<ref> {{tīmekļa atsauce|url=http://www.bartleby.com/27/12.html|author=Daniel Defoe|year=1702|title=The shortest way with the Dissenters|accessdate=2016-10-01}}</ref> Tajā Defo izmantoja ironiju, lai diskreditētu Anglijas baznīcas pārstāvjus, parādot viņu argumentu absurdumu. Pamflets guva plašu popularitāti, bet, Defo par nelaimi, abas pamfletā atspoguļotās konflikta puses ironiju nesaprata un nenovērtēja, pieprasot autoru tiesāt par musinošu apmelojumu.<ref name="britannica"/> Defo atzina par vainīgu un viņam piesprieda soda naudu, publisku pazemojumu pie kauna staba un nenoteiktu cietumsoda termiņu, kas beigtos tikai pēc soda naudas nomaksāšanas.<ref name="Letters to John Law">{{grāmatas atsauce|author=Gavin John Adams|title=Letters to John Law|year=2012|url=https://books.google.com/books?id=espxkAw-5bsC&pg=PR53|publisher=Newton Page|pages=liii–lv|isbn=978-1-934619-08-7|access-date=2016-09-29|archive-date=2014-01-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20140102074401/http://books.google.com/books?id=espxkAw-5bsC&pg=PR53}}</ref> Saskaņā ar leģendu, viņa poēmas ''Himna kauna staba'' publicēšana noskaņoja publiku viņam par labu, tāpēc pie kauna staba viņam svieda ziedus, nevis pierastos akmeņus un ekskrementus, kā arī dzēra tostus uz viņa veselību. Šī stāsta patiesumu apšauba daudzi zinātnieki, taču Džons Roberts Mūrs vēlāk sacīja, ka "neviens vīrs Anglijā, izņemot Defo, nav stāvējis pie kauna staba un vēlāk ieņēmis augstu stāvokli savu laikabiedru vidū".<ref name = rich/> Pēc trim dienām pie kauna staba Defo tika ievietots [[Ņūgeitas cietums|Ņūgeitas cietumā]]. Kamēr viņš tur atradās, viņa bizness sabruka un viņu aizvien vairāk pārņēma raizes par savas visai lielās ģimenes labklājību. Defo izlēma lūgt Roberta Hārlija palīdzību, kurš pēc zināmas kavēšanās tomēr panāca Defo atbrīvošanu. Viņu vienošanās bija, ka Defo strādās Hārlija labā kā pamfletists un slepenais aģents.<ref name="britannica"/> Nebija pagājusi ne nedēļa kopš viņa brīvlaišanas, kad Defo kļuva par aculiecinieku 1703. gada lielajai vētrai, kas trakoja naktī no 26. uz 27. novembri. Vētra radīja smagus postījumus Londonā un Bristolē, nogāza miljonus koku un nogalināja vairāk nekā 8000 cilvēku, lielākoties jūrā. 1704. gadā Defo publicēja grāmatu ''Vētra'', kurā iekļauti aculiecinieku stāsti par stihiju.<ref>''The Storm: or, a collection of the most remarkable casualties and disasters which happen'd in the late dreadful tempest, both by sea and land''. London: 1704.</ref> Daudzi uzskata šo izdevumu par vienu no pirmajiem modernās žurnālistikas piemēriem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wsj.com/articles/SB10001424053111904800304576476142821212156 |title=John J. Miller "Writing Up a Storm" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher=''The Wall Street Journal''|date=2011-08-13 }}</ref> Tai pat gadā viņš uzsāka žurnālu ''Pārskats par Francijas Lietām'' (''A Review of the Affairs of France''), kas atbalstīja Hārlija ministriju un [[toriji|toriju]] partiju, veidojot hroniku par [[Karš par Spānijas mantojumu|karu par Spānijas mantojumu]] (1702–1714). Žurnāls tika izdots trīs reizes nedēļā un bija apritē līdz pat 1713. gadam. Kad pēc karalienes Annas nāves toriji zaudēja varu, Defo turpināja strādāt izlūkdienesta labā, tikai tagad jau [[vigi|vigu]] valdībai, rakstot pamfletus, kas lika apšaubīt toriju pasaules uzskatus.<ref name="autogenerated2006"/> Ne visi Defo pamfleti bija politiski. Viens no pamfletiem, kas sākotnēji tika publicēts anonīmi, saucās "Patiess stāsts par kādas Vīlas kundzes parādīšanos nākamajā dienā pēc viņas nāves kādai Bārgreivas kundzei Kanterberijā 1705. gada 8. septembrī". Tajā tiek apspēlēta saikne starp garīgo un fizisko sfēru. Tā ir tikai viena no liecībām par to, ka politiskā darbība nebūt nebija Defo vienīgais fokuss. ===Anglijas-Skotijas 1707. gada ūnija=== [[Attēls:Defoe 1709 The History Of The Union Of Great Britain.JPG|200px|thumb|Daniela Defo ''Lielbritānijas ūnijas vēstures'' titullapa]] Defo žurnāls bija galvenais valdības rupors, kas aģitēja par Anglijas ūniju ar Skotiju. Defo sāka savu kampaņu žurnālā un pamfletos, apgalvojot, ka apvienošanās novērstu visus draudus no ziemeļiem, tai pat laikā atverot jaunus tirgus un dodot neizsmeļamus cilvēkresursus Anglijai. 1706. gadā Hārlijs nosūtīja Defo uz [[Edinburga|Edinburgu]] kā slepeno aģentu ar uzdevumu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ūnijas pieņemšanu. Viņš apzinājās, ka viņa pozīcija ir riskanta. Savās pirmajās vēstulēs viņš piemin niknas demonstrācijas pret ūniju. Defo bija prezbiteriānis, kas Anglijā bija ticis vajāts par savu ticību un kā tāds viņš tika pieņemts par padomnieku Skotu baznīcas ģenerālajai asamblejai, kā arī Skotijas parlamenta komitejās. Defo ziņoja Hārlijam, ka viņš bija "lietas kursā par visiem viņu untumiem", taču "absolūti ārpus aizdomām par viņa korespondenci ar Angliju". Tādā veidā viņš varēja ietekmēt tos priekšlikumus, kas tika iesniegti parlamentam. Skotijā viņš lietoja citus argumentus, kas reizēm bija diametrāli pretēji tiem, ko viņš bija publicējis Anglijā. Daži no viņa pamfletiem tika pasniegti tā, it kā tos būtu sarakstījuši paši skoti, reizēm mulsinot pat cienījamus vēsturniekus, kas tos citēja kā liecības par toreizējiem skotu viedokļiem. To pašu var teikt par grāmatu par ūnijas vēsturi, kuru Defo publicēja 1709. gadā un kuru daži vēsturnieki joprojām izmanto kā vērtīgu informācijas avotu. Defo parūpējās par to, lai vēstures izklāsts izskatītos objektīvs, iekļaujot tajā arī argumentus pret ūniju, taču vienmēr atstājot pēdējo vārdu sev. Tā piemēram, viņš pilnībā ignorēja galveno ūnijas oponentu Endrū Flečeru. Tāpat viņš nepiemin visai negodīgo Hamiltonas hercoga rīcību, kad tas pārmetās no ūnijas pretinieku uz ūnijas aizstāvju pusi izšķirošajā debašu beigu daļā. Defo grāmata nemēģina skaidrot, kāpēc skotu parlaments, kas kategoriski uzstājās par savu neatkarību 1703.-1705. gados, kļuva pielaidīgs 1706. gadā. [[Akts par ūniju|Akts par Anglijas un Skotijas ūniju]] tika ratificēts 1707. gadā. Defo nesaņēma lielu maksu par saviem pakalpojumiem šajā sfērā un, protams, arī nekādu atzinību no valdības. Skotijas periodā iegūto informāciju viņš izmantoja, izdodot grāmatu ''Ceļojums caur visu Lielbritānijas salu'', kas tika izdota 1726. gadā, kur viņš atzīst, ka viņa pareģojumi par tirdzniecības un iedzīvotāju skaita pieaugumu pēc apvienošanās nepiepildījās, bet drīzāk vērojami pretēji procesi. ===Vēlākā daiļrade un romāni=== [[Attēls:Robinson Crusoe 1719 1st edition.jpg|200px|thumb|"Robinsona Krūzo" titullapa]] Nav vienota viedokļa par to, cik daudz Defo sarakstīja periodā pēc toriju krišanas 1714. gadā līdz ''[[Robinsons Krūzo|Robinsona Krūzo]]'' publicēšanai 1719. gadā. Ir zināms, ka pirms pievēršanās romāniem, Defo turpināja rakstīt traktātus par politiskām un sabiedriskām tēmām. No 1719. līdz 1724. gadam Defo publicēja savus slavenākos romānus. Defo romāns "Robinsons Krūzo" stāsta par angli, kas izglābjas pēc kuģa avārijas un 28 gadus pavada uz vientuļas salas. Par šo grāmatu Defo saņēma tikai 50 mārciņas un nelielu procentu par vēlākajiem izdevumiem. Savukārt viņa izdevējs par saviem ienākumiem nopirka jaunu veikalu un atstāja 50 000}} mārciņu.{{nepieciešama atsauce|date=01-10-2016}} Nākamie Defo romāni bija ''Tālākie Robinsona Krūzo piedzīvojumi'' (1719), ''Kapteinis Singltons'' (1720), ''Kavaliera memuāri'' (1720), ''Mēra gada žurnāls'' (1722), ''Pulkvedis Džeks'' (1722), ''Molla Flandersa'' (1722) un ''Roksana'' (1724). Tai pat laikā Defo turpināja izdot uzvedības rokasgrāmatas un sabiedriskus komentārus. Īpaši atzīmējams Defo 1726. gadā publicētais politiskais darbs ''Pilns angļu tirgotāja apraksts'', kurā Defo ne tikai pielīdzina britu tirgotājus džentlmeņiem, bet arī slavē tirdzniecību kā daudz labāku sabiedrisko un ekonomisko izmaiņu katalizatoru nekā karš.<ref name=defoe1>[Defoe, Daniel. The complete English tradesman. London: Tegg, 1841. Print.]</ref> == Nāve == [[Attēls:Daniel_Defoe_monument_Bunhill_Fields.jpg|200px|thumb|Piemineklis Bunhill Fields kapsētā]] Daniels Defo nomira 1731. gada 24. aprīlī, visdrīzāk slēpjoties no saviem kreditoriem. Viņš paglabāts Londonas ''Bunhill Fields'' kapos, kur piemineklis viņa piemiņai tika uzstādīts 1870. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/culture/2011/feb/22/bunhill-fields-bunyan-defoe-blake |title=Maev Kennedy "Burial ground of Bunyan, Defoe and Blake earns protected status" |accessdate=2016-10-01 |work= |publisher= The Guardian |date=2011-02-22}}</ref> Tiek uzskatīts, ka Defo savas dzīves laikā izmantoja vismaz 198 pseidonīmus.<ref>''A Dictionary of Pseudonyms and Their Origins, with Stories of Name Changes'', 3rd ed., Mcfarland & Co Inc Pub., 1998, {{ISBN|0-7864-0423-X}}.</ref> == Nozīmīgākie darbi == === Romāni === *''[[Robinsons Krūzo]]'' (''Robinson Crusoe'', 1719) *''Tālākie Robinsona Krūzo piedzīvojumi'' (''The Farther Adventures of Robinson Crusoe'', 1719) *''Kapteinis Singletons'' (''Captain Singleton'', 1720) *''Kavaliera memuāri'' (''Memoirs of a Cavalier'', 1720) *''Mēra gada žurnāls'' (''A Journal of the Plague Year'', 1722) *''Pulkvedis Džeks'' (''Colonel Jack'', 1722) *''Molla Flandersa'' (''Moll Flanders'', 1722) *''Roksana'' (''Roxana: The Fortunate Mistress'', 1724) === Dokumentālā literatūra === *''Eseja par projektiem'' (''An Essay Upon Projects'', 1697) *''Vētra (''The Storm'', 1704) *''Apvienotājs jeb dažādu notikumu memuāri no mēness pasaules'' (''The Consolidator or, Memoirs of Sundry Transactions from the World in the Moon'', 1705) *''Atlantis Major'' (1711) *''Ģimenes instruktors'' (''The Family Instructor'', 1715) *''Skotu baznīcas memuāri'' (''Memoirs of the Church of Scotland'', 1717) *''Ievērības cienīgās Džona Šeparda dzīves vēsture'' (The History Of The Remarkable Life of John Sheppard'', 1724) *''Vēstījums par visām Džona Šeparda laupīšanām, bēgšanām u.c.'' (''A Narrative Of All The Robberies, Escapes, &c. of John Sheppard'', 1724) *''Ceļojums caur visu Lielbritānijas salu, sadalīts pa maršrutiem'' (''A tour thro' the whole island of Great Britain, divided into circuits or journies'', 1724–1727) *''Velna politiskā vēsture'' (''The Political History of the Devil'', 1726) ===Esejas=== *''Kā visdrošāk izrīkoties ar disidentiem'' (''The Shortest Way with the Dissenters'', 1702) *''Pārdomas par lielo subordinācijas likumu'' (''The Great Law of Subordination Consider'd'', 1704) *''Visu darīšanas ir neviena darīšanas'' (''Every-body's Business, Is No-body's Business'' 17,25) *''Protestantu klosteris'' (''The Protestant Monastery'', 1726) *''Draudzes tirānija'' (''Parochial Tyranny'', 1727) *''Augusta Triumphans'' (1728) *''Otrās domas ir labākās'' (''Second Thoughts are Best'', 1729) *''Nopietnas pārdomas par Robinsonu Krūzo'' (''Serious Reflections of Robinson Crusoe'', 1720) *''Pilns angļu tirgotāja apraksts'' (''The Complete English Tradesman'', 1726) *''Eseja par literatūru'' (''An Essay Upon Literature'', 1726) *''Tīras dabas apraksts'' (''Mere Nature Delineated'', 1726) *''Neķītrība laulībā'' (''Conjugal Lewdness'', 1727) *''Angļu komercijas plāns'' (''A Plan of the English Commerce'', 1728) ===Poēmas=== *''Tīrasiņu anglis: satīra'' (''The True-Born Englishman: A Satyr'', 1701) *''Himna kauna stabam'' (''Hymn to the Pillory'', 1703) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.gutenberg.org/ebooks/authors/search/?query=Defoe,+Daniel#Information Works by Daniel Defoe] at Project Gutenberg *[https://archive.org/search.php?query=%28%28subject%3A%22Defoe%2C%20Daniel%22%20OR%20subject%3A%22Daniel%20Defoe%22%20OR%20creator%3A%22Defoe%2C%20Daniel%22%20OR%20creator%3A%22Daniel%20Defoe%22%20OR%20creator%3A%22Defoe%2C%20D%2E%22%20OR%20title%3A%22Daniel%20Defoe%22%20OR%20description%3A%22Defoe%2C%20Daniel%22%20OR%20description%3A%22Daniel%20Defoe%22%29%20OR%20%28%221660-1731%22%20AND%20Defoe%29%29%20AND%20%28-mediatype:software%29#Information Works by or about Daniel Defoe] at Internet Archive *[https://librivox.org/author/895?primary_key=895&search_category=author&search_page=1&search_form=get_results#Information Works by Daniel Defoe] at LibriVox (public domain audiobooks) *[https://web.archive.org/web/20190719075541/https://ufdc.ufl.edu/defoe Full online versions of various copies of Defoe's Robinson Crusoe and the Robinsonades] *[https://web.archive.org/web/20080117203855/http://www.literature.at/elib/index.php5?title=Daniel_Defoe_-_1660-1731#Information Full texts in German and English] – eLibrary Projekt (eLib) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Defo, Daniels}} [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]] oyiw91mz8mfphvqu6oysi58jihknkyk 10 158730 4540873 4528752 2026-10-28T20:24:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4540873 wikitext text/x-wiki <div style="width:70%; margin:1em; padding:0.5em; border:0 solid #ccc; font-size:83%;"> {{familytree/start}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | RAG | | RAG =[[Ragnvalds]] [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] ap 945.}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | |!|}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | ROG |v| VLA |ROG='''[[Rogneda (Ragnhilda)]]'''<ref>Iekavās senākais senskandināvu vārda variants</ref> [[Polockas kņazi|Polockas vietvalde]] 978.|VLA='''[[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimirs (Valdemārs)]]''' [[Kijivas lielkņazs]] 980.}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | |!| | | | |}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | IZJ | | IZJ ='''[[Izjaslavs Vladimirovičs|Izjaslavs]]''' [[Polockas kņazs]] 989.}} {{familytree | | | | | | | | | | | | |,|-|-|^|-|-|.| | | | | | | |}} {{familytree | | | | | | | | | | | | VSE | | | | BRA | | | VSE ='''[[Vseslavs Izjaslavičs|Vseslavs]]''' [[Polockas kņazs]] 1001.| BRA ='''[[Bračislavs Izjaslavičs|Bračislavs]]''' [[Polockas kņazs]] 1003.}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | |!|}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | VSE | | VSE =[[Vseslavs Bračislavičs|Vseslavs]] [[Polockas kņazs]] 1044., [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazs]] 1068.<ref>Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās</ref>}} {{familytree | | | | | | | | |,|-|-|-|v|-|-|-|v|-|^|-|v|-|-|-|v|-|-|-|.|}} {{familytree | | | | | | | | GLE | | ROM | | DAV | | ROG | | ROS | | SVJ | GLE =[[Gļebs Vseslavičs|Gļebs]] [[Minskas kņazs]] 1101.|ROM =[[Romāns Vseslavičs|Romāns]] Izjaslavas kņazs? | DAV =[[Dāvids Vseslavičs|Dāvids]] Izjaslavas kņazs, <br />zaudēja karā [[zemgaļi]]em 1106., [[Polockas kņazs]] 1128.|ROG ='''[[Rogvolods Vseslavičs|Rogvolods (Boriss)]]''' [[Druckas kņazs]] no 1101., <br />zaudēja karā [[zemgaļi]]em (1106), [[Polockas kņazs]] (1127—1128)|ROS =[[Rostislavs Vseslavičs|Rostislavs]] Lukomļas kņazs 1101. |SVJ =[[Svjatoslavs Vseslavičs|Svjatoslavs]] [[Vitebska]]s kņazs 1101. |}} {{familytree | | | |,|-|-|v|-|^|.| | | |,|-|^|-|.| | | |!| | | |,|-|-|^|-|-|v|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree | | ROS | | VOL | | VSE | | BRA | | VOLO | |ROG | | VAS | | VJA | | PRAD | | DAV | ROS =[[Rostislavs Gļebovičs|Rostislavs]], [[Minskas kņazs]] 1146., [[Polockas kņazs]] 1151.| VOL =[[Volodars Gļebovičs|Volodars]] [[Minskas kņazs]] 1151., [[Polockas kņazs]] 1167.| VSE = [[Vsevolods Gļebovičs|Vsevolods]], Izjaslavļas kņazs 1151.| BRA =[[Bračislavs Davidovičs|Bračislavs]] Lagožas kņazs 1116./27.| VOLO =Volodša, Izjaslavas kņazs 1159.?|ROG ='''[[Rogvolods Borisovičs|Rogvolods (Vasīlijs)]]''' [[Polockas kņazs]] 1128., Druckas kņazs 1158.| VAS =[[Vasiļko Svjatoslavičs|Vasiļko]], [[Vitebskas kņazs]] (?) 1130., [[Polockas kņazs]] 1132.| VJA =[[Vjačko Svjatoslavičs|Vjačko]], [[Vitebskas kņazs]] 1162.|PRAD =Pradslava ([[Polockas Efrosīnija]])|DAV =[[Dāvids Svjatoslavičs|Dāvids]]}} {{familytree | | |,|-|-|^|.| | | | | | | | | | |,|-|-|-|^|.| | |,|^|-|-|v|-|-|.| | | | |!|}} {{familytree | |VLA | | SOF | | | | | | | | | GLE | |VSE | | BRA | | VSEVAS | | VOL | | BOR | VLA =[[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimirs Volodarevičs]], [[Minskas kņazs]] 1167., [[Polockas kņazs]] 1186.-1216.| SOF =[[Sofija Volodarevna]], Dānijas [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] sieva no 1157.| GLE =[[Gļebs Rogvolodovičs|Gļebs]], Druckas kņazs 1171.| VSE =[[Vseslavs Rogvolodovičs|Vseslavs]], Druckas kņazs 1186.| BRA =[[Bračislavs Vasiļkovičs|Bračislavs]] Izjaslavas kņazs 1158., [[Vitebskas kņazs]] 1168.| VSEVAS =[[Vseslavs Vasiļkovičs|Vseslavs]] Vitebskas kņazs 1132., [[Polockas kņazs]] 1162.| VOL =[[Volodars Vasiļkovičs|Volodars]] Izjaslavas kņazs 1159.| BOR =[[Boriss Davidovičs|Boriss]], [[Polockas kņazs]] ap 1180. }} {{familytree | | | | |,|-|-|^|-|.| | | | | | | | | | | | | | |!| | | | | | |,|-|-|v|-|^|-|.|}} {{familytree | | | | | KNU | |VAL | | | | | | | | | | | | | VAS | | | | | VIS | | VJA | | VLA | KNU =Knuts VI, Dānijas karalis (1182–1202)| VAL=[[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]], [[Dānijas karalis]] (1202–1241)|VAS =[[Vasiļko Bračislavičs|Vasiļko]], [[Vitebskas kņazs]] ap 1186., [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņaza]] Dāvida znots| VIS =[[Visvaldis]] (Vsevolods) [[Jersika (valsts)|Jersika]]s ķēniņš līdz 1225./1239., [[Daugerūts|Daugerūta]] znots| VJA =[[Vetseke]] (Vjačko), [[Koknese (valsts)|Koknese]]s ķēniņš pirms 1203., [[Tartu|Tērbatas]] ķēniņš 1224.| VLA =[[Vladimirs Voicehs Borisovičs|Vladimirs Voicehs]] }} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |!| | | | | |!| | | | | | |}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |BRA | | | | | | | | | |BRA =[[Bračislavs Vasiļkovičs|Bračislavs]], [[Vitebskas kņazs]] ap 1221.—1232., [[Polockas kņazs]] 1232.—1241.|}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | |,|-|-|-|v|-|-|^|v|-|-|v|~|~|~|~|.| | | | | | | | |}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | |TAU | |ALE | |IZJ | |VAS | | | |KON | | | |TAU = Meita, precējusies ar [[Tautvils|Tautivilu]], vēlāko [[Polockas kņazs|Polockas kņazu]] pirms 1243.|ALE = [[Aleksandra Bračislavna|Aleksandra (Paraskeva)]], Novgorodas kņaza [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra (Ņevska)]] sieva 1239.|IZJ =[[Izjaslavs Bračislavičs|Izjaslavs]], [[Vitebskas kņazs]] ap 1264.| VAS = [[Vasiļko Bračislavičs|Vasiļko]], [[Vitebskas kņazs]] 1264.—1297.| KON = [[Konstantīns Bezrocis]], [[Polockas kņazs]], [[Jersika (valsts)|Jersika]]s kēniņš (?), jo atdevis [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] daļu [[Latgale]]s zemēm 1263. gadā.}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |!| | | | | | | | | |}} {{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |JAR | | | |JAR =[[Jaroslavs Vasiļkovičs|Jaroslavs]], [[Vitebskas kņazs]] 1297., meita Marija apprecēja [[Aļģirds|Aļģirdu]] 1318.|}} {{familytree/end|nocat=1}} </div><noinclude> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ģenealoģijas veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> 41iwh1vddwcxibvfxjxvdjeidv5y8h9 0 165623 4540695 4474277 2026-10-28T12:45:50Z Ivario 51458 4540695 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Vēlams pārrakstīt saistītā tekstā)}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mareks Gruškevics | attēls = Mareks_Gruskevics.jpg | att_izm = 200px | amats = Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs | term_sākums = {{dat|2006|12|08|N}} | term_beigas = [[2012]]. gads | prezidents = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|09|29}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīvesb = Kitija Gruškevica | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mareks Gruškevics''' (dzimis {{dat|1978|09|29}}) ir latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un konsultants, agrāk valsts ierēdnis un ieņēmis padomnieka amatus dažādās valsts un pašvaldību institūcijās. Pašreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Andris Kulbergs|Andra Kulberga]] biroja vadītājs. Vadījis [[Latvijas Badmintona federācija|Latvijas Badmintona federāciju]]. Bijis Liepājas pilsētas pašvaldības padomnieks izglītības attīstības jautājumos. [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] periodā (2006—2012). == Izglītība == M.&nbsp;Gruškevics ieguva bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]. Absolvējis [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]], kur iegūts maģistra grāds biznesa vadībā (''M.B.A.''). == Karjera == 1999. gada septembrī M. Gruškevics sāka strādāt Izglītības un zinātnes ministrijā par Finanšu un ekonomikas departamenta direktora pienākumu izpildītāju, Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā. No 2000. gada septembra līdz 2006. gada septembrim vadīja ministrijas Politikas koordinācijas departamentu (Izglītības politikas departamenta direktors, direktora vietnieks). 2006. gada 8. decembrī M. Gruškevics iecelts par Izglītības un zinātnes ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāru]]. No 2013. gada jūlija līdz 2023. gada augustam bija [[Radio Marija Latvija]] prezidents. 2014. gada 23. martā ievēlēts par Latvijas Badmintona federācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.badminton.lv/aktualitates.php?lang=lv |title=Latvijas Badmintona federācija |access-date={{dat|2014|03|27||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140326152423/http://www.badminton.lv/aktualitates.php?lang=lv }}</ref> prezidentu. Organizāciju viņš vadīja 4 gadus. 2015. gadā uzsāka darbu [[Latvijas Banka|Latvijas Bankā]] Monetārās politikas pārvaldē padomnieka amatā, konsultējot bankas vadību ar izglītības politiku un [[Cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] attīstību saistītos jautājumos. 2017. gadā sāka vadīt SIA "Squalio group" mārketinga departamentu, ko darīja līdz 2019. gada decembrim. 2020. gadā sāka darbu AS "CBB" konsultāciju birojā. Bijis padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram]] — [[Māris Sprindžuks|Mārim Sprindžukam]]. Autors pētniecības darbam — "Latvijas strukturālās reformas izglītībā un zinātnē". No vismaz 2024. gada M. Gruškevics ir Saeimas deputāta [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=A8A9E87F3907B606C22588E0002AE509&url=./0/A8A9E87F3907B606C22588E0002AE509?OpenDocument&lang=LV|title=Edvards Smiltēns - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-10-21}}</ref> Papildus (vismaz no 2025. gada) viņš bija Rīgas vicemēra Māra Sprindžuka biroja vadītājs, līdz kļuva par 2026. gada 28. maijā apstiprinātā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga ministru kabineta]] Ministru prezidenta biroja vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-saeima-ar-66-balsim-apstiprina-andra-kulberga-veidoto-valdibu.a649004/|title=Saeima ar 66 balsīm apstiprina Andra Kulberga veidoto valdību|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gruškevics, Mareks}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]] [[Kategorija:Rīgas Juridiskās augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] qv6v4ia7m3y3akxmwfnpgjdfjf4rrpf 4540696 4540695 2026-10-28T12:46:07Z Ivario 51458 4540696 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Vēlams pārrakstīt saistītā tekstā)}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mareks Gruškevics | attēls = Mareks_Gruskevics.jpg | att_izm = 200px | amats = Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs | term_sākums = {{dat|2006|12|08|N}} | term_beigas = [[2012]]. gads | prezidents = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|09|29}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīvesb = Kitija Gruškevica | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mareks Gruškevics''' (dzimis {{dat|1978|09|29}}) ir latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un konsultants, agrāk valsts ierēdnis un ieņēmis padomnieka amatus dažādās valsts un pašvaldību institūcijās. Pašreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Andris Kulbergs|Andra Kulberga]] biroja vadītājs. Vadījis [[Latvijas Badmintona federācija|Latvijas Badmintona federāciju]]. Bijis Liepājas pilsētas pašvaldības padomnieks izglītības attīstības jautājumos, kā arī [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] (2006—2012). == Izglītība == M.&nbsp;Gruškevics ieguva bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]. Absolvējis [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]], kur iegūts maģistra grāds biznesa vadībā (''M.B.A.''). == Karjera == 1999. gada septembrī M. Gruškevics sāka strādāt Izglītības un zinātnes ministrijā par Finanšu un ekonomikas departamenta direktora pienākumu izpildītāju, Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā. No 2000. gada septembra līdz 2006. gada septembrim vadīja ministrijas Politikas koordinācijas departamentu (Izglītības politikas departamenta direktors, direktora vietnieks). 2006. gada 8. decembrī M. Gruškevics iecelts par Izglītības un zinātnes ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāru]]. No 2013. gada jūlija līdz 2023. gada augustam bija [[Radio Marija Latvija]] prezidents. 2014. gada 23. martā ievēlēts par Latvijas Badmintona federācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.badminton.lv/aktualitates.php?lang=lv |title=Latvijas Badmintona federācija |access-date={{dat|2014|03|27||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140326152423/http://www.badminton.lv/aktualitates.php?lang=lv }}</ref> prezidentu. Organizāciju viņš vadīja 4 gadus. 2015. gadā uzsāka darbu [[Latvijas Banka|Latvijas Bankā]] Monetārās politikas pārvaldē padomnieka amatā, konsultējot bankas vadību ar izglītības politiku un [[Cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] attīstību saistītos jautājumos. 2017. gadā sāka vadīt SIA "Squalio group" mārketinga departamentu, ko darīja līdz 2019. gada decembrim. 2020. gadā sāka darbu AS "CBB" konsultāciju birojā. Bijis padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram]] — [[Māris Sprindžuks|Mārim Sprindžukam]]. Autors pētniecības darbam — "Latvijas strukturālās reformas izglītībā un zinātnē". No vismaz 2024. gada M. Gruškevics ir Saeimas deputāta [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=A8A9E87F3907B606C22588E0002AE509&url=./0/A8A9E87F3907B606C22588E0002AE509?OpenDocument&lang=LV|title=Edvards Smiltēns - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-10-21}}</ref> Papildus (vismaz no 2025. gada) viņš bija Rīgas vicemēra Māra Sprindžuka biroja vadītājs, līdz kļuva par 2026. gada 28. maijā apstiprinātā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga ministru kabineta]] Ministru prezidenta biroja vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-saeima-ar-66-balsim-apstiprina-andra-kulberga-veidoto-valdibu.a649004/|title=Saeima ar 66 balsīm apstiprina Andra Kulberga veidoto valdību|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gruškevics, Mareks}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]] [[Kategorija:Rīgas Juridiskās augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 3sginbmvuywrovbjak2zltrilui1yv7 4540701 4540696 2026-10-28T13:12:23Z Ivario 51458 /* Karjera */ 4540701 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Vēlams pārrakstīt saistītā tekstā)}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mareks Gruškevics | attēls = Mareks_Gruskevics.jpg | att_izm = 200px | amats = Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs | term_sākums = {{dat|2006|12|08|N}} | term_beigas = [[2012]]. gads | prezidents = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|09|29}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīvesb = Kitija Gruškevica | profesija = ekonomists, ierēdnis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mareks Gruškevics''' (dzimis {{dat|1978|09|29}}) ir latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un konsultants, agrāk valsts ierēdnis un ieņēmis padomnieka amatus dažādās valsts un pašvaldību institūcijās. Pašreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Andris Kulbergs|Andra Kulberga]] biroja vadītājs. Vadījis [[Latvijas Badmintona federācija|Latvijas Badmintona federāciju]]. Bijis Liepājas pilsētas pašvaldības padomnieks izglītības attīstības jautājumos, kā arī [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] (2006—2012). == Izglītība == M.&nbsp;Gruškevics ieguva bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]. Absolvējis [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]], kur iegūts maģistra grāds biznesa vadībā (''M.B.A.''). == Karjera == 1999. gada septembrī M. Gruškevics sāka strādāt Izglītības un zinātnes ministrijā par Finanšu un ekonomikas departamenta direktora pienākumu izpildītāju, Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā. No 2000. gada septembra līdz 2006. gada septembrim vadīja ministrijas Politikas koordinācijas departamentu (Izglītības politikas departamenta direktors, direktora vietnieks). 2006. gada 8. decembrī M. Gruškevics iecelts par Izglītības un zinātnes ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāru]]. 2012. gadā pret Gruškevicu tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar ministrijas IT iepirkumiem un skolu datorizācijas projektiem. Toreizējais izglītibas ministrs Roberts Ķīlis apgalvoja, ka IZM bez pilnas procedūras ievērošanas piekritusi mainīt datortehnikas specifikācijas iepirkumā, kas teorētiski varēja radīt valstij apmēram deviņu miljonu latu zaudējumus, ja ES atteiktos finansēt projektu. Gruškevics pārkāpumus neatzina un notikušo sauca par politisku izrēķināšanos. Rezultātā pret Gruškevicu tika ierosināta disciplinārlieta, viņš tika atstādināts, vēlāk valdība viņu atbrīvoja no IZM valsts sekretāra amata.<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/mareks-gruskevics/|title=Mareks Gruškevics|website=Puaro|access-date=2026-10-28|date=2026-05-28|language=lv-LV}}</ref> No 2013. gada jūlija līdz 2023. gada augustam bija [[Radio Marija|Radio Marija Latvija]] prezidents. 2014. gada 23. martā ievēlēts par [[Latvijas Badmintona federācija|Latvijas Badmintona federācijas]] prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.badminton.lv/aktualitates.php?lang=lv |title=Latvijas Badmintona federācija |access-date={{dat|2014|03|27||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140326152423/http://www.badminton.lv/aktualitates.php?lang=lv }}</ref> Organizāciju viņš vadīja 4 gadus. 2015. gadā uzsāka darbu [[Latvijas Banka|Latvijas Bankā]], Monetārās politikas pārvaldē padomnieka amatā, konsultējot bankas vadību ar izglītības politiku un [[Cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] attīstību saistītos jautājumos. 2017. gadā sāka vadīt SIA "Squalio group" mārketinga departamentu, ko darīja līdz 2019. gada decembrim. 2020. gadā sāka darbu AS "CBB" konsultāciju birojā. Bijis padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram]] — [[Māris Sprindžuks|Mārim Sprindžukam]] (no 2022. līdz 2023. gadam).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Autors pētniecības darbam — "Latvijas strukturālās reformas izglītībā un zinātnē". No vismaz 2024. gada M. Gruškevics ir Saeimas deputāta [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=A8A9E87F3907B606C22588E0002AE509&url=./0/A8A9E87F3907B606C22588E0002AE509?OpenDocument&lang=LV|title=Edvards Smiltēns - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-10-21}}</ref> Papildus (vismaz no 2025. gada) viņš bija Rīgas vicemēra Māra Sprindžuka biroja vadītājs, līdz kļuva par 2026. gada 28. maijā apstiprinātā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga ministru kabineta]] Ministru prezidenta biroja vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-saeima-ar-66-balsim-apstiprina-andra-kulberga-veidoto-valdibu.a649004/|title=Saeima ar 66 balsīm apstiprina Andra Kulberga veidoto valdību|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gruškevics, Mareks}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]] [[Kategorija:Rīgas Juridiskās augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] e9fxtcs6jonmyy1s05fao731u7v7vmn 0 176977 4541043 3625768 2026-10-29T08:09:51Z Ivario 51458 4541043 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lielplatones internātskola - panoramio.jpg|thumb|250px|Lielplatones internātskola [[Tīsi|Tīsu]] aprūpes ciemā (šobrīd – māju grupā)]] '''Aprūpes ciems''' ir vēsturisks [[ciems|ciemu]] klasifikācijas tips [[Latvija|Latvijā]]. Parasti pie aprūpes ciemiem attiecināja ciemus, kuros atrodas pansionāti, internātskolas, rehabilitācijas centri, sanatorijas un tam līdzīgas iestādes un kuru lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs dzīvojošie un strādājošie.<ref>[http://map.lgia.gov.lv/index.php?cPath=3&txt_id=96 „Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums.”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200805112542/http://map.lgia.gov.lv/index.php?cPath=3&txt_id=96 |date={{dat|2020|08|05||bez}} }} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007 {{ISBN|9984-28-484-0}}</ref> Pašlaik (2026. gadā) likumdošanā šāds klasifikācijas tips neparādās. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ciemu klasifikācija Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Aprupes ciems}} [[Kategorija:Latvijas apdzīvotās vietas]] p14i88yx2znlyjscegljprzv8wvob58 10 178721 4540829 3353846 2026-10-28T18:30:26Z ZANDMANIS 91184 4540829 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = UCI ProTeam komandas | title = [[UCI Pasaules tūre]]s komandas |listclass = hlist | group1 = 2026. gada komandas | list1 = * {{ct|ALM|2026}} * {{ct|AST|2026}} * {{ct|TBM|2026}} * {{ct|BOH|2026}} * {{ct|BMC|2026}} * {{ct|COF|2026}} * {{ct|QST|2026}} * {{ct|EFD|2026}} * {{ct|FDJ|2026}} * {{ct|ICA|2026}} * {{ct|LTS|2026}} * {{ct|MTS men|2026}} * {{ct|MOV|2026}} * {{ct|DDD|2026}} * {{ct|INS|2026}} * {{ct|TLJ|2026}} * {{ct|SUN|2026}} * {{ct|TFS|2026}} * {{ct|UAD|2026}} | group2 = Bijušās komandas | list2 = * {{ct|C.A}} * {{ct|COS}} * {{ct|SDM}} * {{ct|DEN}} * {{ct|EUS}} * {{ct|FAS}} * {{ct|GST}} * {{ct|THR}} * {{ct|IAM}} * {{ct|TKA}} * {{ct|CAN}} * {{ct|MRM}} * {{ct|ONC}} * {{ct|PHO}} * {{ct|GEO}} * {{ct|RSH}} * {{ct|TNK}} * {{ct|DSC}} * {{ct|VCD}} | group3 = Skatīt arī | list3 = * [[UCI Pasaules tūre]] * [[UCI ProSeries]] * [[UCI Continental Circuits]] }}<noinclude> [[Kategorija:Riteņbraukšanas navigācijas veidnes| ]] </noinclude> bod5nchyiz5j3ysnfngyqlzbkx8o6w7 0 179445 4540828 4365969 2026-10-28T18:27:55Z ZANDMANIS 91184 4540828 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Riteņbraukšanas komandas infokaste | teamname = Netcompany-Ineos Cycling Team | image = Départ 2e étape 2014 - Tarare (71).JPG | code = INS | base = {{GBR}} | founded = 2009 | disbanded = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | status = [[UCI ProTeam]] (2010–2013)<ref name="UCI2009-09-18">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uci.ch/Modules/ENews/ENewsDetails.asp?id=NjU2Mw|title=Two events and two teams awarded UCI ProTour licences|publisher=[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]]|date=2009-09-18|archiveurl=https://www.webcitation.org/5jslMMKqr?url=http://www.uci.ch/Modules/ENews/ENewsDetails.asp?id=NjU2Mw|archivedate=2009-09-18|access-date=2009-12-09}}</ref><br>UCI WorldTeam (2014-pašlaik) | bicycles = [[Pinarello]] | manager = Džons Alerts | teammanager = Servais Kneivens<br>Brets Lankasters<br>Mateo Tosato | season = 2010<br />2011–2013<br />2014–2019<br>2019–2020<br>2020–2026<br> | oldname = Sky Professional Cycling<br />Sky Procycling<br />Team Sky<br>Team Ineos<br>Ineos Grenadiers<br>Netcompany-Ineos Cycling Team | kitimage = | current = }} '''''Netcompany-Ineos Cycling Team''''' (''[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība|UCI]] komandas kods: '''''INS''') ir profesionāla [[Lielbritānija]]s [[šosejas riteņbraukšana]]s [[riteņbraukšanas komanda|komanda]], kura piedalās [[UCI Pasaules tūre]]s sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uciprotour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=NDA3MA&RefDate=22.03.2010&MenuId=MTU4MzI&LangId=1&BackLink=%2Ftemplates%2FUCI%2FUCI2%2Flayout%2Easp%3FMenuId%3DMTU4MzI%26LangId%3D1# |title=UCI Pro Tour |access-date=17.02.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308113720/http://www.uciprotour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=NDA3MA# |archivedate=08.03.2012 }}</ref> [[Attēls:Team Sky.svg|thumb|Team SKY logo]] [[Attēls:Team Sky Jersey 2011.gif|thumb|2011. gada komandas forma]] Par komandas izveidi tika paziņots 2009. gada 26. februārī un 2010. gada janvārī komanda uzsāka dalību sacensībās ar mērķi piecu gadu laikā uzvarēt ''[[Tour de France]]'' ar britu braucēju,<ref name="TeamSky-timeline">{{ziņu atsauce | url=https://www.independent.co.uk/sport/general/others/team-sky--a-meteoric-rise-to-success-in-just-two-years-7964964.html | title=Team Sky: A meteoric rise to success in just two years | publisher=The Independent | date=22 July 2012 | accessdate=4 February 2013 | quote=Team Sky launched in 2010 with the ambition of winning the Tour de France with a British rider within five years. Bradley Wiggins has achieved it in three. | archive-date={{dat|2014|08|12||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140812112337/http://www.independent.co.uk/sport/general/others/team-sky--a-meteoric-rise-to-success-in-just-two-years-7964964.html }}</ref> ko sasniedza jau pēc trijiem gadiem, kad [[Bredlijs Viginss]] uzvarēja [[2012. gada Tour de France]], kļūstot par pirmo britu, kam tas izdevies. Viņa komandas biedrs, cits brits [[Kriss Frūms]] togad bija otrais, bet uzvarēja [[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']], divkārši sasniedzot ''Team Sky'' sākotnējo mērķi. Frūms [[2015 Tour de France|2015]]. gadā guva komandas trešo, [[2016 Tour de France|2016]]. gadā ceturto un [[2017 Tour de France|2017]]. gadā piekto uzvaru ''Tour de France'', kā arī komandas pirmo ''[[Vuelta a España]]'' titulu [[2017 Vuelta a España|2017]]. gadā. 2019. gada 19. martā ''Team Sky'' paziņoja, ka par jauno komandas sponsoru kļuvis globālais ķīmijas nozares uzņēmums [[INEOS]], kuras īpašnieks ir [[Džims Ratklifs]], līgumam stājoties spēkā 1. maijā pirms ''[[Tour de Yorkshire]]'' sacensībām.<ref name="ineos">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.teamsky.com/article/team-sky-to-become-team-ineos|title=Team Sky to become Team INEOS|first=Team|last=Sky|website=www.teamsky.com|access-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190326045728/https://www.teamsky.com/article/team-sky-to-become-team-ineos}}</ref> Ineos sponsorēšanas līguma ietvaros pirms [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] komanda mainīja nosaukumu uz ''Ineos Grenadiers'', lai reklamētu uzņēmuma jauno apvidus auto, ''[[Ineos Grenadier]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2020/08/the-new-tdf-bikes-and-kit-of-the-rebranded-ineos-grenadiers/|title=The new TDF bikes and kit of the rebranded Ineos Grenadiers|website=CyclingTips|access-date=2020-08-27|date=2020-08-26|language=en}}</ref> == 2021. gada sezona == === Komandas sastāvs === {{Cycling race/teamroster|Q102247949}} === Uzvaras === {{Cycling race/victories|Q102247949}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{UCI ProTour komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Riteņbraukšanas komandas]] [[Kategorija:Riteņbraukšana Apvienotajā Karalistē]] qzet0n8jjw7qq5ka33up9p5npx7y6d7 14 183628 4540965 1997284 2026-10-29T03:57:32Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540965 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Datorlingvistika]] [[Kategorija:Tulkošana]] [[Kategorija:Automatizācija]] ebyec03jh5yoa589pdrtiwj4kv8qx9l 0 185369 4540801 3989044 2026-10-28T17:05:50Z ZANDMANIS 91184 4540801 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Valdemārs I Lielais | vārds_orģ = ''Valdemar den Store'' | attēls =Valdemar den Store.jpg | amats =[[Dānijas karalis]] | term_sākums ={{dat|980|06|11}} | term_beigas ={{dat|1182|05|12}} | priekštecis =[[Eriks III Jērs|Eriks III]] | pēctecis =[[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]] | dzim_dati ={{dat|1131|01|14}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1182|05|12}} | mir_vieta =[[Vordingborga]], ({{DEN}}) | tēvs =[[Knuds Lavards]] | māte =[[Kijiva]]s Ingeborga | dzīvesb =[[Minskas Sofija]] | bērni =8 bērni, to skaitā [[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]], [[Valdemārs II]], [[Dānijas Ingeborga]] ([[Francija]]s karaliene) | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Svētā Benda baznīca]], [[Ringsteda|Ringstedā]], {{DEN}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdemārs I Lielais''' ({{val|da|Valdemar den Store}}; dzimis {{dat|1131|01|14}}, miris {{dat|1182|05|12}}) bija [[Dānija]]s karalis no 1157. gada līdz savai nāvei 1182. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis Dānijas karaļa [[Eriks I|Erika I]] vecākā dēla [[Knuds Lavards|Knuda Lavarda]] un viņa sievas Kijivas Ingeborgas ģimenē. Vēl pirms Valdemāra dzimšanas viņa tēvu nogalināja [[Zviedrijas karalis]] [[Magnuss Stiprais]]. Pats Valdemārs nosaukts par godu savam vectēvam - [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazam]] [[Vladimirs Monomahs|Vladimiram Monomaham]]. Vēl pirms savas valdīšanas Valdemārs I sadraudzējās ar nākamo arhibīskapu un karaļa padomdevēju [[Absalons|Absalonu]]. 1146. gadā, kad Valdemāram bija piecpadsmit gadu, karalis [[Eriks III Jērs|Eriks III]] atteicās no troņa. Izcēlās pilsoņu karš. Bez Valdemāra uz troni pretendēja [[Svens III]] un [[Knuds V]]. Pilsoņu karš ilga kādus desmit gadus. 1157. gadā visi trīs pretendenti nolēma satikties, lai sadalītu ietekmi. Dzīru laikā Knuds V nogalināja Svenu, tomēr Valdemāram un Absalonam izdevās izglābties. 1157. gadā notika [[Kauja Grates tīrelī]], kurā Valdemārs sakāva Knuda karaspēku. Pats Knuds kaujā krita un Valdemārs kļuva par vienīgo troņa pretendentu. 1158. gadā Absalons tika iecelts par [[Roskilde]]s bīskapu. Valdemārs I devās karagājienā pret [[vendi (Pomerānija)|vendiem]], kuru dažkārt siroja piekrastē. 1168. gadā viņš ieņēma vendu galveno svētvietu [[Arkona|Arkonu]]. Vendi bija spiesti pieņemt kristietību un nokļuva atkarībā no dāņiem. Valdemāra valdīšanas laikā nostiprinājās Dānijas valsts, kuras varas zenīts iekrita Valdemāra I dēla [[Valdemārs II|Valdemāra II]] laikā. == Ārējās saites == * {{commons category-inline}} * [http://www.kingsofdenmark.dk/king19.htm Valdemar den Store] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081021085658/http://www.kingsofdenmark.dk/king19.htm |date=21 October 2008 }} Kings of Denmark, DK * {{Cite EB1911|wstitle= Valdemar I. | volume= 27 |last= Bain |first= Robert Nisbet |author-link= Robert Nisbet Bain| pages = 840&ndash;841 |short= 1}} {{commonscat|Valdemar I of Denmark|Valdemārs I Lielais}} {{kastes sākums}} {{Estridsenu dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Eriks III Jērs|Eriks III]] | virsraksts = [[Dānijas valdnieku uzskaitījums|Dānijas karalis]] | periods = 1157. - 1182. | pēc = [[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]] }} {{kastes beigas}} {{Dānijas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānijas monarhi]] [[Kategorija:Estridsenu dinastija]] [[Kategorija:1131. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1182. gadā mirušie]] mq2nlcanme7mm9l6sspq8ffkes80z4r 4540872 4540801 2026-10-28T20:20:15Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4540872 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Valdemārs I Lielais | vārds_orģ = ''Valdemar den Store'' | attēls =Valdemar den Store.jpg | amats =[[Dānijas karalis]] | term_sākums ={{dat|980|06|11}} | term_beigas ={{dat|1182|05|12}} | priekštecis =[[Eriks III Jērs|Eriks III]] | pēctecis =[[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]] | dzim_dati ={{dat|1131|01|14}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1182|05|12}} | mir_vieta =[[Vordingborga]], ({{DNK}}) | tēvs =[[Knuds Lavards]] | māte =[[Kijiva]]s Ingeborga | dzīvesb =[[Minskas Sofija]] | bērni =8 bērni, to skaitā [[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]], [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]], [[Dānijas Ingeborga]] ([[Francija]]s karaliene) | reliģija =[[katoļticība]] | apglabāts =[[Svētā Benda baznīca]], [[Ringsteda|Ringstedā]], {{DNK}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdemārs I Lielais''' ({{val|da|Valdemar den Store}}; dzimis {{dat|1131|01|14}}, miris {{dat|1182|05|12}}) bija [[Dānija]]s karalis no 1157. gada līdz savai nāvei 1182. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis Dānijas karaļa [[Eriks I|Erika I]] vecākā dēla [[Knuds Lavards|Knuda Lavarda]] un viņa sievas Kijivas Ingeborgas ģimenē. Vēl pirms Valdemāra dzimšanas viņa tēvu nogalināja [[Zviedrijas karalis]] [[Magnuss Stiprais]]. Pats Valdemārs nosaukts par godu savam vectēvam — [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazam]] [[Volodimirs Monomahs|Volodimiram Monomaham]]. Vēl pirms savas valdīšanas Valdemārs I sadraudzējās ar nākamo arhibīskapu un karaļa padomdevēju [[Absalons|Absalonu]]. 1146. gadā, kad Valdemāram bija piecpadsmit gadu, karalis [[Eriks III Jērs|Eriks III]] atteicās no troņa. Izcēlās pilsoņu karš. Bez Valdemāra uz troni pretendēja [[Svens III]] un [[Knuds V]]. Pilsoņu karš ilga kādus desmit gadus. 1157. gadā visi trīs pretendenti nolēma satikties, lai sadalītu ietekmi. Dzīru laikā Knuds V nogalināja Svenu, tomēr Valdemāram un Absalonam izdevās izglābties. 1157. gadā notika [[Kauja Grates tīrelī]], kurā Valdemārs sakāva Knuda karaspēku. Pats Knuds kaujā krita un Valdemārs kļuva par vienīgo troņa pretendentu. 1158. gadā Absalons iecelts par [[Roskilde]]s bīskapu. Valdemārs I devās karagājienā pret [[vendi (Pomerānija)|vendiem]], kuru dažkārt siroja piekrastē. 1168. gadā viņš ieņēma vendu galveno svētvietu [[Arkona|Arkonu]]. Vendi bija spiesti pieņemt kristietību un nokļuva atkarībā no dāņiem. Valdemāra valdīšanas laikā nostiprinājās Dānijas valsts, kuras varas zenīts iekrita Valdemāra I dēla [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] laikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.kingsofdenmark.dk/king19.htm Valdemar den Store] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081021085658/http://www.kingsofdenmark.dk/king19.htm |date=21 October 2008 }} Kings of Denmark, DK * {{Cite EB1911|wstitle= Valdemar I. | volume= 27 |last= Bain |first= Robert Nisbet |author-link= Robert Nisbet Bain| pages = 840&ndash;841 |short= 1}} {{kastes sākums}} {{Estridsenu dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Eriks III Jērs|Eriks III]] | virsraksts = [[Dānijas valdnieku uzskaitījums|Dānijas karalis]] | periods = 1157—1182 | pēc = [[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]] }} {{kastes beigas}} {{Dānijas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānijas monarhi]] [[Kategorija:Estridsenu dinastija]] [[Kategorija:1131. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1182. gadā mirušie]] fyk73yav8djm5i42iqf7jtp30rozafz 0 190302 4541058 4509983 2026-10-29T09:51:54Z ZANDMANIS 91184 4541058 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stemma dei Medici.png|right|thumb]] '''Mediči''' ({{val|it|Medici}}) bija [[oligarhs|oligarhu]] ģimene [[Itālija|Itālijā]], kas no [[13. gadsimts|13.]] līdz [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] bieži bija valdošā [[Florence|Florencē]], kā arī ar lielu ietekmi citās Eiropas valstīs un pilsētās. Šīs dzimtas pārstāves ir arī divas [[Francijas karaliene]]s — [[Katrīna Mediči]] un [[Marija Mediči]] —, kā arī četri [[Romas pāvests|Romas pāvesti]]: [[Leons X]], [[Pijs IV]], [[Klements VII]] un [[Leons XI]]. Ietekmīgie [[Florences Republika]]s valdnieki (piemēram, [[Lorenco de' Mediči]]) bija pazīstamāko [[renesanse]]s laika mākslinieku un arhitektu atbalstītāji, viņu finansēti tapa izcili mākslas darbi. == Vēsture == Mediči dzimta nāca no [[Toskāna|Toskānas]] un 13. gadsimtā nostiprinājās [[Florence|Florencē]], kur tās pārstāvji nodarbojās ar tirdzniecību un banku darbību. 14. un 15. gadsimtā Mediči banka kļuva par vienu no ietekmīgākajām finanšu institūcijām Eiropā, kas dzimtai nodrošināja ievērojamu bagātību un politisko ietekmi. Par Mediči politiskās varas pamatlicēju Florencē uzskata [[Kozimo de Mediči]], kurš 1434. gadā faktiski kļuva par pilsētas ietekmīgāko politiķi. Lai gan [[Florences Republika]] formāli saglabāja republikānisku pārvaldes sistēmu, Mediči vairākas desmitgades kontrolēja tās politiku ar sabiedroto, klientu un finanšu ietekmes palīdzību. Mediči varas kulminācija 15. gadsimtā bija saistīta ar [[Lorenco de Mediči]], sauktu par Lorenco Lielisko. Viņa valdīšanas laikā Florence kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Renesanse|Renesanses]] kultūras centriem. Mediči atbalstīja māksliniekus, arhitektus un zinātniekus, tostarp [[Sandro Botičelli]], [[Mikelandželo]] un citus ievērojamus renesanses pārstāvjus. 1494. gadā pēc Francijas karaļa [[Šarls VIII|Šarla VIII]] iebrukuma Itālijā Mediči tika padzīti no Florences un republikāniskā pārvalde tika atjaunota. 1512. gadā ar ārēju militāru atbalstu dzimta atgriezās pie varas. 1527. gadā Mediči atkal tika padzīti, taču 1530. gadā pēc Florences aplenkuma viņu vara tika atjaunota. 1532. gadā republikas politiskā sistēma faktiski tika likvidēta, un [[Alesandro de Mediči]] kļuva par pirmo [[Florences hercogiste|Florences hercogu]]. Pēc viņa nogalināšanas 1537. gadā par hercogu kļuva [[Kozimo I de Mediči]], kurš nostiprināja centrālo varu un paplašināja Mediči kontrolēto teritoriju. Pēc [[Sjēnas Republika|Sjēnas Republikas]] sakāves lielākā daļa tās zemju nonāca Mediči varā. 1569. gadā pāvests [[Pijs V]] piešķīra Kozimo I Toskānas lielhercoga titulu, un [[Florences hercogiste]] tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]]. Mediči valdīja Toskānā līdz 1737. gadam. Dzimtas ietekme neaprobežojās tikai ar Toskānu. No Mediči dzimtas nāca četri Romas pāvesti — [[Leons X]], [[Klements VII]], [[Pijs IV]] un [[Leons XI]] —, kā arī divas Francijas karalienes — [[Katrīna Mediči]] un [[Marija Mediči]]. Mediči valdnieku galvenās līnijas pēdējais pārstāvis bija Toskānas lielhercogs [[Džans Gastone de Mediči]], kurš nomira 1737. gadā bez pēcnācējiem. Pēc viņa nāves Toskānas tronis nonāca [[Hābsburgu-Lotringas dinastija|Hābsburgu-Lotringas dinastijas]] rokās, izbeidzot gandrīz trīs gadsimtus ilgo Mediči politisko dominanci Florencē un Toskānā. == Ārējās saites == {{Commons category|House of Medici}} * [http://www.medici.org/ The Medici Archive Project] * [https://www.nytimes.com/2004/05/04/world/florence-journal-where-the-bodies-are-buried-modern-day-medici-feud.html/ Prince Ottaviano de' Medici: Solving a 417-year-old murder mystery (May 4, 2004)] * [http://www.florentine-society.ru/index_en.htm The Moscow Florentine Society] * [http://beckydaroff.com/arthistory/medici/ Medici Family Tree, featuring portraits and bios of key members of the Medici Dynasty, 1400–1737] * ''The Medici Family'', History Channel. Retrieved 8 April 2016. [http://www.history.com/topics/medici-family The Medici Family] * [https://www.florenceinferno.com/the-medici-family/ The Medici Family of Florence] * [https://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2021/medici-portraits-and-politics The Medici: Portraits & Politics, 1512-1570] 2021 exhibition at the Metropolitan Museum of Art; catalog by Keith Christiansen and Carlo Falciani {{ISBN|978-1-588-39730-0}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mediči| ]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] ahstiz987p4u00opfqgpzph05o8m646 0 193185 4540981 4495699 2026-10-29T04:50:48Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4540981 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nos = Tautas Saeima |attēls = Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg |att_izm = 250px |paraksts = Tautas Saeimas deputāti pie tobrīd vēl ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai bija izraudzīta [[Latvijas valsts pasludināšana]]s vieta. |frakcijas = :* {{colorbox|#cc0000}} [[Darba tautas bloks]] (100) |sākums = {{dat|1940|07|21|N}} |beigas = {{dat||08|25|N}} |priekšsēdētājs = [[Pēteris Briedis]] |pr biedri = [[Kārlis Šics]], [[Jānis Vagners]] |pirms = [[4. Saeima]] (1934) |pēc = [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR AP]] (1940)<br />[[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākā Padome]] (1990) }} '''Tautas [[Saeima]]''' bija nelikumīgi izveidots [[Latvijas Republika]]s [[parlaments]] laika posmā no {{dat|1940|07|21|G}} līdz {{dat||07|22|D}} un [[Latvijas PSR]] parlaments laika posmā no {{dat||07|22|G}} līdz {{dat||08|25|D}}. == Vēlēšanas == {{pamatraksts|Tautas Saeimas vēlēšanas}} Dažas nedēļas pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], PSRS militāro un drošības iestāžu kontrolē tika sarīkotas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], kas notika 1940. gada 14. un 15. jūlijā. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos.<ref>PSRS aizsardzības tautas komisāra maršala [[Sergejs Timošenko|S. Timošenko]] 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: “Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto B[altijas] republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.” (1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44-45).</ref> PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs [[Pāvels Sudoplatovs|P. Sudoplatovs]] vēlāk atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”.<ref>Судоплатов П. Спецоперации Лубянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.</ref> Piedalījās tikai viens saraksts — "Darba tautas bloks", kas kopā virzīja 100 kandidātus, no kuriem visi tika ievēlēti. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Pēc [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] datiem, piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }}: ''Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā.''</ref> == Deputāti<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:221422|article:DIVL164|query:Aleksandrovi%C4%8Ds%20Aleksandrs%20 I. Gore. Kas balsoja par sociālistisko Latviju. - Latvijas Jaunatne. - 1991. gada 20. jūlijs]</ref> == [[Attēls:Latvijas Tautas Saeimas Prezidijs 1940.jpg|thumb|300px|Latvijas Tautas Saeimas Prezidijs. No kreisās sēž: [[Kārlis Žanis Prieže]], [[Kārlis Šics]], [[Pēteris Briedis]], [[Jānis Vagners]], [[Pauls Galenieks]], stāv: [[Kārlis Šuba]], [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]], [[Galaktions Iļjins]], [[Sīmanis Simanovičs]].]] {{div col}} * [[Aleksandrs Aleksandrovičs]] * [[Jānis Ancāns]] * [[Olga Auguste]] * [[Antons Balančonoks]] * [[Pēteris Baško]] * [[Fricis Bergs]] * [[Trīne Birģele]] * [[Pēteris Blaus]] * [[Pēteris Briedis]] * [[Ansis Buševics]] * [[Milda Bundule]] * [[Staņislavs Čēmis]] * [[Roberts Dambītis]] * [[Jezups Deglis]] * [[Fricis Deglavs]] * [[Pāvels Dergačs]] * [[Aleksandrs Eizaks]] * [[Eduards Eliass]] * [[Faivišs Frīdmanis]] * [[Kārlis Gailis (1903—1973)|Kārlis Gailis]] * [[Pauls Galenieks]] * [[Teodors Gulbis (deputāts)|Teodors Gulbis]] * [[Jānis Gustsons]] * [[Vilis Ģēbels]] * [[Galaktions Iļjins]] * [[Andrejs Jablonskis]] * [[Ilona Jakubovska]] * [[Arnolds Jansons]] * [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]] * [[Miķelis Jofe]] * [[Broņislava Juhno]] * [[Pēteris Junge]] * [[Valdis Kalnāre]] * [[Jānis Kalnbērziņš]] * [[Arvīds Kalniņš (deputāts)|Arvīds Kalniņš]] * [[Kārlis Karlsons]] * [[Ludvigs Kažemaks]] * [[Augusts Kirhenšteins]] * [[Roberts Kļaviņš]] * [[Dāvids Komisārs]] * [[Antons Kotāns]] * [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]] * [[Jānis Kronītis]] * [[Kārlis Krūmiņš (politiķis)|Kārlis Krūmiņš]] * [[Dāvids Krūza]] * [[Broņislavs Kudeiko]] * [[Pēteris Kurlis]] * [[Jūlijs Lācis]] * [[Vilis Lācis]] * [[Rūdolfs Lapiņš]] * [[Vikentijs Latkovskis]] * [[Ansis Leja]] * [[Jānis Lieknis]] * [[Herberts Līkums]] * [[Haralds Lūkins]] * [[Augusts Matisons]] * [[Aleksandrs Mazjēcis]] * [[Jūlijs Mežapuķe]] * [[Alberts Miezis]] * [[Eduards Miķelsons]] * [[Stepans Morozovs]] * [[Roberts Neilands]] * [[Jānis Niedre|Jānis Niedra]] * [[Alfons Noviks]] * [[Alfrēds Nurža]] * [[Otomārs Oškalns]] * [[Juris Pabērzs]] * [[Ieva Paldiņa]] * [[Kārlis Paldiņš]] * [[Kārlis Plāters]] * [[Pēteris Plēsums]] * [[Kārlis Žanis Prieže]] * [[Viktors Pudāns]] * [[Jānis Pupurs]] * [[Marija Rezgale]] * [[Pēteris Rizga]] * [[Arvīds Rogulis]] * [[Antons Rubins (1898)|Antons Rubins]] * [[Ansis Rudevics]] * [[Florians Rudovičs]] * [[Jānis Salnis]] * [[Sīmanis Simanovičs]] * [[Žanis Spure]] * [[Antons Stabrovskis]] * [[Voldemārs Strautnieks]] * [[Tomass Strupovičs]] * [[Pēteris Šadurskis]] * [[Aleksejs Šeršunovs]] * [[Kārlis Šics]] * [[Edmunds Šnore]] * [[Kārlis Šuba]] * [[Arnolds Tabaks]] * [[Viktors Tenisons]] * [[Broņislavs Trubiņš]] * [[Jāzeps Trukšāns]] * [[Andrejs Upīts]] * [[Jānis Vagners]] * [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]] * [[Jānis Vierpe]] * [[Ieva Vinholde]] {{div col end}} == Tautas Saeimas darbība == [[Attēls:PSRS vēstniecības 1. sekretārs M. Vetrovs, ģenerālpulkvedis A. Loktionovs, sūtnis V. Derevjanskis vēro Tautas Saeimas darbu 1940.jpg|thumb|280px|PSRS vēstniecības darbinieki vēro "Tautas Saeimas" darbu. No kreisāsː 1. sekretārs [[Mihails Vetrovs]], [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā kara apgabala]] pavēlnieks [[ģenerālpulkvedis]] [[Aleksandrs Loktionovs]] un sūtnis [[Vladimirs Derevjanskis]].]] Tautas Saeima savā pirmajā sēdē {{dat||07|21}} pieņēma "[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]" un deklarāciju «[[Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā]]», kurā pasludināja, ka ''tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu [[suverenitāte|suverenitāti]], mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |title=Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā |access-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509084220/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |archivedate={{dat|2012|05|09||bez}} }}</ref> 2. sesijā {{dat||08|25}} tā vienbalsīgi pieņēma PSKP CK Politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par "Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis | publisher = vip.latnet.lv | date = 2002.04.26. | accessdate = 2012.07.08 | url = http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090709062528/http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm | archivedate = {{dat|2009|07|09||bez}} }}</ref> Tautas Saeimas laikā darbojās [[Kirhenšteina Ministru kabinets]]. Tautas Saeimas pirmo sēdi atklāja tās vecākais deputāts — [[Dāvids Krūza]]. Par priekšsēdētāju ievēlēja [[Pēteris Briedis|Pēteri Briedi]], prezidijā darbojās [[Pauls Galenieks]], [[Galaktions Iļjins]], [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]], [[Kārlis Žanis Prieže]], [[Sīmanis Simanovičs]], [[Kārlis Šics]], [[Kārlis Šuba]] un [[Jānis Vagners]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijas darba tautas Saeimas vēsturiskā sēde 1940. gada 21. jūlijā | publisher = Cukurbiešu Kultūra un Cukurrūpniecība | date = 1940. gadā | accessdate = 2012. gada 8. jūlijā }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Saeima] * [http://www.archiv.org.lv/velesanas1940/index.php?id=208 "Tautas Saeimas" darbība] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{Tautas Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Tautas Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] 2t4x7878rqrfzlcb91lul0u9ipo8y17 0 193483 4540850 4172184 2026-10-28T19:46:25Z ~2026-57446-96 152464 4540850 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Ozols (nozīmju atdalīšana)|Ozols}} {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Ozols | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 9 | dz_vieta = [[Rīga]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Melburna]], [[Austrālija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} <br />{{AUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] | kategorijas = nē | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = SD-Obersturmführer (virsleitnants)<br /> [[Attēls:SDInsig.png|50px]] | dienesta_laiks = 1942-1945 | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]] | struktūra = [[Sicherheitsdienst]] | vienība = [[Arāja komanda]] | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = [[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]] (bronzā) <br/ > [[Kara nopelnu krusts]] (II šķira) | izglītība = Firstenbergas pretizlūkošanas skola | cits_darbs = }} }} '''Kārlis Ozols''' (dzimis {{dat|1912|08|09}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2001|03|23}} [[Melburna|Melburnā]]) bija [[Latvija]]s un [[Austrālija]]s [[šahs|šaha]] meistars. == Šahista karjera Latvijā == 1932. gadā Kārlis Ozols debitēja [[1932. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]] un dalīja 5.-6. vietu savā virsturnīra grupā. Vēlāk viņš regulāri piedalījās Latvijas šaha čempionāta finālos - [[1934. gada Latvijas šaha čempionāts|1934. gadā]], [[1937. gada Latvijas šaha čempionāts|1937. gadā]], [[1938. gada Latvijas šaha čempionāts|1938. gadā]], [[1941. gada Latvijas šaha čempionāts|1941. gadā]] un [[1943. gada Latvijas šaha čempionāts|1943. gadā]]. Labākais panākums tika sasniegts 1937. gadā, kad tika izcīnītas tiesības piedalīties Ķemeru starptautiskajā turnīrā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.365chess.com/tournaments/Kemeri_1937|title=Kemeri 1937 - 365Chess.com Tournaments|website=www.365chess.com}}</ref> kurā gan tika ieņemta pēdējā vieta. Arī 1939. gada Ķemeru - Rīgas starptautiskajā turnīrā Ozolam neizdevās sasniegt labus panākumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.365chess.com/tournaments/Kemeri_1939|title=Kemeri 1939 - 365Chess.com Tournaments|website=www.365chess.com}}</ref> Labākais viņa rezultāts bija uzvara [[Rīga]]s 1944. gada čempionātā. Divas reizes Ozols pārstāvēja Latvijas izlasi Pasaules šaha olimpiādēs: * 1936. gadā neoficiālajā olimpiādē [[Minhene|Minhenē]] spēlējot pie 8. galdiņa tika izcīnīta 3. vieta (+7, =7, -1);<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpbase.org/1936x/1936lat.html|title=OlimpBase :: unofficial Chess Olympiad, Munich 1936, Latvia|website=www.olimpbase.org}}</ref> * 1937. gadā šaha olimpiādē [[Stokholma|Stokholmā]] spēlējot pie 4. galdiņa (+2, =3, -5).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpbase.org/1937/1937lat.html|title=OlimpBase :: 7th Chess Olympiad, Stockholm 1937, Latvia|website=www.olimpbase.org}}</ref> == Šahista karjera Austrālijā == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Ozols emigrēja uz Vāciju, kur 1948. gadā [[Augsburga]]s turnīrā izcīnīja 8. vietu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.365chess.com/tournaments/Augsburg_1st_1946|title=Augsburg 1st 1946 - 365Chess.com Tournaments|website=www.365chess.com}}</ref> bet vēlāk pārcēlās dzīvot uz Austrāliju, kur daudzus gadus bija viens no labākajiem Austrālijas šahistiem. Viņš bija Austrālijas [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štata]] čempions deviņas reizes laika posmā no 1949. līdz 1971. gadam. Piecas reizes viņš ieguva godalgotās vietas Austrālijas čempionāta. Pēc dalītās uzvaras Austrālijas čempionātā 1957. gadā viņš ieguva tiesības piedalīties Āzijas un Klusā okeāna reģiona čempionātā [[Manila|Manilā]] 1958. gadā, kur ieņēma augsto otro vietu. 1963. gadā viņš uzvarēja turnīrā Melburnā, negaidīti apsteidzot spēcīgo padomju lielmeistaru Aleksandru Kotovu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.chesshistory.com/winter/extra/ozols.html|title=War Crimes (article by Edward Winter)|website=www.chesshistory.com}}</ref> Ozols aktīvi spēlēja korespondencšahu, dalot uzvaru Austrālijas čempionātā 1959. gadā. Viņš piedalījās vairākos Starptautiskās korespondencšaha federācijas (ICCF) turnīros un ieguva ICCF meistara titulu 1972. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auschess.org.au/columns/smh/smh090401.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121202094706/http://www.auschess.org.au/columns/smh/smh090401.htm |archivedate={{dat|2012|12|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121202094706/http://www.auschess.org.au/columns/smh/smh090401.htm |date={{dat|2012|12|02||bez}} }}</ref> Ozola pēdējais turnīrs bija Austrālijas veterānu čempionāts Melburnā 1994. gadā. == Apsūdzības kara noziegumos == Mūža nogalē Kārlis Ozols tika apsūdzēts, ka laika posmā starp 1942. gada jūliju un 1943. gada septembri pie [[Minska]]s darbojies bēdīgi slavenajā [[Arāja komanda|Viktora Arāja vienībā]], piedaloties 12000 ebreju noslepkavošanā Baltkrievijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6389107/australija-miruso-karli-ozolu-atceras-ka-izcilu-sahistu-un-vienu-no-bedigi-slavenakajiem-nacistu-kara-noziedzniekiem|title=Austrālijā mirušo Kārli Ozolu atceras kā izcilu šahistu un "vienu no bēdīgi slavenākajiem nacistu kara noziedzniekiem".|date=2001. gada 10. apr.|website=TVNET}}</ref> Ar Arāju Ozols bija iepazinies jau [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kur studējis Juridiskajā fakultātē un bijis studentu korporācijas [[Fraternitas Livonica]] biedrs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/-10021728|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> Tomēr līdz tiesai Ozola lieta nenonāca viņa nāves dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/1177744/australija-miris-par-kara-noziegumiem-vainotais-ozols|title=Austrālijā miris par kara noziegumiem vainotais Ozols|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-20|language=lv}}</ref> Mūža pēdējos gadus Ozols slimoja ar [[Alcheimera slimība|Alcheimera slimību]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 45014 | 365chess = Karlis_Ozols | chesstempo = 243992 }} {{DEFAULTSORT:Ozols, Karlis}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2001. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Austrālijas šahisti]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] d9v879nn152zoaxtsr798q3790oknso 0 207523 4540702 4517487 2026-10-28T13:14:37Z ~2026-57461-60 152478 /* Biogrāfija */ 4540702 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andra Neiburga | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2019 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = Rīga | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Pauls Bankovskis]] | bērni = [[Katrīna Neiburga]] (meita), [[Aleksandrs Breže]] (dēls) | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks|rakstniece]], [[tulkošana|tulkotāja]], [[mākslinieks|māksliniece]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = 1985-2019 | žanri = [[stāsts|stāsti]], [[bērnu literatūra]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = *"Stāsts par Tilli un Suņu vīru" (1991)<br />*"[[Stum, stum]]" (2004) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Andra Neiburga''' (dzimusi 1957. gada 16. janvārī [[Rīga|Rīgā]], mirusi 2019. gada 2. martā Rīgā) bija latviešu [[Rakstnieks|rakstniece]], [[Mākslinieks|māksliniece]] un [[Tulkošana|tulkotāja]], kura visplašāk pazīstama kā [[īsproza]]s autore. == Biogrāfija == Andra Neiburga dzimusi 1957. gada 16. janvārī Rīgā. Mācījās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]] (1964—1973), beidza [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu]] (1977) un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1986). No 1986. gada veidoja žurnāla "[[Avots (žurnāls)|Avots]]" dizainu, [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā bija žurnāla "[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]" māksliniece. Pirmā literārā publikācija bija [[stāsts]] "Spīdēja saule" 1985. gadā. Vēlāk tas kopā ar citiem agrīnajiem Neiburgas stāstiem iekļauts krājumā "[[Izbāzti putni un putni būros]]" (1988), kas iznāca 20 000 eksemplāru tirāžā un padarīja Neiburgu par vienu no galvenajām jaunās paaudzes rakstniecēm, grāmata tika plaši apspriesta recenzijās un rakstos. No 1987. līdz 1989. gadam Neiburga bija Rīgas Jauno literātu apvienības vadītāja. [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienības]] biedre kopš 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Andra-Neiburga/|title=Andra Neiburga {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=www.makslinieki.lv|access-date=2019-03-06}}</ref> Viņas meita ir māksliniece [[Katrīna Neiburga]] un dēls [[Aleksandrs Breže]]. A. Neiburgas nozīmīgākais tulkojums ir [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] garstāsts "[[Suņa sirds]]", kas tika turpinājumos publicēts žurnālā "Avots" 1988. gadā. 2008. gadā šis tulkojums tika dramatizēts un iestudēts Dailes teātrī (režisore [[Laura Groza-Ķibere|Laura Groza]]).<ref>Suņa sirds. http://www.dailesteatris.lv/izrade/73/suna-sirds</ref> 1991. gadā iznāca bērnu grāmata "[[Stāsts par Tilli un Suņu vīru]]", smeldzīgs garstāsts par Rīgas nomales vienkāršo ļaužu dzīvi. 1993. gadā darbs saņēma [[Pastariņa prēmija|Pastariņa prēmiju]]. 1996. gadā Dailes teātrī tika iestudēts [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s aktieru kursa diplomdarbs — izrāde bērniem "Tille un suņu vīrs" (režisori [[Arnolds Liniņš]] un [[Aina Matīsa]]). 2002. gadā tika ierakstīts [[Latvijas Radio]] iestudējums, 2002. gadā tika uzņemta stāsta ekranizācija videofilmā, sekoja grāmatas atkārtots izdevums apgādā "[[Zvaigzne ABC]]". 2003. gadā darbs saņēma aģentūras [[AKKA/LAA]] Autortiesību bezgalības balvu par daudzpusīgo darba izmantojumu.<ref>Andra Neiburga. http://old.akka-laa.lv/lat/autoriem2/akka_laa_kulturas_un_izglitibas_fonds/autortiesibu_bezgalibas_balva/?letter=n&artist=142{{Novecojusi saite}}</ref> 1993. gadā A. Neiburga pievērsās dzimtas namīpašumu apsaimniekošanai. 1990. gados un 21. gadsimta sākumā publicējusi slejas [[Diena (laikraksts)|laikrakstā "Diena"]]. Piedalījusies teātra izrāžu veidošanā: adaptējusi A. Šniclera tekstu izrādei "Rondo" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2000, rež. [[Baņuta Rubess]]), tulkojusi [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] lugu "[[Ideāls vīrs]]" (2002, [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. Baņuta Rubess), dramatizējusi [[Sofija Oksanena|S. Oksanenas]] romānu "[[Attīrīšanās]]" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādei "Muša" (2012, rež. [[Inese Mičule]]). 2004. gadā iznāca otrais stāstu krājums "[[Stum, stum]]", kas saņēma laikraksta "Diena" kultūras gada balvu, kā arī tika nominēts [[Literatūras gada balva]]i. 2012. gadā pieci no krājuma stāstiem (titulstāsts, "El ninjo", "Tā vieta", "Mana izdomātā dzīve" un "Tādi vakari") tika izmantoti [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] režisora [[Ģirts Ēcis|Ģirta Ēča]] izrādē "Stum, stum".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/izrades-stum-stum-recenzija-jegas-uzjundiishana-jeb-stum-vien-st.a85917/|title= Izrādes «Stum, stum» recenzija: Jēgas uzjundīšana jeb stum, vien stum.|author=Kitija Balcare |date=2014. gada 19. maijā |publisher= Latvijas Sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2015|3|26||bez}}}}</ref> 2014. gada sākumā krājums "Stum, stum" atzīts par vienu no 100 latviešu lasītāju visu laiku mīļākajām grāmatām TV šovā „Lielā lasīšana”, septembrī tika atklāts, ka romāns lasītāju balsojumā ierindojies 94. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lielā lasīšana |publisher= [[Latvijas Televīzija]]. [[Lsm.lv]] |url= http://ltv.lsm.lv/lv/liela-lasisana/top21/ |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170202160453/http://ltv.lsm.lv/lv/liela-lasisana/top21/ |archivedate= 2017. gada 2. Februāris }}</ref> 2017. gadā ar krājuma "Stum, stum" atkārtotu publicēšanu tika atzīmēta rakstnieces 60 gadu jubileja, 27. janvārī Rīgā notika viņas daiļradei veltīta konference "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls".<ref>Notiks starpdisciplināra zinātniska konference "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls". http://www.lu.lv/zinas/t/44196/{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gadā tika izdots tāda paša nosaukuma rakstu krājums, kas veidots uz konferences referātu pamata. 2024. gada decembrī divos sējumos izdots A. Neiburgas interneta dienasgrāmatu ierakstu apkopojums "[[Es esmu tas, kas paliek pāri]]", kas ietver viņas pierakstus portālā "Sviesta ciba" no 2003. līdz 2019. gadam. 2026. gadā teātra trupa „[[Kvadrifrons]]” pēc šīs dienasgrāmatas motīviem iestudēja izrādi ar tādu pašu nosaukumu. Iestudējuma pirmizrāde notika 2026. gada 30. aprīlī [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] „Zirgu stallī”. == Bibliogrāfija == ===Grāmatas=== * ''Izbāzti putni un putni būros'' (stāsti). Rīga: Liesma, 1988. * ''Stāsts par Tilli un Suņu vīru'' (garstāsts bērniem). Rīga: Balta, 1991. * ''[[Stum, stum]]'' (stāsti). Rīga: Valters un Rapa, 2004. * ''Es esmu tas, kas paliek pāri: Dienasgrāmatas''. 1. sējums: 2003-2008; 2. sējums: 2009-2019. Sast. Ilmārs Šlāpins. Rīga: Neputns, 2024. === Krājumos neiekļautie stāsti === * Kurš pazina Jurīti? ''Karogs'', 1990, Nr. 10. * Dzeltenais prieks. ''Karogs'', 1993, Nr. 1. * Sāra. Atmiņas. ''Santa'', 1993, Nr. 6. * Ieraksts dienasgrāmatā. Svētdiena. ''Karogs'', 2005, Nr. 2. * Kolonija. ''Prozas lasījumi klātienē un neklātienē''. Rīga: Dienas grāmata, 2006. * Kur es esmu? ''Mēs. XX gadsimts''. Rīga: Dienas grāmata, 2011. ===Literatūra=== * Jānis Ozoliņš (sast.). ''Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls''. Rīga: LU LFMI, 2018. * Bārbala Simsone. [https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/andras-neiburgas-pieminai.-spideja-saule-14215793 ''Andras Neiburgas piemiņai. Spīdēja saule.''] Diena, 2019.g. 8. martā. * Meškova, Sandra. [https://vc.bridgew.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=2409&context=jiws ‘Angry Young Women’ Disrupting the Canon in Late Soviet Latvian Literature: Andra Neiburga’s Early Prose Fiction]. ''Journal of International Women's Studies'', 2021, Vol. 22, No. 3, 40-50. * Kārlis Vērdiņš and Jānis Ozoliņš. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/01629778.2024.2424257?src=exp-la Melancholic sons and dying mothers: queerness in (post-)Soviet Baltic fiction]. ''Journal of Baltic Studies'', 2024, Nov. 5. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Neiburga, Andra}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] sbiv3ud09550gdxpwqextb6feyeisxb 0 210494 4540976 4262242 2026-10-29T04:16:16Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "African_Cup_of_Nations_2013.png", jo [[c:User:Sreejithk2000|Sreejithk2000]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Temporary deletion for [[:c:COM:HMS|history merging]] of different uploads of the same file ([[:c:COM:CSD#G5|G5]])). 4540976 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2013. gada Āfrikas Nāciju kauss | attēls = 2013 Africa Cup of Nations.png | valsts = {{RSA}} | laiks = [[19. janvāris]] - [[10. februāris]] | komandu_skaits = 16 | kval_dalībvalstis = 47 | konfederācijas = 1 | stadioni = 5 | pilsētas = 5 | čempioni = NGA | tituls = 3 | otrie = BFA | trešie = MLI | ceturtie = GHA | spēles = 32 | vārti = 69 | skatītāji = 729000 | rezultatīvākais = {{flaga|Nigērija}} [[Emmanuels Emenike]]<br />{{flaga|Gana}} [[Vakaso Mburaks]] | mvp = {{flaga|Burkinafaso}} [[Džonatans Pitroipa]] | pag_sez = [[Āfrikas Nāciju kauss 2012|2012]] | nak_sez = [[Āfrikas Nāciju kauss 2015|2015]] }} '''2013. gada Āfrikas Nāciju kauss''' notika [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] no 2013. gada [[19. janvāris|19. janvāra]] līdz [[10. februāris|10. februārim]]. Tam vajadzēja notikt [[Lībija|Lībijā]], tomēr [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] to pārcēla uz Dienvidāfriku [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|2011. gada Lībijas pilsoņu kara]] dēļ. Tas bija 29. [[Āfrikas Nāciju kauss]] jeb [[Āfrika]]s [[futbols|futbola]] izlašu čempionāts. To rīkoja [[Āfrikas Futbola konfederācija|Āfrikas Futbola federācija]] jeb CAF. Turnīra uzvarētājs piedalījās [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013. gada FIFA konfederāciju kausā]] [[Brazīlija|Brazīlijā]] kā CAF pārstāvis. == Kvalifikācija == Kvalifikācijā piedalījās 47 komandas, ieskaitot [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], kas vēlāk automātiski kvalificējās kā rīkotāji. [[Lībijas futbola izlase|Lībijai]] neļāva paturēt automātiskās kvalificēšanās tiesības. Daudzas komandas atgriezās turnīrā pēc pārtraukuma. [[Etiopijas futbola izlase|Etiopija]] kvalificējās pirmo reizi kopš 1982. gada (pēc 31 gada prombūtnes). [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] debitē šajā turnīrā. == Komandas == {| class="wikitable sortable" |- ! Valsts !! Kvalificējās !! Kvalificēšanās datums !! Dalības reizes |- | {{fb|RSA}} || Kā mājnieki || {{dat|2011|09|28}} || 7 (pēdējoreiz [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]]) (1 tituls) |- | {{fb|GHA}} || Uzvarot [[Malavi futbola izlase|Malavi]] || {{dat|2012|10|13}} || 18 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) (4 tituli) |- | {{fb|MLI}} || Uzvarot [[Botsvānas futbola izlase|Botsvānu]] || {{dat|2012|10|13}} || 7 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) |- | {{fb|ZAM}} || Uzvarot [[Ugandas futbola izlase|Ugandu]] || {{dat|2012|10|13}} || 15 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) (1 tituls) |- | {{fb|NGA}} || Uzvarot [[Libērijas futbola izlase|Libēriju]] || {{dat|2012|10|13}} || 16 (pēdējoreiz [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]]) (2 tituli) |- | {{fb|TUN}} || Uzvarot [[Sjerraleones futbola izlase|Sjerraleoni]] || {{dat|2012|10|13}} || 15 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) (1 tituls) |- | {{fb|CIV}} || Uzvarot [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] || {{dat|2012|10|13}} || 19 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) (1 tituls) |- | {{fb|MAR}} || Uzvarot [[Mozambikas futbola izlase|Mozambiku]] || {{dat|2012|10|13}} || 14 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) (1 tituls) |- | {{fb|ETH}} || Uzvarot [[Sudānas futbola izlase|Sudānu]] || {{dat|2012|10|14}} || 9 (pēdējoreiz [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]]) (1 tituls) |- | {{fb|CPV}} || Uzvarot [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnu]] || {{dat|2012|10|14}} || 0 (debija) |- | {{fb|ANG}} || Uzvarot [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabvi]] || {{dat|2012|10|14}} || 6 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) |- | {{fb|NIG}} || Uzvarot [[Gvinejas futbola izlase|Gvineju]] || {{dat|2012|10|14}} || 1 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) |- | {{fb|TOG}} || Uzvarot [[Gabonas futbola izlase|Gabonu]] || {{dat|2012|10|14}} || 6 (pēdējoreiz [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]]) |- | {{fb|COD}} || Uzvarot [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase|Ekvatoriālo Gvineju]] || {{dat|2012|10|14}} || 15 (pēdējoreiz [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]]) (2 tituli) |- | {{fb|BFA}} || Uzvarot [[Centrālāfrikas Republikas futbola izlase|Centrālāfrikas Republiku]] || {{dat|2012|10|14}} || 8 (pēdējoreiz [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]) |- | {{fb|ALG}} || Uzvarot [[Lībijas futbola izlase|Lībiju]] || {{dat|2012|10|14}} || 14 (pēdējoreiz [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]]) (1 tituls) |} == Izsēšana un izloze == Turnīra grupu izloze notika {{dat|2012|10|24}}.<ref>http://www.cafonline.com/competition/orange-can-2013_2013/news/15296-can-2013-final-draw-date-change.html</ref> Sešpadsmit komandas tika sadalītas 4 grozos, vadoties pēc to rezultātiem iepriekšējos trijos Nāciju kausa turnīros ([[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]], [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]], [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]). Par uzvaru piešķīra 7 punktus, par 2. vietu - 5, par zaudējumu pusfinālā - 3, par zaudējumu ceturtdaļfinālā - 2, bet par izkrišanu grupu turnīrā - 1. 2012. gada turnīrā iegūtie punkti tika reizināti ar 3, bet 2010. gada turnīrā - ar 2. Dienvidāfrika kā rīkotājvalsts automātiski tika ieikta A grupā kā 1. komanda. Zambija, iepriekšējā turnīra čempione, tika automātiski ielikta C grupā kā 1. komanda. Katra grupa sastāv no 4 komandām, pa vienai no katra groza.<ref>http://www.cafonline.com/userfiles/file/Comp/CAN2013/procedure_draw_2013_E.pdf</ref> * 1. grozs: [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrika]] (A grupa), [[Zambijas futbola izlase|Zambija]] (C grupa), [[Ganas futbola izlase|Gana]], [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāra]] * 2. grozs: [[Mali futbola izlase|Mali]], [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]], [[Angolas futbola izlase|Angola]], [[Nigērijas futbola izlase|Nigērija]] * 3. grozs: [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]], [[Burkinafaso futbola izlase|Burkinafaso]], [[Marokas futbola izlase|Maroka]], [[Nigēras futbola izlase|Nigēra]] * 4. grozs: [[Togo futbola izlase|Togo]], [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskā Republika]], [[Etiopijas futbola izlase|Etiopija]] == Grupu turnīrs == {{Klasifikācijas krāsas | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojums = yes | platumst = 220px | krāsa_1 = #ccffcc | teksts_1 = Kvalificējas ceturtdaļfinālam }} === Kritēriji vienāda punktu skaita gadījumā === Ja divām vai vairāk komandām grupu turnīra galā ir vienāds punktu skaits, iegūtā vieta tiek noteikta ņemot vērā šādus kritērijus :<br /> a) iegūtie punkti šo komandu savstarpējā spēlē;<br /> b) vārtu starpība šo komandu savstarpējā spēlē;<br /> c) gūto vārtu skaits šo komandu savstarpējā spēlē;<br /> d) vārtu starpība visās grupas spēlēs;<br /> e) gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;<br /> f) Godīgas spēles punktu sistēma, kas balstīta uz dzelteno un sarkano kartīšu skaitu;<br /> g) organizācijas komitejas veikta izloze.[https://web.archive.org/web/20071207160544/http://www.cafonline.com/modules/documents/upload/1260.pdf] ''Visi laiki pēc vietējā laika ([[UTC+2]])'' === A grupa === {{Fb cl2 header navbar}} |-bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|RSA}} |3||1||2||0||4||2||+2||'''5''' |-bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|CPV}} |3||1||2||0||3||2||+1||'''5''' |- |align=left|{{fb|MAR}} |3||0||3||0||3||3||0||'''3''' |- |align=left|{{fb|ANG}} |3||0||1||2||1||4||−3||'''1''' |} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[19. janvāris]] | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/27] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Nacionālais stadions, [[Johannesburga]] | skatītāji = 50,000<ref name="espn 2013 afcon">{{Tīmekļa atsauce |url=http://soccernet.espn.go.com/results/_/league/caf.nations/african-nations-cup?cc=5739 |title=2013 African Nations Cup Fixtures and Results |work=ESPN Soccernet |accessdate=22 January 2013 |archive-date={{dat|2013|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130203223127/http://soccernet.espn.go.com/results/_/league/caf.nations/african-nations-cup?cc=5739 }}</ref> | tiesnesis = [[Djamels Haimudi]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[19. janvāris]] | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ANG}} | rezultāts = 0-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/28] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Nacionālais stadions, [[Johannesburga]] | skatītāji = 25,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Barbara Diata]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[23. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 2-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/35] | komanda2 = {{fb|ANG}} | vārti1 = [[Sijabonga Sangveni|Sangveni]] {{goal|30}}<br />[[Lelohonolo Madžoro|Madžoro]] {{goal|62}} | vārti2 = | stadions = Moses Mabhida Stadium, [[Durbana]] | skatītāji = 40,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Komans Koulabi]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[23. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/36] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Žozefs El-Arabi|El-Arabi]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Luíss Karloss Almada Soares|Platini]] {{goal|36}} | stadions = Moses Mabhida Stadium, [[Durbana]] | skatītāji = 25,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Džanijs Sikave]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[27. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 2-2 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/43] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Issams El Adoua|El Adoua]] {{goal|10}}<br />[[Abdelilahs Hafidi|Hafidi]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Majs Mahlangu|Mahlangu]] {{goal|71}}<br />[[Sijabonga Sangveni|Sangveni]] {{goal|86}} | stadions = Moses Mabhida Stadium, [[Durbana]] | skatītāji = 45,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Bakarijs Gasama]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[27. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 2-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/44] | komanda2 = {{fb|ANG}} | vārti1 = [[Fernando Varela|F. Varela]] {{goal|81}}<br />[[Heldons Ramoss|Heldons]] {{goal|90+1}} | vārti2 = [[Nando Maria Nevess|Nando]] {{goal|33|o.g.}} | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 20,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Slims Jedidi]] }} === B grupa === {{Fb cl2 header navbar}} |- bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|GHA}} |3||2||1||0||6||2||+4||'''7''' |- bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|MLI}} |3||1||1||1||2||2||0||'''4''' |- |align=left|{{fb|COD}} |3||0||3||0||3||3||0||'''3''' |- |align=left|{{fb|NIG}} |3||0||1||2||0||4||−4||'''1''' |} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[20. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 2-2 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/29] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Emmanuels Agjemangs-Badu|Agjemangs-Badu]] {{goal|40}}<br />[[Kvadvo Asamoahs|Asamoahs]] {{goal|50}} | vārti2 = [[Tresors Mputu|Mputu]] {{goal|53}}<br />[[Dieumerci Mbokani|Mbokani]] {{goal|68|pen.}} | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 7,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Daniels Benets]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[20. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|MLI}} | rezultāts = 1-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/30] | komanda2 = {{fb|NIG}} | vārti1 = [[Seddždou Keita|Keita]] {{goal|84}} | vārti2 = | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 20,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Slims Džedidi]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[24. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/37] | komanda2 = {{fb|MLI}} | vārti1 = [[Vakaso Mubaraks|Wakaso]] {{goal|38|pen.}} | vārti2 = | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 8,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Noumandiezs Duē]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[24. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|NIG}} | rezultāts = 0-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/38] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 12,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Boučabs El-Ahraks]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[28. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|NIG}} | rezultāts = 0-3 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/45] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Asamoahs Gjan|Gjan]] {{goal|6}}<br />[[Kristians Atsu Tvasams|Atsu]] {{goal|23}}<br />[[Džons Bojē|Bojē]] {{goal|49}} | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 10,000 <ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Badara Diatta]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[28. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/46] | komanda2 = {{fb|MLI}} | vārti1 = [[Dieumerci Mbokani|Mbokani]] {{goal|3|11 m.}} | vārti2 = [[Mamadou Samassa|Mah. Samassa]] {{goal|15}} | stadions = Moses Mabhida Stadium, [[Durbana]] | skatītāji = 8,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Djamels Haimodi]] }} === C grupa === {{Fb cl2 header navbar}} |- bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|BFA}} |3||1||2||0||5||1||+4||'''5''' |- bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|NGA}} |3||1||2||0||4||2||+2||'''5''' |- |align=left|{{fb|ZAM}} |3||0||3||0||2||2||0||'''3''' |- |align=left|{{fb|ETH}} |3||0||1||2||1||7||−6||'''1''' |} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[21. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|ZAM}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/31] | komanda2 = {{fb|ETH}} | vārti1 = [[Kolinss Mbesuma|Mbesuma]] {{goal|45+3}} | vārti2 = [[Adane Girma|Adane]] {{goal|65}} | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 10,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Ēriks Ortogo-Kastane]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[21. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|NGA}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/32] | komanda2 = {{fb|BFA}} | vārti1 = [[Emmanuels Emenike|Emenike]] {{goal|23}} | vārti2 = [[Alains Traorē|Al. Traorē]] {{goal|90+4}} | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 8,500<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Muhameds Benuza]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[25. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|ZAM}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/39] | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = [[Kenedijs Mveene|Mveene]] {{goal|85|pen.}} | vārti2 = [[Emmanuels Emenike|Emenike]] {{goal|57}} | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 25,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Gehards Griša]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[25. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|BFA}} | rezultāts = 4-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/40] | komanda2 = {{fb|ETH}} | vārti1 = [[Alains Traorē|Al. Traorē]] {{goal|34||74}}<br />[[Djakaridja Konē|D. Konē]] {{goal|79}}<br />[[Džonatans Pitroipa|Pitroipa]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 35,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Bernards Kamille]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[29. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|BFA}} | rezultāts = 0-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/47] | komanda2 = {{fb|ZAM}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 8,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Neants Alioums]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[29. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|ETH}} | rezultāts = 0-2 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/48] | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Viktors Moses|Moses]] {{goal|80|11 m.|90|11 m.}} | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 15,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Boučaibs El-Ahračs]] }} === D grupa === {{Fb cl2 header navbar}} |- bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|CIV}} |3||2||1||0||7||3||+4||'''7''' |- bgcolor=ccffcc |align=left|{{fb|TOG}} |3||1||1||1||4||3||+1||'''4''' |- |align=left|{{fb|TUN}} |3||1||1||1||2||4||−2||'''4''' |- |align=left|{{fb|ALG}} |3||0||1||2||2||5||−3||'''1''' |} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[22. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 2-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/33] | komanda2 = {{fb|TOG}} | vārti1 = [[Jaja Ture|J. Ture]] {{goal|8}}<br />[[Džerivinjo]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Džonatans Auitē|Dž. Auitē]] {{goal|45+2}} | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 2,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Neants Aliums]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[22. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/34] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Žozefs Msakni|Msakni]] {{goal|90+1}} | vārti2 = | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 8,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Bakaru Gasama]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[26. janvāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 3-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/41] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Džerivinjo]] {{goal|21}}<br />[[Jaja Ture|J. Ture]] {{goal|87}}<br />[[Didjē Ja Konans|Ja Konans]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 20,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Rajindraparsads Seečurns]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[26. janvāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 0-2 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/42] | komanda2 = {{fb|TOG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Emanuels Adebajors|Adebajors]] {{goal|31}}<br />[[Dove Vome|Vome]] {{goal|90+3}} | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 35,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Hamada Nampiandraza]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[30. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 2-2 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/49] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Sofiane Feghouli|Feghouli]] {{goal|64|11 m.}}<br />[[El Arbi Hillels Soudani|Soudani]] {{goal|70}} | vārti2 = [[Didjē Drogba|Drogba]] {{goal|77}}<br />[[Vilfrieds Bonī|Bonī]] {{goal|81}} | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 5,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Eriks Otogo-Kastane]] }} {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[30. janvāris]] | laiks = 19:00 | komanda1 = {{fb-rt|TOG}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/50] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Serge Gakpe|Gakpe]] {{goal|13}} | vārti2 = [[Kaleds Mouelhi|Mouelhi]] {{goal|30|11 m.}} | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 7,500<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Daniels Bennets]] }} == Izslēgšanas turnīrs == {{Round8-with third <!--Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |2. februāris – [[Durbana]]|{{fb|RSA}}|1 (1)|{{fb|MLI}}|1 (3) |3. februāris – [[Restenberha]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NGA}}|2 |3. februāris – [[Mbombela]]|{{fb|BFA}}|1|{{fb|TOG}}|0 |2. februāris – [[Portelizabeta]]|{{fb|GHA}}|2|{{fb|CPV}}|0 <!--semi-finals --> |6. februāris – [[Durbana]]|{{fb|MLI}}|1|{{fb|NGA}}|4 |6. februāris – [[Mbombela]]|{{fb|BFA}}|1 (3)|{{fb|GHA}}|1 (2) <!--final --> |10. februāris – [[Johannesburga]]|{{fb|NGA}}|1|{{fb|BFA}}|0 <!-- third place --> |9. februāris – [[Portelizabeta]]|{{fb|MLI}}|3|{{fb|GHA}}|1 }} === Ceturtdaļfināli === {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[2. februāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 2-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/52] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Vakaso Mubaraks|Vakaso]] {{goal|54|11 m.|90+5}} | vārti2 = | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 8,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Rajindraparsads Seečurns]] }} {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[2. februāris]] | laiks = 20:30 | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/51] | komanda2 = {{fb|MLI}} | vārti1 = [[Tokelo Rantī|Rantī]] {{goal|31}} | vārti2 = [[Seidu Keita (futbolists)|Keita]] {{goal|58}} | stadions = Moses Mabhida Stadium, [[Durbana]] | skatītāji = 45,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Neants Alioums]] | papildlaiks = | pendeles = 1-3 | sitieni1 = [[Siphive Tshabalala|Tshabalala]] {{pengoal}}<br />[[Deans Fūrmans|Fūrmans]] {{penmiss}}<br />[[Majs Mahlangu|Mahlangu]] {{penmiss}}<br />[[Lehlohonolo Madžoro|Madžoro]] {{penmiss}} | sitieni2 = {{pengoal}} [[Čeičiks Diabatē|Diabatē]]<br />{{pengoal}} [[Adama Tamboura|Tamboura]]<br />{{pengoal}} [[Mahamane Traorē|Ma. Traorē]] }} {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[3. februāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1-2 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/54] | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = [[Čeičiks Tiotē|Tiotē]] {{goal|50}} | vārti2 = [[Emmanuels Emenike|Emenike]] {{goal|43}}<br />[[Sundajs Mba|Mba]] {{goal|78}} | stadions = Royal Bafokeng Stadium, [[Restenberha]] | skatītāji = 25,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Djamels Haimoudi]] }} {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[3. februāris]] | laiks = 20:30 | komanda1 = {{fb-rt|BFA}} | rezultāts = 1-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/53] | komanda2 = {{fb|TOG}} | vārti1 = [[Džonatans Pitroipa|Pitroipa]] {{goal|105}} | vārti2 = | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 27,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Badara Diatta]] }} === Pusfināli === {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[6. februāris]] | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|MLI}} | rezultāts = 1-4 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/55] | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = [[Čeicks Fantamadi Diarra|Č. Diarra]] {{goal|75}} | vārti2 = [[Uva Eldersons Ečiejile|Ečiejile]] {{goal|25}}<br />[[Brouns Ideje|Ideje]] {{goal|30}}<br />[[Emmanuels Emenike|Emenike]] {{goal|44}}<br />[[Ahmeds Musa (futbolists)|Musa]] {{goal|60}} | stadions = Moses Mabhida Stadium, [[Durbana]] | skatītāji = 54,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Bakaru Gasama]] }} {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[6. februāris]] | laiks = 20:30 | komanda1 = {{fb-rt|BFA}} | rezultāts = 1-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/56] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Aristide Bance|Bance]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Vakaso Mubaraks|Vakaso]] {{goal|13|11. m}} | stadions = Mbombela Stadium, [[Mbombela]] | skatītāji = 35,000<ref name="espn 2013 afcon" /> | tiesnesis = [[Slims Jedidi]] | papildlaiks = | pendeles = 3-2 | sitieni1 = [[Bakaru Kone|B. Kone]] {{pengoal}}<br />[[Henri Traore|H. Traore]] {{pengoal}}<br />[[Pauls Koulibalu]] {{penmiss}}<br />[[Aristide Bance|Bance]] {{pengoal}} | sitieni2 = {{penmiss}} [[Isaaks Vorsahs|Vorsahs]]<br />{{pengoal}} [[Kristians Atsu Tvasams|Atsu]]<br />{{pengoal}} [[Harrisons Affuls|Affuls]]<br />{{penmiss}} [[Emmanuel Clotteī|Clotteī]]<br />{{penmiss}} [[Emmanuels Agjemang-Badu|Agjemang-Badu]] }} === Spēle par 3. vietu === {{saliekamā futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[9. februāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|MLI}} | rezultāts = 3-1 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/57] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Mamadū Samassa|Mah. Samassa]] {{goal|21}}<br />[[Seidū Keita (futbolists)|Keita]] {{goal|48}}<br />[[Sigamaru Diarra|S. Diarra]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Kvadvo Asamoahs|Asamoahs]] {{goal|82}} | stadions = Nelson Mandela Bay Stadium, [[Portelizabeta]] | skatītāji = 6,000<ref name="espn 2013 afcon" /> | tiesnesis = [[Ēriks Otogo-Castane]] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = [[2013. gads|2013]]. gada [[10. februāris]] | laiks = 20:00 | komanda1 = {{fb-rt|NGA}} | rezultāts = 1-0 | pārskats = [http://www.afcon2013online.com/index.php/component/joomsport/view_match/58] | komanda2 = {{fb|BFA}} | vārti1 = [[Sundajs Mba|Mba]] {{goal|40}} | vārti2 = | stadions = National Stadium, [[Johannesburga]] | skatītāji = 85,000<ref name="espn 2013 afcon"/> | tiesnesis = [[Djamels Haimoudi]] }} == Uzvarētāji == {{uzvarētāji|fb|2013. gadā Āfrikas Nāciju kausa čempioni|NGA|Trešais}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas Nāciju kauss}} {{DEFAULTSORT:Afrikas Naciju kauss}} [[Kategorija:2013. gads futbolā]] [[Kategorija:Āfrikas Nāciju kauss|2013]] h9uof0v183k3h0gg3oigecbq9uryjj6 0 210526 4540852 4531306 2026-10-28T19:49:27Z ~2026-57446-96 152464 4540852 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Gaitars | vārds_orig = | attēls = Gaitars Junda.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Penkules pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}, [[Dobeles novads]]) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 22 | m_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Zantes pagasts]], [[Tukuma apriņķis]], [[Ostlande]], [[Trešais reihs]]<br />(tagad {{LVA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Zigrīda Gaitere | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br />[[Ievainojuma nozīme]]<br />[[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]] (bronza un sudrabs) | cits_darbs = skolotājs }} }} '''Rūdolfs Gaitars''' (1907 — 1945) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, pirmais latviešu [[Vācu krusts|Vācu krusta]]<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 81. lpp</ref> un bronzas un sudraba [[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīmes]]<ref>Tēvija, Nr. 119, 1944. g. 22. maijā, 1. lpp</ref> saņēmējs. == Dzīvesgājums == Dienot [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Armijā]], ieguva virsniekvietnieka pakāpi. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam strādāja par [[Penkule]]s pamatskolas pārzini, no šī amata atstādināts pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] 1940. gada septembrī.<ref>Jaunais Komunārs Nr. 25, 1940. g. 13. sept, 4. lpp</ref> Pirms [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnija deportācijām]] Gaitaram izdevās noslēpties mežā, taču tika izsūtīta viņa ģimene. Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] Gaitars uzsāka aktīvu darbību, piesaistīja palikušos [[Aizsargi (organizācija)|aizsargus]], veidoja apkaimē kontrolpunktus, kurus šķērsojot bija jāuzrāda caurlaide, pats Gaitars uzņēmās Penkules galvenā komandanta pienākumus, atjaunoja pagasta valdi, iecēla pagasta vecāko un sekretāru, kā arī arestēja bijušo pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju Alfredu Bergu, kurš vēlāk tika nosūtīts uz [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils nometni]] un nošauts.<ref name="la">Visvaldis Lācis - Latviešu leģions patiesības gaismā, Rīga: 2006, 146. lpp</ref> 1942. gada maijā brīvprātīgi pieteicās dienestam [[19. Latgales policijas bataljons|19. Latgales bataljonā]], piedalījās kaujās pie [[Pulkovas observatorija]]s. 1943. gada aprīlī Gaitars līdz ar 19. bataljona atlikušo personālsastāvu tika ieskaitīts Latviešu leģiona brigādē (kā 2. bataljons) un nosūtīts uz [[Volhova]]s fronti, kur tiek paaugstināts leitnanta pakāpē. 1943. gada augustā apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]] un 1943. gada oktobrī ar I šķiras Dzelzs krustu. 1944. gada 3.—9. februārī izrādīja īpašu varonību cīņās ar savu rotu pie Batajskajas Lugas, Kostroņas, Batrakas, kur atsita ienaidnieka bataljona un pulka lieluma uzbrukumus. 1944. gada 25. februārī ar savu rotu iznīcināja veselu ienaidnieka kolonnu Zapoļjes apkārtnē, 1944. gada 16. maijā kā pirmais latvietis tika apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā. Vairākas reizes tika kaujā viegli ievainots, pēc pēdējā ievainojuma spiests atstāt fronti līdz 1945. gada janvārim.<ref name="la" /> Miris 1945. gada 22. martā no gūtā ievainojuma Tukuma apriņķa Zantes skolā ierīkotajā lazaretē. Apbedīts kapsētā pie Dārziņu mājām.<ref name="dv" /> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Gaitars, Rudolfs}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu policijas bataljoni]] d05s7qgilent0au3nl7wgm9p95pxwon 0 210831 4540893 4076024 2026-10-28T21:01:37Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540893 wikitext text/x-wiki '''Baldones iela''' var būt: * [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] — iela Rīgā; * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] — iela Daugavpilī; * [[Baldones iela (Iecava)|Baldones iela]] — iela [[Iecava|Iecavā]]; * [[Baldones iela (Jelgava)|Baldones iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]] — iela Jūrmalā; * [[Baldones iela (Ogre)|Baldones iela]] — iela Ogrē; * [[Baldones iela (Ventspils)|Baldones iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Baldones iela (Biķernieki)|Baldones iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Baldones iela (Medemciems)|Baldones iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]. == Skatīt arī == * [[Baldone (nozīmju atdalīšana)|Baldone]] {{Ielu nosaukums}} 4cmc62lxv8mis7vhki7kxgqfyhn9b0q 0 213017 4540781 4270270 2026-10-28T16:11:40Z ZANDMANIS 91184 4540781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bereks Joselevičs | vārds_orig = ''Berek Joselewicz'' | attēls = Berek Joselewicz (727464) (cropped).jpg | att_izmērs = 225px | att_nosaukums = 1904. gada litogrāfijā | dz_gads = 1764 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Kretinga]], [[Žečpospolita]] (tagad [[Lietuva]]) | m_gads = 1809 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 5 | m_vieta = netālu no [[Kocka]]s, [[Polija]] | tautība = [[ebrejs]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1794 — 1809 | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = Francijas Goda Leģiona krusts, "[[Virtuti Militari]]" | cits_darbs = }} }} '''Bereks Joselevičs''' ({{val-pl|Berek Joselewicz}}, {{dat|1764|9|17|N}} — {{dat|1809|5|5|N}}) bija [[ebreji|ebreju]] tirgotājs un poļu armijas [[kavalērija]]s pulkvedis. Piedalījies [[Koscjuško sacelšanās|Koscjuško dumpī]] un [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. Tiek uzskatīts par pirmo ebreju militāro vienību izveidotāju un komandieri [[Jaunākie laiki|Jaunākajos laikos]].<ref>{{Grāmatas atsauce| author = Shmuel Spector|author2=Geoffrey Wigoder| title = The Encyclopedia of Jewish Life: Before and During the Holocaust| url = http://books.google.com/?id=tumlOiOZvSUC&pg=PA1426| year = 2001| publisher = NYU Press| isbn = 978-0-8147-9356-5| page = 1426}} {{en ikona}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis [[Kretinga|Kretingā]], kas tobrīd atradās [[Žečpospolita]]s teritorijā. Joselevičs strādāja pie poļu magnāta par tirdzniecības aģentu, izpildot dažādus uzdevumus ārzemēs. Ceļojumu laikā viņš iemācījās franču valodu un neilgu laiku dzīvoja Parīzē, kad valstī aizsākās [[Franču revolūcija]]. No 1788. gada dzīvojis Varšavā, kur nodarbojies ar zirgu piegādi poļu karaspēkam.<ref name="eee">Ebreju elektroniskā enciklopēdija — [https://eleven.co.il/article/11818 ''Йоселевич Берек''] {{ru ikona}}</ref> Franču revolūcijas iespaidots, atbalstīja [[Koscjuško sacelšanās|Koscjuško sacelšanos]].<ref name="eb">Stranga, A. Ebreji Baltijā Rīga: LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2008. gads {{ISBN|9984-643-81-6}}</ref> 1794. gada septembrī — oktobrī, kad [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] vadītais karaspēks uzsāka Varšavas aplenkumu, poļu nemiernieku vadonis [[Tadeušs Koscjuško]] deva atļauju Joselevičam izveidot ebreju brīvprātīgo vieglās kavalērijas pulku, ieceļot Joseleviču par tā komandieri pulkveža dienesta pakāpē.<ref name="eee" /> Pulkā dienēja ap 500 ebreju.<ref name="eb" /> Pulks piedalījās Koscjuško dumpī, tomēr kaujā par Varšavas priekšpilsētu Prāgu tas tika praktiski pilnībā iznīcināts.<ref name="eee" /> Pēc dumpja apspiešanas Joselevičs aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]], no kuras 1798. gadā devās uz [[Itālija|Itāliju]], kur pievienojās [[Jans Dombrovskis|Jana Dombrovska]] poļu leģionam, kas darbojās franču armijas sastāvā. Piedalījies Itālijas kampaņā, no 1803. gada [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas [[Hannovere]]s dragūnu pulka kapteinis. 1805. gadā izcēlies [[Austerlicas kauja]]s laikā, par ko apbalvots ar Francijas [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]]. Pēc [[Varšavas hercogiste]]s izveidošanās Joselevičs 1807. gadā pārgāja tās armijas dienestā, iegūstot pulkveža pakāpi. Komandējis ulānu eskadronu, apbalvots ar augstāko poļu militāro ordeni "[[Virtuti Militari]]".<ref name="eee" /> 1809. gadā, kad austriešu armijas iebruka Polijā, vadījis divus poļu kvalērijas eskadronus. Kritis [[Kocka]]s kaujā pret ungāru kavalēristiem.<ref name="eee" /> Viņa dēls, Joseks Berkovičs, arī karoja pret Krieviju Napoleona armijas rindās.<ref name="eb" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.diapozytyw.pl/en/site/slady_i_judaica/kock ''Traces of the Past: Kock, Yiddish: Kotzk '']: ''The Grave of Berek Joselewicz (Yoselevich)''; ''Berek Joselewicz (1760-1809)'' at diapozytyw.pl/en * [[Herman Rosenthal|Rosenthal, Herman]]. [https://jewishencyclopedia.com/articles/3044-berek-joselovich ''BEREK, JOSELOVICH (called also Berko)''] at ''[[The Jewish Encyclopedia]]'' * [[Herman Rosenthal|Rosenthal, Herman]].[https://jewishencyclopedia.com/articles/3078-berkowicz-josef ''BERKOWICZ, JOSEF''] at ''[[The Jewish Encyclopedia]]'' * Birnbaum, Eli. [https://web.archive.org/web/20051126104527/http://wzo.org.il/en/resources/view.asp?id=266 ''This Month in Jewish History: September'']. World Zionist Organization. Hagshama Department, 1 January 1998, at the [[Wayback Machine]] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Joseleviczs, Bereks}} [[Kategorija:1764. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1809. gadā mirušie]] [[Kategorija:Klaipēdas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas ebreji]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Poļu militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] 71bivkzqxxzxk7neghl0yfvv7qpccul 0 219386 4540854 4511043 2026-10-28T19:50:03Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540854 wikitext text/x-wiki '''Bišu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Bišu iela (Baloži)|Bišu iela]] [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Bišu iela (Carnikava)|Bišu iela]] [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Bišu iela (Cēsis)|Bišu iela]] [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Bišu iela (Daugavpils)|Bišu iela]] Daugavpilī; ** [[Bišu iela (Gulbene)|Bišu iela]] [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Bišu iela (Jelgava)|Bišu iela]] [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]] Jūrmalā; ** [[Bišu iela (Mārupe)|Bišu iela]] [[Mārupe|Mārupē]]; ** [[Bišu iela (Rīga)|Bišu iela]] Rīgā; ** [[Bišu iela (Salacgrīva)|Bišu iela]] [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]; ** [[Bišu iela (Tukums)|Bišu iela]] [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Bišu iela (Ventspils)|Bišu iela]] [[Ventspils|Ventspilī]]; * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Bišu iela (Atpūta)|Bišu iela]] Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Bišu iela (Augšlīgatne)|Bišu iela]] Līgatnes pagasta [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]]; ** [[Bišu iela (Egļupe)|Bišu iela]] Allažu pagasta [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupē]]; ** [[Bišu iela (Lapmežciems)|Bišu iela]] Lapmežciema pagasta [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]; ** [[Bišu iela (Rājumi)|Bišu iela]] Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]]; ** [[Bišu iela (Sidgunda)|Bišu iela]] Mālpils pagasta [[Sidgunda|Sidgundā]]; ** [[Bišu iela (Skulte)|Bišu iela]] Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Bišu iela (Smārde)|Bišu iela]] Smārdes pagasta [[Smārde|Smārdē]]; ** [[Bišu iela (Spilve)|Bišu iela]] Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]; ** [[Bišu iela (Stari)|Bišu iela]] Daukstu pagasta [[Stari|Staros]]; ** [[Bišu iela (Štikāni)|Bišu iela]] Silmalas pagasta [[Štikāni|Štikānos]]; ** [[Bišu iela (Ulbroka)|Bišu iela]] Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; ** [[Bišu iela (Viesturciems)|Bišu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]; ** [[Bišu iela (Vītoliņi)|Bišu iela]] Valgundes pagasta [[Vītoliņi|Vītoliņos]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Bišu iela]] {{Ielu nosaukums}} 4l7xnooyscr6k0dv88jiyoab154q8u2 4540855 4540854 2026-10-28T19:50:51Z Olgerts V 41522 noformējums 4540855 wikitext text/x-wiki '''Bišu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Bišu iela (Baloži)|Bišu iela]] [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Bišu iela (Carnikava)|Bišu iela]] [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Bišu iela (Cēsis)|Bišu iela]] [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Bišu iela (Daugavpils)|Bišu iela]] Daugavpilī; ** [[Bišu iela (Gulbene)|Bišu iela]] [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Bišu iela (Jelgava)|Bišu iela]] [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]] Jūrmalā; ** [[Bišu iela (Mārupe)|Bišu iela]] [[Mārupe|Mārupē]]; ** [[Bišu iela (Rīga)|Bišu iela]] Rīgā; ** [[Bišu iela (Salacgrīva)|Bišu iela]] [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]; ** [[Bišu iela (Tukums)|Bišu iela]] [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Bišu iela (Ventspils)|Bišu iela]] [[Ventspils|Ventspilī]]; * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Bišu iela (Atpūta)|Bišu iela]] Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Bišu iela (Augšlīgatne)|Bišu iela]] Līgatnes pagasta [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]]; ** [[Bišu iela (Egļupe)|Bišu iela]] Allažu pagasta [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupē]]; ** [[Bišu iela (Lapmežciems)|Bišu iela]] Lapmežciema pagasta [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]; ** [[Bišu iela (Rājumi)|Bišu iela]] Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]]; ** [[Bišu iela (Sidgunda)|Bišu iela]] Mālpils pagasta [[Sidgunda|Sidgundā]]; ** [[Bišu iela (Skulte)|Bišu iela]] Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Bišu iela (Smārde)|Bišu iela]] Smārdes pagasta [[Smārde|Smārdē]]; ** [[Bišu iela (Spilve)|Bišu iela]] Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]; ** [[Bišu iela (Stari)|Bišu iela]] Daukstu pagasta [[Stari|Staros]]; ** [[Bišu iela (Štikāni)|Bišu iela]] Silmalas pagasta [[Štikāni|Štikānos]]; ** [[Bišu iela (Ulbroka)|Bišu iela]] Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; ** [[Bišu iela (Viesturciems)|Bišu iela]] Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]; ** [[Bišu iela (Vītoliņi)|Bišu iela]] Valgundes pagasta [[Vītoliņi|Vītoliņos]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Bišu iela]] {{Ielu nosaukums}} b70oigyv7wxwzkjqqsj3cwpu9x2dlgw 0 235437 4540870 4522110 2026-10-28T20:16:37Z Pirags 3757 /* Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) */ 4540870 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 | align="right" style="color: red" | |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 | align="right" style="color: red" | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)<sup>§</sup> | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) <sup>§</sup> | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} <sup>§</sup> 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] bmgxmfanehrvtyv2ju0b036zzrmufbk 4540871 4540870 2026-10-28T20:18:12Z Pirags 3757 /* Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) */ 4540871 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)<sup>§</sup> | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) <sup>§</sup> | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} <sup>§</sup> 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] gyehehxa22c5pcgta0ud6twrqaj6ew2 4540875 4540871 2026-10-28T20:25:43Z Pirags 3757 /* Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) */ pap 4540875 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)<sup>§</sup> | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) <sup>§</sup> | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |- | 2026 | align="right" | 426 408 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} <sup>§</sup> 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] e2nw4wxw408bq3n3q8o60f8bgav3hvf 4540884 4540875 2026-10-28T20:44:34Z Pirags 3757 /* Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) */ atj 4540884 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)<sup>§</sup> | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) <sup>§</sup> | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | 988 | align="right" | 7 891 | align="right" style="color: red" | -6903 | align="right" | 2492 | align="right" | 3676 | align="right" style="color: red" | -1184 |- | 2026 | align="right" | 426 408 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} <sup>§</sup> 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] 7lohxnm2yhl8r17j6159rri0k35a7wl 4540885 4540884 2026-10-28T20:49:34Z Pirags 3757 /* Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) */ 4540885 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2026|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.10.2026}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2026|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.10.2026}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)<sup>§</sup> | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) <sup>§</sup> | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | 988 | align="right" | 7891 | align="right" style="color: red" | -6903 | align="right" | 2492 | align="right" | 3676 | align="right" style="color: red" | -1184 |- | 2026 | align="right" | 426 408 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} <sup>§</sup> 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] 8awlxvgltm6zyedkoaskbxe915lw8fi 4540902 4540885 2026-10-28T21:09:39Z Pirags 3757 /* Krievu skaita izmaiņas Latvijā */ atj 4540902 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2026|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.10.2026}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2026|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.10.2026}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)<sup>§</sup> | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) <sup>§</sup> | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | 988 | align="right" | 7891 | align="right" style="color: red" | -6903 | align="right" | 2492 | align="right" | 3676 | align="right" style="color: red" | -1184 |- | 2026 | align="right" | 426 408 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} <sup>§</sup> 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2026|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.10.2026}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 | 426 408 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) | 297 343<br />(69,7%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) | 105 243<br />(24,7%) |- ! citi (g.k. Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) | 23 822<br />(5,6%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] oucstj3spkmubmtlgmekms8nav6oywm 0 239015 4540989 4419456 2026-10-29T05:45:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540989 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls = Larus argentatus01.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Charadriiformes | kārta_lv = Tārtiņveidīgie | dzimta = Laridae | dzimta_lv = Kaiju dzimta | ģints = Larus | ģints_lv = Kaijas | ģints_r = Kaiju ģints | suga = L. hyperboreus | suga_lv = Sudrabkaija | binomial = Larus argentatus <small>([[Erik Pontoppidan|Pontoppidan]], 1763)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Larus argentatus map.svg|center|240px]]<br /> {{legend|yellow|Sastopams ligzdošanas sezonā}} {{legend|blue|Sastopams ziemošanas sezonā}} {{legend|green|Sastopams visu gadu kā nometnieks}} }} '''Sudrabkaija''' (''Larus argentatus'') ir liela auguma [[kaiju dzimta]]s (''Laridae'') jūrasputns. Izdala divas pasugas.<ref>[https://www.worldbirdnames.org/bow/gulls/ World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020]</ref> Tā ir viena no populārākajām un labāk zināmajām kaijām [[Eiropa|Eiropā]]. Tā ligzdo [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltija|Baltijā]], kā arī [[Islande|Islandē]] un [[Britu salas|Britu salās]]. Daļa populācijas, īpaši tā, kas mājo ziemeļu reģionā, aukstās ziemās migrē dienvidu virzienā, sasniedzot [[Spānija]]s piekrasti.<ref name=orn/> == Latvijā == [[Attēls:Adulte Silbermöwe.JPG|thumb|left|220px|Pie Latvijas krastiem pārziemo ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Somijas sudrabkaijas]] [[Attēls:Larus argentatus 1.JPG|thumb|220px|left|Riesta laikā sudrabkaijai ir koši balta galva un dzeltens knābis ar sarkanu raibumiņu knābja apakšējās daļas galā]] [[Attēls:Gull 01 (MK) edited.jpg|thumb|left|220px|Ziemas laikā uz baltās galvas un kakla izaug pelēkbrūnu spalvu svītriņas]] [[Latvija|Latvijā]] sudrabkaija ir viena no izplatītākajām un biežāk sastopamajām [[kaijas|kaiju]] sugām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v151 |title=Latvijas Daba: Putni (Aves) |access-date={{dat|2013|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v151 }}</ref> Latvijā tā ir samērā parasta ligzdotāja, turklāt lielākā daļa populācijas ligzdo [[Rīga|Rīgā]] (pārsvarā uz ēku jumtiem).<ref name=orn/> Mazākā skaitā tās ligzdo arī lielākajos piejūras ezeros [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] tuvumā un citās [[osta|ostu]] pilsētās. Reizēm to var novērot ligzdojam [[purvs|purvos]], kas ir šīs sugas vēsturiskais ligzdošanas biotops Latvijā, un zivju dīķos. Ligzdošana uz ēku jumtiem iekšzemē ir zināma, piemēram, [[Jelgava|Jelgavā]]. Sudrabkaijas lielā skaitā Latviju caurceļo un ziemo. Masveidā (līdz 5000—10 000 īpatņiem vienlaikus) uzturas lielo pilsētu atkritumu izgāztuvēs, ostās un [[Daugava|Daugavā]] pie [[Rīgas HES]]. Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&what=18 |title=Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām — vissliktāk? |access-date={{dat|2014|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043530/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&what=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bez vietējās populācijas putniem Latvijā lielā skaitā uzturas arī [[Igaunija]]s un [[Somija]]s sudrabkaijas.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lararg.htm |title=Orinitofaunistika: Sudrabkaija Larus argentatus |access-date={{dat|2013|12|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424022606/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lararg.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}</ref> Latvijā mājo sudrabkaijas nominālpasuga — Skandināvijas sudrabkaija (''Larus argentatus argentatus'').<ref name=orn/> == Izskats == Sudrabkaija ir liela auguma putns ar masīvu ķermeni un gariem spārniem. Vidēji [[tēviņš|tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņa ķermeņa garums ir 60—66 [[centimetrs|cm]], bet svars 1050—1250 [[grams|g]]. Mātītes ķermeņa garums 55—62 cm, svars 800—920 g.<ref name=twe/> Sudrabkaijas [[spārnu plētums]] ir 137—150 cm.<ref name=twe>[http://twearth.com/species/european-herring-gull European Herring Gull]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Riests|Riesta]] laikā pieaugušām sudrabkaijām ir [[Pelēkā krāsa|pelēka]] mugura un spārnu virspuses, [[Baltā krāsa|balta]] galva un ķermeņa apakšpuse, spārnus ieskaitot. Spārnu gali ir melni ar baltu laukumiņu pašā galā, kuru mēdz saukt par "spoguli". [[Knābis]] ir [[Dzeltenā krāsa|dzeltens]] ar sarkanu, reljefu lāsumu knābja apakšējās daļas galā. Ap gaišajām [[acis|acīm]] ir neapspalvotas, dzeltenas [[āda]]s gredzens. Ārpus vairošanās sezonas sudrabkaijām koši baltā galva un kakls kļūst it kā noēnoti ar pelēkbrūnām svītriņām. Arī knābis zaudē košo, dzelteno krāsu. Apspalvojums abiem dzimumiem ir vienāds, bet paiet vairāki gadi, līdz sudrabkaija iegūst balti-pelēko apspalvojumu. Jaunie putni pirmo gadu ir pelēkbrūni ar tumšām, smalkām svītrām, arī to knābji un acis ir tumšas.<ref name=twe/> Otrā gada sudrabkaijām galvas un vēderi kļūst gaišāki, samazinoties pelēkbrūnajam svītrojumam, mugura kļūst viendabīgi pelēka. Trešā gada jauno putnu apspalvojums ir gandrīz tāds pats kā pieaugušiem putniem, bet joprojām vietām saglabājas dažas pelēkbrūnas svītriņas uz spārniem, arī knābis joprojām ir tumšs. Tikai ceturtajā gadā sudrabkaija iegūst pieaugušas kaijas izskatu.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Larus_argentatus.html ADW: Larus argentatus]</ref> Valda uzskats, ka sudrabkaijai ir ļoti laba [[redze]] dienā, bet naktīs apmēram tāda pati kā [[cilvēks|cilvēkiem]]. Pēdējos gados noskaidrojies, ka sudrabkaija spēj redzēt arī [[ultravioletā gaisma|ultravioletos starus]].<ref name=stro>Strong, R. M. (April 1914). [http://www.jstor.org/stable/4071717 "On the Habits and Behavior of the Herring Gull, Larus Argentatus Pont (Concluded)"]. The Auk 31 (2): 178—199. doi:10.2307/4071717. Retrieved 5 September 2013.</ref> Sudrabkaijai ir arī ļoti laba [[dzirde]] un garšas sajūta, tā spēj sagaršot sāļu un skābu.<ref name=stro/> === Kāju krāsu dažādība === [[Attēls:LarusArgentatus YellowLegs2.JPG|thumb|240px|Baltijā sudrabkaijām var būt arī gaiši dzeltenas kājas, attēlā pieaugusi sudrabkaija ar savu mazuli]] Kāju krāsa ir vienāda visu vecuma īpatņiem — tā parasti ir gaiši rozīga, bet var būt arī gaiši dzeltena. Šādas kājas var novērot Baltijas reģionā dzīvojošām sudrabkaijām. Tādēļ [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] tika izdalīta Baltijas sudrabkaijām atsevišķa pasuga — ''L. a. omissus'',<ref name=twe/> tomēr mūsdienās šī pasuga netiek atzīta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sekj.org/PDF/anzf30/anz30-003-015.pdf |title=Differences in ecological properties in the herring gull (Larus argentatus) as a bases for explaining and predicting colonization events. |access-date={{dat|2013|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015750/http://www.sekj.org/PDF/anzf30/anz30-003-015.pdf }}</ref> Turklāt dzeltenkāju sudrabkaijas krustojas ar rozīgo kāju sudrabkaijām un putnēni vienā perējumā var izšķilties gan ar sārtām, gan dzeltenām kājām. === Līdzīgās sugas === Sudrabkaijām līdzīgas ir [[reņģu kaija]]s, bet pēdējās ir nedaudz mazākas un to muguras un spārnu virspuses ir tumšāk pelēkas. Tomēr vispamanāmākā atšķirība ir tā, ka reņģu kaijām ir koši dzeltenas kājas. == Uzvedība == [[Attēls:Moewe1.JPG|thumb|240px|Sudrabkaijas vienmēr uzturas barā]] Sudrabkaijām attiecības barā ir samērā mainīgas. Vietu bara hierarhijā nosaka īpatņa lielums, agresivitāte un fiziskais spēks. Pieaugušie tēviņi parasti dominē pār mātītēm un jaunajiem putniem barošanās vietās, bet mātīte dominē, izvēloties ligzdošanas vietu.<ref name=adw/> Kopumā kaijām barā neveidojas ciešas attiecības vienai ar otru, vienīgās attiecības ir pāru attiecības un vecāku — mazuļu attiecības, bet barā katrs īpatnis cenšas ieturēt drošu telpu ap sevi. Tomēr šī suga būtu jāraksturo kā sabiedriska, jo sudrabkaijas izvairās no palikšanas vienatnē. Savstarpējās ķildas parasti izceļas par barību un lai aizsargātu perējumu un putnēnus. Ja barības ir maz, sudrabkaijas savā starpā ar kliedzieniem cenšas pieteikt savas tiesības uz kumosiņu. Ļoti bieži var novērot situāciju, kamēr divas kaijas savstarpēji noskaidro attiecības, trešā pienāk, nozog barības kumosu un aizlido, lai to vienatnē apēstu. Situācija mainās, ja barības ir daudz. Ja atrastā barība atrodas nedrošā vietā, sudrabkaija sauc citas kaijas no bara. Kad ierodas bars, tikai tad kaijas uzdrošinās tuvoties barībai bīstamā vietā. Ja barība atrodas drošā vietā, kaija pasauc citas kaijas un uzreiz uzsāk barošanos, negaidot bara ierašanos. Secinājums ir tāds, ka sudrabkaijas viena otrai kopumā palīdz baroties, ja barības ir daudz. Sudrabkaijām pastāv sarežģīta un labi attīstīta spēja vienai ar otru komunicēt, izmantojot gan balsi, gan ķermeņa valodu. Piemēram, brīdinājuma signāls par briesmām mazuļiem atgādina suņa rejas. Ja briesmas tuvojas, rējieni kļūst arvien intensīvāki. Ja putnēns ir tik mazs, ka nevar bēgt, sudrabkaija lido pretī ienaidniekam un uzbrūk tam. Lai padzītu ienaidnieku, var apvienoties vairākas sudrabkaijas.<ref name=stro/> Sudrabkaijām nav nepieciešama obligāta peldēšanās, bet tām patīk jebkāda veida ūdeņi, īpaši karstās vasaras dienās. == Barība == [[Attēls:Herring Gull & Crab (7489526950).jpg|thumb|220px|left|Lai tiktu pie krabja gaļas, sudrabkaija to nomet zemē uz cietas virsmas no liela augstuma]] Sudrabkaija līdzīgi kā citas [[kaijas]] ir [[visēdājs|visēdāja]] un barojas ar jebko, ko var atrast. Arvien lielākas populācijas veidojas pie apdzīvotām vietām, jo sudrabkaijas barojas pilsētu izgāztuvēs. Ziemas laikā milzīgus sudrabkaiju barus reizēm var novērot novāktos lauksaimniecības tīrumos, īpaši, ja zeme nav sasalusi. Tās kā [[vista]]s pārkašā tīrumu, meklējot dažādus bezmugurkaulniekus, kas paslēpušies zemē. Pavasaros un rudeņos viena no galvenajām sudrabkaiju barībām ir [[slieka]]s. Vasaras periodā sudrabkaijas pārmeklē piekrastes seklākos ūdeņus un izskalotās dūņas, meklējot [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]]. Ūdenstilpēs sudrabkaija spēj noķert tikai ļoti lēnu medījumu, piemēram, lēni peldošu [[krabis|krabi]], kuru pēc tam nomet zemē no liela augstuma, lai tam sašķeltos bruņas. Lielajam putnam nav spēcīgu žokļu un spējas kaut ko saplēst ar knābi, bet tas spēj ļoti labi ar līko knābi pacelt gaisā savus upurus. Ir arī novērots, ka, lai veiksmīgāk medītu, sudrabkaija uzlasīto maizi izbaro dīķa [[karpa|karpām]], lai tās pievilinātu pacelties augšup līdz ūdensvirsmai.<ref>Henry, Pierre-Yves; Jean-Christophe Aznar (June 2006). "Tool-use in Charadrii: Active Bait-Fishing by a Herring Gull". Waterbirds (The Waterbird Society) 29 (2): 233—234. doi:10.1675/1524-4695(2006)29[233:TICABB]2.0.CO;2</ref> Sudrabkaija parasti uzlasa [[zivis]], kas nokļuvušas seklumā, citu putnu [[ola]]s vai putnēnus ligzdās, kā arī dažādu ūdensputnu mazuļus. Sudrabkaija spēj arī ienirt līdz 1—2 metru dziļumam un satvert noskatīto medījumu.<ref name=beha>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bna.birds.cornell.edu/bna%22%20target%3D%22_top%22%20rel%3D%22nofollow/species/124/articles/behavior |title=Herring Gull: Behavior |access-date={{dat|2013|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120314024601/http://bna.birds.cornell.edu/bna%22%20target=%22_top%22%20rel=%22nofollow/species/124/articles/behavior}}</ref> Tā labprāt mielojas ar [[maita|maitu]] un līdzīgi kā [[maitas putns]] spēj ierakties miruša [[trusis|truša]] vēderā ar visu galvu un kaklu. Lai arī cilvēkiem parasti nepatīk sudrabkaiju klaigāšana un uzbāzība, tomēr nenoliedzami, ka tās attīra apkārtni no maitām, atkritumiem un arī [[grauzēji]]em. Izgāztuvēm, kurās saimnieko sudrabkaijas, [[žurkas]] netuvojas vai to ir ļoti maz, jo sudrabkaijas paspēj apēst visu to, ko būtu izvēlējušās žurkas. Atšķirībā no maitasputniem, kas barojas tikai ar gaļas atkritumiem, sudrabkaijas barojas arī ar maizi un jebkādiem citiem cilvēku pārtikas pārpalikumiem. Sudrabkaijas barojas arī ar [[sakne|saknēm]], [[sēkla|sēklām]], [[rieksti]]em, svaigiem [[augļi]]em,<ref name=adw/> tomēr iebojājušies augļi tām šķiet pievilcīgāki.<ref name=stro/> Ir novērots, ka sudrabkaija izvairās no ļoti sāļas [[gaļa]]s, bet ar to barojas, ja ir ļoti izsalkusi. Lai gan tā spēj patērēt [[sāls|sāļo]] jūras ūdeni un tai ir īpaši dziedzeri, ar kuru palīdzību izvadīt lieko sāls daudzumu no ķermeņa, tomēr, lai padzertos, tā labprātāk lieto saldūdeni.<ref name=adw/><ref name=food/> Sudrabkaija, ja nepieciešams, ēdienu pirms norīšanas nomazgā un kārtīgi izmērcē ūdenī.<ref name=stro/> Lai, piemēram, izvilinātu sliekas no zemes, sudrabkaija mēdz ritmiski pret zemi sist kājas, atgādinot [[īrs|īru]] stepa dejotāju. Ievibrētā zeme provocē slieku parādīšanos.<ref>Tinbergen, N. (1960). The Herring Gull's World. New York: Basic Books, Inc. p. 297.</ref> == Ligzdošana == [[Attēls:Herring Gull chick in nest with egg.jpg|220px|thumb|Tikko izšķīlies sudrabkaijēns]] [[Attēls:Herring Gull Juvenile (7551141934).jpg|thumb|220px|Pusauga sudrabkaijas putnēns]] [[Attēls:Herring Gull (7551134478).jpg|thumb|220px|Sudrabkaijas perējums uz ēkas jumta]] [[Attēls:Herring Gulls, Coumeenoole Bay, Kerry, Ireland.jpg|thumb|220px|Sudrabkaijas pāri veido uz mūžu]] Sudrabkaijas dzimumbriedumu sasniedz apmēram 4 gadu vecumā.<ref name=twe/> Tās veido monogāmas pārus, kuru attiecības pamatā saglabājas visu mūžu. Izņēmums ir pāri ar neveiksmīgiem perējumiem.<ref name=beha/> [[Riests|Riesta]] laikā mātīte ir pirmā, kas, atdarinot lūdzošu mazuli, tuvojas tēviņam. Ja tēviņš neizrāda agresiju un ir gatavs pieņemt mātīti, tas to izrāda ar īpašu ņaudēšanai līdzīgu skaņu. Tad pāra attiecības tiek nostiprinātas kādu laiku sinhroni šūpojot galvas, pēc tam tēviņš atrij nedaudz barības, ko atdod mātītei. Tad seko sapārošanās. Ligzdai vietu pāris piemeklē kopīgi, dominējot mātītei.<ref name=adw/> Ligzdošana notiek lielās kolonijās, kas nodrošina mazuļiem lielāku drošību. Mazuļiem mēdz uzbrukt [[melnspārnu kaija]]s, [[Liju apakšdzimta|lijas]], [[Vārnu dzimta|vārnas]], [[Gārņu dzimta|gārņi]] un sauszemes [[plēsēji]]. Dējumā ir 2—4 [[ola]]s, visbiežāk trīs. Mātīte olas izdēj tieši uz zemes kādā iedobē vai citā piemērotā vietā. Olas ir olīvzaļā krāsā, bagātīgi raibumotas ar tumšiem pleķīšiem. Inkubācijas periods ilgst 28—30 dienas. Izšķīlušos mazuļus klāj pelēkbrūnas dūnas. Mazuļi, lai pavēstītu par savu izsalkumu, mēdz klauvēt ar saviem knābīšiem pa vecāku knābja apakšējās daļas sarkano izaugumu. Pēc tam vecāki barību atrij.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://birds.audubon.org/species-by-program/waterbirds |title=Waterbird Species |access-date={{dat|2013|12|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131122183413/http://birds.audubon.org/species-by-program/waterbirds |archivedate={{dat|2013|11|22||bez}} }}</ref> Kad jaunie putni sasniedz 35 — 40 dienu vecumu, tie sāk lidot. Vecāki par jaunajiem putniem parasti rūpējas, līdz tie sasniedz 11—12 nedēļu vecumu, bet reizēm tie turpina rūpēties par tiem līdz 6 mēnešu vecumam. Tēviņš barību mazuļiem, kamēr tie vēl nelido, pienes biežāk nekā mātīte, toties mātīte biežāk piebaro jau lidojošos jaunuļus.<ref name=adw/> Putnēni pamatā tiek baroti ar zivīm.<ref name=food>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bna.birds.cornell.edu/bna/species/124/articles/foodhabits |title=Herring Gull: Food habits |access-date={{dat|2013|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140124082924/http://bna.birds.cornell.edu/bna/species/124/articles/foodhabits}}</ref> Sudrabkaija var sasniegt cienījamu vecumu un vecākais zināmais īpatnis ir sasniedzis 49 gadu vecumu.<ref>[http://genomics.senescence.info/species/entry.php?species=Larus_argentatus AnAge entry for Larus argentatus]</ref> Pieaugušas sudrabkaijas medī [[pūču dzimta|pūces]] un [[piekūni]], kā arī reizēm tās nomedī [[roņi]], visbiežāk to darot [[pelēkais ronis|pelēkajam ronim]].<ref name=beha/> == Sistemātika == Sudrabkaijai izdala 2 pasugas: *''L. a. argentatus'' — nominālpasuga, ligzdo [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Baltija|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Ziemeļu un austrumu reģionu populācijas dodas ziemot uz dienvidrietumiem. Atšķirībā no Britu pasugas spārnu melnbalto galu baltais laukums lielāks, izteiksmīgāks. *''L. a. argenteus'') — ligzdo [[Britu salas|Britu salās]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Islande|Islandē]] un [[Fēru Salas|Fēru Salās]]. Lielākā daļa populācijas ir nometnieki vai, ja migrē, pārvietojas nelielus attālumus. Šī pasuga ir mazāka augumā nekā nominālpasuga un tās spārnu melnbaltajos galos baltie galiņi ir pavisam nelieli. Turklāt to mugura ir gaišāka. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.redzet.lv/?code=UK-206-08&view=Sudrabkaija+(Larus+argentatus) Redzēt.lv: Sudrabkaija] Latvijas Daba: Sudrabkaija] * [http://www.litenesputni.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=70&Itemid=51&lang=lv Putni Gulbenes novadā: Sudrabkaija]{{Novecojusi saite}} * [http://www.selgasfoto.lv/?level=album&id=292 Selgas foto: Sudrabkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310185749/http://selgasfoto.lv/?id=292&level=album |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/larus-argentatus-pont/] * [http://www.iucnredlist.org/details/22694351/0 IUCN: Larus argentatus]{{Novecojusi saite}} * [http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=F002188E226DF09C Avibase: European Herring Gull (Larus argentatus) Pontoppidan, 1763] * [http://ibc.lynxeds.com/species/herring-gull-larus-argentatus IBC: Herring Gull (Larus argentatus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312210219/http://ibc.lynxeds.com/species/herring-gull-larus-argentatus |date={{dat|2016|03|12||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20131031012425/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Herring_Gull BBC: Herring gull] [[Kategorija:Kaijas]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Fēru salu fauna]] tkye565f9snk6i0gpgdx67y5tcfc0lw 0 244179 4540802 4539387 2026-10-28T17:06:41Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4540802 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]'' | name = Vecgulbenes muižas oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | commonscat = Litene military camp memorial place | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] rw2rk2ow5hlx5qycxhy4k6suv3bgz4h 0 246620 4541044 4177930 2026-10-29T08:26:32Z Ivario 51458 pagātnes forma 4541044 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Amatas novads COA.svg|thumb|117x117px|Amatas novada ģerbonis]] {{Atjaunināt}}Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Amatas novads|Amatas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Amatas novads sastāvēja no [[Amatas pagasts|Amatas pagasta]], [[Drabešu pagasts|Drabešu]], [[Nītaures pagasts|Nītaures]], [[Skujenes pagasts|Skujenes]] un [[Zaubes pagasts|Zaubes]] pagastiem. Pēc LĢIA datiem Amatas novada teritorijā atradās 46 ciemi. * '''Amatas pagastā''' atrodas 12 ciemi. * '''Drabešu pagastā''' atrodas 14 ciemi. * '''Nītaures pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Skujenes pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Zaubes pagastā''' atrodas 6 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Amatas pagasts== Amatas pagastā atrodas 12 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]], 4 [[skrajciems|skrajciemi]] un 2 [[aprūpes ciems|aprūpes ciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Amatas skola]]||aprūpes ciems||5 (2007)||{{Coord|57|10|00|N|25|16|46|E|}}|| |- |[[Aparnieki]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|57|10|47|N|25|16|51|E|}}|| |- |[[Ģikši]]||vidējciems||305 (2015)||{{Coord|57|10|18|N|25|19|31|E|}}|| |- |[[Kauļi (Amatas pagasts)|Kauļi]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|10|01|N|25|17|50|E|}}|| |- |[[Reinas]]||mazciems||9 (2007)||{{Coord|57|08|23|N|25|23|36|E|}}|| |- |[[Rencēni (Amatas pagasts)|Rencēni]]||mazciems||18 (2007)||{{Coord|57|11|15|N|25|19|43|E|}}|| |- |[[Sīļi (Amatas pagasts)|Sīļi]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|10|48|N|25|25|35|E|}}|| |- |[[Spāre (Amatas pagasts)|Spāre]]||aprūpes ciems||43 (2015)||{{Coord|57|11|37|N|25|13|33|E|}}|| |- |[[Stākas]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|10|51|N|25|11|57|E|}}|| |- |[[Velmeri]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|08|49|N|25|21|26|E|}}|| |- |[[Venči]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|57|09|47|N|25|12|34|E|}}|| |- |[[Zāģeri]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|11|34|N|25|21|07|E|}}|| |} ==Drabešu pagasts== Drabešu pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 6 [[vidējciems|vidējciemi]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Amata (ciems)|Amata]]||vidējciems||225 (2015)||{{Coord|57|12|35|N|25|18|15|E|}}|| |- |[[Āraiši]]||mazciems||35 (2007)||{{Coord|57|15|11|N|25|16|40|E|}}|| |- |[[Bille]]||vidējciems||179 (2015)||{{Coord|57|13|11|N|25|14|25|E|}}|| |- |[[Drabeši]]||vidējciems||119 (2015)||{{Coord|57|14|33|N|25|16|57|E|}}|| |- |[[Ieriķi]]||lielciems||461 (2015)||{{Coord|57|12|12|N|25|10|05|E|}}|| |- |[[Kalnavērši]]||mazciems||21 (2007)||{{Coord|57|14|23|N|25|11|29|E|}}|| |- |[[Kārļi (Drabešu pagasts)|Kārļi]]||vidējciems||92 (2015)||{{Coord|57|14|31|N|25|12|39|E|}}|| |- |[[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]]||vidējciems||632 (2017)||{{Coord|57|16|45|N|25|14|49|E|}}|| |- |[[Meijermuiža]]||vidējciems||149 (2015)||{{Coord|57|17|41|N|25|13|40|E|}}|| |- |[[Melturi]]||mazciems||30 (2007)||{{Coord|57|13|16|N|25|13|46|E|}}|| |- |[[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrnieki]]||mazciems||55 (2007)||{{Coord|57|14|20|N|25|14|37|E|}}|| |- |[[Rāceņi (Drabešu pagasts)|Rāceņi]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|15|03|N|25|11|28|E|}}|| |- |[[Vāļukalns]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|17|17|N|25|13|10|E|}}|| |} ==Nītaures pagasts== Nītaures pagasta centrs atrodas '''[[Nītaure|Nītaurē]]'''. Nītaures pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]], 1 [[skrajciems]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordibātas || Piezīmes |- |[[Jaunzosuļi]]||aprūpes ciems||40 (2007)||{{Coord|57|05|13|N|25|14|20|E|}}|| |- |[[Ķavari]]||mazciems|| ||{{Coord|57|02|14|N|25|17|24|E|}}|| |- |[[Ķēči]]||mazciems||14 (2007)||{{Coord|57|06|39|N|25|18|58|E|}}|| |- |[[Merķeļi]]||mazciems||40 (2007)||{{Coord|57|03|53|N|25|17|49|E|}}|| |- |[[Niedras (Nītaures pagasts)|Niedras]]||mazciems||25 (2007)||{{Coord|57|01|31|N|25|10|24|E|}}|| |- |'''[[Nītaure]]'''||lielciems||485 (2015)||{{Coord|57|04|13|N|25|11|32|E|}}|| |- |[[Slīpe]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|02|50|N|25|14|19|E|}}|| |- |[[Viļums (ciems)|Viļums]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|39|N|25|10|50|E|}}|| |} ==Skujenes pagasts== Skujenes pagasta centrs atrodas '''[[Skujene|Skujenē]]'''. Skujenes pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Ģērķēni]]||skrajciems||34 (2007)||{{Coord|57|05|14|N|25|22|46|E|}}|| |- |[[Kosa (Skujenes pagasts)|Kosa]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|05|31|N|25|25|09|E|}}|| |- |[[Māļi]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|05|21|N|25|36|07|E|}}|| |- |[[Pērkoņi]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|02|20|N|25|27|34|E|}}|| |- |[[Sērmūkši]]||vidējciems||97 (2016)||{{Coord|57|07|24|N|25|30|48|E|}}|| |- |'''[[Skujene]]'''||vidējciems||312 (2016)||{{Coord|57|05|33|N|25|28|13|E|}}|| |- |[[Vecskujene]]||mazciems||30 (2007)||{{Coord|57|04|44|N|25|34|37|E|}}|| |} === Izzuduši ciemi === {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Prišņicas]]||mazciems||{{Coord|57|08|13|N|25|30|38|E|}}|| |} ==Zaubes pagasts== Zaubes pagasta centrs atrodas '''[[Zaube|Zaubē]]'''. Zaubes pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 5 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Annas (Zaubes pagasts)|Annas]]||mazciems||15 (2016)||{{Coord|57|02|16|N|25|21|45|E|}}|| |- |[[Bērzs (Zaubes pagasts)|Bērzs]]||mazciems||21 (2016)||{{Coord|56|57|31|N|25|12|23|E|}}|| |- |[[Kliģene]]||mazciems||1 (2016)||{{Coord|56|59|12|N|25|21|07|E|}}|| |- |[[Krūsāri]]||mazciems||14 (2007)||{{Coord|57|00|14|N|25|20|42|E|}}|| |- |[[Pauļi]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|56|59|10|N|25|12|19|E|}}|| |- |'''[[Zaube]]'''||lielciems||326 (2016)||{{Coord|56|59|47|N|25|15|40|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Amatas novada ciemi| ]] [[Kategorija:Amatas novads]] 1aanq8bvuax3rl5v3mhnl5x2kqh4qqf 0 246786 4541046 4281639 2026-10-29T08:29:47Z Ivario 51458 pagātnes forma 4541046 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}}[[Attēls:Apes novads COA.svg|thumb|119x119px|Apes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Apes novads|Apes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Apes novads sastāvēja no [[Apes pagasts|Apes]], [[Gaujienas pagasts|Gaujienas]], [[Trapenes pagasts|Trapenes]], [[Virešu pagasts|Virešu]] pagastiem un [[Ape]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem Apes novada teritorijā atradās 32 ciemi. * '''Apes pagastā''' atrodas 12 ciemi. * '''Gaujienas pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Trapenes pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Virešu pagastā''' atrodas 9 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Apes pagasts== Apes pagasta centrs atrodas '''[[Ape]]s''' pilsētā, kas bija arī novada centrs. Apes pagastā atrodas 12 ciemi, no tiem 4 [[mazciems|mazciemi]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Dauškāni]]||skrajciems||~30 (2008)||{{Coord|57|32|55|N|26|42|56|E|}}|| |- |[[Grūbe (Apes pagasts)|Grūbe]]||skrajciems||~20 (2008)||{{Coord|57|31|34|N|26|46|22|E|}}|| |- |[[Jaunāmuiža (Apes pagasts)|Jaunāmuiža]]||mazciems||<10 (2008)||{{Coord|57|30|56|N|26|40|36|E|}}|| |- |[[Kalpaki (Apes pagasts)|Kalpaki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|31|00|N|26|41|00|E|}}|| |- |[[Lipski (Apes pagasts)|Lipski]]||skrajciems||<10 (2008)||{{Coord|57|31|48|N|26|43|25|E|}}|| |- |[[Peļļi]]||skrajciems||<10 (2008)||{{Coord|57|34|38|N|26|49|49|E|}}|| |- |[[Rumpāni]]||skrajciems||<10 (2008)||{{Coord|57|31|20|N|26|47|35|E|}}|| |- |[[Rušķi]]||mazciems||<10 (2008)||{{Coord|57|32|05|N|26|48|58|E|}}|| |- |[[Uskani]]||mazciems||~30 (2008)||{{Coord|57|31|51|N|26|41|12|E|}}|| |- |[[Vēveri (Apes pagasts)|Vēveri]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|33|07|N|26|42|07|E|}}|| |- |[[Žagatas (Apes pagasts)|Žagatas]]||mazciems||<10 (2008)||{{Coord|57|33|30|N|26|48|05|E|}}|| |- |[[Žubes]]||skrajciems||~10 (2008)||{{Coord|57|28|41|N|26|38|57|E|}}|| |} === Izzudušie ciemi === {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Dzeņi (Apes pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||{{Coord|57|31|51|N|26|40|31|E|}}|| |- |[[Dzidrumi]]||skrajciems||{{Coord|57|31|54|N|26|40|49|E|}}|| |- |[[Jaši]]||skrajciems||{{Coord|57|32|47|N|26|40|51|E|}}|| |} ==Gaujienas pagasts== Gaujienas pagasta centrs atrodas '''[[Gaujiena|Gaujienā]]'''. Gaujienas pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Dārzciems (Gaujienas pagasts)|Dārzciems]]||vidējciems||66 (2007)||{{Coord|57|28|57|N|26|26|34|E|}}|| |- |'''[[Gaujiena]]'''||lielciems||572 (2016)||{{Coord|57|31|01|N|26|23|56|E|}}|| |- |[[Grāvi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|30|30|N|26|23|03|E|}}|| |- |[[Mežciems (Gaujienas pagasts)|Mežciems]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|32|30|N|26|26|15|E|}}|| |- |[[Zvārtava]]||skrajciems||56 (2007)||{{Coord|57|32|18|N|26|22|13|E|}}|| |} ==Trapenes pagasts== Trapenes pagasta centrs atrodas '''[[Trapene|Trapenē]]'''. Trapenes pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Ādams (Trapenes pagasts)|Ādams]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|26|04|N|26|40|12|E|}}|| |- |[[Indriķi]]||mazciems||23 (2007)||{{Coord|57|28|19|N|26|32|50|E|}}|| |- |[[Krampji (ciems)|Krampji]]||mazciems||14 (2007)||{{Coord|57|25|55|N|26|34|20|E|}}|| |- |[[Līzespasts]]||vidējciems||74 (2007)||{{Coord|57|28|37|N|26|31|47|E|}}|| |- |[[Rūpnieki (Trapenes pagasts)|Rūpnieki]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|29|03|N|26|33|15|E|}}|| |- |'''[[Trapene]]'''||lielciems||358 (2016)||{{Coord|57|26|57|N|26|35|22|E|}}|| |} ==Virešu pagasts== Virešu pagasta centrs atrodas '''[[Vireši|Virešos]]'''. Virešu pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- |[[Bindi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|26|34|N|26|21|59|E|}}|| |- |[[Līves (Virešu pagasts)|Līves]]||mazciems||25 (2007)||{{Coord|57|23|09|N|26|28|12|E|}}|| |- |[[Randati]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|26|48|N|26|20|57|E|}}|| |- |[[Saliņkalns]]||mazciems||20 (2007)||{{Coord|57|23|42|N|26|24|39|E|}}|| |- |[[Sikšņi (Virešu pagasts)|Sikšņi]]||skrajciems||50 (2007)||{{Coord|57|24|17|N|26|23|22|E|}}|| |- |[[Staldes]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|27|47|N|26|21|29|E|}}|| |- |[[Vidaga]]||vidējciems||199 (2016)||{{Coord|57|25|27|N|26|21|10|E|}}|| |- |'''[[Vireši]]'''||vidējciems||112 (2016)||{{Coord|57|27|17|N|26|22|01|E|}}|| |- |[[Žagatas (Virešu pagasts)|Žagatas]]||skrajciems||8 (2007)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Apes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Apes novads]] m3f55vr7i4ogimwv157qxfv1cr2xmq0 0 246832 4540723 4226378 2026-10-28T14:43:02Z Ivario 51458 Ivario pārvietoja lapu [[Carnikavas novada ciemu uzskaitījums]] uz [[Carnikavas pagasta ciemu uzskaitījums]]: bijušais novads un tā ciemi ir kļuvis par Carnikavas pagastu 4226378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Carnikavas novada ģerbonis (2010-2015)]] [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|122x122px|Novada ģerbonis (2015–2021)]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> * '''Carnikavas novadā''' atrodas 11 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Carnikavas novads== Carnikavas novada centrs atrodas '''[[Carnikava|Carnikavā]]'''. Carnikavas novadā atrodas 11 ciemi, no tiem 3 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | '''[[Carnikava]]'''||lielciems||4015 (2015)||{{Coord|57|07|44|N|24|16|34|E|}}|| |- | [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|04|33|N|24|13|52|E|}}|| |- | [[Garciems]]||lielciems||625 (2015)||{{Coord|57|06|00|N|24|11|26|E|}}|| |- | [[Garupe (ciems)|Garupe]]||vasarnīcu ciems||112 (2015)||{{Coord|57|07|01|N|24|13|58|E|}}|| |- | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]||lielciems||484 (2015)||{{Coord|57|08|38|N|24|17|06|E|}}|| |- | [[Kalngale]]||vidējciems||867 (2015)||{{Coord|57|04|55|N|24|09|36|E|}}|| |- | [[Laveri]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|06|47|N|24|16|19|E|}}|| |- | [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]||skrajciems||164 (2015)||{{Coord|57|11|13|N|24|20|15|E|}}|| |- | [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]||vidējciems||214 (2015)||{{Coord|57|06|30|N|24|11|49|E|}}|| |- | [[Mežgarciems]]||mazciems||47 (2015)||{{Coord|57|06|14|N|24|14|00|E|}}|| |- | [[Siguļi]]||vidējciems||224 (2015)||{{Coord|57|07|40|N|24|18|42|E|}}|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] [[Kategorija:Carnikavas novada ciemi| ]] jm4rownqwfszoof63189avjt4agszgc 4540734 4540723 2026-10-28T14:54:45Z Ivario 51458 4540734 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|thumb|100px|Carnikavas pagasta ģerbonis (2002–pašlaik){{Note|No 2006. līdz 2009. gadam kā Rīgas rajona Carnikavas novada ģerbonis, no 2009. līdz 2021. gadam - izmantots cits Carnikavas novada ģerbonis, 2021.–2022. ģerboņa nebija}}<ref>No 2006. līdz 2009. gadam kā Rīgas rajona Carnikavas novada ģerbonis, no 2009. līdz 2021. gadam - izmantots cits Carnikavas novada ģerbonis, 2021.–2022. ģerboņa nebija</ref>]] [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|100px|Novada ģerbonis (2015–2021)]][[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Carnikavas novada ģerbonis (2010-2015)]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] ciemi''' (no 2006. līdz 2021. gadam – '''[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] ciemi''') pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> * '''Carnikavas pagastā''' atrodas 9 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Carnikavas pagasts== [[Ādažu novads|Ādažu novada]] Carnikavas pagasta centrs atrodas '''[[Carnikava|Carnikavas]] pilsētā''', kas kopš 2026. gada 22. augusta kā pilsēta atrodas ārpus pagasta teritorijas. Carnikavas pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|04|33|N|24|13|52|E|}}|| |- | [[Garciems]]||lielciems||625 (2015)||{{Coord|57|06|00|N|24|11|26|E|}}|| |- | [[Garupe (ciems)|Garupe]]||vasarnīcu ciems||112 (2015)||{{Coord|57|07|01|N|24|13|58|E|}}|| |- | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]||lielciems||484 (2015)||{{Coord|57|08|38|N|24|17|06|E|}}|| |- | [[Kalngale]]||vidējciems||867 (2015)||{{Coord|57|04|55|N|24|09|36|E|}}|| |- | [[Laveri]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|06|47|N|24|16|19|E|}}|| |- | [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]||skrajciems||164 (2015)||{{Coord|57|11|13|N|24|20|15|E|}}|| |- | [[Mežgarciems]]||mazciems||47 (2015)||{{Coord|57|06|14|N|24|14|00|E|}}|| |- | [[Siguļi]]||vidējciems||224 (2015)||{{Coord|57|07|40|N|24|18|42|E|}}|| |} === Bijušie ciemi === {| class="wikitable" |+ !Ciems !Ciema statuss !Iedzīvotāju skaits (Gads) !Koordinātas !Piezīmes |- |'''[[Carnikava]]''' |lielciems |4015 (2015) |{{Coord|57|07|44|N|24|16|34|E|}} |2026. gadā piešķirtas pilsētas tiesības |- |[[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]] |vidējciems |214 (2015) |{{Coord|57|06|30|N|24|11|49|E|}} |pievienots Garciemam |} == Piezīmes == {{Notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] [[Kategorija:Carnikavas novada ciemi| ]] b47vx17mpf3rya6f9hzhdozh85spxxs 4540740 4540734 2026-10-28T14:56:41Z Ivario 51458 4540740 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|thumb|100px|Carnikavas pagasta ģerbonis (2002–pašlaik)<ref>No 2006. līdz 2009. gadam kā Rīgas rajona Carnikavas novada ģerbonis, no 2009. līdz 2021. gadam - izmantots cits Carnikavas novada ģerbonis, 2021.–2022. ģerboņa nebija</ref>]] [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|100px|Novada ģerbonis (2015–2021)]][[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Carnikavas novada ģerbonis (2010-2015)]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] ciemi''' (no 2006. līdz 2021. gadam – '''[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] ciemi''') pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> * '''Carnikavas pagastā''' atrodas 9 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Carnikavas pagasts== [[Ādažu novads|Ādažu novada]] Carnikavas pagasta centrs atrodas '''[[Carnikava|Carnikavas]] pilsētā''', kas kopš 2026. gada 22. augusta kā pilsēta atrodas ārpus pagasta teritorijas. Carnikavas pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|04|33|N|24|13|52|E|}}|| |- | [[Garciems]]||lielciems||625 (2015)||{{Coord|57|06|00|N|24|11|26|E|}}|| |- | [[Garupe (ciems)|Garupe]]||vasarnīcu ciems||112 (2015)||{{Coord|57|07|01|N|24|13|58|E|}}|| |- | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]||lielciems||484 (2015)||{{Coord|57|08|38|N|24|17|06|E|}}|| |- | [[Kalngale]]||vidējciems||867 (2015)||{{Coord|57|04|55|N|24|09|36|E|}}|| |- | [[Laveri]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|06|47|N|24|16|19|E|}}|| |- | [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]||skrajciems||164 (2015)||{{Coord|57|11|13|N|24|20|15|E|}}|| |- | [[Mežgarciems]]||mazciems||47 (2015)||{{Coord|57|06|14|N|24|14|00|E|}}|| |- | [[Siguļi]]||vidējciems||224 (2015)||{{Coord|57|07|40|N|24|18|42|E|}}|| |} === Bijušie ciemi === {| class="wikitable" |+ !Ciems !Ciema statuss !Iedzīvotāju skaits (Gads) !Koordinātas !Piezīmes |- |'''[[Carnikava]]''' |lielciems |4015 (2015) |{{Coord|57|07|44|N|24|16|34|E|}} |2026. gadā piešķirtas pilsētas tiesības |- |[[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]] |vidējciems |214 (2015) |{{Coord|57|06|30|N|24|11|49|E|}} |pievienots Garciemam |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] [[Kategorija:Carnikavas novada ciemi| ]] qfzx294jt95fw3t6jppfx8rzyv1jdot 4541035 4540740 2026-10-29T07:49:37Z Ivario 51458 4541035 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|thumb|100px|Carnikavas pagasta ģerbonis (2002–pašlaik)<ref>No 2006. līdz 2009. gadam kā Rīgas rajona Carnikavas novada ģerbonis, no 2009. līdz 2021. gadam - izmantots cita dizaina Carnikavas novada ģerbonis</ref>]] [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|100px|Novada ģerbonis (2015–2021)]][[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Carnikavas novada ģerbonis (2010-2015)]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] ciemi''' (no 2006. līdz 2021. gadam – '''[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] ciemi''') pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> * '''Carnikavas pagastā''' atrodas 9 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Carnikavas pagasts== [[Ādažu novads|Ādažu novada]] Carnikavas pagasta centrs atrodas '''[[Carnikava|Carnikavas]] pilsētā''', kas kopš 2026. gada 22. augusta kā pilsēta atrodas ārpus pagasta teritorijas. Carnikavas pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes |- | [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|04|33|N|24|13|52|E|}}|| |- | [[Garciems]]||lielciems||625 (2015)||{{Coord|57|06|00|N|24|11|26|E|}}|| |- | [[Garupe (ciems)|Garupe]]||vasarnīcu ciems||112 (2015)||{{Coord|57|07|01|N|24|13|58|E|}}|| |- | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]||lielciems||484 (2015)||{{Coord|57|08|38|N|24|17|06|E|}}|| |- | [[Kalngale]]||vidējciems||867 (2015)||{{Coord|57|04|55|N|24|09|36|E|}}|| |- | [[Laveri]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|06|47|N|24|16|19|E|}}|| |- | [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]||skrajciems||164 (2015)||{{Coord|57|11|13|N|24|20|15|E|}}|| |- | [[Mežgarciems]]||mazciems||47 (2015)||{{Coord|57|06|14|N|24|14|00|E|}}|| |- | [[Siguļi]]||vidējciems||224 (2015)||{{Coord|57|07|40|N|24|18|42|E|}}|| |} === Bijušie ciemi === {| class="wikitable" |+ !Ciems !Ciema statuss !Iedzīvotāju skaits (Gads) !Koordinātas !Piezīmes |- |'''[[Carnikava]]''' |lielciems |4015 (2015) |{{Coord|57|07|44|N|24|16|34|E|}} |2026. gadā piešķirtas pilsētas tiesības |- |[[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]] |vidējciems |214 (2015) |{{Coord|57|06|30|N|24|11|49|E|}} |pievienots Garciemam |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] [[Kategorija:Carnikavas novada ciemi| ]] 8koqiak4en88iovlk9y6ab62cb0mya4 0 248805 4540800 4538848 2026-10-28T17:04:03Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4540800 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Aragacs | Photo = Aragats.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Armēnija | alt_karte = Relief Map of Armenia.png | paraksta_izvietojums = right | latd=40|latm=31|lats=23|latNS=N | longd=44|longm=11|longs=43|longEW=E | Augstums = 4090 | Atrašanās vieta = {{ARM}} | Kāpums = | Relatīvais_augstums = 2143 | Topographic map = | Type = stratovulkāns | Kalnu grēda = [[Armēnijas kalniene]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Aragacs''' ({{val|hy|Արագած}}) ir aprimis [[stratovulkāns]] [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]], [[Armēnija]]s augstākā virsotne. Izvietojies Armēnijas ziemeļaustrumos kā 40 km garš un 35 km plats izolēts masīvs, Armēnijas kalnienes ceturtā augstākā virsotne.<ref>{{PZT|52}}</ref> Kalnam četras virsotnes (4090 m, 4007 m, 3916 m un 3879 m vjl), starp kurām [[šļūdonis|šļūdoņa]] pildīts [[cirks (ģeomorfoloģija)|cirks]]. Pēdējās vulkāniskās aktivitātes tiek saistītas ar vēlīno [[pleistocēns|pleistocēnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=214060 |title=Global Volcanism Program. Aragats |access-date={{dat|2014|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131225061003/http://volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=214060 }}</ref> Nogāzēs stepes, dienvidaustrumos — [[ozols|ozolu]] skrajmeži, augstāk — augstkalnu pļavas un akmeņu kliedņi. Kalna dienvidaustrumu nogāzē izvietojusies [[Bjurakanas observatorija]], dienvidu nogāzē — 7. gadsimta Amberda cietokšņa drupas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stratovulkāni]] [[Kategorija:Armēnijas vulkāni]] [[Kategorija:Armēnijas kalniene]] [[Kategorija:Armēnijas kalni]] 5b1i5ubsxit2rbvgxj56he5cfqpbsto 0 256462 4540770 4517449 2026-10-28T15:52:59Z Bendžamins 76862 4540770 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džerdans Šaķiri | image = Xherdan Shaqiri 2018.jpg | caption = Džerdans Šaķiri 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|10|10}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Kosova|Gnilane}} | height = 169<ref name="fifa2014">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf|title=2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players|publisher=FIFA|page=32|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}|archive-date={{dat|2015|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150611133541/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2255077.html}}</ref> | youthyears1 = 1999—2001 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} SV Augst | youthyears2 = 2001—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | currentclub = {{flaga|SUI}} [[FC Basel]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|FC Basel U21]] | caps1 = 19 | goals1 = 8 | years2 = 2009—2012 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps2 = 92 | goals2 = 18 | years3 = 2012—2015 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | caps3 = 52 | goals3 = 11 | years4 = 2015 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | caps4 = 15 | goals4 = 1 | years5 = 2015—2018 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | caps5 = 84 | goals5 = 15 | years6 = 2018—2021 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps6 = 45 | goals6 = 7 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U17 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U18 | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 5 | nationalyears3 = 2009 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2009—2011 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2010—2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tvnet.lv/8059891/pieredzejusais-sakiri-beidz-karjeru-sveices-futbola-izlase |title=Pieredzējušais Šakiri beidz karjeru Šveices futbola izlasē |accessdate=2024-08-18 |website=TVNET.lv |work= |publisher= |date= |archive-date=2024-08-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240818155355/https://sports.tvnet.lv/8059891/pieredzejusais-sakiri-beidz-karjeru-sveices-futbola-izlase }}</ref> | nationalteam5 = {{fb|Switzerland}} | nationalcaps5 = 125 | nationalgoals5 = 32 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | years7 = 2021—2022 | caps7 = 11 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 69 | goals8 = 14 | clubs9 = {{flaga|SUI}} [[FC Basel]] | years9 = 2024— | caps9 = 78 | goals9 = 32 }} '''Džerdans Šaķiri''' ({{val|sq|Xherdan Shaqiri}}; dzimis {{dat|1991|10|10}} [[Kosova|Kosovā]]) ir [[albāņi|albāņu]] izcelsmes [[Šveice]]s [[futbolists]], spēlē pussarga pozīcijā, [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv [[Šveices Superlīga]]s klubu [[FC Basel]]. Karjeru sācis Šveices klubā ''[[FC Basel]]'', kā sastāvā trīs reizes kļuvis par Šveices čempionu. 2012. gadā pārgājis uz Vācijas Bundeslīgas klubu [[Minhenes "Bayern"]]. Tā sastāvā divas reizes kļuvis par Vācijas čempionu un vienu reizi par [[UEFA Čempionu līga]]s čempionu. Vēlāk spēlēja arī [[Milānas "Internazionale"]] un Anglijas Premjerlīgas klubā ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]''. 2018. gada jūlijā pārgāja uz ''Liverpool''. Tur viņš uzvarēja gan Premjerlīgā, gan Čempionu līgā. 2021. gadā pievienojies ''[[Olympique Lyonnais]]''. 2022. gada februārī pievienojies [[MLS]] klubam [[Čikāgas "Fire"]], kļūstot par kluba visu laiku dārgāko futbolistu. Kopš 2010. gada pārstāv Šveices nacionālo izlasi. Pārstāvējis to četros FIFA Pasaules kausa finālturnīros ({{futbPK|2010}}, {{futbPK|2014}}, {{futbPK|2018}}, {{futbPK|2022}}) un trijos [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] turnīros. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2009—10, 2010—11, 2011—12 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2009—10, 2011—12 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]] * [[Vācijas kauss futbolā]]: 2012—13, 2013—14 * [[DFL Supercup]]: 2012 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]] * [[UEFA Superkauss]]: 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]] * UEFA Čempionu līga: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]] * UEFA Superkauss: 2019 * FIFA Klubu Pasaules kauss: 2019 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šaķiri, Džerdans}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kosovā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Fire" spēlētāji]] hhs7k85p6g7cwxtu5d10m2f26qsso7l 0 260226 4540782 4018735 2026-10-28T16:14:51Z ZANDMANIS 91184 4540782 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Frīdrihs fon Korfs | vārds_orig = ''Nikolaus Friedrich von Korff'' | attēls = Nikolay Andreevich Korff (Russian portraits, Vol.4, Num.157) - retouched.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1710 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Priekule]]s muiža, [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1766 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nikolajs Frīdrihs fon Korfs''' ({{val|de|Nikolaus Friedrich von Korff}}, {{val|ru|Николай Андреевич Корф}}; [[1710]]—[[1766]]) bija Kurzemes [[muiža|muižnieks]], [[Krievijas Impērija]]s armijas [[ģenerālis]] (''general en chef''), diplomāts, krievu okupētās [[Austrumprūsija]]s gubernators (1758-1760), [[Pēterburga]]s [[policija]]s priekšnieks (''Генерал-полицмейстер'', 1761-1762). == Dzīvesgājums == Dzimis [[Priekule]]s muižas īpašnieka Heinriha Kristapa fon Korfa (1672—1753) un viņa sievas Sofijas Eleonoras, dzimušas [[fon Hāni|Hānas]], ģimenē 1710. gada 18. maijā, cēlies no [[Kurzemes hercogiste]]s muižnieku [[fon Korfi|Korfu dzimtas]]. Pēc [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercoga]] atraitnes [[Anna I|Annas Ivanovnas]] kļūšanas par Krievijas ķeizarieni 1730. gadā viņš iestājās Krievijas Impērijas armijā. Ap 1740. gadu viņš apprecējās ar [[Katrīna I|Katrīnas I]] brāļa [[Skavronski|Kārļa Skavronska]] meitu Katrīnu (''Екатерина Карловна Скавронская'') — un [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes I]] māsīcu un piedalījās 1741. gada 6. decembra galma apvērsuma īstenošanā pret reģenti [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annu Leopoldovnu]]. Tādēļ pēc Elizabetes kļūšanas par ķeizarieni viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerālleitnantu, kuram 1742. gadā uzticēja atvest no [[Ķīle]]s jauno troņmantnieku [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] hercogu Kārli Pēteri Ulrihu, vēlāko ķeizaru [[Pēteris III|Pēteri III]]. Viņa radinieks [[Johans Albrehts fon Korfs]] tajā laikā bija Krievijas vēstnieks [[Dānija|Dānijā]] un ziemeļvācu [[Hanza]]s pilsētās. 1744. gada septembrī viņam uzdeva lielā slepenībā pārvest [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] pie [[Rīga]]s ieslodzīto mazgadīgo [[Ivans VI Romanovs|Ivanu VI]] ar viņa ģimeni uz [[Oranienburga|Oranienburgu]] [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] pievārtē, bet pēc tam uz [[Holmogori]]em [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas]] tuvumā. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā 1758. gadā ģenerāli Korfu 1758. gada 30. martā iecēla par krievu okupētās Austrumprūsijas ģenerālgubernatoru,<ref>Jürgen Manthey. ''Königsberg. Geschichte einer Weltbürgerrepublik''. Carl Hanser Verlag, München 2005, {{ISBN|3-446-20619-1}}, S. 282ff.</ref> 1760. gada beigās par Pēterburgas policijas priekšnieku. Pēc Pētera III kronēšanas par ķeizaru 1762. gada 5. janvārī viņu paaugstināja par ģenerāli anšefu (''general en chef'') un Krievijas policijas priekšnieku (''Generalpolizeimeister''). Tomēr 1762. gada 29. jūnija valsts apvērsuma laikā viņš nostājās [[Katrīna II|Katrīnas II]] pusē un saglabāja savu amatu līdz pat savai nāvei 1766. gada 5. maijā.<ref>[http://www.az-libr.ru/index.htm?Persons&M54/699206b0/0001/cb8a1c3c Корф Николай Андреевич (07.05.1710— 24.04.1766)]</ref> == Literatūra == * Arthur Kleinschmidt: ''Russland's Geschichte und Politik dargestellt in der Geschichte des russischen hohen Adels''. Cassel. 1877 S.269 [http://books.google.ee/books?id=PYOqwHcxMzsC&printsec=frontcover&hl=en#PPA269,M1 Teildigitalisat eines Reprints] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://old.gov.spb.ru/gov/governor/gallery/xviii_2/korf Корф Николай Андреевич] Sanktpēterburgas administrācijas oficiālajā portālā {{DEFAULTSORT:Korfs, Nikolajs Frīdrihs fon}} [[Kategorija:1710. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1766. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas diplomāti]] [[Kategorija:Priekulē dzimušie]] oul75zpmd34zk5y5yndwzofjh4f7vxt 0 263477 4540817 4469680 2026-10-28T18:00:18Z Pirags 3757 /* Direktori */ 4540817 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs | alt_name = | photo = LU Botāniskais dārzs.JPG | photo_width = | photo_caption = Ieeja Botāniskajā dārzā | photo_alt = | logo = LU logo.svg | logo_width = | logo_caption = | logo_alt = | map = Rīga | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 0.61 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 35.59 | longEW = E | type = [[Botāniskais dārzs]] | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Kandavas iela 2|3s=Kandavas iela (Rīga)}} | nearest_city = | area = 14.8 ha | elevation = | created = 1922 | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | other_info = | website = {{URL|http://www.botanika.lu.lv}} | child = | embedded = }} '''Latvijas Universitātes [[Botāniskais dārzs]]''' ir [[Latvijas Universitāte]]s (LU) struktūrvienība, kas atrodas [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas ielā]] 2 [[Rīga|Rīgā]]. Tas dibināts 1922. gadā, lai nodrošinātu mācību un pētniecisko bāzi [[Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes]] Augu morfoloģijas un sistemātikas un Augu fizioloģijas un anatomijas institūtiem, kā arī, lai veiktu plašākas sabiedrības informēšanu. Tas ir 15 ha liels, botāniskajā dārzā var iepazīt Latvijas un pasaules augus — vairāk nekā 6000 dažādības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv|title=Botāniskais Dārzs|website=www.botanika.lu.lv}}</ref> Dārzā attīsta inovatīvas metodes dārzkopībā, veic selekcijas darbu, veido un uztur kolekcijas, kopš 1924. gada publicē sēklu sarakstu [[Index seminum - sēklu saraksts|''Index seminum'']] un uztur sakarus ar 500 botāniskajiem dārziem 50 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/par-mums/index-seminum/|title=Index Seminum|website=www.botanika.lu.lv}}</ref> Botāniskā dārzā notiek liels sabiedrības izglītošanas darbs ar skolēniem, plašāku sabiedrību par dabu, dabas procesiem, dabas aizsardzību. Dārzs iesaistījies ES finansētos projektos par purvu izpēti, atjaunošanu un aizsardzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/projekti/life/|title=LIFE|website=www.botanika.lu.lv}}</ref> kā arī par dārzkopību un dārzu izmantošanu tūrisma attīstībā. Botāniskā dārza teritorijā atrodas [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|Latvijas Universitātes Astronomijas institūta]] Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacija un Latvijas trigonometriskā tīkla ģeodēziskais sākumpunkts. == Vēsture == Dibināts 1922. gadā,<ref name="lat">{{LAT e|1|742.—743}}</ref> sākumā atradās pagaidu vietā [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] un bija [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta]] pārziņā.<ref name="lat" /> Tā direktors visus pirmskara gadus bija [[Nikolajs Malta]]. 1926. gadā LU izdevās iegūt piemērotu zemes gabalu Rīgā agrākās [[Volfšmita muižiņa]]s vietā.<ref name="lat" /> 1927. un 1928. gadā uz Kandavas ielu 2 pārcēlās [[LU Bioloģijas fakultāte|Augu fizioloģijas un anatomijas institūts]]. Tajā pašā gadā iegūti līdzekļi katlumājas, palmu mājas un daļas siltumnīcu būvei.<ref>Latvijas Universitāte 1919 — 1929. Rīga, 1929.</ref> <br>Līdz 1939. gadam bija uzceltas 8 augu mājas. Ik gadus tika izdots sēklu katalogs ''Index seminum'' sēklu apmaiņai ar apm. 250 ārzemju botāniskajiem dārziem un 11 Latvijas iestādēm. 1923. gadā [[Pauls Galenieks]] tika komandēts uz [[Vācija|Vāciju]], [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]], lai iepazītos ar botānisko dārzu organizēšanu un pārvaldīšanu [[Viduseiropa|Viduseiropā]]. Sava ceļojuma laikā viņš iepazina 11 botāniskos dārzus. Pēc pāriešanas darbā uz Lauksaimniecības fakultāti P. Galenieks atstāja botānisko dārzu, bet atgriezās tajā kā direktors pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Daudz laika un enerģijas veltīja tā atjaunošanai.<ref>Dr. biol. emeritus Gaidas Ābeles atmiņas</ref> Dārza attīstības sekmēšanai 1932. gadā bija nodibināta LU Botāniskā dārza draugu biedrība. Kopš 1926. gada tika izdoti LU Botāniskā dārza raksti ''Acta horti botanici Universitatis Latviensis''. 1939. gadā Botāniskajā dārzā strādāja doc. [[Aleksandrs Zāmelis]], jaun. asist. [[Aleksandrs Melderis]], laborants E. Melderis un dārznieki M. Pālens,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/par-mums/musu-vesture/martins-palens/|title=Mārtiņš Pālens|website=www.botanika.lu.lv}}</ref> V. Irbe, K. Mednītis.<ref>N. Malta. IV Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte. Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.</ref> == Kolekcijas == === Sukulentu māja === Botāniskā dārza ekspozīcijā ir aptuveni 700 dažādi [[Sukulenti|sukulentie augi]], no kuriem gandrīz puse ir no [[kaktusu dzimta]]s. Kolekciju siltumnīcas pirmajā daļā eksponēti augi no Ziemeļamerikas tuksnešiem, īpaši Meksikas sukulenti, ko pārstāv [[agaves]] ''Agave'', laimiņi ''Sedum'', eševērijas ''Echeveria'' un kaktusi. Vecākais eksemplārs ir tūbainā opuncija ''Opuntia tuberosa'', kas kolekcijā ir no 1930. gada. Ekspozīciju siltumnīcas otrajā daļā eksponēti augi no Āfrikas sausajiem reģioniem. Visplašāk pārstāvēta Dienvidāfrikas un Madagaskaras sukulentā flora. Šiem reģioniem raksturīgas sukulentās [[Eiforbiju dzimta|eiforbijas]] ''Euphorbia'', no kurām daudzas sugas vizuāli līdzinās kaktusiem. === Tropu māja === Ekspozīcijā apskatāmi augi, kas dabā aug mitrajos [[Mitrais tropu mežs|tropos]] — joslā abpus ekvatoram. Tur visu gadu ir mitrs gaiss un augsta temperatūra, kas veicina augu augšanu. Kolekcijā ir aptuveni 400 dažādu nosaukumu augi. Tropu siltumnīcas baseinā aug arī viena no lielākajām ūdensrozēm Dienvidamerikas Krusa viktorija ''Victoria cruziana''. Viens no Āfrikas tropu nozīmīgiem kultūraugiem ir kafija ''Coffea'' un Āfrikas kigēlija ''Kigelia africana'' jeb desu koks. Savukārt Āzijas tropu floru raksturo nosmailotais banāns ''Musa acuminata'', lielā bambusniedre ''Thysanolaena maxima'' un lielsakņu alokāzija ''Alocasia macrorrhizos'', kuras sakneņi austrumu tautām ir iecienīti pārtikā. Kolekcijā plaši pārstāvēta ir [[orhideju dzimta]] no dažādiem tropu apgabaliem. Pasaulē aizsargāta suga ir vaniļas orhideja ''Vanilla planifolia,'' kuras kāpelējošais stumbrs vēl nav sasniedzis 3 m garumu, kas nepieciešams, lai tā uzziedētu. Tropu ekspozīcijā ir apskatāmas vairāk nekā 50 [[Paparžaugi|papardes]] no dažādām pasaules vietām. [[Attēls:University of Latvia Botanical garden - panoramio.jpg|thumb|left|LU Botāniskā dārza Palmu māja]] === Palmu māja === [[Subtropu josla|Subtropu]] augu ekspozīcija atrodas Palmu mājā, kas ir dārza centrā esošā lielākā siltumnīca. Tās augstums ir 24 metri. Ekspozīcijā ir apskatāmi augi, kas dabā aug subtropos — starp 30˚ un 40˚ ziemeļu un dienvidu platuma grādiem kontinentu austrumu un rietumu piekrastē un Vidusjūras reģionā, kur ir sausas, karstas vasaras un maigas ziemas. Ekspozīcijā ir aptuveni 400 dažādu nosaukumu augi, tostarp Latvijā lielākā [[Palmu dzimta|palmu]] kolekcija ar 37 palmu sugām un varietātēm. Viens no vecākajiem eksponātiem ir liellapu [[Fikusi|fikuss]] ''Ficus macrophylla'' no Austrālijas, kas šeit aug jau no 1928. gada. Starp 18 dažādiem skujkokiem izceļas varenā Bidvila [[Araukāriju dzimta|araukārija]] ''Araucaria bidwilii'' un dažādlapu araukārija ''A. heterophylla''. Kolekcijā ir vairākas reliktas sugas, tai skaitā metasekvoja ''Metasequoia glyptostroboides'' un dižā volemija ''Wollemia nobilis''. Šeit ir apskatāmi arī pārtikā izmantojami augi, piemēram, dateļpalma ''Phoenix dactylifera'', vīģe ''Ficus carica'', dižais laurs ''Laurus nobilis'', citrons ''Citrus limon'', granātkoks ''Punica granatum 'Nana''', olīvkoks ''Olea europaea'' un citi. [[Attēls:Ziemciešu stādījumi.jpg|thumb|left|Ziemciešu stādījumi 2024. gada septembrī]] === [[Latvijas flora]] === Līdzās citu pasaules reģionu floru pārstāvjiem un krāšņumaugu kolekcijām Botāniskajā dārzā var aplūkot aptuveni 400 Latvijas savvaļā sastopamu augu sugas, to skaitā 83 [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] ierakstītas sugas. Daļa no tām ir dažādās ekspozīcijās un dendrārijā, bet purvu un zālāju biotopiem ir izveidotas atsevišķas ekspozīcijas. === Acālijas === LU Botāniskajā dārzā ir apskatāma lielākā acāliju kolekcija Ziemeļeiropā —126 dažādības. Latvijā acālijas sāka audzēt 20. gadsimta sākumā. Latvijas Universitātē pirmā acāliju kolekcija gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados. Pašreizējo kolekciju 1956. gadā sāka veidot prof. [[Rihards Kondratovičs]] — tajā ir šķirnes no Latvijas, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un citām Rietumeiropas valstīm, kā arī no ASV un Ukrainas. R. Kondratovičs nodarbojās arī ar acāliju selekciju un laikā no 1962. līdz 2017. gadam izveidoja 26 acāliju šķirnes. Dārzā tiek audzētas arī bij. Tukuma izmēģinājumu paraugdārzniecībā 50. — 80. gados izveidotās šķirnes. === [[Dendroloģija|Dendrārijs]] === Dendrārijs Dārza brīvdabas ekspozīcija aizņem 9 ha lielu platību. To sāka veidot 20. gadsimta 30. gados, kad no Špēta kokaudzētavas Berlīnē iepirka dažādu koku un krūmu stādus. Sākumā dendrāriju bija iecerēts veidot pēc sistemātiskā principa pa dzimtām, taču parka veco stādījumu un atšķirīgo ekoloģisko prasību dēļ šis princips ievērots tikai daļēji. Pēckara periodā daudzi augi iegūti no bijušās Šoha kokaudzētavas ([[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]]) Salaspilī. Tā 50. gados izveidota daļa no [[Tūjas|tūju]] un paciprešu kolekcijas. Vēlākajos gados daudzi koki un krūmi izaudzēti no sēklām vai spraudeņiem, kas saņemti no dažādiem botāniskajiem dārziem. [[Attēls:Dālijas 25.08.22.jpg|thumb|Dālijas 2022. gada sezonā]] === Dekoratīvie lakstaugi === Dekoratīvo lakstaugu kolekcijās ir dažādas krāšņas ziemciešu šķirnes un savvaļā sastopamas sugas, galvenokārt — peonijas, dienziedes, hostas, flokši, īrisi, dekoratīvās zāles, papardes, sīpolpuķes, ūdensaugi un daudzi citi, kā arī dālijas un lilijas. Ekspozīcijās ir skatāmi vairāk nekā 1600 dažādu nosaukumu augi. Tie ir stādīti atbilstoši augu ekoloģiskajām prasībām pret gaismu, mitrumu, augsni un kaimiņaugiem. Piemēram, izveidots [[akmeņdārzs]]. === Augu grupas === Augu grupas ir izveidotas kā mācību līdzeklis padziļinātai botānikas iepazīšanai. Tā ir Botāniskā dārza vecākā kolekcija, kuru 20. gadsimta 20. gados izveidoja dārza dibinātāji prof. Nikolajs Malta un prof. Pauls Galenieks, privātdocents Aleksandrs Zāmelis un dārznieks Mārtiņš Pālens. Izveidotas Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas, Tehniskie augi, Ārstniecības augi un Augu sistemātiskās grupas. Dažu grupu stādījumi saglabājušies vēsturiskaja izskatā. [[Attēls:Ārstnicības augi.jpg|thumb|left|Ārstniecības augu kolekcija 2024. gadā]] === Tropu tauriņu māja === Dabas daudzveidības izzināšanai un apmeklētāju piesaistīšanai Dārzā 2012. gadā uzcelta Tropu tauriņu māja. Tajā vasaras mēnešos var klātienē vērot tauriņus no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem. Tauriņu mājas apmeklējums ir iekļauts Dārza apmeklējuma biļetes cenā. == Izglītība == Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedāvā ekskursijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/ekskursijas-macibas/ekskursijas/|title=Ekskursijas|website=www.botanika.lu.lv}}</ref> gida pavadībā, kas dod iespēju izzināt augu kolekcijā apskatāmo augu izcelsmi, svarīgākās īpašības un interesantākos faktus. Skolēniem Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedāvā apmeklēt tematiskās nodarbības<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/ekskursijas-macibas/tematiskas-nodarbibas/|title=Tematiskās nodarbības|website=www.botanika.lu.lv}}</ref> par dažādām botānikas tēmām. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notiek dažāda veida kultūras pasākumi — koncerti, lekcijas, dejas performances, brīvdabas kino seansi, gadskārtu svinības, saulgriežu tirdziņi un citi pasākumi, kas ļauj ne vien baudīt dabas krāšņumu, bet arī vienlaikus uzzināt ko jaunu un atpūsties. == Attīstība == 2013. gadā mecenāti [[Teterevu fonds|Boriss un Ināra Teterevi]] un LU rektors [[Mārcis Auziņš]] parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem Latvijas Universitātes Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. Projekta īstenošana noritēja līdz 2017. gada nogalei. Četru gadu laikā atjaunoja dārza centrālo daļu, kā arī daļu rododendru, ziemciešu un paparžu stādījumu. Veica vecā koka dēļu žoga nomaiņu uz mūsdienīgu un izturīgu metāla žogu, izveidoja arī Latvijas savvaļas augu kolekciju un alpināriju. 2017. gadā atjaunoja ābeļdārzu. == Direktori == {{nepilnīgs saraksts}} * 1922—1944: [[Nikolajs Malta]] * 1945—1949: [[Pauls Galenieks]] * 1949—1953: [[Emīlija Ozoliņa]] * 1953—1955: [[Aldonis Vēriņš]] * 1955—1965: [[Rihards Kondratovičs]] * 1965—2002: Ādolfs Zorgevics * 2007—2016: Anta Sparinska * 2016—2018: Toms Andersons * 2018—2023: Uldis Kondratovičs * 2024—pašlaik: Renāte Lagzdiņa<ref> https://www.lu.lv/par-mums/struktura/lu-botaniskais-darzs/ </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.botanika.lu.lv}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Botāniskie dārzi]] pyfygyxbcj42l3pr8ysx50ezt64z9ov 0 266230 4540890 4333712 2026-10-28T20:57:53Z Olgerts V 41522 precīz. 4540890 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Angļu ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes iela]] 1, [[Rīga]], {{LAT}} |schooltype = ģimnāzija |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 31 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 20 | longEW = E |established = 1919 |headmaster = Maija Kokare |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = 1068 (2019) |language = Latviešu |revenue = |homepage = {{URL|http://www.rag.lv}} }} '''Rīgas Angļu ģimnāzija''' (saīsināti '''RAĢ'''), agrāk '''Rīgas 4. vidusskola''', ir vispārējās vidējās izglītības iestāde [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes ielā 1]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Skolā tiek īstenota padziļināta [[angļu valoda]]s apmācība. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas LELB ģimnāzija pirms 1940.jpg|thumb|left|LELB ģimnāzijas ēka Zvārdes ielā 1 (pirms 1940).]] Rīgas pilsētas 4. vidusskola dibināta 1919. gada 10. oktobrī M. Beķeres privātskolas telpās Stabu ielā 14. Vēlāk to pārveidoja par ģimnāziju ar komerciālo un humanitāro nodaļu un pārcēla uz Gaiziņa ielu 3. Pēc [[15. maija apvērsums|15. maija apvērsuma]] 1934. gada 1. augustā skolu slēdza ar [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas Valdes]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|izglītības ministra]] rīkojumu saistībā ar tajā valdošo politisko ([[Kreisa politika|kreiso]]) noskaņojumu un "pretvalstisku" proklamāciju izplatīšanu. Ēkā tupināja darboties Rīgas pilsētas tehnikums (tagad [[Rīgas Celtniecības koledža]]). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] skolu 1940. gada rudenī atjaunoja kā Rīgas pilsētas 4. vidusskolu slēgtās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ģimnāzijas ēkā Zvārdes (agrāk Liepmuižas) ielā 1, agrākās [[Borherta muiža]]s teritorijā [[Mārupīte]]s krastos. 1948. gada oktobrī to pārdēvēja par Rīgas [[VĻKJS]] 30. gadadienas 4. vidusskolu. 1989. gada decembrī skolas skolotāju, skolēnu un vecāku konferencē skolu nolēma pārdēvēt par Rīgas pilsētas angļu ģimnāziju, bet 1990. gada 2. martā skolu nosauca par Rīgas Angļu ģimnāziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rag.lv/skolas-vesture |title=Rīgas Angļu ģimnāzijas vēsture |access-date={{dat|2015|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151221203731/http://www.rag.lv/skolas-vesture |archivedate={{dat|2015|12|21||bez}} }}</ref> == Skolas direktori == * 1919—1934: [[Indriķis Rītiņš]] * 1940: Aleksandrs Villerts * 1940—1944: Bertrams Fedders * 1944—1949: Mārtiņš Čablis * 1949—1951: [[Voldemārs Zelmenis]] * 1951—1968: Egons Mauriņš * 1968—1981: Ārija Žodziņa * 1981—1991: Maiga Plotniece * 1991: Dzintars Vilde * 1991—2014: Modris Klegeris * Kopš 2014: Maija Kokare <!-- == Izglītības programmas == Absolventi == Daži no pazīstamākiem Angļu ģimnāzijas audzēkņiem: == --> == Literatūra == * RAĢ darbinieku sagatavots [https://web.archive.org/web/20160304220515/http://marupite.lv/wp-content/uploads/2010/04/Vesture.pdf skolas vēstures pārskats] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141221122310/http://www.rag.lv/ Rīgas Angļu ģimnāzijas mājaslapa] {{Rīga-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Bieriņi]] lap1ezlt5dla7zlsm26zs4ard194bmw 0 269136 4540914 4054153 2026-10-28T21:22:17Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540914 wikitext text/x-wiki '''Durbes iela''' var būt: * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] — iela Daugavpilī; * [[Durbes iela (Jūrmala)|Durbes iela]] — iela Jūrmalā; * [[Durbes iela (Liepāja)|Durbes iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Durbes iela (Rīga)|Durbes iela]] — iela Rīgā; * [[Durbes iela (Tukums)|Durbes iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Durbes iela (Ventspils)|Durbes iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Durbes iela (Biķernieki)|Durbes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} me39sf7jdpf27xh4b6k8ldowvb8p6uz 4 271498 4540750 4540564 2026-10-28T15:11:59Z Biafra 13794 4540750 wikitext text/x-wiki <!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru "datums", tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' -->{{Vikitikšanās | nosaukums = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]] | datums = 28.10.2026. | laiks = 18.00— | vieta = Bufete "Gauja" vai "Jāņa sētas" birojs | apraksts = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē | virtuve = <s>uzkodas un dzērieni bārā</s>tēja, kafija un ūdens | wifi = jā | adrese = <s>Stabu iela 32, Rīga vai</s> Krasta iela 105A, Rīga ([https://www.kartes.lv/lv/contacts/ karte]) | dalībnieki = Pieteikušies: <!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --> <!-- # {{u|Sveicējs}} --> # {{u|Biafra}} # {{u|Egilus}} # {{u|Papuass}} # {{u|Titāns}} # {{u|Kleivas}} # {{u|Meistars Joda}} # {{u|Baisulis}} }} 5rwmx4qepei10gg2ctwv0s4p69shvh7 4540751 4540750 2026-10-28T15:12:14Z Biafra 13794 4540751 wikitext text/x-wiki <!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru "datums", tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' -->{{Vikitikšanās | nosaukums = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]] | datums = 28.10.2026. | laiks = 18.00— | vieta = Bufete "Gauja" vai "Jāņa sētas" birojs | apraksts = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē | virtuve = <s>uzkodas un dzērieni bārā</s> tēja, kafija un ūdens | wifi = jā | adrese = <s>Stabu iela 32, Rīga vai</s> Krasta iela 105A, Rīga ([https://www.kartes.lv/lv/contacts/ karte]) | dalībnieki = Pieteikušies: <!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --> <!-- # {{u|Sveicējs}} --> # {{u|Biafra}} # {{u|Egilus}} # {{u|Papuass}} # {{u|Titāns}} # {{u|Kleivas}} # {{u|Meistars Joda}} # {{u|Baisulis}} }} r4bxoidi63ypqc55lq93gfaeifj7jjs 0 279554 4540957 4024108 2026-10-29T02:52:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540957 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = Spridzināšana Minskas metro | attēls = Cordon Minsk blast.jpg | attēla_apraksts = | vieta = {{vieta|Baltkrievija|Minska|"Oktjabrjskaja"|3s=Oktjabrjskaja (Minskas metro)}} | karte = Minska | latd = 53 | latm = 54 | lats = 6.84 | latNS = N | longd = 27 | longm = 33 | longs = 41.04 | longEW = E | datums = {{dat|2011|4|11|N|bez}} | laiks = 17.56 | laika_josla = [[UTC+3]] | veids = | bojā_gājušie = 15<ref name="autogenerated1">{{cite web|url=http://podrobnosti.ua/accidents/2011/04/25/766064.html|title=В Беларуси умерла еще одна жертва теракта|publisher=podrobnosti.ua|date=25 April 2011|accessdate=25 April 2011|archive-date={{dat|2012|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121015033246/http://podrobnosti.ua/accidents/2011/04/25/766064.html}}</ref> | ievainotie = 204<ref name="autogenerated1"/><ref name="bbccount">{{cite web |url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-13057610 |title=Belarusians struggle to explain metro station blast |publisher=bbc |date=12 April 2011 |accessdate=13 April 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110415095929/http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-13057610 |archivedate={{dat|2011|04|15||bez}} |deadurl=no }}</ref> | izraisītāji = | izraisītājs = Dmitrijs Konovalovs, Vlads Kovaļovs | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''Spridzināšana Minskas metro''' notika {{dat|2011|4|11||bez}}, kurā gāja bojā vismaz 15 cilvēki un tika ievainoti vairāk nekā 200 cilvēki.<ref>{{cite news|title=Dead, wounded in Minsk metro blast - emergencies ministry|url=http://en.rian.ru/world/20110411/163476734.html|agency=[[RIA Novosti]]|date=11 April 2011|accessdate=11 April 2011|archive-date={{dat|2011|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110413172102/http://en.rian.ru/world/20110411/163476734.html}}</ref> Sprādziens notika plkst. 17.55 pēc vietējā laika "Oktjabrjskaja" stacijā [[Minskas metro]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].<ref>{{cite news|title=Eleven dead in Minsk metro blast|url=http://rianovosti.com/exsoviet/20110411/163478204.html|publisher=[[RT (TV network)|RT]]|date=11 April 2011|accessdate=11 April 2011}}</ref> Sākotnēji nebija skaidrs, kas izraisīja sprādzienu, vēlāk tika noskaidrots, ka tā ir bumba, kuras sastāvā bija naglas un lodīšu gultņi.<ref name="BBCapril12">[http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-13047140 "Belarus arrests several over Minsk metro bomb blast"], BBC News, 12 April 2011</ref> Vēlāk tika atklāts arī tas, ka sprādzienā tika izmantota unikāla sprāgstviela. {{dat||4|13||bez}} tika aizturēti divi aizdomās turamie.<ref>[http://www.theaustralian.com.au/news/breaking-news/belarus-arrests-minsk-bombing-suspects/story-fn3dxity-1226038670812 "Belarus arrests Minsk bombing suspects"] {{Novecojusi saite}}, ''The Australian'', 13 April 2011</ref> Savu vainu atzina Dmitrijs Konovalovs un Vlads Kovaļovs. Tiek uzskatīts, ka šo sprādzienu sarīkojuši tie paši cilvēki, kas sarīkoja sprādzienu 2008. gada Uzvaras dienā. 2012. gada martā gan Konovalovam, gan Kovaļovam tika izpildīts [[nāvessods]] nošaujot.<ref>{{cite web | url = http://rus.ruvr.ru/2012_03_17/68767138/ | title = В Интернете появились сообщения о казни второго осужденного по делу о теракте в Минске | date = 17 March 2012 | publisher = Голос России | language = Russian | accessdate = 17 March 2012 | archive-date = {{dat|2012|03|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20120318042549/http://rus.ruvr.ru/2012_03_17/68767138/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110414144154/http://metro11.info/ Informācija un ziņas] {{ru ikona}} {{Baltkrievija-aizmetnis}} [[Kategorija:2011. gads]] [[Kategorija:Minska]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] 4p49uwbfhq3d6dw0bqv6r5rk68awhiz 0 280132 4541068 4539254 2026-10-29T10:50:43Z Teatrālis 82063 /* B */ 4541068 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930)&nbsp;— tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936)&nbsp;— aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994)&nbsp;— teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937)&nbsp;— dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939)&nbsp;— arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963)&nbsp;— valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937)&nbsp;— Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994)&nbsp;— literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013)&nbsp;— gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935)&nbsp;— mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014)&nbsp;— policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975)&nbsp;— grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929)&nbsp;— rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964)&nbsp;— kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007)&nbsp;— mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988)&nbsp;— latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007)&nbsp;— teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940)&nbsp;— valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963)&nbsp;— teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989)&nbsp;— gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013)&nbsp;— dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976)&nbsp;— aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966)&nbsp;— pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978)&nbsp;— teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990)&nbsp;— zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983)&nbsp;— gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956)&nbsp;— aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942)&nbsp;— jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018)&nbsp;— televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965)&nbsp;— virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003)&nbsp;— dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981)&nbsp;— inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010)&nbsp;— mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965)&nbsp;— krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017)&nbsp;— gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988)&nbsp;— aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ermens Bāliņš]] (1933—1995) — arhitekts, mūziķis; * [[Reinholds Bāliņš]] (1912—1988) — advokāts, šahists; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981)&nbsp;— gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939)&nbsp;— uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979)&nbsp;— aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968)&nbsp;— čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984)&nbsp;— aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993)&nbsp;— gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983)&nbsp;— aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987)&nbsp;— ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933)&nbsp;— mākslinieks; * [[Osvalds Bērziņš]] (1925—1989) — aktieris; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956)&nbsp;— folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975)&nbsp;— bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Marta Bilalova]] (1941—1980) — baletdejotāja; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019)&nbsp;— aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vsevolods Birkenfelds]] (1927—2010) — padomju samnieciskais darbinieks, politiķis; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923)&nbsp;— agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949)&nbsp;— astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008)&nbsp;— tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014)&nbsp;— tēlnieks; * [[Voldemārs Blumbergs]] (1902—1940) — lidotājs, virsleitnants; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006)&nbsp;— akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987)&nbsp;— metālmākslinieks; * [[Konstantīns Bogojavļenskis]] (1899—1967) — profesors, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas citologu skolas dibinātājs; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980)&nbsp;— aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968)&nbsp;— režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955)&nbsp;— vijolnieks; * [[Velta Bramberga]] (1921—2012) — ārste, onkoloģe; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981)&nbsp;— aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970)&nbsp;— diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992)&nbsp;— tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006)&nbsp;— dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937)&nbsp;— žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008)&nbsp;— kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933)&nbsp;— rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936)&nbsp;— aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934)&nbsp;— aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013)&nbsp;— mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950)&nbsp;— pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001)&nbsp;— tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985)&nbsp;— arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937)&nbsp;— ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937)&nbsp;— jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995)&nbsp;— aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967)&nbsp;— inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006)&nbsp;— animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017)&nbsp;— valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937)&nbsp;— jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967)&nbsp;— politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991)&nbsp;— valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969)&nbsp;— aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937)&nbsp;— Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993)&nbsp;— kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974)&nbsp;— aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929)&nbsp;— ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018)&nbsp;— ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981)&nbsp;— aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003)&nbsp;— dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927)&nbsp;— pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967)&nbsp;— mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003)&nbsp;— aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941)&nbsp;— Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941)&nbsp;— arhitekts; * [[Valdis Čukurs]] (1926—2009)&nbsp;— diktors; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972)&nbsp;— dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968)&nbsp;— filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922)&nbsp;— rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011)&nbsp;— kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992)&nbsp;— keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965)&nbsp;— grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967)&nbsp;— selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943)&nbsp;— Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927)&nbsp;— enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932)&nbsp;— pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971)&nbsp;— karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925)&nbsp;— politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007)&nbsp;— aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961)&nbsp;— ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009)&nbsp;— baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958)&nbsp;— gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003)&nbsp;— kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924)&nbsp;— rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934)&nbsp;— ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011)&nbsp;— baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981)&nbsp;— aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936)&nbsp;— arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004)&nbsp;— aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928)&nbsp;— mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997)&nbsp;— aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956)&nbsp;— ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008)&nbsp;— valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018)&nbsp;— teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922)&nbsp;— žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987)&nbsp;— žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Imants Gailis]] (1918—1985) — vieglatlēts, treneris; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941)&nbsp;— aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992)&nbsp;— garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962)&nbsp;— botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015)&nbsp;— dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977)&nbsp;— komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016)&nbsp;— mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008)&nbsp;— dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000)&nbsp;— futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993)&nbsp;— diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011)&nbsp;— aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001)&nbsp;— pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979)&nbsp;— tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994)&nbsp;— literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968)&nbsp;— dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961)&nbsp;— rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959)&nbsp;— aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018)&nbsp;— aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975)&nbsp;— arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982)&nbsp;— matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923)&nbsp;— bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009)&nbsp;— nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975)&nbsp;— aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001)&nbsp;— pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014)&nbsp;— jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004)&nbsp;— ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003)&nbsp;— gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936)&nbsp;— grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983)&nbsp;— operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012)&nbsp;— gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923)&nbsp;— aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992)&nbsp;— tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922)&nbsp;— aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009)&nbsp;— arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971)&nbsp;— bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943)&nbsp;— šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934)&nbsp;— bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983)&nbsp;— komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954)&nbsp;— politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931)&nbsp;— rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956)&nbsp;— gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968)&nbsp;— ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944)&nbsp;— psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922)&nbsp;— komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940)&nbsp;— mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942)&nbsp;— rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985)&nbsp;— šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999)&nbsp;— aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934)&nbsp;— pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960)&nbsp;— vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951)&nbsp;— komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000)&nbsp;— rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940)&nbsp;— aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962)&nbsp;— diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994)&nbsp;— rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003)&nbsp;— teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997)&nbsp;— aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014)&nbsp;— valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999)&nbsp;— basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997)&nbsp;— valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964)&nbsp;— ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986)&nbsp;— režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971)&nbsp;— žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958)&nbsp;— lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986)&nbsp;— literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961)&nbsp;— režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955)&nbsp;— tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937)&nbsp;— inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014)&nbsp;— kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010)&nbsp;— šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001)&nbsp;— lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979)&nbsp;— keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933)&nbsp;— advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007)&nbsp;— mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017)&nbsp;— diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011)&nbsp;— diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990)&nbsp;— diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931)&nbsp;— aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008)&nbsp;— politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939)&nbsp;— politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014)&nbsp;— diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971)&nbsp;— aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981)&nbsp;— tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956)&nbsp;— teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924)&nbsp;— vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994)&nbsp;— dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958)&nbsp;— grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003)&nbsp;— dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966)&nbsp;— zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000)&nbsp;— politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018)&nbsp;— komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935)&nbsp;— sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960)&nbsp;— grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992)&nbsp;— teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958)&nbsp;— gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961)&nbsp;— aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944)&nbsp;— politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961)&nbsp;— advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997)&nbsp;— vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003)&nbsp;— filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941)&nbsp;— publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954)&nbsp;— fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002)&nbsp;— tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991)&nbsp;— aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968)&nbsp;— armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928)&nbsp;— dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969)&nbsp;— inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973)&nbsp;— gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990)&nbsp;— režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974)&nbsp;— aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006)&nbsp;— aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959)&nbsp;— agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000)&nbsp;— aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985)&nbsp;— fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986)&nbsp;— inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987)&nbsp;— ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953)&nbsp;— aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980)&nbsp;— mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989)&nbsp;— rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992)&nbsp;— kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984)&nbsp;— keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934)&nbsp;— ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991)&nbsp;— ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979)&nbsp;— zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020)&nbsp;— teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014)&nbsp;— mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993)&nbsp;— tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990)&nbsp;— aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996)&nbsp;— inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971)&nbsp;— komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001)&nbsp;— zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000)&nbsp;— diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007)&nbsp;— politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925)&nbsp;— politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018)&nbsp;— aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995)&nbsp;— gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954)&nbsp;— komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945)&nbsp;— politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917)&nbsp;— aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984)&nbsp;— aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945)&nbsp;— bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006)&nbsp;— keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984)&nbsp;— mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984)&nbsp;— kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977)&nbsp;— režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960)&nbsp;— inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008)&nbsp;— kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949)&nbsp;— inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990)&nbsp;— diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012)&nbsp;— arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014)&nbsp;— arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987)&nbsp;— grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971)&nbsp;— biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964)&nbsp;— letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015)&nbsp;— aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014)&nbsp;— gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015)&nbsp;— aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929)&nbsp;— publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928)&nbsp;— arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998)&nbsp;— dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990)&nbsp;— rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984)&nbsp;— tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947)&nbsp;— grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931)&nbsp;— ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911)&nbsp;— rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011)&nbsp;— gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941)&nbsp;— ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941)&nbsp;— latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945)&nbsp;— gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005)&nbsp;— aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941)&nbsp;— grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976)&nbsp;— diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956)&nbsp;— diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Juris Rēdlihs-Raiskums]] (1890—1971) — futbolists, treneris, tiesnesis; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976)&nbsp;— aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Juris Rijkuris]] (1948—2007) — operas solists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Skaidrīte Riņķe]] (1927—2026) — mākslas zinātniece; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955)&nbsp;— biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Andrejs Rode]] (1873—1931) — inženieris; * [[Fricis Rode]] (1887—1967)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002)&nbsp;— gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015)&nbsp;— dzintara mākslinieks; * [[Laimdota Rone]] (1930—2006)&nbsp;— diktore; * [[Ieva Roze]] (1971—1991)&nbsp;— dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960)&nbsp;— ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992)&nbsp;— mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917)&nbsp;— gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937)&nbsp;— rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002)&nbsp;— māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009)&nbsp;— uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996)&nbsp;— valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939)&nbsp;— politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981)&nbsp;— rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993)&nbsp;— dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987)&nbsp;— mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966)&nbsp;— operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009)&nbsp;— aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996)&nbsp;— aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941)&nbsp;— Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975)&nbsp;— dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960)&nbsp;— aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016)&nbsp;— aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939)&nbsp;— aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973)&nbsp;— gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926)&nbsp;— jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013)&nbsp;— māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011)&nbsp;— hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995)&nbsp;— grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951)&nbsp;— agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984)&nbsp;— dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931)&nbsp;— aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932)&nbsp;— dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964)&nbsp;— dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019)&nbsp;— gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015)&nbsp;— mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967)&nbsp;— ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962)&nbsp;— tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000)&nbsp;— komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013)&nbsp;— kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014)&nbsp;— mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941)&nbsp;— padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008)&nbsp;— valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000)&nbsp;— ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970)&nbsp;— kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012)&nbsp;— komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972)&nbsp;— arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014)&nbsp;— ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941)&nbsp;— izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976)&nbsp;— dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947)&nbsp;— entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929)&nbsp;— komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935)&nbsp;— advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005)&nbsp;— gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978)&nbsp;— aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010)&nbsp;— režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012)&nbsp;— vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958)&nbsp;— aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985)&nbsp;— vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004)&nbsp;— baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954)&nbsp;— tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969)&nbsp;— aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938)&nbsp;— valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996)&nbsp;— arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928)&nbsp;— kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962)&nbsp;— arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947)&nbsp;— aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988)&nbsp;— aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998)&nbsp;— aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983)&nbsp;— aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979)&nbsp;— grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944)&nbsp;— literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970)&nbsp;— kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957)&nbsp;— aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984)&nbsp;— mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965)&nbsp;— baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942)&nbsp;— vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980)&nbsp;— čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967)&nbsp;— diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973)&nbsp;— arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981)&nbsp;— mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994)&nbsp;— kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970)&nbsp;— rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989)&nbsp;— grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988)&nbsp;— ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016)&nbsp;— producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997)&nbsp;— radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966)&nbsp;— grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934)&nbsp;— aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977)&nbsp;— diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972)&nbsp;— uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024) — puķkopis, selekcionārs; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006)&nbsp;— grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013)&nbsp;— aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943)&nbsp;— aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928)&nbsp;— valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978)&nbsp;— lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979)&nbsp;— aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962)&nbsp;— aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976)&nbsp;— rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014)&nbsp;— čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940)&nbsp;— rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949)&nbsp;— operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933)&nbsp;— diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007)&nbsp;— komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001)&nbsp;— diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963)&nbsp;— māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919)&nbsp;— rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004)&nbsp;— žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981)&nbsp;— aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015)&nbsp;— operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939)&nbsp;— grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976)&nbsp;— sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943)&nbsp;— komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929)&nbsp;— pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018)&nbsp;— ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018)&nbsp;— scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939)&nbsp;— otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927)&nbsp;— rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988)&nbsp;— latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986)&nbsp;— ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014)&nbsp;— zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986)&nbsp;— aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990)&nbsp;— dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015)&nbsp;— operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991)&nbsp;— kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920)&nbsp;— aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987)&nbsp;— cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986)&nbsp;— tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938)&nbsp;— aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993)&nbsp;— komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 5bklus73mz4sus31tldajaudsrbfucj 4541070 4541068 2026-10-29T10:53:19Z Teatrālis 82063 /* K */ 4541070 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930)&nbsp;— tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936)&nbsp;— aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994)&nbsp;— teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937)&nbsp;— dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939)&nbsp;— arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963)&nbsp;— valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937)&nbsp;— Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994)&nbsp;— literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013)&nbsp;— gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935)&nbsp;— mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014)&nbsp;— policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975)&nbsp;— grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929)&nbsp;— rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964)&nbsp;— kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007)&nbsp;— mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988)&nbsp;— latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007)&nbsp;— teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940)&nbsp;— valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963)&nbsp;— teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989)&nbsp;— gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013)&nbsp;— dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976)&nbsp;— aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966)&nbsp;— pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978)&nbsp;— teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990)&nbsp;— zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983)&nbsp;— gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956)&nbsp;— aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942)&nbsp;— jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018)&nbsp;— televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965)&nbsp;— virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003)&nbsp;— dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981)&nbsp;— inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010)&nbsp;— mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965)&nbsp;— krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017)&nbsp;— gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988)&nbsp;— aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ermens Bāliņš]] (1933—1995) — arhitekts, mūziķis; * [[Reinholds Bāliņš]] (1912—1988) — advokāts, šahists; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981)&nbsp;— gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939)&nbsp;— uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979)&nbsp;— aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968)&nbsp;— čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984)&nbsp;— aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993)&nbsp;— gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983)&nbsp;— aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987)&nbsp;— ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933)&nbsp;— mākslinieks; * [[Osvalds Bērziņš]] (1925—1989) — aktieris; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956)&nbsp;— folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975)&nbsp;— bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Marta Bilalova]] (1941—1980) — baletdejotāja; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019)&nbsp;— aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vsevolods Birkenfelds]] (1927—2010) — padomju samnieciskais darbinieks, politiķis; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923)&nbsp;— agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949)&nbsp;— astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008)&nbsp;— tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014)&nbsp;— tēlnieks; * [[Voldemārs Blumbergs]] (1902—1940) — lidotājs, virsleitnants; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006)&nbsp;— akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987)&nbsp;— metālmākslinieks; * [[Konstantīns Bogojavļenskis]] (1899—1967) — profesors, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas citologu skolas dibinātājs; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980)&nbsp;— aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968)&nbsp;— režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955)&nbsp;— vijolnieks; * [[Velta Bramberga]] (1921—2012) — ārste, onkoloģe; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981)&nbsp;— aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970)&nbsp;— diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992)&nbsp;— tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006)&nbsp;— dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937)&nbsp;— žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008)&nbsp;— kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933)&nbsp;— rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936)&nbsp;— aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934)&nbsp;— aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013)&nbsp;— mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950)&nbsp;— pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001)&nbsp;— tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985)&nbsp;— arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937)&nbsp;— ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937)&nbsp;— jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995)&nbsp;— aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967)&nbsp;— inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006)&nbsp;— animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017)&nbsp;— valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937)&nbsp;— jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967)&nbsp;— politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991)&nbsp;— valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969)&nbsp;— aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937)&nbsp;— Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993)&nbsp;— kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974)&nbsp;— aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929)&nbsp;— ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018)&nbsp;— ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981)&nbsp;— aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003)&nbsp;— dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927)&nbsp;— pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967)&nbsp;— mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003)&nbsp;— aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941)&nbsp;— Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941)&nbsp;— arhitekts; * [[Valdis Čukurs]] (1926—2009)&nbsp;— diktors; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972)&nbsp;— dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968)&nbsp;— filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922)&nbsp;— rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011)&nbsp;— kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992)&nbsp;— keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965)&nbsp;— grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967)&nbsp;— selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943)&nbsp;— Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927)&nbsp;— enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932)&nbsp;— pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971)&nbsp;— karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925)&nbsp;— politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007)&nbsp;— aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961)&nbsp;— ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009)&nbsp;— baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958)&nbsp;— gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003)&nbsp;— kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924)&nbsp;— rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934)&nbsp;— ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011)&nbsp;— baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981)&nbsp;— aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936)&nbsp;— arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004)&nbsp;— aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928)&nbsp;— mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997)&nbsp;— aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956)&nbsp;— ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008)&nbsp;— valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018)&nbsp;— teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922)&nbsp;— žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987)&nbsp;— žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Imants Gailis]] (1918—1985) — vieglatlēts, treneris; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941)&nbsp;— aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992)&nbsp;— garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962)&nbsp;— botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015)&nbsp;— dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977)&nbsp;— komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016)&nbsp;— mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008)&nbsp;— dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000)&nbsp;— futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993)&nbsp;— diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011)&nbsp;— aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001)&nbsp;— pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979)&nbsp;— tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994)&nbsp;— literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968)&nbsp;— dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961)&nbsp;— rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959)&nbsp;— aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018)&nbsp;— aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975)&nbsp;— arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982)&nbsp;— matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923)&nbsp;— bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009)&nbsp;— nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975)&nbsp;— aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001)&nbsp;— pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014)&nbsp;— jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004)&nbsp;— ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003)&nbsp;— gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936)&nbsp;— grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983)&nbsp;— operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012)&nbsp;— gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923)&nbsp;— aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992)&nbsp;— tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922)&nbsp;— aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009)&nbsp;— arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971)&nbsp;— bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943)&nbsp;— šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934)&nbsp;— bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983)&nbsp;— komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954)&nbsp;— politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931)&nbsp;— rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956)&nbsp;— gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968)&nbsp;— ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944)&nbsp;— psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922)&nbsp;— komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940)&nbsp;— mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942)&nbsp;— rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985)&nbsp;— šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999)&nbsp;— aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934)&nbsp;— pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960)&nbsp;— vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951)&nbsp;— komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000)&nbsp;— rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940)&nbsp;— aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962)&nbsp;— diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994)&nbsp;— rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003)&nbsp;— teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997)&nbsp;— aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014)&nbsp;— valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999)&nbsp;— basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997)&nbsp;— valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964)&nbsp;— ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986)&nbsp;— režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971)&nbsp;— žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958)&nbsp;— lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986)&nbsp;— literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961)&nbsp;— režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955)&nbsp;— tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937)&nbsp;— inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014)&nbsp;— kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010)&nbsp;— šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001)&nbsp;— lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979)&nbsp;— keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933)&nbsp;— advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007)&nbsp;— mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017)&nbsp;— diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011)&nbsp;— diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990)&nbsp;— diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931)&nbsp;— aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008)&nbsp;— politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939)&nbsp;— politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014)&nbsp;— diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971)&nbsp;— aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981)&nbsp;— tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956)&nbsp;— teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924)&nbsp;— vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994)&nbsp;— dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958)&nbsp;— grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003)&nbsp;— dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966)&nbsp;— zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000)&nbsp;— politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018)&nbsp;— komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935)&nbsp;— sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960)&nbsp;— grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992)&nbsp;— teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958)&nbsp;— gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961)&nbsp;— aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944)&nbsp;— politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961)&nbsp;— advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997)&nbsp;— vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003)&nbsp;— filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941)&nbsp;— publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954)&nbsp;— fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002)&nbsp;— tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991)&nbsp;— aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968)&nbsp;— armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928)&nbsp;— dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969)&nbsp;— inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973)&nbsp;— gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990)&nbsp;— režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974)&nbsp;— aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006)&nbsp;— aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959)&nbsp;— agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000)&nbsp;— aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985)&nbsp;— fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986)&nbsp;— inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987)&nbsp;— ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953)&nbsp;— aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980)&nbsp;— mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989)&nbsp;— rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992)&nbsp;— kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984)&nbsp;— keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934)&nbsp;— ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991)&nbsp;— ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979)&nbsp;— zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020)&nbsp;— teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014)&nbsp;— mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993)&nbsp;— tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990)&nbsp;— aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996)&nbsp;— inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971)&nbsp;— komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001)&nbsp;— zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000)&nbsp;— diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007)&nbsp;— politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925)&nbsp;— politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018)&nbsp;— aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995)&nbsp;— gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954)&nbsp;— komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945)&nbsp;— politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917)&nbsp;— aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984)&nbsp;— aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945)&nbsp;— bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006)&nbsp;— keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984)&nbsp;— mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984)&nbsp;— kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977)&nbsp;— režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960)&nbsp;— inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008)&nbsp;— kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949)&nbsp;— inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990)&nbsp;— diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012)&nbsp;— arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014)&nbsp;— arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987)&nbsp;— grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971)&nbsp;— biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964)&nbsp;— letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015)&nbsp;— aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014)&nbsp;— gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015)&nbsp;— aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929)&nbsp;— publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928)&nbsp;— arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998)&nbsp;— dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990)&nbsp;— rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984)&nbsp;— tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947)&nbsp;— grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931)&nbsp;— ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911)&nbsp;— rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011)&nbsp;— gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941)&nbsp;— ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941)&nbsp;— latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945)&nbsp;— gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005)&nbsp;— aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941)&nbsp;— grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976)&nbsp;— diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956)&nbsp;— diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Juris Rēdlihs-Raiskums]] (1890—1971) — futbolists, treneris, tiesnesis; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976)&nbsp;— aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Juris Rijkuris]] (1948—2007) — operas solists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Skaidrīte Riņķe]] (1927—2026) — mākslas zinātniece; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955)&nbsp;— biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Andrejs Rode]] (1873—1931) — inženieris; * [[Fricis Rode]] (1887—1967)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002)&nbsp;— gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015)&nbsp;— dzintara mākslinieks; * [[Laimdota Rone]] (1930—2006)&nbsp;— diktore; * [[Ieva Roze]] (1971—1991)&nbsp;— dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960)&nbsp;— ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992)&nbsp;— mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917)&nbsp;— gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937)&nbsp;— rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002)&nbsp;— māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009)&nbsp;— uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996)&nbsp;— valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939)&nbsp;— politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981)&nbsp;— rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993)&nbsp;— dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987)&nbsp;— mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966)&nbsp;— operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009)&nbsp;— aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996)&nbsp;— aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941)&nbsp;— Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975)&nbsp;— dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960)&nbsp;— aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016)&nbsp;— aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939)&nbsp;— aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973)&nbsp;— gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926)&nbsp;— jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013)&nbsp;— māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011)&nbsp;— hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995)&nbsp;— grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951)&nbsp;— agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984)&nbsp;— dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931)&nbsp;— aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932)&nbsp;— dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964)&nbsp;— dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019)&nbsp;— gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015)&nbsp;— mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967)&nbsp;— ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962)&nbsp;— tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000)&nbsp;— komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013)&nbsp;— kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014)&nbsp;— mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941)&nbsp;— padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008)&nbsp;— valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000)&nbsp;— ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970)&nbsp;— kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012)&nbsp;— komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972)&nbsp;— arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014)&nbsp;— ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941)&nbsp;— izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976)&nbsp;— dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947)&nbsp;— entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929)&nbsp;— komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935)&nbsp;— advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005)&nbsp;— gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978)&nbsp;— aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010)&nbsp;— režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012)&nbsp;— vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958)&nbsp;— aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985)&nbsp;— vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004)&nbsp;— baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954)&nbsp;— tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969)&nbsp;— aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938)&nbsp;— valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996)&nbsp;— arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928)&nbsp;— kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962)&nbsp;— arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947)&nbsp;— aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988)&nbsp;— aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998)&nbsp;— aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983)&nbsp;— aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979)&nbsp;— grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944)&nbsp;— literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970)&nbsp;— kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957)&nbsp;— aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984)&nbsp;— mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965)&nbsp;— baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942)&nbsp;— vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980)&nbsp;— čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967)&nbsp;— diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973)&nbsp;— arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981)&nbsp;— mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994)&nbsp;— kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970)&nbsp;— rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989)&nbsp;— grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988)&nbsp;— ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016)&nbsp;— producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997)&nbsp;— radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966)&nbsp;— grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934)&nbsp;— aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977)&nbsp;— diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972)&nbsp;— uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024) — puķkopis, selekcionārs; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006)&nbsp;— grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013)&nbsp;— aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943)&nbsp;— aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928)&nbsp;— valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978)&nbsp;— lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979)&nbsp;— aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962)&nbsp;— aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976)&nbsp;— rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014)&nbsp;— čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940)&nbsp;— rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949)&nbsp;— operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933)&nbsp;— diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007)&nbsp;— komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001)&nbsp;— diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963)&nbsp;— māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919)&nbsp;— rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004)&nbsp;— žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981)&nbsp;— aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015)&nbsp;— operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939)&nbsp;— grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976)&nbsp;— sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943)&nbsp;— komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929)&nbsp;— pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018)&nbsp;— ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018)&nbsp;— scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939)&nbsp;— otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927)&nbsp;— rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988)&nbsp;— latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986)&nbsp;— ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014)&nbsp;— zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986)&nbsp;— aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990)&nbsp;— dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015)&nbsp;— operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991)&nbsp;— kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920)&nbsp;— aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987)&nbsp;— cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986)&nbsp;— tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938)&nbsp;— aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993)&nbsp;— komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] fibnlvwf17jem740sfxouvuhlah9qpi 4541071 4541070 2026-10-29T10:55:40Z Teatrālis 82063 /* K */ 4541071 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930)&nbsp;— tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936)&nbsp;— aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994)&nbsp;— teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937)&nbsp;— dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939)&nbsp;— arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963)&nbsp;— valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937)&nbsp;— Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994)&nbsp;— literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013)&nbsp;— gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935)&nbsp;— mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014)&nbsp;— policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975)&nbsp;— grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929)&nbsp;— rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964)&nbsp;— kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007)&nbsp;— mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988)&nbsp;— latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007)&nbsp;— teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940)&nbsp;— valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963)&nbsp;— teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989)&nbsp;— gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013)&nbsp;— dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976)&nbsp;— aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966)&nbsp;— pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978)&nbsp;— teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990)&nbsp;— zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983)&nbsp;— gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956)&nbsp;— aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942)&nbsp;— jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018)&nbsp;— televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965)&nbsp;— virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003)&nbsp;— dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981)&nbsp;— inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010)&nbsp;— mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965)&nbsp;— krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017)&nbsp;— gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988)&nbsp;— aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ermens Bāliņš]] (1933—1995) — arhitekts, mūziķis; * [[Reinholds Bāliņš]] (1912—1988) — advokāts, šahists; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981)&nbsp;— gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939)&nbsp;— uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979)&nbsp;— aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968)&nbsp;— čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984)&nbsp;— aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993)&nbsp;— gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983)&nbsp;— aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987)&nbsp;— ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933)&nbsp;— mākslinieks; * [[Osvalds Bērziņš]] (1925—1989) — aktieris; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956)&nbsp;— folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975)&nbsp;— bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Marta Bilalova]] (1941—1980) — baletdejotāja; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019)&nbsp;— aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vsevolods Birkenfelds]] (1927—2010) — padomju samnieciskais darbinieks, politiķis; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923)&nbsp;— agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949)&nbsp;— astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008)&nbsp;— tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014)&nbsp;— tēlnieks; * [[Voldemārs Blumbergs]] (1902—1940) — lidotājs, virsleitnants; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006)&nbsp;— akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987)&nbsp;— metālmākslinieks; * [[Konstantīns Bogojavļenskis]] (1899—1967) — profesors, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas citologu skolas dibinātājs; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980)&nbsp;— aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968)&nbsp;— režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955)&nbsp;— vijolnieks; * [[Velta Bramberga]] (1921—2012) — ārste, onkoloģe; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981)&nbsp;— aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970)&nbsp;— diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992)&nbsp;— tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006)&nbsp;— dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937)&nbsp;— žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008)&nbsp;— kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933)&nbsp;— rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936)&nbsp;— aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934)&nbsp;— aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013)&nbsp;— mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950)&nbsp;— pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001)&nbsp;— tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985)&nbsp;— arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937)&nbsp;— ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937)&nbsp;— jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995)&nbsp;— aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967)&nbsp;— inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006)&nbsp;— animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017)&nbsp;— valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937)&nbsp;— jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967)&nbsp;— politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991)&nbsp;— valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969)&nbsp;— aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937)&nbsp;— Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993)&nbsp;— kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974)&nbsp;— aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929)&nbsp;— ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018)&nbsp;— ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981)&nbsp;— aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003)&nbsp;— dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927)&nbsp;— pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967)&nbsp;— mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003)&nbsp;— aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941)&nbsp;— Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941)&nbsp;— arhitekts; * [[Valdis Čukurs]] (1926—2009)&nbsp;— diktors; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972)&nbsp;— dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968)&nbsp;— filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922)&nbsp;— rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011)&nbsp;— kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992)&nbsp;— keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965)&nbsp;— grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967)&nbsp;— selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943)&nbsp;— Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927)&nbsp;— enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932)&nbsp;— pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971)&nbsp;— karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925)&nbsp;— politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007)&nbsp;— aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961)&nbsp;— ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009)&nbsp;— baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958)&nbsp;— gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003)&nbsp;— kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924)&nbsp;— rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934)&nbsp;— ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011)&nbsp;— baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981)&nbsp;— aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936)&nbsp;— arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004)&nbsp;— aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928)&nbsp;— mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997)&nbsp;— aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956)&nbsp;— ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008)&nbsp;— valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018)&nbsp;— teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922)&nbsp;— žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987)&nbsp;— žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Imants Gailis]] (1918—1985) — vieglatlēts, treneris; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941)&nbsp;— aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992)&nbsp;— garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962)&nbsp;— botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015)&nbsp;— dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977)&nbsp;— komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016)&nbsp;— mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008)&nbsp;— dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000)&nbsp;— futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993)&nbsp;— diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011)&nbsp;— aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001)&nbsp;— pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979)&nbsp;— tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994)&nbsp;— literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968)&nbsp;— dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961)&nbsp;— rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959)&nbsp;— aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018)&nbsp;— aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975)&nbsp;— arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982)&nbsp;— matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923)&nbsp;— bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009)&nbsp;— nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975)&nbsp;— aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001)&nbsp;— pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014)&nbsp;— jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004)&nbsp;— ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003)&nbsp;— gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936)&nbsp;— grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983)&nbsp;— operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012)&nbsp;— gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923)&nbsp;— aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992)&nbsp;— tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922)&nbsp;— aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009)&nbsp;— arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971)&nbsp;— bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943)&nbsp;— šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934)&nbsp;— bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983)&nbsp;— komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954)&nbsp;— politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931)&nbsp;— rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956)&nbsp;— gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968)&nbsp;— ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944)&nbsp;— psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922)&nbsp;— komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940)&nbsp;— mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942)&nbsp;— rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985)&nbsp;— šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999)&nbsp;— aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934)&nbsp;— pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960)&nbsp;— vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951)&nbsp;— komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000)&nbsp;— rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940)&nbsp;— aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962)&nbsp;— diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994)&nbsp;— rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003)&nbsp;— teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997)&nbsp;— aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014)&nbsp;— valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999)&nbsp;— basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997)&nbsp;— valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964)&nbsp;— ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986)&nbsp;— režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971)&nbsp;— žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958)&nbsp;— lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986)&nbsp;— literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961)&nbsp;— režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955)&nbsp;— tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937)&nbsp;— inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014)&nbsp;— kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010)&nbsp;— šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001)&nbsp;— lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979)&nbsp;— keramiķis, gleznotājs; * [[Elizabete Knass-Koškina]] (1889—1928) — aktrise; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933)&nbsp;— advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007)&nbsp;— mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017)&nbsp;— diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011)&nbsp;— diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990)&nbsp;— diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931)&nbsp;— aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008)&nbsp;— politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939)&nbsp;— politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014)&nbsp;— diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971)&nbsp;— aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981)&nbsp;— tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956)&nbsp;— teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924)&nbsp;— vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994)&nbsp;— dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958)&nbsp;— grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003)&nbsp;— dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966)&nbsp;— zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000)&nbsp;— politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018)&nbsp;— komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935)&nbsp;— sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960)&nbsp;— grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992)&nbsp;— teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958)&nbsp;— gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961)&nbsp;— aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944)&nbsp;— politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961)&nbsp;— advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997)&nbsp;— vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003)&nbsp;— filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941)&nbsp;— publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954)&nbsp;— fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002)&nbsp;— tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991)&nbsp;— aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968)&nbsp;— armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928)&nbsp;— dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969)&nbsp;— inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973)&nbsp;— gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990)&nbsp;— režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974)&nbsp;— aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006)&nbsp;— aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959)&nbsp;— agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000)&nbsp;— aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985)&nbsp;— fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986)&nbsp;— inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987)&nbsp;— ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953)&nbsp;— aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980)&nbsp;— mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989)&nbsp;— rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992)&nbsp;— kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984)&nbsp;— keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934)&nbsp;— ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991)&nbsp;— ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979)&nbsp;— zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020)&nbsp;— teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014)&nbsp;— mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993)&nbsp;— tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990)&nbsp;— aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996)&nbsp;— inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971)&nbsp;— komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001)&nbsp;— zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000)&nbsp;— diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007)&nbsp;— politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925)&nbsp;— politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018)&nbsp;— aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995)&nbsp;— gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954)&nbsp;— komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945)&nbsp;— politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917)&nbsp;— aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984)&nbsp;— aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945)&nbsp;— bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006)&nbsp;— keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984)&nbsp;— mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984)&nbsp;— kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977)&nbsp;— režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960)&nbsp;— inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008)&nbsp;— kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949)&nbsp;— inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990)&nbsp;— diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012)&nbsp;— arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014)&nbsp;— arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987)&nbsp;— grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971)&nbsp;— biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964)&nbsp;— letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015)&nbsp;— aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014)&nbsp;— gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015)&nbsp;— aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929)&nbsp;— publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928)&nbsp;— arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998)&nbsp;— dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990)&nbsp;— rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984)&nbsp;— tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947)&nbsp;— grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931)&nbsp;— ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911)&nbsp;— rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011)&nbsp;— gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941)&nbsp;— ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941)&nbsp;— latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945)&nbsp;— gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005)&nbsp;— aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941)&nbsp;— grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976)&nbsp;— diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956)&nbsp;— diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Juris Rēdlihs-Raiskums]] (1890—1971) — futbolists, treneris, tiesnesis; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976)&nbsp;— aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Juris Rijkuris]] (1948—2007) — operas solists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Skaidrīte Riņķe]] (1927—2026) — mākslas zinātniece; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955)&nbsp;— biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Andrejs Rode]] (1873—1931) — inženieris; * [[Fricis Rode]] (1887—1967)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002)&nbsp;— gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015)&nbsp;— dzintara mākslinieks; * [[Laimdota Rone]] (1930—2006)&nbsp;— diktore; * [[Ieva Roze]] (1971—1991)&nbsp;— dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960)&nbsp;— ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992)&nbsp;— mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917)&nbsp;— gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937)&nbsp;— rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002)&nbsp;— māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009)&nbsp;— uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996)&nbsp;— valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939)&nbsp;— politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981)&nbsp;— rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993)&nbsp;— dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987)&nbsp;— mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966)&nbsp;— operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009)&nbsp;— aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996)&nbsp;— aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941)&nbsp;— Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975)&nbsp;— dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960)&nbsp;— aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016)&nbsp;— aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939)&nbsp;— aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973)&nbsp;— gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926)&nbsp;— jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013)&nbsp;— māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011)&nbsp;— hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995)&nbsp;— grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951)&nbsp;— agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984)&nbsp;— dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931)&nbsp;— aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932)&nbsp;— dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964)&nbsp;— dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019)&nbsp;— gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015)&nbsp;— mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967)&nbsp;— ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962)&nbsp;— tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000)&nbsp;— komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013)&nbsp;— kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014)&nbsp;— mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941)&nbsp;— padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008)&nbsp;— valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000)&nbsp;— ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970)&nbsp;— kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012)&nbsp;— komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972)&nbsp;— arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014)&nbsp;— ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941)&nbsp;— izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976)&nbsp;— dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947)&nbsp;— entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929)&nbsp;— komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935)&nbsp;— advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005)&nbsp;— gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978)&nbsp;— aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010)&nbsp;— režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012)&nbsp;— vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958)&nbsp;— aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985)&nbsp;— vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004)&nbsp;— baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954)&nbsp;— tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969)&nbsp;— aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938)&nbsp;— valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996)&nbsp;— arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928)&nbsp;— kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962)&nbsp;— arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947)&nbsp;— aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988)&nbsp;— aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998)&nbsp;— aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983)&nbsp;— aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979)&nbsp;— grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944)&nbsp;— literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970)&nbsp;— kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957)&nbsp;— aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984)&nbsp;— mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965)&nbsp;— baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942)&nbsp;— vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980)&nbsp;— čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967)&nbsp;— diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973)&nbsp;— arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981)&nbsp;— mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994)&nbsp;— kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970)&nbsp;— rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989)&nbsp;— grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988)&nbsp;— ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016)&nbsp;— producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997)&nbsp;— radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966)&nbsp;— grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934)&nbsp;— aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977)&nbsp;— diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972)&nbsp;— uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024) — puķkopis, selekcionārs; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006)&nbsp;— grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013)&nbsp;— aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943)&nbsp;— aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928)&nbsp;— valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978)&nbsp;— lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979)&nbsp;— aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962)&nbsp;— aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976)&nbsp;— rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014)&nbsp;— čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940)&nbsp;— rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949)&nbsp;— operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933)&nbsp;— diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007)&nbsp;— komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001)&nbsp;— diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963)&nbsp;— māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919)&nbsp;— rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004)&nbsp;— žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981)&nbsp;— aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015)&nbsp;— operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939)&nbsp;— grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976)&nbsp;— sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943)&nbsp;— komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929)&nbsp;— pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018)&nbsp;— ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018)&nbsp;— scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939)&nbsp;— otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927)&nbsp;— rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988)&nbsp;— latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986)&nbsp;— ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014)&nbsp;— zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986)&nbsp;— aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990)&nbsp;— dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015)&nbsp;— operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991)&nbsp;— kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920)&nbsp;— aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987)&nbsp;— cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986)&nbsp;— tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938)&nbsp;— aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993)&nbsp;— komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] indadsq5800v78oycf070tqdm71xpbp 0 285611 4541031 4475382 2026-10-29T07:40:31Z Olgerts V 41522 precīz. 4541031 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Rusova iela |attēls = Rusova iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20578877|zoom=14}} |pilsēta = |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 715 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rusova iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija|Čiekurkalna 6. šķērslīniju]], aiz kura turpinās kā [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]]. Iela visā garumā klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 715 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ierīkota Rīgas ārpilsētas novadā no Pletenberga (tag. Ķīšezera) ielas līdz Meinharda (tag. Gaujas) ielai, 1902. gadā nosaukta hronista [[Baltazars Rusovs|Baltazara Rusova]] vārdā.<ref name ="Rusova iela">Rīga. Enciklopēdija., 1988, 624. lpp.</ref> == Ielas raksturojums == Rusova iela ir 0,715&nbsp;km gara vietējas nozīmes iela [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimes ziemeļos. Tā sākas krustojumā ar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un virzās dienvidaustrumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Iela krustojas ar [[Ungura iela|Ungura]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]] un [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija|Čiekurkalna 4. šķērslīniju]]. Pēc tam tā savienojas ar [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija|Čiekurkalna 5. šķērslīniju]] un beidzas krustojumā ar [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija|Čiekurkalna 6. šķērslīniju]], kur tālāk iela turpinās kā [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]]. == Ielu savienojumi == Rusova iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] * [[Ungura iela]] * [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] * [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija]] * [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija]] * [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] (Rusova iela pārtop Stienes ielā). == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Čiekurkalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] mgnj89ql31ybpkhwadzpdhpg5w6hz4f 10 286204 4540955 4540617 2026-10-29T02:10:31Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4540955 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> jvqu9no12cn1hz2fsty4n2l2vpwsb5o 4540979 4540955 2026-10-29T04:42:39Z Biafra 13794 4540979 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> kruxvansfpha5ohunqdm13fu5xcwlxr 0 286573 4540799 4339008 2026-10-28T17:02:49Z ZANDMANIS 91184 4540799 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Frederiks X | title = Dānijas karalis | image = King Frederik X in 2025.jpg | caption = Frederiks 2025. gadā | succession = [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas karalis]] | term_sākums = {{dat|2024|1|14|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | predecessor = [[Margrēte II]] | suc-type = Troņmantnieks | successor = [[Dānijas kroņprincis Kristians]] | spouse = * [[Dānijas kroņprincese Mērija|Mērija Donaldsone]] (2004-pašlaik) | issue = * [[Dānijas kroņprincis Kristians]] * Princese Isabella * Princis Vincents * Princese Žozefīne | full name = Frederiks Andre Henriks Kristians | father = Henriks | mother = [[Margrēte II]] | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1968|5|26}} | birth_place = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | death_date = | death_place = | burial_date = | burial_place = | religion = Dānijas baznīca | signature = Signaturr of Frederik X.svg }} '''Frederiks X''' ({{val|da|Frederik X}}; dzimis {{dat|1968|5|26}}), pilnajā vārdā '''Frederiks Andre Henriks Kristians''' (''Frederik André Henrik Christian''), ir pašreizējais [[Dānija]]s karalis. Viņš ir Dānijas karalienes [[Margrēte II|Margrētes II]] un viņas vīra Henrika pirmais dēls. Studējis politoloģiju [[Orhūsas Universitāte|Orhūsā]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvardā]]. Izgājis militāro apmācību. 2004. gadā apprecējies ar austrāliešu mārketinga konsultanti [[Dānijas kroņprincese Mērija|Mēriju]], ar kuru iepazinies {{oss|V=2000|L=Ģ}} laikā. Frederiks kopš 2009. gada ir [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis. 2023. gada 31. decembrī, jaungada uzrunā, viņa māte karaliene [[Margrēte II]] paziņoja, ka 2024. gada 14. janvārī atkāpsies no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2023-danijas-karaliene-margrete-ii-atstas-troni.a537267/|title=Dānijas karaliene Margrēte II atstās troni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.kongehuset.dk/en/the-royal-family/hm-the-king/ Biogrāfija Dānijas karaliskās ģimenes oficiālajā tīmekļa vietnē] {{kastes sākums}} {{Gliksburgas dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Margrēte II]]| virsraksts = [[Dānijas karalis]] | periods = {{dat|2024|1|14}} — ''pašlaik'' | pēc = — }} {{kastes beigas}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{ES valstu vadītāji}} {{Dānijas valdnieki}} {{pašreizējie monarhi}} {{DEFAULTSORT:Frederiks, Dānijas kroņprincis}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas cilvēki]] [[Kategorija:Dānijas karaliskā vara]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Valdošie monarhi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] 6g53i2p8u5szbpkj801fvwa14uto527 102 286880 4540904 4397777 2026-10-28T21:10:10Z Olgerts V 41522 precīz. 4540904 wikitext text/x-wiki == Jugla == Visām 73 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Ainažu iela (Rīga)|Ainažu iela]] || [[Attēls:Ainažu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Alsupes iela]] || [[Attēls:Alsupes iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Apogu iela (Rīga)|Apogu iela]] || [[Attēls:Apogu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Auduma iela (Rīga)|Auduma iela]] || [[Attēls:Auduma iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Bākūžu iela]] || [[Attēls:Bākūžu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera iela]] || [[Attēls:Baltezera iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Biatlona iela]] || [[Attēls:Biatlona iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Biķernieku iela]] || [[Attēls:Biķernieku iela 4.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-11 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Bobsleja iela]] || [[Attēls:Bobsleja iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Braila iela]] || [[Attēls:Braila iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] || [[Attēls:Jugla Brivibas gatve 2006.jpg|250px]] || 1 || 2006-03-18 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]] |- | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] || [[Attēls:Brīvības gatve.JPG|250px]] || 2 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] || [[Attēls:Ciemupes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dambjapurva iela]] || [[Attēls:Dambjapurva iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Degumu iela (Rīga)|Degumu iela]] || [[Attēls:Degumu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dimantu iela (Rīga)|Dimantu iela]] || [[Attēls:Dimantu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dores iela (Rīga)|Dores iela]] || [[Attēls:Dores iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dzirnupes iela (Rīga)|Dzirnupes iela]] || [[Attēls:Dzirnupes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Foreļu iela (Rīga)|Foreļu iela]] || [[Attēls:Foreļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Garkalnes iela (Rīga)|Garkalnes iela]] || [[Attēls:Garkalnes iela (2).jpg|250px]] || 1 || 2023-10-13 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Ineses Jaunzemes iela]] || [[Attēls:Ineses Jaunzemes iela (03).jpg|250px]] || 1 || 2024-04-19 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Ineša iela (Rīga)|Ineša iela]] || [[Attēls:Ineša iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Jaunelku iela (Rīga)|Jaunelku iela]] || [[Attēls:Jaunelku iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] || [[Attēls:Juglas iela pie Strazdumuižas vidusskolas.jpg|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] || [[Attēls:Juglas iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Juglas krastmala]] || [[Attēls:Juglas krastmala.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Karūsu iela (Rīga)|Karūsu iela]] || [[Attēls:Karūsu iela (3).jpg|250px]] || 1 || 2024-04-19 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Krēgermuižas iela (Rīga)|Krēgermuižas iela]] || [[Attēls:Krēgermuižas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Krosa iela]] || [[Attēls:Krosa iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] || [[Attēls:Kvēles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Liepkalna iela]] || [[Attēls:Liepkalna iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Liepkalna iela]] || [[Attēls:Liepkalna iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Lilastes iela (Rīga)|Lilastes iela]] || [[Attēls:Lilastes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Lizuma iela]] || [[Attēls:Lizuma iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-09 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Lizuma iela]] || [[Attēls:Lizuma iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Lojas iela (Rīga)|Lojas iela]] || [[Attēls:Lojas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Lojas iela (Rīga)|Lojas iela]] || [[Attēls:Lojas iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-12-21 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Lojas iela (Rīga)|Lojas iela]] || [[Attēls:Lojas iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2017-01-01 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Lorupes iela (Rīga)|Lorupes iela]] || [[Attēls:Lorupes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Lorupes iela (Rīga)|Lorupes iela]] || [[Attēls:Lorupes iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Makšķernieku iela (Rīga)|Makšķernieku iela]] || [[Attēls:Makšķernieku iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] || [[Attēls:Malienas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] || [[Attēls:Mārkalnes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] || [[Attēls:Mārkalnes iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Mazā Juglas iela]] || [[Attēls:Mazā Juglas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Meiju iela (Rīga)|Meiju iela]] || [[Attēls:Meiju iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Mežapurva iela (Rīga)|Mežapurva iela]] || [[Attēls:Mežapurva iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-21 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] || [[Attēls:Murjāņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] || [[Attēls:Murjāņu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Opāla iela (Rīga)|Opāla iela]] || [[Attēls:Opāla iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pakalniešu iela (Rīga)|Pakalniešu iela]] || [[Attēls:Pakalniešu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] || [[Attēls:Pāles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Palsas iela (Rīga)|Palsas iela]] || [[Attēls:Palsas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pelēdu iela (Rīga)|Pelēdu iela]] || [[Attēls:Pelēdu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Pikukalna iela (Rīga)|Pikukalna iela]] || [[Attēls:Pikukalna iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Pludiņu iela (Rīga)|Pludiņu iela]] || [[Attēls:Pludiņu iela (2).jpg|250px]] || 1 || 2024-04-19 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Pludiņu iela (Rīga)|Pludiņu iela]] || [[Attēls:Pludiņu iela (1).jpg|250px]] || 2 || 2024-04-19 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Rīvas iela (Rīga)|Rīvas iela]] || [[Attēls:Rīvas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Rotkalnu iela (Rīga)|Rotkalnu iela]] || [[Attēls:Rotkalnu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Rubīna iela (Rīga)|Rubīna iela]] || [[Attēls:Rubīna iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Safīra iela (Rīga)|Safīra iela]] || [[Attēls:Safīra iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Salamandras iela]] || [[Attēls:Salamandras iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-16 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Samu iela (Rīga)|Samu iela]] || [[Attēls:Samu iela no Karūsu ielas.jpg|250px]] || 1 || 2024-04-19 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] || [[Attēls:Silciema iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Skeletona iela (Rīga)|Skeletona iela]] || [[Attēls:Skeletona iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Skrudalienas iela]] || [[Attēls:Skrudalienas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] || [[Attēls:Slēpotāju iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu iela]] || [[Attēls:Smilškalnu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Strazdumuižas iela (Rīga)|Strazdumuižas iela]] || [[Attēls:Strazdumuižas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Susējas iela (Rīga)|Susējas iela]] || [[Attēls:Susējas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Svīteres iela]] || [[Attēls:Svīteres iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Šmerļa iela]] || [[Attēls:Šmerļa ielas rekonstrukcija.JPG|250px]] || 1 || 2008-09-27 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Šmerļa iela]] || [[Attēls:Šmerļa iela.JPG|250px]] || 2 || 2010-02-21 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Šmerļa iela]] || [[Attēls:Šmerļa iela 2.JPG|250px]] || 3 || 2010-02-21 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tebras iela (Rīga)|Tebras iela]] || [[Attēls:Tebras iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tirkīza iela (Rīga)|Tirkīza iela]] || [[Attēls:Tirkīza iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] || [[Attēls:Tirzas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] || [[Attēls:Tirzas iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tramplīna iela (Rīga)|Tramplīna iela]] || [[Attēls:Veldres iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Trūvertu iela (Rīga)|Trūvertu iela]] || [[Attēls:Trūvertu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Tūjas iela (Rīga)|Tūjas iela]] || [[Attēls:Tūjas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-21 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Umurgas iela (Rīga)|Umurgas iela]] || [[Attēls:Umurgas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-10 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] || [[Attēls:Ūdeļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Vangažu iela (Rīga)|Vangažu iela]] || [[Attēls:Vangažu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-30 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Veldres iela (Rīga)|Veldres iela]] || [[Attēls:Veldres iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-27 || [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]] |- | [[Vidzemes aleja (Rīga)|Vidzemes aleja]] || [[Attēls:Vidzemes aleja.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- |} fnhyi8s84lq3a6xkbtal2uty4hqa50w 102 289859 4541026 4475325 2026-10-29T07:31:44Z Olgerts V 41522 precīz. 4541026 wikitext text/x-wiki == Čiekurkalns == 39 no 41 ielām ir pieejami attēli {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Abulas iela (Rīga)|Abulas iela]] || [[Attēls:Abulas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-24 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Atlasa iela (Rīga)|Atlasa iela]] || [[Attēls:Atlasa iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-09 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] || [[Attēls:Augstrozes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-24 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] || [[Attēls:Bērzpils iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-15 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Cirīša iela]] || || || || |- | [[Čiekurkalna 1. līnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 1. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2010-01-01 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Čiekurkalna 1. līnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 1. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 2. līnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 2. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 ||[[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 1. šķērslīnija (Rīga)|Čiekurkalna 1. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 1. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-24 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 2. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 3. šķērslīnija (Rīga)|Čiekurkalna 3. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 3. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 4. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 5. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 6. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 7. šķērslīnija (Rīga)|Čiekurkalna 7. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 7. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 8. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija]] || [[Attēls:Čiekurkalna 9. šķērslīnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dzirnezera iela (Rīga)|Dzirnezera iela]] || [[Attēls:Dzirnezera iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] || [[Attēls:Ezermalas iela pie TEC I.JPG|250px]] || 1 || 2008-10-05 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] || [[Attēls:Gaujas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Jumurdas iela (Rīga)|Jumurdas iela]] || [[Attēls:Jumurdas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Kadagas iela (Rīga)|Kadagas iela]] || [[Attēls:Kadagas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Katvara iela]] || || || || |- | [[Krustabaznīcas iela]] || [[Attēls:Krustabaznīcas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-23 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Krustabaznīcas iela]] || [[Attēls:Krustabaznīcas iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2019-04-13 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] || [[Attēls:Ķīšezera iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Liepupes iela (Rīga)|Liepupes iela]] || [[Attēls:Liepupes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-23 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Lizuma iela (Rīga)|Lizuma iela]] || [[Attēls:Lizuma iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-10 || [[Lietotājs:titāns|Titāns]] |- | [[Mailīšu iela (Rīga)|Mailīšu iela]] || [[Attēls:Mailīšu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-23 || [[Lietotājs:titāns|Titāns]] |- | [[Omuļu aleja (Rīga)|Omuļu aleja]] || [[Attēls:Omuļu aleja.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-24 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Paltes aleja (Rīga)|Paltes aleja]] || [[Attēls:Paltes aleja.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rusova iela]] || [[Attēls:Rusova iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Saulkrastu iela (Rīga)|Saulkrastu iela]] || [[Attēls:Saulkrastu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Sāruma iela (Rīga)|Sāruma iela]] || [[Attēls:Sāruma iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Skultes iela (Rīga)|Skultes iela]] || [[Attēls:Skultes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Sprukstes iela (Rīga)|Sprukstes iela]] || [[Attēls:Sprukstes iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-23 || [[Lietotājs:titāns|Titāns]] |- | [[Starta iela (Rīga)|Starta iela]] || [[Attēls:Starta iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-15 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] || [[Attēls:Stienes iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Talejas iela (Rīga)|Talejas iela]] || [[Attēls:Talejas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Talejas iela (Rīga)|Talejas iela]] || [[Attēls:Talejas iela (2).JPG|250px]] || 2 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]] || [[Attēls:Tēraudlietuves iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-09 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Trikātas iela (Rīga)|Trikātas iela]] || [[Attēls:Trikātas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-24 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ungura iela (Rīga)|Ungura iela]] || [[Attēls:Ungura iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] || [[Attēls:Viskaļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- |} 7nsncncflyhun1kdj0kd07vxp6axrjt 0 290606 4540788 4495045 2026-10-28T16:35:07Z ~2026-57638-69 152487 /* */ Оксана 4540788 wikitext text/x-wiki {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Interni | show_name_2 = ''Интерны'' | image = | caption = | format = | runtime = | creator = Vjačeslavs Dusmuhametovs | director = | executive_producer = [[Semjons Sļepakovs]] | narrated = | producers = | supervising producer = | head writer = | related = | starring = * [[Ivans Ohlobistins]] * [[Iļja Gļiņikovs]] * [[Odins Bairons]] * [[Svetlana Kamiņina]] * [[Vadims Demčogs]] * [[Kristīne Asmusa]] * [[Svetlana Permjakova]] * [[Jana Gurjanova]] * [[Aleksandrs Ļapins]] * [[Oksana Akinshina]] * [[Iļja Šidlovskis]] * [[Jūlija Nazarenko-Blagaja]] * [[Dmitrijs Šarakoiss]] * [[Aleksandrs Iļjins]] * [[Azamats Musugalijevs]] * [[Aglaja Tarasova]] | writing by = | country = {{RUS}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | network = [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]] | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | picture_format = | company = | first_aired = {{dat|2010|3|29|N|bez}} | last_aired = {{dat|2016|2|25||bez}} | num_seasons = 14 | num_episodes = 280 | website = }} '''"Interni"''' ({{val|ru|Интерны}}) ir [[Krievija]]s komēdijseriāls, kas stāsta par [[Internatūra|jauno ārstu]] darba ikdienu. Seriāla autors un producents ir [[Vjačeslavs Dusmuhumetovs]]. Seriāla pirmizrāde notika {{dat|2010|3|29||bez}} televīzijas kanālā [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]], pēdējā sērija rādīta {{dat|2016|2|25||bez}}. Kopumā tika izveidotas 14 sezonas un 280 sērijas. Seriāls ir par četriem interniem un viņu vadītāju dakteri Bikovu. Latvijā šo seriālu rādija TV kanāli [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]] un [[3 Plus]]. == Tēli == * Andrejs Bikovs — seriāla galvenais varonis — internatūras vadītājs, kā arī virsārstes Anastasijas Kisegačas vīrs. Bikovam ir meita Alise un dēls Iļja, dēls no Anastasijas. Sarežģīta rakstura cilvēks, kurš regulāri ņirgājas par interniem un kolēģiem. Rokeris ar stāžu, pēc motociklu avārijas gulējis [[Koma|komā]]. * Anastasija Kisegača — virsārste, Bikova sieva, dēli Gļebs, bijušais Bikova interns, un Iļja. Interni bieži nāk sūdzēties viņai par Bikova nekompetenci. * Ivans Kupitmans — [[veneroloģija]]s nodaļas vadītājs. Viņa brāļameita Sofija no [[Kirova]]s arī ir Bikova interns.[[Ebreji|Ebrejs]]. Bikova labākais draugs, alkoholiķis. Kupitmana bijušā sieva pretendē uz viņa dzīvokli. * Ļubova Skrjabina — vecākā medmāsa, pirmā, kas uzzina visas tenkas un notikumus. Bija attiecības ar Borisu Ļevinu, kādu laiku dzīvoja pie viņa [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet vēlāk atgriezās atpakaļ dzimtenē. * Margarita Koroļova — jaunā vecāka medmāsa, atnāca pēc Ļubas aizbraukšanas uz ASV. Pirms 10 gadiem pārgulējusi ar Bikovu. * Gļebs Romaņenko — Anastasijas Konstontinovas pirmais dēls. Bieži apmeklē naktsklubus, uzdzīves cienītājs. Bija attiecības ar Varju, Alisi (Bikova meitu) un Sofiju. Vairāk par visiem interniem konfliktē ar Bikovu. Pirmajā sezonā izrādīja klaju nepatiku par mātes attiecībām ar Bikovu. * Semjons Labanovs — ne pārāk gudrs interns, kaut arī pats ir pārliecināts par pretējo. Strādājis [[Neatliekamā palīdzība|ātrajā palīdzībā]]. Sieva Olga un meita, dienējis [[karaspēks|armijā]], otrā sporta klase boksā. Bieži aizņemas naudu no kolēģiem. * Varvara Černousa — Kautrīga. Reiz sameloja Gļebam, ka ir viņa bērna gaidībās. Varjai bija [[Apendicīts|apendicīta]] iekaisums. Iemīlējusies anesteziologā Dāvidā, pie kura vēlāk aizgājusi strādāt. * Boriss Ļevins — viens no gudrākajiem interniem, tādēļ kļuvis par kolēģu ņirgāšanās objektu. Kolēģi sauca viņu par [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un Briedi. Bija attiecības ar Ļubu. Pirmās sezonas beigās aizbraucis uz ASV strādāt Pristonpleiblas klīnikā, kas ir izdomāta klīnika no seriāla [[Doktors Hauss]]. * Fils Ričards — ieradies no [[Bostona]]s Borisa vietā. [[Krievu valoda|Krieviski]] runā ar akcentu. Filu audzināja [[Homoseksualitāte|homoseksuāļu]] pāris, tādēļ viņš bieži tiek izsmiets. Kolēģiem patīk viņu izjokot. Vēlāk pārcēlies strādāt uz veneroloģijas nodaļu. * Polīna Uļjanova — ļoti spītīga un rupja interne. Aizgāja no internatūras dēļ konflikta ar Bikovu. Vēlāk atgriezusies. * Maksims Korņejevs — dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ārstu ģimenē. Simpatizē Bikovam ar savu labo aktierprasmi un humora izjutu. Vēlāk tiek atlaists par viltota diploma iesniegšanu. * Aleksejs Maļcevs — dzimis Toržokā, kur ar medicīnu viss ir slikti. Ļoti atsaucīgs cilvēks, palīdz citiem, par ko Maksims izsmej viņu. Attiecības ar Ritu. * Sofija Kaļiņina — dzimusi Kirovā, atbraukusi uz [[Maskava|Maskavu]] pie sava tēvoča Ivana Kupitmana. Vēlas kļūt slavena. Kvalificēta, reti pieļauj kļūdas. Nevēlas, lai viņu uzskatītu par ļoti gudru. Cenšas kavēt. Reiz par kavēšanu Bikovs tā uz viņu sakliedza, ka viņa noģība. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{TNT}} [[Kategorija:Krievijas televīzijas seriāli]] rtnj23q6h55ll1b1dl4abriiuchsgvg 4540868 4540788 2026-10-28T20:08:52Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4540868 wikitext text/x-wiki {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Interni | show_name_2 = ''Интерны'' | image = | caption = | format = | runtime = | creator = Vjačeslavs Dusmuhametovs | director = | executive_producer = [[Semjons Sļepakovs]] | narrated = | producers = | supervising producer = | head writer = | related = | starring = * [[Ivans Ohlobistins]] * [[Iļja Gļiņikovs]] * [[Odins Bairons]] * [[Svetlana Kamiņina]] * [[Vadims Demčogs]] * [[Kristīne Asmusa]] * [[Svetlana Permjakova]] * [[Jana Gurjanova]] * [[Aleksandrs Ļapins]] * [[Oksana Akiņšina]] * [[Iļja Šidlovskis]] * [[Jūlija Nazarenko-Blagaja]] * [[Dmitrijs Šarakoiss]] * [[Aleksandrs Iļjins]] * [[Azamats Musugalijevs]] * [[Aglaja Tarasova]] | writing by = | country = {{RUS}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | network = [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]] | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | picture_format = | company = | first_aired = {{dat|2010|3|29|N|bez}} | last_aired = {{dat|2016|2|25||bez}} | num_seasons = 14 | num_episodes = 280 | website = }} '''"Interni"''' ({{val|ru|Интерны}}) ir [[Krievija]]s komēdijseriāls, kas stāsta par [[Internatūra|jauno ārstu]] darba ikdienu. Seriāla autors un producents ir [[Vjačeslavs Dusmuhumetovs]]. Seriāla pirmizrāde notika {{dat|2010|3|29||bez}} televīzijas kanālā [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]], pēdējā sērija rādīta {{dat|2016|2|25||bez}}. Kopumā tika izveidotas 14 sezonas un 280 sērijas. Seriāls ir par četriem interniem un viņu vadītāju dakteri Bikovu. Latvijā šo seriālu rādija TV kanāli [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]] un [[3 Plus]]. == Tēli == * Andrejs Bikovs — seriāla galvenais varonis — internatūras vadītājs, kā arī virsārstes Anastasijas Kisegačas vīrs. Bikovam ir meita Alise un dēls Iļja, dēls no Anastasijas. Sarežģīta rakstura cilvēks, kurš regulāri ņirgājas par interniem un kolēģiem. Rokeris ar stāžu, pēc motociklu avārijas gulējis [[Koma|komā]]. * Anastasija Kisegača — virsārste, Bikova sieva, dēli Gļebs, bijušais Bikova interns, un Iļja. Interni bieži nāk sūdzēties viņai par Bikova nekompetenci. * Ivans Kupitmans — [[veneroloģija]]s nodaļas vadītājs. Viņa brāļameita Sofija no [[Kirova]]s arī ir Bikova interns.[[Ebreji|Ebrejs]]. Bikova labākais draugs, alkoholiķis. Kupitmana bijušā sieva pretendē uz viņa dzīvokli. * Ļubova Skrjabina — vecākā medmāsa, pirmā, kas uzzina visas tenkas un notikumus. Bija attiecības ar Borisu Ļevinu, kādu laiku dzīvoja pie viņa [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet vēlāk atgriezās atpakaļ dzimtenē. * Margarita Koroļova — jaunā vecāka medmāsa, atnāca pēc Ļubas aizbraukšanas uz ASV. Pirms 10 gadiem pārgulējusi ar Bikovu. * Gļebs Romaņenko — Anastasijas Konstontinovas pirmais dēls. Bieži apmeklē naktsklubus, uzdzīves cienītājs. Bija attiecības ar Varju, Alisi (Bikova meitu) un Sofiju. Vairāk par visiem interniem konfliktē ar Bikovu. Pirmajā sezonā izrādīja klaju nepatiku par mātes attiecībām ar Bikovu. * Semjons Labanovs — ne pārāk gudrs interns, kaut arī pats ir pārliecināts par pretējo. Strādājis [[Neatliekamā palīdzība|ātrajā palīdzībā]]. Sieva Olga un meita, dienējis [[karaspēks|armijā]], otrā sporta klase boksā. Bieži aizņemas naudu no kolēģiem. * Varvara Černousa — Kautrīga. Reiz sameloja Gļebam, ka ir viņa bērna gaidībās. Varjai bija [[Apendicīts|apendicīta]] iekaisums. Iemīlējusies anesteziologā Dāvidā, pie kura vēlāk aizgājusi strādāt. * Boriss Ļevins — viens no gudrākajiem interniem, tādēļ kļuvis par kolēģu ņirgāšanās objektu. Kolēģi sauca viņu par [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un Briedi. Bija attiecības ar Ļubu. Pirmās sezonas beigās aizbraucis uz ASV strādāt Pristonpleiblas klīnikā, kas ir izdomāta klīnika no seriāla [[Doktors Hauss]]. * Fils Ričards — ieradies no [[Bostona]]s Borisa vietā. [[Krievu valoda|Krieviski]] runā ar akcentu. Filu audzināja [[Homoseksualitāte|homoseksuāļu]] pāris, tādēļ viņš bieži tiek izsmiets. Kolēģiem patīk viņu izjokot. Vēlāk pārcēlies strādāt uz veneroloģijas nodaļu. * Polīna Uļjanova — ļoti spītīga un rupja interne. Aizgāja no internatūras dēļ konflikta ar Bikovu. Vēlāk atgriezusies. * Maksims Korņejevs — dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ārstu ģimenē. Simpatizē Bikovam ar savu labo aktierprasmi un humora izjutu. Vēlāk tiek atlaists par viltota diploma iesniegšanu. * Aleksejs Maļcevs — dzimis Toržokā, kur ar medicīnu viss ir slikti. Ļoti atsaucīgs cilvēks, palīdz citiem, par ko Maksims izsmej viņu. Attiecības ar Ritu. * Sofija Kaļiņina — dzimusi Kirovā, atbraukusi uz [[Maskava|Maskavu]] pie sava tēvoča Ivana Kupitmana. Vēlas kļūt slavena. Kvalificēta, reti pieļauj kļūdas. Nevēlas, lai viņu uzskatītu par ļoti gudru. Cenšas kavēt. Reiz par kavēšanu Bikovs tā uz viņu sakliedza, ka viņa noģība. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{TNT}} [[Kategorija:Krievijas televīzijas seriāli]] 1iirlukxgp2wpr0t7xox12dmiverbbm 0 293833 4540900 4462374 2026-10-28T21:08:57Z Olgerts V 41522 precīz. 4540900 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Juglas iela|Juglas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Juglas iela | attēls = Juglas iela Dreiliņos.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q21002149|zoom=12}} | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Jugla (Rīga)|Jugla]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | ielas garums = 5688 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = {{dat|1903}} | vēst nosaukumi = Strazdumuižas iela (1903—1938) | joslu skaits = 2—4 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = {{Rīga sab|t=a|6|15|21|29|31}}, [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]] | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|34}} | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Juglas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Jugla (Rīga)|Juglas]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] un [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]] apkaimēs. Juglas iela sākas T veida krustojumā ar [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]] un beidzas apļveida krustojumā ar [[Kaivas iela|Kaivas]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] ([[autoceļš P4]]). Kopējais ielas garums ir 5688 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Juglas iela izveidojās [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]] kā ceļš no [[Brīvības gatve|Pēterburgas šosejas]] līdz [[Strazdumuiža]]i.<ref>{{grāmatas atsauce |editor1-last=[[Pēteris Jērāns]] |title=Enciklopēdija Rīga |date={{dat|1989||bez}} |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-002-0 |page=783}}</ref> Ielas statusu ieguva 1903. gadā, tolaik tās nosaukums bija '''Strazdumuižas iela''' ({{val|ru|Стразденгофская улица}}). 1938. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Juglas ielu katalogs (A – J) |url=https://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/ielas/1/ |website=citariga.lv}}</ref> 1940. gadā iela beidzās krustojumā ar [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielu]], kur tolaik bija Rīgas robeža. Paplašinot Rīgas teritoriju, 1974. gadā ielu pagarināja līdz krustojumam ar [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]]. 2009. gadā izbūvēja ielas pagarinājumu līdz Dreiliņu rotācijas aplim.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Raimonds Zalcmanis |author2=Bruno Pētersons |author3=Inta Pētersone |author4=Inta Sīpola |title=Rīgas ielas: Enciklopēdija |publisher=SIA "Drukātava" |location=[[Mārupe]] |isbn=978-9984-798-86-8. |page=249–251; 336 |edition=3.}}</ref> == Ielu savienojumi == Juglas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības gatve]] * [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] * [[Pāles iela]] * [[Juglas krastmala]] / [[Braila iela]] * [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] * [[Braila iela]] * [[Strazdumuižas iela]] * [[Krēgermuižas iela]] * [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] * [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] * [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] * [[Mežapurva iela (Rīga)|Mežapurva iela]] * [[Mediķu iela (Rīga)|Mediķu iela]] * [[Vecā Biķernieku iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Biķernieku iela]] (rotācijas aplis) * [[Dzelzavas iela]] * [[Robežu iela (Ulbroka)|Robežu iela]] ([[Ropažu novads]]) * [[Kaivas iela]] / [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] / [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] {{P ceļš|4}} (rotācijas aplis).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=515701.453238998,315488.99382566503&z=15000|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2020-01-18}}</ref> == Sabiedriskais transports == Pa ielu kursē [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]] un [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33. maršruta autobusi]], kā arī [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34. maršruta trolejbusi]] un vairāki starppilsētu autobusu maršruti. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Juglas iela pie Strazdumuižas vidusskolas.jpg| Attēls:Juglas iela 3.JPG| </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] * [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Juglā]] [[Kategorija:Ielas Mežciemā]] [[Kategorija:Ielas Dreiliņos]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] lol8mkz8wmd0hw4y3hnabqtx0tdhkf6 0 295806 4540728 2416762 2026-10-28T14:45:53Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Carnikavas novada ciemu uzskaitījums]] to [[Carnikavas pagasta ciemu uzskaitījums]] 4540728 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Carnikavas pagasta ciemu uzskaitījums]] mwanveyt8t85ay9m12ya47zylp1plg5 0 303129 4541062 4514667 2026-10-29T10:00:16Z ~2026-57656-59 152522 /* */ 4541062 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Tirdzniecības centra infokaste |nosaukums = Tirdzniecības centrs {{nobr|"Domina Shopping"}} |logo =Logo-domina-shopping.png |logo izmērs =120px |attēls = Domina-Shopping-1.jpg |attēla paraksts = Tirdzniecības centrs "Domina Shopping" |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |koordinātu_karte =Rīga |latd =56 |latm =57 |lats =59 |latNS =N |longd =24 |longm =09 |longs =44 |longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = Vidzemes priekšpilsēta |apkaime = Teika |adrese = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], 3 |atklāts = 2003. gada septembrī |rekonstrukcija = |īpašnieks = EfTEN Kinnisvarafond II AS |platība = 110 000 m² |tirdz platība = 42 000 m² |veikalu sk = vairāk nekā 170 |autostāvvieta = gandrīz 2000 |apmeklētāji = |apgrozījums = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|16|21|49}} |trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|4|12|13|14|17|18|23|31|34|35}} |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] |mājas lapa = {{URL|http://www.domina-shopping.lv/}} |mikroautobuss = 209 }} '''Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"''' ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem [[Rīga|Rīgā]]. Tas atrodas [[Teika (Rīga)|Teikas apkaimē]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielā]] 3, pie [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tilta]] un netālu no [[Brīvības gatve]]s. Tas atrodas bijušās rūpnīcas [[VEF]] telpās, kas tika pārbūvētas. "Domina Shopping" koncepcijas veidotājs bija itāļu investors [[Ernesto Preatoni]], kurš sāka darbu Baltijas valstīs no Igaunijas, kur viņš 1999. gadā atvēra tirdzniecības centru "Kristiine Keskus" Tallinā. Viņa investīciju kompānija ''PK Investments'' (no ''Pro Kapital'' grupas) pārdeva "Domina Shopping" Vācijas fondam ''KanAm Grundinvest'' 2007. gada maijā par 150 miljoniem eiro. Tas bija viens no lielākajiem darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 2007. gadā. Tirdzniecības centra "Domina Shopping" īpašnieks un pārvaldnieks tagad ir "Eften Domina".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7760519/domina-shopping-zaudejumi-ugunsgreka-del-varetu-but-ap-200-000-eiro|title="Domina Shopping" zaudējumi ugunsgrēka dēļ varētu būt ap 200 000 eiro|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-04-24|date=2023-04-24|language=lv}}</ref> [[Igaunija]]s fonds "EfTEN Kinnisvarafond II AS" to 2016. gada jūlijā iegādājās no [[Vācija]]s nekustamo īpašumu investīciju fonda "KanAm Grund Kapitalanlagegesellschaft mbH" par 74,5 miljoniem eiro.<ref>{{ziņu atsauce|title="EfTEN" par 74,5 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru "Domina"|url=http://www.irlv.lv/2016/7/18/eften-par-74-5-miljoniem-eiro-iegadajas-tirdzniecibas-centru-domina|accessdate={{dat|2016|7|18||bez}}|date={{dat|2016|7|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gadā "Eften Domina" strādāja ar 12,8 miljonu eiro apgrozījumu un 3 miljonu peļņu.<ref name=":0" /> == Vēsture == Tirdzniecības centra celtniecības darbi tika uzsākti 2002. gada martā pēc starptautiskās arhitektu un projektētāju komandas projekta. Tajā piedalījās [[Itālija]]s firmas "Studio Bartolli", "MSC", [[Igaunija|igauņu]] firma "EA Reng" un "Arhitekta Valda Zariņa birojs" no [[Latvija]]s. Teritorijas iegādē Ernesto Preatoni uzņēmums "[[Pro Kapital]]" ieguldīja vairāk nekā 4 miljonus [[Lats|latu]] (vairāk nekā 5,7 mlj. [[eiro]]), bet kopumā tirdzniecības centra izveidē ieguldīti 60 miljoni [[Dolārs|dolāru]], no kuriem 40% veido pašu kapitāls un 60% banku [[Kredīts|kredīti]]. Tirdzniecības centra celtniecības darbus veica līgumsabiedrība "ReSi", kura 2001. gadā apvienoja Latvijas būvfirmu "[[Re&Re]]" un itāliešu firmu "Sitei".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/preatoni-tirdzniecibas-centru-vef-korpusos-sauks-domina-shopping.d?id=3389649|title=Preatoni tirdzniecības centru VEF korpusos sauks ‘Domina Shopping’|date=2002. gada 18. jūn.|website=delfi.lv}}</ref> Tirdzniecības centram bija divas būvniecības kārtas. "Domina Shopping" pirmā kārta tika atvērta 2003. gada 18. septembrī, kur bija lielveikals "Hyper [[Maxima Grupė|Maxima]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/preatoni-atkal-interesejas-par-rigu-11782611|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> Otrajā kārtā tika atvērta Dzintara boulinga [[halle]]. 2006. gada novembrī lielveikala "Hyper [[Maxima Grupė|Maxima]]" vietā tika atvērts pirmais [[Somija]]s veikalu ķēdes "[[Prisma]]" veikals [[Latvija|Latvijā]]. 2016. gada maijā veikals "Prisma" tika slēgts, nevienojoties ar tirdzniecības centru par telpu nomas līgumu. 2023. gada 22. aprīlī aizdegās ēkas jumts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.04.2023-tirdzniecibas-centra-domina-izcelies-ugunsgreks.a505918/|title=Tirdzniecības centrā «Domina» izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-22|language=lv}}</ref> Bija aizdedzies apkures katls virs restorānu zonas, no kura liesmas pārmetās uz fasādi un jumtu. Ugunsgrēku nodzēsa 3 stundu laikā, cietušo nebija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/izcelies-ugunsgreks-uz-lielveikala-domina-jumta-glabeji-darbu-noslegusi-plkst-2124.d?id=55456084|title=Izcēlies ugunsgrēks uz lielveikala 'Domina' jumta; glābēji darbu noslēguši (plkst. 21:24)|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-04-24|language=lv}}</ref> Nākamajā dienā t/c strādāja parastajā režīmā, izņemot vienu no restorāniem.<ref name=":0" /> Pirmās zaudējumu aplēses bija ap 200 000 eiro.<ref name=":0" /> == Pārtikas veikali == "Domina Shopping" ir tirdzniecības centrs [[Rīga|Rīgā]], kur visvairāk mainījušies lielie pārtikas veikali. Pirmais lielais pārtikas veikals kopš "Domina Shopping" atklāšanas bija "Hyper [[Maxima Grupė|Maxima]]", kas šajā tirdzniecības centrā atradās līdz 2006. gadam. 2006. gada novembrī tika atvērts pirmais Somijas veikalu ķēdes "[[Prisma]]" veikals Latvijā, kas 2016. gada maijā tika slēgts, veikalam nevienojoties ar tirdzniecības centru par telpu nomas līgumu. Nākamais lielais pārtikas veikals, kuru tirdzniecības centrs "Domina Shopping" bija paredzējis atvērt, bija "[[Rimi Baltic|Rimi]] hipermārkets", taču Konkurences padome aizliedza to darīt, jo no tā būtu pēc KP domām pieaugusi Rimi dominance, bet tajā vietā tika atvērts [[Maxima Grupė|Maxima]] XXX, kuru atklāja 2017. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4591513/kp-aizliegums-domina-shopping-atvert-rimi-ir-signals-attistities-parejiem-tirgotajiem|title=KP: Aizliegums «Domina Shopping» atvērt «Rimi» ir signāls attīstīties pārējiem tirgotājiem|date=2017. gada 25. janv.|website=TVNET}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4591317/domina-veikalu-rimi-atvert-aizliedza-vieta-bus-maxima|title=Dominā veikalu Rimi atvērt aizliedza, vietā būs Maxima|date=2017. gada 26. janv.|website=TVNET}}</ref> == Pasākumi == * Reizi mēnesī "Domina Shopping" uz ''Gaidību ceturtdienas'' bezmaksas semināriem pulcējas aptuveni simts jaunās un topošās māmiņas. Izglītojošo semināru laikā, ko vada [[Ārsts|ārsti]] un dažādi attiecīgās jomas [[Speciālists|speciālisti]], tiek pārrunāti būtiskākie jautājumi par bērniņa gaidīšanu un audzināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.domina-shopping.lv/promo/gaidibu4dienas/lv/sections/sakums |title=Gaidību ceturtdienas |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161220092835/http://www.domina-shopping.lv/promo/gaidibu4dienas/lv/sections/sakums |archivedate={{dat|2016|12|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161220092835/http://www.domina-shopping.lv/promo/gaidibu4dienas/lv/sections/sakums |date={{dat|2016|12|20||bez}} }}</ref> * Bērniem kopā ar vecākiem tiek organizēti bērnu dienu jeb ''Kidding Zinātkāres kluba'' pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.domina-shopping.lv/promo/kidding/lv/ |title=Domina Shopping: KIDDING |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160923131428/http://www.domina-shopping.lv/promo/kidding/lv |archivedate={{dat|2016|09|23||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160923131428/http://www.domina-shopping.lv/promo/kidding/lv |date={{dat|2016|09|23||bez}} }}</ref> * "Domina Shopping" regulāri notiek arī dažādi izklaides pasākumi, [[izstāde]]s, tematiskie tirdziņi un citas aktivitātes. * Grāmatu kafejnīcā-klubā "[[Polaris (grāmatnīca)|Polaris]]" regulāri notiek tikšanās ar populāru grāmatu autoriem no [[Latvija]]s, [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Izraēla]]s, koncerti un bērnu grāmatu stundas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.polaris.lv/category/vstrechi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161004171257/http://www.polaris.lv/category/vstrechi/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161004171257/http://www.polaris.lv/category/vstrechi/ |date={{dat|2016|10|04||bez}} }}</ref> == Sabiedriskais transports == Līdz tirdzniecības centram "Domina Shopping" var nokļūt ar * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]] vai [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35. trolejbusu]], vai [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49. autobusu]] — līdz pieturai "[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]" vai "[[Gustava Zemgala gatve]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0445/map |title=Maršruti un kustību saraksti pieturai "Gustava Zemgala gatve" |access-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121029162852/http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0445/map }}</ref> * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]]., [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]], [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34. trolejbusu]] un [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] un [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] autobusu — līdz pieturai "[[VEF]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0400/map |title=Maršruti un kustību saraksti pieturai "VEF" |access-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121029162852/http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0400/map }}</ref> * Ar vilcienu — līdz stacijai "[[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]" == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Tirdzniecības centri Rīgā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teika]] [[Kategorija:Purvciems]] [[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]] nkohkz95q8f1thgdms955ulq1kbafp9 4541069 4541062 2026-10-29T10:53:08Z Egilus 27634 4541069 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Tirdzniecības centra infokaste |nosaukums = Tirdzniecības centrs {{nobr|"Domina Shopping"}} |logo =Logo-domina-shopping.png |logo izmērs =120px |attēls = Domina-Shopping-1.jpg |attēla paraksts = Tirdzniecības centrs "Domina Shopping" |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |koordinātu_karte =Rīga |latd =56 |latm =57 |lats =59 |latNS =N |longd =24 |longm =09 |longs =44 |longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = Vidzemes priekšpilsēta |apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] |adrese = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], 3 |atklāts = 2003. gada septembrī |rekonstrukcija = |īpašnieks = EfTEN Kinnisvarafond II AS |platība = 110 000 m² |tirdz platība = 42 000 m² |veikalu sk = vairāk nekā 170 |autostāvvieta = gandrīz 2000 |apmeklētāji = |apgrozījums = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|16|21|49}} |trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|4|12|13|14|17|18|23|31|34|35}} |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] |mājas lapa = {{URL|http://www.domina-shopping.lv/}} |mikroautobuss = 209 }} '''Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"''' ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem [[Rīga|Rīgā]]. Tas atrodas [[Teika (Rīga)|Teikas apkaimē]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielā]] 3, pie [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tilta]] un netālu no [[Brīvības gatve]]s. Tas atrodas bijušās rūpnīcas [[VEF]] telpās, kas tika pārbūvētas. "Domina Shopping" koncepcijas veidotājs bija itāļu investors [[Ernesto Preatoni]], kurš sāka darbu Baltijas valstīs no Igaunijas, kur viņš 1999. gadā atvēra tirdzniecības centru "Kristiine Keskus" Tallinā. Viņa investīciju kompānija ''PK Investments'' (no ''Pro Kapital'' grupas) pārdeva "Domina Shopping" Vācijas fondam ''KanAm Grundinvest'' 2007. gada maijā par 150 miljoniem eiro. Tas bija viens no lielākajiem darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 2007. gadā. Tirdzniecības centra "Domina Shopping" īpašnieks un pārvaldnieks tagad ir "Eften Domina".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7760519/domina-shopping-zaudejumi-ugunsgreka-del-varetu-but-ap-200-000-eiro|title="Domina Shopping" zaudējumi ugunsgrēka dēļ varētu būt ap 200 000 eiro|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-04-24|date=2023-04-24|language=lv}}</ref> [[Igaunija]]s fonds "EfTEN Kinnisvarafond II AS" to 2016. gada jūlijā iegādājās no [[Vācija]]s nekustamo īpašumu investīciju fonda "KanAm Grund Kapitalanlagegesellschaft mbH" par 74,5 miljoniem eiro.<ref>{{ziņu atsauce|title="EfTEN" par 74,5 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru "Domina"|url=http://www.irlv.lv/2016/7/18/eften-par-74-5-miljoniem-eiro-iegadajas-tirdzniecibas-centru-domina|accessdate={{dat|2016|7|18||bez}}|date={{dat|2016|7|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gadā "Eften Domina" strādāja ar 12,8 miljonu eiro apgrozījumu un 3 miljonu peļņu.<ref name=":0" /> == Vēsture == Tirdzniecības centra celtniecības darbi tika uzsākti 2002. gada martā pēc starptautiskās arhitektu un projektētāju komandas projekta. Tajā piedalījās [[Itālija]]s firmas "Studio Bartolli", "MSC", [[Igaunija|igauņu]] firma "EA Reng" un "Arhitekta Valda Zariņa birojs" no [[Latvija]]s. Teritorijas iegādē Ernesto Preatoni uzņēmums "[[Pro Kapital]]" ieguldīja vairāk nekā 4 miljonus [[Lats|latu]] (vairāk nekā 5,7 mlj. [[eiro]]), bet kopumā tirdzniecības centra izveidē ieguldīti 60 miljoni [[Dolārs|dolāru]], no kuriem 40% veido pašu kapitāls un 60% banku [[Kredīts|kredīti]]. Tirdzniecības centra celtniecības darbus veica līgumsabiedrība "ReSi", kura 2001. gadā apvienoja Latvijas būvfirmu "[[Re&Re]]" un itāliešu firmu "Sitei".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/preatoni-tirdzniecibas-centru-vef-korpusos-sauks-domina-shopping.d?id=3389649|title=Preatoni tirdzniecības centru VEF korpusos sauks ‘Domina Shopping’|date=2002. gada 18. jūn.|website=delfi.lv}}</ref> Tirdzniecības centram bija divas būvniecības kārtas. "Domina Shopping" pirmā kārta tika atvērta 2003. gada 18. septembrī, kur bija lielveikals "Hyper [[Maxima Grupė|Maxima]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/preatoni-atkal-interesejas-par-rigu-11782611|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> Otrajā kārtā tika atvērta Dzintara boulinga [[halle]]. 2006. gada novembrī lielveikala "Hyper [[Maxima Grupė|Maxima]]" vietā tika atvērts pirmais [[Somija]]s veikalu ķēdes "[[Prisma]]" veikals [[Latvija|Latvijā]]. 2016. gada maijā veikals "Prisma" tika slēgts, nevienojoties ar tirdzniecības centru par telpu nomas līgumu. 2023. gada 22. aprīlī aizdegās ēkas jumts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.04.2023-tirdzniecibas-centra-domina-izcelies-ugunsgreks.a505918/|title=Tirdzniecības centrā «Domina» izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-22|language=lv}}</ref> Bija aizdedzies apkures katls virs restorānu zonas, no kura liesmas pārmetās uz fasādi un jumtu. Ugunsgrēku nodzēsa 3 stundu laikā, cietušo nebija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/izcelies-ugunsgreks-uz-lielveikala-domina-jumta-glabeji-darbu-noslegusi-plkst-2124.d?id=55456084|title=Izcēlies ugunsgrēks uz lielveikala 'Domina' jumta; glābēji darbu noslēguši (plkst. 21:24)|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-04-24|language=lv}}</ref> Nākamajā dienā t/c strādāja parastajā režīmā, izņemot vienu no restorāniem.<ref name=":0" /> Pirmās zaudējumu aplēses bija ap 200 000 eiro.<ref name=":0" /> == Pārtikas veikali == "Domina Shopping" ir tirdzniecības centrs [[Rīga|Rīgā]], kur visvairāk mainījušies lielie pārtikas veikali. Pirmais lielais pārtikas veikals kopš "Domina Shopping" atklāšanas bija "Hyper [[Maxima Grupė|Maxima]]", kas šajā tirdzniecības centrā atradās līdz 2006. gadam. 2006. gada novembrī tika atvērts pirmais Somijas veikalu ķēdes "[[Prisma]]" veikals Latvijā, kas 2016. gada maijā tika slēgts, veikalam nevienojoties ar tirdzniecības centru par telpu nomas līgumu. Nākamais lielais pārtikas veikals, kuru tirdzniecības centrs "Domina Shopping" bija paredzējis atvērt, bija "[[Rimi Baltic|Rimi]] hipermārkets", taču Konkurences padome aizliedza to darīt, jo no tā būtu pēc KP domām pieaugusi Rimi dominance, bet tajā vietā tika atvērts [[Maxima Grupė|Maxima]] XXX, kuru atklāja 2017. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4591513/kp-aizliegums-domina-shopping-atvert-rimi-ir-signals-attistities-parejiem-tirgotajiem|title=KP: Aizliegums «Domina Shopping» atvērt «Rimi» ir signāls attīstīties pārējiem tirgotājiem|date=2017. gada 25. janv.|website=TVNET}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4591317/domina-veikalu-rimi-atvert-aizliedza-vieta-bus-maxima|title=Dominā veikalu Rimi atvērt aizliedza, vietā būs Maxima|date=2017. gada 26. janv.|website=TVNET}}</ref> == Pasākumi == * Reizi mēnesī "Domina Shopping" uz ''Gaidību ceturtdienas'' bezmaksas semināriem pulcējas aptuveni simts jaunās un topošās māmiņas. Izglītojošo semināru laikā, ko vada [[Ārsts|ārsti]] un dažādi attiecīgās jomas [[Speciālists|speciālisti]], tiek pārrunāti būtiskākie jautājumi par bērniņa gaidīšanu un audzināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.domina-shopping.lv/promo/gaidibu4dienas/lv/sections/sakums |title=Gaidību ceturtdienas |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161220092835/http://www.domina-shopping.lv/promo/gaidibu4dienas/lv/sections/sakums |archivedate={{dat|2016|12|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161220092835/http://www.domina-shopping.lv/promo/gaidibu4dienas/lv/sections/sakums |date={{dat|2016|12|20||bez}} }}</ref> * Bērniem kopā ar vecākiem tiek organizēti bērnu dienu jeb ''Kidding Zinātkāres kluba'' pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.domina-shopping.lv/promo/kidding/lv/ |title=Domina Shopping: KIDDING |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160923131428/http://www.domina-shopping.lv/promo/kidding/lv |archivedate={{dat|2016|09|23||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160923131428/http://www.domina-shopping.lv/promo/kidding/lv |date={{dat|2016|09|23||bez}} }}</ref> * "Domina Shopping" regulāri notiek arī dažādi izklaides pasākumi, [[izstāde]]s, tematiskie tirdziņi un citas aktivitātes. * Grāmatu kafejnīcā-klubā "[[Polaris (grāmatnīca)|Polaris]]" regulāri notiek tikšanās ar populāru grāmatu autoriem no [[Latvija]]s, [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Izraēla]]s, koncerti un bērnu grāmatu stundas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.polaris.lv/category/vstrechi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161004171257/http://www.polaris.lv/category/vstrechi/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161004171257/http://www.polaris.lv/category/vstrechi/ |date={{dat|2016|10|04||bez}} }}</ref> == Sabiedriskais transports == Līdz tirdzniecības centram "Domina Shopping" var nokļūt ar * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]] vai [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35. trolejbusu]], vai [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49. autobusu]] — līdz pieturai "[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]" vai "[[Gustava Zemgala gatve]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0445/map |title=Maršruti un kustību saraksti pieturai "Gustava Zemgala gatve" |access-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121029162852/http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0445/map }}</ref> * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]]., [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]], [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34. trolejbusu]] un [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] un [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] autobusu — līdz pieturai "[[VEF]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0400/map |title=Maršruti un kustību saraksti pieturai "VEF" |access-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121029162852/http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0400/map }}</ref> * Ar vilcienu — līdz stacijai "[[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]" == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Tirdzniecības centri Rīgā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teika]] [[Kategorija:Purvciems]] [[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]] ivr4r6iizf79qb1coqens2db6y9s0aq 0 320939 4540744 4479813 2026-10-28T15:00:46Z Bendžamins 76862 4540744 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Granits Džaka | origname = ''Granit Xhaka'' | image = Granit Xhaka (cropped).jpg | image_size = | caption = Granits Džaka 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{birth date and age|1992|09|27|df=y}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Bāzele}} | height = 185<ref>http://www.borussia.de/de/team-saison/die-fohlenelf/spielerkader.html</ref> | position = Pussargs | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | clubnumber = 34 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Concordia Basel|Concordia Basel]] | youthclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | youthyears1 = 2000—2002 | youthyears2 = 2002—2010 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years1 = 2010—2012 | years2 = 2012—2016 | years3 = 2016—2023 | caps1 = 44 | caps2 = 108 | caps3 = 255 | goals1 = 1 | goals2 = 6 | goals3 = 17 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/06072023-sveices_izlases_zvaigzne_dzaka_no_arsenal|title=Šveices izlases zvaigzne Džaka no "Arsenal" pārceļas uz Leverkūzeni|date=2023. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | years4 = 2023—2025 | caps4 = 66 | goals4 = 5 | nationalteam1 = {{fb|Switzerland}} U-17 | nationalteam2 = {{fb|Switzerland}} U-18 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalcaps1 = 14 | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = | image size = | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalteam3 = {{fb|Switzerland}} U-19 | nationalcaps3 = 10 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2010—2011 | nationalteam4 = {{fb|Switzerland}} U-21 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2011—pašlaik | nationalteam5 = {{fb|Switzerland}} | nationalcaps5 = 152 | nationalgoals5 = 18 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | years5 = 2025— | caps5 = 39 | goals5 = 1 }} '''Granits Džaka''' ({{val|sq|Granit Xhaka}};<ref>{{cite news| title = 2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players| url = http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf| publisher = FIFA| format = PDF| page = 30| date = 11 June 2014| accessdate = 25 June 2014| archive-date = {{dat|2015|06|11||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20150611133541/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2255077.html}}</ref> dzimis {{dat|1992|9|27}}) ir albāņu izcelsmes [[Šveice]]s [[futbolists]], spēlē aizsarga pozīcijā, [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Karjeru sācis ''[[FC Basel]]'' kluba sistēmā, tā sastāvā divas reizes kļuvis par Šveices čempionu. 2012. gadā pārgāja uz Vācijas Bundeslīgas klubu [[Menhengladbahas "Borussia"]], kura sastāvā aizvadījis četras sezonas. No 2016. gada līdz 2023. gadam spēlēja Anglijas Premjerlīgas klubā ''[[Arsenal FC]]'' 2011. gada debitējis Šveices pieaugušo izlases sastāvā. Izlasi pārstāvējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. Džakas vecāki pārcēlās no [[Kosova]]s uz dzīvi [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]], vēl pirms Granita un [[Taulants Džaka|Taulanta]] dzimšanas. ==Nacionālā izlase== {{updated|2024. gada 18. augustā}}<ref name="wfnat">{{cite web |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/granit-xhaka/4/ |title=Granit Xhaka: Internationals |website=WorldFootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=10 December 2023}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ Izlasē nospēlēto spēļu un gūto vārtu statistika !Nacionālā izlase!!Gads!!Spēles!!Vārti |- |rowspan="14"|[[Šveices futbola izlase|Šveice]] |2011||6||1 |- |2012||9||2 |- |2013||8||1 |- |2014||10||1 |- |2015||6||1 |- |2016||11||0 |- |2017||9||2 |- |2018||13||2 |- |2019||10||2 |- |2020||7||0 |- |2021||9||0 |- |2022||13||0 |- |2023||10||2 |- |2024||9||0 |- !colspan="2"|Kopā||130||14 |} == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2010—11, 2011—12 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2011—12 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2016—17, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2017, 2020 '''Leverkūzenes "Bayer"''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * [[Vācijas kauss futbolā]]: 2023—2024<ref>{{Cite web|url=https://www.dfb.de/en/dfb-pokal/mens-dfb-pokal/?spieledb_path=/en/data-center/dfb-cup/18819/final/2367182|title=Men's DFB-Pokal :: DFB-Pokal :: DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|website=www.dfb.de}}</ref> * Vācijas Superkauss: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Šveices gada futbolists: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mobile.twitter.com/sfv_asf/status/902243340359487492|title=https://mobile.twitter.com/sfv_asf/status/902243340359487492|website=Twitter|access-date=2021-04-06|language=en}}</ref> * [[Vācijas futbola Bundeslīga]]s sezonas simboliskā izlase: 2023—2024 * [[UEFA Eiropas līga]]s sezonas simboliskā izlase: 2023—2024 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaka, Granits}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] o305hss43zuigioecp8zpr15pffhwuz 0 321171 4540771 4280197 2026-10-28T15:53:29Z Bendžamins 76862 4540771 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fabians Šērs | image = Fabian Schär.jpg | caption = Šērs Šveices izlasē 2018. gadā | fullname = Fabians Lukass Šērs | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|12|20|df=y}} | birth_place = [[Vīle (pilsēta)|Vīle]], [[Šveice]] | height = 186 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | clubnumber = 5 | position = [[aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | youthyears1 = 1999—2009 | youthclubs1 = [[FC Wil 1900]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Wil 1900]] | caps1 = 52 | goals1 = 9 | years2 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps2 = 73 | goals2 = 9 | years3 = 2015—2017 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | caps3 = 30 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U-20 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U-21 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2012 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U-23 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2013—2024 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | nationalcaps4 = 86 | nationalgoals4 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | years5 = 2018— | goals5 = 18 | caps5 = 211 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | goals4 = 2 | caps4 = 25 | years4 = 2017—2018 }} '''Fabians Lukass Šērs''' ({{val|de|Fabian Lukas Schär}};<ref>{{ziņu atsauce | title = 2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players | url = http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf | publisher = FIFA | format = PDF | page = 30 | date = 11 June 2014 | accessdate = 11 June 2014 | archive-date = {{dat|2015|06|11||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150611133541/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2255077.html }}</ref> dzimis {{dat|1991|12|20}} [[Vīle (pilsēta)|Vīlē]], [[Šveice|Šveicē]]) ir šveiciešu futbolists, [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba [[Newcastle United F.C.|''Newcastle United'']] un [[Šveices futbola izlase]]s spēlētājs, spēlē centra [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Sācis spēlēt dzimtās pilsētas [[Vīle (pilsēta)|Vīle]]s jauniešu un junioru komandās, 2012. gadā pārcēlies uz Šveices Superlīgas klubu ''[[FC Basel]]'', no 2015. gada līdz 2018. gadam Šērs spēlējs [[Vācija]]s Bundeslīgas klubā ''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]''. Kopš 2018. gada spēlē [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]. Spēlējis dažāda vecuma Šveices jauniešu un junioru izlasēs, piedalījies [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.football.ch/de/desktopdefault.aspx/tabid-64/2102_read-6697/ |title=Schweiz mit Behrami, Benaglio und Klose an die Olympischen Spiele |work=Schweizerischer Fussballverband |date=4 July 2012 |language=German |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160129234336/http://www.football.ch/de/desktopdefault.aspx/tabid-64/2102_read-6697/ |archivedate={{dat|2016|01|29||bez}} |access-date={{dat|2012|07|04||bez}} }}</ref> Pieaugušo izlasē debitējis 2013. gadā. Pirmos vārtus guvis spēlē pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]]. Spēlējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/0/football/27391728|title=World Cup 2014: Pajtim Kasami on standby for Switzerland|date=13 May 2014|accessdate=13 May 2014|work=BBC}}</ref> == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2012—13, 2013—14, 2014—15 '''Newcastle United''' *[[EFL Cup|Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c62zl58dg8qt#Line-ups |title=Liverpool 1—2 Newcastle United: Line-ups |website=BBC Sport |date=16 March 2025 |access-date=16 March 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šērs, Fabians}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanktgallenes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Wil spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 8bttvry9aiofh4m33zrx3tg6w9irbzx 0 333058 4540912 4082044 2026-10-28T21:19:32Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540912 wikitext text/x-wiki '''Druvienas iela''' var būt: * [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] — iela Rīgā; * [[Druvienas iela (Jelgava)|Druvienas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Druvienas iela (Biķernieki)|Druvienas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} jrto9ire1s8znmn587krqocgd9oghbk 0 333941 4540996 4060083 2026-10-29T06:29:10Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540996 wikitext text/x-wiki '''Mežciema iela''' var būt: * [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] — iela Rīgā; * [[Mežciema iela (Jūrmala)|Mežciema iela]] — iela Jūrmalā; * [[Mežciema iela (Mārupe)|Mežciema iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; * [[Mežciema iela (Biķernieki)|Mežciema iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Mežciema iela (Garciems)|Mežciema iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garciems|Garciemā]]; * [[Mežciema iela (Podkājas)|Mežciema iela]] — iela Ropažu pagasta [[Podkājas|Podkājās]]. {{Ielu nosaukums}} 7qjphpbeetxinf0vy1e9wfw7drxh30k 0 334736 4541012 3919885 2026-10-29T07:15:42Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4541012 wikitext text/x-wiki '''Ropažu iela''' var būt: * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] — iela Rīgā; * [[Ropažu iela (Jūrmala)|Ropažu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Ropažu iela (Biķernieki)|Ropažu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Ropažu iela (Garkalne)|Ropažu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Ropažu iela]] * [[Ropaži]] {{Ielu nosaukums}} d5kcj2z1kf494x9fkdse6vdns424k3y 0 338334 4541003 3919872 2026-10-29T06:49:39Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541003 wikitext text/x-wiki '''Purvciema iela''' var būt: * [[Purvciema iela (Aizkraukle)|Purvciema iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] — iela Rīgā; * [[Purvciema iela (Biķernieki)|Purvciema iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} ms6d1yn7ml3nayv5yijf7m7qo0bqn80 0 338526 4540920 3919740 2026-10-28T21:29:15Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540920 wikitext text/x-wiki '''Ikšķiles iela''' var būt: * [[Ikšķiles iela (Jūrmala)|Ikšķiles iela]] — iela Jūrmalā; * [[Ikšķiles iela (Ogre)|Ikšķiles iela]] — iela Ogrē; * [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] — iela Rīgā; * [[Ikšķiles iela (Biķernieki)|Ikšķiles iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} dbhkcuyzo1lkzucu1ly59ef656nzhfj 0 338734 4541023 4397883 2026-10-29T07:28:57Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4541023 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Čiekurkalna 7. šķērslīnija |attēls = Čiekurkalna 7. šķērslīnija (3).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q28004045 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 381 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Čiekurkalna 7. šķērslīnija''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē. Tā sākas pie krustojuma ar [[Čiekurkalna 1. līnija|Čiekurkalna 1. līniju]] un beidzas krustojumā ar [[Stienes iela (Rīga)|Stienes ielu]]. Ielas garums ir 381 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Čiekurkalna 7. šķērslīnija ir savienota ar šādām ielām: * [[Čiekurkalna 1. līnija]] * [[Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] == Skatīt arī == * [[Čiekurkalns]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Čiekurkalna šķērslīnijas| ]] m65sk6qy9hzd1fm0wg91wrrpvdxrage 0 338735 4541021 4397884 2026-10-29T07:27:49Z Olgerts V 41522 precīz. 4541021 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Čiekurkalna 8. šķērslīnija |attēls = Čiekurkalna 8. šķērslīnija.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q28004047 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 421 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1-2 |ielas segums = [[bruģakmens]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Čiekurkalna 8. šķērslīnija''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē. Tā sākas pie krustojuma ar [[Čiekurkalna 1. līnija|Čiekurkalna 1. līniju]] un beidzas krustojumā ar [[Stienes iela (Rīga)|Stienes ielu]]. Ielas garums ir 421 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Čiekurkalna 8. šķērslīnija ir savienota ar šādām ielām: * [[Čiekurkalna 1. līnija]] * [[Skultes iela (Rīga)|Skultes iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] == Skatīt arī == * [[Čiekurkalns]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Čiekurkalna šķērslīnijas| ]] ikgkzx48fvg1711xoloucwbjycbo9v6 0 338736 4541022 4397887 2026-10-29T07:28:28Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4541022 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Čiekurkalna 9. šķērslīnija |attēls = Čiekurkalna 9. šķērslīnija (3).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q28004048 | zoom= 16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 212 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[bruģakmens]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Čiekurkalna 9. šķērslīnija''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē. Tā sākas pie krustojuma ar [[Skultes iela (Rīga)|Skultes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Stienes iela (Rīga)|Stienes ielu]]. Ielas garums ir 212 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Čiekurkalna 9. šķērslīnija ir savienota ar šādām ielām: * [[Skultes iela (Rīga)|Skultes iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] == Skatīt arī == * [[Čiekurkalns]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Čiekurkalna šķērslīnijas| ]] 8jstiqsakedny0axj4bw28b3yq1dy0e 0 339143 4541004 4063937 2026-10-29T06:50:46Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541004 wikitext text/x-wiki '''Raunas iela''' var būt: * [[Raunas iela (Cēsis)|Raunas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Raunas iela (Daugavpils)|Raunas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Raunas iela (Jūrmala)|Raunas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Raunas iela (Mārupe)|Raunas iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; * [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] — iela Rīgā; * [[Raunas iela (Sigulda)|Raunas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; * [[Raunas iela (Biķernieki)|Raunas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Raunas iela (Liepa)|Raunas iela]] — iela Liepas pagasta [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepā]]; * [[Raunas iela (Priekuļi)|Raunas iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Priekuļi|Priekuļos]]. {{Ielu nosaukums}} bmdk3uphynqndhwxk2cy92o63uesw94 0 339465 4541039 4440052 2026-10-29T07:58:40Z Ivario 51458 4541039 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Amatas pagastā|Spāre|Spāre}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Spāre | settlement_type = mazciems | image_skyline = Spāres muiža.jpg | image_caption = Spāres muižas pils | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Amatas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,345 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=38407 |title=Informācija par objektu: Spāre |accessdate={{dat|2016|12|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 43 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 11 | lats = 37 | latNS = N | longd = 25 | longm = 13 | longs = 33 | longEW = E | elevation_m = 146 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4139 | var_id = 100112534 | lgia_id = 38407 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Spāre''', agrāk '''Spāres muiža''', ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 8 km no pagasta centra [[Ģikši]]em, 15 km no novada centra [[Cēsis|Cēsīm]] un 78 km no [[Rīga]]s. Agrāk klasificēts kā [[aprūpes ciems]]. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu [[V315]] un [[V317]] krustojumā, [[Pērļupe (Amatas pieteka)|Pērļupes]] krastā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap kādreizējo [[Spāres muiža (Amatas novads)|Spāres muižu]], kurā tagad iekārtota Spāres speciālā internātpamatskola. Blakus skolai iekārtots 2014. gadā atjaunotais Rakstnieku parks — stādījumi, ko 1930. gadā izveidojuši trīspadsmit ievērojami Latvijas literārie darbinieki.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Amatas novads: Apskates objekti - Spāres muiža|url=http://amata.lv/apskates-objekti-2/spares-muiza/|accessdate={{dat|2016|12|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161017014253/http://amata.lv/apskates-objekti-2/spares-muiza/|archivedate={{dat|2016|10|17||bez}}}}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1989|85 |2000|72 |2011|39 |2021|31 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Amatas pagasta ciemi}} rv6c2twjervkyi5lm8nbqpbbkrydjje 0 339559 4540905 4397862 2026-10-28T21:12:15Z Olgerts V 41522 Olgerts V pārvietoja lapu [[Ciemupes iela]] uz [[Ciemupes iela (Rīga)]], pārrakstot pāradresācijas lapu: tagad arī Biķerniekos (Saulkrastu pag.) 4397862 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ciemupes iela |attēls = Ciemupes iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q28054953 | zoom= 16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |ielas garums = 157 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants|grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ciemupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Juglas krastmala|Juglas krastmalu]]. Ielas garums ir 157 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Ciemupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] * [[Juglas krastmala]] == Skatīt arī == * [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Juglā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] s2ig4pov75udh2wc189cu8zvyww4xct 4540907 4540905 2026-10-28T21:14:32Z Olgerts V 41522 citas nozīmes 4540907 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Ciemupes iela|Ciemupes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ciemupes iela |attēls = Ciemupes iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q28054953 | zoom= 16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |ielas garums = 157 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants|grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ciemupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Juglas krastmala|Juglas krastmalu]]. Ielas garums ir 157 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Ciemupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] * [[Juglas krastmala]] == Skatīt arī == * [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Juglā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] n71g9dfckx1rqehblyiu7mq8vdrurln 14 340107 4540963 3089338 2026-10-29T03:54:09Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Vadības teorija]]; +[[Kategorija:Kibernētika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540963 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Tehniskās zinātnes]] [[Kategorija:Vadības inženierija]] [[Kategorija:Vadības teorija]] [[Kategorija:Kibernētika]] n6gfras1yurly28kpvunrep9apyecvi 0 340525 4540820 4498814 2026-10-28T18:02:49Z Pirags 3757 /* Ģimene */ stils 4540820 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Rihards Kondratovičs | vārds_orig = | attēls = Rihards_kondratovics.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils apriņķis|Asūnes pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] (1955) | zinātne = [[bioloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rihards Kondratovičs''' (dzimis {{dat|1932|5|12}}, miris {{dat|2017|2|17}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[LZA akadēmiķis]], habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, [[profesors]], [[rododendri|rododendru]] [[selekcija|selekcionārs]], [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte"]] dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam). Ar rododendru ģints pētījumiem nodarbojās kopš 1957. gada. Viņš ir 141 brīvdabas rododendra un 26 siltumnīcu [[acālijas|acāliju]] šķirņu autors. == Biogrāfija == === Izcelsme === Dzimis 1932. gada 12. maijā [[Daugavpils]] apriņķī, [[Asūnes pagasts|Asūnes pagasta]] „Sauleskalnos”. Abi vecāki bija [[latvieši]] — māte Antoņina Kondratoviča bija mājsaimniece, bet tēvs Jāzeps Kondratovičs strādāja par virsmežsargu [[Krāslava]]s virsmežniecības [[Robežnieki|Robežnieku]] mežniecībā. Bijis otrais bērns sešu bērnu ģimenē.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. — Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254—286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> === Izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze === Skolas gaitas uzsāka 1939. gadā Kalēju pamatskolā, kur pabeidza 6. klasi. 1944. gadā sakarā ar [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumu]] ģimene pārcēlās uz [[Strazdes pagasts|Strazdes pagastu]] [[Kurzeme|Kurzemē]], kur 1945. gada pavasarī [[Strazde]]s tautskolā viņš pabeidza mācības 7. klasē. 1950. gadā absolvēja mācības [[Talsu 1. vidusskola|Talsu vidusskolā]], kur dabasmācības skolotāja V. Dreimaņa vadībā bija ierīkots izmēģinājumu lauks ar dažādu [[kultūraugs|kultūraugu]] kolekcijām, veicot dažādus krustojumus, lai iegūtu jaunas kultūraugu formas. Šis darbs, kā arī bērnībā pavadītais laiks dabas vidū noteica izvēli studijām [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē]]. 1955. gadā ieguva augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, iegūdams biologa-fiziologa un vidusskolas [[bioloģija]]s un [[ķīmija]]s skolotāja kvalifikāciju. 1955. gada 1. septembrī darbu uzsāka LVU Bioloģijas fakultātes Cilvēku un dzīvnieku [[fizioloģija]]s katedrā kā [[laborants]], nostrādājot divus mēnešus. 1955. gada 1. novembrī tika nozīmēts par [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LVU Botāniskā dārza]] direktoru. Šajā amatā nostrādāja 10 gadus (līdz 1965). Tā kā LVU Botāniskais dārzs bija mācību, zinātniska un kultūrizglītojoša iestāde, bija jāveic zinātniskais darbs, un 1957. gadā tika uzsākti rododendru ģints pētījumi. Sākumā galvenais uzdevums bija savākt pēc iespējas lielāku kolekciju. Tika pārbaudīta 400 [[suga|sugu]] piemērotība [[Latvija]]s klimatiskajiem apstākļiem, un no visām pārbaudītajām sugām tikai ap 100 sugu bija piemērotas audzēšanai Latvijā. Līdzās savvaļas sugu [[introdukcija]]i tika veidota arī brīvdabas rododendru [[šķirne|šķirņu]] kolekcija. Pirmo septiņu gadu darba rezultāti apkopoti disertācijā „Rododendru introdukcija [[Latvijas PSR]]”, kuru 1964. gadā aizstāvot, iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. LVU Botāniskajā dārzā bija izveidota pietiekami liela rododendru kolekcija, lai uzsāktu jaunu šķirņu veidošanas darbu. Paralēli darbam ar rododendriem 1956. gadā Rihards Kondratovičs sāka veidot arī Simsa rododendra (siltumnīcas acāliju) šķirņu kolekciju, vēlāk uzsāka arī selekcijas darbu.<ref name="laikmets"/> 1965. gadā tika iecelts par Bioloģijas fakultātes [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekānu]] (līdz 1969. gadam), specializējās augu izturības fizioloģijā un [[augu anatomija|anatomijā]], vienlaicīgi nozīmēts arī par Botāniskā dārza zinātnisko vadītāju.<ref name="laikmets"/> Strādādams dekāna amatā, izveidoja [[Augu fizioloģija]]s laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem veica [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskos]] un [[bioķīmija|bioķīmiskos]] pētījumus, uzkrāja faktisko materiālu rododendru [[ģints (bioloģija)|ģints]] kompleksajā izpētē.<ref name="zinātne"> Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. — Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194—212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> 1966. gadā no vecākā pasniedzēja kļūst par [[docents|docentu]] (līdz 1985. gadam). 1969. gadā tika ievēlēts par LVU partijas komitejas sekretāru līdz 1975. gadam. Paralēli pedagoģiskajam, administratīvajam un sabiedriskajam darbam universitātē zinātniskā darbība kopš 1957. gada bija saistīta ar vienu izpētes objektu — rododendriem. Lai varētu veikt selekcijas darbu, bija nepieciešamas lielas zemes platības, kuru Universitātes Botāniskajā dārzā nebija, turklāt bija jāaudzē arī rododendru stādi pārdošanai, tāpēc 1980. gada 1. jūlijā [[Babīte|Babītē]] tika nodibināta LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”. 1983. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas galvenajā botāniskajā dārzā [[Maskava|Maskavā]] Rihards Kondratovičs monogrāfiju „Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskie pamati” (krievu valodā) aizstāvēja kā [[disertācija|disertāciju]] bioloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai. 1985. gadā viņu ievēlēja profesora amatā Augu fizioloģijas katedrā, kur nostrādāja līdz 2000. gadam. No 1987. līdz 1997. gadam bija LU zinātņu [[prorektors]], bet kopš 1992. gada ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] akadēmiķis un habilitētais doktors bioloģijā.<ref name="laikmets"/> === Profesionālās aktivitātes === Daudzu zinātnisko biedrību biedrs — [[Vācija]]s (kopš 1997) un [[Amerika]]s (kopš 1987) Rododendru audzētāju biedrību, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Karaliskās dārzkopības biedrības (kopš 2004), Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības (kopš 1959), Latvijas Botāniķu, ģenētiķu un selekcionāru biedrības (kopš 1979), Latvijas Dendrologu biedrības biedrs (kopš 1992) un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības (kopš 1998) goda biedrs. Viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (kopš 1992), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis (kopš 1993), žurnāla “Dārzs un Drava” sabiedriskās padomes loceklis (kopš 1990), LR Valsts emeritēto zinātnieku Padomes loceklis (kopš 1995), kluba “Emeritus” valdes loceklis (2000—2015). Vadīja Latvijas Dabas fondu no 1992. līdz 2002. gadam.<ref name="personibas">[http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/rihards-kondratovics/ LU Botāniskā dārza personības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161103102108/http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/rihards-kondratovics/ |date={{dat|2016|11|03||bez}} }} Skatīts: 08.01.2017.</ref> == Ģimene == 1957. gadā apprecējās ar botāniķi Skaidrīti. 1958. gadā piedzima meita Ginta, bet 1963. gadā — dēls [[Uldis Kondratovičs]]. Rihardam Kondratovičam ir pieci mazbērni un septiņi mazmazbērni.<ref name="ieva">Šenberga G. 2011. Ilgi un uzticīgi. — Ievas Stāsti, 13. — 26. maijs, 10(166): 14—18., ISSN 1691-1857</ref> == Selekcija == Ir veikti 589 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdajām]] sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem selekcijas ceļā izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Pēc sekmīgas šķirņu pārbaudes par šķirnēm apstiprinātas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā 141 brīvdabas rododendru šķirne un 26 siltumnīcu acāliju šķirnes: * 72 mūžzaļo rododendru šķirnes: 'Ada Lavleisa', ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’Aldonis Vēriņš’, ’Alma Mater’, ’Andris’, 'Arvīds', ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes lavanda’, 'Babītes Maija', ’Babītes sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, ’Dzeguzēns’ ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, ’Ģenerālis’, ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, 'Kalsnavas arborētums', ’Kārlis’, ’Kārlis Ulmanis’, ’Kristaps Morbergs’, 'Lielais Kristaps', ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, 'LU 100', 'LU Botāniskajam dārzam 100', ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, 'Talsi', ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, ’[[Voldemārs Zelmenis]]’, ’Zinātņu Akadēmija’; * 69 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, 'Ārija', ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, 'Brocēni', 'Dārza elpa', ’Dita Krenberga’, 'Dziesmusvētki', ’Dzintra’, 'ErasmusPlus Latvija', ’Francisa’, 'Gundega', ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, 'Kandava', 'Kurzeme', 'Lapsaste', 'Latgale', ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, 'Līgatne', ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, 'Madara', 'Mana Madona', ’Mazais jefiņš’, 'Miuaniz', ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, 'Qazaqstan', ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, 'Sēlija', ’Skaidrīte’, 'Slava Ukrainai', ’Teika’, ’TTT’, 'Turaidas Roze', ’Uguns’, 'Vidzeme', ’Vija’, 'Zanda', 'Zemgale', 'Zvārtes iezis'; * 26 Simsa rododendru šķirnes: ’Auseklītis’, ‘Columba’, ’Duets’, ’Dzige’, ’Dzirkstelīte’, ’Eldze’, ’Ginta’, ’Grācija’, ’Ilva’, ’Inta’, ’Jolanta’, ’Kārlis Sūniņš’, ’Laima’, ’Māsa Kerija’, ’Meri’, ’Momo’, ’Ritenītis’, ’Rožainā zvaigznīte’, ’Sarkangalvīte’, ‘Saulriets’, ’Sārtais dzintars’, 'Skaidrīte Matisone', ’Sniegbaltīte’, ’Sniegpārsla’, 'Vēlziede', ‘Violetā zvaigznīte’.<ref>[https://www.rododendri.lu.lv/ LU Rodendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170419084759/http://www.rododendri.lu.lv/selekcija/|date={{dat|2017|04|19||bez}}}} Skatīts: 08.01.2017.</ref> Ar Simsa rododendru kolekciju kopš 2012. gada var iepazīties LU Botāniskā dārza speciālajā Acāliju mājā, kas atrodas blakus Tropu tauriņu mājai, bet rododendru kolekciju var apskatīt LU Botāniskajā dārzā un LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte”. == Pagodinājumi un apbalvojumi == Kopš 1955. gada apbavots ar daudziem Latvijas Universitātes pateicības un atzinības rakstiem.<ref name="izgudrojumi">[http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=3 Izgudrojumi un izgudrotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109065756/http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=3 |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} Skatīts: 08.01.2017.</ref> * PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļas par rododendru introdukciju, selekciju un praktisko ieviešanu (1965, 1977, 1981) * ordenis “Goda zīme” (1971) * [[Latvijas PSR]] Valsts prēmijas laureāts par rododendru introdukciju un selekciju Latvijā (1985) * medaļa “Darba veterāns” (1987) * Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1989) * [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augstākajā izglītībā (1997) * Latvijas Republikas Valsts emeritētais zinātnieks (1998) * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Trīs Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[Tēvzemes balva]] par mūža ieguldījumu rododendru selekcijā (2002) * Latvijas Universitātes emeritētais profesors (2002) * Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S “Itera” balva par nozīmīgu ieguldījumu daiļdārzkopības attīstībā Latvijā (2002) * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] par nozīmīgu ieguldījumu rododendru selekcijā (2006) * Latvijas Universitātes gada cilvēks par zinātniskās skolas izveidošanu (2010) * [[Rīgas dome]]s un LZA Goda raksts par izcilu selekcionāra darbu, ieguldījumu daiļdārzkopībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē (2015) * [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu rododendru šķirņu selekcijā, dārzu dizaina attīstībā un Latvijas vārds popularizēšanu pasaulē (2016) 2020. gadā Talsu novada Muzeju Rakstos publicēts raksts “Rihards Kondratovičs – rododendru karalis”. Autore Linda Smilga-Šimpermane, Talsu novada muzeja speciāliste<ref>https://www.talsumuzejs.lv/wp-content/uploads/2021/04/Muzeja-raksti-3-web-versija-gala-variants.pdf</ref>. == Nozīmīgākās publikācijas == Uzrakstītas kopā vairāk kā 630 publikācijas, tai skaitā 7 monogrāfijas, 1 mācību grāmata, 4 mācību līdzekļi. * Kondratovičs R. 1965. Rododendri. Rīga: Liesma, 124 lpp. * Kondratovičs R. 1971. Acālijas. Rīga: Liesma, 144 lpp. * Kondratovičs R. 1976. Augu anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne, 280 lpp. * Kondratovičs R. 1978. Rododendri. Rīga: Liesma, 180 lpp. * Kondratovičs R., Kondratovičs U. 2002. Rododendru Avīze. — Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 8. (74). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp. * Kondratovičs R. 2005. Rododendri un to selekcija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte”-30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2012. Rododendri manā dārzā. — Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 5. (207). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G. 2019. Rododendri. Latvijas Universitātē izveidotās rododendru šķirnes (1957-2017). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 160 lpp. * Кондратович Р. 1981. Рододендроны. Рига: Авотс, 231 с. * Кондратович Р. 1981. Рододендроны в Латвийской ССР. Биологические особенности культуры. Рига: Зинатне, 333 с<ref name="izgudrojumi"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/dod-pieci-riharda-rododendru-ziedi-babiites-novada-gjerbonii.a111170/ Riharda Kondratoviča rododendru ziedi rotā Babītes novada ģerboni] * [https://www.youtube.com/watch?v=Rapcm8zry4I/ Latvijas stāsti. Personības] {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kondratovičs, Rihards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Dārzkopji]] fjpxqvaakujg324rbihp19rymphreff 4540822 4540820 2026-10-28T18:06:13Z Pirags 3757 /* Selekcija */ 4540822 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Rihards Kondratovičs | vārds_orig = | attēls = Rihards_kondratovics.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils apriņķis|Asūnes pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] (1955) | zinātne = [[bioloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rihards Kondratovičs''' (dzimis {{dat|1932|5|12}}, miris {{dat|2017|2|17}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[LZA akadēmiķis]], habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, [[profesors]], [[rododendri|rododendru]] [[selekcija|selekcionārs]], [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte"]] dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam). Ar rododendru ģints pētījumiem nodarbojās kopš 1957. gada. Viņš ir 141 brīvdabas rododendra un 26 siltumnīcu [[acālijas|acāliju]] šķirņu autors. == Biogrāfija == === Izcelsme === Dzimis 1932. gada 12. maijā [[Daugavpils]] apriņķī, [[Asūnes pagasts|Asūnes pagasta]] „Sauleskalnos”. Abi vecāki bija [[latvieši]] — māte Antoņina Kondratoviča bija mājsaimniece, bet tēvs Jāzeps Kondratovičs strādāja par virsmežsargu [[Krāslava]]s virsmežniecības [[Robežnieki|Robežnieku]] mežniecībā. Bijis otrais bērns sešu bērnu ģimenē.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. — Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254—286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> === Izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze === Skolas gaitas uzsāka 1939. gadā Kalēju pamatskolā, kur pabeidza 6. klasi. 1944. gadā sakarā ar [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumu]] ģimene pārcēlās uz [[Strazdes pagasts|Strazdes pagastu]] [[Kurzeme|Kurzemē]], kur 1945. gada pavasarī [[Strazde]]s tautskolā viņš pabeidza mācības 7. klasē. 1950. gadā absolvēja mācības [[Talsu 1. vidusskola|Talsu vidusskolā]], kur dabasmācības skolotāja V. Dreimaņa vadībā bija ierīkots izmēģinājumu lauks ar dažādu [[kultūraugs|kultūraugu]] kolekcijām, veicot dažādus krustojumus, lai iegūtu jaunas kultūraugu formas. Šis darbs, kā arī bērnībā pavadītais laiks dabas vidū noteica izvēli studijām [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē]]. 1955. gadā ieguva augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, iegūdams biologa-fiziologa un vidusskolas [[bioloģija]]s un [[ķīmija]]s skolotāja kvalifikāciju. 1955. gada 1. septembrī darbu uzsāka LVU Bioloģijas fakultātes Cilvēku un dzīvnieku [[fizioloģija]]s katedrā kā [[laborants]], nostrādājot divus mēnešus. 1955. gada 1. novembrī tika nozīmēts par [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LVU Botāniskā dārza]] direktoru. Šajā amatā nostrādāja 10 gadus (līdz 1965). Tā kā LVU Botāniskais dārzs bija mācību, zinātniska un kultūrizglītojoša iestāde, bija jāveic zinātniskais darbs, un 1957. gadā tika uzsākti rododendru ģints pētījumi. Sākumā galvenais uzdevums bija savākt pēc iespējas lielāku kolekciju. Tika pārbaudīta 400 [[suga|sugu]] piemērotība [[Latvija]]s klimatiskajiem apstākļiem, un no visām pārbaudītajām sugām tikai ap 100 sugu bija piemērotas audzēšanai Latvijā. Līdzās savvaļas sugu [[introdukcija]]i tika veidota arī brīvdabas rododendru [[šķirne|šķirņu]] kolekcija. Pirmo septiņu gadu darba rezultāti apkopoti disertācijā „Rododendru introdukcija [[Latvijas PSR]]”, kuru 1964. gadā aizstāvot, iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. LVU Botāniskajā dārzā bija izveidota pietiekami liela rododendru kolekcija, lai uzsāktu jaunu šķirņu veidošanas darbu. Paralēli darbam ar rododendriem 1956. gadā Rihards Kondratovičs sāka veidot arī Simsa rododendra (siltumnīcas acāliju) šķirņu kolekciju, vēlāk uzsāka arī selekcijas darbu.<ref name="laikmets"/> 1965. gadā tika iecelts par Bioloģijas fakultātes [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekānu]] (līdz 1969. gadam), specializējās augu izturības fizioloģijā un [[augu anatomija|anatomijā]], vienlaicīgi nozīmēts arī par Botāniskā dārza zinātnisko vadītāju.<ref name="laikmets"/> Strādādams dekāna amatā, izveidoja [[Augu fizioloģija]]s laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem veica [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskos]] un [[bioķīmija|bioķīmiskos]] pētījumus, uzkrāja faktisko materiālu rododendru [[ģints (bioloģija)|ģints]] kompleksajā izpētē.<ref name="zinātne"> Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. — Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194—212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> 1966. gadā no vecākā pasniedzēja kļūst par [[docents|docentu]] (līdz 1985. gadam). 1969. gadā tika ievēlēts par LVU partijas komitejas sekretāru līdz 1975. gadam. Paralēli pedagoģiskajam, administratīvajam un sabiedriskajam darbam universitātē zinātniskā darbība kopš 1957. gada bija saistīta ar vienu izpētes objektu — rododendriem. Lai varētu veikt selekcijas darbu, bija nepieciešamas lielas zemes platības, kuru Universitātes Botāniskajā dārzā nebija, turklāt bija jāaudzē arī rododendru stādi pārdošanai, tāpēc 1980. gada 1. jūlijā [[Babīte|Babītē]] tika nodibināta LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”. 1983. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas galvenajā botāniskajā dārzā [[Maskava|Maskavā]] Rihards Kondratovičs monogrāfiju „Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskie pamati” (krievu valodā) aizstāvēja kā [[disertācija|disertāciju]] bioloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai. 1985. gadā viņu ievēlēja profesora amatā Augu fizioloģijas katedrā, kur nostrādāja līdz 2000. gadam. No 1987. līdz 1997. gadam bija LU zinātņu [[prorektors]], bet kopš 1992. gada ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] akadēmiķis un habilitētais doktors bioloģijā.<ref name="laikmets"/> === Profesionālās aktivitātes === Daudzu zinātnisko biedrību biedrs — [[Vācija]]s (kopš 1997) un [[Amerika]]s (kopš 1987) Rododendru audzētāju biedrību, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Karaliskās dārzkopības biedrības (kopš 2004), Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības (kopš 1959), Latvijas Botāniķu, ģenētiķu un selekcionāru biedrības (kopš 1979), Latvijas Dendrologu biedrības biedrs (kopš 1992) un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības (kopš 1998) goda biedrs. Viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (kopš 1992), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis (kopš 1993), žurnāla “Dārzs un Drava” sabiedriskās padomes loceklis (kopš 1990), LR Valsts emeritēto zinātnieku Padomes loceklis (kopš 1995), kluba “Emeritus” valdes loceklis (2000—2015). Vadīja Latvijas Dabas fondu no 1992. līdz 2002. gadam.<ref name="personibas">[http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/rihards-kondratovics/ LU Botāniskā dārza personības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161103102108/http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/rihards-kondratovics/ |date={{dat|2016|11|03||bez}} }} Skatīts: 08.01.2017.</ref> == Ģimene == 1957. gadā apprecējās ar botāniķi Skaidrīti. 1958. gadā piedzima meita Ginta, bet 1963. gadā — dēls [[Uldis Kondratovičs]]. Rihardam Kondratovičam ir pieci mazbērni un septiņi mazmazbērni.<ref name="ieva">Šenberga G. 2011. Ilgi un uzticīgi. — Ievas Stāsti, 13. — 26. maijs, 10(166): 14—18., ISSN 1691-1857</ref> == Selekcija == Ir veikti 589 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdajām]] sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem selekcijas ceļā izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Pēc sekmīgas šķirņu pārbaudes par šķirnēm apstiprinātas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā 141 brīvdabas rododendru šķirne un 26 siltumnīcu acāliju šķirnes: * 72 mūžzaļo rododendru šķirnes: '[[Ada Lavleisa]]', ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’[[Aldonis Vēriņš]]’, ’Alma Mater’, ’Andris’, 'Arvīds', ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes lavanda’, 'Babītes Maija', ’Babītes sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, ’Dzeguzēns’ ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, ’Ģenerālis’, ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, 'Kalsnavas arborētums', ’Kārlis’, ’[[Kārlis Ulmanis]]’, ’[[Kristaps Morbergs]]’, 'Lielais Kristaps', ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, 'LU 100', 'LU Botāniskajam dārzam 100', ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, 'Talsi', ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, ’[[Voldemārs Zelmenis]]’, ’Zinātņu Akadēmija’; * 69 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, 'Ārija', ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, 'Brocēni', 'Dārza elpa', ’[[Dita Krenberga]]’, 'Dziesmusvētki', ’Dzintra’, 'ErasmusPlus Latvija', ’Francisa’, 'Gundega', ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, 'Kandava', '[[Kurzeme]]', 'Lapsaste', 'Latgale', ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, 'Līgatne', ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, 'Madara', 'Mana Madona', ’Mazais jefiņš’, 'Miuaniz', ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, 'Qazaqstan', ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, '[[Sēlija]]', ’Skaidrīte’, 'Slava Ukrainai', ’Teika’, ’TTT’, 'Turaidas Roze', ’Uguns’, 'Vidzeme', ’Vija’, 'Zanda', 'Zemgale', 'Zvārtes iezis'; * 26 Simsa rododendru šķirnes: ’Auseklītis’, ‘Columba’, ’Duets’, ’Dzige’, ’Dzirkstelīte’, ’Eldze’, ’Ginta’, ’Grācija’, ’Ilva’, ’Inta’, ’Jolanta’, ’Kārlis Sūniņš’, ’Laima’, ’Māsa Kerija’, ’Meri’, ’Momo’, ’Ritenītis’, ’Rožainā zvaigznīte’, ’Sarkangalvīte’, ‘Saulriets’, ’Sārtais dzintars’, 'Skaidrīte Matisone', ’Sniegbaltīte’, ’Sniegpārsla’, 'Vēlziede', ‘Violetā zvaigznīte’.<ref>[https://www.rododendri.lu.lv/ LU Rodendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170419084759/http://www.rododendri.lu.lv/selekcija/|date={{dat|2017|04|19||bez}}}} Skatīts: 08.01.2017.</ref> Ar Simsa rododendru kolekciju kopš 2012. gada var iepazīties LU Botāniskā dārza speciālajā Acāliju mājā, kas atrodas blakus Tropu tauriņu mājai, bet rododendru kolekciju var apskatīt LU Botāniskajā dārzā un LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte”. == Pagodinājumi un apbalvojumi == Kopš 1955. gada apbavots ar daudziem Latvijas Universitātes pateicības un atzinības rakstiem.<ref name="izgudrojumi">[http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=3 Izgudrojumi un izgudrotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109065756/http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=3 |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} Skatīts: 08.01.2017.</ref> * PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļas par rododendru introdukciju, selekciju un praktisko ieviešanu (1965, 1977, 1981) * ordenis “Goda zīme” (1971) * [[Latvijas PSR]] Valsts prēmijas laureāts par rododendru introdukciju un selekciju Latvijā (1985) * medaļa “Darba veterāns” (1987) * Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1989) * [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augstākajā izglītībā (1997) * Latvijas Republikas Valsts emeritētais zinātnieks (1998) * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Trīs Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[Tēvzemes balva]] par mūža ieguldījumu rododendru selekcijā (2002) * Latvijas Universitātes emeritētais profesors (2002) * Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S “Itera” balva par nozīmīgu ieguldījumu daiļdārzkopības attīstībā Latvijā (2002) * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] par nozīmīgu ieguldījumu rododendru selekcijā (2006) * Latvijas Universitātes gada cilvēks par zinātniskās skolas izveidošanu (2010) * [[Rīgas dome]]s un LZA Goda raksts par izcilu selekcionāra darbu, ieguldījumu daiļdārzkopībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē (2015) * [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu rododendru šķirņu selekcijā, dārzu dizaina attīstībā un Latvijas vārds popularizēšanu pasaulē (2016) 2020. gadā Talsu novada Muzeju Rakstos publicēts raksts “Rihards Kondratovičs – rododendru karalis”. Autore Linda Smilga-Šimpermane, Talsu novada muzeja speciāliste<ref>https://www.talsumuzejs.lv/wp-content/uploads/2021/04/Muzeja-raksti-3-web-versija-gala-variants.pdf</ref>. == Nozīmīgākās publikācijas == Uzrakstītas kopā vairāk kā 630 publikācijas, tai skaitā 7 monogrāfijas, 1 mācību grāmata, 4 mācību līdzekļi. * Kondratovičs R. 1965. Rododendri. Rīga: Liesma, 124 lpp. * Kondratovičs R. 1971. Acālijas. Rīga: Liesma, 144 lpp. * Kondratovičs R. 1976. Augu anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne, 280 lpp. * Kondratovičs R. 1978. Rododendri. Rīga: Liesma, 180 lpp. * Kondratovičs R., Kondratovičs U. 2002. Rododendru Avīze. — Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 8. (74). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp. * Kondratovičs R. 2005. Rododendri un to selekcija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte”-30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2012. Rododendri manā dārzā. — Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 5. (207). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G. 2019. Rododendri. Latvijas Universitātē izveidotās rododendru šķirnes (1957-2017). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 160 lpp. * Кондратович Р. 1981. Рододендроны. Рига: Авотс, 231 с. * Кондратович Р. 1981. Рододендроны в Латвийской ССР. Биологические особенности культуры. Рига: Зинатне, 333 с<ref name="izgudrojumi"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/dod-pieci-riharda-rododendru-ziedi-babiites-novada-gjerbonii.a111170/ Riharda Kondratoviča rododendru ziedi rotā Babītes novada ģerboni] * [https://www.youtube.com/watch?v=Rapcm8zry4I/ Latvijas stāsti. Personības] {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kondratovičs, Rihards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Dārzkopji]] nutlah5dltlexg373831vupz676lxx7 4540823 4540822 2026-10-28T18:07:07Z Pirags 3757 /* Selekcija */ 4540823 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Rihards Kondratovičs | vārds_orig = | attēls = Rihards_kondratovics.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils apriņķis|Asūnes pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] (1955) | zinātne = [[bioloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rihards Kondratovičs''' (dzimis {{dat|1932|5|12}}, miris {{dat|2017|2|17}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[LZA akadēmiķis]], habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, [[profesors]], [[rododendri|rododendru]] [[selekcija|selekcionārs]], [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte"]] dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam). Ar rododendru ģints pētījumiem nodarbojās kopš 1957. gada. Viņš ir 141 brīvdabas rododendra un 26 siltumnīcu [[acālijas|acāliju]] šķirņu autors. == Biogrāfija == === Izcelsme === Dzimis 1932. gada 12. maijā [[Daugavpils]] apriņķī, [[Asūnes pagasts|Asūnes pagasta]] „Sauleskalnos”. Abi vecāki bija [[latvieši]] — māte Antoņina Kondratoviča bija mājsaimniece, bet tēvs Jāzeps Kondratovičs strādāja par virsmežsargu [[Krāslava]]s virsmežniecības [[Robežnieki|Robežnieku]] mežniecībā. Bijis otrais bērns sešu bērnu ģimenē.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. — Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254—286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> === Izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze === Skolas gaitas uzsāka 1939. gadā Kalēju pamatskolā, kur pabeidza 6. klasi. 1944. gadā sakarā ar [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumu]] ģimene pārcēlās uz [[Strazdes pagasts|Strazdes pagastu]] [[Kurzeme|Kurzemē]], kur 1945. gada pavasarī [[Strazde]]s tautskolā viņš pabeidza mācības 7. klasē. 1950. gadā absolvēja mācības [[Talsu 1. vidusskola|Talsu vidusskolā]], kur dabasmācības skolotāja V. Dreimaņa vadībā bija ierīkots izmēģinājumu lauks ar dažādu [[kultūraugs|kultūraugu]] kolekcijām, veicot dažādus krustojumus, lai iegūtu jaunas kultūraugu formas. Šis darbs, kā arī bērnībā pavadītais laiks dabas vidū noteica izvēli studijām [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē]]. 1955. gadā ieguva augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, iegūdams biologa-fiziologa un vidusskolas [[bioloģija]]s un [[ķīmija]]s skolotāja kvalifikāciju. 1955. gada 1. septembrī darbu uzsāka LVU Bioloģijas fakultātes Cilvēku un dzīvnieku [[fizioloģija]]s katedrā kā [[laborants]], nostrādājot divus mēnešus. 1955. gada 1. novembrī tika nozīmēts par [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LVU Botāniskā dārza]] direktoru. Šajā amatā nostrādāja 10 gadus (līdz 1965). Tā kā LVU Botāniskais dārzs bija mācību, zinātniska un kultūrizglītojoša iestāde, bija jāveic zinātniskais darbs, un 1957. gadā tika uzsākti rododendru ģints pētījumi. Sākumā galvenais uzdevums bija savākt pēc iespējas lielāku kolekciju. Tika pārbaudīta 400 [[suga|sugu]] piemērotība [[Latvija]]s klimatiskajiem apstākļiem, un no visām pārbaudītajām sugām tikai ap 100 sugu bija piemērotas audzēšanai Latvijā. Līdzās savvaļas sugu [[introdukcija]]i tika veidota arī brīvdabas rododendru [[šķirne|šķirņu]] kolekcija. Pirmo septiņu gadu darba rezultāti apkopoti disertācijā „Rododendru introdukcija [[Latvijas PSR]]”, kuru 1964. gadā aizstāvot, iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. LVU Botāniskajā dārzā bija izveidota pietiekami liela rododendru kolekcija, lai uzsāktu jaunu šķirņu veidošanas darbu. Paralēli darbam ar rododendriem 1956. gadā Rihards Kondratovičs sāka veidot arī Simsa rododendra (siltumnīcas acāliju) šķirņu kolekciju, vēlāk uzsāka arī selekcijas darbu.<ref name="laikmets"/> 1965. gadā tika iecelts par Bioloģijas fakultātes [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekānu]] (līdz 1969. gadam), specializējās augu izturības fizioloģijā un [[augu anatomija|anatomijā]], vienlaicīgi nozīmēts arī par Botāniskā dārza zinātnisko vadītāju.<ref name="laikmets"/> Strādādams dekāna amatā, izveidoja [[Augu fizioloģija]]s laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem veica [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskos]] un [[bioķīmija|bioķīmiskos]] pētījumus, uzkrāja faktisko materiālu rododendru [[ģints (bioloģija)|ģints]] kompleksajā izpētē.<ref name="zinātne"> Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. — Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194—212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> 1966. gadā no vecākā pasniedzēja kļūst par [[docents|docentu]] (līdz 1985. gadam). 1969. gadā tika ievēlēts par LVU partijas komitejas sekretāru līdz 1975. gadam. Paralēli pedagoģiskajam, administratīvajam un sabiedriskajam darbam universitātē zinātniskā darbība kopš 1957. gada bija saistīta ar vienu izpētes objektu — rododendriem. Lai varētu veikt selekcijas darbu, bija nepieciešamas lielas zemes platības, kuru Universitātes Botāniskajā dārzā nebija, turklāt bija jāaudzē arī rododendru stādi pārdošanai, tāpēc 1980. gada 1. jūlijā [[Babīte|Babītē]] tika nodibināta LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”. 1983. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas galvenajā botāniskajā dārzā [[Maskava|Maskavā]] Rihards Kondratovičs monogrāfiju „Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskie pamati” (krievu valodā) aizstāvēja kā [[disertācija|disertāciju]] bioloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai. 1985. gadā viņu ievēlēja profesora amatā Augu fizioloģijas katedrā, kur nostrādāja līdz 2000. gadam. No 1987. līdz 1997. gadam bija LU zinātņu [[prorektors]], bet kopš 1992. gada ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] akadēmiķis un habilitētais doktors bioloģijā.<ref name="laikmets"/> === Profesionālās aktivitātes === Daudzu zinātnisko biedrību biedrs — [[Vācija]]s (kopš 1997) un [[Amerika]]s (kopš 1987) Rododendru audzētāju biedrību, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Karaliskās dārzkopības biedrības (kopš 2004), Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības (kopš 1959), Latvijas Botāniķu, ģenētiķu un selekcionāru biedrības (kopš 1979), Latvijas Dendrologu biedrības biedrs (kopš 1992) un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības (kopš 1998) goda biedrs. Viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (kopš 1992), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis (kopš 1993), žurnāla “Dārzs un Drava” sabiedriskās padomes loceklis (kopš 1990), LR Valsts emeritēto zinātnieku Padomes loceklis (kopš 1995), kluba “Emeritus” valdes loceklis (2000—2015). Vadīja Latvijas Dabas fondu no 1992. līdz 2002. gadam.<ref name="personibas">[http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/rihards-kondratovics/ LU Botāniskā dārza personības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161103102108/http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/rihards-kondratovics/ |date={{dat|2016|11|03||bez}} }} Skatīts: 08.01.2017.</ref> == Ģimene == 1957. gadā apprecējās ar botāniķi Skaidrīti. 1958. gadā piedzima meita Ginta, bet 1963. gadā — dēls [[Uldis Kondratovičs]]. Rihardam Kondratovičam ir pieci mazbērni un septiņi mazmazbērni.<ref name="ieva">Šenberga G. 2011. Ilgi un uzticīgi. — Ievas Stāsti, 13. — 26. maijs, 10(166): 14—18., ISSN 1691-1857</ref> == Selekcija == Ir veikti 589 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdajām]] sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem selekcijas ceļā izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Pēc sekmīgas šķirņu pārbaudes par šķirnēm apstiprinātas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā 141 brīvdabas rododendru šķirne un 26 siltumnīcu acāliju šķirnes: * 72 mūžzaļo rododendru šķirnes: '[[Ada Lavleisa]]', ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’[[Aldonis Vēriņš]]’, ’Alma Mater’, ’Andris’, 'Arvīds', ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes lavanda’, 'Babītes Maija', ’Babītes sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, ’Dzeguzēns’ ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, ’Ģenerālis’, ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, 'Kalsnavas arborētums', ’Kārlis’, ’[[Kārlis Ulmanis]]’, ’[[Kristaps Morbergs]]’, 'Lielais Kristaps', ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, 'LU 100', 'LU Botāniskajam dārzam 100', ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, 'Talsi', ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, ’[[Voldemārs Zelmenis]]’, ’Zinātņu Akadēmija’; * 69 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, 'Ārija', ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, 'Brocēni', 'Dārza elpa', ’[[Dita Krenberga]]’, 'Dziesmusvētki', ’Dzintra’, 'ErasmusPlus Latvija', ’Francisa’, 'Gundega', ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, 'Kandava', '[[Kurzeme]]', 'Lapsaste', '[[Latgale]]', ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, 'Līgatne', ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, 'Madara', 'Mana Madona', ’Mazais jefiņš’, 'Miuaniz', ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, 'Qazaqstan', ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, '[[Sēlija]]', ’Skaidrīte’, 'Slava Ukrainai', ’Teika’, ’TTT’, 'Turaidas Roze', ’Uguns’, 'Vidzeme', ’Vija’, 'Zanda', 'Zemgale', 'Zvārtes iezis'; * 26 Simsa rododendru šķirnes: ’Auseklītis’, ‘Columba’, ’Duets’, ’Dzige’, ’Dzirkstelīte’, ’Eldze’, ’Ginta’, ’Grācija’, ’Ilva’, ’Inta’, ’Jolanta’, ’Kārlis Sūniņš’, ’Laima’, ’Māsa Kerija’, ’Meri’, ’Momo’, ’Ritenītis’, ’Rožainā zvaigznīte’, ’Sarkangalvīte’, ‘Saulriets’, ’Sārtais dzintars’, 'Skaidrīte Matisone', ’Sniegbaltīte’, ’Sniegpārsla’, 'Vēlziede', ‘Violetā zvaigznīte’.<ref>[https://www.rododendri.lu.lv/ LU Rodendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170419084759/http://www.rododendri.lu.lv/selekcija/|date={{dat|2017|04|19||bez}}}} Skatīts: 08.01.2017.</ref> Ar Simsa rododendru kolekciju kopš 2012. gada var iepazīties LU Botāniskā dārza speciālajā Acāliju mājā, kas atrodas blakus Tropu tauriņu mājai, bet rododendru kolekciju var apskatīt LU Botāniskajā dārzā un LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte”. == Pagodinājumi un apbalvojumi == Kopš 1955. gada apbavots ar daudziem Latvijas Universitātes pateicības un atzinības rakstiem.<ref name="izgudrojumi">[http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=3 Izgudrojumi un izgudrotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109065756/http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=3 |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} Skatīts: 08.01.2017.</ref> * PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļas par rododendru introdukciju, selekciju un praktisko ieviešanu (1965, 1977, 1981) * ordenis “Goda zīme” (1971) * [[Latvijas PSR]] Valsts prēmijas laureāts par rododendru introdukciju un selekciju Latvijā (1985) * medaļa “Darba veterāns” (1987) * Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1989) * [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augstākajā izglītībā (1997) * Latvijas Republikas Valsts emeritētais zinātnieks (1998) * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Trīs Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[Tēvzemes balva]] par mūža ieguldījumu rododendru selekcijā (2002) * Latvijas Universitātes emeritētais profesors (2002) * Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S “Itera” balva par nozīmīgu ieguldījumu daiļdārzkopības attīstībā Latvijā (2002) * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] par nozīmīgu ieguldījumu rododendru selekcijā (2006) * Latvijas Universitātes gada cilvēks par zinātniskās skolas izveidošanu (2010) * [[Rīgas dome]]s un LZA Goda raksts par izcilu selekcionāra darbu, ieguldījumu daiļdārzkopībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē (2015) * [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu rododendru šķirņu selekcijā, dārzu dizaina attīstībā un Latvijas vārds popularizēšanu pasaulē (2016) 2020. gadā Talsu novada Muzeju Rakstos publicēts raksts “Rihards Kondratovičs – rododendru karalis”. Autore Linda Smilga-Šimpermane, Talsu novada muzeja speciāliste<ref>https://www.talsumuzejs.lv/wp-content/uploads/2021/04/Muzeja-raksti-3-web-versija-gala-variants.pdf</ref>. == Nozīmīgākās publikācijas == Uzrakstītas kopā vairāk kā 630 publikācijas, tai skaitā 7 monogrāfijas, 1 mācību grāmata, 4 mācību līdzekļi. * Kondratovičs R. 1965. Rododendri. Rīga: Liesma, 124 lpp. * Kondratovičs R. 1971. Acālijas. Rīga: Liesma, 144 lpp. * Kondratovičs R. 1976. Augu anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne, 280 lpp. * Kondratovičs R. 1978. Rododendri. Rīga: Liesma, 180 lpp. * Kondratovičs R., Kondratovičs U. 2002. Rododendru Avīze. — Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 8. (74). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp. * Kondratovičs R. 2005. Rododendri un to selekcija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte”-30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2012. Rododendri manā dārzā. — Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 5. (207). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp. * Kondratovičs R., Riekstiņa G. 2019. Rododendri. Latvijas Universitātē izveidotās rododendru šķirnes (1957-2017). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 160 lpp. * Кондратович Р. 1981. Рододендроны. Рига: Авотс, 231 с. * Кондратович Р. 1981. Рододендроны в Латвийской ССР. Биологические особенности культуры. Рига: Зинатне, 333 с<ref name="izgudrojumi"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/dod-pieci-riharda-rododendru-ziedi-babiites-novada-gjerbonii.a111170/ Riharda Kondratoviča rododendru ziedi rotā Babītes novada ģerboni] * [https://www.youtube.com/watch?v=Rapcm8zry4I/ Latvijas stāsti. Personības] {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kondratovičs, Rihards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Dārzkopji]] 9v21d8hekwtifj0kz5g1ouxrmtpvwqv 0 341247 4540995 3919822 2026-10-29T06:28:10Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540995 wikitext text/x-wiki '''Mārupes iela''' var būt: * [[Mārupes iela (Jūrmala)|Mārupes iela]] — iela Jūrmalā; * [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] — iela Rīgā; * [[Mārupes iela (Biķernieki)|Mārupes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. == Skatīt arī == * [[Mārupe]] * [[Mārupīte]] * [[Mārupītes gatve]] {{Ielu nosaukums}} sf57ge6vlyytyhdjxysjsu8gtzxni5y 0 342037 4540901 4289956 2026-10-28T21:09:27Z Olgerts V 41522 precīz. 4540901 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Juris Poga | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1957|1|23}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = {{ESP}}<br>{{LVA}} | nationality = [[latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2020) }} '''Juris Poga''' (dzimis {{dat|1957|1|23}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref name="vilsons"/>) ir latviešu [[arhitekts]], vairāku Latvijas sabiedrisko ēku projektu autors, [[Latvijas arhitektu savienība]]s prezidents. 1981. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras un celtniecības fakultāti.<ref name="vilsons"/> Tajā pašā gadā sācis darba gaitas [[Pilsētprojekts|institūtā "Pilsētprojekts"]], kur strādāja līdz 1990. gadam.<ref name="vilsons"/> 1994. gadā izveidojis savu uzņēmumu "Arhitekta J. Pogas birojs".<ref name="vilsons"/> 2020. gada novembrī saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieka pakāpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi/triju-zvaigznu-ordenis/jaunakie-pieskirtie-apbalvojumi|title=Jaunākie piešķirtie apbalvojumi {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2020-11-20|archive-date=2020-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201119054634/https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi/triju-zvaigznu-ordenis/jaunakie-pieskirtie-apbalvojumi}}</ref> == ''EXPO 1992'' paviljons == 1987. gadā piedalījies Vissavienības metu konkursā par PSRS paviljona veidolu ''[[EXPO 1992]]'' izstādei [[Sevilja|Seviljā]]. Projekta ideja tapa kopā ar arhitektu [[Aigars Sparāns|Aigaru Sparānu]] un mākslinieku [[Ivars Mailītis|Ivaru Mailīti]], iesniedzot to konkursā ar devīzi «Ы 000». Konkursā kopumā tika iesniegti 176 pieteikumi, no kuriem 1. kārtā par labāko tika atzīts Pogas, Sparāna un Mailīša projekts.<ref name="laikmetiga-19"/> Konkursa otrajā kārtā 1989. gadā tika virzīti pieci pretendenti, bet kolēģu aizņemtības dēļ projektu prezentēja tikai J. Poga. Par spīti tam, izdevās uzvarēt arī otrajā kārtā un, iesaistoties arī «[[Pilsētprojekts|Pilsētprojekta]]» pārstāvjiem [[Modris Ģelzis|Modrim Ģelzim]] un [[Andris Purviņš|Andrim Purviņam]], noslēgt līgumu par projekta realizāciju. Lai realizētu projektu, J. Poga ar ģimeni uz laiku pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Projekta realizācijas gaitā mainoties politiskajai situācijai, fasādē esošie burti «USSR» tika nomainīti ar «RUSSIA».<ref name="laikmetiga-194"/> == Citi ievērojami darbi == * Latvijas paviljons Vispasaules jauniešu festivālā Maskavā, līdzautors [[Andrejs Ģelzis]] (1985) * Dzīvojamā ēka [[Firsa Sadovņikova iela|Firsa Sadovņikova ielā]] 21 (1992)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga.lv//lv/news/kas-un-ka-dzivo-sarkano-kiegelu-maja-f-sadovnikova-iela?12719|title=Kas un kā dzīvo sarkano ķieģeļu mājā F. Sadovņikova ielā?|access-date=2018-11-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Dzīvojamā ēka [[Ūnijas iela|Ūnijas ielā]] 21 (1994)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mana māja: „Kremļa siena” Ūnijas ielā 37|url=https://www.riga.lv/lv/news/mana-maja-kremla-siena-unijas-iela-37?9215|website=Riga.lv|accessdate={{dat|2017|1|22||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Dzīvojamās rindu ēkas [[Āzenes iela|Āzenes ielā]] 9—39 * Viesnīca "Radi un draugi" (2000) * Dzīvojamā ēka [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes ielā]] 2 (2000) * [[Ventspils bibliotēka]]s pārbūve, (2004), saņēmis balvu kā Latvijas arhitektūras gada labākā pārbūve.<ref name="laikmetiga-175"/> *[[Radisson Blu Hotel Latvija|Viesnīcas "Latvija"]] renovācijas 1. kārta (2002) * Viesnīca "Europa Royale Hotel" Benjamiņa namā (2006) * Ventspils teātra nams "Jūras vārti" (2007) * [[Astra Lux]] (2007), balva kā 2007. gada labākā jaunbūve<ref>{{ziņu atsauce|title=Par gada labāko jaunbūvi atzīta ēka Purvciemā|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320279-par_gada_labako_jaunbuvi_atzita_eka_purvciema|accessdate={{dat|2017|1|22||bez}}|work=[[TVNET]]|date={{dat|2008|3|29||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052606/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320279-par_gada_labako_jaunbuvi_atzita_eka_purvciema}}</ref> *[[Vidzemes koncertzāle "Cēsis"|Vidzemes mūzikas un kultūras centrs Cēsīs]] (2014) * Koncertzāle "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" Liepājā, sadarbības partneris galvenajam arhitektam [[Folkers Gīnke|Folkeram Gīnkem]] (2015) * [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] saglabāšanas 2. kārta (2015) * [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] rekonstrukcija (2018) == Sabiedriskā darbība == Kopš 1985. gada [[Latvijas arhitektu savienība]]s biedrs.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Juris Poga - (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Juris-Poga/|website=makslinieki.lv|publisher=[[Latvijas Radošo savienību padome]]|accessdate={{dat|2017|1|15||bez}}}}</ref> No 1999. līdz 2005. gadam bijis Latvijas arhitektu savienības vadītājs, pēc tam arī valdes priekšsēdētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vispārēja informācija|url=http://www.latarh.lv/las/vispareja-informacija/|website=latarh.lv|publisher=[[Latvijas Arhitektu savienība]]|accessdate={{dat|2017|1|15||bez}}}}</ref> == Galerija == <gallery> Firsa Sadovņikova 21 (1).jpg|Dzīvojamā ēka Firsa Sadovņikova ielā 21, Rīgā. (1992) Ūnijas iela 21.jpg|Dzīvojamā ēka Ūnijas ielā 21, Rīgā. (1994) Library - panoramio.jpg|Ventspils bibliotēka. (2004) Vidzemes koncertzāle "Cēsis" - panoramio (1).jpg|Vidzemes koncertzāle ''Cēsis''. (2014) Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|Koncertzāle ''Lielais Dzintars'' Liepājā. Kopā ar F. Gīnki. (2015) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="laikmetiga-19">{{grāmatas atsauce|last1=Holcmane|first1=Velta|last2=Lūse|first2=Agrita|last3=Žeivate|first3=Ilze|title=Laikmetīgā arhitektūra Latvijā|date=2013|publisher=Al secco|isbn=978-9984-9949-9-4|page=19}}</ref> <ref name="laikmetiga-175">{{grāmatas atsauce|last1=Holcmane|first1=Velta|last2=Lūse|first2=Agrita|last3=Žeivate|first3=Ilze|title=Laikmetīgā arhitektūra Latvijā|date=2013|publisher=Al secco|isbn=978-9984-9949-9-4|page=175}}</ref> <ref name="laikmetiga-194">{{grāmatas atsauce|last1=Holcmane|first1=Velta|last2=Lūse|first2=Agrita|last3=Žeivate|first3=Ilze|title=Laikmetīgā arhitektūra Latvijā|date=2013|publisher=Al secco|isbn=978-9984-9949-9-4|page=194}}</ref> <ref name="vilsons">{{grāmatas atsauce|last1=Vilsons|first1=Andris|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās|date=1996|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Rīga|isbn=9785899600579}}</ref> }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Poga, Juris}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 170bur1xidr3h84g9r38gdujrcjlrvg 0 344599 4540973 3027558 2026-10-29T04:01:52Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540973 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Le bus CAN dans l'automobile.png|thumb|300px|''CAN'' tehnoloģiju plaši pielieto automašīnās]] '''''CAN''''' ('''''Controller Area Network''''') ir [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] sistēmu [[Kopne (datorsistēma)|kopnes]] standarts. Tas [[mikrokontrolieris|mikrokontrolieriem]] un citām ierīcēm ļauj sazināties sava starpā bez centralizēta datora starpniecības. ''CAN'' ir uz ziņojumiem bāzēts virknes datu pārraides protokols. ''CAN'' 1980. gados izstrādāja uzņēmums ''[[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]]'' autotransporta sistēmu integrācijai. Protokolu ir standartizējusi [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]] (''ISO 11898'' un ''ISO 16845''). ''CAN'' tehnoloģiju izmanto arī citās jomās, piemēram, aviācijā, kuģniecībā, [[rūpnieciskā automatizācija|rūpnieciskajā automatizācijā]], [[ēkas automatizācija|ēku automatizācijā]]. ''CAN'' ir viens no pieciem protokoliem, ko izmanto [[iebūvētā diagnostika|iebūvētās diagnostikas]] ''OBD-II'' (Eiropā ''EOBD'') transportlīdzekļu diagnostikas standarts. == Vēsture == Darbu pie ''CAN'' kopnes ''Robert Bosch GmbH'' sāka 1983. gadā.<ref name="History" /> Protokols oficiāli izlaists 1986. gadā. Pirmo ''CAN'' kontroliera mikroshēmu, kuru izstrādāja ''[[Intel]]'' un ''[[Philips]]'', izlaida 1987. gadā. ''Bosch'' izlaida vairākas ''CAN'' specifikācijas, un pēdējā ''CAN 2.0'' publicēta 1991. gadā. 1993. gadā Starptautiskā standartizācijas organizācija apstiprināja ''CAN'' standartu kā ''ISO 11898''. 2012. gadā ''Bosch'' izlaida paplašinājumu ''CAN FD 1.0'' (''CAN with Flexible Data-Rate''). Šī specifikācija izmanto dažādus kadra formātus, kas ļauj veidot dažādus datu garumus, kā arī pārslēgties uz ātrāku datu pārraides ātrumu pēc tam, kad to atļāvusi arbitrāža. == Standarts == ''CAN'' tehnoloģija ir aprakstīta standartā ''ISO 11898'', ko Starptautiskā standartizācijas organizācija pieņēma 1993. gadā. Vēlāk tas tika sadalīts divās daļās. ''ISO 11898-1'' formulē [[datu posma slānis|datu posma slāni]]. ''ISO 11898-2'' definē ātrdarbīgā ''CAN'' [[fizikālais slānis|fizikālo slāni]]. ''ISO 11898-3'' izlaists vēlāk un apraksta zema ātruma ''CAN'', noturīgu pret kļūdām. Fizikālā slāņa standarti ''ISO 11898-2'' un ''ISO 11898-3'' nav ''Bosch CAN 2.0'' specifikācijā, tie ir jāiegādājas no ''ISO''. == Arhitektūra == ''CAN'' ir vairāku vedēju [[vedējsekotājkopne]]s standarts, lai savienotu [[elektroniskā vadības ierīce|elektroniskās vadības ierīces]] jeb mezglus. Mezgli pēc sarežģītības var būt sākot ar vienkāršām ievades vai izvades ierīcēm līdz pat iegultiem datoriem. Mezgls var būt arī [[vārteja]], kas ļauj standarta datoram ar USB vai ''[[Ethernet]]'' saskarni sazināties ar ''CAN'' kopnes ierīcēm. Visi mezgli savā starpā savienoti ar divu vadu kopni. Tās galos jābūt 120 Ω rezistoru [[terminators (elektronika)|terminatoriem]]. == ''OSI'' slāņu realizācija == <!-- ''CAN'' kopnes protokoli īsteno 7 slāņu [[Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis|Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa]] (''OSI'') 1., 2., 3., 4. un 7. slāni. --> === Fizikālais slānis === [[Attēls:CAN-Bus Elektrische Zweidrahtleitung.svg|thumb|right|240px|''CAN'' kopnes topoloģija ar terminatoru rezistoriem]] [[Attēls:DE-9 Male.svg|thumb|160px|''DE-9'' vīrišķā savienotāja (spraudņa) kontaktu izvietojums]] ''CAN'' kopni (''ISO 11898-1'') sākotnēji aprakstīja datu posma slāņa protokolu ar abstraktām [[Fizikālais slānis|fizikālā slāņa]] prasībām. Fizikālā slāņa elektriskie aspekti (spriegums, strāva, vadu skaits) tika definēti standartā ''ISO 11898-2''. Mehāniskie aspekti (savienotāja tips un skaits, krāsas, marķējums, kontaktu izvietojums) tomēr nav standartizēti. Tādējādi dažādu ražotāju automašīnu elektroniskās vadības ierīces tiek saslēgtas ar dažādu veidu savienotājiem un kabeļiem, kuros divas dzīslas ir ''CAN'' kopnes līnijas. Ir tomēr radušies vairāki ''[[de facto]]'' standarti mehāniskajai realizācijai, no kuriem plašāk izmantotais ir ''[[D-sub]]'' veida 9 kontaktu savienotājs ar šādu kontaktu izvietojumu: * 2. kontakts: ''CAN-Low'' (''CAN−'') * 3. kontakts: ''GND'' (zeme) * 7. kontakts: ''CAN-High'' (''CAN+'') * 9. kontakts: ''CAN V+'' (barošana) [[Trokšņnoturība]] ''ISO 11898-2'' standartā tiek panākta, kopnē uzturot diferenciālu [[impedance|impedanci]] zemā līmenī ar {{sk|120|Ω}} rezistoriem katrā kopnes galā. Šāda zemas impendances kopne gaidīšanas režīmā tomēr patērē vairāk enerģijas nekā cita veida kopnes. ''CAN'' kopnes sistēmās [[līdzsvarota līnija|līdzsvarotas līnijas]] operācijas, kur strāva vienā signāla līnijā tiek precīzi balansēta ar pretēja virziena strāvu otrā signāla līnijā, nodrošina neatkarīgu, stabilu {{sk|0|V}} etalonu uztvērējiem. Labā prakse nosaka, ka ''CAN'' kopnes balansētā pāra signāli tiek pārvadīti ekranētā [[vītais pāris|vītā pāra]] kabelī, lai minimizētu elektromagnētisko izstarojumu un samazinātu interferences uzņēmību transportlīdzekļa jau tā elektromagnētisko traucējumu piesātinātajā vidē. ''CAN'' kopne nodrošina elektrobarošanu visiem mezgliem. Barošanas sprieguma līmenis nav formāli noteikts, un tas katrai realizācijai var būt atšķirīgs; parasti tas ir no 7 līdz 30 V. Mezglu konstrukcijas vispārējā prakse ir tāda, ka katra mezglam ir raiduztvērējs, un tas ir optiski izolēts no mezgla. {{sk|5|V}} lineāri regulētu spriegumu raiduztvērējs iegūstot no kopnes universālās barošanas līnijas. Recesīvā stāvoklī signāla līnijas un rezistori paliek augstā impedances stāvoklī. ''CAN−'' un ''CAN+'' spriegumi (vāji) tiecas uz vidējo vērtību starp robežlielumiem. Recesīvais stāvoklis kopnē ir tikai tad, kad neviens no raidītājiem neatrodas dominējošajā stāvoklī. Dominējošā stāvokļa laikā signāla līnijas un rezistori pāriet zemā impedances stāvoklī, strāvai plūstot caur rezistoru. ''CAN+'' spriegums tiecas uz {{sk|+5|V}}, un ''CAN-'' tiecas uz {{sk|0|V}}. Neatkarīgi no signāla stāvokļa, signāla līnijas vienmēr ir zemā impedances stāvoklī attiecībā vienai pret otru, pateicoties terminālrezistoriem kopnes galos. Šāda signālu organizācija būtiski atšķiras no citām līdzsvarotu līniju pārraides tehnoloģijām, piemēram, ''[[RS-422]]/3'', ''[[RS-485]]'', kas izmanto signalizācijas sistēmu, balstītu uz [[diferenciālais signāls|diferenciālā]] režīma spriegumu, līdzsvarotai līnijai šķērsojot nosacīto{{sk|0|V}}. === Datu posma slānis === ''CAN'' [[datu posma slānis]] ir aprakstīts standartā ''ISO 11898-1''. Tas ir formulēts divos protokolos: klasiskais (lēnais) ''CAN'' (izlaists 1986. gadā) un ātrais ''CAN FD'' (izlaists 2012. gadā, starptautiski standartizēts 2015. gadā).<ref name="data link layers details" /> Abu datu posma slāņa protokoliem ir kopējas pazīmes. Jebkuram mezglam ir ļauts jebkurā brīdī pieprasīt pārraidīšanas tiesības. Lai novērstu pārraidīšanas konfliktus, arbitrāžas metodē kadri ar augstāko identifikatoru iegūst piekļuvi kopnei bez kavēšanās. Visi kadru tipi tiek pārraidīti [[apraide|apraidē]]. Viena no unikālākajām ''CAN'' datu posma slāņa īpašībām ir tā, ka tiek atklātas visas viena bita kļūdas. Vairāku bitu kļūdas tiek konstatētas ar augstu varbūtību. Lai nodrošinātu datu saskaņu visos mezglos, lokālās kļūdas tiek globalizētas. Klasiskais ''CAN'' protokols izmanto tikai vienu bitu arbitrāžai un datu fāzei. Pārraides ātrums ir ierobežots līdz 1 Mbit/s nelieliem tīkliem (teorētiski līdz 40 m). Reālais bitu pārraides ātrums atkarīgs no tīkla garuma un fizikālā slāņa elementiem (kabeļi, savienotāji, raiduztvērēji); praktiski tas ir no 40 līdz 125 kBit/s. [[Vērtums]] (datu lauks) ir ierobežots līdz 8 baitiem. ''CAN FD'' atļauj vērtumus līdz 64 baitiem. Bez tam tas atbalsta neobligātu otro bitu pārraides ātrumu datu fāzei. Ātruma ierobežojums arbitrāžas fāzē ir tāds pats kā klasiskajā ''CAN''. Datu fāzē ātrums ir ierobežots ar raiduztvērēja raksturlielumiem, svārstību ģeneratora pielaidēm un [[Tīkla topoloģija|topoloģijas]]. Datu fāzē bitu pārraides ātrums var būt līdz 8 Mbit/s, ja izmanto kopnes topoloģiju ar ļoti īsiem, neterminētiem atzarojumiem. Praktiski ''CAN FD'' ātrums ir līdz 1 Mbit/s. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="History">[https://www.can-cia.org/can-knowledge/can/can-history/ History of CAN technology] CAN in Automation</ref> <ref name="data link layers details">[https://www.can-cia.org/can-knowledge/can/can-data-link-layers/ CAN data link layers in some detail] </ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160705031931/http://www.bosch-semiconductors.de/media/ubk_semiconductors/pdf_1/canliteratur/can2spec.pdf CAN Specification Version 2.0] BOSCH [[Kategorija:Tīkla kopnes]] [[Kategorija:ISO standarti]] [[Kategorija:Automatizācija]] 775gc7ey8v9se5wqvo34llvqwrl7jun 0 344903 4541027 4399734 2026-10-29T07:34:03Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4541027 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Viskaļu iela|Viskaļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Viskaļu iela |attēls = Viskaļu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28871194|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 1295 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Viskaļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Čiekurkalna 1. līnija|Čiekurkalna 1. līniju]] un [[Džutas iela|Džutas ielu]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži]] un beidzas krustojumā ar [[Sprukstes iela|Sprukstes ielu]]. Ielas garums ir 1295 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == 19.gadsimtā—20.gadsimta sākumā Viskaļu ielas nosaukums bija Jaunāsmuižas iela ({{val|de|Neuhofsche str.}}), jo tā veda uz [[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] (''Neuhof'') teritoriju. 20. gadsimta 30. gados, Rīgas pilsētas valdei lemjot par teritoriju un ielu nosaukumu latviskošanu, kā arī tajos ietvertā vārda "muiža" izskaušanu, 1938. gadā tika nolemts pārdēvēt arī Jaunāsmuižas ielu par Viskaļu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:181903{{!}}article:DIVL685|title=Jauni ielu nosaukumi|publisher=Rīts, Nr.194|date=16.07.1938|access-date=20.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:181903{{!}}article:DIVL685}}</ref> == Ielu savienojumi == Viskaļu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Čiekurkalna 1. līnija]] * [[Džutas iela]] * [[Skultes iela (Rīga)|Skultes iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] * [[Liepupes iela]] * [[Krustabaznīcas iela]] * [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] * [[Sprukstes iela]] == Skatīt arī == * [[Čiekurkalns]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] nsxf75ntf7gbpbnoabwwh8zj94z18fq 4541029 4541027 2026-10-29T07:36:19Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4541029 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Viskaļu iela|Viskaļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Viskaļu iela |attēls = Viskaļu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28871194|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 1295 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Viskaļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Čiekurkalna 1. līnija|Čiekurkalna 1. līniju]] un [[Džutas iela|Džutas ielu]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži]] un beidzas krustojumā ar [[Sprukstes iela|Sprukstes ielu]]. Ielas garums ir 1295 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == 19.gadsimtā—20.gadsimta sākumā Viskaļu ielas nosaukums bija Jaunāsmuižas iela ({{val|de|Neuhofsche str.}}), jo tā veda uz [[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] (''Neuhof'') teritoriju. 20. gadsimta 30. gados, Rīgas pilsētas valdei lemjot par teritoriju un ielu nosaukumu latviskošanu, kā arī tajos ietvertā vārda "muiža" izskaušanu, 1938. gadā tika nolemts pārdēvēt arī Jaunāsmuižas ielu par Viskaļu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:181903{{!}}article:DIVL685|title=Jauni ielu nosaukumi|publisher=Rīts, Nr.194|date=16.07.1938|access-date=20.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:181903{{!}}article:DIVL685}}</ref> == Ielu savienojumi == Viskaļu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Čiekurkalna 1. līnija]] * [[Džutas iela]] * [[Skultes iela (Rīga)|Skultes iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] * [[Liepupes iela (Rīga)|Liepupes iela]] * [[Krustabaznīcas iela]] * [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] * [[Sprukstes iela]] == Skatīt arī == * [[Čiekurkalns]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] sz8q6nm98f9ducg2hzxy0lpr14016tg 0 348379 4540858 3593595 2026-10-28T19:51:40Z ~2026-57446-96 152464 4540858 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alfrēds Plade | birth_date = {{dat|1905|6|11}} | birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga}} | death_date = {{dat|1944|3|22}} | death_place = | position = [[uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 | clubs1 = [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|Āgenskalns]] | years2 = 1921-1925 | clubs2 = [[FK Ķeizarmežs|Ķeizarmežs]] | years3 = 1928-1931 | clubs3 = [[Rīgas "Vanderers"]] | nationalyears1 = 1923 | nationalteam1 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 }} '''Alfrēds Plade'''<ref name="patiesība" /> (dzimis {{dat|1905|6|11}}, miris {{dat|1944|3|22}}) bija vācu izcelsmes [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlēja [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks.<ref name="patiesība">{{Grāmatas atsauce|last=Ulmanis|first=Ainis|title=Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009|year=2010|publisher=Lielupes izdevniecība|isbn=978-9984-563-05-3|page=840.—841}}</ref> Futbolu spēlēt sāka [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrībā]], tāpat kā viņa brāļi [[Teodors Plade|Teodors]], [[Kurts Plade|Kurts]], [[Valdis Plade|Valdis]] un [[Bruno Plade|Bruno]], taču lielākos sasniegumus guva kā Ķeizarmeža futbolists, izcīnot gan Latvijas meistara titulu 1923. gadā, gan pārstāvot Latvijas izlasi. Bija izlases sastāvā [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], taču laukumā vienīgajā spēlē nedevās. Pēc Ķeizarmeža komandas izjukšanas uz kādu laiku Alfrēds Plade no Latvijas futbola pazuda (to ietekmēja arī karadienests), bet divdesmito gadu beigās Rīgas "Vanderera" sastāvā aizvadīja vairākas spēles Latvijas Virslīgā. Trīsdesmito gadu sākumā gan A. Plade vietu "Vanderera" pirmajā komandā zaudēja un par tālākām viņa gaitām sportā ziņu nav. 1939. gadā kā baltvācietis repatriējās, piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], kur krita [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sppa1944n139{{!}}article:DIVL156 |title=Frontei un dzimtenei |access-date={{dat|2017|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sppa1944n139{{!}}article:DIVL156 }}</ref><ref>[https://www.geni.com/people/Alfred-Pladde/6000000032544038357 Alfred Pladde]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{LV sastāvs VOS 1924}} {{Latvija 1924 VOS}} {{DEFAULTSORT:Plade, Alfrēds}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu policijas bataljoni]] clarcpt9w6dpa2mb51wg8gl7ay9amor 0 357254 4540768 4479816 2026-10-28T15:50:56Z Bendžamins 76862 4540768 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25}} | caps1 = 35 | caps2 = 149 | caps3 = 74 | caption = Rodrigess 2018. gadā | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich|Zürich]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Cīrihe}} | goals1 = 2 | goals2 = 15 | goals3 = 1 | height = 180 | image = Ricardo Rodríguez 2018.jpg | nationalcaps1 = 5 | nationalcaps2 = 10 | nationalcaps3 = 15 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 148 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 4 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 10 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U17 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U18 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveice U23 | nationalteam5 = {{fb|Šveice}} | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalyears5 = 2011— | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | playername = Rikardo Rodrigess | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2010—2012 | years2 = 2012—2017 | years3 = 2017—2020 | name = | birth_place = | caps4 = 6 | caps5 = 120 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | goals4 = 0 | goals5 = 1 | years4 = 2020 | years5 = 2020—2024 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 41 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Rikardo Rodrigess''' ({{Val|de|Ricardo Rodríguez}}; dzimis {{Dat|1992|8|25}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], [[Šveices futbola izlase]]s aizsargs. Kopš 2026. gada Rodrigess spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Torino FC|Torino]]''. == Karjera == Rodrigess savu karjeru sāka savas dzimtās pisētas klubā ''[[FC Zürich]]''. 2012. gadā 19 gadu vecumā viņu iegādājās [[Vācijas futbola Bundeslīga]]s klubs ''[[VfL Wolfsburg]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 August 2017|date=13 January 2012|publisher=goal.com|title=Official: Wolfsburg sign Ricardo Rodriguez from Zurich|url=http://www.goal.com/en/news/11/transfer-zone/2012/01/13/2845205/official-wolfsburg-sign-ricardo-rodriguez-from-zurich}}</ref> 2014. gadā tika atzīts par Šveices gada futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 August 2017|date=2 September 2014|publisher=bundesliga.com|title=Rodriguez wins Player of the Year Award|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2014/0000300753.php|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141203103138/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2014/0000300753.php|archivedate={{dat|2014|12|03||bez}}}}</ref> 2017. gadā pievienojās ''[[AC Milan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 August 2017|date=8 June 2017|publisher=acmilan.com|title=OFFICIAL: RODRIGUEZ IS NOW RED AND BLACK|url=https://www.acmilan.com/en/news/official-statement/2017-06-08/official-rodriguez-is-now-red-and-black}}</ref> Šveices izlasē spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''VfL Wolfsburg''' * [[DFB Pokal]]: 2014—15 * [[DFL Supercup]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * Šveices gada futbolists: 2014 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigess, Rikardo}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ny9hcymj3qtpc0ke11050s3xn10nii0 0 364124 4541019 4064863 2026-10-29T07:24:06Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541019 wikitext text/x-wiki '''Saldus iela''' var būt: * [[Saldus iela (Jelgava)|Saldus iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Saldus iela (Jūrmala)|Saldus iela]] — iela Jūrmalā; * [[Saldus iela (Kuldīga)|Saldus iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] — iela Rīgā; * [[Saldus iela (Skrunda)|Saldus iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]]; * [[Saldus iela (Ventspils)|Saldus iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Saldus iela (Biķernieki)|Saldus iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Saldus iela (Jaunolaine)|Saldus iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Saldus iela (Sātiņi)|Saldus iela]] — iela Novadnieku pagasta [[Sātiņi (Novadnieku pagasts)|Sātiņos]]; * [[Saldus iela (Venta)|Saldus iela]] — iela Rumbas pagasta [[Venta (ciems)|Ventā]]. {{Ielu nosaukums}} 3vhsvbru04xi5j4znooob8bmvnnr2vv 0 369891 4541024 4397881 2026-10-29T07:29:33Z Olgerts V 41522 precīz. 4541024 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Čiekurkalna 6. šķērslīnija |attēls = Čiekurkalna 6. šķērslīnija (2).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q45974648 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] |ielas garums = 405 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1-2 |ielas segums = [[bruģis|bruģakmens]], [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Čiekurkalna 6. šķērslīnija''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Čiekurkalna 1. līnija|Čiekurkalna 1. līniju]] un beidzas krustojumā ar [[Rusova iela|Rusova]] un [[Stienes iela (Rīga)|Stienes]] ielu. Iela klāta ar [[bruģis|bruģakmeni]] un daļēji ar [[asfaltbetons|asfaltu]]. Tās garums ir 405 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Čiekurkalna 6. šķērslīnija ir savienota ar šādām ielām: * [[Čiekurkalna 1. līnija]] * [[Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Rusova iela]] * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] == Skatīt arī == * [[Čiekurkalns]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Čiekurkalna šķērslīnijas| ]] q7n57p7wr41v8az876aifyf6p2mrsq6 0 369985 4540725 4330497 2026-10-28T14:43:45Z Bendžamins 76862 4540725 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Lukass Vaskess | image = Lucas-Vázquez-2025-2.jpg | fullname = Lukass Vaskess Iglesiass | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|1}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Kurtisa}} | height = 173 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | clubnumber = 17 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2000—2004 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Curtis | youthyears2 = 2004—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} Ural | youthyears3 = 2007—2010 | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid C | caps1 = 14 | goals1 = 2 | years2 = 2011—2015 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid B | caps2 = 92 | goals2 = 15 | years3 = 2014—2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps3 = 33 | goals3 = 3 | years4 = 2015—2025 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps4 = 277 | goals4 = 26 | nationalyears1 = 2016—2018 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | caption = Lukass Vaskess 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years5 = 2025— | caps5 = 15 | goals5 = 1 }} '''Lukass Vaskess Iglesiass''' ({{val|es|Lucas Vázquez Iglesias}}; dzimis {{dat|1991|7|1}}) ir [[Spānija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2025. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2019—20, 2021—22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017, 2022, 2024 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Vaskess, Lukass}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galisijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 1yt6le3qmjwrw1nqob52xt5xt8nrwrm 0 370400 4540722 4298406 2026-10-28T14:43:02Z Bendžamins 76862 4540722 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Hesuss Valjeho | image = (Vallejo) Ofrenda de la Liga y la Champions-11-L.Millán (52109312343) (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|5}} | cityofbirth = [[Saragosa]] | countryofbirth = [[Spānija]] | height = 183 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Alvasetes "Balompie"]] | clubnumber = 24 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2008—2014 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | caps1 = 31 | goals1 = 1 | years2 = 2015—2025 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps2 = 22 | goals2 = 1 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | caps3 = 20 | goals3 = 0 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Frankfurtes "Eintracht"]] | caps4 = 25 | goals4 = 1 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2015—2019 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 22 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | caption = Hesuss Valjeho 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | caps5 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | goals5 = 0 | years5 = 2019—2020 | caps6 = 32 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | goals6 = 0 | years6 = 2020—2021 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 3 | goals7 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears5 = 2021 | nationalcaps5 = 5 | nationalgoals5 = 0 | years8 = 2025— | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Alvasetes "Balompie"]] | caps8 = 36 | goals8 = 1 }} '''Hesuss Valjeho Lasaro''' ({{val|es|Jesús Vallejo Lázaro}}; dzimis {{dat|1997|1|5}}) ir [[Spānija]]s futbolists, aizsargs. Kopš 2025. gada Valjeho pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu [[Alvasetes "Balompie"]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—21]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2021—22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]] * [[UEFA Superkauss]]: 2022, 2024 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2018, 2022 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Spānija''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Valjeho, Hesuss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Alvasetes "Balompie" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] hpu4us2nw622ohavmfvm8qlzq6p732h 0 370492 4540924 4056663 2026-10-28T21:33:36Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540924 wikitext text/x-wiki '''Krimuldas iela''' var būt: * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] — iela Daugavpilī; * [[Krimuldas iela (Jūrmala)|Krimuldas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Krimuldas iela (Rēzekne)|Krimuldas iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; * [[Krimuldas iela (Rīga)|Krimuldas iela]] — iela Rīgā; * [[Krimuldas iela (Sigulda)|Krimuldas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Krimuldas iela (Ventspils)|Krimuldas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Krimuldas iela (Biķernieki)|Krimuldas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Krimuldas iela (Medemciems)|Krimuldas iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]. {{Ielu nosaukums}} 78si38nnmtbryc7ueviiqngnoz8jpce 0 371375 4540769 4280536 2026-10-28T15:52:07Z Bendžamins 76862 4540769 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|22}} | caps1 = 3 | caps2 = 8 | caps3 = 10 | caps4 = 5 | caps5 = 18 | caps6 = 24 | caps7 = 86 | caps8 = 120 | caption = Seferovičs 2018. gadā | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | clubs3 = {{flaga|Šveice}} {{īre}} [[Neuchâtel Xamax]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[US Lecce]] | clubs5 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[Novara Calcio|Novara]] | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | clubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | currentclub = {{flaga|AAE}} [[United FC|United]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Zurzē}} | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | goals4 = 0 | goals6 = 4 | goals5 = 10 | goals7 = 16 | goals8 = 57 | height = 185 | image = Haris Seferović 2018 (cropped).jpg | nationalcaps1 = 11 | nationalcaps2 = 12 | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 93 | nationalgoals1 = 9 | nationalgoals2 = 8 | nationalgoals3 = 3 | nationalgoals4 = 25 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U-17 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U-19 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U-21 | nationalteam4 = {{fb|SUI}} | nationalyears1 = 2007—2010 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalyears4 = 2013—2023 | playername = Hariss Seferovičs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2009—2010 | years2 = 2010—2013 | years3 = 2011—2012 | years4 = 2012 | years5 = 2013 | years6 = 2013—2014 | years7 = 2014—2017 | years8 = 2017—2023 | name = | birth_place = | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years9 = 2022—2023 | caps9 = 10 | goals9 = 0 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"|Celta Vigo]] | years10 = 2023 | caps10 = 18 | goals10 = 3 | clubs11 = {{flaga|AAE}} [[Al Wasl F.C.|Al Wasl]] | years11 = 2023—2025 | caps11 = 36 | goals11 = 13 | years12 = 2025 | clubs12 = {{flaga|AAE}} [[Al-Nasr SC|Al-Nasr]] | caps12 = 12 | goals12 = 2 | clubs13 = {{flaga|AAE}} [[United FC|United]] | years13 = 2025— | caps13 = 1 | goals13 = 1 }} '''Hariss Seferovičs''' (''Haris Seferović''; dzimis {{Dat|1992|2|22}}) ir [[bosnieši|bosniešu]] izcelsmes [[Šveice]]s [[futbolists]], pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Seferovičs spēlē [[AAE Pro līga]]s komandā ''[[United FC|United]]''. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]] ir pārstāvējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Banfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2018—19 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2017, 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018—19 * Šveices gada futbolists: 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Seferovičs, Hariss }} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lucernas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] [[Kategorija:Neuchâtel Xamax FCS spēlētāji]] [[Kategorija:Al Wasl F.C. spēlētāji]] piy3ant4pvcoy7kat46gwcuwsh4aqvz 0 379722 4540910 4502316 2026-10-28T21:15:18Z Lazurīts 146948 4540910 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola |logo = |seal_image = |image = Gaiziņa iela 1 (2026).jpg |image size = 250 |caption = skolas ēka Gaiziņa ielā 1 |location = [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] 1, [[Rīga]], {{LAT}} |schooltype = vakara vidusskola |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 13 | longEW = E |established = [[1885]] |headmaster = [[Jānis Japiņš]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = 1187 (2026) |language = Latviešu |revenue = |homepage = {{URL|http://rrsvs.lv/}} }} '''Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola''', agrāk '''Rīgas vakara ģimnāzija''' ('''RVĢ'''), ir vispārējās vidējās izglītības iestāde [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielā]] 1 un [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu ielā]] 13, [[Rīga|Rīgā]]. == Izglītības programmas == Skolā tiek īstenotas šādas programmas: '''Klātienē:'''<br> ''Gaiziņa ielā 1'': *pamatizglītības otrā posma (8.—9. klasei) programma (23011111); * vispārējās vidējās izglītības programma (31016011). ''Viļānu ielā 13'': *pamatizglītības programma (1.—9. klasei) (21011111); *speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015511); *speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611). '''Neklātienē''': *vispārējās vidējās izglītības programma (31016013) (3 dienas nedēļā vakara maiņā Gaiziņa ielā 1). '''Tālmācība''': *pamatizglītības tālmācības programma (21011114); *vispārējās vidējās izglītības programma (31016014). == Vēsture == [[Attēls:Rīgas vakara ģimnāzijas ēka 1913.png|thumb|250px|Rīgas vakara ģimnāzijas ēka 1913. gadā.]] Par savu pirmsākumu skola uzskata 1885. gadā dibināto '''Rīgas pilsētas Marijas meiteņu skolu''', kura sākotnēji atradās divās ēkās Krišjāņa Barona ielā 14 un 39. Tagadējā skolas ēka Gaiziņa ielā 1 pēc arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta uzcelta 1912.—1913. gadā. Sakarā ar Pirmā pasaules kara frontes tuvošanos 1915. gada jūlijā skolu pārcēla uz Krieviju. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beigām skolas ēkā Gaiziņa ielā 1 darbību sāka '''Rīgas pilsētas krievu pamatskola''', ko 1924. gadā pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas 4. krievu pamatskolu'''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940.—1941. gadā ēkā īslaicīgi darbojusies V. Olava komercskola, bet vācu okupācijas laikā (1941—1944) skolas telpās bija kara hospitālis. Pēc Otrā pasaules kara beigām ēkā kopš 1947. gada darbojās '''2. Dzelzceļa septiņgadīgā skola''' un '''Rīgas 1. Strādnieku Jaunatnes vidusskola''', ko 1960. gadā pārdēvēja par '''Rīgas 2. septiņgadīgo skolu''' un '''Rīgas 10. strādnieku vidusskolu''', bet 1962. gadā par '''Rīgas 10. vakara (maiņu) vidusskolu'''. 1991. gadā skolai piešķīra '''Rīgas vakara ģimnāzijas''' nosaukumu.<ref>[http://rvg.lv/jauna/wp-content/uploads/2011/04/Vesture.pdf Rīgas vakara ģimnāzijas vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada 20. jūnijā Rīgas dome līdz ar vairāku citu skolu nosaukumu maiņu nolēma no 2019. gada 1. augusta pārdēvēt skolu par Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolu,<ref>Rīgas dome. Lēmums Nr. 2385. Par atsevišķu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā esošo vispārējās izglītības iestāžu nosaukuma maiņu. Pieņemts {{Dat|2019|6|20}}.</ref> nosaucot to šīs un vairāku citu izglītības iestāžu ēku autora R. Šmēlinga vārdā. 2024. gadā Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolai tika pievienota [[Rīgas Austrumu pamatskola]], līdz ar to skola turpmāk darbojas divās ēkās — Gaiziņa ielā 1 un Viļānu ielā 13.<ref> LETA. [https://www.la.lv/rigas-dome-nolemj-likvidet-cetras-rigas-pamatskolas-vienu-bernudarzu-un-vienu-vidusskolu-parveidot-par-pamatskolu Rīgas dome nolemj likvidēt četras Rīgas pamatskolas, vienu bērnudārzu un vienu vidusskolu pārveidot par pamatskolu], LA.LV, 21.02.2024.</ref> == Absolventi == * [[Marina Kosteņecka]] (1964) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Latgales apkaime]] [[Kategorija:Vakara vidusskolas Rīgā]] 92zds2x6m2pfk4shmllnu8qux7xtf7l 0 379767 4541073 4081299 2026-10-29T11:00:59Z Ivario 51458 karogs 4541073 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Baltijas Asambleja |bgcolor = |fgcolor = |image = Baltic Assembly logo.svg |image_border = |size = |alt = |caption = |map = Baltic states.svg |msize = |malt = |mcaption = |abbreviation = |motto = |formation = [[1991]]. gada [[8. novembris]] |extinction = |type = |status = |purpose = |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |location = |coords = |region_served = [[Baltijas valstis]] |membership = |language = |leader_title = |leader_name = |main_organ = |parent_organization = |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{url|http://www.baltasam.org/en/}} }} [[Attēls:Flag of the Baltic Assembly.svg|thumb|Baltijas Asamblejas karogs]] '''Baltijas Asambleja''' ({{val|et|Balti Assamblee}}, {{val|lt|Baltijos Asamblėja}}) ir reģionāla [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] organizācija, kas nodrošina [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s parlamentu sadarbību. Asamblejā katras dalībvalsts parlamentu pārstāv no 12-20 deputātu lielas nacionālās delegācijas. Organizācija ir izveidota 1991. gada 8. novembrī. Baltijas Asamblejas galvenā mītnes vieta un sekretariāts atrodas [[Rīga|Rīgā]], bet oficialās valodas ir [[igauņu valoda|igauņu]], [[latviešu valoda|latviešu]] un [[lietuviešu valoda|lietuviešu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.baltasam.org/en/structure|title=Baltic Assembly - About us|website=www.baltasam.org|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121150849/https://www.baltasam.org/en/structure}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210121150849/https://www.baltasam.org/en/structure |date={{dat|2021|01|21||bez}} }}</ref> Asambleja ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] nacionālajiem parlamentiem un valdībām, bet citām starptautiskajām un reģionālajām institūcijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā. Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas kā ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komiteja, izglītības, zinātnes un kultūras komiteja, dabas resursu un vides organizācija, tieslietu un drošības organizācija un labklājības organizācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/baltijas-juras-regions/baltijas-valstu-sadarbiba|title=Baltijas valstu sadarbība|website=www.mfa.gov.lv}}</ref> Kopš 1994. gada tiek piešķirta [[Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] devr56v7ga4dxm7b6i35mazhkug9hku 0 383708 4540980 4474948 2026-10-29T04:47:41Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4540980 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Biruta Ozoliņa | Vārds_orig = | Attēls = Bolta.jpg | Att_izm = | Apraksts = Biruta Ozoliņa uz albuma "Bolta eimu" vāka | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1959|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika]], [[tradicionālā tautas mūzika]], [[pasaules mūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = [[kokles]], [[balss]] | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = "[[Iļģi]]", "Patina" | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Biruta Ozoliņa''' (dzimusi '''Biruta Kipļuka''' {{dat|1959|1|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[Kokle|koklētāja]], [[Dziedātājs|dziedātāja]] un [[Tautas mūzika|tautas mūziķe]]. == Biogrāfija == Biruta Ozoliņa muzikālo izglītību vispirms guva [[Rēzeknes Mūzikas vidusskola|Rēzeknes Mūzikas vidusskolā]], tad Latvijas valsts konservatorijā (tagad [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]), kur 1984. gadā absolvēja prof. [[Ilze Graubiņa|Ilzes Graubiņas]] [[Klavieres|klavieru]] klasi. Studiju laikā Birutai Ozoliņai radās interese par [[Latvieši|latviešu]], īpaši dzimtā [[Novads|novada]] - [[Latgale]]s [[Tradicionālā tautas mūzika|tradicionālo tautas mūziku]]. Tas mudināja pētīt [[Muzikālā notācija|nošu pierakstus]] un audio materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latviešu folkloras krātuve|folkloras krātuvē]]. Biruta Ozoliņa veica folkloras ekspedīcijas, uzmeklējot [[Dainas|tautas dziesmu]] zinātājus, īpaši Latgalē. Izcilākās no tautas dziesmu teicējām Marija Golubova un [[Broņislava Martuževa]] tika iemūžinātas skaņu ierakstos, kas publicēti [[Kompaktdisks|CD]] formātā. [[Emilis Melngailis|Emila Melngaiļa]] krājumā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” II daļā ir atrodamas Birutas vecmāmiņas Annas Kozules un vecvecmāmiņas Karuses Arbidānes dziedātās tautas dziesmas. Interesi turpināt ģimenes [[tradīcija]]s – dziedāt latgaliešu tautas dziesmas - pamudināja arī [[Dziesmotā revolūcija|Tautas Atmodas]] noskaņas [[Latvija|Latvijā]] 80. gados. Birutas Ozoliņas pirmie skaņu ieraksti tapa [[Latvijas Radio]] 1. ierakstu studijā (toreiz Latvijas radiofons). Biruta Ozoliņa darbojusies [[Mūzikas grupa|grupā]] [[Iļģi]], piedalījusies pirmajos šīs grupas ierakstos ([[Mūzikas albums|albums]] “Bāreņu dziesmas”). Kā klavierspēles [[Pedagoģija|pedagoģe]] Biruta Ozoliņa strādāja [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola|Pāvula Jurjāna mūzikas skolā]] no 1999.līdz 2008. gadam, kur bija iniciatore mācību programmas ieviešanai bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Biruta Ozoliņa ieguva [[Iekļaujošā izglītība|speciālās izglītības]] [[Skolotājs|skolotāja]] kvalifikācijas diplomu [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas]] [[Fakultāte|fakultātē]] 2009. gadā. Biruta Ozoliņa joprojām turpina pedagoģisko darbību, attīstot bērnu muzikālās spējas un klavierspēli kā mājskolotāja. == Sadarbība ar mūziķiem == Etnodžeza [[Mūzikas grupa|grupa]] "Patina", tās sastāvā: Indriķis Veitners ([[klarnete]], [[saksofons]]), Raivo Stašāns (saksofons), Viktors Ritovs ([[taustiņinstrumenti]]),Oļegs Grišins ([[basģitāra]]), Tālis Gžibovskis ([[sitaminstrumenti]]). “Biruta Ozoliņa un DJ Monsta” Trio Biruta Ozoliņa, Magnuss Bauģis ([[trompete]]), Dāvis Ozoliņš ([[Elektroniskā mūzika|elektronika]]) TRIO Biruta Ozoliņa, Anda Eglīte ([[koncertkokle]]), Ilona Birģele ([[ērģeles]]) Duets Biruta Ozoliņa un Ernests Medenis == Festivāli un koncerti == Piedalījusies vairāku [[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās]] un mūsdienu tautas mūzikas albumu ierakstos. Producējusi [[Marijas Golubova]]s albumu "Stāsti un dziesmas" (2003).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Marijas kodu |date= 2004. gada 13. janvāris |website= [[tvnet.lv]] |url= https://sejas.tvnet.lv/6225347/ar-marijas-kodu |accessdate= 2018. gada 22. aprīlī}}</ref> 2003. gadā izveidojusi etnodžeza ansambli "Patina", sadarbībā ar to atskaņojusi tautas mūziku mūsdienīgos aranžējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Biruta Ozoliņa un „Patina” |author= Edgars Raginskis |date= 2014. gada 9. janvāris |work= Neakadēmiski |publisher= [[Latvijas Radio 3]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/neakademiski/biruta-ozolina-un-patina.a59670/ |accessdate= 2018. gada 22. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2013. gadā kopā ar ''[[DJ Monsta]]'' izdeva albumu "Sauli sēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Biruta Ozoliņa un DJ Monsta izdod debijas albumu 'Sauli sēju' |date= 2013. gada 4. jūnijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/biruta-ozolina-un-dj-monsta-izdod-debijas-albumu-sauli-seju.d?id=43373675 |accessdate= 2018. gada 21. augustā}}</ref> Albums "Bolta eimu" kategorijā "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Labākais folkloras albums]]" bija nominēts [[mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons"]]. Savukārt albumi "Sirdsgrieži" un "Sauli sēju" nominēti kā "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Labākais tautas mūzikas albums]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= „Zelta Mikrofons 2013” nominantu vydā ari latgalīšu muziki |date= 2014. gada 9. janvāris |publisher= [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]] |url= http://www.lakuga.lv/2014/01/09/zelta-mikrofons-2013-nominantu-vyda-ari-latgalisu-muziki/ |accessdate= 2018. gada 21. augustā}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Bolta eimu'' ‎(CD, [[Upe (ierakstu kompānija)|Upe]], 1999) * ''Sirdsgrieži ''‎(CD, MC, Upe, 2002) * ''Patina'' (kopā ar grupu "Patina", CD, Lauska, 2006) * ''Sauli sēju'' (kopā ar DJ Monsta, CD, lejupielāde, Like I Said, 2013) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Biruta}} [[Kategorija:Latviešu koklētāji]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu tautas mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu folkloristi]] nbu6xvgyfv0vb8fk0lgax4o261yz1go 102 385710 4541053 4539534 2026-10-29T09:07:55Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4541053 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q14212. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Premjerministrs ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q121140873|Q121140873]] | ''[[:d:Q121140873|Luca Niculescu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2026-10-20 | |- | [[:d:Q3067221|Q3067221]] | ''[[:d:Q3067221|Fatima Ezzahra El Mansouri]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2026-09-29 | |- | [[:d:Q140480413|Q140480413]] | ''[[:d:Q140480413|Vasile Tofan]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-22 | |- | [[:d:Q269909|Q269909]] | [[Endijs Bērnems]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2026-07-20 | |- | [[:d:Q124101558|Q124101558]] | [[Serhijs Koreckis]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2026-07-16 | |- | [[:d:Q136687355|Q136687355]] | ''[[:d:Q136687355|Eugen Osmochescu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-08 | 2026-07-22 |- | [[:d:Q1936326|Q1936326]] | [[Mindaugs Sinkevičs]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2026-07-07 | |- | [[:d:Q55082182|Q55082182]] | ''[[:d:Q55082182|Han Seong-sook]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2026-07-01 | |- | [[:d:Q139594211|Q139594211]] | ''[[:d:Q139594211|Francisco Carvalho]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2026-06-19 | |- | [[:d:Q140249671|Q140249671]] | ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-16 | |- | [[:d:Q140135259|Q140135259]] | ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-08 | 2026-06-18 |- | [[:d:Q115604300|Q115604300]] | [[Andris Kulbergs]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2026-05-28 | |- | [[:d:Q139921464|Q139921464]] | ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2026-05-25 | |- | [[:d:Q57627|Q57627]] | [[Janezs Janša]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2026-05-22<br/>2020-03-13 | 2022-05-25 |- | [[:d:Q6180897|Q6180897]] | ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15<br/>2024-05-02 | 2026-05-15 |- | [[:d:Q6791373|Q6791373]] | ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15 | |- | [[:d:Q124488292|Q124488292]] | [[Pēters Maģars]] | ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]'' | 2026-05-09 | |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q139573306|Q139573306]] | ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2026-04-27 | |- | [[:d:Q69304565|Q69304565]] | ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2026-04-13 | |- | [[:d:Q24254499|Q24254499]] | ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2026-04-07 | |- | [[:d:Q110962738|Q110962738]] | ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2026-03-30 | |- | [[:d:Q111772343|Q111772343]] | ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]'' | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2026-03-27 | |- | [[:d:Q138678989|Q138678989]] | ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]'' | [[premjerministrs]] | 2026-03-15 | |- | [[:d:Q28860866|Q28860866]] | [[Robs Jetens|Rob Jetten]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2026-02-23 | |- | [[:d:Q110313525|Q110313525]] | ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-02-19 | 2026-05-08 |- | [[:d:Q7686199|Q7686199]] | ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]'' | ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]'' | 2026-02-17 | |- | [[:d:Q136672386|Q136672386]] | ''[[:d:Q136672386|Cabbar Musayev]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2026-02-09 | |- | [[:d:Q7460973|Q7460973]] | ''[[:d:Q7460973|Shaya al-Zindani]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2026-02-06 | |- | [[:d:Q114351301|Q114351301]] | ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-01-21 | 2026-06-08 |- | [[:d:Q5437258|Q5437258]] | ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-12-18 | |- | [[:d:Q10819807|Q10819807]] | [[Andrejs Babišs]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2025-12-09<br/>2017-12-06 | http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727<br/>2021-12-17 |- | [[:d:Q31752753|Q31752753]] | ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2025-11-13 | |- | [[:d:Q136489383|Q136489383]] | ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2025-11-01 | 2026-07-08 |- | [[:d:Q1705028|Q1705028]] | [[Sanaje Takaiči]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2025-10-21 | |- | [[:d:Q136542212|Q136542212]] | ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-20 | |- | [[:d:Q136448305|Q136448305]] | ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-06 | 2025-10-20 |- | [[:d:Q16734600|Q16734600]] | ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2025-09-16 | |- | [[:d:Q23842116|Q23842116]] | [[Sušila Kārki]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2025-09-12 | 2026-03-27 |- | [[:d:Q20089181|Q20089181]] | [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2025-09-09 | |- | [[:d:Q16139757|Q16139757]] | ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-09-07 | |- | [[:d:Q135934976|Q135934976]] | ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2025-09-02 | |- | [[:d:Q136026273|Q136026273]] | ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-08-30 | |- | [[:d:Q133540883|Q133540883]] | ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2025-08-28 | |- | [[:d:Q124516173|Q124516173]] | [[Inga Ruģiniene]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-26 | 2026-07-01 |- | [[:d:Q135650664|Q135650664]] | ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2025-08-05 | |- | [[:d:Q1563291|Q1563291]] | ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]'' | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-04 | 2025-09-25 |- | [[:d:Q112675194|Q112675194]] | ''[[:d:Q112675194|Mohammed Hassan al-Ta'ishi]]'' | ''[[:d:Q141739832|Prime Minister of the Government of Peace and Unity]]'' | 2025-07-26 | |- | [[:d:Q135454730|Q135454730]] | ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2025-07-25 | |- | [[:d:Q61112536|Q61112536]] | [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2025-07-17 | 2026-07-16 |- | [[:d:Q12587400|Q12587400]] | ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2025-07-03 | 2026-06-30 |- | [[:d:Q13018661|Q13018661]] | ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-03<br/>2024-08-14 | 2025-09-07<br/>2024-08-16 |- | [[:d:Q4918594|Q4918594]] | ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-01 | 2025-07-03 |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-06-23 | 2026-10-20 |- | [[:d:Q4142905|Q4142905]] | ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2025-06-13 | 2026-03-30 |- | [[:d:Q6357939|Q6357939]] | ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2025-05-19 | |- | [[:d:Q109772130|Q109772130]] | ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q1151156|Q1151156]] | ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-05-06<br/>2023-06-12 | 2025-06-23<br/>2023-06-15 |- | [[:d:Q566257|Q566257]] | [[Frīdrihs Mercs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q68837007|Q68837007]] | ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | 2026-01-15 |- | [[:d:Q4414|Q4414]] | [[Fors Gnasingbe]] | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | |- | [[:d:Q16091128|Q16091128]] | ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2025-05-02 | |- | [[:d:Q57712|Q57712]] | [[Kamla Persada-Bisensara]] | ''[[:d:Q20530301|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-05-01 | |- | [[:d:Q42478807|Q42478807]] | ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2025-04-16 | |- | [[:d:Q1268462|Q1268462]] | ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q16262782|Q16262782]] | ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q108892374|Q108892374]] | ''[[:d:Q108892374|Sarra Zaafrani]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q5360975|Q5360975]] | ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q107504646|Q107504646]] | ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]'' | ''[[:d:Q20530301|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-03-17 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q192533|Q192533]] | [[Marks Kārnijs]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2025-03-14 | |- | [[:d:Q56235580|Q56235580]] | [[Aļaksandrs Turčins]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2025-03-10 | |- | [[:d:Q64576653|Q64576653]] | [[Kristians Štokers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2025-03-03 | |- | [[:d:Q141205592|Q141205592]] | ''[[:d:Q141205592|Calvin Armstrong Rwomiire]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-02-14 | |- | [[:d:Q638463|Q638463]] | ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2025-02-08 | |- | [[:d:Q336599|Q336599]] | [[Barts de Vēvers]] | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2025-02-03 | |- | [[:d:Q920403|Q920403]] | ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]'' | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2025-01-23<br/>2020-06-27 | 2022-12-17 |- | [[:d:Q8083950|Q8083950]] | ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-01-22 | 2025-12-18 |- | [[:d:Q59978016|Q59978016]] | ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2025-01-16 | 2026-02-19 |- | [[:d:Q131749390|Q131749390]] | ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2025-01-12 | |- | [[:d:Q64168538|Q64168538]] | ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2025-01-10<br/>2021-10-11 | 2025-03-03<br/>2021-12-06 |- | [[:d:Q6761049|Q6761049]] | ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2025-01-01 | |- | [[:d:Q31178879|Q31178879]] | ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2024-12-27 | 2025-03-24 |- | [[:d:Q108856371|Q108856371]] | [[Kristrūna Frostadotira]] | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-12-21 | |- | [[:d:Q112703041|Q112703041]] | ''[[:d:Q112703041|Adylbek Kasymaliev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2024-12-18 | |- | [[:d:Q12963|Q12963]] | [[Fransuā Bairū]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-12-13 | 2025-09-09 |- | [[:d:Q12655545|Q12655545]] | [[Gintauts Palucks]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2024-12-12 | 2025-08-04 |- | [[:d:Q131377413|Q131377413]] | ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-12-09 | 2025-03-29 |- | [[:d:Q116056730|Q116056730]] | ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q95099155|Q95099155]] | ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2024-11-29<br/>2016-11-16 | 2020-12-23 |- | [[:d:Q113577661|Q113577661]] | ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2024-11-21<br/>2022-08-21 | 2022-12-05 |- | [[:d:Q131140314|Q131140314]] | ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-11-11 | |- | [[:d:Q1335527|Q1335527]] | [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2024-11-11<br/>2024-10-01 | 2025-10-21<br/>2024-11-11 |- | [[:d:Q98298397|Q98298397]] | ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2024-09-24 | |- | [[:d:Q122759674|Q122759674]] | ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-09-23 | 2024-12-08 |- | [[:d:Q97011032|Q97011032]] | ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2024-09-18 | |- | [[:d:Q438465|Q438465]] | [[Mišels Barnjē]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-09-05 | 2024-12-13 |- | [[:d:Q12278288|Q12278288]] | ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2024-08-27<br/>2024-04-09 | 2025-01-16<br/>2024-08-27 |- | [[:d:Q129263796|Q129263796]] | ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2024-08-17 | |- | [[:d:Q13026319|Q13026319]] | ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2024-08-16 | 2025-07-01 |- | [[:d:Q128804528|Q128804528]] | ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-08-10 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q128723414|Q128723414]] | ''[[:d:Q128723414|Kamel Madouri]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2024-08-08 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q66793577|Q66793577]] | ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2024-08-02 | |- | [[:d:Q1789192|Q1789192]] | [[Kristens Mihals]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q3195923|Q3195923]] | [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2024-07-15<br/>2018-02-15<br/>2015-10-12 | 2025-09-09<br/>2021-07-13<br/>2016-08-04 |- | [[:d:Q6383803|Q6383803]] | [[Kīrs Stārmers]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2024-07-05 | 2026-07-20 |- | [[:d:Q22338116|Q22338116]] | [[Diks Shofs]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2024-07-02 | 2026-02-23 |- | [[:d:Q46675558|Q46675558]] | [[Hristijans Mickoskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-06-23 | |- | [[:d:Q117472023|Q117472023]] | ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2024-06-12 | |- | [[:d:Q126086566|Q126086566]] | ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-05-23 | 2025-01-11 |- | [[:d:Q5116472|Q5116472]] | ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q16151955|Q16151955]] | ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q6504758|Q6504758]] | ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]'' | ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q333811|Q333811]] | ''[[:d:Q333811|John Swinney]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2024-05-08 | |- | [[:d:Q124343904|Q124343904]] | ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2024-05-03 | |- | [[:d:Q6860678|Q6860678]] | ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | 2025-04-16 |- | [[:d:Q125591036|Q125591036]] | ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2024-04-25 | 2025-11-12 |- | [[:d:Q7518922|Q7518922]] | [[Saimons Heriss]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2024-04-09 | 2025-01-23 |- | [[:d:Q879376|Q879376]] | ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-04-09<br/>2017-01-11 | 2024-12-21<br/>2017-11-30 |- | [[:d:Q11764394|Q11764394]] | [[Luišs Montenegru]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q56312650|Q56312650]] | ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2024-04-02 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q20423278|Q20423278]] | [[Mohammads Mustafa]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2024-03-28 | |- | [[:d:Q2096387|Q2096387]] | [[Šahbazs Šarīfs]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2024-03-03<br/>2022-04-11 | 2023-08-13 |- | [[:d:Q22209348|Q22209348]] | ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2024-02-27 | |- | [[:d:Q5441662|Q5441662]] | ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2024-02-26 | |- | [[:d:Q114735638|Q114735638]] | ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-02-25 | 2024-04-30 |- | [[:d:Q27885302|Q27885302]] | ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2024-02-08 | |- | [[:d:Q124436646|Q124436646]] | ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2024-02-06 | |- | [[:d:Q57843|Q57843]] | ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-02-06<br/>2017-05-31 | 2024-05-02<br/>2017-06-29 |- | [[:d:Q16119688|Q16119688]] | ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-02-05 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q21234823|Q21234823]] | ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]'' | ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03 | |- | [[:d:Q6837191|Q6837191]] | ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''<br/>''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03<br/>2020-01-11 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q5860953|Q5860953]] | [[Talats Džaferi]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-01-28 | 2024-06-23 |- | [[:d:Q7849613|Q7849613]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | |- | [[:d:Q3327520|Q3327520]] | ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-01-17<br/>2022-07-19 | 2024-05-15<br/>2022-07-24 |- | [[:d:Q30339350|Q30339350]] | [[Gabriels Atāls]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-01-09 | 2024-09-05 |- | [[:d:Q106598060|Q106598060]] | ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-01-01 | 2024-05-22 |- | [[:d:Q627337|Q627337]] | ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2023-12-21 | |- | [[:d:Q946|Q946]] | [[Donalds Tusks]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2023-12-13 | |- | [[:d:Q74370310|Q74370310]] | [[Kristofers Laksons]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-11-27 | |- | [[:d:Q592101|Q592101]] | ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]'' | ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q6070218|Q6070218]] | [[Pedro Sančess]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2023-11-17<br/>2020-01-08<br/>2018-06-02 | 2023-07-25<br/>2019-04-30 |- | [[:d:Q6307840|Q6307840]] | ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2023-11-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q109784588|Q109784588]] | ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2023-11-11 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q123342092|Q123342092]] | ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2023-11-04 | |- | [[:d:Q101225458|Q101225458]] | [[Milojko Spajičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2023-10-31 | |- | [[:d:Q57606|Q57606]] | [[Roberts Fico]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-10-25 | |- | [[:d:Q3434569|Q3434569]] | ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2023-10-16 | |- | [[:d:Q108461966|Q108461966]] | ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]'' | [[premjerministrs]] | 2023-09-28 | 2023-11-04 |- | [[:d:Q61121565|Q61121565]] | [[Evika Siliņa]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2023-09-15 | 2026-05-14 |- | [[:d:Q359480|Q359480]] | [[Fumio Kisida]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10<br/>2021-10-04 | 2024-10-01<br/>2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10 |- | [[:d:Q57856|Q57856]] | ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-09-08 | |- | [[:d:Q118213697|Q118213697]] | ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2023-08-22 | 2024-08-16 |- | [[:d:Q13024351|Q13024351]] | ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]'' | ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]'' | 2023-08-22 | |- | [[:d:Q50345548|Q50345548]] | ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2023-08-13 | 2024-03-03 |- | [[:d:Q2646711|Q2646711]] | ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2023-08-08 | |- | [[:d:Q121088468|Q121088468]] | ''[[:d:Q121088468|Ahmed Hachani]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2023-08-01 | 2024-08-08 |- | [[:d:Q108444479|Q108444479]] | [[Hasans Ahunds]] | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-07-17<br/>2021-09-07 | 2023-05-17 |- | [[:d:Q11509|Q11509]] | ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2023-07-01 | |- | [[:d:Q552751|Q552751]] | [[Kirjaks Micotakis]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-06-26<br/>2019-07-08 | 2023-05-25 |- | [[:d:Q29892910|Q29892910]] | ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20 | |- | [[:d:Q6029546|Q6029546]] | [[Peteri Orpo]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''<br/>''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20<br/>2017-06-28 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q21179176|Q21179176]] | ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2023-06-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q28536878|Q28536878]] | ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-06-06 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q118402778|Q118402778]] | ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-05-25 | 2023-06-26 |- | [[:d:Q4665452|Q4665452]] | ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]'' | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-05-17 | 2023-07-17 |- | [[:d:Q96747230|Q96747230]] | ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-05-15 | 2023-10-25 |- | [[:d:Q6996487|Q6996487]] | ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-04-28 | |- | [[:d:Q117348329|Q117348329]] | ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2023-03-30 | 2025-03-26 |- | [[:d:Q174924|Q174924]] | ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2023-03-29 | 2024-05-07 |- | [[:d:Q127271608|Q127271608]] | ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2023-03-15 | 2024-11-29 |- | [[:d:Q23020336|Q23020336]] | ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2023-03-07 | |- | [[:d:Q13407948|Q13407948]] | [[Dorins Rečans]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2023-02-16 | 2025-11-01 |- | [[:d:Q31192182|Q31192182]] | ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-02-03<br/>2022-08-02 | 2023-06-06<br/>2023-02-03 |- | [[:d:Q112175210|Q112175210]] | ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2023-02-01 | |- | [[:d:Q9182314|Q9182314]] | ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2023-01-31 | |- | [[:d:Q387491|Q387491]] | ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2023-01-25 | |- | [[:d:Q5106890|Q5106890]] | [[Kriss Hipkinss]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-01-25 | 2023-11-27 |- | [[:d:Q98841301|Q98841301]] | ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-01-09 | 2023-08-30 |- | [[:d:Q104914585|Q104914585]] | ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2022-12-30 | |- | [[:d:Q43723|Q43723]] | [[Benjamins Netanjahu]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-12-29 | |- | [[:d:Q315500|Q315500]] | [[Puspa Kamals Dāhāls]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2022-12-26<br/>2016-08-04 | 2024-07-15<br/>2017-06-07 |- | [[:d:Q981549|Q981549]] | ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]'' | ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]'' | 2022-12-24 | |- | [[:d:Q556712|Q556712]] | ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2022-12-22<br/>2015-09-15 | 2019-09-16 |- | [[:d:Q1728820|Q1728820]] | [[Leo Varadkars]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2022-12-17<br/>2017-06-14 | 2024-04-09<br/>2020-06-27 |- | [[:d:Q299574|Q299574]] | [[Anvars Ibrahims]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2022-11-24 | |- | [[:d:Q459822|Q459822]] | ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2022-11-10 | |- | [[:d:Q24950945|Q24950945]] | ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2022-11-04 | 2023-09-04 |- | [[:d:Q114588964|Q114588964]] | ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2022-10-28 | |- | [[:d:Q20055561|Q20055561]] | [[Rišī Sūneks]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-10-25 | 2024-07-05 |- | [[:d:Q451791|Q451791]] | [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2022-10-22 | |- | [[:d:Q114835874|Q114835874]] | ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-10-21 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q1780398|Q1780398]] | [[Ulfs Kristersons]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2022-10-18 | |- | [[:d:Q3700793|Q3700793]] | ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2022-10-14 | |- | [[:d:Q7403916|Q7403916]] | ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2022-10-13 | 2024-01-01 |- | [[:d:Q6892571|Q6892571]] | [[Muhammeds bin Selmāns]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2022-09-27 | |- | [[:d:Q16269678|Q16269678]] | ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2022-09-17 | |- | [[:d:Q107136851|Q107136851]] | ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2022-09-07 | |- | [[:d:Q272201|Q272201]] | [[Liza Trasa]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-09-06 | 2022-10-25 |- | [[:d:Q15724737|Q15724737]] | ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2022-08-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q109296984|Q109296984]] | ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2022-08-20 | 2024-02-19 |- | [[:d:Q113443525|Q113443525]] | ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2022-08-06 | |- | [[:d:Q109259869|Q109259869]] | ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2022-07-24 | 2023-12-20 |- | [[:d:Q1396120|Q1396120]] | ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]'' | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-07-01 | 2022-12-29 |- | [[:d:Q112598575|Q112598575]] | ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2022-06-26 | |- | [[:d:Q112679881|Q112679881]] | ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]'' | ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]'' | 2022-06-24 | |- | [[:d:Q112691270|Q112691270]] | ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2022-06-20 | |- | [[:d:Q112286420|Q112286420]] | ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2022-06-08 | 2023-03-29 |- | [[:d:Q110644463|Q110644463]] | ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2022-05-30 | |- | [[:d:Q18645045|Q18645045]] | [[Roberts Golobs]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2022-05-25 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q335697|Q335697]] | [[Entonijs Albanīzs]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2022-05-23 | |- | [[:d:Q356666|Q356666]] | ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-21 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q20020731|Q20020731]] | [[Elizabete Borna]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2022-05-16 | 2024-01-09 |- | [[:d:Q12619978|Q12619978]] | ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | 2022-05-20 |- | [[:d:Q12812869|Q12812869]] | ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2022-05-12<br/>2018-12-15<br/>2015-01-09 | 2022-07-21<br/>2019-11-21<br/>2018-10-26 |- | [[:d:Q16353146|Q16353146]] | ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2022-04-28 | 2023-10-31 |- | [[:d:Q111131079|Q111131079]] | ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q44275924|Q44275924]] | ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q63285566|Q63285566]] | ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | |- | [[:d:Q88310768|Q88310768]] | ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2022-02-07 | 2026-05-12 |- | [[:d:Q55639564|Q55639564]] | ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]'' | ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]'' | 2022-02-01 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q110629734|Q110629734]] | ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2022-01-19 | |- | [[:d:Q110288715|Q110288715]] | [[Dimitars Kovačevskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2022-01-17 | 2024-01-28 |- | [[:d:Q56825894|Q56825894]] | [[Elihans Smaiilovs]] | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2022-01-05 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q19631293|Q19631293]] | ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2021-12-27 | 2024-12-09 |- | [[:d:Q3377548|Q3377548]] | [[Petrs Fiala]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2021-12-17 | 2025-12-09 |- | [[:d:Q106928258|Q106928258]] | ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-12-13 | 2022-08-01 |- | [[:d:Q21062160|Q21062160]] | ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2021-12-11 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q61053|Q61053]] | [[Olafs Šolcs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2021-12-08 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q42860944|Q42860944]] | [[Karls Nēhammers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2021-12-06 | 2025-01-10 |- | [[:d:Q4935873|Q4935873]] | [[Magdalēna Andešone]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2021-11-30 | 2022-10-18 |- | [[:d:Q28950289|Q28950289]] | ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2021-11-25<br/>2020-12-07 | 2023-06-12<br/>2020-12-23 |- | [[:d:Q27654948|Q27654948]] | ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2021-11-21<br/>2019-08-21 | 2022-01-02<br/>2021-10-25 |- | [[:d:Q47189019|Q47189019]] | ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2021-11-05 | 2022-05-12 |- | [[:d:Q467948|Q467948]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]'' | 2021-10-14 | |- | [[:d:Q25752002|Q25752002]] | ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q4060344|Q4060344]] | ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q108741355|Q108741355]] | ''[[:d:Q108741355|Najla Bouden]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2021-10-11 | 2023-08-01 |- | [[:d:Q1638114|Q1638114]] | ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2021-10-07 | 2026-09-23 |- | [[:d:Q66708545|Q66708545]] | ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2021-10-06 | 2022-08-20 |- | [[:d:Q7183082|Q7183082]] | ''[[:d:Q7183082|Philip "Brave" Davis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2021-09-17 | |- | [[:d:Q28055319|Q28055319]] | ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-09-16<br/>2021-05-12 | 2021-12-13<br/>2021-09-16 |- | [[:d:Q318493|Q318493]] | ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2021-09-10 | 2025-02-08 |- | [[:d:Q6084858|Q6084858]] | ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2021-08-21 | 2022-11-24 |- | [[:d:Q105193792|Q105193792]] | ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2021-08-06 | 2023-02-16 |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-08-01 | |- | [[:d:Q7184214|Q7184214]] | ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2021-07-28 | |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q107600891|Q107600891]] | ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2021-07-16 | 2023-09-28 |- | [[:d:Q470903|Q470903]] | [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2021-07-13<br/>2017-06-07 | 2022-12-26<br/>2018-02-15 |- | [[:d:Q96612848|Q96612848]] | ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2021-06-30 | 2023-11-11 |- | [[:d:Q62481397|Q62481397]] | ''[[:d:Q62481397|Nabbanja Robinah]]'' | ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]'' | 2021-06-21 | |- | [[:d:Q7035479|Q7035479]] | [[Nikols Pašinjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2021-06-20<br/>2021-04-25<br/>2018-05-08 | 2021-06-20<br/>2021-04-25 |- | [[:d:Q7150914|Q7150914]] | ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2021-06-17 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q107273326|Q107273326]] | ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2021-06-15 | 2022-02-07 |- | [[:d:Q29030093|Q29030093]] | ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2021-06-14 | |- | [[:d:Q39318|Q39318]] | [[Naftali Benets]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2021-06-13 | 2022-07-01 |- | [[:d:Q2964323|Q2964323]] | ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2021-06-07 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q3374810|Q3374810]] | ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]'' | ''[[:d:Q116357|Sikyong]]'' | 2021-05-27 | |- | [[:d:Q5446290|Q5446290]] | ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2021-05-24 | 2025-09-16 |- | [[:d:Q12587534|Q12587534]] | ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-05-14 | 2022-05-11 |- | [[:d:Q4752077|Q4752077]] | ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2021-05-12 | 2026-05-01 |- | [[:d:Q101751482|Q101751482]] | ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05 | 2021-05-20 |- | [[:d:Q105277058|Q105277058]] | ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05<br/>2021-02-03 | 2021-10-12<br/>2021-05-05 |- | [[:d:Q107067181|Q107067181]] | ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2021-04-30 | 2023-07-10 |- | [[:d:Q105523479|Q105523479]] | ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2021-04-26 | 2024-06-12 |- | [[:d:Q4710950|Q4710950]] | ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2021-04-26<br/>2016-02-13 | 2022-10-13<br/>2018-05-04 |- | [[:d:Q51846080|Q51846080]] | ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2021-04-23 | 2025-04-07 |- | [[:d:Q106622643|Q106622643]] | ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2021-04-21 | 2023-11-15 |- | [[:d:Q31180640|Q31180640]] | ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-04-17 | 2021-05-14 |- | [[:d:Q22343041|Q22343041]] | ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-04-16 | |- | [[:d:Q106496152|Q106496152]] | ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-04-14 | 2021-07-20 |- | [[:d:Q10806940|Q10806940]] | ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2021-04-05 | |- | [[:d:Q7110324|Q7110324]] | ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2021-04-03 | 2023-07-26 |- | [[:d:Q46227987|Q46227987]] | ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2021-04-01 | 2023-05-15 |- | [[:d:Q441633|Q441633]] | [[Albins Kurti]] | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2021-03-22<br/>2020-02-03 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q7180477|Q7180477]] | ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavanh]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2021-03-22 | 2022-12-30 |- | [[:d:Q105319569|Q105319569]] | ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Al-Dabiba]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2021-03-15 | |- | [[:d:Q3369176|Q3369176]] | ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2021-03-08 | 2023-10-06 |- | [[:d:Q6066533|Q6066533]] | [[Irakli Garibašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-22<br/>2015-12-23 | 2024-01-29<br/>2015-12-30 |- | [[:d:Q60361123|Q60361123]] | ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-18 | 2021-02-22 |- | [[:d:Q294460|Q294460]] | [[Mario Dragi]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2021-02-13 | 2022-10-22 |- | [[:d:Q24248226|Q24248226]] | ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2021-01-27 | 2025-06-13 |- | [[:d:Q11869065|Q11869065]] | [[Kaja Kallasa]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2021-01-26 | 2024-07-22 |- | [[:d:Q43549347|Q43549347]] | ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-01-01 | |- | [[:d:Q4822275|Q4822275]] | ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2020-12-31 | 2021-08-05 |- | [[:d:Q105588566|Q105588566]] | ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2020-12-23 | 2023-03-15 |- | [[:d:Q28035183|Q28035183]] | [[Florins Kicu]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2020-12-23 | 2021-11-25 |- | [[:d:Q16973942|Q16973942]] | ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2020-12-13 | 2021-07-19 |- | [[:d:Q11140027|Q11140027]] | ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-12-10 | |- | [[:d:Q28600107|Q28600107]] | ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2020-12-09 | 2021-11-05 |- | [[:d:Q97999161|Q97999161]] | ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2020-12-04 | 2022-04-28 |- | [[:d:Q437096|Q437096]] | [[Ingrīda Šimonīte]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2020-11-25 | 2024-12-12 |- | [[:d:Q6266369|Q6266369]] | ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]'' | ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]'' | 2020-11-12 | |- | [[:d:Q58140|Q58140]] | ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]'' | ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]'' | 2020-11-11 | |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-10-10<br/>2020-10-06 | 2020-11-14<br/>2020-10-10 |- | [[:d:Q63441935|Q63441935]] | ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2020-10-07 | 2024-09-15 |- | [[:d:Q476596|Q476596]] | ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2020-10-01 | 2025-02-03 |- | [[:d:Q6766871|Q6766871]] | ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]'' | ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]'' | 2020-10-01 | |- | [[:d:Q16682496|Q16682496]] | ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2020-09-28 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q3317754|Q3317754]] | ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2020-09-27 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q99605101|Q99605101]] | ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-09-23 | 2022-06-26 |- | [[:d:Q122465|Q122465]] | [[Josihide Suga]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2020-09-16 | 2021-10-04 |- | [[:d:Q7045446|Q7045446]] | ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-09-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q88485687|Q88485687]] | ''[[:d:Q88485687|Hichem Mechichi]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2020-09-02 | 2021-07-25 |- | [[:d:Q220579|Q220579]] | [[Zorans Zaevs]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-08-30<br/>2017-06-01 | 2022-01-16<br/>2020-01-03 |- | [[:d:Q105674235|Q105674235]] | ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2020-08-29 | 2022-06-20 |- | [[:d:Q25035961|Q25035961]] | ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2020-08-13 | |- | [[:d:Q5679624|Q5679624]] | ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2020-08-10<br/>2019-12-19 | 2021-09-10<br/>2020-08-10 |- | [[:d:Q98137599|Q98137599]] | ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2020-08-06 | 2024-08-02 |- | [[:d:Q98053664|Q98053664]] | ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2020-08-03 | |- | [[:d:Q3126401|Q3126401]] | ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2020-07-30 | 2021-03-10 |- | [[:d:Q97703983|Q97703983]] | ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-07-25 | 2020-09-01 |- | [[:d:Q65556229|Q65556229]] | ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2020-07-16 | 2023-01-09 |- | [[:d:Q3171170|Q3171170]] | [[Žans Kastekss]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2020-07-03 | 2022-05-16 |- | [[:d:Q27231038|Q27231038]] | ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2020-06-23 | 2022-09-07 |- | [[:d:Q96338578|Q96338578]] | ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-06-17 | 2020-10-06 |- | [[:d:Q60455401|Q60455401]] | ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2020-06-11 | 2024-09-14 |- | [[:d:Q182043|Q182043]] | [[Mati Vanhanens]] | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-06-09 | 2020-09-10 |- | [[:d:Q27043179|Q27043179]] | [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2020-06-04 | 2025-03-10 |- | [[:d:Q30323682|Q30323682]] | ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2020-06-03 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q61122534|Q61122534]] | ''[[:d:Q61122534|Sabuhi Mammadov (Prime Minister)]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2020-05-23 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q91621859|Q91621859]] | ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2020-05-20 | 2022-10-28 |- | [[:d:Q85317569|Q85317569]] | ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2020-05-06 | 2022-10-14 |- | [[:d:Q4082839|Q4082839]] | [[Andrejs Belousovs]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-04-30 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q313355|Q313355]] | ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2020-04-23 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q16190741|Q16190741]] | ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2020-04-20 | 2022-11-04 |- | [[:d:Q552706|Q552706]] | ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2020-03-21 | 2021-04-01 |- | [[:d:Q38460552|Q38460552]] | ''[[:d:Q38460552|Ahmad Faizal Azumu]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-03-13 | 2020-12-05 |- | [[:d:Q66094865|Q66094865]] | [[Deniss Šmihaļs]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2020-03-04 | 2025-07-17 |- | [[:d:Q87188650|Q87188650]] | ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2020-03-04 | 2021-04-14 |- | [[:d:Q1060949|Q1060949]] | ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2020-03-01 | 2021-08-16 |- | [[:d:Q86715481|Q86715481]] | ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2020-02-28 | 2023-08-07 |- | [[:d:Q3051875|Q3051875]] | ''[[:d:Q3051875|Elyes Fakhfakh]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2020-02-27 | 2020-09-02 |- | [[:d:Q83849153|Q83849153]] | ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2020-01-28 | 2023-03-07 |- | [[:d:Q4298520|Q4298520]] | [[Mihails Mišustins]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-16 | |- | [[:d:Q23530|Q23530]] | [[Dmitrijs Medvedevs]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-15<br/>2018-05-07 | 2020-01-16<br/>2018-05-08 |- | [[:d:Q11270093|Q11270093]] | ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2020-01-14 | 2021-04-17 |- | [[:d:Q37860840|Q37860840]] | [[Roberts Abela]] | ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4949324|Q4949324]] | ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4792148|Q4792148]] | ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2020-01-11<br/>2016-01-11 | 2021-06-14<br/>2017-01-09 |- | [[:d:Q2262885|Q2262885]] | [[Sebastiāns Kurcs]] | [[Austrijas kanclers]] | 2020-01-07<br/>2017-12-18 | 2021-10-11<br/>2019-05-28 |- | [[:d:Q21467814|Q21467814]] | ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-01-03 | 2020-08-30 |- | [[:d:Q80100650|Q80100650]] | ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-28 | 2021-06-30 |- | [[:d:Q12752078|Q12752078]] | ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2019-12-23 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q79358625|Q79358625]] | ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2019-12-21 | |- | [[:d:Q62635974|Q62635974]] | ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-19 | 2019-12-28 |- | [[:d:Q16986436|Q16986436]] | [[Sanna Marina]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-12-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q57338|Q57338]] | ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2019-11-21<br/>2018-10-26 | 2022-05-09<br/>2018-11-14 |- | [[:d:Q12219691|Q12219691]] | ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | 2022-07-19 |- | [[:d:Q69624560|Q69624560]] | ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | |- | [[:d:Q75020865|Q75020865]] | ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-11-14 | 2020-12-31 |- | [[:d:Q551585|Q551585]] | ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-11-08<br/>2018-04-16 | 2020-02-28<br/>2019-10-29 |- | [[:d:Q671955|Q671955]] | ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2019-11-04 | 2020-12-07 |- | [[:d:Q142540|Q142540]] | ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-10-31 | 2019-11-08 |- | [[:d:Q18434995|Q18434995]] | ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2019-10-27 | 2020-10-01 |- | [[:d:Q58303425|Q58303425]] | ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-10-10 | 2019-11-19 |- | [[:d:Q12850075|Q12850075]] | ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | |- | [[:d:Q48778102|Q48778102]] | ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | 2021-12-27 |- | [[:d:Q6378927|Q6378927]] | ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2019-09-19 | |- | [[:d:Q853551|Q853551]] | ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2019-09-16 | 2022-12-22 |- | [[:d:Q20253947|Q20253947]] | ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-09-12 | 2020-06-05 |- | [[:d:Q7449656|Q7449656]] | ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-09-12 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q43287680|Q43287680]] | ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2019-09-08 | 2021-02-18 |- | [[:d:Q64486491|Q64486491]] | [[Oleksijs Hončaruks]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2019-08-29 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q3155412|Q3155412]] | ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2019-08-05 | 2020-08-06 |- | [[:d:Q180589|Q180589]] | [[Boriss Džonsons]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2019-07-24 | 2022-09-06 |- | [[:d:Q5015|Q5015]] | [[Mete Frederiksena]] | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2019-06-27 | |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-06-08 | 2019-11-14 |- | [[:d:Q11852228|Q11852228]] | [[Anti Rinne]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-06-06 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q16984784|Q16984784]] | ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-06-06 | 2019-09-12 |- | [[:d:Q916162|Q916162]] | [[Brigite Bīrleine]] | [[Austrijas kanclers]] | 2019-06-03 | 2020-01-07 |- | [[:d:Q6138903|Q6138903]] | ''[[:d:Q6138903|James Marape]]'' | ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]'' | 2019-05-30 | |- | [[:d:Q45808771|Q45808771]] | ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-05-28 | 2019-06-03 |- | [[:d:Q6057339|Q6057339]] | ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2019-05-22 | 2020-12-09 |- | [[:d:Q63967715|Q63967715]] | ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2019-05-20 | 2021-01-28 |- | [[:d:Q21001195|Q21001195]] | ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]'' | ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]'' | 2019-05-16 | |- | [[:d:Q536063|Q536063]] | ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2019-04-24 | 2024-05-02 |- | [[:d:Q30005153|Q30005153]] | ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2019-04-23 | 2020-08-18 |- | [[:d:Q16192933|Q16192933]] | [[Mohammads Štajje]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2019-04-13 | 2024-03-31 |- | [[:d:Q56818689|Q56818689]] | ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2019-04-11 | 2020-08-13 |- | [[:d:Q62596591|Q62596591]] | ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2019-03-21 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q48728938|Q48728938]] | ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2019-03-13 | 2019-04-11 |- | [[:d:Q20109520|Q20109520]] | ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-03-11 | 2019-12-19 |- | [[:d:Q61889435|Q61889435]] | ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2019-02-25 | 2021-06-15 |- | [[:d:Q527063|Q527063]] | ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2019-02-21 | 2022-01-05 |- | [[:d:Q60813372|Q60813372]] | ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2019-01-24 | 2021-12-08 |- | [[:d:Q3736499|Q3736499]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-09-15 |- | [[:d:Q551904|Q551904]] | ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2019-01-14 | 2023-01-31 |- | [[:d:Q60594089|Q60594089]] | ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2019-01-12 | 2020-07-16 |- | [[:d:Q60441515|Q60441515]] | ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]'' | [[Kamerūnas premjerministri]] | 2019-01-04 | |- | [[:d:Q58416549|Q58416549]] | ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-12-18 | 2025-08-22 |- | [[:d:Q57085436|Q57085436]] | ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2018-12-03 | 2022-11-09 |- | [[:d:Q57588106|Q57588106]] | ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-12-01 | 2022-06-08 |- | [[:d:Q391160|Q391160]] | ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-11-19 | 2018-12-18 |- | [[:d:Q57313851|Q57313851]] | ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2018-11-07 | 2023-11-01 |- | [[:d:Q58014343|Q58014343]] | ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2018-10-30 | 2019-08-05 |- | [[:d:Q57973856|Q57973856]] | ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-10-27 | 2020-12-13 |- | [[:d:Q357116|Q357116]] | ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2018-10-25 | 2020-05-07 |- | [[:d:Q57373157|Q57373157]] | ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2018-10-15 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q4080376|Q4080376]] | ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-18 | 2020-04-23 |- | [[:d:Q3166124|Q3166124]] | ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2018-09-17 | 2019-03-21 |- | [[:d:Q56556415|Q56556415]] | ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2018-09-15<br/>2018-09-09 | 2019-02-23<br/>2018-09-15 |- | [[:d:Q27829055|Q27829055]] | ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-08 | 2018-09-18 |- | [[:d:Q16514790|Q16514790]] | [[Deniss Pušiļins]] | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-09-07 | 2018-10-18 |- | [[:d:Q56630743|Q56630743]] | ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-09-05 | 2018-10-27 |- | [[:d:Q7436908|Q7436908]] | [[Skots Morisons]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2018-08-24 | 2022-05-23 |- | [[:d:Q155164|Q155164]] | [[Imrāns Hāns]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2022-04-10 |- | [[:d:Q3813861|Q3813861]] | [[Sjarhejs Rumass]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q12795878|Q12795878]] | ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]'' | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2018-08-17 | 2020-03-03 |- | [[:d:Q57519|Q57519]] | ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2018-06-22 | 2023-07-01 |- | [[:d:Q54982996|Q54982996]] | ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2018-06-20 | 2019-09-02 |- | [[:d:Q29512679|Q29512679]] | ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | 2020-10-12 |- | [[:d:Q54901515|Q54901515]] | ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | |- | [[:d:Q54806925|Q54806925]] | ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2018-06-06 | 2025-09-29 |- | [[:d:Q53844829|Q53844829]] | [[Džuzepe Konte]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2018-06-01 | 2021-02-13 |- | [[:d:Q6967119|Q6967119]] | ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2018-06-01 | 2018-08-17 |- | [[:d:Q6827147|Q6827147]] | ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]'' | ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]'' | 2018-05-25 | |- | [[:d:Q5984807|Q5984807]] | ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2018-05-21 | 2021-09-05 |- | [[:d:Q12712421|Q12712421]] | ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]'' | ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]'' | 2018-05-15 | |- | [[:d:Q5105511|Q5105511]] | ''[[:d:Q5105511|Chow Kon Yeow]]'' | ''[[:d:Q6566930|Chief Minister of Penang]]'' | 2018-05-14 | |- | [[:d:Q181383|Q181383]] | [[Mahathirs bin Mohamads]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2018-05-10 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q467261|Q467261]] | ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-04-25 | 2018-09-08 |- | [[:d:Q1979923|Q1979923]] | ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]'' | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-23<br/>2016-09-13 | 2018-05-08<br/>2018-04-17 |- | [[:d:Q7065106|Q7065106]] | ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2018-04-21 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q37777535|Q37777535]] | ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2018-04-20<br/>2017-08-22 | 2020-06-15<br/>2017-08-26 |- | [[:d:Q53863493|Q53863493]] | ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2018-04-20 | 2021-04-30 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2018-04-19 | 2019-12-21 |- | [[:d:Q612803|Q612803]] | [[Seržs Sargsjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-17 | 2018-04-23 |- | [[:d:Q50365049|Q50365049]] | [[Abijs Ahmeds]] | ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]'' | 2018-04-02 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2018-03-22 | 2020-03-21 |- | [[:d:Q48110120|Q48110120]] | ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2018-02-05 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q47188815|Q47188815]] | ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2018-02-02 | 2019-05-22 |- | [[:d:Q47527935|Q47527935]] | ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2018-01-30 | 2018-04-16 |- | [[:d:Q9368300|Q9368300]] | ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-29 | 2019-11-04 |- | [[:d:Q30349022|Q30349022]] | ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-16 | 2018-01-29 |- | [[:d:Q47262798|Q47262798]] | ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2018-01-15 | 2019-10-10 |- | [[:d:Q2398472|Q2398472]] | ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-12-30 | 2019-04-18 |- | [[:d:Q11771436|Q11771436]] | [[Mateušs Moraveckis]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2017-12-11 | 2023-12-13 |- | [[:d:Q467464|Q467464]] | ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2017-11-30 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q23038705|Q23038705]] | ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2017-11-17 | |- | [[:d:Q7331464|Q7331464]] | ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2017-11-15 | 2019-04-24 |- | [[:d:Q132345|Q132345]] | [[Šindzo Abe]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2017-11-01 | 2020-09-16 |- | [[:d:Q3606816|Q3606816]] | [[Džasinda Ārdērna]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2017-10-26 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q27058418|Q27058418]] | [[Hurelsuhs Uhnāgīns]] | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2017-10-04 | 2021-01-21 |- | [[:d:Q11664|Q11664]] | ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2017-09-15 | 2018-06-22 |- | [[:d:Q316553|Q316553]] | ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2017-09-09 | 2020-02-03 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2017-09-08 | 2019-01-14 |- | [[:d:Q38188115|Q38188115]] | ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2017-08-30 | 2025-07-25 |- | [[:d:Q29865128|Q29865128]] | ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2017-08-26 | 2018-04-19 |- | [[:d:Q57613|Q57613]] | ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-08-16 | 2019-03-11 |- | [[:d:Q7461686|Q7461686]] | ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2017-08-01 | 2018-05-31 |- | [[:d:Q33120852|Q33120852]] | ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]'' | ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]'' | 2017-07-19 | |- | [[:d:Q12735517|Q12735517]] | [[Mihajs Tudose]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q983971|Q983971]] | ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2017-06-16 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q12611134|Q12611134]] | ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2017-05-31 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q26251882|Q26251882]] | ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2017-05-29 | 2021-06-14 |- | [[:d:Q2821166|Q2821166]] | [[Abd el Medžīds Tabūns|Abdelmadžīds Tabūns]] | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-05-25 | 2017-08-15 |- | [[:d:Q29239480|Q29239480]] | ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2017-05-18 | 2019-09-07 |- | [[:d:Q44531929|Q44531929]] | ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2017-05-16 | 2020-08-29 |- | [[:d:Q3579995|Q3579995]] | [[Eduārs Filips]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2017-05-15 | 2020-07-03 |- | [[:d:Q16732648|Q16732648]] | ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2017-05-11 | 2021-09-17 |- | [[:d:Q57775|Q57775]] | [[Boiko Borisovs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-05-04 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q16090573|Q16090573]] | ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2017-05-01 | 2017-05-01 |- | [[:d:Q26845654|Q26845654]] | ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-04-10 | 2017-12-29 |- | [[:d:Q2033385|Q2033385]] | ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2017-04-05 | 2021-10-07 |- | [[:d:Q28836953|Q28836953]] | ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2017-03-21 | 2018-09-17 |- | [[:d:Q15700032|Q15700032]] | ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2017-03-02 | 2018-09-10 |- | [[:d:Q28824125|Q28824125]] | ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2017-03-01 | 2020-07-25 |- | [[:d:Q12289150|Q12289150]] | ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-01-27 | 2017-05-04 |- | [[:d:Q3401447|Q3401447]] | ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]'' | ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]'' | 2017-01-23 | 2024-11-13 |- | [[:d:Q2840866|Q2840866]] | ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2017-01-10 | 2020-07-08 |- | [[:d:Q19003460|Q19003460]] | ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-01-04 | 2017-06-29 |- | [[:d:Q296771|Q296771]] | ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2016-12-18 | 2019-10-29 |- | [[:d:Q28120974|Q28120974]] | ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2016-12-17 | 2022-05-26 |- | [[:d:Q28002959|Q28002959]] | ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]'' | ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]'' | 2016-12-14 | |- | [[:d:Q1071031|Q1071031]] | [[Paolo Džentiloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2018-06-01 |- | [[:d:Q4384608|Q4384608]] | ''[[:d:Q4384608|Bill English]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2017-10-26 |- | [[:d:Q560890|Q560890]] | [[Bernārs Kaznēvs]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2016-12-06 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q27941657|Q27941657]] | [[Duško Markovičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2016-11-28 | 2020-12-04 |- | [[:d:Q2621730|Q2621730]] | [[Jiri Ratass]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2016-11-23 | 2021-01-13 |- | [[:d:Q1797508|Q1797508]] | [[Sauļus Skvernelis]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2016-11-22 | 2020-11-25 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-11-18 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q17639110|Q17639110]] | ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2016-11-17 | 2017-05-18 |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2016-11-11<br/>2016-04-13 | 2017-08-22<br/>2016-11-11 |- | [[:d:Q10819|Q10819]] | [[Marjano Rahojs]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2016-10-30<br/>2015-12-21 | 2018-06-01<br/>2016-10-30 |- | [[:d:Q11685764|Q11685764]] | [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-10-19 | |- | [[:d:Q19745310|Q19745310]] | ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-10-14<br/>2015-03-31 | 2017-03-16<br/>2016-04-05 |- | [[:d:Q12223068|Q12223068]] | ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-10-04 | 2024-08-10 |- | [[:d:Q25752048|Q25752048]] | ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2016-10-04 | 2021-10-12 |- | [[:d:Q5373253|Q5373253]] | ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2016-09-29 | 2019-01-12 |- | [[:d:Q4404442|Q4404442]] | ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2016-09-08 | 2019-02-21 |- | [[:d:Q25391268|Q25391268]] | ''[[:d:Q25391268|Youssef Chahed]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2016-08-27 | 2020-02-27 |- | [[:d:Q26211009|Q26211009]] | ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-08-05 | 2018-04-25 |- | [[:d:Q4057556|Q4057556]] | ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-07-26<br/>2015-03-17 | 2016-08-05<br/>2015-03-20 |- | [[:d:Q264766|Q264766]] | [[Terēza Meja]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2016-07-13 | 2019-07-24 |- | [[:d:Q6001983|Q6001983]] | ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2016-07-13 | 2020-06-11 |- | [[:d:Q24761111|Q24761111]] | ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2016-06-22 | 2023-02-01 |- | [[:d:Q25848773|Q25848773]] | ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2016-06-08 | 2017-10-04 |- | [[:d:Q16203640|Q16203640]] | ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2016-06-07 | 2021-07-26 |- | [[:d:Q5648173|Q5648173]] | ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2016-06-01 | 2018-06-04 |- | [[:d:Q4838987|Q4838987]] | ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-05-27<br/>2015-08-20 | 2016-11-18<br/>2015-09-09 |- | [[:d:Q863496|Q863496]] | [[Binali Jildirims]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2016-05-24 | 2018-07-09 |- | [[:d:Q8997373|Q8997373]] | ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2017-09-08 |- | [[:d:Q18135060|Q18135060]] | ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-17 | 2017-12-18 |- | [[:d:Q89601|Q89601]] | ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-09 | 2016-05-17 |- | [[:d:Q23928873|Q23928873]] | ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2016-04-23 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q23899522|Q23899522]] | ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2016-04-22 | 2026-06-19 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q58174|Q58174]] | ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2016-04-16 | 2018-02-02 |- | [[:d:Q4150130|Q4150130]] | [[Volodimirs Groismans]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2016-04-14 | 2019-08-29 |- | [[:d:Q23782689|Q23782689]] | ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2016-04-10 | 2018-06-06 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2016-04-07 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q201075|Q201075]] | ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2016-04-07 | 2017-01-11 |- | [[:d:Q21089561|Q21089561]] | ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-04-05 | 2021-03-15 |- | [[:d:Q20385886|Q20385886]] | ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-04-03 | 2018-10-15 |- | [[:d:Q23729455|Q23729455]] | ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2016-04-02 | 2019-02-22 |- | [[:d:Q23430047|Q23430047]] | ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-03-25 | 2017-03-21 |- | [[:d:Q505200|Q505200]] | ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]'' | ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]'' | 2016-03-03 | |- | [[:d:Q21809321|Q21809321]] | ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-02-26 | 2016-03-28 |- | [[:d:Q22696254|Q22696254]] | ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2016-02-11 | 2020-04-20 |- | [[:d:Q6112509|Q6112509]] | [[Māris Kučinskis]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2016-02-11 | 2019-01-23 |- | [[:d:Q10294207|Q10294207]] | ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-02-01 | 2016-05-20 |- | [[:d:Q21821359|Q21821359]] | [[Tihomirs Oreškovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-01-22 | 2016-10-19 |- | [[:d:Q7155601|Q7155601]] | [[Pavels Filips]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2016-01-20 | 2019-06-08 |- | [[:d:Q22077723|Q22077723]] | ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2016-01-18 | 2017-05-31 |- | [[:d:Q22043905|Q22043905]] | ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2016-01-13 | 2019-01-21 |- | [[:d:Q15277881|Q15277881]] | [[Giorgi Kvirikašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2015-12-30 | 2018-06-13 |- | [[:d:Q21855433|Q21855433]] | ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2015-12-29 | 2018-05-21 |- | [[:d:Q21857164|Q21857164]] | ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-23 | 2016-12-17 |- | [[:d:Q4345614|Q4345614]] | ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-02<br/>2015-10-13 | 2015-12-23<br/>2015-11-30 |- | [[:d:Q13858295|Q13858295]] | ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-11-30 | 2015-12-02 |- | [[:d:Q610788|Q610788]] | [[Antoniu Košta]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2015-11-26 | 2024-04-02 |- | [[:d:Q58198|Q58198]] | [[Ahmets Davutoglu]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2015-11-24<br/>2015-08-28 | 2016-05-24<br/>2015-11-24 |- | [[:d:Q6737420|Q6737420]] | ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2015-11-20 | 2025-11-13 |- | [[:d:Q929248|Q929248]] | ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-17 | 2017-01-04 |- | [[:d:Q4877021|Q4877021]] | [[Beata Šidlo]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2015-11-16 | 2017-12-11 |- | [[:d:Q3736573|Q3736573]] | ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2015-11-08<br/>2015-05-01 | 2016-04-13<br/>2015-11-08 |- | [[:d:Q21095867|Q21095867]] | ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-05 | 2015-11-17 |- | [[:d:Q3099714|Q3099714]] | [[Žistēns Trido]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2015-11-04 | 2025-03-14 |- | [[:d:Q15715802|Q15715802]] | ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-10-30 | 2016-01-20 |- | [[:d:Q18402168|Q18402168]] | ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q312015|Q312015]] | [[Aleksis Ciprs]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-09-21<br/>2015-01-26 | 2019-07-08<br/>2015-08-27 |- | [[:d:Q16250142|Q16250142]] | ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2015-09-19 | 2018-06-05 |- | [[:d:Q176413|Q176413]] | ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2015-09-17 | 2016-05-12 |- | [[:d:Q927550|Q927550]] | [[Melkolms Tērnbulls]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2015-09-15 | 2018-08-24 |- | [[:d:Q6384971|Q6384971]] | ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]'' | ''[[:d:Q20530301|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2015-09-09 | 2025-03-17 |- | [[:d:Q20926382|Q20926382]] | ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2015-09-01 | 2016-12-23 |- | [[:d:Q20855548|Q20855548]] | ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-08-27 | 2015-09-21 |- | [[:d:Q7911417|Q7911417]] | ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-07-30 | 2015-10-30 |- | [[:d:Q20669153|Q20669153]] | ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2015-07-16 | 2016-04-16 |- | [[:d:Q182397|Q182397]] | ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]'' | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2015-06-28 | 2019-06-27 |- | [[:d:Q6968023|Q6968023]] | ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-06-22 | 2015-07-30 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2017-05-11 |- | [[:d:Q3241966|Q3241966]] | ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]'' | ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2016-04-06 |- | [[:d:Q469823|Q469823]] | ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2015-06-11 | 2016-02-11 |- | [[:d:Q6428317|Q6428317]] | ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2015-06-10 | 2020-09-28 |- | [[:d:Q1711532|Q1711532]] | [[Juha Sipile]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2015-05-29 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q355463|Q355463]] | ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2015-05-29 | 2017-06-28 |- | [[:d:Q6915896|Q6915896]] | ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2015-05-20 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q19501831|Q19501831]] | ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2015-03-31 | 2019-12-23 |- | [[:d:Q20525402|Q20525402]] | ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2023-04-28 |- | [[:d:Q102101678|Q102101678]] | ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]'' | [[premjerministrs]] | 2015-03-23 | 2018-04-05 |- | [[:d:Q7395683|Q7395683]] | ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2015-03-21 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q19667703|Q19667703]] | ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2015-03-20 | 2016-07-26 |- | [[:d:Q57732|Q57732]] | ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2015-03-17 | 2017-06-16 |- | [[:d:Q19281444|Q19281444]] | ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-02-18 | 2015-06-20 |- | [[:d:Q3529064|Q3529064]] | ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2015-02-18 | 2022-08-06 |- | [[:d:Q12612132|Q12612132]] | ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-02-17 | 2015-04-27 |- | [[:d:Q1647887|Q1647887]] | ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2015-02-16 | 2017-09-15 |- | [[:d:Q3125311|Q3125311]] | ''[[:d:Q3125311|Habib Essid]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2015-02-06 | 2016-08-27 |- | [[:d:Q367825|Q367825]] | [[Selmāns Āl Saūds]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2015-01-23 | 2022-09-27 |- | [[:d:Q19057400|Q19057400]] | ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2015-01-19 | 2022-03-03 |- | [[:d:Q18785199|Q18785199]] | ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2015-01-17 | 2016-04-10 |- | [[:d:Q5415948|Q5415948]] | ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2015-01-16 | 2016-02-26 |- | [[:d:Q6889310|Q6889310]] | ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2015-01-09 | 2017-04-09 |} {{Wikidata list end}} oca6jl1x4wd9hkeq8sn5pq726uuu7aq 102 385712 4541066 4535680 2026-10-29T10:45:37Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4541066 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q248577. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Prezidents,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Prezidents ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q16407395|Q16407395]] | [[Ille Madise]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2026-10-12 | |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]'' | 2026-09-28 | |- | [[:d:Q788903|Q788903]] | ''[[:d:Q788903|András Baka]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2026-08-19 | |- | [[:d:Q137204778|Q137204778]] | ''[[:d:Q137204778|Abelardo de la Espriella]]'' | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2026-08-07 | |- | [[:d:Q235137|Q235137]] | ''[[:d:Q235137|Keiko Fujimori]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2026-07-28 | |- | [[:d:Q136408471|Q136408471]] | ''[[:d:Q136408471|Ágnes Forsthoffer]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2026-07-20 | 2026-08-18 |- | [[:d:Q24951128|Q24951128]] | ''[[:d:Q24951128|Romuald Wadagni]]'' | ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]'' | 2026-05-24 | |- | [[:d:Q114705150|Q114705150]] | ''[[:d:Q114705150|Laura Fernández Delgado]]'' | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q10831196|Q10831196]] | [[To Lams]] | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2026-04-07<br/>2024-05-22 | 2024-10-21 |- | [[:d:Q5937916|Q5937916]] | [[Hosē Antonio Kasts]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2026-03-11 | |- | [[:d:Q1580316|Q1580316]] | ''[[:d:Q1580316|António José Seguro]]'' | [[Portugāles prezidents]] | 2026-03-09 | |- | [[:d:Q108414587|Q108414587]] | ''[[:d:Q108414587|José María Balcázar]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2026-02-18 | |- | [[:d:Q16146159|Q16146159]] | ''[[:d:Q16146159|Nasry Asfura]]'' | ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]'' | 2026-01-27 | |- | [[:d:Q433338|Q433338]] | [[Ilijana Iotova]] | ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]'' | 2026-01-23 | |- | [[:d:Q15081116|Q15081116]] | [[Delsija Rodrigesa]] | ''[[:d:Q11942698|Venecuēlas prezidents]]'' | 2026-01-05 | |- | [[:d:Q107718230|Q107718230]] | ''[[:d:Q107718230|Jeffrey Bostic]]'' | ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]'' | 2025-11-30 | |- | [[:d:Q137049690|Q137049690]] | ''[[:d:Q137049690|Horta Inta-A Na Man]]'' | ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]'' | 2025-11-27 | |- | [[:d:Q16190544|Q16190544]] | ''[[:d:Q16190544|Patrick Herminie]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2025-10-26 | |- | [[:d:Q136538608|Q136538608]] | ''[[:d:Q136538608|Ana Trišić-Babić]]'' | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2025-10-18 | |- | [[:d:Q136500275|Q136500275]] | ''[[:d:Q136500275|Michael Randrianirina]]'' | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2025-10-14 | |- | [[:d:Q107480088|Q107480088]] | [[Hosē Heri]] | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2025-10-10 | 2026-02-17 |- | [[:d:Q17704749|Q17704749]] | [[Karols Navrockis]] | [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] | 2025-08-06 | |- | [[:d:Q12612463|Q12612463]] | ''[[:d:Q12612463|Lee Jae Myung]]'' | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2025-06-04 | |- | [[:d:Q11163124|Q11163124]] | [[Nikušors Dans]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2025-05-26 | |- | [[:d:Q20995518|Q20995518]] | ''[[:d:Q20995518|Konstantinos Tasoulas]]'' | [[Grieķijas prezidents]] | 2025-03-13 | |- | [[:d:Q19946921|Q19946921]] | [[Jamandu Orsi]] | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2025-03-01 | |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2025-02-12 | 2025-05-26 |- | [[:d:Q7934206|Q7934206]] | [[Ahmeds aš Šarā]] | ''[[:d:Q648464|President of Syria]]'' | 2025-01-29 | |- | [[:d:Q97058466|Q97058466]] | ''[[:d:Q97058466|Daniel Chapo]]'' | ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]'' | 2025-01-15 | |- | [[:d:Q29033962|Q29033962]] | [[Žozefs Auns]] | ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]'' | 2025-01-09 | |- | [[:d:Q50678|Q50678]] | [[Džons Mahāma|Džons Mahama]] | ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]'' | 2025-01-07 | |- | [[:d:Q711893|Q711893]] | [[Miheils Kavelašvili]] | ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]'' | 2024-12-29 | |- | [[:d:Q131403499|Q131403499]] | ''[[:d:Q131403499|Dharam Gokhool]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q18618881|Q18618881]] | ''[[:d:Q18618881|Duma Boko]]'' | ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]'' | 2024-11-01 | |- | [[:d:Q18459548|Q18459548]] | ''[[:d:Q18459548|Lương Cường]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2024-10-21 | 2026-04-07 |- | [[:d:Q2107268|Q2107268]] | [[Prabovo Subjanto]] | ''[[:d:Q11755916|President of Indonesia]]'' | 2024-10-20 | |- | [[:d:Q124831090|Q124831090]] | ''[[:d:Q124831090|Taye Atske Selassie]]'' | ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]'' | 2024-10-07 | |- | [[:d:Q5771800|Q5771800]] | [[Klaudija Šeinbauma]] | [[Meksikas prezidents]] | 2024-10-01 | |- | [[:d:Q4777855|Q4777855]] | [[Anura Kumara Disanajake]] | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2024-09-23 | |- | [[:d:Q24494577|Q24494577]] | [[Halla Tomasdotira]] | [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]] | 2024-08-01 | |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]] | 2024-06-15 | |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q57373|Q57373]] | [[Asifs Ali Zardārī]] | ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]'' | 2024-03-10 | |- | [[:d:Q28599854|Q28599854]] | [[Tamāšs Šujoks]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2024-03-05 | 2026-07-19 |- | [[:d:Q465476|Q465476]] | ''[[:d:Q465476|László Kövér]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2024-02-26 | 2024-03-04 |- | [[:d:Q107254030|Q107254030]] | ''[[:d:Q107254030|Bernardo Arévalo de León]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2024-01-15 | |- | [[:d:Q20090884|Q20090884]] | [[Hilda Heine]] | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2024-01-04<br/>2016-01-28 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q57363|Q57363]] | [[Andrī Radzualina]] | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2023-12-16<br/>2019-01-19 | 2025-10-14<br/>2023-09-09 |- | [[:d:Q52395487|Q52395487]] | [[Havjers Milejs]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2023-12-10 | |- | [[:d:Q112075625|Q112075625]] | [[Daniels Noboa]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2023-11-23 | |- | [[:d:Q116293030|Q116293030]] | ''[[:d:Q116293030|Mohamed Muizzu]]'' | ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q122208779|Q122208779]] | ''[[:d:Q122208779|Sylvanie Burton]]'' | ''[[:d:Q20087535|president of Dominica]]'' | 2023-10-02 | |- | [[:d:Q983752|Q983752]] | [[Tarmans Šanmugaratnams]] | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2023-09-14 | |- | [[:d:Q22695687|Q22695687]] | [[Santjago Penja]] | ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]'' | 2023-08-15 | |- | [[:d:Q3047551|Q3047551]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2023-07-08 | |- | [[:d:Q3510872|Q3510872]] | [[Bola Tinubu]] | ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]'' | 2023-05-29 | |- | [[:d:Q97400315|Q97400315]] | ''[[:d:Q97400315|Christine Kangaloo]]'' | ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]'' | 2023-03-20 | |- | [[:d:Q10833302|Q10833302]] | ''[[:d:Q10833302|Võ Văn Thưởng]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2023-03-02 | 2024-03-21 |- | [[:d:Q24957799|Q24957799]] | ''[[:d:Q24957799|Võ Thị Ánh Xuân]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2023-01-18 | 2023-03-02 |- | [[:d:Q37181|Q37181]] | [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2023-01-01 | |- | [[:d:Q12797332|Q12797332]] | [[Nataša Pirca Musara]] | [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums]] | 2022-12-22 | |- | [[:d:Q106474688|Q106474688]] | [[Dina Boluarte]] | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2022-12-07 | 2025-10-10 |- | [[:d:Q335688|Q335688]] | ''[[:d:Q335688|Milorads Dodiks]]'' | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2022-11-15 | 2025-08-18 |- | [[:d:Q114341246|Q114341246]] | [[Ibrahims Traore]] | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2022-09-30 | |- | [[:d:Q704022|Q704022]] | [[Gustavo Petro]] | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2022-08-07 | 2026-08-07 |- | [[:d:Q19901232|Q19901232]] | [[Drovpodi Murmu]] | [[Indijas prezidents]] | 2022-07-25 | |- | [[:d:Q107422711|Q107422711]] | [[Bajrams Begajs]] | ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]'' | 2022-07-24 | |- | [[:d:Q113239716|Q113239716]] | ''[[:d:Q113239716|Nikenike Vurobaravu]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2022-07-23 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2022-07-15<br/>2022-07-14 | 2024-09-23<br/>2022-07-21 |- | [[:d:Q55863225|Q55863225]] | ''[[:d:Q55863225|Seoule Simeon]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2022-07-06 | 2022-07-23 |- | [[:d:Q983324|Q983324]] | [[Bongbongs Markoss]] | ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]'' | 2022-06-30 | |- | [[:d:Q319153|Q319153]] | [[Hasans Šeihs Mohamuds]] | ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]'' | 2022-05-15 | 2024-05-15<br/>2024-05-19 |- | [[:d:Q16090635|Q16090635]] | [[Sokjols Juns]] | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2022-05-10 | 2025-04-04 |- | [[:d:Q21995345|Q21995345]] | [[Katalina Novāka]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2022-05-10 | 2024-02-26 |- | [[:d:Q98017689|Q98017689]] | [[Rodrigo Čavess Robless]] | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2022-05-08 | 2026-05-08 |- | [[:d:Q51874548|Q51874548]] | [[Serdars Berdimuhamedovs]] | ''[[:d:Q1155759|Turkmenistānas prezidents]]'' | 2022-03-19 | |- | [[:d:Q3553274|Q3553274]] | ''[[:d:Q3553274|Vahagns Hačaturjans]]'' | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2022-03-13 | |- | [[:d:Q16297876|Q16297876]] | [[Gabrjels Boričs]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2022-03-11 | 2026-03-11 |- | [[:d:Q20513503|Q20513503]] | ''[[:d:Q20513503|Alens Simonjans]]'' | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2022-02-01 | 2022-03-13 |- | [[:d:Q8044708|Q8044708]] | [[Sjomara Kastro]] | ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]'' | 2022-01-27 | 2026-01-27 |- | [[:d:Q110666454|Q110666454]] | ''[[:d:Q110666454|Paul-Henri Sandaogo Damiba]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2022-01-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]'' | 2022-01-22<br/>2017-01-22 | 2026-01-23<br/>2022-01-22 |- | [[:d:Q9333540|Q9333540]] | ''[[:d:Q9333540|Sandra Mason]]'' | ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]'' | 2021-11-30 | 2025-11-30 |- | [[:d:Q12358575|Q12358575]] | [[Alars Kariss]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2021-10-11 | 2026-10-12 |- | [[:d:Q27982047|Q27982047]] | ''[[:d:Q27982047|Carlos Vila Nova]]'' | ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]'' | 2021-10-02 | |- | [[:d:Q108418519|Q108418519]] | ''[[:d:Q108418519|Mamadi Doumbouya]]'' | ''[[:d:Q28015517|President of Guinea]]'' | 2021-10-01 | |- | [[:d:Q717185|Q717185]] | [[Hakainde Hičilema]] | ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]'' | 2021-08-24 | |- | [[:d:Q103838608|Q103838608]] | ''[[:d:Q103838608|Pedro Kastiljo]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2021-07-28 | 2022-12-07 |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q4414537|Q4414537]] | [[Giljermo Laso]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2021-05-24 | 2023-11-23 |- | [[:d:Q98497406|Q98497406]] | [[Asimi Goita]] | ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]'' | 2021-05-24 | |- | [[:d:Q8023642|Q8023642]] | ''[[:d:Q8023642|Win Myint]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2021-04-16<br/>2018-03-30 | 2021-02-01 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2021-04-05 | 2023-01-18 |- | [[:d:Q13047644|Q13047644]] | [[Vjosa Osmani]] | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2021-04-04<br/>2020-11-05 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q5567306|Q5567306]] | ''[[:d:Q5567306|Glauk Konjufca]]'' | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2021-03-22 | 2021-04-04 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]'' | 2021-03-22 | |- | [[:d:Q16193885|Q16193885]] | [[Samija Suluhu Hasana]] | ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]'' | 2021-03-19 | |- | [[:d:Q3331362|Q3331362]] | ''[[:d:Q3331362|Myint Swe]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2021-02-01<br/>2018-03-21 | 2024-07-22<br/>2018-03-30 |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2021-01-28<br/>2020-10-15 | 2020-11-14 |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]'' | 2020-12-24 | |- | [[:d:Q20015136|Q20015136]] | ''[[:d:Q20015136|Francisco Sagasti]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2020-11-17 | 2021-07-28 |- | [[:d:Q25597831|Q25597831]] | ''[[:d:Q25597831|Talants Mamitovs]]'' | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2020-11-14 | 2021-01-27 |- | [[:d:Q5993760|Q5993760]] | ''[[:d:Q5993760|Manuels Merino]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2020-11-10 | 2020-11-15 |- | [[:d:Q1568174|Q1568174]] | ''[[:d:Q1568174|Wavel Ramkalawan]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2020-10-26 | |- | [[:d:Q99522144|Q99522144]] | ''[[:d:Q99522144|Bah Ndaw]]'' | ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]'' | 2020-09-25 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q64840184|Q64840184]] | [[Irfāns Ali]] | [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]] | 2020-08-02 | |- | [[:d:Q27329764|Q27329764]] | ''[[:d:Q27329764|Évariste Ndayishimiye]]'' | ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]'' | 2020-06-18 | |- | [[:d:Q16873213|Q16873213]] | ''[[:d:Q16873213|Pascal Nyabenda]]'' | ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]'' | 2020-06-08 | 2020-06-18 |- | [[:d:Q57415743|Q57415743]] | [[Katerina Sakellaropulu]] | [[Grieķijas prezidents]] | 2020-03-13 | 2025-03-13 |- | [[:d:Q6800406|Q6800406]] | [[Luiss Lakalje Po|Luis Alberto Lacalle Pou]] | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2020-03-01 | 2025-03-01 |- | [[:d:Q57687|Q57687]] | [[Zorans Milanovičs]] | ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]'' | 2020-02-19 | |- | [[:d:Q2134696|Q2134696]] | ''[[:d:Q2134696|Alejandro Giammattei]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2020-01-14 | 2024-01-14 |- | [[:d:Q20658229|Q20658229]] | ''[[:d:Q20658229|David Kabua]]'' | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2020-01-13 | 2024-01-03 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]'' | 2020-01-03 | 2025-11-26 |- | [[:d:Q701484|Q701484]] | [[Klauss Johaniss]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2019-12-21 | 2025-02-12 |- | [[:d:Q2642828|Q2642828]] | [[Alverto Fernandess]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2019-12-10 | 2023-12-10 |- | [[:d:Q77311543|Q77311543]] | ''[[:d:Q77311543|Prithvirajsing Roopun]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2019-12-02 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q79520762|Q79520762]] | ''[[:d:Q79520762|Eddy Balancy]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2019-11-26 | 2019-12-02 |- | [[:d:Q1538702|Q1538702]] | ''[[:d:Q1538702|Gotabaya Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2019-11-18 | 2022-07-14 |- | [[:d:Q9268379|Q9268379]] | [[Gitans Nausēda]] | ''[[:d:Q878222|Lietuvas prezidents]]'' | 2019-07-12 | |- | [[:d:Q348043|Q348043]] | [[Egils Levits]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2019-07-08 | 2023-07-08 |- | [[:d:Q26273268|Q26273268]] | [[Zuzana Čaputova]] | [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]] | 2019-06-15 | 2024-06-15 |- | [[:d:Q17712353|Q17712353]] | [[Najibs Bukele]] | ''[[:d:Q878151|Salvadoras prezidents]]'' | 2019-06-01 | |- | [[:d:Q515602|Q515602]] | ''[[:d:Q515602|Azali Assoumani]]'' | ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]'' | 2019-05-26<br/>2016-05-26 | 2019-02-03 |- | [[:d:Q200881|Q200881]] | [[Kasims Žomarts Tokajevs]] | [[Kazahstānas prezidentu uzskaitījums|Kazahstānas prezidents]] | 2019-03-20 | |- | [[:d:Q28370112|Q28370112]] | ''[[:d:Q28370112|Moustadroine Abdou]]'' | ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]'' | 2019-02-13 | 2019-04-03 |- | [[:d:Q29032770|Q29032770]] | [[Felikss Čisekedi]] | ''[[:d:Q3409199|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]'' | 2019-01-25 | |- | [[:d:Q58833335|Q58833335]] | ''[[:d:Q58833335|Huans Gvaido]]'' | ''[[:d:Q11942698|Venecuēlas prezidents]]'' | 2019-01-23 | 2023-01-05 |- | [[:d:Q10304982|Q10304982]] | [[Žairs Bolsonaru]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2019-01-01 | 2023-01-01 |- | [[:d:Q272416|Q272416]] | [[Salome Zurabišvili]] | ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]'' | 2018-12-16 | 2024-12-29 |- | [[:d:Q318508|Q318508]] | [[Andress Manuels Lopess Ovradors]] | [[Meksikas prezidents]] | 2018-12-01 | 2024-09-30 |- | [[:d:Q5528031|Q5528031]] | [[Žeļka Cvijanoviča]] | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2018-11-19 | 2022-11-15 |- | [[:d:Q55614252|Q55614252]] | ''[[:d:Q55614252|Ibrahim Mohamed Solih]]'' | ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]'' | 2018-11-17 | 2023-11-17 |- | [[:d:Q7399685|Q7399685]] | [[Sahlevorka Zevde]] | ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]'' | 2018-10-25 | 2024-10-07 |- | [[:d:Q318458|Q318458]] | ''[[:d:Q318458|Nguyễn Phú Trọng]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2018-10-23 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q10841571|Q10841571]] | ''[[:d:Q10841571|Đặng Thị Ngọc Thịnh]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2018-09-21 | 2018-10-23 |- | [[:d:Q4790529|Q4790529]] | ''[[:d:Q4790529|Arif Alvi]]'' | ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]'' | 2018-09-09 | 2024-03-10 |- | [[:d:Q56635616|Q56635616]] | ''[[:d:Q56635616|Rivo Rakotovao]]'' | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2018-09-07 | 2019-01-19 |- | [[:d:Q48136013|Q48136013]] | ''[[:d:Q48136013|Mario Abdo Benítez]]'' | ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]'' | 2018-08-15 | 2023-08-15 |- | [[:d:Q17478000|Q17478000]] | ''[[:d:Q17478000|Iván Duque]]'' | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2018-08-07 | 2022-08-07 |- | [[:d:Q26996246|Q26996246]] | ''[[:d:Q26996246|Karloss Alvarado Kesada]]'' | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2018-05-08 | 2022-05-08 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q1370482|Kubas prezidents]]'' | 2018-04-19 | |- | [[:d:Q93153|Q93153]] | [[Armens Sarkisjans]] | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2018-04-09 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q18618891|Q18618891]] | ''[[:d:Q18618891|Mokgweetsi Masisi]]'' | ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]'' | 2018-04-01 | |- | [[:d:Q24030720|Q24030720]] | ''[[:d:Q24030720|Martín Vizcarra]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2018-03-23 | 2020-10-09 |- | [[:d:Q27662367|Q27662367]] | ''[[:d:Q27662367|Barlen Vyapoory]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2018-03-23 | 2019-11-26 |- | [[:d:Q47461098|Q47461098]] | ''[[:d:Q47461098|Paula-Mae Weekes]]'' | ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]'' | 2018-03-19 | 2023-03-20 |- | [[:d:Q306|Q306]] | [[Sevastjans Piņera]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2018-03-11 | 2022-03-11 |- | [[:d:Q1148669|Q1148669]] | [[Sirils Ramafosa]] | [[Dienvidāfrikas Republikas prezidentu uzskaitījums|Dienvidāfrikas Republikas prezidents]] | 2018-02-15 | |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2017-11-24 | 2020-10-15 |- | [[:d:Q510523|Q510523]] | [[Emersons Mnangagva]] | ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]'' | 2017-11-24 | |- | [[:d:Q7181212|Q7181212]] | ''[[:d:Q7181212|Phelekezela Mphoko]]'' | ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]'' | 2017-11-21 | 2017-11-24 |- | [[:d:Q28650390|Q28650390]] | [[Žuans Lorensu|Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss]] | ''[[:d:Q846091|Angolas prezidents]]'' | 2017-09-26 | |- | [[:d:Q5642345|Q5642345]] | ''[[:d:Q5642345|Halima Jakoba]]'' | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2017-09-14 | 2023-09-13 |- | [[:d:Q16845347|Q16845347]] | [[Rāms Nāths Kovinds]] | [[Indijas prezidents]] | 2017-07-25 | 2022-07-25 |- | [[:d:Q727132|Q727132]] | [[Ilirs Meta]] | ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]'' | 2017-07-24 | 2022-07-24 |- | [[:d:Q32060530|Q32060530]] | ''[[:d:Q32060530|Tallis Obed Moses]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2017-07-06 | 2022-07-06 |- | [[:d:Q5398549|Q5398549]] | ''[[:d:Q5398549|Esmon Saimon]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2017-06-17 | 2017-07-06 |- | [[:d:Q222031|Q222031]] | [[Aleksandars Vučičs]] | ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]'' | 2017-05-31 | 2026-09-27 |- | [[:d:Q518626|Q518626]] | [[Lenins Moreno]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2017-05-24 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q3052772|Q3052772]] | [[Emanuels Makrons]] | [[Francijas prezidents]] | 2017-05-14 | |- | [[:d:Q21001|Q21001]] | [[Muns Čeins]] | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2017-05-10 | 2022-05-09 |- | [[:d:Q57467|Q57467]] | [[Jānošs Āders]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2017-05-10 | 2022-05-09 |- | [[:d:Q76658|Q76658]] | [[Franks Valters Šteinmeiers]] | [[Vācijas prezidents]] | 2017-03-19 | |- | [[:d:Q558575|Q558575]] | ''[[:d:Q558575|Mohamed Abdullahi Mohamed]]'' | ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]'' | 2017-02-16 | 2022-05-15 |- | [[:d:Q21294765|Q21294765]] | [[Žovenels Moīzs]] | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2017-02-07 | 2021-07-07 |- | [[:d:Q78869|Q78869]] | [[Aleksandrs van der Bellens]] | [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidents]] | 2017-01-26 | |- | [[:d:Q27917049|Q27917049]] | [[Adama Barovs]] | ''[[:d:Q15921518|Gambijas prezidents]]'' | 2017-01-19 | |- | [[:d:Q718601|Q718601]] | [[Nana Akufo-Ādo]] | ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]'' | 2017-01-07 | 2025-01-07 |- | [[:d:Q2035881|Q2035881]] | ''[[:d:Q2035881|Vadims Krasnoseļskis]]'' | [[Piedņestras prezidents]] | 2016-12-30 | |- | [[:d:Q4164146|Q4164146]] | [[Igors Dodons]] | ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]'' | 2016-12-23 | 2020-12-24 |- | [[:d:Q57808|Q57808]] | [[Šavkats Mirzijojevs]] | ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]'' | 2016-12-14<br/>2016-09-08 | 2016-12-14 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2016-12-09 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q363392|Q363392]] | ''[[:d:Q363392|Michel Aoun]]'' | ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]'' | 2016-10-31 | 2022-10-30 |- | [[:d:Q5220343|Q5220343]] | ''[[:d:Q5220343|Danny Faure]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2016-10-16 | 2020-10-26 |- | [[:d:Q12366816|Q12366816]] | [[Kersti Kaljulaida]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2016-10-10 | 2021-10-11 |- | [[:d:Q709734|Q709734]] | ''[[:d:Q709734|Evaristo Carvalho]]'' | ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]'' | 2016-09-03 | 2021-10-02 |- | [[:d:Q20533811|Q20533811]] | ''[[:d:Q20533811|Nigmatilla Yuldashev]]'' | ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]'' | 2016-09-02 | 2016-09-08 |- | [[:d:Q463533|Q463533]] | [[Mišels Temers]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2016-08-31 | 2019-01-01 |- | [[:d:Q24045706|Q24045706]] | ''[[:d:Q24045706|Guðni Jóhannesson]]'' | [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]] | 2016-08-01 | 2024-07-31 |- | [[:d:Q381027|Q381027]] | ''[[:d:Q381027|Pedro Pablo Kuczynski]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2016-07-28 | 2018-03-23 |- | [[:d:Q4955460|Q4955460]] | ''[[:d:Q4955460|Brahim Ghali]]'' | ''[[:d:Q2662118|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents]]'' | 2016-07-12 | |- | [[:d:Q457786|Q457786]] | [[Rodrigo Duterte]] | ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]'' | 2016-06-30 | 2022-06-30 |- | [[:d:Q233984|Q233984]] | [[Cai Inveņa]] | ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2024-05-19 |- | [[:d:Q470024|Q470024]] | ''[[:d:Q470024|Bounnhang Vorachit]]'' | ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q57634|Q57634]] | [[Hašims Tači]] | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2016-04-07 | 2020-11-05 |- | [[:d:Q16669148|Q16669148]] | [[Patriss Talons|Patriks Talons]] | ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]'' | 2016-04-06 | 2026-05-24 |- | [[:d:Q7833292|Q7833292]] | ''[[:d:Q7833292|Trần Đại Quang]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2016-04-02 | 2018-09-21 |- | [[:d:Q23020990|Q23020990]] | ''[[:d:Q23020990|Htin Kyaw]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2016-03-30 | 2018-03-21 |- | [[:d:Q57758|Q57758]] | [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] | ''[[:d:Q15710848|Centrālāfrikas Republikas prezidents]]'' | 2016-03-30 | |- | [[:d:Q23034482|Q23034482]] | ''[[:d:Q23034482|Taneti Maamau]]'' | ''[[:d:Q878250|Kiribati prezidents]]'' | 2016-03-11 | |- | [[:d:Q6756617|Q6756617]] | [[Marselu Rebelu de Souza]] | [[Portugāles prezidents]] | 2016-03-09 | 2026-03-09 |- | [[:d:Q6207072|Q6207072]] | ''[[:d:Q6207072|Jocelerme Privert]]'' | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2016-02-14 | 2017-02-07 |- | [[:d:Q17995110|Q17995110]] | ''[[:d:Q17995110|Džimijs Moraless]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2016-01-14 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q21968142|Q21968142]] | ''[[:d:Q21968142|Casten Nemra]]'' | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2016-01-11 | 2016-01-28 |- | [[:d:Q599988|Q599988]] | ''[[:d:Q599988|Roch Marc Christian Kaboré]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-12-29 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q561837|Q561837]] | [[Maurisio Makri]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2015-12-10 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q5018756|Q5018756]] | ''[[:d:Q5018756|John Magufuli]]'' | ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]'' | 2015-11-05 | 2021-03-17 |- | [[:d:Q16105972|Q16105972]] | ''[[:d:Q16105972|Michel Kafando]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q19628964|Q19628964]] | ''[[:d:Q19628964|Chérif Sy]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-17 | 2015-09-23 |- | [[:d:Q20978710|Q20978710]] | ''[[:d:Q20978710|Gilbert Diendéré]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-17 | 2015-09-23 |- | [[:d:Q19914009|Q19914009]] | ''[[:d:Q19914009|Alehandro Maldonado Agirre]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2015-09-03 | 2016-01-14 |- | [[:d:Q9151911|Q9151911]] | [[Andžejs Duda]] | [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] | 2015-08-06 | 2025-08-06 |- | [[:d:Q2416022|Q2416022]] | [[Raimonds Vējonis]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2015-07-08 | 2019-07-08 |- | [[:d:Q20022984|Q20022984]] | ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2015-06-05 | 2018-03-23 |- | [[:d:Q361567|Q361567]] | [[Muhammadu Buhari]] | ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]'' | 2015-05-29 | 2023-05-29 |- | [[:d:Q692241|Q692241]] | ''[[:d:Q692241|Monique Ohsan Bellepeau]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2015-05-29 | 2015-06-05 |- | [[:d:Q5230470|Q5230470]] | ''[[:d:Q5230470|David A. Granger]]'' | [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]] | 2015-05-16 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q3407316|Q3407316]] | ''[[:d:Q3407316|Prokopis Pavlopoulos]]'' | [[Grieķijas prezidents]] | 2015-03-13 | 2020-03-13 |- | [[:d:Q9099|Q9099]] | ''[[:d:Q9099|Tabaré Vázquez]]'' | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2015-03-01 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q3176299|Q3176299]] | [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] | ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]'' | 2015-02-18 | 2020-02-18 |- | [[:d:Q3956186|Q3956186]] | [[Serdžo Matarella]] | ''[[:d:Q332711|Itālijas prezidents]]'' | 2015-02-03 | |- | [[:d:Q18352991|Q18352991]] | ''[[:d:Q18352991|Edgars Lungu]]'' | ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]'' | 2015-01-25 | 2021-08-24 |- | [[:d:Q5448556|Q5448556]] | ''[[:d:Q5448556|Filipe Nyusi]]'' | ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]'' | 2015-01-15 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q6737124|Q6737124]] | ''[[:d:Q6737124|Maithripala Sirisena]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2015-01-09 | 2019-11-18 |- | [[:d:Q40722|Q40722]] | [[Dilma Rusefa]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2015-01-01 | 2016-08-31 |} {{Wikidata list end}} aqdq8d2pfexj454th8r69zk50tixus2 0 385720 4540748 4308660 2026-10-28T15:08:47Z Bendžamins 76862 4540748 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Edimilsons Fernandess | image = Edimilson Fernandes.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|15}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Sjona}} | height = 190 | currentclub = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | clubnumber = 6 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2016 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion]] | caps1 = 48 | goals1 = 2 | years2 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.]] | caps2 = 42 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years3 = 2018—2019 | caps3 = 29 | goals3 = 2 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2016—2024 | nationalteam2 = {{fb|SWI}} | nationalcaps2 = 34 | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | caps4 = 91 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | goals4 = 1 | years4 = 2019—2025 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 7 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | years6 = 2022 | caps6 = 14 | goals6 = 2 | years7 = 2024—2025 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | caps7 = 19 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | years8 = 2025— | caps8 = 33 | goals8 = 3 }} '''Edimilsons Fernandess''' (dzimis {{dat|1996|4|15}}) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Fernandess pārstāv [[Šveices Superlīga]]s komandu ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Fernandess, Edimilsons}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valē kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] 8gorok0yw79f08jihg7alyqzu84eri4 0 397707 4540775 4479809 2026-10-28T15:55:36Z Bendžamins 76862 4540775 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Deniss Zakarija | image = Zakaria asse asm 2425 (cropped).png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Ženēva}} | height = 191 | currentclub = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubnumber = 6 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC]] | caps1 = 6 | goals1 = 2 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys]] | caps2 = 50 | goals2 = 2 | years3 = 2017—2022 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | caps3 = 125 | goals3 = 11 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2016— | nationalteam3 = {{fb|SWI}} | nationalcaps3 = 69 | nationalgoals3 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | caption = Deniss Zakarija 2025. gadā | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 11 | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 7 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years6 = 2023— | caps6 = 83 | goals6 = 12 }} '''Deniss Zakarija''' ({{val|de|Denis Lemi Zakaria Lako Lado}}; dzimis {{dat|1996|11|20}}) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[AS Monaco|''AS Monaco'']]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Zakarija, Deniss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Servette FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] okriie07lj5gq5n1ueluktymyi8oo8j 0 397871 4540762 4332485 2026-10-28T15:42:18Z Bendžamins 76862 4540762 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fransuā Mubandžs | image = François Moubandje.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|21}} | birth_place = {{vieta|Kamerūna|Duala}} | height = 182 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Meyrin]] | caps1 = 26 | goals1 = 1 | years2 = 2009—2013 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC]] | caps2 = 72 | goals2 = 2 | years3 = 2013—2019 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC]] | caps3 = 132 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2018 | nationalteam2 = {{fb|SUI}} | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 0 | caption = | clubs4 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] | goals4 = 0 | goals5 = 3 | years4 = 2019—2022 | years5 = 2020—2021 | caps4 = 14 | caps5 = 35 | clubs6 = {{īre}} {{Flaga|Turcija}} [[Göztepe S.K.|Göztepe]] | caps6 = 8 | years6 = 2022 | goals6 = 0 | clubs7 = {{Flaga|Turcija}} [[Göztepe S.K.|Göztepe]] | years7 = 2022 | caps7 = 0 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 6 | goals8 = 1 | totalcaps = 293 | totalgoals = 7 }} '''Fransuā Mubandžs''' ({{val|fr|Jacques François Moubandje}}; dzimis {{dat|1990|6|21}}) ir [[Šveice]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Mubandžs, Fransuā}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:Servette FC spēlētāji]] [[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Göztepe S.K. spēlētāji]] 8ed8o1bv6fyhnbankpvr4nyolfijaat 0 398477 4540733 4280130 2026-10-28T14:52:49Z Bendžamins 76862 4540733 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Stīvens Cūbers | image = Switzerland national football team World Cup 2018 (cropped)3.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Vintertūra}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | clubnumber = 7 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2008—2013 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]] | caps1 = 119 | goals1 = 21 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]] | caps2 = 29 | goals2 = 1 | years3 = 2014—2020 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim]] | caps3 = 97 | goals3 = 9 | caps4 = 13 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] | goals4 = 5 | years4 = 2019 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U17 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2010—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2017—2024 | nationalteam4 = {{fb|SUI}} | nationalcaps4 = 56 | nationalgoals4 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | caption = Cūbers 2018. gadā | caps5 = 20 | clubs5 = {{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes "Eintracht"]] | goals5 = 0 | years5 = 2020—2022 | clubs6 = {{īre}} {{Flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 35 | clubs7 = {{Flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | goals6 = 8 | years7 = 2022—2024 | caps7 = 62 | goals7 = 16 | clubs8 = {{Flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 38 | goals8 = 11 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | years9 = 2026— | caps9 = 24 | goals9 = 7 }} '''Stīvens Cūbers''' ({{val|de|Steven Zuber}}; dzimis {{dat|1991|8|17}}) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Cūbers spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandā ''[[Atromitos F.C.|Atromitos]]''. == Sasniegumi == '''Grasshopper''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2012—13 '''CSKA''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2013—14 * [[Krievijas Superkauss]]: 2013, 2014 '''AEK Athens''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Cūbers, Stīvens}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Atromitos F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] m129dtfb4zshnnwuozlem3dbcv8wlhp 0 398636 4540729 4481913 2026-10-28T14:47:28Z Bendžamins 76862 4540729 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Manuels Akandži | image = 2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2792 (Manuel Akanji).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|19}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Neftenbaha}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | clubnumber = 25 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur]] | caps1 = 37 | goals1 = 1 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps2 = 42 | goals2 = 5 | years3 = 2018—2022 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps3 = 119 | goals3 = 4 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017— | nationalteam2 = {{fb|SWI}} | nationalcaps2 = 91 | nationalgoals2 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | caption = Manuels Akandži 2023. gadā | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years4 = 2022—2026 | caps4 = 85 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 33 | goals5 = 2 | years6 = 2026— | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | caps6 = 7 | goals6 = 0 }} '''Manuels Akandži''' ({{val|de|Manuel Akanji}}; dzimis {{dat|1995|7|19}}) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Akandži spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubā [[Milānas "Internazionale"]]. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2015—16, 2016—17 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2016—17 '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2020—21 * [[DFL Supercup]]: 2019 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2022—23 * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Inter Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025—26]] * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Akandži, Manuels}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] i74hxguslxjmvju2mbb2j8hau5bmekb 0 398641 4540742 4280131 2026-10-28T14:58:00Z Bendžamins 76862 4540742 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Josips Drmičs | image = SWE-SWI (13) (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|8}} | birth_place = {{vieta|Šveice}} | height = 181 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2011 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] II | caps1 = 26 | goals1 = 26 | years2 = 2010—2013 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | caps2 = 62 | goals2 = 18 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | caps3 = 33 | goals3 = 17 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps4 = 25 | goals4 = 6 | years5 = 2015—2019 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"| Borussia Mönchengladbach]] | caps5 = 43 | goals5 = 7 | years6 = 2016 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps6 = 6 | goals6 = 1 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 6 | nationalyears2 = 2011—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2012—2019 | nationalteam3 = {{fb|SWI}} | nationalcaps3 = 35 | nationalgoals3 = 10 | caption = Drmičs 2018. gadā | caps7 = 1 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach II]] | goals7 = 0 | years7 = 2017 | caps8 = 21 | caps9 = 46 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | goals8 = 1 | goals9 = 27 | years8 = 2019—2022 | years9 = 2021—2022 | clubs10 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | years10 = 2022—2024 | caps10 = 43 | goals10 = 9 | totalcaps = 306 | totalgoals = 112 }} '''Josips Drmičs''' ({{val|de|Josip Drmić}}; dzimis {{dat|1992|8|8}}) ir [[Šveice]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola līga]]: 2022—23 * [[Horvātijas Superkauss]]: 2022, 2023 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Drmičs, Josips}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Švīces kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:HNK Rijeka spēlētāji]] pp7mw90ve0j1j7a03dwo2zvudwmijmf 0 399157 4540753 4042799 2026-10-28T15:31:40Z Bendžamins 76862 4540753 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mario Gavranovičs | image = Mario Gavranovic 2011-08-03.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Lugāno}} | height = 175 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2006—2008 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano]] | caps1 = 21 | goals1 = 8 | years2 = 2008—2010 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[Yverdon Sport FC]] | caps2 = 20 | goals2 = 8 | years3 = 2009—2010 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[Neuchâtel Xamax]] | caps3 = 17 | goals3 = 8 | years4 = 2010—2012 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2010—2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] II | caps5 = 5 | goals5 = 2 | years6 = 2011—2012 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05]] | caps6 = 5 | goals6 = 0 | years7 = 2012—2016 | clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | caps7 = 90 | goals7 = 26 | years8 = 2016—2018 | clubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka]] | caps8 = 59 | goals8 = 25 | years9 = 2018—2021 | clubs9 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb]] | caps9 = 88 | goals9 = 39 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U17 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2008—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2011—2022 | nationalteam4 = {{fb|SWI}} | nationalcaps4 = 41 | nationalgoals4 = 16 | caption = | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | caps10 = 48 | years10 = 2021—2023 | goals10 = 15 | totalcaps = 366 | totalgoals = 131 }} '''Mario Gavranovičs''' ({{val|bs|Mario Gavranović}}; dzimis {{dat|1989|11|24}}) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes bijušais [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Schalke 04''' * [[DFB Pokal]]: 2010—11 '''Zürich''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2013—14, 2015—16 '''Rijeka''' * [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 2016—17 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2016—17 '''DInamo Zagreb''' * Horvātijas Pirmā līga: 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21 * Horvātijas kauss: 2017—18, 2020—21 * [[Horvātijas Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Gavranovičs, Mario}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tičīno kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:HNK Rijeka spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lugano spēlētāji]] [[Kategorija:Neuchâtel Xamax FCS spēlētāji]] [[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]] nhqmlsbjm3lfv1nonx3waiqhi4rvqdi 0 401521 4540739 4450095 2026-10-28T14:56:40Z Bendžamins 76862 4540739 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Erens Derdijoks | image = AUT vs. SUI 2015-11-17 (213).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|12}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Bāzele}} | height = 191 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2004—2006 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Old Boys]] | caps1 = 18 | goals1 = 10 | years2 = 2006—2009 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps2 = 63 | goals2 = 17 | years3 = 2009—2012 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps3 = 90 | goals3 = 25 | years4 = 2012-2014 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim]] | caps4 = 19 | goals4 = 1 | years5 = 2013-2014 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps5 = 15 | goals5 = 1 | years6 = 2014-2016 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.]] | caps6 = 40 | goals6 = 15 | years7 = 2016—2019 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps7 = 63 | goals7 = 20 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 7 | nationalyears2 = 2007—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 8 | nationalyears3 = 2008—2018 | nationalteam3 = {{fb|SWI}} | nationalcaps3 = 60 | nationalgoals3 = 11 | pcupdate = | caption = Erens Derdijoks 2015. gadā | caps8 = 5 | caps9 = 29 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Göztepe S.K.|Göztepe]] | clubs9 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Pakhtakor Tashkent FK|Pakhtakor Tashkent]] | goals8 = 0 | goals9 = 12 | years8 = 2019—2020 | years9 = 2020—2021 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | years10 = 2021—2023 | caps10 = 32 | goals10 = 10 | years11 = 2023—2024 | clubs11 = {{flaga|Šveice}} [[FC Schaffhausen|Schaffhausen]] | caps11 = 4 | goals11 = 0 | totalcaps = 398 | totalgoals = 121 }} '''Erens Derdijoks''' (dzimis {{dat|1988|6|12}}) ir [[Šveice]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Derdijoks ir spēlējis desmit dažādos klubos Eiropā, kā arī vienu gadu [[Uzbekistāna|Uzbekistānas]] galvaspilsētā [[Pahtakor FC]] sastāvā. Derdijoks ir [[Turki|turku]] izcelsmes šveicietis, viņam ir arī [[Turcija]]s [[pilsonība]]. == Karjera == 2008. gadā Derdijoks kopā ar ''[[FC Basel]]'' izcīnija [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]] [[Futbols|futbolā]]. Tajā paša gadā FC Basel piedalijās [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] un Derdijoks guva vārtus pret ''[[FC Barcelona]]''. 2009. gadā Derdijoks parakstīja 4 gadu līgumu ar [[Leverkūzenes "Bayer"]]. 2009-10. gada sezonā Derdijoks [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] iesita 12 vārtus 33 spēlēs. 2011. gada 23. novembrī viņš guva vārtus pret [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']], Čempionu līgā. 2012. gada aprīlī Erens pievienojās [[TSG 1899 Hoffenheim|''Hoffenheim'']]. Hofenheimā Derdijokam neiznāca pieteikoši laba sezona un viņš atkal tika izīrēts Leverkūzenes "Bayer", tur aizvadot 15 spēles. Pāris dienas pēc Bundeslīgas sezonas beigām, par viņu interesi izrādīja "[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]" futbola klubs. Viņi arī parakstīja līgumu uz trim sezonām un Derdijoks 40 spēlēs guva 15 vārtus. Pēc trīs sezonu pavadīšanas "Kasimpasa" komandā viņš pievienojās [[Stambulas "Galatasaray"]] par 4 miljoniem eiro. Derdijoks "Galatasaray" rindās ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempions. == Karjera izlasē == Derdijoks 2008. gadā debitēja [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasē]], mačā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] nākot uz maiņu. Ar savu pirmo pieskārienu pie bumbas viņš arī guva vārtus, bet Šveice sāpīgi zaudēja ar 1:2. Viņš arī spēlēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kļūstot par jaunāko tā turnīra spēlētāju. Derdijoks arī aizvadīja divas spēles [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]]. 2012. gada 26. maijā viņš guva trīs vārtus pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], tādējādi tas bija viņa pirmais ''hat-trick''. Pateicoties viņa labajai spēlei uzbrukumā, viņs arī tika pieteikts ka [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kusam]] futbolā un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātam]]. Zīmīgi, ka vienus no saviem vārtiem viņš ir guvis [[Rīga|Rīgā]], pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], 2009. gada 9. septembrī, kad Šveice nospēlēja 2:2 ar mājiniekiem. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2007—08 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2007—08 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2017—18 * [[Turcijas Superkauss]]: 2016 '''Pakhtakor''' * [[Uzbekistānas Superlīga]]: 2020 * [[Uzbekistānas kauss futbolā|Uzbekistānas kauss]]: 2020 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Derdijoks, Erens}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:MKE Ankaragücü spēlētāji]] [[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]] 9c5hk0rv8vpwb8lz6oiy12o0sm9k3nd 4540741 4540739 2026-10-28T14:57:01Z Bendžamins 76862 4540741 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Erens Derdijoks | image = AUT vs. SUI 2015-11-17 (213).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|12}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Bāzele}} | height = 191 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2004—2006 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Old Boys]] | caps1 = 18 | goals1 = 10 | years2 = 2006—2009 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | caps2 = 63 | goals2 = 17 | years3 = 2009—2012 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps3 = 90 | goals3 = 25 | years4 = 2012—2014 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim]] | caps4 = 19 | goals4 = 1 | years5 = 2013—2014 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps5 = 15 | goals5 = 1 | years6 = 2014—2016 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.]] | caps6 = 40 | goals6 = 15 | years7 = 2016—2019 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps7 = 63 | goals7 = 20 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 7 | nationalyears2 = 2007—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 8 | nationalyears3 = 2008—2018 | nationalteam3 = {{fb|SWI}} | nationalcaps3 = 60 | nationalgoals3 = 11 | pcupdate = | caption = Erens Derdijoks 2015. gadā | caps8 = 5 | caps9 = 29 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Göztepe S.K.|Göztepe]] | clubs9 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Pakhtakor Tashkent FK|Pakhtakor Tashkent]] | goals8 = 0 | goals9 = 12 | years8 = 2019—2020 | years9 = 2020—2021 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | years10 = 2021—2023 | caps10 = 32 | goals10 = 10 | years11 = 2023—2024 | clubs11 = {{flaga|Šveice}} [[FC Schaffhausen|Schaffhausen]] | caps11 = 4 | goals11 = 0 | totalcaps = 398 | totalgoals = 121 }} '''Erens Derdijoks''' (dzimis {{dat|1988|6|12}}) ir [[Šveice]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Derdijoks ir spēlējis desmit dažādos klubos Eiropā, kā arī vienu gadu [[Uzbekistāna|Uzbekistānas]] galvaspilsētā [[Pahtakor FC]] sastāvā. Derdijoks ir [[Turki|turku]] izcelsmes šveicietis, viņam ir arī [[Turcija]]s [[pilsonība]]. == Karjera == 2008. gadā Derdijoks kopā ar ''[[FC Basel]]'' izcīnija [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]] [[Futbols|futbolā]]. Tajā paša gadā FC Basel piedalijās [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] un Derdijoks guva vārtus pret ''[[FC Barcelona]]''. 2009. gadā Derdijoks parakstīja 4 gadu līgumu ar [[Leverkūzenes "Bayer"]]. 2009-10. gada sezonā Derdijoks [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] iesita 12 vārtus 33 spēlēs. 2011. gada 23. novembrī viņš guva vārtus pret [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']], Čempionu līgā. 2012. gada aprīlī Erens pievienojās [[TSG 1899 Hoffenheim|''Hoffenheim'']]. Hofenheimā Derdijokam neiznāca pieteikoši laba sezona un viņš atkal tika izīrēts Leverkūzenes "Bayer", tur aizvadot 15 spēles. Pāris dienas pēc Bundeslīgas sezonas beigām, par viņu interesi izrādīja "[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]" futbola klubs. Viņi arī parakstīja līgumu uz trim sezonām un Derdijoks 40 spēlēs guva 15 vārtus. Pēc trīs sezonu pavadīšanas "Kasimpasa" komandā viņš pievienojās [[Stambulas "Galatasaray"]] par 4 miljoniem eiro. Derdijoks "Galatasaray" rindās ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempions. == Karjera izlasē == Derdijoks 2008. gadā debitēja [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasē]], mačā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] nākot uz maiņu. Ar savu pirmo pieskārienu pie bumbas viņš arī guva vārtus, bet Šveice sāpīgi zaudēja ar 1:2. Viņš arī spēlēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kļūstot par jaunāko tā turnīra spēlētāju. Derdijoks arī aizvadīja divas spēles [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]]. 2012. gada 26. maijā viņš guva trīs vārtus pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], tādējādi tas bija viņa pirmais ''hat-trick''. Pateicoties viņa labajai spēlei uzbrukumā, viņs arī tika pieteikts ka [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kusam]] futbolā un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātam]]. Zīmīgi, ka vienus no saviem vārtiem viņš ir guvis [[Rīga|Rīgā]], pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], 2009. gada 9. septembrī, kad Šveice nospēlēja 2:2 ar mājiniekiem. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2007—08 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2007—08 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2017—18 * [[Turcijas Superkauss]]: 2016 '''Pakhtakor''' * [[Uzbekistānas Superlīga]]: 2020 * [[Uzbekistānas kauss futbolā|Uzbekistānas kauss]]: 2020 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Derdijoks, Erens}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:MKE Ankaragücü spēlētāji]] [[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]] bqtwhe1kog7oqwg0h7h1ez431kyeg4n 0 406549 4540732 4280127 2026-10-28T14:50:55Z Bendžamins 76862 4540732 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Romāns Birki | image = St. Louis City vs Aston Villa (Jul 2025) 11.jpg | caption = Romāns Birki 2025. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|14}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Mansingena}} | height = 188 | position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[St. Louis City SC]] | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | years1 = 2009—2013 | caps1 = 2 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} {{īre}} [[FC Thun]] | years2 = 2009—2010 | caps2 = 4 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} {{īre}} [[FC Schaffhausen]] | years3 = 2010 | caps3 = 9 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Šveice}} {{īre}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]] | years4 = 2011—2013 | caps4 = 76 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]] | years5 = 2013—2014 | caps5 = 34 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | years6 = 2014—2015 | caps6 = 34 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | years7 = 2015—2022 | caps7 = 176 | goals7 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{fb|SUI}} | nationalyears2 = 2014—2018 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | clubs8 = {{flaga|ASV}} [[St. Louis City SC]] 2 | years8 = 2022 | caps8 = 4 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[St. Louis City SC]] | years9 = 2023— | caps9 = 118 | goals9 = 0 }}'''Romāns Birki''' ({{Val|de|Roman Bürki}}, dzimis {{Dat|1990|11|14}}) ir [[Šveice|Šveices]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Birki spēlē ''[[MLS]]'' komandā ''[[St. Louis City SC]]''. == Sasniegumi == '''Grasshopper Club Zürich''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2012—13 '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2016—17, 2020—21 * [[DFL-Supercup]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Birki, Romāns}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bernes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:FC Thun spēlētāji]] fqy8jtxzbbx2t3202s1zsio6jvqruz1 0 408202 4540715 4522957 2026-10-28T14:29:46Z Juris Fjodorovs 152480 /* */ 4540715 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 14, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 28 | longEW = E | opened = 1975. gadā | headmaster = realaka laika nav | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = 1.-9. | years = | students = 337 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = http://www.anninmuizas-vsk.lv/lv.html }} '''Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola''' ir viena no [[Rīga]]s pamatskolām, kas atrodas [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielā]] 14, [[Imanta (Rīga)|Imantā]]. == Vēsture == Dibināta 1975. gadā kā [[Rīgas 78. vidusskola]] un Rīgas 20. vakara (maiņu) vidusskola [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielā]] 14,<ref>[http://wikimapia.org/136085/lv/R%C4%ABgas-Anni%C5%86mui%C5%BEas-vidusskola wikimapia.org]</ref> pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s to pārdēvēja par '''Rīgas 2. tehnisko liceju''', vēlāk par Rīgas Anniņmuižas vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anninmuizas-vsk.lv/index.php/lv/galvena-lapa/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181103223318/http://www.anninmuizas-vsk.lv/index.php/lv/galvena-lapa/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|11|03||bez}} }}</ref> No 1975. līdz 2007. gadam skolas direktors bija Ādolfs Skokovskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/a-skokovski.html|title=Ādolfs Skokovskis —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-04-01}}</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Anniņmuižas vidusskolai pievienoja [[Rīgas Imantas sākumskola|Rīgas Imantas sākumskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> 2024. gada februārī Rīgas dome nolēma, ka ar 2025. gada 1. septembra Rīgas Anniņmuižas vidusskola tiks reorganizēta par '''Rīgas Anniņmuižas Jauno pamatskolu'''.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56345652/ari-riga-keras-klat-skolu-optimizacijai Arī Rīga ķeras klāt skolu optimizācijai] delfi.lv 2024. gada 15. februārī</ref> No 2007. līdz 2026. gadam skolu vadīja Tatjana Pulle. == Izglītības programmas == *Pamatizglītības programma (21011111); == Skolā mācījušies == * [[Edgars Kramiņš]] (1964), pedagogs * [[Regīna Ločmele-Luņova]] (1966), žurnāliste un politiķe * [[Jurijs Merkurjevs]] (1954), zinātnieks ==Ārējās saites == * [https://www.anninmuizas-vsk.lv/attachments/article/252/Skolas%20pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93jums%20-aktualiz%C4%93ts%202017.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2014-2017] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211019222928/https://www.anninmuizas-vsk.lv/attachments/article/252/Skolas%20pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93jums%20-aktualiz%C4%93ts%202017.pdf |date={{dat|2021|10|19||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] okie605p6lfft6bcqczuxdk0da5fia5 4540936 4540715 2026-10-28T22:56:16Z Egilus 27634 Tas laikam bija domāts kā "pašlaik direktores nav". 4540936 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 14, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 28 | longEW = E | opened = 1975. gadā | headmaster = | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = 1.-9. | years = | students = 337 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = http://www.anninmuizas-vsk.lv/lv.html }} '''Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola''' ir viena no [[Rīga]]s pamatskolām, kas atrodas [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielā]] 14, [[Imanta (Rīga)|Imantā]]. == Vēsture == Dibināta 1975. gadā kā [[Rīgas 78. vidusskola]] un Rīgas 20. vakara (maiņu) vidusskola [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielā]] 14,<ref>[http://wikimapia.org/136085/lv/R%C4%ABgas-Anni%C5%86mui%C5%BEas-vidusskola wikimapia.org]</ref> pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s to pārdēvēja par '''Rīgas 2. tehnisko liceju''', vēlāk par Rīgas Anniņmuižas vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anninmuizas-vsk.lv/index.php/lv/galvena-lapa/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181103223318/http://www.anninmuizas-vsk.lv/index.php/lv/galvena-lapa/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|11|03||bez}} }}</ref> No 1975. līdz 2007. gadam skolas direktors bija Ādolfs Skokovskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/a-skokovski.html|title=Ādolfs Skokovskis —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-04-01}}</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Anniņmuižas vidusskolai pievienoja [[Rīgas Imantas sākumskola|Rīgas Imantas sākumskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> 2024. gada februārī Rīgas dome nolēma, ka ar 2025. gada 1. septembra Rīgas Anniņmuižas vidusskola tiks reorganizēta par '''Rīgas Anniņmuižas Jauno pamatskolu'''.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56345652/ari-riga-keras-klat-skolu-optimizacijai Arī Rīga ķeras klāt skolu optimizācijai] delfi.lv 2024. gada 15. februārī</ref> No 2007. līdz 2026. gadam skolu vadīja Tatjana Pulle. == Izglītības programmas == *Pamatizglītības programma (21011111); == Skolā mācījušies == * [[Edgars Kramiņš]] (1964), pedagogs * [[Regīna Ločmele-Luņova]] (1966), žurnāliste un politiķe * [[Jurijs Merkurjevs]] (1954), zinātnieks ==Ārējās saites == * [https://www.anninmuizas-vsk.lv/attachments/article/252/Skolas%20pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93jums%20-aktualiz%C4%93ts%202017.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2014-2017] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211019222928/https://www.anninmuizas-vsk.lv/attachments/article/252/Skolas%20pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93jums%20-aktualiz%C4%93ts%202017.pdf |date={{dat|2021|10|19||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] 4srlv45h5t7ox8ixzigv2orb06n7o2r 0 408619 4540913 4538430 2026-10-28T21:19:40Z Lazurīts 146948 4540913 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Purvciema vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = Rīgas Purvciema vidusskola.jpg | image size = 250 | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Zentas Mauriņas iela]] 8, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 05 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 34 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 1988. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = | headmaster = | head of school = Deniss Kļukins | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 117 | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 1331 (2026) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{url|http://rpg.lv/contact}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Purvciema vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Zentas Mauriņas iela|Zentas Mauriņas ielā]] 8, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. == Izglītības programmas == Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/PG Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments]</ref> == Vēsture == Dibināta 1988. gadā, kad tai piešķīra [[Rīgas 24. vidusskola]]s nosaukumu, bet agrāko Rīgas 24. vidusskolu Tallinas un Krišjāņa Barona ielu stūrī pārdēvēja par [[Rīgas 99. vidusskola|Rīgas 99. vidusskolu]]. 1991. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema ģimnāziju, 1994. gadā Rīgas Purvciema ģimnāzijai tika piešķirts skolas ar padziļinātu svešvalodu mācīšanu statuss. 2001. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema vidusskolu.<ref>[http://rpg.lv/node/4 Vispārīga informācija]</ref> == Ārējās saites == * [http://rpg.lv/taxonomy/term/145 Pašnovērtējuma ziņojums 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180925124908/http://rpg.lv/taxonomy/term/145 |date={{dat|2018|09|25||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 1p37db62ao7m0xhau6ginz8cwtbogmy 0 408699 4540933 4524568 2026-10-28T22:22:59Z Lazurīts 146948 Tika aktualizētas izglītības programmas 4540933 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas pilsētas 3. vācu pamatskola 1938.jpg |image size = 250px |caption = Skolas ēka Miera ielā 62 (1938) |location = [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] 62, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 08 | longs = 09 | longEW = E |opened = |headmaster = Karīna Brikmane |staff = |teaching_staff = 39 |employees = |grades = 1.-12. |years = |students = 474 (2026) |language = latviešu, krievu, [[ivrits]], angļu |revenue = |homepage = http://www.revs.lv }} '''Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 64, [[Brasa|Brasā]]. == Vēsture == Dibināta 1989. gadā [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 29 kā pirmā ebreju skola toreizējā PSRS, nosaukta vēsturnieka un publicista [[Šimons Dubnovs|Šimona Dubnova]] vārdā. Pirmais skolas direktors bija pedagogs un žurnālists Hone Bregmans. 5.-12. klašu nodarbības notika [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielā]] 3. 2010. gadā skola pārcēlās uz bijušās [[Rīgas 30. vidusskola]]s ēku Miera ielā 62.<ref>[http://revs.lv/vesture/ Skolas vēsture]</ref> === Skolas ēka === Līdz 1939. gadam ēkā darbojās '''Rīgas pilsētas 3. Vācu pamatskola''', kā arī Vācu sieviešu biedrības birojs, bērnudārzs, pirmskola un bibliotēka. Latvijas PSR laikā namā no 1951. gada līdz 1965. gadam darbojās [[Rīgas 11. vidusskola]], tad Rīgas 30. vidusskola.<ref>[https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36141/ zudusilatvija.lv]</ref> == Izglītības programmas == *Pamatizglītības programma (padziļināti — sociālās un pilsoniskās mācības) (21017111); *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31017011); *Vispārējās vidējās izglītības programma (neklātiene) (31016013).<ref>[https://www.niid.lv/niid_search/provider/%C5%A0.%20Dubnova%20R%C4%ABgas%20Ebreju%20vidusskola Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola] Valsts izglītības attīstības aģentūra, Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID.LV), 2026. gads. Skatīts: 2026. gada 29. oktobrī.</ref> == Ārējās saites == * [http://revs.lv/pasnovertejuma-zinojums/ Pašnovērtējuma ziņojums 2016] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]] [[Kategorija:Miera iela (Rīga)]] 54xxy6gelif1v6ctzuecxnmm7oaceum 4540935 4540933 2026-10-28T22:24:26Z Lazurīts 146948 4540935 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas pilsētas 3. vācu pamatskola 1938.jpg |image size = 250px |caption = Skolas ēka Miera ielā 62 (1938) |location = [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] 62, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 08 | longs = 09 | longEW = E |opened = |headmaster = Karīna Brikmane |staff = |teaching_staff = 39 |employees = |grades = 1.-12. |years = |students = 474 (2026) |language = latviešu, krievu, [[ivrits]], angļu |revenue = |homepage = http://www.revs.lv }} '''Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 64, [[Brasa|Brasā]]. == Vēsture == Dibināta 1989. gadā [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 29 kā pirmā ebreju skola toreizējā PSRS, nosaukta vēsturnieka un publicista [[Šimons Dubnovs|Šimona Dubnova]] vārdā. Pirmais skolas direktors bija pedagogs un žurnālists Hone Bregmans. 5.-12. klašu nodarbības notika [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielā]] 3. 2010. gadā skola pārcēlās uz bijušās [[Rīgas 30. vidusskola]]s ēku Miera ielā 62.<ref>[http://revs.lv/vesture/ Skolas vēsture]</ref> === Skolas ēka === Līdz 1939. gadam ēkā darbojās '''Rīgas pilsētas 3. Vācu pamatskola''', kā arī Vācu sieviešu biedrības birojs, bērnudārzs, pirmskola un bibliotēka. Latvijas PSR laikā namā no 1951. gada līdz 1965. gadam darbojās [[Rīgas 11. vidusskola]], tad Rīgas 30. vidusskola.<ref>[https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36141/ zudusilatvija.lv]</ref> == Izglītības programmas == *Pamatizglītības programma (padziļināti — sociālās un pilsoniskās mācības) (21017111); *Vispārējās vidējās izglītības programma (31017011); *Vispārējās vidējās izglītības programma (neklātiene) (31016013).<ref>[https://www.niid.lv/niid_search/provider/%C5%A0.%20Dubnova%20R%C4%ABgas%20Ebreju%20vidusskola Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola] Valsts izglītības attīstības aģentūra, Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID.LV), 2026. gads. Skatīts: 2026. gada 29. oktobrī.</ref> == Ārējās saites == * [http://revs.lv/pasnovertejuma-zinojums/ Pašnovērtējuma ziņojums 2016] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]] [[Kategorija:Miera iela (Rīga)]] 3c6eauj2270bsm4raakjo6mfkbcox8l 0 408730 4540752 4540665 2026-10-28T15:13:00Z Vitaly P 25520 4540752 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')</small><br />[[Linda Matisone]] <small>(''kopš 2026. gada 4. jūnija'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}</ref> Sasaukuma laikā deputātu pienākumus uzņēmās 139 cilvēku, kas ir lielākais skaits Saeimas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima14_DepWeb_Public.nsf/farchivelist?readform&type=7&lang=LV&count=1000|title=Visu sasaukumu deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/sasaukumi/14-saeima/deputati/|title=14. Saeimas deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |9 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |17 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Saeimas deputātu grupas == Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas: * Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]]) * Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]]) * Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]]) * Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]]) * Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]]) Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā "Progresīvie" beidza [[Skaidrīte Ābrama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet "Progresīvo" Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] fejfoentdc28a3t1toakrb4d7kpr8hk 0 410503 4540813 4354422 2026-10-28T17:55:33Z Pirags 3757 /* Ministru kabineta balvas laureāti */ 4540813 wikitext text/x-wiki [[Attēls:MK balva 2009 (4108602081).jpg|thumb|Ministru kabineta balvas diploma vecais dizains un nozīmītes kastīte (2009. gads)]] '''Ministru kabineta balva''' ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas [[Latvijas valsts]] attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Ministru kabineta balva ir Ministru kabineta Goda diploms, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīte un naudas balva 7115 [[eiro]] apmērā. Gada laikā var piešķirt ne vairāk kā sešas Ministru kabineta balvas (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Ministru kabineta balvu simboliski atjaunoja 1995. gadā kā 1937. gadā nodibinātās [[Tēvzemes balva]]s turpinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-apbalvojumi|title=Ministru kabineta apbalvojumi|website=www.mk.gov.lv|access-date=2020-12-30|date=2017-02-10|language=lv}}</ref> 2012. gadā nozīmītes un diploma dizains tika izmainīts - agrākās rombveida nozīmītes vietā sāka pasniegt apaļu ar trijām zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Brivibas36/status/532434207105355776/photo/1|title=Valdības māja on Twitter: "Ministru kabineta balvas Goda diploms un krūšu nozīmīte (1995-2012) un jaunā vizuālā koncepcija-kopš 2012.g. #MKbalva http://t.co/SLOAYd26AS" / Twitter|last=|first=|access-date=|date=2014-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=219237|title=Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-12-30|language=lv}}</ref> == Ministru kabineta balvas laureāti == {{div col}} :;1995 * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (rakstnieks un literatūrzinātnieks) * [[Pēteris Puķītis]] ([[Dobeles 1. vidusskola]]s skolotājs) :;1996 * [[Laila Pakalniņa]] (režisore) * [[Leonīds Vīgners]] (mūzikas profesors) * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] ([[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] solists) :;1997 * [[Ernests Gaudiņš]] (medicīnas profesors) * [[Dainis Rozenfelds]] ([[Kandava]]s pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs) * [[Juris Zvirgzds - Zvirgzdiņš]] ([[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] direktora vietnieks) :;1998 * [[Ilmārs Blumbergs]] (mākslinieks) * [[Pauls Pumpēns]] (molekulārās bioloģijas profesors) * [[Jānis Rudzītis (politiķis)|Jānis Rudzītis]] ([[Ikšķile]]s pilsētas ar lauku teritoriju domes un [[Ogres rajons|Ogres rajona]] padomes priekšsēdētājs) :;1999 * [[Roalds Dobrovenskis]] (rakstnieks) * [[Gunārs Duburs]] ([[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis, LU profesors) * [[Gunārs Laicāns]] ([[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] padomes priekšsēdētājs) * [[Rihards Treijs]] (LU profesors) :;2000 * [[Elmārs Grēns]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, LU profesors) * [[Aina Nagobads-Ābola]] (Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāve [[UNESCO]]) * [[Imants Kokars]] (kordiriģents) * [[Gido Kokars]] (kordiriģents) * [[Sigvards Kļava]] (kordiriģents) * [[Kaspars Putniņš]] (kordiriģents) * [[Sandra Kalniete]] (Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā) :;2001 * [[Jānis Stradiņš]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents) * [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]] * [[Betija Strautniece]] (māksliniece) * [[Valdis Zariņš]] (vijolnieks, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s profesors) * [[Baiba Skride]] (vijolniece) :;2002 * [[Romans Lācis]] ([[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] Sirds ķirurģijas centra vadītājs, RSU profesors) * [[Laima Grebska]] ([[Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola|Neretas vidusskolas]] direktore) * [[Jānis Krievs]] ([[Latvijas Mākslas akadēmija]]s pasniedzējs, mākslinieks) * [[Jānis Bārzdiņš]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, LU profesors) * [[Imants Ziedonis]] (dzejnieks) :;2003 * [[Jānis Graudonis]] ([[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|LU Latvijas Vēstures institūta]] profesors) * [[Rolands Rikards]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis) * [[Latvija (koris)|Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"]] * [[Andrejs Eglītis]] (dzejnieks) * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (Latvijas Nacionālās operas soliste) :;2004 * [[Edmunds Lukevics]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors) * [[Lilija Dzene]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, teātra zinātniece) * Koris "[[Kamēr...]]" * [[Ausma Derkēvica]] (kordiriģente) * [[Pēteris Cimdiņš]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, [[Vidzemes Augstskola]]s rektors) :;2005 * [[Saulvedis Cimermanis]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, vēstures profesors) * [[Alvis Hermanis]] ([[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] mākslinieciskais vadītājs) * [[Terēze Broka|Terezija Broka]] (kordiriģente, pedagoģe) * [[Jānis Gardovskis]] (Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors) * Civillikuma komentāru izstrādes darba grupa ([[Rolands Krauze]], [[Zigmants Gencs]], [[Gunta Višņakova]], [[Kalvis Torgāns]], [[Kaspars Balods]], [[Andris Grūtups]], [[Agris Bitāns]], [[Sandis Petrovičs]], [[Erlens Kalniņš]]) :;2006 * [[Ivars Kalviņš]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors) * [[Dainis Kriķis]] (skolotājs) * [[Agnis Andžāns]] (LU matemātikas profesors) * [[Eduards Kļaviņš]] (Latvijas Mākslas akadēmijas profesors) * [[Regīna Simsone]] (VA “Sociālās integrācijas centrs” direktore) * [[Andrejs Ērglis]] (Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs) :;2007 * [[Ilze Loze]] (arheoloģe) * [[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]] (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors) * [[Vestards Šimkus]] (pianists) * [[Zigmunds Skujiņš]] (rakstnieks) * [[Jānis Škapars]] (Latvijas Republikas 7. un 8. Saeimas deputāts) * [[Marija Liepiņa]] (Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu Ķirurģijas klīnikas ārste) :;2008 * [[Edīte Kaufmane]] (dārzkope) * [[Pāvils Zariņš]] ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesors) * [[Aldonis Vēriņš]] (žurnāla „Dārzs un Drava” galvenais redaktors) * [[Andrejs Žagars]] (Latvijas Nacionālās operas direktors) * [[Sandra Lapiņa]] ([[Rīgas 1. slimnīca]]s galvenā māsa) * AS „[[Latvijas Finieris]]” pārstāvji [[Uldis Biķis]], [[Aigars Veitmans]], [[Andris Pucēns]], [[Monika Ciula]] un SIA „[[Verems]]” valdes priekšsēdētājs [[Jānis Staris]] :;2009 * [[Džemma Skulme]] (gleznotāja) * [[Oļģerts Kroders]] (režisors) * [[Andris Nelsons]] (diriģents) * Sabiedriskā organizācija nodibinājums "[[Ata Kronvalda fonds]]" * [[Aris Lācis]] (Bērnu Klīniskā universitātes slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs) * [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] (šķēpmetējs) :;2010 * [[Līvija Akuratere]] (teātra zinātniece, profesore) * [[Māra Skrīvele]] (Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece) * [[Rafails Rozentāls]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis) * [[Raimonds Pauls]] (komponists, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs) * Biedrība "[[Latvijas Pilsoniskā alianse]]" :;2011 * [[Jānis Rukšāns]] (selekcionārs) * [[Jānis Streičs]] (kinorežisors) * [[Edvards Liepiņš]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|LOSI]] Fizikālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs) * [[Imants Lancmanis]] ([[Rundāles pils]] muzeja direktors) * [[Valters Nollendorfs]] ([[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] biedrības valdes priekšsēdētājs) :;2012 * [[Dainis Dukurs]] (skeletona treneris, SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” valdes priekšsēdētājs) * [[Rolands Kalniņš]] (kinorežisors) * [[Knuts Skujenieks]] (dzejnieks) * [[Linards Skuja]] (fiziķis) * [[Anda Līce]] (dzejniece, publiciste) :;2013 * Nodibinājums "[[Iespējamā misija]]" * [[Dainis Īvāns]] ([[Latvijas Tautas fronte]]s pirmais priekšsēdētājs) * [[Indulis Ojārs Ranka]] (tēlnieks) * [[Jekaterina Ērenpreisa]] (LZA akadēmiķe) * [[Juris Biķis]] (kokrūpnieks) :;2014 * [[Aleksandrs Bukēvičs]] ([[Latvijas Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks) * [[Latvijas Radio koris]] un [[Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga"]] * [[Baiba Rasma Šteina]] (horeogrāfe, tautas deju ansambļa "Zelta Sietiņš" vadītāja) * [[Dzintra Geka-Vaska]] (režisore un producente) * Akadēmisko rakstu krājuma "[[Latvieši un Latvija (rakstu krājums)|Latvieši un Latvija]]" redakcijas kolēģijas locekļi [[Ilga Jansone]], [[Tālavs Jundzis]], [[Viktors Hausmanis]], [[Maija Kūle]], [[Andrejs Vasks]], [[Guntis Zemītis]] :;2015 * [[Gundega Grīnuma]] (literatūrzinātniece) * [[Aija Žīgure]] ([[Centrālās statistikas pārvalde]]s priekšniece) * [[Uļjana Semjonova]] (basketboliste, nodibinājuma "[[Latvijas Olimpiešu sociālais fonds]]" valdes priekšsēdētāja) * [[Mārīte Grigāne]] (Valsts sociālās aprūpes centra "Latgale" direktore) * Biedrība "[[Latvijas Politiski represēto apvienība]]" :;2016 * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, habilitētais arhitektūras doktors) * [[Māra Lāce]] (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore) * [[Pēteris Vasks]] (komponists) * [[Leonīds Ribickis]] ([[Rīgas Tehniskās universitāte]]s rektors) * [[Jānis Šints]] (Finanšu ministrijas vecākais eksperts) * [[Andris Jaunsleinis]] ([[Latvijas Pašvaldību savienība]]s priekšsēdis) :;2017 * [[Anna Vītola-Helviga]] (Lauku atbalsta dienesta direktore) * [[Maija Tabaka]] (gleznotāja) * [[Jānis Erenštreits]] ([[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] virsdiriģents, [[Rīgas Doma kora skola]]s ilggadējs direktors * [[Normunds Pavlovs]] ([[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]s Mugurkaula un locītavu ķirurģijas centra virsārsts) * [[Vitālijs Gavrilovs]] (Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents) * [[Arvīds Barševskis]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis) :;2018 * [[Egils Levits]] ([[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis) * [[Sandis Prūsis]] ([[Latvijas bobsleja izlase]]s komandas galvenais treneris) * [[Agnis Štifts]] (ārsts [[internists]], [[endokrinologs]]) * [[Dace Gaile]] (Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja) * [[Ivars Seleckis]] (kinorežisors un operators) * [[Vija Vētra]] (dejotāja, horeogrāfe un pedagoģe) :;2019 * [[Austris Grasis]] (valodnieks, folklorists, pedagogs un sabiedriskais darbinieks) * [[Lidija Lasmane]] (disidente un Latvijas neatkarības cīnītāja) * [[Valentīna Eiduka]] (vieglatlētikas trenere) * [[Jānis Kloviņš]] (asociētais profesors un [[Latvijas Zinātnes padome]]s priekšsēdētājs) * [[Ivars Balodis]] ("[[Apeirons]]" valdes priekšsēdētājs) * SIA "[[Mikrotīkls]]" :;2020 * [[Aina Nagobads-Ābola]] (diplomāte) * [[Valdis Celms]] (grafikas dizainers, mākslinieks) * [[Imants Pļaviņš]] (basketbola treneris, tiesnesis un funkcionārs) * [[Aivars Endziņš]] (jurists, politiķis, Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs) * [[Vilis Vītols (būvuzņēmējs)|Vilis Vītols]] (būvuzņēmējs, mecenāts un sabiedrisks darbinieks) * [[Latvijas Autisma apvienība]] :;2021 * Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "[[Accenture Latvia]]" * [[Latvijas Radio 5]] * [[Edgars Račevskis]] (diriģents un komponists) * [[Osvalds Pugovičs]] ([[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Latvijas Organiskās sintēzes institūta]] direktors, ķīmijas zinātņu doktors) * [[Ineta Ziemele]] (juriste, tiesību zinātniece un tiesnese) * [[Stella Lapiņa]] (Veselības centru apvienības un [[Centrālā laboratorija|Centrālās laboratorijas]] valdes priekšsēdētāja) :;2022 * [[Maija Dambrova]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe) * [[Andrejs Rauhvargers]] (ķīmijas zinātņu doktors) * [[Aleksandrs Viļumanis (diriģents)|Aleksandrs Viļumanis]] (diriģents) * Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" * Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija * [[Sanita Zute]] (Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra zinātniskās daļas vadītāja) :;2023 * [[Jānis Slaidiņš]] (militārpersona, Zemessardzes štāba virsnieks, majors) * [[Pāvels Arsenjans]] (Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ķīmijas doktors) * [[Romans Alijevs]] ([[Rīgas Klasiskā ģimnāzija|Rīgas Klasiskās ģimnāzijas]] direktors) * [[Sarma Freiberga]] (Sabiedriskā labuma nodibinājuma "Fonds Nāc līdzās!" vadītāja) * Biedrībai "[[Centrs Marta]]" * [[Alberts Bels]] (rakstnieks, prozaiķis) :;2024 * [[Centrs Dardedze]] * Izdevniecība "[[Liels un mazs]]" * [[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]] (filologs, bibliotēku darbinieks, [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] direktors) * [[Baiba Rivža]] (ekonomiste, pedagoģe, politiķe, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente) * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (Latvijas valsts prezidente (1999—2007)) * [[Guntis Pujāts (robežsargs)|Guntis Pujāts]] ([[Valsts robežsardze]]s priekšnieks) :;2025 * Nodibinājums "Likteņdārza fonds" * [[Gunārs Binde]] (fotomākslinieks) * [[Andris Šternbergs]] (fiziķis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks) * 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība * [[Janīna Kursīte-Pakule]] (literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe) * [[Marģers Vestermanis]] (Latvijas ebreju vēsturnieks, muzeja "[[Ebreji Latvijā (muzejs)|Ebreji Latvijā]]" dibinātājs) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-apbalvojumi Ministru kabineta apbalvojumu apraksts Ministru kabineta mājaslapā] {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas apbalvojumi]] [[Kategorija:Apbalvojumi]] jq30785i0j1oy4hgqk85u8fm56o4s26 10 413574 4540819 4540473 2026-10-28T18:01:33Z EdgarsBot 50781 upd 4540819 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-28 18:01:32{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 23 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 17 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- | {{page-multi|page=Jauniešu organizācija "Latvija pirmajā vietā"|t|h|d}} || 2026-10-25 09:18:27 || 3 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (9.11.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> j9m53iic8acok72h8vgmpd2rfqi2lgt 4 415707 4540818 4540472 2026-10-28T18:01:14Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4540818 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|28||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200389}}] | {{formatnum:1689}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13750}}] | 2009-02-13 | 2026-10-28 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176366}}] | {{formatnum:9757}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8136}}] | 2007-12-03 | 2026-10-28 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116776}}] | {{formatnum:10319}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1961}}] | 2009-10-02 | 2026-10-28 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115752}}] | {{formatnum:7916}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10016}}] | 2007-11-24 | 2026-10-28 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89979}}] | {{formatnum:8119}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6834}}] | 2005-10-30 | 2026-10-28 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74144}}] | {{formatnum:9883}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2203}}] | 2009-05-24 | 2026-10-28 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69036}}] | {{formatnum:1546}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-10-26 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:423}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54472}}] | {{formatnum:7402}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}] | 2018-06-22 | 2026-10-28 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50716}}] | {{formatnum:5634}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-10-28 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50587}}] | {{formatnum:6484}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3276}}] | 2007-04-26 | 2026-10-27 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49435}}] | {{formatnum:1396}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3555}}] | 2006-05-03 | 2026-10-27 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45652}}] | {{formatnum:5652}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1656}}] | 2015-03-11 | 2026-10-25 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45423}}] | {{formatnum:532}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1819}}] | 2008-11-29 | 2026-10-25 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1464}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39522}}] | {{formatnum:3764}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:788}}] | 2013-03-30 | 2026-10-28 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33195}}] | {{formatnum:10087}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5236}}] | 2023-01-18 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32779}}] | {{formatnum:3981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:703}}] | 2020-05-10 | 2026-10-28 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27587}}] | {{formatnum:4774}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}] | 2015-08-30 | 2026-10-28 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:26}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1282}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16110}}] | {{formatnum:1349}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-27 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15692}}] | {{formatnum:3090}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1415}}] | 2014-07-27 | 2026-10-28 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15362}}] | {{formatnum:2328}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2030}}] | 2005-07-30 | 2026-10-28 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14643}}] | {{formatnum:469}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-23 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14267}}] | {{formatnum:509}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13524}}] | {{formatnum:842}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11077}}] | {{formatnum:1778}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}] | 2021-07-27 | 2026-10-25 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:258}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10293}}] | {{formatnum:341}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-28 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}] | {{formatnum:196}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6799}}] | {{formatnum:268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-26 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:429}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5068}}] | {{formatnum:1235}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-28 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5055}}] | {{formatnum:166}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] bhhqo7r54sfo42p8t1kjbyw9b8ps2g2 0 423105 4540815 4353597 2026-10-28T17:58:18Z Pirags 3757 4540815 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Ananasi | binomial = Ananas | attēls = AnanasComosusOnPlant.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Bromeliaceae | dzimta_lv = Bromēliju dzimta | apakšdzimta = Bromelioideae | apakšdzimta_lv = Bromēliju apakšdzimta | ģints = Ananas | ģints_lv = Ananasi | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Ananasi''' (''Ananas'') ir [[bromēliju dzimta]]s augu ģints. Ģintī ietilpst divas sugas — [[ananass|cekulainais ananass]], kuru kultivē, lai iegūtu tā augļus, un [[dzeloņainais ananass]].<ref>{{grāmatas atsauce | title= Latvijas Valsts universitātes Botāniskais dārzs | year= 1955 | author= [[Aldonis Vēriņš]]| url= http://dom.lndb.lv/data/obj/file/18584609.pdf | page= 58 | access-date= {{dat|2019|03|17||bez}} | archive-date= {{dat|2021|06|17||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20210617204629/https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18584609.pdf }}</ref> == Sistemātika == Ananasu ģintī ietilpst divas sugas: * {{TaksoSaite|Ananas comosus|cekulainais ananass|Ananass}} * {{TaksoSaite|Ananas macrodontes|dzeloņainais ananass}} == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bromēliju dzimta]] 8rmqcunvkdjfpwo2oqmqg0njmipnucb 0 424708 4541034 4524508 2026-10-29T07:48:17Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4541034 wikitext text/x-wiki '''Upes iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]] — iela Rīgā; ** [[Upes iela (Daugavpils)|Upes iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Upes iela (Jelgava)|Upes iela]], tagad [[Jāņa Čakstes bulvāris]] — iela Jelgavā; ** [[Upes iela (Jūrmala)|Upes iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Upes iela (Rēzekne)|Upes iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Upes iela (Ventspils)|Upes iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Upes iela (Aizpute)|Upes iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]]; ** [[Upes iela (Aknīste)|Upes iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]]; ** [[Upes iela (Ape)|Upes iela]] — iela [[Ape|Apē]]; ** [[Upes iela (Baldone)|Upes iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Upes iela (Bauska)|Upes iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Upes iela (Brocēni)|Upes iela]] — iela [[Brocēni|Brocēnos]]; ** [[Upes iela (Cesvaine)|Upes iela]] — iela [[Cesvaine|Cesvainē]]; ** [[Upes iela (Cēsis)|Upes iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Upes iela (Dagda)|Upes iela]] — iela [[Dagda|Dagdā]]; ** [[Upes iela (Dobele)|Upes iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]; ** [[Upes iela (Grobiņa)|Upes iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]]; ** [[Upes iela (Gulbene)|Upes iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Upes iela (Iecava)|Upes iela]] — iela [[Iecava|Iecavā]]; ** [[Upes iela (Ikšķile)|Upes iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; ** [[Upes iela (Ilūkste)|Upes iela]] — iela [[Ilūkste|Ilūkstē]]; ** [[Upes iela (Jēkabpils)|Upes iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Upes iela (Kandava)|Upes iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; ** [[Upes iela (Kārsava)|Upes iela]] — iela [[Kārsava|Kārsavā]]; ** [[Upes iela (Koknese)|Upes iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]]; ** [[Upes iela (Krāslava)|Upes iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; ** [[Upes iela (Kuldīga)|Upes iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Upes iela (Ķegums)|Upes iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]]; ** [[Upes iela (Lielvārde)|Upes iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]; ** [[Upes iela (Līvāni)|Upes iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Upes iela (Lubāna)|Upes iela]] — iela [[Lubāna|Lubānā]]; ** [[Upes iela (Madona)|Upes iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Upes iela (Mazsalaca)|Upes iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]]; ** [[Upes iela (Pāvilosta)|Upes iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]]; ** [[Upes iela (Piltene)|Upes iela]] — iela [[Piltene|Piltenē]]; ** [[Upes iela (Pļaviņas)|Upes iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]]; ** [[Upes iela (Priekule)|Upes iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; ** [[Upes iela (Rūjiena)|Upes iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; ** [[Upes iela (Sabile)|Upes iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]]; ** [[Upes iela (Salacgrīva)|Upes iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]; ** [[Upes iela (Saldus)|Upes iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; ** [[Upes iela (Saulkrasti)|Upes iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Upes iela (Sigulda)|Upes iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Upes iela (Skrunda)|Upes iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]]; ** [[Upes iela (Smiltene)|Upes iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; ** [[Upes iela (Strenči)|Upes iela]] — iela [[Strenči|Strenčos]]; ** [[Upes iela (Subate)|Upes iela]] — iela [[Subate|Subatē]]; ** [[Upes iela (Tukums)|Upes iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Upes iela (Valmiera)|Upes iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Upes iela (Viļāni)|Upes iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]]; ** [[Upes iela (Zilupe)|Upes iela]] — iela [[Zilupe|Zilupē]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** Upes iela, [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejas]], Ķekavas pagasts ** Upes iela, [[Alsunga]], Alsungas pagasts ** Upes iela, [[Asūne]], Asūnes pagasts ** Upes iela, [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]], Svētes pagasts ** Upes iela, [[Augšlīgatne]], Līgatnes pagasts ** Upes iela, [[Benislava]], Lazdukalna pagasts ** Upes iela, [[Bērvircava]], Sesavas pagasts ** Upes iela, [[Bikava]], Gaigalavas pagasts ** Upes iela, [[Brankas]], Cenu pagasts ** Upes iela, [[Brīvkalni]], Babītes pagasts ** Upes iela, [[Cibla]], Ciblas pagasts ** Upes iela, [[Cimdenieki]], Grobiņas pagasts ** Upes iela, [[Dundaga]], Dundagas pagasts ** Upes iela, [[Dzintars (Pūres pagasts)|Dzintars]], Pūres pagasts ** Upes iela, [[Ēdole]], Ēdoles pagasts ** Upes iela, [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]], Ērgļu pagasts ** Upes iela, [[Garciems]], Carnikavas pagasts ** Upes iela, [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]], Ādažu pagasts ** Upes iela, [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]], Garkalnes pagasts ** Upes iela, [[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]], Salgales pagasts ** Upes iela, [[Goliševa]], Goliševas pagasts ** Upes iela, [[Greiškāni]], Griškānu pagasts ** Upes iela, [[Inčukalns]], Inčukalna pagasts ** Upes iela, [[Izvalta]], Izvaltas pagasts ** Upes iela, [[Jaunaglona]], Aglonas pagasts ** Upes iela, [[Jaunanna]], Jaunannas pagasts ** Upes iela, [[Jaunkalsnava]], Kalsnavas pagasts ** Upes iela, [[Jaunlutriņi]], Jaunlutriņu pagasts ** Upes iela, [[Kaķenieki]], Annenieku pagasts ** Upes iela, [[Kastīre]], Rušonas pagasts ** Upes iela, [[Kaunata]], Kaunatas pagasts ** Upes iela, [[Krimūnas]], Krimūnu pagasts ** Upes iela, [[Kubuli]], Kubulu pagasts ** Upes iela, [[Kumbuļi]], Demenes pagasts ** Upes iela, [[Kuprava]], Kupravas pagasts ** Upes iela, [[Ķirpēni]], Auru pagasts ** Upes iela, [[Lapmežciems]], Lapmežciema pagasts ** Upes iela, [[Lēdurga]], Lēdurgas pagasts ** Upes iela, [[Lielplatone]], Lielplatones pagasts ** Upes iela, [[Likverteni]], [[Vecsaules pagasts]] ** Upes iela, [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]], Stopiņu pagasts ** Upes iela, [[Lone]], Saukas pagasts ** Upes iela, [[Ļaudona]], Ļaudonas pagasts ** Upes iela, [[Maļutki (Laucesas pagasts)|Maļutki]], Laucesas pagasts ** Upes iela, [[Matīši]], Matīšu pagasts ** Upes iela, [[Mūsa (Ceraukstes pagasts)|Mūsa]], Ceraukstes pagasts ** Upes iela, [[Nīca]], Nīcas pagasts ** Upes iela, [[Ogresgals]], Ogresgala pagasts ** Upes iela, [[Ozolnieki]], Ozolnieku pagasts ** Upes iela, [[Palsmane]], Palsmanes pagasts ** Upes iela, [[Raņķi]], Raņķu pagasts ** Upes iela, [[Rauna]], Raunas pagasts ** Upes iela, [[Rikava]], Rikavas pagasts ** Upes iela, [[Roja]], Rojas pagasts ** Upes iela, [[Rožupe]], Rožupes pagasts ** Upes iela, [[Rumbenieki]], Rumbas pagasts ** Upes iela, [[Saliena (Salienas pagasts)|Saliena]], Salienas pagasts ** Upes iela, [[Saulkalne]], Salaspils pagasts ** Upes iela, [[Sēme]], Sēmes pagasts ** Upes iela, [[Skaistkalne]], Skaistkalnes pagasts ** Upes iela, [[Skrīveri]], Skrīveru pagasts ** Upes iela, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], Skultes pagasts ** Upes iela, [[Stāmeriena]], Stāmerienas pagasts ** Upes iela, [[Stelpe]], Stelpes pagasts ** Upes iela, [[Stoļerova]], Stoļerovas pagasts ** Upes iela, [[Straupe]], Straupes pagasts ** Upes iela, [[Svitene]], Svitenes pagasts ** Upes iela, [[Šēdere]], Šēderes pagasts ** Upes iela, [[Šķēde]], Šķēdes pagasts ** Upes iela, [[Šķibe]], Bērzes pagasts ** Upes iela, [[Tirza]], Tirzas pagasts ** Upes iela, [[Tumšupe (ciems)|Tumšupe]], Ropažu pagasts ** Upes iela, [[Tušķi]], Līvbērzes pagasts ** Upes iela, [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], Liepupes pagasts ** Upes iela, [[Variņi]], Variņu pagasts ** Upes iela, [[Vecsvirlauka]], Jaunsvirlaukas pagasts ** Upes iela, [[Vecumnieki]], Vecumnieku pagasts ** Upes iela, [[Vecvārkava]], Upmalas pagasts ** Upes iela, [[Ventava]], Vārves pagasts ** Upes iela, [[Vītoliņi]], Valgundes pagasts ** Upes iela, [[Zālīte (ciems)|Zālīte]], Iecavas pagasts ** Upes iela, [[Zebrene]], Zebrenes pagasts ** Upes iela, [[Zemgale (Glūdas pagasts)|Zemgale]], Glūdas pagasts ** Upes iela, [[Zemīte]], Zemītes pagasts ** Upes iela, [[Žīguri]], Žīguru pagasts == Skatīt arī == * [[Mazā Upes iela]] * [[Dārziņu Upes iela]] * [[Upītes iela]] * [[Upenieku iela]] * [[Upeņu iela]] {{Ielu nosaukums}} hm5k79csf6oxqqgtbvnb2vxi49xct5x 0 425529 4540993 4404028 2026-10-29T06:11:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540993 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Dryomys-nitedula-(zag1-iljenko).jpg | att_nosaukums = [[Meža susuris]] (''Dryomys nitedula'') | att_izmērs = 200px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | apakškārta = Sciuromorpha | apakškārta_lv = Vāverveidīgie | dzimta = Gliridae | dzimta_lv = Susuri | binomial = Gliridae | autors = Muirhead, 1819 | iedalījums = *[[Āfrikas susuri|Āfrikas susuru apakšdzimta]] (''Graphiurinae'') *[[Eirāzijas susuru apakšdzimta]] (''Leithiinae'') *[[Susuru apakšdzimta]] (''Glirinae'') | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Myoxidae'' }} '''Susuri''' jeb '''miega peles''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/kur-dzivnieki-ziemo/ |title=Vides vēstis: Kur dzīvnieki ziemo? |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190412091539/http://www.videsvestis.lv/kur-dzivnieki-ziemo/ |archivedate={{dat|2019|04|12||bez}} }}</ref> '''susuru dzimta''' (''Gliridae'') ir viena no [[grauzēji|grauzēju kārtas]] (''Rodentia'') dzimtām, kas pieder [[vāverveidīgie|vāverveidīgo]] (''Sciuromorpha'') apakškārtai. Susuru dzimta apvieno 33 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12500001 |title=Mammal Species of the World: Gliridae |access-date={{dat|2019|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181003102421/http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12500001}}</ref> Vairākas sugas ir izmirušas. Susuru dzimtas dzīvnieki ir [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] grauzēju sugas, izplatītas [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=adw/> Lielākā sugu dažādība sastopama Āfrikā.<ref name=mamm>[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12500002 Mammal Species of the World: Graphiurinae]</ref> Reģionos ar aukstām ziemām, susuri guļ [[ziemas miegs|ziemas miegu]].<ref name=adw>[https://animaldiversity.org/accounts/Gliridae/ ADW: Gliridae]</ref> Susuru miegainais raksturs attēlots [[Lūiss Kerols|Lūisa Kerola]] Susuriņa tēlā grāmatā "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē]]" Trakā Cepurnieka un Marta zaķa [[tēja]]s dzeršanas epizodē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.you-books.com/book/L-Kerols/ALISES-PIEDZIVOJUMI-BRINUMZEME |title=Lūiss Kerols. Alises piedzīvojumi Brīnumzemē |access-date={{dat|2019|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190410064837/http://www.you-books.com/book/L-Kerols/ALISES-PIEDZIVOJUMI-BRINUMZEME |archivedate={{dat|2019|04|10||bez}} }}</ref> == Latvijā == [[Attēls:Haselmaus.jpg|thumb|200px|Dzimtā viens no mazākajiem ir [[mazais susuris]] (''Muscardinus avellanarius'')]] [[Attēls:Siebenschläder_auf_Baum2_(cropped).JPG|thumb|200px|Dzimtā lielākais ir [[lielais susuris]] (''Glis glis'')]] [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 4 susuru dzimtas sugas: [[meža susuris]] (''Dryomys nitedula''), [[dārza susuris]] (''Eliomys quercinus''), [[lielais susuris]] (''Glis glis'') un [[mazais susuris]] (''Muscardinus avellanarius'').<ref name=lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/myoxidae/ |title=Latvijas Daba: Susuru dzimta |access-date={{dat|2019|04|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190408074020/https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/myoxidae/ |archivedate={{dat|2019|04|08||bez}} }}</ref> Visas sugas Latvijā ir reti sastopamas, jo šeit ir izplatības areāla ziemeļu robeža, bet visretāk sastopams ir meža susuris.<ref name=lv/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/dryomys-nitedula-pallas/ |title=Latvijas Daba: Meža susuris |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190408074032/https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/dryomys-nitedula-pallas/ |archivedate={{dat|2019|04|08||bez}} }}</ref> Visas četras Latvijā sastopamās sugas ir aizsargājamas<ref>[https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu Īpaši aizsargājamo sugu saraksts] Skatīts: 2026-01-28.</ref> un iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]. Dārza susuris 21. gadsimtā Latvijā vairs netiek atrasts un, iespējams, izzudis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/30.06.2024-var-snaust-pat-11-menesus-gada-kur-gul-un-ko-ed-latvija-aizsargajamais-lielais-susuris.a559375/|title=Var snaust pat 11 mēnešus gadā. Kur guļ un ko ēd Latvijā aizsargājamais lielais susuris?|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-30|language=lv}}</ref> Latvijas Sarkanās grāmatas 3. izdevumā (2025) dārza susuris atzīts par reģionāli izzudušu sugu, meža susura izplatība tiek vērtēta kā kritiski apdraudēta, bet lielais susuris ir stipri apdraudēta suga.<ref>Pilāts,V., Vintulis, V., Pētersons, G. (2025) 8. nodaļa. Zīdītāji. Grām.: Dzenis, J., Čekstere-Muižniece, G. (red.) Latvijas Sarkanā grāmata. 5. sējums. Zivis, abinieki, rāpuļi, zīdītāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts, Sigulda, 197.-239. lpp. ISBN 978-9934-657-00-9</ref> Sarkanās grāmatas 2. izdevumā bija iekļauts arī mazais susuris. == Izskats == Susuri ir nelieli vai vidēji lieli vāverveidīgie grauzēji. Tie vizuāli atgādina gan [[vāveres|vāveri]], gan [[burunduki|burunduku]], gan [[peles|peli]].<ref name=adw/><ref name=jun/> Lielākais dzimtā ir [[lielais susuris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bioone.org/journals/mammalian-species/volume-42/issue-1/865.1/Glis-glis-Rodentia-Gliridae/10.1644/865.1.full |title=Glis glis (Rodentia: Gliridae) |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201027181541/https://bioone.org/journals/mammalian-species/volume-42/issue-1/865.1/Glis-glis-Rodentia-Gliridae/10.1644/865.1.full }}</ref> Tā ķermeņa garums ir 14—19 cm, astes garums 10—18 cm, svars 70—170 g, bet pirms ziemas guļas rudenī svars var sasniegt 280 g.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/glis-glis-l/ |title=Latvijas Daba: Lielais susuris |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190408074026/https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/glis-glis-l/ |archivedate={{dat|2019|04|08||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://animaldiversity.org/accounts/Glis_glis/ |title=ADW: Glis glis |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190416115839/https://animaldiversity.org/accounts/Glis_glis/ |archivedate={{dat|2019|04|16||bez}} }}</ref> Viens no mazākajiem dzimtā (Eiropā mazākais) ir [[mazais susuris]], kura ķermeņa garums ir 6,5—9 cm, astes garums 5—8 cm, svars 15—35 g.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/muscardinus-avellanarius-l/ Latvijas Daba: Mazais susuris]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.naturstyrelsen.dk/experience-nature/in-the-countryside/dormouse/ |title=Dormouse |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190410114152/https://eng.naturstyrelsen.dk/experience-nature/in-the-countryside/dormouse/ }}</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=0kuxMatMxo0C&pg=PA57&lpg=PA57&dq=dormice+smallest&source=bl&ots=XmaVJpQZfQ&sig=ACfU3U03_46m0g1MkMwEH5ppJwfpnORw9Q&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwiExMHyosPhAhVvtIsKHeA8DuMQ6AEwDHoECAcQAQ#v=onepage&q=dormice%20smallest&f=false Central and Eastern European Wildlife]{{Novecojusi saite}}</ref> Kažoka [[mati|matojums]] mīksts un biezs, mugurpusē visbiežāk pelēks vai pelēkbrūns, pavēderē balts vai krēmbalts. Dažām sugām raksturīga melna sejas maska, kas nosedz acis. [[auss|Ausis]] noapaļotas, [[acs|acis]] kā nakts dzīvniekiem lielas, [[pēda]]s platas ar labi attīstītiem spilventiņiem, [[pirksti]]em īsi, asi [[nagi]] (priekškājām 4 pirksti, pakaļkājām 5 pirksti), [[kāja]]s īsas.<ref name=adw/><ref name=jun>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nhpbs.org/wild/gliridae.asp |title=Wildlife Journal: Gliridae - dormice, hazel mice |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930024712/https://nhpbs.org/wild/gliridae.asp }}</ref> Lielākajai daļai sugu ir gara, pūkaina [[aste]]. Izņēmums ir [[Tuksneša susuris|tuksneša susuri]] (''Selevinia'') un [[peļastes susuri]] (''Myomimus''), kuru astei matojums ir samērā trūcīgs.<ref name=adw/> == Uzvedība == [[Attēls:Dormouse1.jpg|thumb|200px|[[Mazais susuris]] guļ ziemas miegu, miga atrasta putnu būrītī]] [[Attēls:冬眠直前のヤマネ.jpg|thumb|200px|Aizmidzis [[Japānas susuris]] (''Glirulus japonicus'')]] Susuri mājo [[mērenā josla|mērenās joslas]], [[subtropi|subtropu]] un [[tropi|tropu]] mežos un pamežos, [[krūmājs|krūmājos]] un [[savanna|savannā]]. To [[biotops|dzīvotnes]] ir ļoti atšķirīgas. Tie var būt [[lapkoki|lapkoku]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži, mežmalas, [[upe|upju]] krasti, lauces, augļudārzi un krūmāji līdzenumos, paugurainēs un piekalnēs. Mājo arī tuksnešainos apvidos, [[stepe|stepē]] un augstu [[kalns|kalnos]], kur aug daži [[krūmi]] vai to nav vispār.<ref name=adw/><ref name=susu>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/SAP_meza_susuris_16_LV.pdf |title=Meža susuris |access-date={{dat|2019|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190414075140/https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/SAP_meza_susuris_16_LV.pdf |archivedate={{dat|2019|04|14||bez}} }}</ref> Lielākā daļa susuru sugu uzturas kokos, lai gan dažas ģintis ([[dārza susuri]] (''Eliomys''), [[meža susuri]] (''Dryomys''), [[Āfrikas susuri]] (''Graphiurus'') un [[peļastes susuri]] (''Myomimus'')) sastopami arī uz zemes.<ref name=adw/> Susuri koku vai krūmu zaros, [[akmens|akmeņu]] kaudzē vai citu dzīvnieku izraktā [[dzīvnieku ala|alā]], reizēm pat cilvēku ēkās no dažādām augu daļām būvē lodveida [[ligzda|ligzdu]]. Aktīvi krēslas stundās un [[nakts]] laikā. Daļa sugu ir teritoriāli vienpatņi (izņemot vairošanās sezonu). Teritorijas lielums, piemēram, [[Āfrikas susuri|Āfrikas susuru]] tēviņam var būt apmēram 13,9 [[hektārs|ha]], mātītei 8,5 ha. [[Lielais susuris]] savu teritoriju iezīmē ar [[dziedzeri|dziedzeru]] sekrētu.<ref name=adw/> Savstarpējās cīņas var izcelties dažādu iemeslu dēļ — vairošanās sezonā tēviņi var sakauties par mātītes labvēlību, vasaras beigās atsevišķi īpatņi var cīnīties par migu ziemas miega periodam. Toties [[mazais susuris|mazie susuri]] uzturas nelielās kolonijās (to teritorijas bieži pārsedzas) un arī migā ziemas miegu parasti guļ vairāki dzīvnieki kopā, līdz pat 11 īpatņiem.<ref name=adw/> === Ziemas miegs === Viena no raksturīgām susuru īpašībām ir tā, ka [[mērenā josla|mērenās joslas]] susuri pirms ziemas uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves un ziemas periodā guļ [[ziemas miegs|ziemas miegu]]. Šis periods var būt 6 mēnešus vai ilgāk, ja laiks nav pietiekami silts. Piemēram, [[mazais susuris]] var nogulēt no [[augusts|augusta]] līdz [[maijs|maijam]]. Ja ziemas miega periods ir ieildzis, susuris var uz īsu brīdi pamosties, doties paēst vietā, kur iepriekšējā vasarā noglabājis barības rezerves, un pēc tam turpināt atkal gulēt.<ref name=adw/><ref name=bau>Baudoin, Claude (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 678–680. {{ISBN|978-0-87196-871-5}}.</ref> == Vairošanās == Susuriem mazuļi parasti dzimst vienu reizi gadā, retos gadījumos divas reizes. Grūsnības periods ilgst 21—30 dienas. Metienā atkarībā no sugas piedzimst 2—10 mazuļi. Tie ir kaili, nevarīgi un akli. Acis atveras apmēram 3 nedēļu vecumā. Māte mazuļus zīda ar [[piens|pienu]] 4—6 nedēļas, tad tie kļūst patstāvīgi. Dzimumbriedumu sasniedz pēc pirmās ziemas. Dzīves ilgums līdz 5—6 gadiem.<ref name=adw/><ref name=bau/> Tikai [[lielais susuris]] dzīvo ilgāk, līdz 12 gadiem.<ref name=adw/> == Sistemātika == '''Susuru dzimta''' (''Gliridae'') *[[Āfrikas susuri|Āfrikas susuru apakšdzimta]] (''Graphiurinae'') **[[Āfrikas susuri]] (''Graphiurus'') *[[Eirāzijas susuru apakšdzimta]] (''Leithiinae'') **†[[Baleāru susuri]] (''Hypnomys'') **[[Dārza susuri]] (''Eliomys'') **[[Ķīnas susuris|Ķīnas susuri]] (''Chaetocauda'') **[[Mazais susuris|Mazie susuri]] (''Muscardinus'') **[[Meža susuri]] (''Dryomys'') **[[Peļastes susuri]] (''Myomimus'') **[[Tuksneša susuris|Tuksneša susuri]] (''Selevinia'') **†[[Vidusjūras susuri]] (''Leithia'') *[[Susuru apakšdzimta]] (''Glirinae'') **[[Lielais susuris|Dižsusuri]] (''Glis'') **[[Japānas susuris|Japānas susuri]] (''Glirulus'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/susuri.shtml Susuri - Myoxidae] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401110707/http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/susuri.shtml |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20190414115629/http://www.videsvestis.lv/susuri/ Susurpētnieku vasara] *[https://www.britannica.com/animal/dormouse Britannica: Dormouse] *[https://o-prirode.ru/sonja/#__Dryomys_laniger Соня] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221125172946/https://o-prirode.ru/sonja/#__Dryomys_laniger |date={{dat|2022|11|25||bez}} }} [[Kategorija:Susuru dzimta| ]] mthctuap0vxjmgydcukkhbnnqmnrcab 0 433924 4540941 4433870 2026-10-29T00:06:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540941 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skadeņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Kaunatas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4460 |title=Informācija par objektu: Skadeņi |accessdate={{dat|2020|12|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 26 | population_density_km2 = | latd = 56.3484 | latNS = N | longd = 27.6539 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Skadeņi''' ir ciems [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 280 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Idzepoles ezers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1926/|title=Idzipoles ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 9.decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|08|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807042232/https://www.ezeri.lv/database/1926/}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 17 sētas ar 176 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kaunatas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Kaunatas pagasts]] p2rfmbw62p8frl9ck179k1j2vo40eo0 0 433960 4540946 4433909 2026-10-29T01:01:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540946 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Slesari | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Andrupenes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65120 |title=Informācija par objektu: Slesari |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = | latd = 56.1727 | latNS = N | longd = 27.4445 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Slesari''' ir ciems [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 257 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Olovecas ezers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2128/|title=Olovecs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 25.novembrī|date=}} {{Novecojusi saite}}</ref>, [[Križovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1409/|title=Križovs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 25.novembrī|date=|archive-date={{dat|2020|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201041417/https://www.ezeri.lv/database/1409/}}</ref>. 1897. gadā ciemā bija 4 sētas ar 33 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Andrupenes pagasta ciemi}} dz38rhvhbn8gtf5ybddawg79jkfjkja 0 433964 4540949 4433913 2026-10-29T01:04:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540949 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sloboda | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Andzeļu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65107 |title=Informācija par objektu: Sloboda |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.1714 | latNS = N | longd = 27.5288 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Sloboda''' ir ciems [[Andzeļu pagasts|Andzeļu pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 291 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Eša ezers]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1891/|title=Ežezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 3. decembrī|date=}}</ref> [[Ildzs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1928/|title=Lielais Ildzis|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 3. decembrī|date=|archive-date=2023. gada 1. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231101073954/https://www.ezeri.lv/database/1928/}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 17 sētas ar 111 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Andzeļu pagasta ciemi}} 1hj3dvm82cl472md6truciw12kouu1m 0 439242 4540780 3099695 2026-10-28T16:02:22Z ZANDMANIS 91184 4540780 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli | footer = Daži mājputni | direction = vertical | width = 200 | image1 = Australorps henne.jpg | alt1 = Vista | image2 = MuscovyDuck.jpg | alt2 = Pīle | image3 = Neugierige Hausgans.JPG | alt3 = Zoss | image4 = Struthio camelus -Cape May Zoo, New Jersey, USA-8a.jpg | alt4 = Strauss }} '''Mājputni''' ir domesticēti [[putni]], kurus cilvēks audzē, lai iegūtu [[ola (pārtika)|olas]], [[putnu gaļa|putnu gaļu]] un [[spalva]]s, kā arī dekoratīviem un estētiskiem mērķiem. Mājputni tiek audzēti visā pasaulē, kur dzīvo arī cilvēks. [[Putnkopība]] ir ļoti nozīmīga [[lauksaimniecība]]s nozare. Izplatītākie mājputni ir [[mājas vista|vistas]]. Izplatītas ir arī [[pīle|pīles]], [[zoss|zosis]], [[tītari]], [[paipala]]s. Arī [[strauss|strausus]] mēdz audzēt kā mājputnus. == Piemēri == {| class="wikitable" |- ! Suga ! Savvaļas priekštecis ! Domesticēts ! Produkcija ! Attēls |- | [[Mājas vista]] | [[Sarkanā savvaļas vista]] | [[Dienvidāzija|Dienvid]] un [[Dienvidaustrum Āzija]] | [[Ola]]s un gaļa |[[File:Male and female chicken sitting together.jpg|120px]] |- | [[Mājas tītars|Tītars]] | [[Meža tītars]] | [[Meksika]] | gaļa |[[File:Bronzepute 04.jpg|120px]] |- | [[Mājas paipala]] | [[Paipala]] | Dažādi | Olas un gaļa |[[File:3 Japanese quails less than 1 year old.JPG|120px]] |- | [[Mājas pīle|Pīle]] | [[Meža pīle]]<br>[[Muskuspīle]] | Dažādi | Olas, gaļa un spalvas |[[File:Taiwanese duck farm.jpg|120px]] |- | [[Mājas zoss|Zoss]] | [[Meža zoss]]<br>[[Lielknābja zoss]] | Dažādi | Olas, gaļa un spalvas |[[File:Neugierige Hausgans.JPG|120px]] |- | [[Mājas pērļvistiņa|Pērļvistiņa]] | [[Pērļvista]] | [[Āfrika]] | Olas un gaļa |[[File:Guinea fowl.jpg|120px]] |- |[[Mājas balodis]] |[[Klinšu balodis]] |[[Eirāzija]] |Gaļa |[[File:American Giant Runt.jpg|frameless|120x120px]] |} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{lauksaimniecība-aizmetnis}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mājputni| ]] cyhd0hg40mg39i7vb7i8azmaa966vro 0 444795 4540998 3876652 2026-10-29T06:34:53Z Kent Wang 151089 Izmantota Wikidatu attēla vērtība; Aizstāt galeriju ar no portugāļu valodas tulkotu galeriju 4540998 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Evoras katedrāle | infobox_width = | image = {{#property:P18}} | image_size = | caption = Evoras katedrāle | map_type = Portugāle#Eiropa | map_size = | map_label = Evoras katedrāle | position = left | latd = 38.5718 | latNS = N | longd = 7.9066 | longEW = W | location = {{Flag|Portugāle}}, [[Evora (pilsēta)|Evora]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]], [[manuelino]], [[baroks]] | architect = | facade_direction = | groundbreaking = 1184 | year_completed = 1746 | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = }} <mapframe text="Evoras katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q650037" } </mapframe> '''Evoras katedrāle''' ({{val|pt|Sé de Évora}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Portugāle]]s pilsētā [[Evora|Evora]]s vecpilsētā. 1988. gadā iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. [[Evoras arhidiecēze]]s sēdeklis. Katedrāles būvniecība tika uzsākta drīz pēc tam, kad 1166. gadā no pilsētas tika padzīti arābi. Vairākkārt pārbūvēta un papildināta - no 1280. līdz 1340. gadam, 14. gadsimtā, 16. gadsimtā, 18. gadsimtā. Evoras katedrāle ir lielākā viduslaiku katedrāle Portugālē. 1497. gadā katedrālē esot iesvētīti [[Vasko da Gama]]s ekspedīcijas karogi. 16. gadsimtā Evoras arhibīskaps [[Enrike (karalis)|Enrike]] vienlaicīgi bija [[Portugāles karalis]]. 16. un 17. gadsimtā ap katedrāli attīstījās Evoras [[polifonija]]s skola. == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Portal of Sé Catedral de Évora 99.jpg|Gotiskais galvenais portāls ar [[Apustulis|divpadsmit apustuļu]] skulptūrām File:Rose windows in Sé Catedral de Évora 28.jpg|Rozete File:Dome and roof of Sé Catedral de Évora 08.jpg|Krustojuma tornis, skatoties no katedrāles jumta File:Nave of Sé Catedral de Évora 24.jpg|Joms virzienā uz galveno kapelu File:Main chapel of Sé Catedral de Évora 20.jpg|Galvenā kapela un galvenais altāris File:Chapels in Sé Catedral de Évora 21.jpg|Sānu kapela File:Órgão renascentista da Sé Catedral de Évora 25.jpg|Renesanses ērģeles File:Annunciation group at Sé Catedral de Évora 26.jpg|Zeltīts retabls ar Jaunavas Marijas statuju File:Upper choir of Sé Catedral de Évora 11.jpg|Augšējais koris File:Cloister of Sé Catedral de Évora 09.jpg|Klostera pagalms, skatoties no jumta File:Cloister of Sé Catedral de Évora (interior) 18.jpg|Ribotās velves klostera ejā File:Chapel of D. Pedro (Cloisters of Sé Catedral de Évora) 16.jpg|Kapavieta bīskapa Pedro kapelā ar guļošu skulptūru un lauvu formas balstiem </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{oficiālā mājaslapa}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Portugālē]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] ckxunjnfse13f3xkr2uwyyu6wenqbug 0 448625 4540960 4538461 2026-10-29T03:23:46Z Stephan1000000 83884 299 4540960 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Čikāga liesmās | image = Chicago Fire Title Card.jpg | image_alt = | genre = drāma<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}</ref> | creator = * Dereks Hāss * Maikls Brendts | starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]] * [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]] * [[Monica Raymund|Monika Reimunda]] * [[Lauren German|Lorēna Džermana]] * [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]] * [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]] * [[Teri Reeves|Teri Rīvss]] * [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]] * [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]] * [[Christian Stolte|Kristians Stolte]] * [[Joe Minoso|Džo Minoso]] * [[Kara Killmer|Kara Kilmere]] * [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]] * [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]] * [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]] * [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]] * [[Alverto Rozende]] | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 15<!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--> | num_episodes = 299 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | camera = <!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] --> | runtime = 42 minūtes | company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]'' * ''[[Universal Television]]'' | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]] | audio_format = | first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}} | last_aired = | related = * ''[[Chicago P.D.]]'' * ''[[Chicago Med]]'' | production_website = }} '''"Čikāga liesmās"''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi. Šis ir pirmais darbs Dika Volfa "Čikāgas" seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam izdotas piecpadsmit sezonas un vairāk nekā 290 sērijas. "Čikāga liesmās" pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101201419/https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] do0f9ioomkwhg63jfyolqlgf3u76ugi 0 449682 4540761 4280182 2026-10-28T15:40:45Z Bendžamins 76862 4540761 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|19}} | name = | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalyears1 = 2011 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2012—2014 | playername = Kevins Mbabu | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2017 | years3 = 2015 | years4 = 2016—2017 | birth_place = | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U17 | caps5 = 56 | caps6 = 66 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | goals5 = 2 | goals6 = 3 | years5 = 2017—2019 | years6 = 2019—2022 | nationalcaps5 = 25 | nationalteam5 = {{fb|SUI}} | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U18 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U16 | caps1 = 1 | goals1 = 0 | caps2 = 3 | caps3 = 0 | caps4 = 21 | caption = Mbabu 2017. gadā | clubnumber = 43 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Rangers"]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | countryofbirth = {{flaga|Šveice}} ''Chêne-Bougeries'' | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | goals2 = 0 | nationalgoals4 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 1 | height = 184 | image = Kevin Mbabu.jpg | nationalcaps1 = 8 | nationalcaps2 = 7 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears5 = 2018—2024 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 6 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]] | years8 = 2023 | caps8 = 16 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 25 | goals9 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs10 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | years10 = 2024—2026 | caps10 = 48 | goals10 = 2 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | years11 = 2026— | caps11 = 1 | goals11 = 0 }} '''Kevins Mbabu''' ({{Val|fr|Kevin Mbabu}}, dzimis {{Dat|1995|4|19}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Mbabu pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandā [[Dženovas "Sampdoria"]]. == Sasniegumi == '''Young Boys''' * [[Šveices Superlīga]]: 2017—18, 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mbabu, Kevins}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Servette FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] qtmfygs80ag6vx6p746909epyjz3snm 0 449718 4540772 4517457 2026-10-28T15:53:54Z Bendžamins 76862 4540772 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|3}} | years3 = 2013—2016 | nationalteam1 = {{fb|SUI}} | nationalyears1 = 2015— | playername = Renato Štefens | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2013 | years4 = 2016—2018 | nationalcaps1 = 41 | name = | birth_place = | caps5 = 115 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | goals5 = 16 | years5 = 2018—2022 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | nationalgoals1 = 4 | image = Renato Steffen 2017.jpg | caps1 = 27 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Thun|Thun]] | caps2 = 19 | caps3 = 67 | caps4 = 63 | caption = Štefens 2017. gadā | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Solothurn|Solothurn]] | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | height = 170 | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ārava}} | currentclub = {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano|Lugano]] | goals1 = 8 | goals2 = 4 | goals3 = 16 | goals4 = 15 | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | years6 = 2022— | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano|Lugano]] | caps6 = 121 | goals6 = 29 }}'''Renato Štefens''' ({{Val|de|Renato Steffen}}, dzimis {{Dat|1991|11|3}}) ir [[Šveice|Šveices]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Štefens spēlē [[Šveices Superlīga]]s komandu ''[[FC Lugano|Lugano]]''. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2015—16, 2016—17 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2016—17 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Štefens, Renato}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ārgavas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lugano spēlētāji]] [[Kategorija:FC Thun spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ezza3surbbh6gkf66scyu4e6ewch3k4 0 449720 4540774 4479804 2026-10-28T15:55:13Z Bendžamins 76862 4540774 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5}} | nationalyears3 = 2014—2026 | nationalgoals2 = 1 | nationalgoals3 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalteam3 = {{fb|SUI}} | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalyears2 = 2012—2014 | playername = Silvans Vidmers | nationalcaps3 = 65 | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2013—2018 | years4 = 2018—2021 | name = | birth_place = | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | nationalgoals1 = 3 | nationalcaps2 = 17 | caps1 = 9 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | caps2 = 65 | caps3 = 131 | caps4 = 85 | caption = | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau|Aarau II]] | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau|Aarau]] | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | nationalcaps1 = 8 | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ārava}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | goals1 = 2 | goals2 = 11 | goals3 = 5 | goals4 = 3 | height = 182 | image = AUT vs. SUI 2015-11-17 (173) Silvan Widmer.jpg | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | years5 = 2021— | caps5 = 136 | goals5 = 9 }}'''Silvans Vidmers''' ({{Val|de|Silvan Widmer}}; dzimis {{Dat|1993|3|5}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Vidmers pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[1. FSV Mainz 05|''Mainz 05'']]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Vidmers, Silvans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ārgavas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] d0jbvosconhiwqmeb6mj9psyxdv84pg 0 449919 4540952 3760617 2026-10-29T01:16:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540952 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Slīms Būazīzs | vārds_orig = ''سليم بوعزيز'' | attēls = Bouaziz,Slim 1979 Dortmund.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Slīms Būazīzs 1979. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Francijas koloniālā impērija|Tunisa|td=Tunisija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{TUN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Slīms Būazīzs''' ({{val|ar|سليم بوعزيز‎}}; dzimis {{dat|1950|4|16}} [[Tunisa|Tunisā]]) ir [[Tunisija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1993). == Biogrāfija == No 1960. gadu beigām līdz 2000. gadu sākumam bijis viens no vadošajiem Tunisijas šahistiem. Divas reizes uzvarējis Arābu valstu šaha čempionātos (1986, 1991). Piecas reizes piedalījies Pasaules šaha čempionāta izcīņas cikla starpzonu turnīros: * 1967. gadā Susā palicis 22. vietā;<ref>[https://www.mark-weeks.com/chess/6769$iix.htm 1967 Sousse Interzonal Tournament]</ref> * [[1981. gada Pasaules čempionāts šahā|1979. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 15. vietā;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/79811iix.htm 1979 Riga Interzonal Tournament]</ref> * 1982. gadā [[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasā]] ierindojies 12. vietā;<ref>[https://www.mark-weeks.com/chess/82841iix.htm 1982 Las Palmas Interzonal Tournament]</ref> * 1985. gadā Tunisā izstājies pēc 5. kārtas;<ref>[https://www.mark-weeks.com/chess/85873iix.htm 1985 Tunis Interzonal Tournament]</ref> * 1987. gadā Sirakā (Ungārija) palicis 17. vietā.<ref>[https://www.mark-weeks.com/chess/88902iix.htm 1987 Szirak Interzonal Tournament]</ref> 1999. gadā [[Lasvegasa|Lasvegasā]] piedalījies Pasaules šaha čempionātā pēc [[izslēgšanas sistēma]]s, kurā 1. kārtā piekāpies [[Vasilis Kotroniass|Vasilam Kotroniasam]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/9899$wix.htm 1999 FIDE Knockout Matches]</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru dalībnieks, kuros izcīnījis vai dalījis pirmās vietas: [[Belgrada|Belgradā]] (1977), [[Bukareste|Bukarestē]] (1992). Pārstāvējis Tunisijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 16 reizes (1966-1970, 1974, 1978-1986, 1990-1996, 2000, 2004-2006);<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/players/xnz9j95d.html |title=OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Slim Bouaziz |access-date={{dat|2020|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220616112659/http://www.olimpbase.org/players/xnz9j95d.html}}</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 1989. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/xnz9j95d.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Slim Bouaziz]</ref> * Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 3 reizes (1963, 1965-1966).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersy/xnz9j95d.html OlimpBase :: World Student Team Chess Championship :: Slim Bouaziz]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1975. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM) nosaukumu, bet 1993. gadā kļuvis par starptautisko lielmeistaru (GM). Bijis pirmais Āfrikas šahists, kas saņēmis šo nosaukumu. 2014. gadā kļuvis arī par FIDE vecāko treneri un starptautisko šaha sacensību organizatoru. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 5500010 | chessgames = 16990 | 365chess = Slim_Bouaziz }} {{DEFAULTSORT:Būazīzs, Slīms}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tunisijas šahisti]] cj7det4kickwz8n2ionvt8fsvh87ooa 0 451706 4540982 4371300 2026-10-29T04:54:46Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4540982 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|radio raidījumu|grupas "Pērkons" mūzikas albumu|Zibens pa dibenu}} '''"Zibens pa dibenu"''' ir "[[Latvijas Radio 6|Radio Naba]]" raidījums, kas veltīts nozīmīgākajiem [[Latvijas rokmūzika]]s un [[Latvijas populārā mūzika|popmūzikas]] albumiem. Tas skan katru otrdienu plkst. 16.00. 2016. gada 12. aprīlī sākto raidījumu vada mūzikas žurnālists [[Uldis Rudaks]]. Oriģinālā iecere bija apskatīt simt latviešu nozīmīgākos rokmūzikas un popmūzikas albumus, taču raidījums turpinās arī pēc šī skaitļa pārsniegšanas. Raidījums nosaukts grupas [[Pērkons (rokgrupa)|"Pērkons"]] albuma [[Zibens pa dibenu|"Zibens pa dibenu"]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/naba/raidjumi/zibens-pa-dibenu/|title=Zibens pa dibenu / Zibens pa dibenu / Latvijas Radio|website=naba.lsm.lv|access-date=2020-02-18}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! # ! Izpildītājs ! Albums ! Izdošanas gads ! Raidījuma datums ! Saite |- | 1 | [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] | [[Zibens pa dibenu]] | 1982 | 12. aprīlis, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/1100-perkons-albums-zibens-pa-dibenu-1982.a66587/] |- | 2 | [[Satellites LV|The Satellites]] | [[Piens (albums)|Piens]] | 1998 | 19. aprīlis, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/2100-the-satellites-albums-piens-1998.a66998/] |- | 3 | [[Dzelzs Vilks]] | [[Manās mājās sieviešu nav]] | 2004 | 26. aprīlis, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/3100-dzelzs-vilks-albums-manas-majas-sieviesu-nav-2004.a67354/] |- | 4 | [[Raimonds Pauls]] | [[Kurzeme (albums)|Kurzeme]] | 1972 | 10. maijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/4100-raimonds-pauls-raimonds-pauls-1972.a68057/] |- | 5 | [[Dzeltenie Pastnieki]] | [[Bolderājas dzelzceļš (albums)|Bolderājas dzelzceļš]] | 1981 | 17. maijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/5100-dzeltenie-pastnieki-albums-bolderajas-dzelzscels-1981.a68360/] |- | 6 | [[Inokentijs Mārpls]] | [[Ķeras pie sirds]] | 2007 | 24. maijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/6100-inokentijs-marpls-ar-albumu-keras-pie-sirds-2007.a68741/] |- | 7 | [[K. Remonts]] | [[Melnraksti (albums)|Melnraksti]] | 1999 | 31. maijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/7100-k.remonts-albums-melnraksti-1999.a69119/] |- | 8 |[[Līvi (grupa)|Līvi]] | [[Kurzemei — saules ceļš]] | 1988 | 7. jūnijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/08100-livi-albums-kurzemei--saules-cels-1988.a69445/] |- | 9 | [[NSRD]] | [[Medicīna un māksla]] | 1985 | 14. jūnijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/09100-n.s.r.d.--albums-medicina-un-maksla-1985.a69838/] |- | 10 | [[Uģis Prauliņš]] | [[Pagānu gadagrāmata]] | 1999 | 21. jūnijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/10100-ugis-praulins-paganu-gadagramata-1999.a70246/] |- | 11 | [[Jumprava (grupa)|Jumprava]] |[[Pilsēta (albums)|Pilsēta]] | 1989 | 28. jūnijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/11100-jumprava-albums-pilseta-1989.a70483/] |- | 12 | [[Baložu Pilni Pagalmi]] | [[Cik dīvaini]] | 1995 | 5. jūlijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/12100-balozu-pilni-pagalmi-albums-cik-divaini-1995.a70821/] |- | 13 | [[Juris Kulakovs]] | [[Ētera odējs]] | 2008 | 12. jūlijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/13100-juris-kulakovs-etera-odejs-2008.a71092/] |- | 14 | Neatkarīgie Latvijas mūziķi, [[Rainis|Raiņa]] dzeja | [[Strāvoklis]] | 2011 | 19. jūlijs, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/14100-neatkarigie-latvijas-muziki-raina-dzeja-albums-stravoklis-.a71382/] |- | 15 | [[Alis P]] | [[Alis Iet Pastaigāt]] | 1988 | 2. augusts, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/15100-alis-p-alis-iet-pastaigat-1988.a71926/] |- | 16 | [[Imants Daksis]] | [[Elpo, bērns!]] | 2004/2009 | 9. augusts, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/16100-imants-daksis-albums-elpo-berns-20042009.a72265/] |- | 17 | [[Tumors]] | [[Ideoti]] | 2007 | 16. augusts, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/17100-tumors-ideoti-2007.a72554/] |- | 18 | [[Martas asinis]] | [[Trešais albums]] | 2012 | 23. augusts, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/18-100-martas-asinis-tresais-albums-2012.a72903/] |- | 19 | [[Zodiaks (grupa)|Zodiaks]] | [[Disco Alliance (1980. gada albums)|Disco Alliance]] | 1980 | 30. augusts, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/19100-zodiac-albums-disco-alliance-1980.a73184/] |- | 20 | [[Māsas (grupa)|Māsas]] | [[Dāvā laimi]] | 2001 | 6. septembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/20100-masas-albums-dava-laimi-2001.a73500/] |- | 21 | [[Remix]] | [[Vēstule (albums)|Vēstule]] | 1987 | 13. septembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/21-100-rodrigo-fomins-un-grupa-remix-vestule-1987.a73890/] |- | 22 |[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]] | [[Pūķis (albums)|Pūķis]] | 2007 | 20. septembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/22100-hospitalu-iela-albums-pukis-2007.a74232/] |- | 23 | [[Iļģi]] |[[Spēlēju, dancoju (animācijas filma)|Spēlēju, dancoju]] | 2002 | 27. septembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/23100-ilgi-albums-speleju-dancoju-2002.a74606/] |- | 24 | [[Yaputhma Sound System]] | [[Rīgas disko]] | 1996 | 4. oktobris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/24100-yaputhma-sound-system-albums-rigas-disko-1996.a74951/] |- | 25 | [[H`Yard|H'Yard]] | [[Eitʃ'ja:d|[eitʃ'ja:d]]] | 2006 | 18. oktobris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/25100-hyard-albums-eitjad-2006.a75643/] |- | 26 | [[Prusaku ansamblis]] | [[Dvēsele uz grīdas]] | 1975 | 25. oktobris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/26100-prusaku-ansamblis-albums-dvesele-uz-gridas-1975.a76039/] |- | 27 | [[Dzelzs Vilks|Dzelzs vilks]] | [[Kur vakara zvaigzne lec]] | 2004 | 1. novembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/27100-dzelzsvilks-albums-kur-vakara-zvaigzne-lec-2004.a76377/] |- | 28 | [[Nora Bumbiere]], [[Viktors Lapčenoks]] | [[Dzied NORA BUMBIERE un VIKTORS LAPČENOKS|Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks]] | 1975 | 29. novembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/28100-albums-dzied-nora-bumbiere-un-viktors-lapcenoks-1975.a77770/] |- | 29 | [[Ingus Baušķenieks]] | [[Mājas dzīve]] | 1988 | 6. decembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/29100-ingus-bauskenieka-albums-majas-dzive1988.a78175/] |- | 30 | [[Juris Simanovičs]] | [[Kā samierināties ar savu nenozīmību]] | 2016 | 13. decembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/30100-juris-simanovics-ka-samierinaties-ar-savu-nenozimibu-2016.a78541/] |- | 31 | [[Skyforger]] | [[Pērkoņkalve (albums)|Pērkoņkalve / Thunderforge]] | 2003 | 20. decembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/31100-skyforger-albums-perkonkalvethunderforge-2003.a78926/] |- | 32 | [[Gints Sola]] | [[Ziema (albums)|Ziema]] | 1998 | 27. decembris, 2016 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/32100-gints-sola-ziema-1998.a79227/] |- | 33 | [[Arstarulsmirus|Gustavo]] |[[Pa Pāris Pantiem / Viesības Viesnīcā]] | 2006 | 3. janvāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/33100-gustavo-albums-pa-paris-pantiem--viesibas-viesnica-2006.a79595/] |- | 34 | [[Zig Zag]] | [[Signe Melo]] | 1987/1988/2013 | 10. janvāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/34100-zig-zag-albums-signe-melo-1987-1988-2013.a79922/] |- | 35 | [[Kartāga (rokgrupa)|Kartāga]] | [[Zēns ar akmeni]] | 1995/2003 | 17. janvāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/35100-kartaga-albums-zens-ar-akmeni-1995-2003.a80290/] |- | 36 | [[Haralds Sīmanis]] | [[Starp divām gaismām]] | 1997/2006 | 24. janvāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/36100-haralds-simanis-starp-divam-gaismam-1997-2006.a80669/] |- | 37 | [[Konstrukcija (grupa)|Konstrukcija]] | [[Konstrukcija (albums)|Konstrukcija]] | 2014 | 31. janvāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/37100-konstrukcija-konstrukcija-2014.a81088/] |- | 38 | [[Elkupe (grupa)|Elkupe]] | [[Uzaust]] | 2013 | 7. februāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/38100-elkupe-albums-uzaust-2013.a81387/] |- | 39 | [[19 gadi pirms sākuma]] | [[19 gadi pirms sākuma]] | 1988/2005 | 14. februāris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/39100-19-gadi-pirms-sakuma-19882005.a81787/] |- | 40 | [[Dālderi (grupa)|Dālderi]] | [[Nāc pie puikām]] | 1983 | 21. februāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/40100-dalderi-albums-nac-pie-puikam-1983.a82161/] |- | 41 | [[Sigma (grupa)|Sigma]] | [[Sazaroto taku dārzs|Sazaroto taku darzs]] | 2015 | 28. februāris, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/41100-sigma-albums-sazaroto-taku-darzs--2015.a82518/] |- | 42 | [[Marana]] | [[Visādas drazas]] | 1991 | 7. marts, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/42100-marana-albums-visadas-drazas-1991.a82868/] |- | 43 | [[Alis P]] | [[Ciparu pasaule]] | 2015 | 14. marts, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/43100-alis-p-albums-ciparu-pasaule-2015.a83251/] |- | 44 | [[Sniedze Prauliņa]] | [[Inkrustācija (albums)|Inkrustācija]] | 2017 | 4. aprīlis, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/44100-sniedzes-praulinas-albums-inkrustacija-2017.a84379/] |- | 45 | [[Māris Šverns]] | [[Atmiņainā deja]] | 1995 | 11. aprīlis, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/45100-mara-sverna-albums-atminaina-deja-1995.a84780/] |- | 46 | [[Zāle (grupa)|Zāle]] | [[Viņa (albums)|Viņa]] | 2015 | 18. aprīlis, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/46100-zale-albums-vina-2015.a85055/] |- | 47 | [[Zigmars Liepiņš]] | [[Vajadzīga soliste]] | 1984 | 25. aprīlis, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/47100-zigmara-liepina-albums-vajadziga-soliste-1984.a85433/] |- | 48 | [[Dodo (grupa)|Dodo]] | [[Pasaule var nomirt]] | 2010 | 2. maijs, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/48100-dodo-albums-pasaule-var-nomirt-2010.a85768/] |- | 49 | [[Voiceks Voiska]] | [[Augšā strādā]] | 2011 | 9. maijs, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/49100-voiceks-voiska-albums-augsa-strada-2011.a86116/] |- | 50 | [[U.K. (grupa)|U.K.]] | [[K.U.]] | 2005 | 16. maijs, 2017 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/50100-u.k.-albums-k.u.-2005.a86416/] |- |51 |[[Aigars Voitišķis]], [[Pēters Brūveris]] |[[Stikla laivas]] |2009 |23. maijs, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/51100-aigars-voitiskis--peteris-bruveris-stikla-laivas-2009.a86818/] |- |52 |[[Pienvedēja Piedzīvojumi]] |[[Cilvēks ar trepēm]] |1997/2017 |30. maijs, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/52100-pienvedeja-piedzivojumi-albums-cilveks-ar-trepem-19962017.a87217/] |- |53 |[[Parks (grupa)|Parks]] |[[In The Park]] |1993 |6. jūnijs, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/53100-parks-albums-in-the-park-1993.a87619/] |- |54 |[[Soundarcade]] |[[12 Songs Of The Jackalope]] |2006 |1. augusts, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/54100-soundarcade-albums-12-songs-of-the-jackalope-2006.a89985/] |- |55 |[[Jauns Mēness]] |[[100 + 1 vēlēšanās]] |1995 |8. augusts, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/55-jauns-meness-albums-100--1-velesanas-1995.a90653/] |- |56 |[[Sīpoli (grupa)|Sīpoli]] |[[Sīpoli (albums)|Sīpoli]] |1987 |22. augusts, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/56-sipoli-albums-sipoli-1987.a90930/] |- |57 |[[Ansamblis Manta]] |[[Karaliene Anna]] |2017 |29. augusts, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/57-ansamblis-manta-albums-karaliene-anna-2017.a91254/] |- |58 |[[Ieva Akuratere]], [[NSRD]] |[[Ieva Akuratere un NSR Darbnīca]] |1989 |5. septembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/58-ieva-akuratere-un-nsr-darbnica-1989.a91549/] |- |59 |[[Skyforger]] |[[Kurbads (albums)|Kurbads]] |2010 |12. septembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/59-skyforger-albums-kurbads-2010.a91926/] |- |60 |[[Uldis Stabulnieks]] |[[Tik un tā (albums)|Tik un tā]] |1985/2002 |19. septembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/60-ulda-stabulnieka-albums-tik-un-ta-lp-1985cd-2002.a92069/] |- |61 |[[Rūsa (rokgrupa)|Rūsa]] |[[Uz pērkoņkrēsliem]] |2007 |26. septembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/61-rusa-albums-uz-perkonkresliem-2007.a92673/] |- |62 |[[Gas of Latvia]] |[[The Melancholic Valse]] |2001 |3. oktobris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/62-gas-of-latvia-albums-the-melancholic-valse-2001.a93028/] |- |63 |[[Edgars Liepiņš]] |[[Rīga toreiz - Rīga šodien]] |1981 |10. oktobris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/63-edgara-liepina-albums-riga-toreiz--riga-sodien-1981.a93367/] |- |64 |[[Mofo]] |[[Raķete (albums)|Raķete]] |2009 |17. oktobris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/64-mofo-albums-rakete-2009.a93916/] |- |65 |[[Valdis Atāls]] |[[Piektās debess puses četras daļas. Izlase.]] |2006 |24. oktobris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/65-valda-atala-albums-piektas-debess-puses-cetras-dalas.-izlase-.a94224/] |- |66 |[[Vilki (folkloras kopa)|Vilki]] |[[Cīņai sveiks]] |2015 |31. oktobris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/66-vilki-albums-cinai-sveiks-2015.a94351/] |- |67 |[[Skumju akmeņi]] |[[Pilns nāves vecums vientulībā]] |1995 |7. novembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/67-skumju-akmeni-albums-pilns-naves-vecums-vientuliba-1995.a94826/] |- |68 |[[Nepieradinātā folka orķestris]] |[[Antarktīda kūst!]] |2014 |14. novembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/68-nepieradinata-folka-orkestris-albums-antarktida-kust-2014.a95270/] |- |69 |[[Tesa]] |[[Heartbeatsfromthesky]] |2008 |21. novembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/69-tesa-albums-heartbeatsfromthesky-2008.a95488/] |- |70 |Dažādi izpildītāji |[[Rīga dimd (albums)|Rīga dimd]] |2005 |28. novembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/70-dazadi-izpilditaji-albums-riga-dimd-2005.a95867/] |- |71 |[[Inokentijs Mārpls]] |[[Āmuris un Sirpis. 1987-1990]] |2017 |12. decembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/71-inokentijs-marpls-albums-amuris-un-sirpis.-1987-1990-2017.a96606/] |- |72 |[[DJ Krankenwagen]] |[[Albums (albums)|Albums]] |2014 |19. decembris, 2017 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/73-dj-krankenwagen-albums-albums-2014.a97043/] |- |73 |Dažādi izpildītāji |[[Brāļi un māsas (albums)|Brāļi un māsas]] |2014 |2. janvāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/72-dazadi-izpilditaji-albums-brali-un-masas-2014.a97602/] |- |74 |[[Ivars Vīgners|Ivara Vīgnera ansamblis]] |[[Līksmībai un dancošanai]] |1974 |16. janvāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/74-ivara-vignera-ansambla-albums-liksmibai-un-dancosanai-1974.a98322/] |- |75 |[[Staņislavs Judins]], [[Asnate Rancāne]] |[[Op. 2 (albums)|Op. 2]] |2017 |23. janvāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/75-stanislava-judina-un-asnates-rancanes-albums-op.-2-2017.a98640/] |- |76 |[[Bērnības milicija]] |[[Mūzika dejām]] |2004 |30. janvāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/76-bernibas-milicija-albums-muzika-dejam-2004.a99306/] |- |77 |[[Gatis Ziema un Karaliskā dekadence]] |[[Pēdējā derība - Pirmā grāmata|Pēdējā derība – Pirmā grāmata]] |2016 |6. janvāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/77-gatis-ziema-un-karaliska-dekadence-albums-pedeja-deriba-pirma.a99366/] |- |78 |[[Māris Čaklais]] |[[Stikla saksofonists]], mūzika no k/f [[Elpojiet dziļi]] |1967/2014 |13. februāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/78-maris-caklais-stikla-saksofonists-muzika-no-kf-elpojiet-dzili.a99737/] |- |79 |[[Židrūns (grupa)|Židrūns]] |[[Židrūns un tas, ko nevar nest]] |2016 |20. februāris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/79-zidruns-albums--zidruns-un-tas-ko-nevar-nest-2016.a100077/] |- |80 |[[Gunārs Rozenbergs]] |[[Laura (albums)|Laura]] |1979 |13. marts, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/80-gunara-rozenberga-albums-laura-1979.a101331/] |- |81 |[[Tat Twam]] |[[Aizkraukle (albums)|Aizkraukle]] |1995 |20. marts, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/81-tat-twam-albums-aizkraukle-1995.a101353/] |- |82 |[[Mazie smirdīgie kociņi]] |[[Kraa]] |2007 |27. marts, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/82-mazie-smirdigie-kocini-albums-kraa-2007.a101761/] |- |83 |[[Akacis (grupa)|Akacis]] |[[Akacis (albums)|Akacis]] |1978 |3. aprīlis, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/83-akacis-albums-akacis-1978.a101968/] |- |84 |[[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Man ļoti patīk jaunais vilnis]] |1982 |17. aprīlis, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/84-dzeltenie-pastnieki-albums-man-loti-patik-jaunais-vilnis-1982.a102594/] |- |85 |[[Depo (grupa)|Depo]] |[[Alepo (albums)|Alepo]] |2002 |24. aprīlis, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/85-depo-albums-alepo-2002.a102912/] |- |86 |[[Aurora (grupa)|Aurora]] |[[Alma (albums)|Alma]] |2018 |8. maijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/86-aurora-albums-alma-2018.a103581/] |- |87 |[[Zig Zag]] |[[Citrons zog]] |1996 |15. maijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/87-zig-zag-albums-citrons-zog-1996.a103736/] |- |88 |[[Iļģi]] |[[Saules meita (albums)|Saules meita]] |1998 |12. jūnijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/88-ilgi-albums-saules-meita-1998.a105060/] |- |89 |[[Alva (grupa)|Alva]] |[[Ja tik būtu...]] |1978 |19. jūnijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/89-alva-albums-ja-tik-butu-...-1978.a105393/] |- |90 |[[Prāta Vētra]] |[[Veronika (albums)|Veronika]] |1996 |26. jūnijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/90-prata-vetra-albums-veronika-1996.a105680/] |- |91 |[[APēdājs]] |[[Mana vārna]] |2012 |24. jūlijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/91-apedajs-albums-mana-varna-2012.a106900/] |- |92 |[[Spāre (grupa)|Spāre]] |[[Masa (albums)|Masa]] |2017 |31. jūlijs, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/92-spare-albums-masa-2017.a106940/] |- |93 |[[Imants Kalniņš]], [[Ainars Mielavs]] |[[Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet]] |1997 |7. augusts, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/93-i.kalnina--a.mielava-albums-par-lietam-kuras-ta-ar-nekad-nepa.a108450/] |- |94 |[[Mona de Bo]] |[[Mona de Bo (albums)|Mona de Bo]] |2018 |14. augusts, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/94-mona-de-bo-albums-mona-de-bo-2018.a108501/] |- |95 |[[Imants Kalniņš]], [[Menuets (grupa)|Menuets]] |[[Dzeguzes balss]] |1979 |21. augusts, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/95--imants-kalnins--menuets-albums-dzeguzes-balss-1979.a108451/] |- |96 |[[Aparāts (grupa)|Aparāts]] |[[Zzz]] |2002 |11. septembris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/96-aparats-albums-zzz-2002.a108449/] |- |97 |[[Kuba (grupa)|Kuba]] |[[15 Episodes of Kuba]] |2002 |18. septembris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/97-kuba-albums-15-episodes-of-kuba-2002.a108808/] |- |98 |[[Das Sonntags Legion]] |[[Acid Rain Will Eat Our Culture]] |2010 |25. septembris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/98-das-sonntags-legion-albums-acid-rain-will-eat-our-culture-201.a109104/] |- |99 |[[Kaspars Dimiters]] |[[Krusta skola jeb Kliedziena attālumā no sirds]] |1995 |9. oktobris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/99-kaspara-dimitera-albums-krusta-skola-jeb-kliedziena-attaluma-.a109669/] |- |100 |[[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Nepieklājīga meitene]] |2018 |16. oktobris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/100-dzeltenie-pastnieki-albums-nepieklajiga-meitene-2018.a110040/] |- |101 |[[Ansis]] |[[Balzams (albums)|Balzams]] |2017 |23. oktobris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/101-ansis-albums-balzams-2017.a110498/] |- |102 |[[Alis P]] |[[Uz priekšu (albums)|Uz priekšu]] |2009 |30. oktobris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/102-alis-p-albums-uz-prieksu-2009.a110667/] |- |103 |[[Helēna Kozlova|Helēna]] |[[Saule tunelī]] |1996 |13. novembris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/103-helena-albums-saule-tuneli-1996.a111290/] |- |104 |[[Sigma (grupa)|Sigma]] |[[Mitoloģijas (albums)|Mitoloģijas]] |2018 |20. novembris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/104-grupa-sigma-albums-mitologijas-2018.a112280/] |- |105 |Dažādi izpildītāji |[[Veidenbaums. Vaidi un gaidi]] |2017 |4. decembris, 2018 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/105-izlase-veidenbaums.-vaidi-un-gaidi-2017.a112276/] |- |106 |[[Mikus Frišfelds]] |[[Indiāņu vasaras]] |2012 |8. janvāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/106-mikus-frisfelds-indianu-vasaras-2012.a113585/] |- |107 |[[Marana]] |[[Parasta diena]] |1997 |15. janvāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/107-marana-albums-parasta-diena-1997.a113807/] |- |108 |[[Gaujarts]] |[[Vibrācijas (albums)|Vibrācijas]] |2011 |22. janvāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/108-gaujarts-albums-vibracijas-2011.a114041/] |- |109 |[[Biezoknis]] |[[Jūsu draudzene tiecas pēc jums, taču izjūt arī bailes]] |2013 |29. janvāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/109-biezoknis-albums-jusu-draudzene-tiecas-pec-jums-tacu-izjut-a.a114738/] |- |110 |[[Lādezers (grupa)|Lādezers]] |[[Putns pelnos]] |1995 |5. februāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/110-ladezers-albums-putns-pelnos-1995.a114733/] |- |111 |[[Iļģi]] |[[Agrie gadi]] |2002 |12. februāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/111-ilgi-albums-agrie-gadi-2002.a114740/] |- |112 |[[Nikto]] |[[Nikto (albums)|Nikto]] |2019 |19. februāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/112-nikto-albums-nikto-2019.a115004/] |- |113 |[[Ieva Akuratere|Ieva]] & [[Igo (mūziķis)|Igo]] |[[Klusums starp mums]] |1991 |26. februāris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/113-ieva--igo-albums-klusums-starp-mums-1991.a115030/] |- |114 |[[Ārpus laika (grupa)|Ārpus laika]] |[[Intuīcija (albums)|Intuīcija]] |2000 |5. marts, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/114-arpus-laika-albums-intuicija-2000.a115453/] |- |115 |[[Zodiaks (grupa)|Zodiaks]] |[[Mirušais gadsimts (dziesmu izlase)|Mirušais gadsimts]] |2006 |12. marts, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/115-zodiaks-albums-mirusais-gadsimts-2006.a116717/] |- |116 |[[Nora Bumbiere]], [[Viktors Lapčenoks]] |[[Vēl nav par vēlu]] |1978 |2. aprīlis, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/116-nora-bumbiere-viktors-lapcenoks-albums-vel-nav-par-velu-1978.a116448/] |- |117 |[[Imants Daksis]] |[[Vēl nedzimušas reliģijas templī]] |2007 |9. aprīlis, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/117-imants-daksis-albums-vel-nedzimusas-religijas-templi-2007.a116716/] |- |118 |[[NSRD]] |[[Kuncendorfs un Osendovskis]] |1985 |16. aprīlis, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/118-nsrd-albums-kuncendorfs-un-osendovskis-1985.a116900/] |- |119 |[[Marta migla]] |[[MM (albums)|MM]] |2015 |30. aprīlis, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/119-marta-migla-albums-mm-2015.a117400/] |- |120 |[[Rīgas modes (grupa)|Rīgas modes]] |[[Fantastiski (albums)|Fantastiski]] |2016 |7. maijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/120-rigas-modes-albums-fantastiski-2016.a117559/] |- |121 |[[The Movies]] |[[Running to the Sun]] |2005 |21. maijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/121-the-movies-albums-running-to-the-sun-2005.a117809/] |- |122 |[[Evija Vēbere]] |[[Sirdsbūt]] |2018 |11. jūnijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/122-evija-vebere-albums-sirdsbut-2018.a118750/] |- |123 |[[Voiceks Voiska|Voiceks]] |[[Konvojs]] |2004 |18. jūnijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/123-voiceks-albums-konvojs-2004.a118897/] |- |124 |[[Levīti (grupa)|Levīti]] |[[Tavi vārdi]] |2014 |25. jūnijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/124-leviti-albums-tavi-vardi-2014.a119347/] |- |125 |[[Jūdas graši]] |[[Sūdu ķīlnieki]] |2014 |2. jūlijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/125-judas-grasi-albums-sudu-kilnieki-2014.a119349/] |- |126 |[[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Alise (albums)|Alise]] |2004 |9. jūlijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/126-dzeltenie-pastnieki-albums-alise-2004.a119568/] |- |127 |[[Holy Lamb]] |[[Bite In The Dust]] |1996 |23. jūlijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/127-holy-lamb-bite-in-the-dust-1996.a120778/] |- |128 |[[Inokentijs Mārpls]] |[[Spēks no tētiem]] |2000 |30. jūlijs, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/128-inokentijs-marpls-albums-speks-no-tetiem-2000.a120779/] |- |129 |[[Baložu Pilni Pagalmi|Baložu pilni pagalmi]] |[[Esi sveiks!]] |2007 |27. augusts, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/129-balozu-pilni-pagalmi-albums-esi-sveiks-2007.a120784/] |- |130 |[[Huskvarn]] |[[On The Road]] |1992 |3. septembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-130-huskvarn-albums-on-the-road-1992.a121121/] |- |131 |[[Juris Kronbergs]], [[Kristaps Grasis]] |[[Vilks vienacis]] |2003 |10. septembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-131-juris-kronbergs-kristaps-grasis-albums-vilks-vienacis-2003.a121284/] |- |132 |[[Hardijs Lediņš]] |[[Tiny Crabs of Deep Waters]] |2000 |17. septembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-132-hardijs-ledins-albums-tiny-crabs-of-deep-waters-2000.a121515/] |- |133 |[[Skyforger]] |[[Latviešu strēlnieki (albums)|Latviešu strēlnieki]] |2000 |24. septembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-133-skyforger-albums-latviesu-strelnieki-2000.a121693/] |- |134 |[[Chomsky Chess Club]] |[[A1 (albums)|A1]] |2017 |8. oktobris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-134-chomsky-chess-club-albums-a1-2017.a122215/] |- |135 |[[Egils Straume|Egils Straume Jazz Combo]] |[[Fiesta (albums)|Fiesta]] |1978 |15. oktobris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-135-egils-straume-jazz-combo-albums-fiesta-1978.a122450/] |- |136 |[[Jumprava (grupa)|Jumprava]] |[[Jumprava (albums)|Jumprava]] |1988 |29. oktobris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-136-jumprava-albums-jumprava-1988.a122847/] |- |137 |[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] |[[Labu vakar! (albums)|Labu vakar!]] / [[Klusā daba ar perspektīvu]] |1996/1985-1987 |5. novembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/137-perkons-albums-labu-vakar-klusa-daba-ar-perspektivu-19961985.a123145/] |- |138 |[[Sanctimony]] |[[When The Sun Was God]] |1996 |19. novembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-138-sanctimony-albums-when-the-sun-was-god--1996.a124090/] |- |139 |[[Oranžās brīvdienas]] |[[Spīd (albums)|Spīd]] |2012 |26. novembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-139-oranzas-brivdienas-albums-spid-2012.a124088/] |- |140 |[[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]], [[Prāta Vētra]], [[Artūrs Skrastiņš]] |[[Šveiks (albums)|Šveiks]] |1998 |10. decembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-140-v.puce-p.bruveris-prata-vetra-a.skrastins-dziesmas-izradei-.a124380/] |- |141 |[[Les Attitudes Spectrales]] |[[Vampire In The Summer]] |2019 |17. decembris, 2019 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-141-les-attitudes-spectrales-albums-vampire-in-the-summer-2019.a124701/] |- |142 |[[Imants Ziedonis]], [[Raimonds Tiguls]] |[[Epifānijas (albums)|Epifānijas]] |2008 |7. janvāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-142-imants-ziedonis--raimonds-tiguls-albums-epifanijas-2008.a125272/] |- |143 |[[Kārlis Kazāks]] |[[Uz manām plaukstām]] |2008 |14. janvāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-143-karlis-kazaks-albums-uz-manam-plaukstam-2008.a125493/] |- |144 |[[Biruta Ozoliņa]] |[[Sirdsgrieži]] |2002 |21. janvāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-144-biruta-ozolina-albums-sirdsgriezi-2002.a125736/] |- |145 |[[Stūrī Zēvele]] |[[Labrīt (albums)|Labrīt]] |2014 |28. janvāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-145-sturi-zevele-albums-labrit-2014.a125839/] |- |146 |[[STA|S'T'A]] |[[Manas pilsētas skati]] |2001 |4. februāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-146-sta--albums-albums-manas-pilsetas-skati-2001.a126162/] |- |147 |[[In.Stora]] |[[Miasma (albums)|Miasma]] |2004 |11. februāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-147-in.stora-albums-miasma-2004.a126489/] |- |148 |[[Auļi]] |[[Auļos (albums)|Auļos]] |2007 |25. februāris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-148-auli-albums-aulos-2007.a127031/] |- |149 |[[Līgas pH3]] |[[Ko dara pasaule neradīdama]] |2019 |3. marts, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-149-ligas-ph3-albums-ko-dara-pasaule-neradidama-2019.a127288/] |- |150 |[[Sus Dungo]] |[[Rasā pēdas]] |2013 |10. marts, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-150-sus-dungo-albums-rasa-pedas-2013.a127534/] |- |151 |[[Turaidas Roze (grupa)|Turaidas Roze]] |[[I. Kalniņa dziesmas dzied Olga Rajecka un Uģis Roze]] |2010 |31. marts, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-151-turaidas-roze-albums-i.-kalnina-dziesmas-dzied-olga-rajecka.a128279/] |- |152 |[[Sign Libra]] |[[Sea To Sea]] |2020 |7. aprīlis, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-152-sign-libra-albums-sea-to-sea-2020.a128550/] |- |153 |[[Pamirt]] |[[Mausoleum]] |2020 |14. aprīlis, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-153-pamirt-albums-mausoleum-2020.a128805/] |- |154 |[[Dzelzs Vilks]] |[[Palodze (albums)|Palodze]] |1998 |28. aprīlis, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-154-dzelzs-vilks-albums-palodze-1998.a129325/] |- |155 |[[The Bubble Gum Explotion]] |[[SeXpLOTION]] |2018 |12. maijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-155-the-bubble-gum-explotion-albums-sexplotion-2018.a129805/] |- |156 |[[Juuk]] |[[Indulgenču tirgotāji]] |2019 |19. maijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-156-juuk-albums-indulgencu-tirgotaji-2019.a130113/] |- |157 |[[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Depresīvā pilsēta]] |1986 |26. maijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-157-dzeltenie-pastnieki-albums-depresiva-pilseta-1986.a130366/] |- |158 |[[Anna Kijevā]] |[[Māsa (albums)|Māsa]] |2015 |9. jūnijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-158-anna-kijeva-albums-masa-2015.a130933/] |- |159 |[[Oroboro]] |[[Pasaules pasakas]] |2003 |30. jūnijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-159-oroboro-albums-pasaules-pasakas-2003.a131904/] |- |160 |[[PK 25 (grupa)|PK 25]] |[[Kapličas laboranta fonotēka]] |2006 |7. jūlijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-160-pk-25-albums-kaplicas-laboranta-fonoteka-2006.a131905/] |- |161 |[[Nielslens Lielsliens]] |[[Kad kniebējs kniebj]] |2019 |14. jūlijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-161-nielslens-lielsliens-albums-kad-kniebejs-kniebj-2019.a132148/] |- |162 |[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] |[[Kā jūra, kā zeme, kā debess]] |1984 |21. jūlijs, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-162-perkons-albums-ka-jura-ka-zeme-ka-debess-1984.a132355/] |- |163 |[[7 Synths]] |[[Concert for 7 synthesizers]] |2013 |1. septembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-163-7-synths-albums-concert-for-7-synthesizers-2013.a133738/] |- |164 |[[Oghre]] |[[Gana (mūzikas albums)|Gana]] |2017 |8. septembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-164-oghre-albums-gana-2017.a134276/] |- |165 |[[Elssa]] |[[We Are Doomed To Carry On Anyhow]] |2019 |15. septembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-165-elssa-albums-we-are-doomed-to-carry-on-anyhow-2019.a134275/] |- |166 |[[Raimonds Pauls]] |[[Dziesmas 1969]] |1970/2019 |22. septembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-166-raimonds-pauls-albums-dziesmas-1969-1970-2019.a134572/] |- |167 |[[L.L.L.]] |[[1991 / 1992 (albums)|1991 / 1992]] |2017 |29. septembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-167-l.l.l.-albums-1991--1992-2017.a134881/] |- |168 |[[Gultā ar Fantomasu]] |[[Gultā ar Fantomasu (albums)|Gultā ar Fantomasu]] |2018 |6. oktobris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-168-gulta-ar-fantomasu-albums-gulta-ar-fantomasu-2018.a135373/] |- |169 |[[Hipstokrātija]] |[[Te nav Amerika]] |2015 |13. oktobris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-169-hipstokratija-albums-te-nav-amerika-2015.a135405/] |- |170 |[[Eschatos]] |[[MÆRE]] |2017 |3. novembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-170-eschatos-albums-mare-2017.a136254/] |- |171 |[[Mārtiņš Tauriņš]] |[[Viena plauksta]] |2005 |10. novembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-171-martins-taurins-albums-viena-plauksta-2005.a136571/] |- |172 |[[Pasažieru vilciens (grupa)|Pasažieru vilciens]] |[[Pasažieru vilciens (albums)|Pasažieru vilciens]] |1996/2019 |17. novembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-172-pasazieru-vilciens-albums-pasazieru-vilciens-1996-2019.a136823/] |- |173 |Dažādi izpildītāji |[[Skalbe. Dzirnavās]] |2019 |1. decembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-173-dazadi-izpilditaji-albums-skalbe.dzirnavas-2019.a137673/] |- |174 |[[Striķis (grupa)|Striķis]] |[[Forever (albums)|Forever]] |2013 |8. decembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-174-strikis-albums-forever-2013.a137635/] |- |175 |[[Waterflower]] |[[Zvīņspārņi (albums)|Zvīņspārņi]] |2015 |15. decembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-175-waterflower-albums-zvinsparni-2015.a137899/] |- |176 |[[Rāva (grupa)|Rāva]] |[[Rāva (albums)|Rāva]] |2018 |22. decembris, 2020 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-176-rava-albums-rava-2018.a138179/] |- |177 |[[Apziņas parazīti]] |[[1 000 000 nevienam nevajadzīgu līdzjūtību]] |2008 |5. janvāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-177-apzinas-paraziti-albums-1-000-000-nevienam-nevajadzigu-lidz.a138584/] |- |178 |[[northern c]] |[[Northern c (albums)|northern c]] |2016 |12. janvāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-178-northern-c-albums-northern-c-2016.a138896/] |- |179 |[[Hardijs Lediņš]] un [[Kaspars Rolšteins]] |[[Rolstein On The Beach]] |2001 |19. janvāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-179-hardijs-ledins-un-kaspars-rolsteins--albums-rolstein-on-the.a139154/] |- |180 |[[Massicot]] |[[Morse (albums)|Morse]] |2015 |26. janvāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-180-massicot-albums-morse-2015.a139462/] |- |181 |[[Dzelzs Vilks]] |[[Mirušās kaijas]] |1995 |2. februāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-181-dzelzs-vilks-albums-mirusas-kaijas-1995.a139752/] |- |182 |[[Remix]] |[[...Pie laika]] |1989 |9. februāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-182-remix-albums-...pie-laika-1989.a140063/] |- |183 |[[Nejautā]] |[[Princess (albums)|Princess]] |1993 |16. februāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-183-nejauta-albums-princess-1993.a140347/] |- |184 |[[Remains]] |[[Kā mūžība]] |1995 |23. februāris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-184-remains-albums-ka-muziba-1995.a140720/] |- |185 |[[Augusts IV]] |[[EP (Augusts IV)|EP]] |2010 |9. marts, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-185-augusts-iv-albums-ep-2010.a141268/] |- |186 |[[Jānis Ruņģis|Jāņa Ruņģa klātbūtne]] |[[Ārpus prātus]] |2018 |16. marts, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-186-jana-runga-klatbutne-albums-arpus-pratus-2018.a141629/] |- |187 |[[Sound Meccano]] / [[Evgeniy Droomoff]] |[[Walking Through]] |2014 |30. marts, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-187-sound-meccano--evgeniy-droomoff-albums-walking-through-2014.a142318/] |- |188 |[[Howling Owl]] |[[Dance for Common Sense]] |2015 |6. aprīlis, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-188-howling-owl-albums-dance-for-common-sense-2015.a142491/] |- |189 |[[Baložu Pilni Pagalmi|Baložu pilni pagalmi]] |[[Uz karstām oglēm zem degošām zvaigznēm]] |2020 |13. aprīlis, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-189-balozu-pilni-pagalmi-albums-uz-karstam-oglem-zem-degosam-zv.a142782/] |- |190 |[[Raimonds Pauls|Raimonda Paula trio]] |[[The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1965/1966]] |2021 |20. aprīlis, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-190-raimonda-paula-trio-the-lost-latvian-radio-studio-sessions-.a143107/] |- |191 |[[Ezeri (grupa)|Ezeri]] |[[Sāls (albums)|Sāls]] |2019 |27. aprīlis, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-191-ezeri-albums-sals-2019.a143420/] |- |192 |[[DZ (grupa)|DZ]] |[[DZ (albums)|DZ]] |2021 |4. maijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-192-dz-albums-dz-2021.a143759/] |- |193 |[[Krāsa (grupa)|Krāsa]] |[[Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši]] |2019 |11. maijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-193-krasa-albums-ak-dievs-ko-par-mums-teiks-citplanetiesi-2019.a144297/] |- |194 |[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] |[[Ei, jūs tur!]] |1984 |1. jūnijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-194-perkons-albums-ei-jus-tur--1984.a144955/] |- |195 |[[Elizabeta Lāce]] |[[Mōaigā/Zemesmala]] |2016 |8. jūnijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-195-elizabetas-laces-albums-maigazemesmala-2016.a145274/] |- |196 |[[Bērnības milicija]] |[[Dzeriet van Hutena kakao!]] |2013 |15. jūnijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-196-bernibas-milicija-albums-dzeriet-van-hutena-kakao-2013.a145590/] |- |197 |[[Skandinieki]] |[[Divi duči rotaļu kopā ar Skandiniekiem]] |1982 |22. jūnijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-197-skandinieki-albums-divi-duci-rotalu-kopa-ar-skandiniekiem-1.a145908/] |- |198 |[[Dodo (grupa)|Dodo]] |[[Tur Tek Tu|Tur tek tu]] |2019 |6. jūlijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-198-dodo-albums-tur-tek-tu-2019.a146882/] |- |199 |[[Agnese Linarte|Agnese]] |[[Samts un smilšpapīrs]] |1998 |20. jūlijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-199-agnese-albums-samts-un-smilspapirs-1998.a146883/] |- |200 |[[Alise Joste]] |[[Šākātā]] |2020 |27. jūlijs, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-200-alise-joste-sakata-2020.a147151/] |- |201 |[[Eolika]] |[[Pasaule, pasaulīt]] |1985 |3. augusts, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-201-eolika-pasaule-pasaulit-1985.a147401/] |- |202 |[[Ansis]] |[[Liela māksla]] |2020 |24. augusts, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-202-ansis-liela-maksla-2020.a148238/] |- |203 |[[Čipsis un Dullais]] |[[P.S. es Tevi mīlu! (albums)|P.S. es Tevi mīlu!]] |2012 |31. augusts, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-203-cipsis-un-dullais-p.s.-es-tevi-milu-2012.a148534/] |- |204 |[[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Vienmēr klusi]] |1984 |7. septembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-204-dzeltenie-pastnieki-vienmer-klusi-1984.a148824/] |- |205 |[[N0Tinghila]] |[[Tiekšanās uz svelmi un smedzīgu klusumu. Pasakas pieaugušajiem]] |2021 |14. septembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-205-n0tinghila-tieksanas-uz-svelmi-un-smeldzigu-klusumu.pasakas.a149115/] |- |206 |[[Bedre (mūzikas grupa)|Bedre]] |[[Alumīnija Olga]] |1988 |21. septembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-206-bedre-aluminija-olga-1988.a149493/] |- |207 |[[Vjačeslavs Mitrohins]] |[[Latviešu blūzi]] |2016 |5. oktobris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-206-bedre-aluminija-olga-1988.a149493/] |- |208 |[[Polifauna]] |[[You Look Like A Lost Soul]] |2018 |19. oktobris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-208-polifauna-albums-you-look-like-a-lost-soul-2018.a150746/] |- |209 |[[The Pink Elephant]] |[[Cassette Concert]] |2016 |26. oktobris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-209-the-pink-elephant-albums-cassette-concert-2016.a151059/] |- |210 |[[Inokentijs Mārpls]] |[[Kauliņi ir mesti]] |2021 |9. novembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-210-inokentijs-marpls-albums-kaulini-ir-mesti-2021.a151721/] |- |211 |[[Tesa]] |[[Control (Tesa albums)|Control]] |2020 |16. novembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-211-tesa-albums-control-2020.a151989/] |- |212 |[[Zigmars Liepiņš]] |[[Ceļojums (albums)|Ceļojums]] |1983 |23. novembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-212-zigmars-liepins-albums-celojums-1983.a152293/] |- |213 |[[Ideal Standard]] |[[Genādijs klauvē pie durvīm]] |2003 |7. decembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-213-ideal-standard--albums-genadijs-klauve-pie-durvim-2003.a152974/] |- |214 |[[TEN KA]] |[[Sonic Geometry: Structures, Patterns and Forms]] |2021 |21. decembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-214-ten-ka-albums-sonic-geometry-structures-patterns-and-forms-.a153897/] |- |215 |[[Gas of Latvia]] |[[Sex (Gas of Latvia albums)|Sex]] |2003 |28. decembris, 2021 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-215-gas-of-latvia-albums-sex-2003.a153898/] |- |216 |[[Alejas (grupa)|Alejas]] |[[Austrālija (albums)|Austrālija]] |2021 |11. janvāris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-216-alejas-albums-australija-2021.a154505/] |- |217 |[[Martas asinis]] |[[Pirmais albums]] |2010 |18. janvāris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-217-martas-asinis-albums-pirmais-albums-2010.a154832/] |- |218 |[[T.u.m.s.a.]] |[[Nepabeigts skaņdarbs]] |1988 |25. janvāris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-218-t.u.m.s.a.-albums-nepabeigtais-skandarbs-1988.a155160/] |- |219 |[[Raimonda Vazdika]] |[[Labākās dienas]] |2001 |8. februāris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-219-raimonda-vazdika-albums-labakas-dienas-2001.a155825/] |- |220 |[[Arturs Skutelis]] |[[Manī mīt]] |2009 |15. februāris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-220-arturs-skutelis-albums-mani-mit-2009.a156291/] |- |221 |[[Uģis Vītiņš]] |[[Rožakmens]] |1992 |22. februāris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-221-ugis-vitins-albums-rozakmens-1992.a156525/] |- |222 |[[Nesen (grupa)|Nesen]] |[[Tas būs ilgi]] |2021 |1. marts, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-222-nesen-albums-tas-bus-ilgi-2021.a156812/] |- |223 |[[Rama Dance]] |[[Extravagance]] |2003 |8. marts, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-223-rama-dance--albums-extravagance-2003.a161502/] |- |224 |[[Trobels]] |[[Taures un Zāģi]] |2004 |29. marts, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-224-trobels-albums-taures-un-zagi-2004.a158357/] |- |225 |[[Aleksandrs Barons]] |[[Tīra patiesība]] |2022 |5. aprīlis, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-225-aleksandrs-barons-albums-tira-patiesiba-2022.a158854/] |- |226 |[[Edgars Rubenis]] |[[Slow Lightning]] |2022 |26. aprīlis, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-226-edgars-rubenis-albums-slow-lightning-2022.a159603/] |- |227 |[[Kombuļi (grupa)|Kombuļi]] / [[Grodi (grupa)|Grodi]] |[[Latgoles dzīsmas / Latgales dziesmas]] |1991 |3. maijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-227-kombuli--grodi-albums-latgolas-dzismes--latgales-dziesmas-1.a160046/] |- |228 |[[Sirke|Sirke 603]] |[[Sirke 603 (albums)|Sirke 603]] |1997 |10. maijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-228-sirke-603-albums-sirke-603-1997.a160347/] |- |229 |[[Zig Zag]] |[[Gadu laiki (albums)|Gadu laiki]] |2012 |17. maijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-229-zig-zag-albums-gadu-laiki-2012.a160664/] |- |230 |[[Gas of Latvia]] |[[Swan Lake]] |2015 |24. maijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-230-gas-of-latvia-albums-swan-lake-2015.a161042/] |- |231 |[[Dun Dun (grupa)|Dun Dun]] |[[Dun Dun EP]] / [[333]] |2007/2009 |31. maijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-231-dun-dun-albumi-dun-dun-ep-2007--333-2009.a161503/] |- |232 |[[Enijs Maiks]] |[[Jaunais albums (Enija Maika albums)|Jaunais albums]] |1998 |7. jūnijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-232-enijs-maiks-albums-jaunais-albums-1998.a161777/] |- |233 |[[Fiņķis]] un [[PRAGAII]] |[[Tāds slinkums]] |2022 |14. jūnijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-233-finkis--pragaii-albums-tads-slinkums-2022.a162660/] |- |234 |[[S&T Syndicate]] |[[Interaction]] |2017 |21. jūnijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-234-st-syndicate-albums-interaction-2017.a162661/] |- |235 |[[Arstarulsmirus|Gustavo]] |[[Beidzot!]] |2004 |28. jūnijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-235-gustavo-albums-beidzot-2004.a162659/] |- |236 |[[Druun]] |[[Veļu laiks (albums)|Veļu laiks]] |2019 |12. jūlijs, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-236-druun-albums-velu-laiks-2019.a165153/] |- |237 |[[Vētras saites]] |[[Teātra krustojums]] |2012 |30. augusts, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-237-vetras-saites-albums-teatra-krustojums-2012.a165215/] |- |238 |[[Grēcīgie partizāni]] |[[Noziegums un gods (albums)|Noziegums un gods]] |2021 |6. septembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-238-grecigie-partizani-albums-noziegums-un-gods-2021.a165524/] |- |239 |[[Suņa stunda]] |[[Kolka (albums)|Kolka]] |2009 |13. septembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-239-suna-stunda-albums-kolka-2009.a165837/] |- |240 |[[Juris Pavītols]] |[[Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets]] |2022 |20. septembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-240-juris-pavitols-albums-livi-sakums--liecinieka-spogulportret.a166160/] |- |241 |[[Asociāciju sektors]] |[[Populārās asociācijas]] |1986 |27. septembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-241-asociaciju-sektors--albums-popularas-asociacijas-1986.a166510/] |- |242 |[[ŠŅK]] |[[Pats vainīgs]] |2021 |4. oktobris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-242-snk--albums-pats-vainigs-2021.a166789/] |- |243 |[[Pizdets I Meyk The Hevi Metāls]] |[[Troubled Son]] |2021 |11. oktobris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-243-pizdets-i-meyk-the-hevi-metals-albums-troubled-son-2021.a167544/] |- |244 |[[Edīte Baušķeniece|Edīte]] un [[Ingus Baušķenieks|Ingus]] Baušķenieki |[[Klusais okeāns (albums)|Klusais okeāns]] |1990 |18. oktobris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-244-edite-un-ingus-bauskenieki-albums-klusais-okeans-1990.a167516/] |- |245 |[[Kasetes (grupa)|Kasetes]] |[[Dialogue]] |2020 |1. novembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-245-kasetes-albums-dialogue-2020.a168125/] |- |246 |[[Oyaarss]] |[[Bads (albums)|Bads]] |2012 |15. novembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-246-oyaarss-albums-bads-2012.a168845/] |- |247 |[[Jānis Žilde]] |[[Stāvi (albums)|Stāvi]] |2004 |22. novembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-247-janis-zilde-albums-stavi-2004.a169118/] |- |248 |[[Keitija Bārbale]] |[[Akmens dievs]] |2022 |29. novembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-248-keitija-barbale-albums-akmens-dievs-2022.a169477/] |- |249 |[[Jauns Mēness]] |[[Garastāvoklis (albums)|Garastāvoklis]] |1997 |6. decembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-249-jauns-meness-albums-garastavoklis-1997.a169774/] |- |250 |[[Valts Pūce|Pūces]] Etnogrāfiskais orķestris |[[Šaizemē/Taizemē]] |2006 |13. decembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-250-puces-etnografiskais-orkestris-albums-saizemetaizeme-2006.a170139/] |- |251 |[[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]] |[[Christmas Songs]] |2006 |20. decembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-251-latvijas-nacionalais-simfoniskais-orkestris-albums-christma.a170600/] |- |252 |[[Zig Zag]] |[[Vēstules sniegavīram kosmosā]] |2022 |27. decembris, 2022 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-252-zig-zag-albums-vestules-sniegaviram-kosmosa-2022.a170755/] |- |253 |[[Mazie smirdīgie kociņi]] |[[Putni ir lohi]] |2007/2013 |10. janvāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-253-mazie-smirdigie-kocini-albums-putni-ir-lohi-20132007.a171352/] |- |254 |[[Juuk]] |[[Sikspārņi (albums)|Sikspārņi]] |2021 |17. janvāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-254-juuk-albums-siksparni-2021.a172354/] |- |255 |[[S.I.L.S.]] |[[Stāsti patiesi un izdomāti]] |2008 |24. janvāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-255-s.i.l.s.-albums-stasti-patiesi-un-izdomati-2008.a171955/] |- |256 |Dažādi izpildītāji |[[Sid Vicious Day 2003]] |2003 |31. janvāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-256-dazadi-izpilditaji-albums-sid-vicious-day-2003-2003.a172246/] |- |257 |[[Aston Kais]] |[[Modus Operandi]] |2022 |14. februāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-257-aston-kais-albums-modus-operandi-2022.a173154/] |- |258 |Y. Vikharev, J. Āķis, E. Raibais |[[The Lost Latvian TV Studio Sessions]] |2022 |21. februāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-258-y.vikharev-j.akis-e.raibais-albums-the-lost-latvian-tv-stud.a173169/] |- |259 |[[Perestroika (grupa)|Perestroika]] |[[memorial server]] |2022 |28. februāris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-259-perestroika-albums-memorial-server-2022.a173767/] |- |260 |[[Māris Muktupāvels]] un Kurzemes draugi |[[Sventava]] |2013 |7. marts, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-260-maris-muktupavels-un-kurzemes-draugi-albums-sventava-2013.a173838/] |- |261 |[[Mala (grupa)|Mala]] |[[Mala (albums)|Mala]] |2003 |21. marts, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-261-mala-albums-mala-2003.a174452/] |- |262 |[[Cosmos]] |[[Turbulence (albums)|Turbulence]] |2008 |28. marts, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-262-cosmos-albums-turbulence-2008.a174773/] |- |263 |[[Alis P]] |[[Attiecību Putra]] |2012 |4. aprīlis, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-263-alis-p-albums-attiecibu-putra-2012.a175079/] |- |264 |[[+K+B+M]] |[[Ļaunuma puķes (albums)|Ļaunuma puķes]] |2022 |11. aprīlis, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-264-kbm-albums-launuma-pukes-2022.a175317/] |- |265 |[[Bēdu brāļi]] |[[Duende]] |2022 |18. aprīlis, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-265-bedu-brali-albums-duende-2022.a175816/] |- |266 |[[Kanisaifa]] |[[Atdzīvinot vēju]] |2018 |25. aprīlis, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-266-kanisaifa-albums-atdzivinot-veju-2018.a175984/] |- |267 |[[Zodiaks (grupa)|Zodiaks]] |[[Mākoņi (albums)|Mākoņi]] |1991 |2. maijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-267-zodiaks-albums-makoni-1991.a176216/] |- |268 |[[Credo (grupa)|Credo]] |[[Melnais kliedziens]] |1986 |16. maijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-268-credo-albums-melnais-kliedziens-1986.a176840/] |- |269 |[[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Naktis (albums)|Naktis]] |1987 |23. maijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-269-dzeltenie-pastnieki-albums-naktis-1987.a177155/] |- |270 |[[Zigmars Liepiņš]], [[Māra Zālīte]] |[[Lāčplēsis (rokopera)|Lāčplēsis]] |1990 |30. maijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-270-z.liepins-m.zalite-albums-lacplesis-1990.a177771/] |- |271 |[[Viņa|VIŅA]] |[[Elpo]] |2016 |6. jūnijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-271-vina-albums-elpo-2016.a178077/] |- |272 |[[Saturn's Husk]] |[[The Conduit]] |2020 |13. jūnijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-272-saturns-husk-albums-the-conduit-2020.a178076/] |- |273 |[[Jānis Ruņģis]] |[[YGGDRASIL (albums)|YGGDRASIL]] |2020 |20. jūnijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-273-janis-rungis-albums-yggdrasil-2020.a178430/] |- |274 |[[U.S.O.C.A.]] |[[Emancipator]] |1994/2018 |27. jūnijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-274-u.s.o.c.a-albums-emancipator-1994-2018.a178883/] |- |275 |[[Elizabete Balčus]] |[[Conarium]] |2016 |25. jūlijs, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-275-elizabete-balcus-albums-conarium-2016.a179625/] |- |276 |[[Mother (grupa)|Mother]] |[[New Atlantis]] |2020 |1. augusts, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-276-mother-albums-new-atlantis-2020.a179902/] |- |277 |[[Vecās mājas]] |[[Vecās mājas (albums)|Vecās mājas]] |2023 |22. augusts, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-277-vecas-majas-albums-vecas-majas-2023.a181043/] |- |278 |[[Detlef]] |[[Tu izliecies par sevi]] |2004 |5. septembris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-278-detlef-albums-tu-izliecies-par-sevi-2004.a181044/] |- |279 |[[Akmeņu dārzs]] |[[Vai patiesi vēl gaidi]] |2001 |3. oktobris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-279-akmenu-darzs-albums-vai-patiesi-vel-gaidi-2001.a182255/] |- |280 |[[Pupociklu vasara]] |[[Pupolāras dziesmas]] |2013 |10. oktobris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-280-pupociklu-vasara-albums-pupolaras-dziesmas-2013.a182561/] |- |281 |[[Ingus Baušķenieks]] |[[Mana pasaule (albums)|Mana pasaule]] |2022 |17. oktobris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-281-ingus-bauskenieks-albums-mana-pasaule-2022.a183011/] |- |282 |[[Miķelis Dzenuška]] un Uzvaras bulvāris |[[Satiksmes mezgls]] |2023 |24. oktobris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-282-mikelis-dzenuska--uzvaras-bulvaris-albums-satiksmes-mezgls-.a183175/] |- |283 |[[Jānis Irbe]] |[[Kas aizņēmis mūsu prātus]] |2019 |31. oktobris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-283-janis-irbe-albums-kas-aiznemis-musu-pratus--2019.a183636/] |- |284 |[[Armands (reperis)|Armands]] |[[Kas ir kas]] |2002 |7. novembris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-284-armands-albums-kas-ir-kas-2002.a183791/] |- |285 |[[Lupa (grupa)|Lupa]] |[[Koki/Sketches Of Trees]] |2022 |21. novembris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-285-lupa-albums-kokisketches-of-trees-2022.a184392/] |- |286 |[[The Coco'nuts]] |[[Amid Opposites]] |2016 |28. novembris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-286-the-coconuts-albums-amid-opposites-2016.a184973/] |- |287 |[[Akacis (grupa)|Akacis]] |[[Tādi ir tie rēķini]] |1984 |12. decembris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-287-akacis-albums-tadi-ir-tie-rekini-1984.a185368/] |- |288 |[[Uģis Vītiņš|Uģa Vītiņa]] versijā [[Dzeltenie Pastnieki]] |[[Mēness dejas]] |1995 |19. decembris, 2023 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-288-uga-vitina-versija-dzeltenie-pastnieki-albums-meness-dejas-.a185726/] |- |289 |[[Woodpecker project|Woodpecker Project]] |[[Fade (Woodpecker Project albums|Fade]] |2023 |9. janvāris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-289-woodpecker-project-albums-fade-2023.a186536/] |- |290 |[[Rasa (grupa)|Rasa]] |[[Prūšos manas kājas autas]] |1990/2023 |16. janvāris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-290-rasa-albums-prusos-manas-kajas-autas-2023-1990.a187028/] |- |291 |[[Ilona Birģele]] un [[Armands Alksnis]] |[[Ģitāra un ērģeles. Dialogi.]] |2023 |23. janvāris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-291-llona-birgele-un-armands-alksnis-albums-gitara-un-ergeles.-.a187651/] |- |292 |[[Uģis Jansons]] |[[Seržants Bēda]] |2022 |30. janvāris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-292-ugis-jansons-albums-serzants-beda-2022.a187362/] |- |293 |[[Līvi (grupa)|Līvi]] |[[Iedomu pilsēta]] |1986 |6. februāris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-293-livi-albums-iedomu-pilseta-1986.a187669/] |- |294 |[[Kaspars Rolšteins]] |[[Stokholmas sindroms (albums)|Stokholmas sindroms]] |2017 |20. februāris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-294-kaspars-rolsteins-albums-stokholmas-sindroms-2017.a188306/] |- |295 |[[Ķelnes prāģeri]] |[[Danco, Lāci!]] |1984 |5. marts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-295-kelnes-prageri-albums-danco-laci-1984.a188887/] |- |296 |[[Imants Daksis]] |[[Ass (albums)|Ass]] |2018 |12. marts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-296-imants-daksis-albums-ass-2018.a189296/] |- |297 |[[Grab]] |[[Svars (albums)|Svars]] |2022 |19. marts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-297-grab-albums-svars-2022.a189594/] |- |298 |[[Aptiekas bēru ansamblis]] |[[Tunku cincis]] |2024 |26. marts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390/] |- |299 |[[Kaspars Upacieris|UFO]] |[[Spēka dziesmas (albums)|Spēka dziesmas]] |2005 |9. aprīlis, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-299-ufo-albums-speka-dziesmas-2005.a190451/] |- |300 |[[Caurā estrāde]] |[[Grūtākā dzīve pasaulē]] |2022 |16. aprīlis, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-300-caura-estrade-albums-grutaka-dzive-pasaule-2022.a190764/] |- |301 |[[The Hobos]] |[[Numbvision]] |1999 |23. aprīlis, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-301-the-hobos-albums-numbvison-1999.a191283/] |- |302 |[[Baložu Pilni Pagalmi|Baložu pilni pagalmi]] |[[Nē! Zināms iemesls]] |2023 |30. aprīlis, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-302-balozu-pilni-pagalmi-albums-ne-zinams-iemesls-2023.a191343/] |- |303 |Dažādi izpildītāji |[[Live at the M/Darbnīca vol. 1|Live at the M/Darbnīca vol. 1 {{!}} Jazz in Riga {{!}} Latvia 2022 / 2023]] |2023 |7. maijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-303-va-live-at-the-mdarbnica-vol.1--jazz-in-riga--latvia-202220.a191604/] |- |304 |[[Zāle (grupa)|Zāle]] |[[Sniegs (albums)|Sniegs]] |2023 |14. maijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-304-zale-albums-sniegs-2023.a191958/] |- |305 |[[Amorālā psihoze]] |[[Piena ceļš (albums)|Piena ceļš]] |2018 |28. maijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-305-amorala-psihoze-albums-piena-cels-2018.a192586/] |- |306 |[[Labvēlīgais Tips]] |[[Alumīnija cūka (albums)|Alumīnija cūka]] |1995 |4. jūnijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-306-labveligais-tips-albums-aluminija-cuka-1995.a192890/] |- |307 |[[Evija Vēbere]] |[[Kā (albums)|Kā]] |2021 |11. jūnijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-307-evija-vebere-albums-ka-2021.a193272/] |- |308 |[[Advanced Blue]] |[[Svabads]] |2024 |18. jūnijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-308-advanced-blue-albums-svabads-2024.a194076/] |- |309 |[[Depustūtes]] |[[Kretīnu pavadā]] |2024 |2. jūlijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-309-depustutes-albums-kretinu-pavada-2024.a194039/] |- |310 |[[Grēcīgie Partizāni]] |[[Ēnas trokšņo]] |2024 |9. jūlijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-310-grecigie-partizani-albums-enas-troksno-2024.a194302/] |- |311 |[[2R+2B]] |[[LIVE AT THE TBILISI JAZZ FESTIVAL 1978]] |2024 |16. jūlijs, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-311-2r2b-albums-live-at-the-tbilisi-jazz-festival-1978--2024.a195036/] |- |312 | [[ritunsiic]] un [[UG UG UGG UGG]] | [[IGREK]] | 2023 | 30. jūlijs, 2024 | [https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-312-ritunsiic-un-ug-ug-ugg-ugg-albums-igrek-2023.a195035/] |- |313 |[[Māris Šverns]] un [[Madara Gruntmane]] |[[Sinhronais tulkojums]] |2019 |13. augusts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-313-svernsgruntmane-albums-sinhronais-tulkojums-2019.a195520/] |- |314 |[[Suņu barība (grupa)|Suņu barība]] |[[Āgenskalna kosmonauti]] |2022 |20. augusts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-314-sunu-bariba-albums-agenskalna-kosmonauti-2022.a195747/] |- |315 |[[Matīss Čudars trio]] |[[Take Your Time]] |2023 |27. augusts, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-315-matiss-cudars-trio-albums-take-your-time-2023.a196009/] |- |316 |[[Spāre (grupa)|Spāre]] |[[š​ū​pu​ļ​dziesmas nomodam_lullabies keep us awake]] |2023 |3. septembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-316-spare-albums-supuldziesmas-nomodam_lullabies-keep-us-awake-.a196260/] |- |317 |[[Lokators (grupa)|Lokators]] |[[Pis, kamēr silts]] |2010 |10. septembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-316-lokators-albums-pis-kamer-silts-2010.a196563/] |- |318 |[[Židrūns (grupa)|Židrūns]] |[[Židrūnam sāp]] |2008 |10. septembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-317-zidruns-albums-zidrunam-sap-2008.a196564/] |- |319 |[[Juris Simanovičs]] |[[Riperogrāfija]] |2012 |17. septembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-318-juris-simanovics-albums-riperografija-2012.a196881/] |- |320 |[[Trīsas]] |[[21.gs. bērniņš]] |2024 |24. septembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-319-trisas-albums-21.gs.-bernins-2024.a197189/] |- |321 |[[Claustrum]] |[[Funeral Fugues & Reminiscence † 1992​-​1997]] |2016 |1. oktobris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-320-claustrum-albums-funeral-fugues--reminiscence--1992-1997-20.a197470/] |- |322 |[[Čikāgas piecīši]] |[[Sveicina]] |1963 |15. oktobris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-321-cikagas-piecisi-albums-sveicina-1963.a198093/] |- |323 |[[Antarktīda (grupa)|Antarktīda]] |[[Antarktīdai un Brīvībai]] |2010 |29. oktobris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-322-antarktida-albums-antarktidai-un-brivibai-2010.a198711/] |- |324 |[[The Mary Jane]] |[[RELIVE]] |2004/2024 |5. novembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-323-the-mary-jane-albums-relive--20042024.a199007/] |- |325 |[[Willow Farm]] |[[Puisēni no zvaigznēm]] |2006 |12. novembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-324-willow-farm-albums-puiseni-no-zvaigznem--2006.a199693/] |- |326 |[[Kuolm randõ]] |[[№1]] |2024 |19. novembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-325-kuolm-rando-albums-no-1-2024.a199694/] |- |327 |[[Kārlis Tone]] |[[Mūzika teātra izrādēm]] |2020-2024 |26. novembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-326-karlis-tone-muzika-teatra-izradem-2020-2024.a199905/] |- |328 |[[Rīsa Zvejnieki]] |[[Rīsa Zvejnieki]] |2000 |10. decembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-327-risa-zvejnieki-albums-risa-zvejnieki-2000.a200804/] |- |329 |[[Viesturs Slava, Kaspars Rolšteins]] |[[Šūpoles (albums)|Šūpoles]] |1996 |17. decembris, 2024 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-328-viesturs-slava-kaspars-rolsteins--albums-supoles-1996.a200832/] |- |330 |[[Martas Asinis]] |[[Otrais albums]] |2012 |14. janvāris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-329-martas-asinis--albums-otrais-albums-2012.a201748/] |- |331 |[[STABS]] |[[Sadursme (albums)|Sadursme]] |2024 |28. janvāris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-330-stabs--albums-sadursme-2024.a202388/] |- |332 |[[Jumprava (grupa)|Jumprava]] |[[No tēvu zemes]] |1985 |4. februāris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-331-jumprava--albums-no-tevu-zemes-1985.a202702/] |- |333 |[[Black Rooster Kapelye]] |[[Vos mir zaynen]] |2024 |11. februāris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-332-black-rooster-kapelye-albums-vos-mir-zaynen-2024.a203013/] |- |334 |[[Ansis Ataols Bērziņš]] |[[Pasaver]] |2015 |18. februāris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-333-ansis-ataols-berzins-albums-pasaver-2015.a203342/] |- |335 |[[Elīna Silova]] |[[Rezonanse (albums)|Rezonanse]] |2018 |4. marts, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-334-elina-silova-albums-rezonanse-2018.a203933/] |- |336 |[[Artūrs Skutelis un Tvērumi]] |[[Audums (albums)|Audums]] |2016 |11. marts, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-335-arturs-skutelis-un-tverumi-albums-audums-2016.a204245/] |- |337 |[[Ainārs Pūpols]] |[[Kabatā man blūzs]] |2007 |18. marts, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-336-ainars-pupols--albums-kabata-man-bluzs-2007.a205090/] |- |338 |[[Zōna]] |[[Lomas un robežas]] |2021 |25. marts, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-337-zna--albums-lomas-un-robezas-2021.a205088/] |- |339 |[[Kārlis Kazāks]] |[[Gultnes]] |2013 |1. aprīlis, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-338-karlis-kazaks--albums-gultnes-2013.a205151/] |- |340 |[[Ēnu kaleidoskops]] |[[u-hu!]] |2013 |8. aprīlis, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-339-enu-kaleidoskops--albums-u-hu-2013.a205856/] |- |341 |[[Līvi (grupa)|Līvi]] |[[Dziesma no akmens laikmeta. Latviešu estrādes antoloģija Nr.2]] |2025 |15. aprīlis, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-340-livi--albums-dziesma-no-akmens-laikmeta.-latviesu-estrades-.a205857/] |- |342 |[[Difūzija]] |[[Neaizmiedz]] |2017 |22. aprīlis, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-341-difuzija--albums-neaizmiedz-2017.a206363/] |- |343 |[[Ļembasts]] |[[Kamēr Vecie Guļ...]] |1981 |29. aprīlis, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-342-lembasts--albums-kamer-vecie-gul...-1981.a206357/] |- |344 |[[Jēkabs Nīmanis, Andris Keišs, Vilis Daudziņš]] |[[Dziesmas par mīlestību]] |2009 |20. maijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-343-j.nimanis-a.keiss-v.daudzins--albums-dziesmas-par-milestibu.a207222/] |- |345 |[[Ieva Akuratere]] |[[Ieva Akuratere]] |1989 |27. maijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-344-ieva-akuratere--albums-ieva-akuratere-1989.a207716/] |- |346 |[[Aldis Kolosovs]] |[[Neesam Sīkumaini]] |2024 |3. jūnijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-345-aldis-kolosovs--albums-neesam-sikumaini-2024.a207852/] |- |347 |[[Kuzucuk]] |[[Kaina Gēns]] |2019 |17. jūnijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-346-kuzucuk--albums-kaina-gens-2019.a208438/] |- |348 |[[Gas Of Latvia]] |[[Saules Sirds]] |2023 |8. jūlijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-347-gas-of-latvia--albums-saules-sirds-2023.a209277/] |- |349 |[[Oskars Jansons]] |[[Montserrat (albums)|Montserrat]] |2015 |15. jūlijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-348-oskars-jansons--albums-montserrat-2015.a209977/] |- |350 |[[Zvani]] |[[Live @ I Love You stage Positivus '09]] |2009 |22. jūlijs, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-349-zvani--albums-live--i-love-you-stage-positivus-09-2009.a209983/] |- |351 |[[Eklektika]] |[[Encounters]] |2024 |5. augusts, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-350-eklektika--albums-encounters-2024.a210671/] |- |352 |[[Stūrī Zēvele]] |[[Labvakar]] |2016 |12. augusts, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-351-sturi-zevele--albums-labvakar-2020.a210477/] |- |353 |[[Kalvis]] |[[Mana apgāztā laiva]] |1997 |2. septembris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-352-kalvis--albums-mana-apgazta-laiva-1997.a211238/] |- |354 |[[Evija Vēbere, Ivars Arutjunjans]] |[[Anomālija]] |2025 |9. septembris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-353-evija-vebere-un-ivars-arutjunjans--albums-anomalija-2025.a211861/] |- |355 |[[Dažādi izpildītāji]] |[[Ienāc ausīs]] |1990 |16. septembris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-354-dazadi-izpilditaji--albums-ienac-ausis-1990.a211863/] |- |356 |[[Jaunais Sarkanais Karalis]] |[[Dižmēness un Melnā Nakts]] |1975 |23. septembris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-355-jaunais-sarkanais-karalis--albums-dizmeness-un-melna-nakts-.a212452/] |- |357 |[[Brāļi Graši]] |[[2 (albums)|2]] |1984 |30. septembris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-356-brali-grasi--albums-2-1984.a212453/] |- |358 |[[Eleonora Kampe]] |[[Balss un rezonanse]] |2025 |7. oktobris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-357-eleonora-kampe--albums-balss-un-rezonanse-2025.a213077/] |- |359 |[[Figūras]] |[[Quadrat]] |2024 |14. oktobris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-358-figuras--albums-quadrat-2024.a213078/] |- |360 |[[Akacis]] |[[Svešā malā]] |1991, 2024 remaster |28. oktobris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-359-akacis--albums-svesa-mala-1991-remaster-2024.a213699/] |- |361 |[[Dažādi izpildītāji]] |[[Latviešu tautas mūzikas kolekcija. Šūpuļdziesmas]] |2000 |4. novembris, 2025 |[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/360-dazadi-izpilditaji--albums-latviesu-tautas-muzikas-kolekcija.a214005/] |} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latviešu radio raidījumi]] [[Kategorija:Latvijas Radio]] [[Kategorija:Latvijas rokmūzika]] 8hayrsannvd5m74nlrq6vuad5k0ftmw 0 454993 4540945 3784565 2026-10-29T00:59:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540945 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map_DK_Frederikshavn.PNG|thumb|Kvisele atrodas Frederikshānas pašvaldībā, Dānijā, iezīmēts sarkanā krāsā]] '''Slepkavība Kviselē''' bija [[slepkavība]], kas izdarīta 2014. gada 8. oktobrī [[Dānija]]s ciematā [[Kvisele|Kviselē]] (''Kvissel''). 40 gadus vecā Tīne Rēmere Holtegārda nāvējoši tika sadurta miegā. Viņas 16 gadus vecajai meitai Lisai Borhai 2015. gada 14. septembrī tika piespriests deviņu gadu cietumsods par mātes slepkavību. Borhas draugam, 29 gadus vecajam Bakhtiāram Muhamedam Abdullāham, tika piespriests 13 gadu cietumsods, kam sekos deportācija. Slepkavība tika atspoguļota starptautiskā mērogā, un avoti uzsvēra, ka Borha tieši pirms slepkavības ir skatījusies [[Islāma valsts Irākā un Levantē]] [[nāvessods|nāvessodu]] video.<ref>'''Atsauces''': * {{Ziņu atsauce|url=http://time.com/4035870/danish-teen-isis-mother-murder-lisa-borch/|title=ISIS-Inspired Teen Lisa Borch Jailed Over Mom's Stabbing Death|work=[[Time]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|last1=Spear|first1=Lisa}} * {{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/world/lisa-borch-teen-inspired-isis-jailed-9-years-over-mothers-n428331|title=ISIS-Inspired Teen Lisa Borch Jailed Over Mom's Stabbing Death|publisher=[[NBC]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|last1=Grimson|first1=Matthew}} * {{Ziņu atsauce|url=http://www.theaustralian.com.au/news/world/danish-teen-kills-mother-after-watching-videos-of-islamic-state-murders/story-fnb64oi6-1227530765957|title=Danish teen kills mother after watching videos of Islamic State murders|work=[[The Australian]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|last1=Charter|first1=David}} {{Novecojusi saite}} * {{Ziņu atsauce|url=http://www.irishexaminer.com/world/15-year-old-danish-girl-kills-mother-after-seeing-is-videos-354360.html|title=15 year-old Danish girl kills mother after seeing IS videos|work=[[Irish Examiner]]|accessdate=20 September 2015|date=17 September 2015}} * {{Ziņu atsauce|url=http://www.thetimes.co.uk/tto/news/world/europe/article4557815.ece|title=Teen kills mother after viewing Isis beheadings|work=[[The Times]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|last1=Charter|first1=David}}</ref><ref>'''Atsauces''': * {{Ziņu atsauce|url=http://elcomercio.pe/mundo/actualidad/asesino-su-madre-ver-videos-estado-islamico-noticia-1841264|title=Asesinó a su madre tras ver videos del Estado Islámico|work=[[El Comercio (Peru)|El Comercio]]|accessdate=20 September 2015|date=15 September 2015|language=Spanish|trans-title=She killed her mother after watching Islamic State videos|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304190730/http://elcomercio.pe/mundo/actualidad/asesino-su-madre-ver-videos-estado-islamico-noticia-1841264}} * {{Ziņu atsauce|url=http://www.rtl.fr/actu/international/au-danemark-une-ado-obsedee-par-daesh-condamnee-pour-avoir-poignarde-sa-mere-7779743079|title=Au Danemark, une ado obsédée par Daesh condamnée pour avoir poignardé sa mère|publisher=[[RTL Group]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|last1=Hue|first1=Benjamin|language=French|trans-title=In Denmark, a teen girl obsessed with Daesh convicted for having stabbed her mother}} * {{Ziņu atsauce|url=https://expresso.sapo.pt/internacional/2015-09-16-Adolescente-dinamarquesa-condenada-por-matar-a-mae-em-homicidio-inspirado-no-Estado-Islamico|title=Adolescente dinamarquesa condenada por matar a mãe em homicídio inspirado no Estado Islâmico|work=[[Expresso (newspaper)|Expresso]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|language=Portuguese|trans-title=Danish teenage girl sentenced for killing mother in homicide inspired by the Islamic State|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818150729/https://expresso.sapo.pt/internacional/2015-09-16-Adolescente-dinamarquesa-condenada-por-matar-a-mae-em-homicidio-inspirado-no-Estado-Islamico}} * {{Ziņu atsauce|url=http://www.unionesarda.it/articolo/cronaca/2015/09/16/ossessionata_dai_video_dell_isis_ammazza_la_madre_con_20_coltella-68-435077.html|title=Ossessionata dai video dell'Isis ammazza la madre con 20 coltellate|work=[[L'Unione Sarda]]|accessdate=20 September 2015|date=16 September 2015|language=Italian|trans-title=Girl obsessed with ISIS videos kills mother with 20 stabs|archive-date={{dat|2020|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329154503/https://www.unionesarda.it/articolo/cronaca/2015/09/16/ossessionata_dai_video_dell_isis_ammazza_la_madre_con_20_coltella-68-435077.html}}</ref> == Pamatinformācija == Kvisele, kuras iedzīvotāju skaits 2014. gadā bija 412,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.statistikbanken.dk/BY1|title=Danmarks Statistik|publisher=Danmarks Statistik|access-date=20 September 2015|language=Danish}}</ref> ir Frederikshānas pašvaldības ciems, kas ir tālākā ziemeļu Dānijas pašvaldība. Borha tur dzīvoja kopā ar māti, patēvu Jensu Holtegārdu un [[Dvīņi|dvīņu]] māsu. Tiek ziņots, ka viņa bija attiecībās ar islāma ekstrēmistu, kurš pameta grupējumu, lai atgrieztos pie savas ģimenes [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="tele">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/denmark/11867138/Danish-teenage-girl-stabbed-mother-to-death-after-watching-Isil-videos-with-Islamist-boyfriend.html|title=Danish teenage girl stabbed mother to death after watching Isil videos with Islamist boyfriend|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=20 September 2015|date=15 September 2015|last=Orange|first=Richard}}</ref> Pēc tam viņa netālajā bēgļu centrā tikās ar Abdullāhu, kurš sākotnēji ir no [[Irāka]]s. Jenss Holtegārds paziņoja, ka Borha ir "pilnīgi nekritiski aizrautīga" par migrantiem un [[Islāma valsts|Islāma valsti Irākā un Levantē]]. Viņa sanaidojās ar vecākiem par attiecībām ar Abdullāhu, liekot dvīņu māsai pamest māju uz laiku. Lisa Borha parādīja māsai nazi un apgalvoja, ka slepkavos viņu māti — draudus, kas netika uztverti nopietni. == Uzbrukums un arests == Lietojot miega zāles, Lisas māte Tīne Rēmere Holtegārda bija miegā,<ref name="rand">{{Ziņu atsauce|url=http://amtsavisen.dk/krimi/16-aarig-doemt-9-aars-faengsel-for-blodigt-og-bestialsk-drab-paa-sin-mor|title=16-årig dømt: 9 års fængsel for blodigt og bestialsk drab på sin mor|work=Randers Amtsavis|access-date=20 September 2015|date=14 September 2015|last=Vester|first=Jonas|language=Danish|archive-date={{dat|2015|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150923070502/http://amtsavisen.dk/krimi/16-aarig-doemt-9-aars-faengsel-for-blodigt-og-bestialsk-drab-paa-sin-mor}}</ref> kad viņa vismaz 20 reizes tika sadurta krūtīs.<ref name="indy">{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/teenage-girl-jailed-for-murdering-mother-after-watching-isis-beheading-videos-online-10502266.html|title=Teenage girl Lisa Borch jailed for murdering her mother after watching Isis beheading videos online|work=[[The Independent]]|access-date=20 September 2015|date=16 September 2015|last=Sims|first=Alexandra}}</ref> Borha, kura saskaņā ar datoru ierakstiem bija skatīusies ISIL nāvessodu video, tostarp Deivida Hainesa un Alana Henninga video, sazinājās ar policiju, apgalvojot, ka viņas māte ir kliegusi un redzējusi, ka “baltais vīrietis” bēg prom no viņu mājām.<ref name="indy" /> Viņa bija vienaldzīga, kad policija viņu informēja, ka viņas māte ir nogalināta. Abdullāhs nebija klāt kad ieradās policija, bet tika arestēts, pamatojoties uz kriminālistikas pierādījumiem. == Tiesas process un notiesāšana == Borha un Abdullāhs tika tiesāti Hjeringas tiesā.<ref name="rand" /> Prokuratūra apgalvoja, ka atbildību pastiprinoši apstākļi bija slepkavības plānošanas un izpildes nežēlība, Rēmere Holtegārda lietoja miega zāles, kā arī noziegums notika upura mājās. Viņi arī apgalvoja, ka pāris plāno cīnīties [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].<ref name="tele" /> Aizstāvībā tika teikts, ka Borhas sods būtu jāsamazina viņas jaunības dēļ un tāpēc, ka viņa atrodas sliktā citu personu ietekmē. Tiesa nevarēja pierādīt, kurš no pāra veica saduršanu; gan Borha, gan Abdullāhs tika atzīti par vainīgiem slepkavībā.<ref name="indy" /> Borhas sodu ierosināja prokuratūra, un tas bija iespējams sakarā ar 2010. gada likuma grozījumiem, kas atcēla iepriekšējo maksimālo astoņu gadu sodu noziedzniekiem līdz 18 gadu vecumam; viņai tika pavēlēts izciest pirmo gadu nepilngadīgo aizturēšanā, bet atlikušos astoņus — cietumā. Viņas patēvs Dānijas laikrakstam ''BT'' sacīja, ka nepiekrīt tiesas psihologu secinājumam, ka Borhas psiholoģijā parādījās [[Psihopātija|psihopātiski]] elementi, apgalvojot, ka pēc sapazīšānās ar Abdullāhu viņa radikāli mainījās.<ref name="tele" /> Viņš arī pauda bažas, ka viņa cietumā vēl vairāk radikalizēsies. Intervijā ''Se og Hør'' viņš atzinās, ka pēc vienpadsmit gadu partnera slepkavības jutās tik trausls kā "ķīniešu porcelāna lelle", gulēja 14 stundas dienā un viņam tika izrakstītas zāles pret trauksmi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.seoghoer.dk/nyheder/mit-liv-er-oedelagt|title=Jens' kone blev brutalt myrdet: Mit liv er ødelagt|work=[[Se og Hør]]|access-date=28 September 2015|date=28 September 2015|last=|first=|language=Danish}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Slepkavības]] [[Kategorija:Dānija]] 3v4jwipmq9ed07fhfo22lp5k6wn6ckg 0 461891 4540778 4430066 2026-10-28T15:59:42Z Bendžamins 76862 4540778 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|19}} | image = PAN-TUN ( (cropped).jpg | years2 = 2019 | years1 = 2011—2020 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Rami Beduī | name = | nationalcaps1 = 20 | nationalyears1 = 2012—2019 | nationalteam1 = {{fb|TUN}} | nationalgoals1 = 0 | caption = Beduī 2018. gadā | height = 187 | birth_place = | goals3 = 0 | goals2 = 0 | goals1 = 11 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Tunisija|Sūsa|2s=Sūsa (Tunisija)}} | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja|Liepāja]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]] | clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]] | caps3 = 6 | caps2 = 7 | caps1 = 136 | years3 = 2020 | caps4 = 7 | clubs4 = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC]] | goals4 = 0 | years4 = 2020—2021 | clubs5 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]] | years5 = 2021—2025 | caps5 = 32 | goals5 = 1 }}'''Rami Beduī''' ({{Val|ar|رامي البدوي‎}}; dzimis {{Dat|1990|1|19}}) ir [[Tunisija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. 2020. gadā Beduī īslaicīgi pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Liepāja]]. [[Tunisijas futbola izlase]]s sastāvā Beduī ir spēlējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Beduī, Rami}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Tunisijas futbolisti]] [[Kategorija:Al-Fayha Club spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] d2atfkve1eu2qzocuthe6msukatdxex 0 462546 4540783 4526744 2026-10-28T16:16:02Z ZANDMANIS 91184 /* Ievērojami novadnieki */ 4540783 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste |nosaukums = Dienvidkurzemes novads |karte = Dienvidkurzemes novads karte 2021.png |karte_apraksts = |karte2 = Dienvidkurzemes novads 2021.png |karte2_apraksts = Dienvidkurzemes novads |ģerboņa_attēls = Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg |ģerboņa_nosaukums = Dienvidkurzemes novada ģerbonis |karoga_attēls =Dienvidkurzemes novada karogs.svg |karoga_nosaukums = Dienvidkurzemes novada karogs |centrs = Grobiņa |platība = 3590,56<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pavilosta.lv/lv/dienvidkurzemes-novads |title=Pāvilosta.lv. Dienvidkurzemes novads |access-date={{dat|2021|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211230130341/http://www.pavilosta.lv/lv/dienvidkurzemes-novads }}</ref> |iedzīvotāji = 33364 |iedzīvotāji_gads = 2021 |blīvums = {{#expr: 33364 / 3629.55 round 1}} |izveidots = 2021 | mērs = [[Andris Jankovskis]] | mērs_partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |teritorijas = {{collapsible list|title=5 pilsētas un<br />26 pagasti:|<br>[[Aizputes pagasts]]<br>[[Aizpute|Aizputes pilsēta]]<br>[[Bārtas pagasts]]<br>[[Bunkas pagasts]]<br>[[Cīravas pagasts]]<br>[[Dunalkas pagasts]]<br>[[Dunikas pagasts]]<br>[[Durbes pagasts]]<br>[[Durbe|Durbes pilsēta]]<br>[[Embūtes pagasts]]<br>[[Gaviezes pagasts]]<br>[[Gramzdas pagasts]]<br>[[Grobiņas pagasts]]<br>[[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]]<br>[[Kalētu pagasts]]<br>[[Kalvenes pagasts]]<br>[[Kazdangas pagasts]]<br>[[Lažas pagasts]]<br>[[Medzes pagasts]]<br>[[Nīcas pagasts]]<br>[[Otaņķu pagasts]]<br>[[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]]<br>[[Priekules pagasts]]<br>[[Priekule|Priekules pilsēta]]<br>[[Rucavas pagasts]]<br>[[Sakas pagasts]]<br>[[Tadaiķu pagasts]]<br>[[Vaiņodes pagasts]]<br>[[Vecpils pagasts]]<br>[[Vērgales pagasts]]<br>[[Virgas pagasts]]}} |pakalpojumu_centri = <!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --> |mājaslapa = https://www.dkn.lv/lv }} '''Dienvidkurzemes novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] laikā 2021. gada 1. jūlijā apvienojās [[Aizputes novads]], [[Durbes novads]], [[Grobiņas novads]], [[Nīcas novads]], [[Pāvilostas novads]], [[Priekules novads]], [[Rucavas novads]] un [[Vaiņodes novads]]. Robežojas rietumos ar [[Liepāja]]s valstspilsētu un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], ziemeļos ar [[Ventspils novads|Ventspils novadu]], austrumos ar [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Saldus novads|Saldus novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas]] un [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Grobiņa]]s [[pilsēta|pilsētā]]. Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] (1962—2009) teritorijai. 2021. gadā [[Saeima]] pieņēma lēmumu, ka 2029. gadā Dienvidkurzemes novads tiks apvienots ar Liepājas pilsētu, taču 2024. gadā šis lēmums tika atcelts.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/latvija/liepajas-ventspils-jelgavas-daugavpils-un-rezeknes-apvienosana-ar-kaiminu-novadiem-notiks-2029-gada/ Liepājniekiem.lv Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes apvienošana ar kaimiņu novadiem notiks 2029. gadā]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/365246-stajas-speka-grozijumi-kas-atcel-ieceri-valstspilsetas-apvienot-ar-apkartejiem-novadiem-2024|title=Stājas spēkā grozījumi, kas atceļ ieceri valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-03-19|language=lv|date=2024-06-30}}</ref> == Teritoriālais iedalījums == Dienvidkurzemes novadu veido 5 pilsētas un 26 pagasti: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute]]s pilsēta, [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe]]s pilsēta, [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa]]s pilsēta, [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta]]s pilsēta, [[Priekules pagasts]], [[Priekule]]s pilsēta, [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]] un [[Virgas pagasts]]. == Daba == Novada rietumu un ziemeļrietumu daļa atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]]. Piejūras zemiene veido divas kāples, zemākā no kurām ir apmēram 10 km plats līdzenums jūras piekrastē ar parasto augstumu līdz 5 m [[vjl]], ko sedz lagūnu māls un jūras smilts. Uz ziemeļiem no Liepājas šajā joslā sastopami akmeņaini [[morēna]]s nogulumi, uz dienvidiem [[kāpa]]s (Pāļu kalns 36 m, Ķupa kāpa 32 m). Augstāko kāpli, kura parasti atrodas iekšzemē no zemākās kāples, bet Pāvilostas apkaimē sasniedz jūras krastu, parastais augstums ir 12-15 m vjl, veido [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] smilts nogulumi. Piejūras zemienē galvenokārt aug priežu meži, ieskaitot [[grīnis|grīņus]], kuru daļā izveidots [[Grīņu dabas rezervāts]]. Divas trešdaļas novada aizņem [[Rietumkurzemes augstiene]] (augstākais punkts — [[Krievukalns]] [[Vaiņodes pacēlums|Vaiņodes pacēlumā]] uz dienvidrietumiem no [[Embūte]]s, 184 m vjl). Tās rietumdaļa lēzeni viļņota ar dziļām upju ielejām (Tāšu-Ālandes, Vārtājas-Durbes, Priekules, Sventājas senlejas) atrodas 25-70 m vjl. Austrumdaļa pauguraina ar spēcīgu eroziju, 60-180 m vjl. Novada ziemeļaustrumu daļā, [[Tebra]]s baseinā, viļņots līdzenums (45-55 m vjl).<ref name="LME">{{LME|2|361}}</ref> Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Paplaka|Paplakā]], [[Kapsēde|Kapsēdē]]), saldūdens kaļķieži (Māliņu, Kazraušu, Vecvagaru, Priekules atradnes),<ref name="LME" /> [[māls]] ([[Rolava|Rolavā]], [[Apriķi|Apriķos]], Priekulē), grants ([[Gramzda|Gramzdā]], [[Rīva (ciems)|Rīvā]]), smilts ([[Pērkone|Pērkonē]], [[Bernāti|Bernātos]]), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Ķirbas purvs]], [[Nidas purvs]], [[Mēķes purvs]]). Augsnes — podzolētās, velēnu karbonātu (Piejūras zemienē - podzolētās gleja) un purvu. Liepājas ezera dienvidu piekrastē rūgtie sulfātu minerālavoti un ārstnieciskās dūņas.<ref name="LME" /><ref name="LPE">{{LPE|6|143}}</ref> Klimatu piekrastē stipri ietekmē Baltijas jūras tuvums. Vidējā temperatūra janvārī -2 °C piekrastē — -4,4 °C austrumdaļā, jūlijā attiecīgi 16,5 — 20,5 °C. Nokrišņi 600 — 700 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 40% teritorijas, purvi 4%.<ref name="LPE" /> === Upes === Lielākās upes: [[Bārta (upe)|Bārta]], [[Vārtāja]], [[Saka]] ([[Tebra]]s un [[Durbe (upe)|Durbes]] satekupe), [[Rīva (upe)|Rīva]]. === Ūdenstilpes === 31 ezers ar platību virs viena hektāra, lielākie — [[Liepājas ezers]] (37,1 km²), [[Papes ezers]] (12 km²), [[Durbes ezers]] (6,7 km²), [[Tosmares ezers]] (4,1 km²). == Vēsture == Kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. novadā dzīvojuši baltu cilšu priekšteči, no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. - [[kurši]]. 13. gadsimta sākumā teritorija ietilpa [[Bandava]]s, [[Piemare]]s un [[Duvzare]]s zemēs. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp [[krustneši]]em, kuršiem un [[Lietuvas lielkņaziste|lietuviešiem]], tai skaitā [[Durbes kauja]] 1260. gadā. 1253. gadā teritoriju sadalīja starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]].<ref name="LPE" /> [[Aizputes draudzes novads]] 1559. gadā nokļuva [[Dānija]]s, 1585. gadā [[Polija]]s pakļautībā, 1617. gadā tika iekļauts [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] Polijas karaļa tiešā pārvaldē, kopš 1656. gada [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] izpirkts. [[Grobiņas draudzes novads]] 1560.-1609. gadā bija pakļauts [[Prūsija]]i, pārējās daļas 1562. gadā (Grobiņas novads - 1650. gadā) tika iekļautas izveidotajā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1795. gadā hercogisti anektēja [[Krievijas Impērija]]. {{Nepilnīga nodaļa}} ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|67963 |1959|59104 |1970|58966 |1979|55089 |1989|54306 |2000|46817 |2011|38351 |2021|33364 |2024|32708 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Dienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br>(2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Aizpute]]''' || Pilsēta || - || 3952 |- | 2. || '''[[Grobiņa]]''' || Pilsēta || - || 3787 |- | 3. || '''[[Priekule]]''' || Pilsēta || - || 1905 |- | 4. || [[Vaiņode]] || Ciems || Vaiņodes || 1527 |- | 5. || [[Nīca]] || Ciems || Nīcas || 967 |- | 6. || '''[[Pāvilosta]]''' || Pilsēta || - || 859 |- | 7. || [[Kazdanga]] || Ciems || Kazdangas || 513 |- | 8. || [[Rucava]] || Ciems || Rucavas || 496 |- | 9. || '''[[Durbe]]''' || Pilsēta || - || 491 |- | 10. || [[Dubeņi]] || Ciems || Grobiņas || 462 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = right |title = Dienvidkurzemes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=19.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (29363) |green|89.0}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (1458) |yellow|4.4}} {{bar percent|[[Krievi]] (1039) |red|3.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (402) |blue|1.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (230) |black|0.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (117) |pink|0.4}} {{bar percent|[[Čigāni]] (19) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (9) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (1) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (339) |grey|1.0}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanas}}Augstākais likumdevējs novadā ir Dienvidkurzemes novada pašvaldības dome, kuru veido 19 vēlēti deputāti. Domi vada Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs, kuru ievēl no deputātu vidus. == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === <gallery> P113 (road).jpg|Autoceļš P113 tilts pār [[Bārta (upe)|Bārtas]] upi. Road A11 near Sīklesciems.jpg|Autoceļš A11 pie [[Sīklesciems|Sīklesciema]]. </gallery> Dienvidkurzemes novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Divi galvenie autoceļi, kas iet cauri Dienvidkurzemes novadam ir {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja) un {{A ceļš|11}} (Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)). Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|106}} (Ezere—Embūte—Grobiņa), {{P ceļš|110}} (Liepāja—Tāši), {{P ceļš|111}} (Ventspils (Leči)—Grobiņa), {{P ceļš|112}} (Kuldīga—Aizpute—Līči), {{P ceļš|113}} (Grobiņa—Bārta—Rucava) un {{P ceļš|114}} (Ilmāja—Priekule—Lietuvas robeža (Plūdoņi)). Kaut arī novadu šķērso [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], neviens reiss nepietur novada teritorijā. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} Dienvidkurzemes novadā darbojas 6 vidusskolas, 14 pamatskolas, 1 sākumskola un 8 profesionālās ievirzes izglītības iestādes. === Vidusskolas === * [[Aizputes vidusskola]] * [[Dienvidkurzemes 2. vidusskola]] * [[Nīcas vidusskola]] * [[Vaiņodes vidusskola]] * [[Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola]] === Pamatskolas un sākumskolas === * [[Aizputes pagasta pamatskola]] * [[Ata Kronvalda Durbes pamatskola]] * [[Dzērves pamatskola]] * [[Kalētu mūzikas un mākslas pamatskola]] * [[Kalvenes pamatskola]] * [[Krotes Kronvalda Ata pamatskola]] * [[Māteru Jura Kazdangas pamatskola]] * [[Mežupes pamatskola]] * [[Lažas speciālā internātpamatskola]] * [[Pāvilostas pamatskola]] * [[Priekules pamatskola]] * [[Rudes sākumskola]] * [[Rucavas pamatskola]] * [[Vaiņodes internātpamatskola]] * [[Vērgales pamatskola]] * [[Virgas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Aizputes Mūzikas skola]] * [[Aizputes Mākslas skola]] * [[Grobiņas Mūzikas un mākslas skola]] * [[Kalētu Mūzikas un mākslas skola]] * [[Pāvilostas Mūzikas un mākslas skola]] * [[Nīcas Mūzikas skola]] * [[Priekules Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vaiņodes Mūzikas skola]] == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Kārlis Gothards Elferfelds]] (1756—1819), luterāņu mācītājs * [[Neredzīgais Indriķis]] (1783—1828), dzejnieks * [[Heinrihs Blūmentāls]] (1804—1881), ārsts, pedagogs * [[Leons fon Buholcs]] (1838—1910), muižnieks, politiķis * [[Artūrs fon der Ostenzakens]] (1843—1912), muižnieks, politiķis * [[Fricis Brīvzemnieks]] (1846—1907), sabiedriskais darbinieks * [[Kārlis Georgs fon Manteifels]] (1846—1895), muižnieks * [[Minna Freimane]] (1853—?), ceļotāja * [[Eduards fon Keizerlings]] (1855—1918), rakstnieks * [[Marta fon Grota]] (1867—1962), pedagoģe * [[Jānis Šterns]] (1876—1965), politiķis * [[Vilhelms Grīners]] (1891—1919), luterāņu mācītājs * [[Ernests Erhards]] (1894—1941), politiķis * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963), tēlnieks * [[Tatjana Barbakofa]] (1899—1944), dejotāja * [[Anna Dagda]] (1915—1996), dzejniece * [[Ilgvars Matrozis]] (1938—1987), kordiriģents * [[Aivars Jerumanis]] (1938), politiķis * [[Ivars Silārs]] (1938—2019), politiķis * [[Pēteris Vasks]] (1946), komponists * [[Tālivaldis Deksnis]] (1946), ērģelnieks * [[Oskars Spurdziņš]] (1963), politiķis * [[Mareks Segliņš]] (1970), politiķis * [[Māris Vītols]] (1972), politiķis * [[Andris Ērglis]] (1983), mūziķis * [[Helvijs Lūsis]] (1987), bobslejists * [[Zigrīda Stungure]] (1928—2010), aktrise * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950), ģeogrāfs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925), politiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978), ārsts * [[Andrejs Spāģis]] (1820—1871), skolotājs, publicists, jaunlatvietis * [[Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings]] (''Georg Sigismund von Bilterling'', 1733—1803), mācītājs, pedagogs * [[Jānis Birznieks]] (1895—1955), politiķis * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947), aktieris, režisors, teātra pedagogs * [[Andrejs Freimanis]] (1914—1994), Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks * [[Arhibalds fon Keizerlings]] (1882—1951), admirālis * [[Eduards Šmits fon der Launics]] (''Eduard Schmidt von der Launitz'', 1796—1869), vācu tēlnieks * [[Ansis Petrevics]] (1882—1941), jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969), rakstnieks * [[Dmitrijs fon Felkerzāms]] ({{val|ru|Дмитрий Густавович фон Фёлькерзам}}, 1846—1905), Krievijas kontradmirālis * [[Bernhards Ķuņķis]] (1877—1971), diriģents, kormeistars, čellists * [[Austra Pumpure]] (1928—2017), mūziķe * [[Frīdrihs Korfs]] (1773—1823), [[Krievijas Impērija]]s armijas ģenerālleitnants * [[Johans Lēberehts Eginks]] (1784—1867), gleznotājs * [[Alfrēds Valdmanis]] (1908—1970), politiķis * [[Lidija Doroņina-Lasmane]] (1925), disidente * [[Andrejs Dandzbergs]] (1941—1996), uzņēmējs, politiķis * [[Matīss Burģis]] (1989), galda tenisists * [[Ēriks Ešenvalds]] (1977), komponists * [[Andžs Flaksis]] (1991), riteņbraucējs * [[Fricis Gulbis (fiziķis)|Fricis Gulbis]] (1891—1956), fiziķis * [[Jānis Ģībietis]] (1869—1940), sabiedriskais darbinieks, politiķis * [[Māris Jučers]] (1987), hokejists * [[Nikolajs Frīdrihs fon Korfs]] (''Nikolaus Friedrich von Korff/Николай Андреевич Корф'', 1710—1766), krievu ģenerālis * [[Atis Kronvalds]] (1837—1875), publicists, valodnieks, pedagogs, jaunlatvietis * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933), inženieris, politiķis * [[Jēkabs Nākums]] (1972), biatlonists, uzņēmējs, fitnesa treneris * [[Jānis Peters]] (1939—2025), dzejnieks, publicists, diplomāts * [[Konstantīns Rērihs]] (''Константин Фёдорович Рерих'', 1837—1900), tiesas notārs, [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] tēvs * [[Ēvalds Rimbenieks]] (1888—1943), baptistu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis * [[Fricis Roziņš]] (1870—1919), marksists, revolucionārs * [[Ojārs Spārītis]] (1955), mākslas zinātnieks, augstskolas pasniedzējs, politiķis * [[Jūliuss fon Zēfelds]] (''Julius von Seefeld'', 1802—1878), vācbaltiešu ierēdnis * [[Miķelis Golts]] (1922—2007), mākslinieks * [[Ilmārs Sležis]] (1935—1997), mūzikas pedagogs * [[Aleksandrs Vēbers]] (1848—1910), žurnālists advokāts, sabiedrisks darbinieks, spiestuves īpašnieks. * [[Jānis Piķelis]] (1915—?), karavīrs, robežsargs * [[Fēlikss Circenis]] (1929—2004), pedagogs, sportists, sporta organizētājs * [[Fricis Deglavs]] (1898—1957), politiķis * [[Ādolfs Valters]] (1880—?), sabiedriskais darbinieks, politiķis {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] rhpbxydy66jbub7n7u9c29dopl0k17u 0 465125 4540711 4429945 2026-10-28T14:22:42Z Bendžamins 76862 4540711 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|11}} | nationalcaps3 = 12 | name = | playername = Kristians Teljo | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2010 | years2 = 2010—2012 | years3 = 2011—2017 | years4 = 2014—2016 | caps6 = 140 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | goals6 = 17 | years6 = 2017—2022 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 3 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalteam6 = {{fb|Katalonija}} | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2012 | nationalyears5 = 2013 | nationalyears1 = 2010 | birth_place = | goals2 = 9 | caps1 = 4 | caps2 = 39 | caps3 = 59 | caps4 = 36 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sabadella}} | currentclub = | goals1 = 1 | goals3 = 11 | nationalyears2 = 2011 | goals4 = 7 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 52 | goals5 = 6 | height = 178 | image = Cristian Tello.jpg | caption = Teljo 2014. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears6 = 2013— | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] | years7 = 2022 | caps7 = 5 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Fateh SC|Al Fateh]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 44 | goals8 = 15 | clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Orobah FC|Al-Orobah]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 26 | goals9 = 5 | clubs10 = {{flaga|AAE}} [[FC Palm City|Palm City]] | years10 = 2025—2026 | caps10 = 4 | goals10 = 0 | totalcaps = 407 | totalgoals = 71 }}'''Kristians Teljo''' ({{Val|es|Cristian Tello}}; dzimis {{Dat|1991|8|11}}) ir [[Spāņi|spāņu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un ir bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Teljo debitēja {{Dat|2013|8|14|5=bez}} mačā pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]]. Spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2012—13 * [[Copa del Rey]]: 2011—12 * [[Spānijas Superkauss]]: 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Teljo, Kristians}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Los Angeles FC spēlētāji]] [[Kategorija:Al Fateh SC spēlētāji]] 2ukerjc4cq355k534lslskd6z40hvye 0 465276 4540720 4280109 2026-10-28T14:39:26Z Bendžamins 76862 4540720 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|10|17}} | goals3 = 3 | years3 = 2011—2012 | years2 = 2010—2011 | years1 = 2009—2010 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Manu Trigeross | name = | caption = Manu Trigeross 2021. gadā | image = Manchester United v Villarreal CF, 29 September 2021 (13) (cropped).jpg | height = 178 | goals4 = 25 | goals2 = 6 | birth_place = | goals1 = 1 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Talavera de la Reina}} | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia|Murcia B]] | caps4 = 366 | caps3 = 26 | caps2 = 36 | caps1 = 10 | years4 = 2012—2024 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years5 = 2024—2026 | caps5 = 68 | goals5 = 3 | totalcaps = 506 | totalgoals = 45 }}'''Manu Trigeross''' ({{Val|es|Manu Trigueros}}, dzimis {{Dat|1991|10|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Savu lielāko karjeras daļu pavadījis ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' komandā, kur, ar kopumā nospēlētiem 477 mačiem, viņš ir rekordists aizvadīto spēļu ziņā. == Sasniegumi == '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trigeross, Manu}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kastīlijā-Lamančā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] dfv94iremo3uswtx2ku23vx84wnetd4 0 465283 4540731 4280126 2026-10-28T14:49:57Z Bendžamins 76862 4540731 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | years3 = 2014—2015 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Loriss Benito | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2012 | years2 = 2012—2014 | years4 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19 | caps6 = 55 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"]] | goals6 = 1 | years6 = 2019—2021 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | nationalteam4 = {{fb|SUI}} | nationalyears3 = 2014 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U20 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps1 = 47 | caps2 = 58 | caps3 = 2 | caps4 = 3 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau]] | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica B]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ārava}} | goals1 = 2 | nationalgoals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | years5 = 2015—2019 | caps5 = 71 | goals5 = 2 | height = 184 | image = SwitzerlandU21 03 Loris Benito 130606 Sve-Sch 3-2 170826 6200.jpg | caption = | nationalcaps2 = 6 | nationalyears4 = 2018— | clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | years7 = 2022 | caps7 = 13 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | years8 = 2022— | caps8 = 103 | goals8 = 2 }} '''Loriss Benito''' ({{Val|de|Loris Benito}}, dzimis {{Dat|1992|1|7}}) ir [[Šveice|Šveices]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Benito pārstāv [[Šveices Superlīga]]s komandu ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2014—15 * [[Taça da Liga]]: 2014—15 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2014 '''FC Zürich''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2013—14 '''Young Boys''' * [[Šveices Superlīga]]: 2017—18, 2018—19, 2022—23 * Šveices kauss: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Benito, Loriss}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ārgavas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 9lcjx3m0rhxldnbatl44uqwml3m3sie 0 466483 4540719 4470776 2026-10-28T14:36:28Z Bendžamins 76862 4540719 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|3|26}} | nationalgoals4 = 2 | playername = Mikels Arteta | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 1999 | years2 = 1999—2002 | years3 = 2001—2002 | years4 = 2002—2004 | caps6 = 12 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | goals6 = 1 | years6 = 2005 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | ntupdate = | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 1999—2001 | nationalyears4 = 2002—2003 | caps7 = 162 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | goals7 = 27 | years7 = 2005—2011 | caps8 = 110 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals8 = 14 | years8 = 2011—2016 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (trenera asistents) | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | manageryears1 = 2016—2019 | name = | pcupdate = | birth_place = | goals3 = 2 | caps1 = 5 | caps2 = 42 | caps3 = 31 | caps4 = 50 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] (galvenais treneris) | goals1 = 2 | goals2 = 3 | goals4 = 12 | nationalcaps1 = 10 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years5 = 2004—2005 | caps5 = 15 | goals5 = 1 | height = 175 | image = Arsenal v Everton - 52223142689 (cropped).jpg | caption = Mikels Arteta 2022. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 1999 | nationalyears1 = 1998—1999 | manageryears2 = 2019— | totalcaps = 427 | totalgoals = 62 }}'''Mikels Arteta''' ({{Val|es|Mikel Arteta}}, dzimis {{Dat|1982|3|26}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[Futbols|futbola]] treneris, bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2019. gada Arteta ir [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandas ''[[Arsenal FC]]'' galvenais treneris. Savu spēlētāja karjeru Arteta iesāka [[FC Barcelona|''FC Barcelona'']] rezerves komandās. Vēlāk pievienojās [[Glāzgovas "Rangers"|Glāzgovas "''Rangers''"]], kur izcīnīja divus [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] titulus. Pēc vienas sezonas [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]], Arteta pievienojās [[Everton F.C.|''Everton'']] 2011. gadā Arteta pievienojās [[Londonas "Arsenal"|Londonas "''Arsenal''"]], kur pēdējās divas sezonas bija [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Savu trenera karjeru Arteta sāka [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] komandā, kur kļuva par [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] asistentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2016/july/mikel-arteta-joined-guardiola|title=Mikel Arteta joins City's coaching staff|last=Clayton|first=David|website=www.mancity.com|access-date=2021-03-29|language=en}}</ref> 2019. gada decembrī Arteta atgriezās ''Arsenal'' komandā, kļūstot jau par galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/50817660|title=Arsenal appoint Arteta as head coach|work=BBC Sport|access-date=2021-03-29|language=en-GB}}</ref> Savā pirmajā sezonā, Arteta izcīnīja [[FA kauss|FA kausu]], finālā uzvarot tieši ''Manchester City''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/53460340|title='Arteta exposes Man City's deficiencies'|work=BBC Sport|access-date=2021-03-29|language=en-GB}}</ref> Arteta kļuva par kluba pirmo treneri kopš 1986—87. gada sezonas, kurš savā pirmajā sezonā ir ieguvis kādu no trofejām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/53625374|title='We can win titles together' - Arteta|work=BBC Sport|access-date=2021-03-29|language=en-GB}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Paris Saint-Germain''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2001 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2002—03 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2002—03 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2013—14, 2014—15 * [[FA Community Shield]]: 2014, 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Everton F.C.|''Everton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2005—06, 2006—07 === Trenera karjera === '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * FA kauss: 2019—20 * FA Community Shield: 2020 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Arteta, Mikels}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] r22ai9ju7jyfknqp9vrch5oupdrg5iv 0 467808 4540718 4407921 2026-10-28T14:35:55Z Bendžamins 76862 4540718 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|25}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Adama Traore | years1 = 2013—2015 | nationalgoals1 = 0 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2016—2018 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps2 = 5 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Spānija}} | caps1 = 63 | caps2 = 1 | caps3 = 11 | caps4 = 61 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | caption = Adama Traore 2024. gadā | goals1 = 8 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 5 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years5 = 2018—2023 | caps5 = 157 | goals5 = 10 | height = 178 | image = Adama Traoré 14092024.jpg | nationalyears4 = 2018 | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears5 = 2020—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years6 = 2022 | caps6 = 11 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years7 = 2023—2026 | caps7 = 68 | goals7 = 4 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years8 = 2026 | caps8 = 9 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | years9 = 2026— | caps9 = 7 | goals9 = 0 }}'''Adama Traore''' ({{Val|es|Adama Traoré}}, dzimis {{Dat|1996|1|25}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Traore pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandu [[Akoruņas "Deportivo"]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Copa del Rey]]: 2014—15 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Traore, Adama}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] tfosphpsy7cacqfejoypskzk9yagcxe 0 471360 4540717 4471193 2026-10-28T14:33:44Z Bendžamins 76862 4540717 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|16}} | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam2 = {{fb|Spānija}} | nationalyears2 = 2019—2023 | nationalyears1 = 2019 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | caption = Pau Torress 2026. gadā | ntupdate = | name = | playername = Pau Torress | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2016—2023 | nationalcaps2 = 24 | image = Pau Torres April 2026 (cropped).jpg | birth_place = | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | caps1 = 1 | caps2 = 59 | caps3 = 136 | caps4 = 38 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | height = 191 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Vilareala}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 10 | goals4 = 1 | years4 = 2018—2019 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2023— | caps5 = 79 | goals5 = 2 }}'''Pau Torress''' ({{Val|es|Pau Torres}}, dzimis {{Dat|1997|1|16}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Torress pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Savu pirmo spēli Spānijas augstākajā līgā Torress aizvadīja {{Dat|2017|11|26|5=bez}} pret ''[[Sevilla FC]]''. Pēc pirmās sezonas Torress tika izīrēts uz citu Spānijas komandu ''[[Málaga CF]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laopiniondemalaga.es/malagacf/2018/08/08/pau-torres-oferta-malaga-cf/1025522.html|title=Pau Torres: "La oferta del Málaga CF era irrechazable"|last=|first=|website=www.laopiniondemalaga.es|access-date=2020-11-25|date=}}</ref> 2023. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Torress debitēja un savus pirmos vārtus guva {{Dat|2019|11|15|5=bez}} pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. == Sasniegumi == '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Torress, Pau}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 8o9x7ejm3rl7qe0y2m3r2p3tv7s2d5k 0 474485 4540700 4493113 2026-10-28T13:10:38Z ~2026-57461-60 152478 /* Aizsākumi */ 4540700 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Instituta infokaste | nosaukums = Comedy Latvia | attēla_nos = | att_izm = 200px | att_apraksts = | moto = | dibin = 2014 | apgrozījums = | darbinieki = | owner = Dana Jurkjāne, Edgars Bāliņš, Luiss Zezerans, Edgars Žukovskis | valsts = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | former_name = ''Comedy Baltics'' | tips = Komiķu apvienība | direktors = Edgars Žukovskis | produkti = | mlapa = {{URL|https://www.comedylatvia.lv/}} }} '''''Comedy Latvia''''' ir pirmā ''stand-up'' komēdijas apvienība Latvijā, ko 2014. gadā dibinājuši komiķi Dana Jurkjāne, Edgars Bāliņš un Luiss Zezerans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51469099|title=Komiķu apvienība 'Comedy Latvia' dosies tūrē pa Latviju|website=delfi.lv|access-date=2021-01-02|date=2019-09-17|language=lv}}</ref><ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/vesels-bars-komiku-dodas-ture-uz-devinam-latvijas-pilsetam.a378635/|title=«Vesels bars komiķu» dodas tūrē uz deviņām Latvijas pilsētām|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-02|language=lv}}</ref> Apvienība ir atzars no ''stand-up'' komēdijas pasākumu rīkotājiem ''Comedy Estonia'' un ''Comedy Finland'', kas [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Somija|Somijā]] jau no 2010. gada nodarbojas ar žanra popularizēšanu un attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2012/02/the-ex-pat-revolutionaries-of-estonia.html|title=The Ex-Pat Revolutionaries of Estonia|last=Garrison|first=Laura Turner|website=Vulture|access-date=2021-01-02|date=2012-02-22|language=en-us}}</ref> Šo apvienību mērķis ir ne tikai veicināt vietējo komiķu izaugsmi, bet arī rīkot pasaulē zināmu ''stand-up'' mākslinieku pasākumus visā Baltijā. Rīgā ir uzņemti tādi pasaulslaveni ārzemju ''stand-up'' komiķi kā Bills Burs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50596737|title=Rīgā viesosies pasaulslavenais 'stand-up' komiķis Bils Burs|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-01-02|date=2018-11-20|language=lv}}</ref> Džimmijs Kars,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/legendarais-komikis-dzimijs-karrs-uzstasies-riga/|title=Leģendārais komiķis Džimijs Karrs uzstāsies Rīgā|website=skaties.lv|access-date=2021-01-02|archive-date=2021-06-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210623062955/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/legendarais-komikis-dzimijs-karrs-uzstasies-riga/}}</ref> Daniels Sloss,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4549358/riga-skotu-komikis-daniels-sloss|title=Rīgā skotu komiķis Daniels Sloss|website=TVNET|access-date=2021-01-02|date=2017-11-06|language=lv}}</ref> Dilans Morans,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/sodien-riga-uzstasies-komikis-dilans-morans-14026386|title=Šodien Rīgā uzstāsies komiķis Dilans Morans|website=www.diena.lv|access-date=2021-01-02}}</ref> Bills Beilijs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/21/tresdien-riga-uzstasies-britu-komikis-bils-beilijs/|title=Trešdien Rīgā uzstāsies britu komiķis Bils Beilijs • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-02|date=2014-05-21|language=lv-LV}}</ref> Edijs Izards,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/britu-komikis-edijs-izards-viesojas-riga-13999243|title=Britu komiķis Edijs Izards viesojas Rīgā|website=www.diena.lv|access-date=2021-01-02}}</ref> Maikls Vinslovs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziemellatvija.lv/izklaide/kino/filmas-policijas-akademija-legendarais-balsu-atdarinatajs-uzstasies-riga-113978|title=Filmas “Policijas Akadēmija” leģendārais balsu atdarinātājs uzstāsies Rīgā!|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2021-01-02}}{{Novecojusi saite}}</ref> no seriāla “[[Policijas akadēmija (seriāls)|Policijas akadēmija]]” un citi. == Vēsture == === Aizsākumi === ''Comedy Latvia'', tajā laikā dēvēta par ''Comedy Baltics'', aizsākumi meklējami 2012. gadā, kad austrāliešu komiķis Luiss Zezerans, ''Comedy Estonia'' un ''Comedy Finland'' līdzdibinātājs, sāka rīkot pirmos profesionālos ''stand-up'' komēdijas pasākumus angļu valodā Rīgā. Pēc izpārdotas komiķa Dilana Morana izrādes “Yeah Yeah”, kas norisinājās ''[[Splendid Palace]]'' 2012. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/riga-uzstasies-viens-no-visu-laiku-izcilakajiem-komikiem-dilans-morans|title=Rīgā uzstāsies viens no visu laiku izcilākajiem komiķiem Dilans Morans|website=satori.lv|access-date=2021-01-02|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> pasākuma rīkotājs nolēma organizēt arī mazākzināmu ārzemju komiķu pasākumus Rīgā, lai veicinātu plašāku izpratni par ''stand-up'' komēdiju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://improteatris.lv/archivs/2012/10/23/stand-up-pieredzes-vairosanai/|title=Stand-up pieredzes vairošanai {{!}} Improteatris.lv arhīvs|website=improteatris.lv|access-date=2021-01-02}}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz tam vienīgie ''stand-up'' komēdijas paraugi Latvijā žanra vismodernākajā izpratnē bija komiķa Jāņa Skuteļa veidotās stāvizrādes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/ozamais-spirts/komikis-janis-skutelis-lai-improvizetu-visai-komandai-jabut-laba.a115229/|title=Komiķis Jānis Skutelis: lai improvizētu, visai komandai jābūt labā noskaņojumā|website=naba.lsm.lv|access-date=2021-01-02}}</ref> un izrāžu apvienības ‘’Panna’’ lugu iestudējumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pannasteatris.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Izrāžu apvienība "Panna"|access-date=2021-01-02|date=2016-11-24|language=lv-LV|archive-date=2021-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120090543/http://pannasteatris.lv/par-mums/}}</ref> Pēc vairākiem veiksmīgiem pasākumiem angļu valodā tika organizēti pirmie [[brīvais mikrofomns|brīvā mikrofona]] vakari. Pirmais ''Comedy Baltics'' rīkotais brīvā mikrofona pasākums notika Vecrīgas bārā “Bubamara” 2013. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kz7SMWVqW74&ab_channel=ComedyLatvia|title=Edgars Bāliņš, Bubamara - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2021-01-02}}</ref> Tajā piedalījās vairāki no ''Comedy Latvia'' pirmā pamatsastāva komiķiem, kas iepazinās Vecrīgas bāra “Coco Loco” rīkotajā ''stand-up'' komēdijas konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/397021-lielo-mulku-meitenes-del-balins-zaude-uzacis|title=“Lielo muļķu” meitenes dēļ Bāliņš zaudē uzacis|website=[[jauns.lv]]|access-date=2021-01-02|language=lv}}</ref> ''Comedy Latvia'' pirmais komiķu pamatsastāvs 2014. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/494204660698831|title=Comedy Latvia: MiiT/Vieta Comedy Night|website=www.facebook.com|access-date=2021-01-02}}</ref> sastāvēja no Edgara Bāliņa, Biedra Edgara, Deņa Tulpes, Denisa Lugovskoja, Rūdolfa Packēviča, Oskara Kalniņa, komiķa Luisa Zezerana,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kanepes.lv/en/programmas/comedy-latvia-english-comedy-night/|title=Comedy Latvia: English Comedy Night {{!}} Kaņepes kultūras centrs|access-date=2021-01-02|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}</ref> kas vadīja visus apvienības organizētos pasākumus angļu valodā, un Danas Jurkjānes, kas ir apvienības un žanra pirmā dāma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inovuss.lv/2019/verts-dzirdet/dana-jurkjane/|title=Dana Jurkjāne|website=iNOVUSS|access-date=2021-01-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziedonamuzejs.lv/lv/events/kads-ir-latviesu-humors/98|title=Ziedoņa muzejs|website=ziedonamuzejs.lv|access-date=2021-01-03}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Nesenā pagātne === Katru gadu, dažādos sastāvos, komiķi dodas Vislatvijas tūrē, kas dod iespēju arī skatītājiem ārpus Rīgas iepazīties ar ''stand-up'' komēdiju un tā brīža aktīvākajiem jaunajiem komiķiem. Lielākās tūres bija 2019. gada tūre “Tas nav nopietni’’<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51469099|title=Komiķu apvienība 'Comedy Latvia' dosies tūrē pa Latviju|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-01-02|date=2019-09-17|language=lv}}</ref> un 2020. gada tūre ‘’Vesels bars komiķu’’,<ref name="lsm.lv"/> kurās piedalījās apvienības atpazīstamākie komiķi: [[Rūdolfs Kugrēns]], Edgars Bāliņš, Jānis Kreičmanis, Kalvis Troska, Denis Tulpe, Aleksandrs Guzenko un Džeks Everits. [[Attēls:Comedy Latvia komiķi.jpg|thumb|Komiķi (no kreisās) Rūdolfs Kugrēns, Jānis Kreičmanis, Kalvis Troska, Džeks Everits, Denis Tulpe un Aleksandrs Guzenko. "Tas nav nopietni" tūres noslēguma pasākumā ''Splendid Palace'' 2019. gada 30. novembrī|248x248px]]Komiķi uzstājas ne tikai kolektīvā, bet arī ar solo izrādēm. Rūdolfs Kugrēns pēdējos gados ir bijis visaktīvākais solo šovu izpildītājs ar 8 izrādēm no 2014. līdz 2022. gadam — "Ikdieņi", "VS”, "Fiasko", "NēNuJā", "Prieks", "Plezīrs",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/komikis-rudolfs-kugrens-aicina-uz-savu-piekto-stavizradi-plezirs.a302051/|title=Komiķis Rūdolfs Kugrēns aicina uz savu piekto stāvizrādi «Plezīrs»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}</ref> "Kā to ņem", kas tika filmēta [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā bez skatītājiem un piedāvāta straumēšanas platformā ''Shortcut'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/383787-stastit-jokus-tuksai-zalei-komikis-rudolfs-kugrens-bus-skatams-ekskluziva-tiesraide|title=Stāstīt jokus tukšai zālei - komiķis Rūdolfs Kugrēns būs skatāms ekskluzīvā tiešraidē|website=Jauns.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}</ref>'','' kā arī "Tagad".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7438500/komikis-rudolfs-kugrens-dodas-latvijas-turneja-ar-jaunu-izradi|title=Komiķis Rūdolfs Kugrēns dodas Latvijas turnejā ar jaunu izrādi|website=TVNET|access-date=2022-04-24|date=2022-01-25|language=lv}}</ref> Edgaram Bāliņam, savukārt, bijušas divas izpārdotas solo izrādes — 2015. gada “Bez maz vai”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/raibumi/komikis-edgars-balins-publice-savu-pirmo-stavizradi-bez-maz-vai/|title=Komiķis Edgars Bāliņš publicē savu pirmo stāvizrādi Bez maz vai!|website=skaties.lv|access-date=2021-01-02}}{{Novecojusi saite}}</ref> un 2017. gada “Tādā ziņā viss čill”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/raibumi/edgars-balins-latviesu-skatitajs-ir-audzis-tagad-vins-savus-jokus-stasta-man/|title=Edgars Bāliņš: Latviešu skatītājs ir audzis – tagad viņš savus jokus stāsta man!|author=Kārlis Ķilkuts|website=skaties.lv|access-date=2021-01-02|archive-date=2021-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624083744/https://skaties.lv/izklaide/raibumi/edgars-balins-latviesu-skatitajs-ir-audzis-tagad-vins-savus-jokus-stasta-man/}}</ref> Jānis Kreičmanis, kurš kļuva par Comedy Latvia 2021. gada komiķi <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/comedy-latvia-pirmaja-komiku-gada-balva-laurus-pluc-kalvis-troska-un-janis-kreicmanis.a438189/|title=«Comedy Latvia» pirmajā komiķu gada balvā laurus plūc Kalvis Troska un Jānis Kreičmanis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}</ref> ir realizējis divas ''stand-up'' komēdijas izrādes 2019. gadā "Nav godīgi" un 2022. gadā "Liels Puika".<ref>{{Atsauce|title=Liels puika {{!}} Jānis Kreičmanis {{!}} Stand- up komēdija|url=https://www.youtube.com/watch?v=auRldcnpKrw|accessdate=2022-04-24|language=lv-LV}}</ref> Kalvim Troskam, kas kļuva par 2021. gada joka autoru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/sovbizness/stils/noskaidrots-labakais-smidinatajs-suraja-latvijas-humora-laucina.d?id=53937281|title=Noskaidrots labākais smīdinātājs sūrajā Latvijas humora lauciņā|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-04-24|date=2022-01-08|language=lv}}</ref> bijusi viena solo izrādei 2020. gadā “Kas tas tāds?”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/ventspili-viesosies-komikis-kalvis-troska.a350691/|title=Ventspilī viesosies komiķis Kalvis Troska|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-02|language=lv}}</ref> == Pirmā pamatsastāva komiķi == * Edgars Bāliņš *Biedrs Edgars <small>(līdz 2015. gadam)</small> *Dana Jurkjāne <small>(līdz 2016. gadam)</small> * Aleksandrs Guzenko * Denis Tulpe *Deniss Lugovskojs <small>(līdz 2018. gadam)</small> *Rūdolfs Packēvičs <small>(līdz 2016. gadam)</small> *Oskars Kalniņš <small>(līdz 2015. gadam)</small> == Pamatsastāva komiķi (2022) == *[[Rūdolfs Kugrēns]] <small>(kopš 2015. gada)</small> *Edgars Bāliņš <small>(kopš 2014. gada)</small> *Aleksandrs Guzenko <small>(kopš 2014. gada)</small> *Kalvis Troska <small>(kopš 2015. gada)</small> *Jānis Kreičmanis <small>(kopš 2017. gada)</small> *Džeks Everits <small>(kopš 2017. gada)</small> *Kaspars ŽIlins (kopš 2022. gada) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.comedylatvia.com/ Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210119234137/http://www.comedylatvia.com/ |date={{dat|2021|01|19||bez}} }} *[https://www.facebook.com/comedylatvia Comedy Latvia Facebook konts] *[https://www.instagram.com/comedylatvia Comedy Latvia Instagram konts] *[https://twitter.com/ComedyLatvia Comedy Latvia Twitter konts] *[https://www.tiktok.com/@comedylatvia?lang=en Comedy Latvia TikTok konts] *[https://www.youtube.com/user/ComedyBaltics Comedy Latvia Youtube konts] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Komiķi]] 4b3mysdr4skgqjnados3mmshpp6ajg4 0 478231 4540845 4506470 2026-10-28T19:21:26Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4540845 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edgars Tavars | vārds_orģ = | attēls = Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Edgars Tavars 2017. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|05|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Raimonds Čudars]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|06|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2021|1|7|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = * [[RPIVA]] * [[Banku augstskola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Edgars Tavars''' (dzimis {{dat|1982|8|12||bez}}) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Šobrīd ir [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un partiju apvienību "[[Apvienotais saraksts]]". Bijis arī [[13. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1982. gada 12. augustā Rīgā. 2002. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Celtniecības koledža|Rīgas Celtniecības koledžā]], turpināja studijas [[RPIVA]] (bakalaurs ekonomikā) un [[Banku augstskola|Banku augstskolā]] (2012. gadā ieguva maģistra grādu inovācijas ekonomikā).<ref>[http://www.zp.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas-2014/lzp-deputatu-kandidatu-cv/edgars-tavars/ Edgars Tavars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210512020049/http://www.zp.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas-2014/lzp-deputatu-kandidatu-cv/edgars-tavars/ |date={{dat|2021|05|12||bez}} }} Latvijas Zaļā partija</ref> === Politiskā darbība === 2011. gadā kļuva par [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētāju, pārvēlēts arī 2013., 2015., 2017., 2019., 2021. un 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/rezultati/|title=Rezultāti / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> Kopš 2019. gada jūlija vadīja arī [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]] (ZZS), 2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS un netika ievēlēts, taču kļuva par [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2016. gadā kļuva par [[Latvijas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentāro sekretāru. 2018. gadā E. Tavars kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], netika ievēlēts, pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]]. 2021. gada sākumā, pēc tam, kad deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika Saeimas deputāta mandātu, E. Tavars kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu. 2022. gada 10. maijā Latvijas Zaļā partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], [[Liepājas partija|Liepājas partiju]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā E. Tavars kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Māris Kučinskis|Māri Kučinski]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" un kļuva par "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-cilveki/valde/edgars-tavars|title=Edgars Tavars|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2023-04-23}}</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Edgars Tavars}} * {{Twitter|Edgars_T}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Čudars]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2026|05|28|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Tavars, Edgars}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] oc2zx315w5v6v0g371d0lt3bp5tl1tf 0 480014 4540706 4468157 2026-10-28T13:34:48Z ~2026-57461-60 152478 /* Izstādes un darbi */ 4540706 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Miķelis Fišers | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|8}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[scenogrāfija]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] | movement = | teachers = | famous works = | patrons = | family = {{ubl|[[Ārija Elksne]] (māte)|[[Miķelis Fišers (operdziedātājs)|Miķelis Fišers]] (tēvs)|[[Inga Ungure|Inga Tropa]] (sieva; 2020—2022)}} | awards = [[Purvīša balva]] (2015) | website = [https://www.fisers.lv fisers.lv] }} '''Miķelis Fišers''' (dzimis {{dat|1970|04|10}}<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Mikelis-Fisers/875888|title=Miķelis Fišers|author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2021-03-12|language=lv}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[mākslinieks]] un [[Scenogrāfija|scenogrāfs]]. Darbojas dažādās tehnikās: gan glezniecībā, gan grafikā, gan instalāciju tehnikā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/mikelis-fisers-es-gribeju-dzivot-viegli|title=Miķelis Fišers: Es gribēju dzīvot viegli|last=Šlāpins|first=Ilmārs|authorlink=Ilmārs Šlāpins|website=satori.lv|access-date=2021-03-12|language=en|archive-date=2017-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20171124015903/http://www.satori.lv/article/mikelis-fisers-es-gribeju-dzivot-viegli}}</ref> [[Purvīša balva]]s ieguvējs (2015), Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]] (2017). Tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu Latvijas mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, viņa darbi tiek dēvēti par skandaloziem un provokatīviem.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/projekti/24829-mikelis_fisers/|title=Miķelis Fišers|website=Arterritory.com|access-date=2021-03-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/279973-venecijas-biennale-izcel-latvijas-makslas-savdabibu-pasaules-meroga-2016|title=Venēcijas biennāle izceļ Latvijas mākslas savdabību pasaules mērogā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-12|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā dzejnieces un tulkotājas [[Ārija Elksne|Ārijas Elksnes]] un operdziedātāja [[Miķelis Fišers (operdziedātājs)|Miķeļa Fišera]] ģimenē.<ref name=":0" /> Viņa vecākā māsa ir arhitekte [[Ieva Bērziņa]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dievinu-fiseru-saruna/|title=Vienmēr ir vieta pilnībai. Saruna ar mākslinieku Miķeli Fišeru|last=Pētersone|first=Ilze|website=[[LA.LV]]|access-date=2021-03-12|language=lv}}</ref> Pirmos dzīves gadus lielākoties pavadīja [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/10883-adazu-novadnieki-diplomats-felikss-cielens-zinatnieki-primani-un-makslinieku-pulks|title=Ādažu novadnieki – diplomāts Fēlikss Cielēns, zinātnieki Prīmaņi un mākslinieku pulks|last=Griškeviča|first=Una|website=www.aprinkis.lv|access-date=2021-03-12|language=lv}}</ref> Vecāki izšķīrās, kad Miķelim bija seši gadi, un viņš palika dzīvot ar māti Rakstnieku mājā [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielā]] Rīgā. Viņam bija 14 gadi, kad māte izdarīja pašnāvību. Jau skolas laikā sāka interesēties par vizuālo mākslu, lai arī sākotnēji zīmējis vāji. Pagrieziena brīdis bijis vizuālās mākslas skolotājas maiņa — jaunā skolotāja palīdzējusi attīstīties šajā virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rmm.lv/2018/02/pie-vinas-dzejas-noteikti-atgriezisies-gleznotajs-mikelis-fisers-par-mammu-ariju-elksni-vinas-90-jubileja/|title=Gleznotājs Miķelis Fišers par mammu Āriju Elksni viņas 90. jubilejā|last=Brokāne|first=Laura|website=Rakstniecības un mūzikas muzejs|access-date=2021-03-12|date=2018-02-07|language=lv|archive-date=2019-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20190905060927/http://rmm.lv/2018/02/pie-vinas-dzejas-noteikti-atgriezisies-gleznotajs-mikelis-fisers-par-mammu-ariju-elksni-vinas-90-jubileja/}}</ref> Māsas ietekmē gribējis studēt arhitektūru, tāpēc iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos. Tajos sapratis, ka vēlas studēt akadēmijā tur valdošās brīvības dēļ.<ref name=":3" /> 1995. gadā ieguvis maģistra grādu [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Monumentālās glezniecības nodaļā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/izrazu-veidotaji/scenografi/mikelis-fisers|title=Miķelis Fišers|website=www.opera.lv|access-date=2021-03-12}}</ref> 2020. gadā apprecējās ar aktrisi un režisori [[Inga Ungure|Ingu Tropu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52387743|title=Režisore Inga Tropa kļuvusi par Miķeļa Fišera kundzi|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-12|date=2020-08-18|language=lv}}</ref> Abi sadarbojās Jaunā Rīgas teātra izrādes "Zalkša līgava" tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/un-zalktis-peld.-intervija-ar-izrades-_zalksa-ligava_-raditajiem-ingu-tropu-un-mikeli-fiseru-14233869|title=Un zalktis peld. Intervija ar izrādes Zalkša līgava radītājiem Ingu Tropu un Miķeli Fišeru / Diena|last=Adamaite|first=Undīne|website=[[diena.lv|www.diena.lv]]|access-date=2021-03-12}}</ref> Laulību šķīra 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/509053-izjukusi-rezisores-ingas-tropas-un-makslinieka-mikela-fisera-lauliba|title=Izjukusi režisores Ingas Tropas un mākslinieka Miķeļa Fišera laulība|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-11|language=lv}}</ref> Dzīvo tēva celtajā namā [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]], savukārt viņa darbnīca atrodas [[Ādaži|Ādažos]].<ref name=":3" /><ref name=":4" /> == Mākslinieciskā darbība == === Mākslinieciskais stils un tehnika === [[1990. gadi|1990. gados]] vairāk nodarbojies ar instalāciju mākslu, savukārt 2000. gados pievērsies lielizmēra glezniecībai (tā pārstāvēta, piemēram, 2012. gada personālizstādē "Lielviela"). Vēlāk sācis darboties oriģinālā tehnikā, iegriežot zīmējumus uz spīdīgi melnu dēlīšu virsmas. Šādi darbi attēloti izstādē "Netaisnība" [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā]] 2014. gada beigās.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/mikelis-fisers.-mizantrops-un-cilveces-glabejs-viena-persona-14142455|title=Miķelis Fišers. Mizantrops un cilvēces glābējs vienā personā / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2021-03-12}}</ref> M. Fišers mākslu uzskata par mediju, kas nes noteiktu stāstu un saturu, nevis formu.<ref name=":2" /> Mākslinieka daiļradi raksturo specifiskas un pretrunīgas tēmas, kas saistāmas ar [[Kontrkultūra|kontrkultūru]]: [[zinātniskā fantastika]], [[Sazvērestības teorija|sazvērestību teorijas]], kosmoss, bailes, reliģija, narkotikas, [[Ārpuszemes dzīvība|citplanētieši]] un sekss.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name=":6" /> Bieži darbos sastopama [[ironija]].<ref name=":3" /> === Izstādes un darbi === Mākslinieks rīkojis deviņpadsmit personālizstādes, piedalījies atzītās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Piedalījies 56. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]] 2015. gadā, divus gadus vēlāk veidojis Latvijas paviljonu "Kas slikts var notikt?" 57. Venēcijas mākslas biennālē.<ref name=":5" /> Kā scenogrāfs darbojies dažādos teātros: veidojis scenogrāfiju izrādēm "Nora", "Zalkša līgava" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], "Ilgu tramvajs Nr. 632" Teātra observatorijā, "Trilleris", "Salome" un "Equus" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un operai "Spēlēju, dancoju" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]]).<ref name=":5" /> Ilustrējis arī grāmatas. Ieguvis grāmatu mākslas balvu "Zelta ābele 2016" par Viļa Indes grāmatas — triloģijas ''The Glass Mountain'' māksliniecisko izveidi.<ref name=":5" /> 2015. gadā par personālizstādi "Netaisnība" ieguvis Purvīša balvu kā 2013./2014. gadu labākais latviešu mākslinieks un [[AKKA/LAA|Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības]] (AKKA/LAA) Autora balvu 2015.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/autora-balvu-2015-sanems-krilovs-nimanis-jonevs-un-fisers-14094594|title=Autora balvu 2015 saņems Krilovs, Nīmanis, Joņevs un Fišers / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2021-03-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fisers.lv/ Oficiālā mājaslapa]{{Facebook|fisers}} {{DEFAULTSORT:Fišers, Miķelis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu scenogrāfi]] [[Kategorija:Purvīša balvas saņēmēji]] n1t8qjm8nqlr3pmjducg4m3gllxs3et 3 487979 4540859 3431374 2026-10-28T19:54:21Z VIGNERON 4816 VIGNERON pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Pierce spacem]] uz [[Dalībnieka diskusija:Saint Ouen de la Croix]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Pierce spacem|Pierce spacem]]" to "[[Special:CentralAuth/Saint Ouen de la Croix|Saint Ouen de la Croix]]" 3431374 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pierce spacem}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 11.39 (EEST) pvpsq89lbbvw4zfop51dw4kj7lpf59k 0 489298 4541011 4519950 2026-10-29T07:14:46Z Zafer 43936 Photo changed 4541011 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tomāšs Holešs | image = Tomáš Holeš SK Slavia Praha 20261019 (29) (cropped).JPG | image_size = 200 | caption = Tomāšs Holešs 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|31}} | birth_place = {{vieta|Čehija|Nove Mesto Morāvijā}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] | clubnumber = 3 | youthyears1 = 2000—2007 | youthclubs1 = {{flaga|CZE}} SK Polička | youthyears2 = 2008—2011 | youthclubs2 = {{flaga|CZE}} [[FC Hradec Králové|Hradec Králové]] | years1 = 2012—2018 | clubs1 = {{flaga|CZE}} [[FC Hradec Králové|Hradec Králové]] | caps1 = 121 | goals1 = 4 | years2 = 2017—2018 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | caps2 = 18 | goals2 = 1 | years3 = 2018—2019 | clubs3 = {{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | caps3 = 53 | goals3 = 6 | years4 = 2019— | clubs4 = {{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] | caps4 = 173 | goals4 = 17 | nationalyears1 = 2012—2015 | nationalteam1 = {{flaga|CZE}} Čehija U21 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2020—2026 | nationalteam2 = {{fb|Čehija}} | nationalcaps2 = 43 | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|10|sk|bez}} | ntupdate = }} '''Tomāšs Holešs''' ({{val|cs|Tomáš Holeš}}; dzimis {{dat|1993|3|31}} [[Nove Mesto Morāvijā]]) ir čehu [[futbolists]], kas spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Čehijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] klubu [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]''. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties ''SK Polička''. Vēlāk pievienojās klubam ''[[FC Hradec Králové]]'', kura sastāvā 2012. gada februārī debitēja [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgā]]. 2017. gada jūlijā tika izīrēts citam Čehijas klubam ''[[FK Jablonec]]'', sezonas beigās kļuva par pilnvērtīgu tā pārstāvi. 2019. gada pārgāja uz [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]. [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|7||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2020|10|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kipras futbola izlase|Kipras izlasi]]. Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Guva vārtus astotdaļfinālā pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2020/27062021-organizeta_cehija_pec_de_lihta_noraidijum |title=Organizētā Čehija pēc de Lihta noraidījuma dominē, aizsūtot mājās Nīderlandi |date={{dat|2021|6|27||bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|7|3||bez}}}}</ref> Piedalījies arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Slavia Prague''' * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2019—20, 2020—21, 2024—25, 2025—26 * [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2020—21, 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Čehijas futbolists-aizmetnis}} {{Čehijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Čehijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Holešs, Tomāšs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Visočinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas futbolisti]] [[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Hradec Králové spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Slavia" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] n6xkfmz5ix41g8w80uwypc4f7hb62g3 0 489454 4540773 4482942 2026-10-28T15:54:40Z Bendžamins 76862 4540773 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rubens Vargass | image = Ruben Vargas SFV 2019.jpg | image_size = | caption = Rubens Vargass 2019. gadā | fullname = Rubens Estefans Vargass Martiness<br/>(''Ruben Estephan Vargas Martinez'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|8|5}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Adligensvīle}} | height = 174 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | clubnumber = 11 | youthyears1 = 2007—2008 | youthclubs1 = {{flaga|SUI}} FC Adligenswil | youthyears2 = 2008—2014 | youthclubs2 = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | youthyears3 = 2014—2015 | youthclubs3 = {{flaga|SUI}} [[SC Kriens|Kriens]] | youthyears4 = 2015—2017 | youthclubs4 = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | years1 = 2017—2019 | clubs1 = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | caps1 = 50 | goals1 = 9 | years2 = 2019—2025 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[FC Augsburg]] | caps2 = 154 | goals2 = 20 | nationalyears1 = 2018 | nationalteam1 = {{flaga|SUI}} Šveice U21 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2019— | nationalteam2 = {{fb|Šveice}} | nationalcaps2 = 67 | nationalgoals2 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years3 = 2025— | caps3 = 35 | goals3 = 5 }} '''Rubens Estefans Vargass Martiness''' (''Ruben Estephan Vargas Martinez''; dzimis {{dat|1998|8|5}} [[Adligensvila|Adligensvilā]]) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada pārstāv Vargass spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''. Viņa tēvs ir no [[Dominikāna]]s, bet māte — šveiciete.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.luzernerzeitung.ch/sport/fussball/fcl/vargas-ich-will-einen-stammplatz;art9653,1182028 |title=FCL-Talent Ruben Vargas: «Ich will einen Stammplatz» |language=de |date={{dat|2018|1|15||bez}} |5= |accessdate={{dat|2021|7|5||bez}} |website=luzernerzeitung.ch |archive-date={{dat|2021|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210702175347/https://www.luzernerzeitung.ch/sport/fussball/fcl/vargas-ich-will-einen-stammplatz;art9653,1182028 }}</ref> == Karjera == Profesionāla futbolista karjeru sāka Šveices klubā ''[[FC Luzern]]''. 2019. gada vasarā pārgāja uz [[Vācija]]s klubu ''[[FC Augsburg]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcaugsburg.de/article/ruben-vargas-wechselt-zum-fc-augsburg-8841 |title=Ruben Vargas wechselt zum FC Augsburg |language=de |date={{dat|2019|6|18||bez}} ||accessdate={{dat|2021|7|5||bez}} |website=fcaugsburg.de}}</ref> [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|8||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]], nākot uz maiņu spēles 74. minūtē. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2019|11|18||bez}} arī pret Gibraltāru tā paša turnīra ietvaros. Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Tajā piedalījās četrās spēlēs. Viņš realizēja pēcspēles 11 metru sitienu astotdaļfināla spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]], bet neiesita ceturtdaļfinālā pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Vargass, Rubens}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lucernas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] bg2ljwc2vacgv9tmujpvelhdqm5bicg 0 491684 4540754 4280174 2026-10-28T15:33:54Z Bendžamins 76862 4540754 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|18}} | years3 = 2008 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2006 | nationalcaps1 = 2 | name = | playername = Mārvins Hics | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2005—2008 | years2 = 2007 | years4 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | caps6 = 141 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | goals6 = 1 | years6 = 2013—2018 | caps7 = 1 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg|FC Augsburg II]] | goals7 = 0 | years7 = 2014 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years8 = 2018—2022 | caps8 = 27 | nationalteam2 = {{fb|SUI}} | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | currentclub = | caps1 = 38 | caps2 = 0 | caps3 = 10 | caps4 = 45 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC St. Gallen|St. Gallen II]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[Yverdon-Sport FC|Yverdon-Sport]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur|Winterthur]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg|VfL Wolfsburg II]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Sanktgallene}} | goals1 = 0 | nationalgoals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | years5 = 2008—2013 | caps5 = 13 | goals5 = 0 | height = 194 | image = Marwin-Hitz-Borussia-Dortmund-2021.jpg | caption = Hics 2021. gadā | nationalcaps2 = 2 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | years9 = 2022—2026 | caps9 = 133 | goals9 = 0 | totalcaps = 413 | totalgoals = 1 }}'''Mārvins Hics''' ({{Val|de|Marwin Hitz}}, dzimis {{Dat|1987|9|18}}) ir [[Šveice|Šveices]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] dalībnieks. Hics ir pārstāvējis Šveices komandas [[FC St. Gallen|''St. Gallen'']], [[Yverdon-Sport FC|''Yverdon-Sport'']], [[FC Winterthur|''Winterthur'']] un [[FC Basel|''Basel'']], kā arī [[Vācija|Vācijas]] komandas ''[[VfL Wolfsburg]]'' un ''[[FC Augsburg]]''. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]] pārstāvējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2020—21 * [[DFL Supercup]]: 2019 '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hics, Mārvins}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanktgallenes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] a3d62z07k8lskloxtxplmw8wldea7ed 0 493171 4540930 4421492 2026-10-28T21:47:36Z Kent Wang 151089 /* Luzitānijas pilsētas */ Templo Romano de Évora from the northwest 80.jpg 4540930 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Provinciaromana-Lusitania-pt.svg|thumb|360px|Luzitānijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā]] '''Luzitānija''' ({{val|la|Lusitania}}) bija viena no trim [[Senās Romas province|romiešu provincēm]] [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], kas veidoja Romiešu Spāniju no 1. gadsimta pr.Kr. līdz 3. gadsimtam. Atradās mūsdienu Portugāles lielākajā daļā un Spānijas rietumu daļā, Estremaduras autonomajā apgabalā, kā arī Salamankas un Avilas provinču teritorijā. Provinces galvaspilsēta bija [[Augusta Emerita]] ({{val|la|Augusta Emerita}}) (mūsdienās [[Merida (Spānija)|Merida]]). Šo teritoriju apdzīvoja luzitāņi, kas runāja luzitāņu valodā. == Apraksts == Provinces nosaukums cēlies no [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilts, [[luzitāņi]]em, kas antīkajos laikos tika pakļauti spēcīgai romanizācijai, bet pēc tam iekļāvās mūsdienu [[Portugāļi|portugāļu]] nācijā. Luzitānija izveidojās 15. gadā pr.Kr. tās teritorijas atdalīšanas Romas Spānijas provinces. Kad romieši iekaroja visu Pireneju pussalu, kuru tie sauca par Spāniju, viņi to sadalīja [[Tarrakonas Spānija|Tarrakonas Spānijā]], Luzitānijā un [[Bētika|Bētikā]]. Luzitānija ziemeļos pa [[Douru]] upi un austrumos robežojās ar Tarrakonas Spāniju, bet dienvidos ar Bētikas provinci. Savukārt, Luzitānija dalījās trīs apgabalos, kuru galvaspilsētas bija Augusta Emerita, [[Paksjūlija]] (mūsdienu [[Beža]]) un [[Skalabe]] (mūsdienu [[Santarena]]). Sākot ar 930—950. gadiem senā Luzitānija tika saukta par [[Portugāle|Portugāli]], bet 10. gadsimta beigās biežāk tika lietots vārds Portugāle, kad daudzi luzitāņi sāka sevi saukt par [[portugāļi]]em. 1067. gadā [[Fernando I]] oficiāli savus valdījumus nosauca par Portugāli, kad tos nodeva savam dēlam Garsijam. No tā laika nosaukumu Luzitānija pārstāja lietot oficiālajos dokumentos. == Vēsture == Luzitāņus pirmo reizi piemin [[Līvijs]] (218. gads pr.Kr.) kā karojošus [[Kartāgieši|kartāgiešu]] pusē. Ir ziņots, ka viņi karoja pret [[Senā Roma|Romu]] arī 194. gadā pr.Kr., reizēm kopā ar [[ķeltibēri|ķeltibēru]] ciltīm. 179. gadā pretors [[Lūcijs Postumiuss Albins]] svinēja uzvaru pār luzitāņiem, bet 155. gadā pr.Kr. vispirms pēc [[Puniks|Punika]] (Πουνίκου, iespējams, kartāgieša), un tad pēc Cēzara (Καίσαρος) pavēles luzitāņi sasniedza [[Gibraltārs|Gibraltāru]]. Taču šeit viņus sakāva pretors [[Lūcijs Mumijs]]. Sākot ar 152. gadu pr.Kr. [[Romas Republika]]i sākās grūtības ar karavīru rekrutēšanu karam Spānijā, kas skaitījās īpaši nežēlīgs. 150. gadā pr.Kr. [[Severijs Sulpicijs Galba]] slēdza viltus pamieru. Kamēr luzitāņi svinēja šo jauno savienību, viņš tos izkāva, atlikušos pārdodot [[Verdzība|verdzībā]]. Tas izraisīja jaunu sacelšanos [[Viriats|Viriata]] vadībā, kas veica sekmīgu partizānu kampaņu pret Romu un tās vietējiem sabiedrotajiem. 139. gadā pr.Kr. pēc vairākiem mēģinājumiem viņu nogalināja romiešu apmaksāti nodevēji. Pēc diviem gadiem 137. gadā pr.Kr. [[Decims Jūnijs Bruts Kallaiks]] novadīja sekmīgu kampaņu pret luzitāņiem, sasniedzot ziemeļos [[Miņjo]] upi. Romieši izcīnīja arī citas uzvaras prokonsula [[Bruts Kallaiks|Bruta Kallaika]] un [[Gajs Marijs|Gaja Marija]] (ievēlēts 113. gadā pr.Kr.) vadībā, taču luzitāņi turpināja pretoties ar ilgstošu partizānu karu. Vēlāk (ap 80. gadu pr.Kr.) viņi pievienojās [[Setorijs|Setorija]], romiešu virsnieka-atkritēja spēkiem, taču [[Jūlijs Cēzars]] 61-60. gados pr.Kr. novadīja sekmīgu kampaņu pret tiem. Tomēr luzitāņi nebija pilnībā uzvarēti līdz [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] laikam (ap 28-24. gadu pr.Kr.). === Augusta Oktaviāna laiks === Līdz ar Luzitānijas (kā arī [[Astūrija]]s un [[Galēcija]]s) iekarošanu Roma pabeidza Pireneju pussalas iekarošanu, kuru vēlāk Augusts (25—20 gados pr.Kr. vai 16—13 gados pr.Kr.) sadalīja austrumu un ziemeļu Tarrakonas Spānijā, dienvidrietumu Bētikā un rietumu Luzitānijas provincē. Sākotnēji Luzitanijas province iekļāva arī Astūrijas un Galēcijas teritorijas, taču vēlāk tās tika nodotas Tarrakonas jurisdikcijā, bet pirmā palikā kā Luzitānijas un Vettonas province. Tās ziemeļu robeža gāja gar Douru upi, bet austrumos robeža gāja gar [[Salmantika|Salmantiku]] ([[Salamanka|Salamanku]]) un [[Cezarobriga|Cezarobrigu]] ([[Talavera de la Reina]]) līdz Anasas ([[Gvadjana]]s) upei. Starp 28. un 24. gadu pr.Kr. Augusta militārās kampaņas panāca zem Romas varas mieru visā Spānijas teritorijā, kad dibināja romiešu pilsētas tādas, kā [[Asturika Augusta]] ([[Astorga]]) un [[Brakara Augusta]] ([[Braga]]) ziemeļos un Emerita Augusta (Merida) dienvidos, izvietojot tur 5. un 10. leģionu. Augusta un [[Klaudijs|Klaudija]] laikā province tika sadalīta trijos juridiskajos konventos, t.i. teritoriālajās vienībās ar galvaspilsētu tiesām, kā arī romiešu un pamattautību kopīgām sapulēm (''conventus'') ar padomdošanas tiesībām gubernatoram. * Emeritas konvents ar galvaspilsētu Emeritu Augustu (Merida) * Skalabes konvents ar galvaspilsētu Jūliju Skalabi (Santarena) * Pakensas konvents ar galvaspilsētu Paksjūliju (Beža) Konventi pārvaldīja kopumā 46 pilsētas, no kurām 5 bija Romas kolonijas (Emerita, Paksjūlija, Skalabe, Norbakesarina un Metellina). Felicitas Jūlijai Olisipai ([[Lisabona]]) un vēl trim citām pilsētām ([[Ebora]] ([[Evora]]), [[Martilis Jūlija]] ([[Mertola]]) un [[Salakija]] ([[Alkaserdusala]])) bija senais latīņu statuss. Pārējās 37 pilsētas bija stipendiāriju grupā, starp kurām bija [[Eminija]] ([[Koimbra]]), [[Balsa]] ([[Tavira]]) un [[Mirobriga]] ([[Satjagodukasena]]). Vēl bija citas pilsētas, kā Ossonoba ([[Faro]]), Ketobriga ([[Setubala]]), Kollipo ([[Leirija]]) un Arabriga ([[Alenkera]]). === Romas impērijas laiks === Provinces robežas bija stabilas visa 3. gadsimta laikā, un province cieta tikai no imperatora [[Septimijs Severs|Severa]] represijām pret pilsētu [[Aristokrātija|aristokrātiju]], īpaši Augustu Emeritu, kas starp 193. un 197. gadu pasludināja sevi par Klodija Albina, Severa pretinieka, sabiedroto. 3. gadsimta sākumā, kad par imperatoru kļuva [[Diokletiāns]], viņš izveidoja Tetrarhijas sistēmu un pieķērās impērijas provinču reorganizācijai. Tādējādi 298. gadā Luzitānijas province, kuras robežas netika mainītas, tika integrēta jaunajā Spānijas diacēzē ar galvaspilsētu Augustu Emeritu, kur atradās provinces gubernators ar konsula rangu un diacēzes [[vikārijs]]. Vēlāk ap 320. gadu [[Konstantīns I]] apvienoja Spānijas diacēzi Gallijas pretorija prefektūrā, bet province palika mirīga līdz 4. gadsimta beigām. Provincē dzimušais karavadonis Teodosijs un viņa dēls, imperators [[Teodosijs I]], kas bija dzimis [[Kauka|Kaukā]] (Koka, [[Segovija]]), 4. gadsimtā sekmēja provinces robežu palašināšanos līdz [[Kartagēnija]]s provinces piekrastei. Pēc [[Barbari|barbaru]] iebrukuma 409. gadā Luzitāniju kopā ar Bētiku ieņēma [[vandaļi]] un [[alani]]. Bet, kad [[Vestgoti|vestgotu]] spiediena rezultātā, kas darbojās kā impērijas federāti, 429. gadā viņi to pameta, no savām bāzēm Galēcijā provinci iekaroja [[svēvi]], līdz 5. gadsimta vidū vestgoti pakļāva savā kontrolē visu Spāniju. Taču daļa no Luzitānijas provinces palika svēvu rokās līdz [[Leovigildo]] laikam. == Luzitānijas pilsētas == <center><gallery widths="230px" heights="180px" perrow="4"> Attēls:Teatro romano de Mérida. España-5.jpg|<center>Augusta Emeritas romiešu teātris.</center> Attēls:Templo Romano de Évora from the northwest 80.jpg|<center>Diānas tempļa drupas Eborā</center> Attēls:Conimbriga.jpg|<center>Konimbrigas namu mozaīku grīdas.</center> Attēls:Miróbriga (60).jpg|<center>Mirobrigas apbūves paliekas.</center> Attēls:Fábrica romana de Salga 01.JPG|<center>Salgas romiešu zivju fabrika Ketobrigā.</center> Attēls:Ruinas Romanas de Milreu 2017 - Templo.jpg|<center>Milru romiešu tempļa paliekas.</center> Attēls:Roman tower of Centum Cellas, Belmonte, Portugal (12598291885).jpg|<center>Centrum Cellas romiešu torņa drupas.</center> </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Senās Romas provinces]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] rtmb1molq1q7h7zposyxwzjxwfvzfd1 0 494610 4540697 3848176 2026-10-28T12:59:33Z Baisulis 11523 papildināts....... 4540697 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste |nosaukums=''Baltic Touring Car Championship'' |aktuāla_sezona= |logo=BaTCC final-2-1.jpg |pikseļi=250px |kategorija=[[salonautomobiļu sacensības]] |sports=[[autosports]] |dibin={{dat|2000}} |komandas= |braucēji= |valsts=[[Baltijas valstis]] |čempions_br= |čempions_km= |mlapa={{URL|http://www.batcc.eu}} }} '''''Baltic Touring Car Championship''''' (Baltijas salonautomobiļu čempionāts), saīsināti '''BaTCC''', ir [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensību]] čempionāts, kura sacīkstes galvenokārt norisinās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Čempionātu pārvalda padome, kurā darbojas pa diviem pārstāvjiem no [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s automobiļu federācijām. Pēdējos gados prasības attiecībā uz čempionātā atļautajiem automobiļiem ir vairākkārt mainījušās. 2025. gadā sacensības notiek [[gran turismo|GT]] klasēs, salonautomobiļu klasēs (ar dzinēja tilpumu līdz {{nobr|1600 cm³}}, {{nobr|2000 cm³}}, {{nobr|3000 cm³}} un {{nobr|4000 cm³}}), V1600 klasē, kā arī vienas markas (''mono'') klasēs — ''BMW 325 CUP'' un ''BMW Turbo Cup''. Komandas un piloti piedalās vai nu sprinta sacīkstēs (15—20 minūšu garumā), vai arī divu stundu izturības sacīkstēs. Sacīkstes norisinās trasēs Baltijas valstīs un Somijā: [[Audru trase|Audru trasē]] Igaunijā, [[Biķernieku trase|Biķernieku trasē]] Latvijā, ''[[Nemuno žiedas]]'' Lietuvā, ''[[Tor Poznań]]'' Polijā un ''[[Botniaring]]'' Somijā. Iepriekš atsevišķi sacensību posmi norisinājās arī [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sacīkšu dienas formāts paredz divus braucienus katrā posmā; ''BMW 325 CUP'' un ''Touring'' klases automobiļiem startu dod no vietas, savukārt GT klases automobiļiem — kustībā. 2021. gada sezonā pirmo reizi ieviesta Nāciju kausa izcīņa un komandu vērtējums. == Ārējās saites == * [http://www.batcc.eu/ Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.facebook.com/baltictouring/ ''Facebook'' profils] * [https://www.youtube.com/@baltictouringcars ''YouTube'' profils] {{motoru sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Autošoseja]] [[Kategorija:Autosports Igaunijā]] [[Kategorija:Autosports Latvijā]] [[Kategorija:Autosports Lietuvā]] [[Kategorija:Autosports Polijā]] [[Kategorija:Autosports Somijā]] au2ani07noikh6uvrqvdqnkpq4a0pbs 0 497988 4540763 4479815 2026-10-28T15:43:35Z Bendžamins 76862 4540763 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|6|6}} | years2 = 2017—2022 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 2 | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Ivons Mvogo | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011—2017 | years3 = 2020—2022 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 14 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | nationalteam4 = {{fb|Šveice}} | nationalyears3 = 2013—2017 | nationalyears4 = 2018— | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U17 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Jaunde}} | caps1 = 124 | caps2 = 5 | caps3 = 41 | clubnumber = 38 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | nationalgoals2 = 0 | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Yvon Mvogo.jpg | caption = Mvogo 2019. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | years4 = 2022— | caps4 = 119 | goals4 = 0 }}'''Ivons Landrī Mvogo Nganoma''' ({{Val|fr|Yvon Landry Mvogo Nganoma}}, dzimis {{Dat|1994|6|6}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Mvogo pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu ''[[FC Lorient|Lorient]]''. Mvogo ir dzimis [[Kamerūna|Kamerūnā]]. Savu profesionālo karjeru sācis Šveices klubā [[BSC Young Boys|''Young Boys'']]. 2017. gadā noslēdzis četru gadu līgumu ar Vācijas komandu ''[[RB Leipzig]]''. 2020. gada augustā Mvogo uz diviem gadiem tika izīrēts ''[[Eredivisie]]'' klubam ''[[PSV Eindhoven]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bulinews.com/news/5838/official-yvon-mvogo-joins-psv-loan|title=Official: Yvon Mvogo joins PSV on loan|website=Bulinews|access-date=2021-12-01|language=en}}</ref> Šveices futbola izlases sastāvā debitējis {{Dat|2018|10|15|5=bez}} pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]]. Pārstāvējis izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''PSV Eindhoven''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2021 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mvogo, Ivons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2skc79vur4p388xdtyeocpimsn38nkx 14 506041 4540968 3579793 2026-10-29T03:59:20Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540968 wikitext text/x-wiki {{catmain|Bezpilota lidaparāts}} [[Kategorija:Lidaparāti]] [[Kategorija:Automatizācija]] 38q7gdvjhbdxgqtohl6rshqmi7z7dy8 0 507617 4540688 4394490 2026-10-28T12:29:52Z Baisulis 11523 R.I.P. 4540688 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Rimants Ziedonis | attēls = | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = | dz_gads = 1962 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Jēkabpils}}, tagad {{LAT}} | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 28 | m_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Imants Ziedonis]], Ritma Safonova | brāļi = | māsas = Baiba | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, žurnālists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = 1986—2026 | žanri = [[dzeja]], [[dokumentālā proza]], [[stāsti]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Leišmalīte" (2013) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = Egona Līva piemiņas balva "Krasta ļaudis" | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Rimants Ziedonis''' (dzimis {{dat|1962|6|17}}, miris {{dat|2026|10|28}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], rakstnieks un žurnālists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1962. gadā Jēkabpilī dzejnieka [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] un skolotājas Ritmas Safonovas ģimenē. Mācījās [[Jūrmalas 1. vidusskola|Jūrmalas 1. vidusskolā]] (1969—1972), tad [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] (1972—1977) un [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā]] (1977—1981). Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas nodaļā (1981—1986), publicēja pirmo dzejoļu krājumu. Strādāja par žurnāla "[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]" (1986—1989) prozas nodaļas redaktoru, pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/profile/334/|title=Rimants Ziedonis {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=makslinieki.lv|access-date=2022-03-29|archive-date=2021-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20211019161906/http://www.makslinieki.lv/profile/334/}}</ref> Bija laikraksta "[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]" kultūras nodaļas un laikraksta "Literatūra. Māksla. Mēs" redaktors (1994—1999), līdztekus arī laikraksta "Jaunā Avīze" sestdienas pielikuma "Jā" redaktors (1997—1998), laikraksta "[[Rīgas Balss]]" galvenais redaktors (1998—1999), gatavoja Ministru prezidenta Jaungada uzrunu tautai [[LTV]] un uzrunu Mežaparka Lielajā estrādē [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki|Dziesmu svētku]] dalībniekiem un skatītājiem (1998). 1999. gadā bija Ministru prezidenta biedra Eiropas Savienības lietās [[Guntars Krasts|Guntars Krasta]] preses sekretārs, tad jaunievēlētās Latvijas Valsts prezidentes [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] preses sekretārs.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/rimants-ziedonis literatura.lv] LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta virtuālais resurss</ref> 2000. gadā R. Ziedonis kļuva par žurnāla "Karogs" literārās nodaļas redaktoru, vēlāk vadīja izdevumu "''National Geographic Latvia''", veidoja videoraidījumus, sarunas portālos "Apollo" un "Delfi" u.c. == Darbi == Pirmā grāmata dzejoļu krājums "Atvēzējies glāstam" (1986), tad stāstu krājumi "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi" (1992) un "Pastaiga" (2016). Dokumentālā proza par [[Arvīds Blūmentāls|Arvīdu Blūmentālu]] "Nacionālais dēkainis — krokodilu mednieks" (2000) un "Paradoksālā Latvija" (2006), pēc kuras motīviem [[Latvijas Nacionālais teātris]] 2019. gadā iestudēja izrādi. Grāmatas "Mežu zemē Latvijā" (2006) un "Jūras zemē Latvijā" (2009). Grāmata "Austrumu robeža" (2008) par realitāti Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. == Apbalvojumi == 2013. gadā saņēma Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" par dokumentālās prozas grāmatu "Leišmalīte" (2013), kas tapusi sadarbībā ar tēvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Rimants-Ziedonis/872133|title=Rimants Ziedonis|website=literatura.lv|access-date=2022-03-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/rimants-ziedonis-8388 Rimants Ziedonis] izrades.lv * https://www.literatura.lv/personas/rimants-ziedonis {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ziedonis, Rimants}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] p255n5yjnqr9v2zp5lxatnsqa1804mg 4540710 4540688 2026-10-28T13:56:20Z ZANDMANIS 91184 4540710 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Rimants Ziedonis | attēls = | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = | dz_gads = 1962 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Jēkabpils}}, tagad {{LAT}} | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 28 | m_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Imants Ziedonis]], Ritma Safonova | brāļi = | māsas = Baiba | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, žurnālists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = 1986—2026 | žanri = [[dzeja]], [[dokumentālā proza]], [[stāsti]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Leišmalīte" (2013) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = Egona Līva piemiņas balva "Krasta ļaudis" | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Rimants Ziedonis''' (dzimis {{dat|1962|6|17}}, miris {{dat|2026|10|28}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/735446-muziba-devies-rakstnieks-un-publicists-rimants-ziedonis-dzejnieka-imanta-ziedona-dels|title=Mūžībā devies rakstnieks un publicists Rimants Ziedonis, dzejnieka Imanta Ziedoņa dēls|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref>) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], rakstnieks un žurnālists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1962. gadā Jēkabpilī dzejnieka [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] un skolotājas Ritmas Safonovas ģimenē. Mācījās [[Jūrmalas 1. vidusskola|Jūrmalas 1. vidusskolā]] (1969—1972), tad [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] (1972—1977) un [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā]] (1977—1981). Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas nodaļā (1981—1986), publicēja pirmo dzejoļu krājumu. Strādāja par žurnāla "[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]" (1986—1989) prozas nodaļas redaktoru, pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/profile/334/|title=Rimants Ziedonis {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=makslinieki.lv|access-date=2022-03-29|archive-date=2021-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20211019161906/http://www.makslinieki.lv/profile/334/}}</ref> Bija laikraksta "[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]" kultūras nodaļas un laikraksta "Literatūra. Māksla. Mēs" redaktors (1994—1999), līdztekus arī laikraksta "Jaunā Avīze" sestdienas pielikuma "Jā" redaktors (1997—1998), laikraksta "[[Rīgas Balss]]" galvenais redaktors (1998—1999), gatavoja Ministru prezidenta Jaungada uzrunu tautai [[LTV]] un uzrunu Mežaparka Lielajā estrādē [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki|Dziesmu svētku]] dalībniekiem un skatītājiem (1998). 1999. gadā bija Ministru prezidenta biedra Eiropas Savienības lietās [[Guntars Krasts|Guntars Krasta]] preses sekretārs, tad jaunievēlētās Latvijas Valsts prezidentes [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] preses sekretārs.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/rimants-ziedonis literatura.lv] LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta virtuālais resurss</ref> 2000. gadā R. Ziedonis kļuva par žurnāla "Karogs" literārās nodaļas redaktoru, vēlāk vadīja izdevumu "''National Geographic Latvia''", veidoja videoraidījumus, sarunas portālos "Apollo" un "Delfi" u.c. == Darbi == Pirmā grāmata dzejoļu krājums "Atvēzējies glāstam" (1986), tad stāstu krājumi "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi" (1992) un "Pastaiga" (2016). Dokumentālā proza par [[Arvīds Blūmentāls|Arvīdu Blūmentālu]] "Nacionālais dēkainis — krokodilu mednieks" (2000) un "Paradoksālā Latvija" (2006), pēc kuras motīviem [[Latvijas Nacionālais teātris]] 2019. gadā iestudēja izrādi. Grāmatas "Mežu zemē Latvijā" (2006) un "Jūras zemē Latvijā" (2009). Grāmata "Austrumu robeža" (2008) par realitāti Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. == Apbalvojumi == 2013. gadā saņēma Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" par dokumentālās prozas grāmatu "Leišmalīte" (2013), kas tapusi sadarbībā ar tēvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Rimants-Ziedonis/872133|title=Rimants Ziedonis|website=literatura.lv|access-date=2022-03-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/rimants-ziedonis-8388 Rimants Ziedonis] izrades.lv * https://www.literatura.lv/personas/rimants-ziedonis {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ziedonis, Rimants}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] dni5zmc1a2op7y037sx0293gi4ji6nc 0 511798 4540760 4006231 2026-10-28T15:39:20Z Bendžamins 76862 4540760 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Ludoviks Manjē | nationalgoals1 = 3 | years5 = 2010—2012 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | caps5 = 56 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2000—2010 | nationalteam1 = {{fb|SUI}} | nationalcaps1 = 62 | name = | caps4 = 103 | caption = Manjē 2006. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 347 | totalgoals = 9 | managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | manageryears1 = 2018—2020 | managerclubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SC Rheindorf Altach|Rheindorf Altach]] | goals4 = 2 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | image = Magnin061115 (cropped).jpg | caps1 = 96 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|4|20}} | cityofbirth = {{vieta|Šveice|Lozanna}} | height = 186 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 1997—2000 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Yverdon-Sport FC|Yverdon-Sport]] | goals1 = 2 | years4 = 2005—2009 | years2 = 2000—2002 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano|Lugano]] | caps2 = 47 | goals2 = 0 | years3 = 2002—2005 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | caps3 = 45 | goals3 = 4 | manageryears2 = 2022 | managerclubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] | manageryears3 = 2022—2025 | managerclubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | manageryears4 = 2025—2026 }}'''Ludoviks Manjē''' ({{Val|fr|Ludovic Magnin}}, dzimis {{Dat|1979|4|20}}) ir [[Šveice]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā spēlējis [[Šveice|Šveicē]] un [[Vācija|Vācijā]]. Ar [[SV Werder Bremen|''Werder Bremen'']] komandu 2004., bet ar ''[[VfB Stuttgart]]'' komandu 2007. gadā uzvarējis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]] pārstāvējis no 2000. līdz 2010. gadam. Piedalījies [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Werder Bremen''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2003—04 * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2003—04 '''VfB Stuttgart''' * Vācijas Bundeslīga: 2006—07 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Manjē, Ludoviks}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbola treneri]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lugano spēlētāji]] ldkf57hysel4e7xcywm30ucblv1fpje 0 512323 4541014 4494138 2026-10-29T07:16:37Z Ivario 51458 /* */ 4541014 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kristaps Eklons | attēls = Kristaps Eklons 2015.jpg | apraksts = Kristaps Eklons 2015. gadā | att_izm = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|VUGD]] priekšnieka vietnieks | term_sākums2 = {{dat|2011|12|09|N|bez}}—{{dat|2022|5|26|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|5|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Marija Golubeva]] | pēctecis = [[Māris Kučinskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|8|4}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Kustība Par!]] <small>(2022–?)</small> | apvienība = | profesija = inženieris, ģenerālis | alma_mater = Ļvivas Ugunsdrošības skola<br>Maskavas Ugunsdrošības akadēmija | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | dzīvesb = }} '''Kristaps Eklons''' (dzimis {{dat|1971|8|4}}{{nepieciešama atsauce}}) ir latviešu [[ugunsdzēsējs]] un drošības speciālists, [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-iekslietu-ministra-amatam-nolemusi-virzit-vugd-prieksnieka-vietnieku-eklonu.a457937/|title=«Attīstībai/Par!» iekšlietu ministra amatam nolēmusi virzīt VUGD priekšnieka vietnieku Eklonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> Pārstāvējis partiju "[[Kustība Par!]]" un apvienību "[[Attīstībai/Par!]]". == Dzīvesgājums == Mācījās [[Lielupes pamatskola|Jūrmalas 6. pamatskolā]] (1986—1989), [[Ļviva]]s Ugunsdrošības skolā (1989—1992), tad [[Maskava]]s Ugunsdrošības akadēmijā (1993—1997), iegūstot ugunsdrošības inženiera izglītību. 1995. gadā K. Eklons sāka strādāt par VUGD Centra rajona daļas komandiera vietnieku, 1997. gadā par VUGD Kurzemes rajona daļas komandieri, 2000. gadā par VUGD Ātrās reaģēšanas brigādes komandieri, 2006. gadā par VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieka vietnieku, 2011. gadā par VUGD priekšnieka vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/darbinieks/kristaps-eklons|title=Kristaps Eklons {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2022-07-06|language=lv}}</ref> Pēc politiskās karjeras apstāšanās kopš 2024. gada strādā kā SIA "[[Rīgas ūdens]]" drošības pārvaldnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/4496|title=Kristaps Eklons|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada maijā pēc [[LR Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministres]] [[Marija Golubeva|Marijas Golubevas]] demisijas partiju apvienība "[[Attīstībai/Par!]]" K. Eklonu izvirzīja iekšlietu ministra amatam.<ref name=":0" /> 26. maijā [[13. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja ministra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprina-indriksoni-ekonomikas-bet-eklonu--iekslietu-ministra-amata.a458511/|title=Saeima apstiprina Indriksoni ekonomikas, bet Eklonu – iekšlietu ministra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> 2022. gada septembrī iestājies partijā "[[Kustība Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/eklons-iestajies-kustiba-par/|title=Eklons iestājies kustībā “Par!”|website=tv3.lv|access-date=2022-09-27|language=lv|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926193348/https://zinas.tv3.lv/latvija/eklons-iestajies-kustiba-par/}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] K. Eklons kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Marija Golubeva]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2022|5|26|N}} — {{dat|2022|12|14|N}} | pēc = [[Māris Kučinskis]]}} {{kastes beigas}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eklons, Kristaps}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] dhgu0f0imkfv7hvc5dmcrzn16bzbcca 0 516928 4540835 4246503 2026-10-28T18:37:22Z Pirags 3757 /* Grāmatas */ 4540835 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lūcija Ņefedova | dz datums = {{dat|1933|02|03}} | dz vieta = {{flaga|Latvija}} [[Liepnas pagasts]], [[Abrenes apriņķis]], [[Latvija]] | mirš datums = {{dat|2022|01|17}} (88 gadu vecumā) | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1983) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Jelgavas pilsētas Goda zīme]] (1998) | dzimums = S }} '''Lūcija Ņefedova''' (dzimusi {{dat|1933|2|3}}, mirusi {{dat|2022|1|17}}) bija [[Latvieši|latviešu]] režisore. Lielāko mūža daļu bija galvenā režisore [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1933. gada 3. februārī [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] zemnieku Sīmaņa un Mariannas Ņefedovu ģimenē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ar Ādolfa Alunāna vārdu|last=Ņefedova|first=Lūcija|publisher=JPPI "Kultūra"|year=2018|isbn=978-9934-19-656-0.|location=Jelgava|pages=12}}</ref> Kopš divu gadu vecuma dzīvoja [[Sigulda|Siguldā]]. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par [[Cēsis|Cēsu]] Pionieru nama direktori. 1966. gadā sāka studēt [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Režijas nodaļā. 1971. gadā studēja Maskavas Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) Režijas nodaļā. Bija pasniedzēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Teātra fakultātē. Atbrīvota no darba 1968. gadā par Gunāra Priedes lugas "Smaržo sēnes" iestudējumu Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī. Iestudējums pirmizrādi nepiedzīvoja. No 1965. gada līdz mūža beigām bija Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra, vēlāk [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra]] galvenā režisore, iestudējusi ap 150 izrāžu. Mirusi 2022. gada 17. janvārī,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-aizsaukta-jelgavas-teatra-rezisore-lucija-nefedova.a439219/ Mūžībā aizsaukta Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova] lsm.lv 2022. gada 17. janvārī</ref> apglabāta Jelgavas Baložu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cemety.lv/public/deceaseds/1932765?type=deceased|title=Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēma}}</ref> == Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī == # [[Dagnija Zigmonte]] “Dod roku rītausmai” (1965) # Viktors Rozovs “Kas mīl… (Kāzu dienā)" (1966) # [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs" (1966) # [[Gunārs Priede]] “Trīspadsmitā” (1967) # Eižens Labišs “Salmu cepurīte” (1968, rež. [[Inta Alekse]] un Lūcija Ņefedova) # Konstantīns Treņovs “Ļubova Jarovaja” (1969) # [[Ādolfs Alunāns]] “Mucenieks un muceniece” (1969) # [[Ādolfs Alunāns]] “Bagāta brūte” (1969) # [[Aleksandrs Ostrovskis]] “Bez vainas vainīgie” (1970) # [[Gunārs Priede]] “Vecrīgas lībieša portrets” (1972, rež. Lūcija Ņefedova un [[Inta Alekse]]) # Leonīds Zorins “'''Varšavas melodija'''”, pirmizr. 1972. g. # Edrižibs Mamijs “'''Sargies, mīlestība!'''”, pirmizr. 1973. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Sila ziedi'''”, pirmizr. 1973. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mūsu pokāls'''”, pirmizr. 1973. g. # [[Moriss Meterlinks]] “'''Zilais putns'''”, pirmizr. 1974. g. # Aleksandrs Vologins “'''Mana vecākā māsa'''”, pirmizr. 1974. g. Rež. [[Inta Alekse]], Lūcija Ņefedova. # Džons Boitons Prīstlijs “'''Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu'''”, pirmizr. 1975. g. # Leonīds Ļeonovs “'''Zelta kariete'''”, pirmizr. 1975. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Rudens rozes'''”, pirmizr. 1976. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Paši pūta, paši dega'''”, pirmizr. 1976. g. # [[Rainis]], [[Aspazija]] “'''Iet dienas pilnas tava tuvuma'''”, pirmizr. 1977. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Maldu Mildas sapņojums'''”, pirmizr. 1978. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone. # [[Aspazija]] “'''Zalša līgava'''”, pirmizr. 1979. g. # Eduardo de Filipo “'''Filumena Marturano'''”, pirmizr. 1979. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Aicinājums uz… pērienu'''”, pirmizr. 1982. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mucenieks un muceniece'''”, pirmizr. 1982. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Bagāta brūte'''” pirmizr. 1982. g. # Barijs Konnors “'''Nav vērts raudāt... (Roksija)'''”, pirmizr. 1983. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone. # Māra Rītupe “'''Tautu dēls lielījās'''”, pirmizr. 1984. g. # [[Fricis Rokpelnis]] “'''Atceries egles (Jelgavas galva)'''”, pirmizr. 1984. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. [[Inta Alekse]] un Agris Krūmiņš. # [[Anna Brigadere]] “'''Ilga'''”, pirmizr. 1984. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Baiba Pelūde. # [[Gunārs Priede]] “'''Filiāle'''”, pirmizr. 1984. g. # [[Rainis]] “'''[[Zelta zirgs]]'''”, pirmizr. 1986. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse. # [[Rūdolfs Blaumanis]] “'''[[Skroderdienas Silmačos]]'''”, pirmizr. 1987. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar būdu uz baznīcu'''”, pirmizr. 1987. g. # [[Andrejs Pumpurs]] “'''Lāčplēsis'''”, pirmizr. 1988. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Dzidra Bļodone]]. # Arnolds Ridlejs “'''Spoku vilciens'''”, pirmizr. 1988. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Piltenieks Rīgā'''”, pirmizr. 1988. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Mūžīgi vīrišķais'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Ērihs Kestners]] “'''Divas Lotiņas'''”, pirmizr. 1989. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece. # [[Gunārs Priede]] “'''Artemīda'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Intermeco'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Jānis Akuraters]] “'''Mīlestības zeme'''”, pirmiz. 1990. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar Dievu pie zemes'''”, pirmizr. 1990. g. # Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “'''Sniegbaltīte un septiņi rūķīši'''”, pirmizr. 1991. g. # [[Henriks Ibsens]] “'''Spoki'''”, pirmizr. 1992. g. # [[Jānis Akuraters]] “'''Vecie un jaunie'''”, pirmizr. 1992. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. [[Arvīds Matisons]]. # Aina Vāvere “'''Jauna neprecējusies, baltu izcelsmes'''”, pirmizr. 1992. g. # [[Hella Vuolijoki]] “'''Akmens ligzda'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Nakts pirms mājām'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Icigs Mozes'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Draudzes bazārs'''”, pirmizr. 1993. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons. # [[Gunārs Priede]] “'''Pie mums martā'''”, pirmizr. 1994. g. # Māra Rītupe “'''Kā Cibuļu Antons zemi prihvatizēja'''”, pirmizr. 1994. g. # Arvo Rēlavs “'''Krīt gar zemi, mati gaisā'''”, pirmizr. 1994. g. # [[Aspazija]] “'''Boass un Rute'''”, pirmizr. 1995. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Vecmodīgā komēdija'''”, pirmizr. 1996. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Sievu kari ar Belcebulu'''”, pirmizr. 1996. g. # Džeroms Kiltijs “'''Mīļais melis'''”, pirmizr. 1996. g. # Eleonora Hārpere Portere “'''Pollianna'''”, pirmizr. 1997. g. # Hugo Raudsepps “'''Mārtiņciems'''”, pirmizr. 1997. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]], # Kārļa Ulmaņa 120 gadu jubilejai veltīts uzvedums “'''Šī zeme ir mūsu'''”, pirmizr. 1997. g. # Māra Rītupe “'''Gustavs parlamenta brīvdienās'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]] '''“Brenča Tanheizers”''', pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Pašu audzināts'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]], Johans Šenks “'''Sādžas dakteris'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar būdu uz baznīcu'''”, pirmizr. 1999. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]], # [[Anšlavs Eglītis]] “'''Omartija kundze'''”, pirmizr. 1999. g. # [[Frīdrihs Dirrenmats]] “'''Vecās dāmas vizīte'''”, pirmizr. 1999. g. # [[Valdis Grēviņš]] “'''Gaisa grābekļi'''”, pirmizr. 2000. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]]. # Jevgenijs Švarcs “'''Sniega karaliene'''”, pirmizr. 2000. g. # Egīls Šņore “'''Kartupeļu pankūku smarža'''”, pirmizr. 2001. g. # [[Ārija Elksne]], [[Jānis Grots]] “'''Vēstules tālajai zvaigznei'''”, pirmizr. 2001. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Zilā'''”, pirmizr. 2002. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Kvēli ilgotā...'''”, pirmizr. 2002. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Vecā Arbata pasakas'''”, pirmizr. 2002. g. # Hugo Krūmiņš “'''Precību drudzis (Sāncenši)'''”, pirmizr. 2003. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]]. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mucenieks un Muceniece'''”, pirmizr. 2003. g. # Nora Vētra-Muižniece “'''Princese uz zirņa'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Cenzūra'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] “'''Vistas'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Ērika'''”, pirmizr. 2005. g. # Pjērs Barilē un Žans Pjērs Greidijs “'''40 karātu'''”, pirmizr. 2006. g. # Karlo Goldoni “'''Mirandolīna'''”, pirmizr. 2006. g. # Jevgeņijs Švarcs “'''Parastais brīnums'''”, pirmizr. 2007. g. # [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] 80. jubilejai veltīta kompozīcija “'''Es viņiem stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…'''”, pirmizr. 2007. g. # [[Marks Tvens]], Andreja Miglas dramatizējums “'''Princis un ubaga zēns'''”, pirmizr. 2009. g. # Ričards Bahs “'''Vienoti katrs savā telpā'''”, pirmizr. 2009. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Kristīne Karataş. # Barijs Konnors “'''Nav vērts raudāt jeb Roksija'''”, pirmizr. 2009. g. # Džons Patriks “'''Dīvainā misis Sevidža'''”, pirmizr. 2010. g. # [[Otfrīds Preislers]] “'''Mazā raganiņa'''”, pirmizr. 2010. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Sprīdītis'''”, pirmizr. 2011. g. # Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “'''Sniegbaltīte un septiņi rūķīši'''”, pirmizr. 2011. g. # [[Viljams Šekspīrs]] “'''Jautrās vindzorietes'''”, pirmizr. 2012. g. # Klēra Būza “'''Sievietes, sievietes'''”, pirmizr. 2012. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Minhauzena precības'''”, pirmizr. 2013. g. # Vigita Pumpure “'''Kaimiņu būšana'''”, pirmizr. 2013. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dace Vilne. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mūsu pokāls'''”, pirmizr. 2013. g. # Pēc Sergeja Mihalkova stāstu motīviem “'''Zaķis Lielībnieks'''”, pirmizr. 2013. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Vai mēs viņu pazīsim?'''”, pirmizr. 2014. g. # [[Māra Svīre]] “'''Slazdu krogs un divi nami Rīgā'''”, pirmizr. 2014. g. # [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs “'''Zvaigzne iet un deg, un…'''”, pirmizr. 2015. g. # Jānis Dreslers “'''Burbuļmātes prieki un bēdas'''”, pirmizr. 2015. g. # [[Tenesijs Viljamss]] “'''Vasara un dūmi'''”, pirmizr. 2016. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Kurrpurrū'''”, pirmizr. 2016. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Maija un Paija'''”, pirmizr. 2018. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Brīvnieks Olimpā'''”, pirmizr. 2018. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Šneiderienes'''”, pirmizr. 2018. g. # Bomaršē “'''Figaro kāzas'''”, pirmizr. 2019. g. # [[Anšlavs Eglītis]] “'''Kazanovas mētelis'''”, pirmizr. 2020. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Es mīlu tevi, vārnulēn! (Taņa)'''”, pirmizr. 2022. g. Rež. Lūcija Ņefedova (In memoriam), rež. asistentes: Dace Vilne un Liene Strauta. Nav atsevišķi uzskaitīti dažādi uzvedumi — piemēram, veltījumi Ādolfa Alunāna jubilejām. == Grāmatas == * Lūcija Ņefedova "''Vera Baļuna. Variācijas par režijas nodarbību tēmām''", Rīga: Sol Vita, 2004. ISBN 978-9984-75-920-3 * Lūcija Ņefedova "''Ar Ādolfa Alunāna vārdu"''. Jelgava: JPPI "Kultūra", 2018. ISBN 978-9934-19-656-0. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1983) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Jelgavas pilsētas Goda zīme]] (1998) * Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2004) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņefedova, Lūcija}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] 7zjbc3x8vxtfnc16wn6a40nrxc11rjt 4540838 4540835 2026-10-28T18:43:55Z Pirags 3757 /* Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī */ 4540838 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lūcija Ņefedova | dz datums = {{dat|1933|02|03}} | dz vieta = {{flaga|Latvija}} [[Liepnas pagasts]], [[Abrenes apriņķis]], [[Latvija]] | mirš datums = {{dat|2022|01|17}} (88 gadu vecumā) | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1983) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Jelgavas pilsētas Goda zīme]] (1998) | dzimums = S }} '''Lūcija Ņefedova''' (dzimusi {{dat|1933|2|3}}, mirusi {{dat|2022|1|17}}) bija [[Latvieši|latviešu]] režisore. Lielāko mūža daļu bija galvenā režisore [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1933. gada 3. februārī [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] zemnieku Sīmaņa un Mariannas Ņefedovu ģimenē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ar Ādolfa Alunāna vārdu|last=Ņefedova|first=Lūcija|publisher=JPPI "Kultūra"|year=2018|isbn=978-9934-19-656-0.|location=Jelgava|pages=12}}</ref> Kopš divu gadu vecuma dzīvoja [[Sigulda|Siguldā]]. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par [[Cēsis|Cēsu]] Pionieru nama direktori. 1966. gadā sāka studēt [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Režijas nodaļā. 1971. gadā studēja Maskavas Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) Režijas nodaļā. Bija pasniedzēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Teātra fakultātē. Atbrīvota no darba 1968. gadā par Gunāra Priedes lugas "Smaržo sēnes" iestudējumu Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī. Iestudējums pirmizrādi nepiedzīvoja. No 1965. gada līdz mūža beigām bija Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra, vēlāk [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra]] galvenā režisore, iestudējusi ap 150 izrāžu. Mirusi 2022. gada 17. janvārī,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-aizsaukta-jelgavas-teatra-rezisore-lucija-nefedova.a439219/ Mūžībā aizsaukta Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova] lsm.lv 2022. gada 17. janvārī</ref> apglabāta Jelgavas Baložu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cemety.lv/public/deceaseds/1932765?type=deceased|title=Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēma}}</ref> == Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī == # [[Dagnija Zigmonte]] “Dod roku rītausmai” (1965) # Viktors Rozovs “Kas mīl… (Kāzu dienā)" (1966) # [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs" (1966) # [[Gunārs Priede]] “Trīspadsmitā” (1967) # Eižens Labišs “Salmu cepurīte” (1968, rež. [[Inta Alekse]] un Lūcija Ņefedova) # Konstantīns Treņovs “Ļubova Jarovaja” (1969) # [[Ādolfs Alunāns]] “Mucenieks un muceniece” (1969) # [[Ādolfs Alunāns]] “Bagāta brūte” (1969) # [[Aleksandrs Ostrovskis]] “Bez vainas vainīgie” (1970) # [[Gunārs Priede]] “Vecrīgas lībieša portrets” (1972, rež. Lūcija Ņefedova un [[Inta Alekse]]) # Leonīds Zorins “Varšavas melodija”, pirmizr. 1972 # Edrižibs Mamijs “Sargies, mīlestība!”, pirmizr. 1973 # [[Elīna Zālīte]] “Sila ziedi”, pirmizr. 1973 # [[Ādolfs Alunāns]] “Mūsu pokāls”, pirmizr. 1973 # [[Moriss Meterlinks]] “Zilais putns”, pirmizr. 1974 # Aleksandrs Vologins “Mana vecākā māsa”, pirmizr. 1974. g. Rež. [[Inta Alekse]], Lūcija Ņefedova. # Džons Boitons Prīstlijs “Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”, pirmizr. 1975 # Leonīds Ļeonovs “Zelta kariete”, pirmizr. 1975 # [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”, pirmizr. 1976 # [[Pauls Putniņš]] “Paši pūta, paši dega”, pirmizr. 1976 # [[Rainis]], [[Aspazija]] “Iet dienas pilnas tava tuvuma”, pirmizr. 1977 # [[Elīna Zālīte]] “Maldu Mildas sapņojums”, pirmizr. 1978. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone. # [[Aspazija]] “Zalša līgava”, pirmizr. 1979. g. # Eduardo de Filipo “Filumena Marturano”, pirmizr. 1979 # [[Pauls Putniņš]] “Aicinājums uz… pērienu”, pirmizr. 1982 # [[Ādolfs Alunāns]] “Mucenieks un muceniece”, pirmizr. 1982 # [[Ādolfs Alunāns]] “Bagāta brūte” pirmizr. 1982 # Barijs Konnors “Nav vērts raudāt... (Roksija)”, pirmizr. 1983. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone. # Māra Rītupe “Tautu dēls lielījās”, pirmizr. 1984 # [[Fricis Rokpelnis]] “Atceries egles (Jelgavas galva)”, pirmizr. 1984. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. [[Inta Alekse]] un Agris Krūmiņš. # [[Anna Brigadere]] “Ilga”, pirmizr. 1984. Rež. Lūcija Ņefedova un Baiba Pelūde. # [[Gunārs Priede]] “Filiāle”, pirmizr. 1984. # [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”, pirmizr. 1986. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse. # [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Skroderdienas Silmačos]]”, pirmizr. 1987. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde. # [[Pauls Putniņš]] “Ar būdu uz baznīcu”, pirmizr. 1987. # [[Andrejs Pumpurs]] “'''Lāčplēsis'''”, pirmizr. 1988. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Dzidra Bļodone]]. # Arnolds Ridlejs “'''Spoku vilciens'''”, pirmizr. 1988. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Piltenieks Rīgā'''”, pirmizr. 1988. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Mūžīgi vīrišķais'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Ērihs Kestners]] “'''Divas Lotiņas'''”, pirmizr. 1989. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece. # [[Gunārs Priede]] “'''Artemīda'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Intermeco'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Jānis Akuraters]] “'''Mīlestības zeme'''”, pirmiz. 1990. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar Dievu pie zemes'''”, pirmizr. 1990. g. # Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “'''Sniegbaltīte un septiņi rūķīši'''”, pirmizr. 1991. g. # [[Henriks Ibsens]] “'''Spoki'''”, pirmizr. 1992. g. # [[Jānis Akuraters]] “'''Vecie un jaunie'''”, pirmizr. 1992. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. [[Arvīds Matisons]]. # Aina Vāvere “'''Jauna neprecējusies, baltu izcelsmes'''”, pirmizr. 1992. g. # [[Hella Vuolijoki]] “'''Akmens ligzda'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Nakts pirms mājām'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Icigs Mozes'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Draudzes bazārs'''”, pirmizr. 1993. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons. # [[Gunārs Priede]] “'''Pie mums martā'''”, pirmizr. 1994. g. # Māra Rītupe “'''Kā Cibuļu Antons zemi prihvatizēja'''”, pirmizr. 1994. g. # Arvo Rēlavs “'''Krīt gar zemi, mati gaisā'''”, pirmizr. 1994. g. # [[Aspazija]] “'''Boass un Rute'''”, pirmizr. 1995. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Vecmodīgā komēdija'''”, pirmizr. 1996. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Sievu kari ar Belcebulu'''”, pirmizr. 1996. g. # Džeroms Kiltijs “'''Mīļais melis'''”, pirmizr. 1996. g. # Eleonora Hārpere Portere “'''Pollianna'''”, pirmizr. 1997. g. # Hugo Raudsepps “'''Mārtiņciems'''”, pirmizr. 1997. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]], # Kārļa Ulmaņa 120 gadu jubilejai veltīts uzvedums “'''Šī zeme ir mūsu'''”, pirmizr. 1997. g. # Māra Rītupe “'''Gustavs parlamenta brīvdienās'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]] '''“Brenča Tanheizers”''', pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Pašu audzināts'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]], Johans Šenks “'''Sādžas dakteris'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar būdu uz baznīcu'''”, pirmizr. 1999. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]], # [[Anšlavs Eglītis]] “'''Omartija kundze'''”, pirmizr. 1999. g. # [[Frīdrihs Dirrenmats]] “'''Vecās dāmas vizīte'''”, pirmizr. 1999. g. # [[Valdis Grēviņš]] “'''Gaisa grābekļi'''”, pirmizr. 2000. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]]. # Jevgenijs Švarcs “'''Sniega karaliene'''”, pirmizr. 2000. g. # Egīls Šņore “'''Kartupeļu pankūku smarža'''”, pirmizr. 2001. g. # [[Ārija Elksne]], [[Jānis Grots]] “'''Vēstules tālajai zvaigznei'''”, pirmizr. 2001. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Zilā'''”, pirmizr. 2002. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Kvēli ilgotā...'''”, pirmizr. 2002. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Vecā Arbata pasakas'''”, pirmizr. 2002. g. # Hugo Krūmiņš “'''Precību drudzis (Sāncenši)'''”, pirmizr. 2003. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]]. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mucenieks un Muceniece'''”, pirmizr. 2003. g. # Nora Vētra-Muižniece “'''Princese uz zirņa'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Cenzūra'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] “'''Vistas'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Ērika'''”, pirmizr. 2005. g. # Pjērs Barilē un Žans Pjērs Greidijs “'''40 karātu'''”, pirmizr. 2006. g. # Karlo Goldoni “'''Mirandolīna'''”, pirmizr. 2006. g. # Jevgeņijs Švarcs “'''Parastais brīnums'''”, pirmizr. 2007. g. # [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] 80. jubilejai veltīta kompozīcija “'''Es viņiem stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…'''”, pirmizr. 2007. g. # [[Marks Tvens]], Andreja Miglas dramatizējums “'''Princis un ubaga zēns'''”, pirmizr. 2009. g. # Ričards Bahs “'''Vienoti katrs savā telpā'''”, pirmizr. 2009. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Kristīne Karataş. # Barijs Konnors “'''Nav vērts raudāt jeb Roksija'''”, pirmizr. 2009. g. # Džons Patriks “'''Dīvainā misis Sevidža'''”, pirmizr. 2010. g. # [[Otfrīds Preislers]] “'''Mazā raganiņa'''”, pirmizr. 2010. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Sprīdītis'''”, pirmizr. 2011. g. # Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “'''Sniegbaltīte un septiņi rūķīši'''”, pirmizr. 2011. g. # [[Viljams Šekspīrs]] “'''Jautrās vindzorietes'''”, pirmizr. 2012. g. # Klēra Būza “'''Sievietes, sievietes'''”, pirmizr. 2012. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Minhauzena precības'''”, pirmizr. 2013. g. # Vigita Pumpure “'''Kaimiņu būšana'''”, pirmizr. 2013. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dace Vilne. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mūsu pokāls'''”, pirmizr. 2013. g. # Pēc Sergeja Mihalkova stāstu motīviem “'''Zaķis Lielībnieks'''”, pirmizr. 2013. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Vai mēs viņu pazīsim?'''”, pirmizr. 2014. g. # [[Māra Svīre]] “'''Slazdu krogs un divi nami Rīgā'''”, pirmizr. 2014. g. # [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs “'''Zvaigzne iet un deg, un…'''”, pirmizr. 2015. g. # Jānis Dreslers “'''Burbuļmātes prieki un bēdas'''”, pirmizr. 2015. g. # [[Tenesijs Viljamss]] “'''Vasara un dūmi'''”, pirmizr. 2016. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Kurrpurrū'''”, pirmizr. 2016. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Maija un Paija'''”, pirmizr. 2018. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Brīvnieks Olimpā'''”, pirmizr. 2018. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Šneiderienes'''”, pirmizr. 2018. g. # Bomaršē “'''Figaro kāzas'''”, pirmizr. 2019. g. # [[Anšlavs Eglītis]] “'''Kazanovas mētelis'''”, pirmizr. 2020. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Es mīlu tevi, vārnulēn! (Taņa)'''”, pirmizr. 2022. g. Rež. Lūcija Ņefedova (In memoriam), rež. asistentes: Dace Vilne un Liene Strauta. Nav atsevišķi uzskaitīti dažādi uzvedumi — piemēram, veltījumi Ādolfa Alunāna jubilejām. == Grāmatas == * Lūcija Ņefedova "''Vera Baļuna. Variācijas par režijas nodarbību tēmām''", Rīga: Sol Vita, 2004. ISBN 978-9984-75-920-3 * Lūcija Ņefedova "''Ar Ādolfa Alunāna vārdu"''. Jelgava: JPPI "Kultūra", 2018. ISBN 978-9934-19-656-0. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1983) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Jelgavas pilsētas Goda zīme]] (1998) * Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2004) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņefedova, Lūcija}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] lxyy9li5tlxo5slm07neebpalokcouo 4540839 4540838 2026-10-28T18:44:41Z Pirags 3757 /* Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī */ 4540839 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lūcija Ņefedova | dz datums = {{dat|1933|02|03}} | dz vieta = {{flaga|Latvija}} [[Liepnas pagasts]], [[Abrenes apriņķis]], [[Latvija]] | mirš datums = {{dat|2022|01|17}} (88 gadu vecumā) | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1983) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Jelgavas pilsētas Goda zīme]] (1998) | dzimums = S }} '''Lūcija Ņefedova''' (dzimusi {{dat|1933|2|3}}, mirusi {{dat|2022|1|17}}) bija [[Latvieši|latviešu]] režisore. Lielāko mūža daļu bija galvenā režisore [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1933. gada 3. februārī [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] zemnieku Sīmaņa un Mariannas Ņefedovu ģimenē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ar Ādolfa Alunāna vārdu|last=Ņefedova|first=Lūcija|publisher=JPPI "Kultūra"|year=2018|isbn=978-9934-19-656-0.|location=Jelgava|pages=12}}</ref> Kopš divu gadu vecuma dzīvoja [[Sigulda|Siguldā]]. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par [[Cēsis|Cēsu]] Pionieru nama direktori. 1966. gadā sāka studēt [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Režijas nodaļā. 1971. gadā studēja Maskavas Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) Režijas nodaļā. Bija pasniedzēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Teātra fakultātē. Atbrīvota no darba 1968. gadā par Gunāra Priedes lugas "Smaržo sēnes" iestudējumu Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī. Iestudējums pirmizrādi nepiedzīvoja. No 1965. gada līdz mūža beigām bija Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra, vēlāk [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra]] galvenā režisore, iestudējusi ap 150 izrāžu. Mirusi 2022. gada 17. janvārī,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-aizsaukta-jelgavas-teatra-rezisore-lucija-nefedova.a439219/ Mūžībā aizsaukta Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova] lsm.lv 2022. gada 17. janvārī</ref> apglabāta Jelgavas Baložu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cemety.lv/public/deceaseds/1932765?type=deceased|title=Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēma}}</ref> == Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī == # [[Dagnija Zigmonte]] “Dod roku rītausmai” (1965) # Viktors Rozovs “Kas mīl… (Kāzu dienā)" (1966) # [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs" (1966) # [[Gunārs Priede]] “Trīspadsmitā” (1967) # Eižens Labišs “Salmu cepurīte” (1968, rež. [[Inta Alekse]] un Lūcija Ņefedova) # Konstantīns Treņovs “Ļubova Jarovaja” (1969) # [[Ādolfs Alunāns]] “Mucenieks un muceniece” (1969) # [[Ādolfs Alunāns]] “Bagāta brūte” (1969) # [[Aleksandrs Ostrovskis]] “Bez vainas vainīgie” (1970) # [[Gunārs Priede]] “Vecrīgas lībieša portrets” (1972, rež. Lūcija Ņefedova un [[Inta Alekse]]) # Leonīds Zorins “Varšavas melodija”, pirmizr. 1972 # Edrižibs Mamijs “Sargies, mīlestība!”, pirmizr. 1973 # [[Elīna Zālīte]] “Sila ziedi”, pirmizr. 1973 # [[Ādolfs Alunāns]] “Mūsu pokāls”, pirmizr. 1973 # [[Moriss Meterlinks]] “Zilais putns”, pirmizr. 1974 # Aleksandrs Vologins “Mana vecākā māsa”, pirmizr. 1974. g. Rež. [[Inta Alekse]], Lūcija Ņefedova. # Džons Boitons Prīstlijs “Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”, pirmizr. 1975 # Leonīds Ļeonovs “Zelta kariete”, pirmizr. 1975 # [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”, pirmizr. 1976 # [[Pauls Putniņš]] “Paši pūta, paši dega”, pirmizr. 1976 # [[Rainis]], [[Aspazija]] “Iet dienas pilnas tava tuvuma”, pirmizr. 1977 # [[Elīna Zālīte]] “Maldu Mildas sapņojums”, pirmizr. 1978. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone. # [[Aspazija]] “Zalša līgava”, pirmizr. 1979. # Eduardo de Filipo “Filumena Marturano”, pirmizr. 1979 # [[Pauls Putniņš]] “Aicinājums uz… pērienu”, pirmizr. 1982 # [[Ādolfs Alunāns]] “Mucenieks un muceniece”, pirmizr. 1982 # [[Ādolfs Alunāns]] “Bagāta brūte” pirmizr. 1982 # Barijs Konnors “Nav vērts raudāt... (Roksija)”, pirmizr. 1983. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone. # Māra Rītupe “Tautu dēls lielījās”, pirmizr. 1984 # [[Fricis Rokpelnis]] “Atceries egles (Jelgavas galva)”, pirmizr. 1984. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. [[Inta Alekse]] un Agris Krūmiņš. # [[Anna Brigadere]] “Ilga”, pirmizr. 1984. Rež. Lūcija Ņefedova un Baiba Pelūde. # [[Gunārs Priede]] “Filiāle”, pirmizr. 1984. # [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”, pirmizr. 1986. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse. # [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Skroderdienas Silmačos]]”, pirmizr. 1987. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde. # [[Pauls Putniņš]] “Ar būdu uz baznīcu”, pirmizr. 1987. # [[Andrejs Pumpurs]] “'''Lāčplēsis'''”, pirmizr. 1988. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Dzidra Bļodone]]. # Arnolds Ridlejs “'''Spoku vilciens'''”, pirmizr. 1988. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Piltenieks Rīgā'''”, pirmizr. 1988. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Mūžīgi vīrišķais'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Ērihs Kestners]] “'''Divas Lotiņas'''”, pirmizr. 1989. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece. # [[Gunārs Priede]] “'''Artemīda'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Intermeco'''”, pirmizr. 1989. g. # [[Jānis Akuraters]] “'''Mīlestības zeme'''”, pirmiz. 1990. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar Dievu pie zemes'''”, pirmizr. 1990. g. # Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “'''Sniegbaltīte un septiņi rūķīši'''”, pirmizr. 1991. g. # [[Henriks Ibsens]] “'''Spoki'''”, pirmizr. 1992. g. # [[Jānis Akuraters]] “'''Vecie un jaunie'''”, pirmizr. 1992. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. [[Arvīds Matisons]]. # Aina Vāvere “'''Jauna neprecējusies, baltu izcelsmes'''”, pirmizr. 1992. g. # [[Hella Vuolijoki]] “'''Akmens ligzda'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Nakts pirms mājām'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Icigs Mozes'''”, pirmizr. 1993. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Draudzes bazārs'''”, pirmizr. 1993. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons. # [[Gunārs Priede]] “'''Pie mums martā'''”, pirmizr. 1994. g. # Māra Rītupe “'''Kā Cibuļu Antons zemi prihvatizēja'''”, pirmizr. 1994. g. # Arvo Rēlavs “'''Krīt gar zemi, mati gaisā'''”, pirmizr. 1994. g. # [[Aspazija]] “'''Boass un Rute'''”, pirmizr. 1995. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Vecmodīgā komēdija'''”, pirmizr. 1996. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Sievu kari ar Belcebulu'''”, pirmizr. 1996. g. # Džeroms Kiltijs “'''Mīļais melis'''”, pirmizr. 1996. g. # Eleonora Hārpere Portere “'''Pollianna'''”, pirmizr. 1997. g. # Hugo Raudsepps “'''Mārtiņciems'''”, pirmizr. 1997. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]], # Kārļa Ulmaņa 120 gadu jubilejai veltīts uzvedums “'''Šī zeme ir mūsu'''”, pirmizr. 1997. g. # Māra Rītupe “'''Gustavs parlamenta brīvdienās'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]] '''“Brenča Tanheizers”''', pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Pašu audzināts'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Ādolfs Alunāns]], Johans Šenks “'''Sādžas dakteris'''”, pirmizr. 1998. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Ar būdu uz baznīcu'''”, pirmizr. 1999. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]], # [[Anšlavs Eglītis]] “'''Omartija kundze'''”, pirmizr. 1999. g. # [[Frīdrihs Dirrenmats]] “'''Vecās dāmas vizīte'''”, pirmizr. 1999. g. # [[Valdis Grēviņš]] “'''Gaisa grābekļi'''”, pirmizr. 2000. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]]. # Jevgenijs Švarcs “'''Sniega karaliene'''”, pirmizr. 2000. g. # Egīls Šņore “'''Kartupeļu pankūku smarža'''”, pirmizr. 2001. g. # [[Ārija Elksne]], [[Jānis Grots]] “'''Vēstules tālajai zvaigznei'''”, pirmizr. 2001. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Zilā'''”, pirmizr. 2002. g. # [[Pauls Putniņš]] “'''Kvēli ilgotā...'''”, pirmizr. 2002. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Vecā Arbata pasakas'''”, pirmizr. 2002. g. # Hugo Krūmiņš “'''Precību drudzis (Sāncenši)'''”, pirmizr. 2003. g. Rež. Lūcija Ņefedova un [[Arvīds Matisons]]. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mucenieks un Muceniece'''”, pirmizr. 2003. g. # Nora Vētra-Muižniece “'''Princese uz zirņa'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Cenzūra'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] “'''Vistas'''”, pirmizr. 2004. g. # [[Elīna Zālīte]] “'''Ērika'''”, pirmizr. 2005. g. # Pjērs Barilē un Žans Pjērs Greidijs “'''40 karātu'''”, pirmizr. 2006. g. # Karlo Goldoni “'''Mirandolīna'''”, pirmizr. 2006. g. # Jevgeņijs Švarcs “'''Parastais brīnums'''”, pirmizr. 2007. g. # [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] 80. jubilejai veltīta kompozīcija “'''Es viņiem stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…'''”, pirmizr. 2007. g. # [[Marks Tvens]], Andreja Miglas dramatizējums “'''Princis un ubaga zēns'''”, pirmizr. 2009. g. # Ričards Bahs “'''Vienoti katrs savā telpā'''”, pirmizr. 2009. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Kristīne Karataş. # Barijs Konnors “'''Nav vērts raudāt jeb Roksija'''”, pirmizr. 2009. g. # Džons Patriks “'''Dīvainā misis Sevidža'''”, pirmizr. 2010. g. # [[Otfrīds Preislers]] “'''Mazā raganiņa'''”, pirmizr. 2010. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Sprīdītis'''”, pirmizr. 2011. g. # Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “'''Sniegbaltīte un septiņi rūķīši'''”, pirmizr. 2011. g. # [[Viljams Šekspīrs]] “'''Jautrās vindzorietes'''”, pirmizr. 2012. g. # Klēra Būza “'''Sievietes, sievietes'''”, pirmizr. 2012. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Minhauzena precības'''”, pirmizr. 2013. g. # Vigita Pumpure “'''Kaimiņu būšana'''”, pirmizr. 2013. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dace Vilne. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Mūsu pokāls'''”, pirmizr. 2013. g. # Pēc Sergeja Mihalkova stāstu motīviem “'''Zaķis Lielībnieks'''”, pirmizr. 2013. g. # [[Gunārs Priede]] “'''Vai mēs viņu pazīsim?'''”, pirmizr. 2014. g. # [[Māra Svīre]] “'''Slazdu krogs un divi nami Rīgā'''”, pirmizr. 2014. g. # [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs “'''Zvaigzne iet un deg, un…'''”, pirmizr. 2015. g. # Jānis Dreslers “'''Burbuļmātes prieki un bēdas'''”, pirmizr. 2015. g. # [[Tenesijs Viljamss]] “'''Vasara un dūmi'''”, pirmizr. 2016. g. # [[Mārtiņš Zīverts]] “'''Kurrpurrū'''”, pirmizr. 2016. g. # [[Anna Brigadere]] “'''Maija un Paija'''”, pirmizr. 2018. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Brīvnieks Olimpā'''”, pirmizr. 2018. g. # [[Ādolfs Alunāns]] “'''Šneiderienes'''”, pirmizr. 2018. g. # Bomaršē “'''Figaro kāzas'''”, pirmizr. 2019. g. # [[Anšlavs Eglītis]] “'''Kazanovas mētelis'''”, pirmizr. 2020. g. # Aleksejs Arbuzovs “'''Es mīlu tevi, vārnulēn! (Taņa)'''”, pirmizr. 2022. g. Rež. Lūcija Ņefedova (In memoriam), rež. asistentes: Dace Vilne un Liene Strauta. Nav atsevišķi uzskaitīti dažādi uzvedumi — piemēram, veltījumi Ādolfa Alunāna jubilejām. == Grāmatas == * Lūcija Ņefedova "''Vera Baļuna. Variācijas par režijas nodarbību tēmām''", Rīga: Sol Vita, 2004. ISBN 978-9984-75-920-3 * Lūcija Ņefedova "''Ar Ādolfa Alunāna vārdu"''. Jelgava: JPPI "Kultūra", 2018. ISBN 978-9934-19-656-0. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1983) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Jelgavas pilsētas Goda zīme]] (1998) * Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2004) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņefedova, Lūcija}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] a5ibl6m96f4i56508fe27ld21jmcdzr 0 518318 4540693 4534047 2026-10-28T12:39:56Z Baisulis 11523 /* Televīzija */ : 4540693 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kevins Faigi | vārds_orig = ''Kevin Feige'' | attēls = Kevin Feige by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Kevins Faigi 2024. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1973|6|2}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = producents, studijas vadītājs | darbības gadi = 2000—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ketlīna Faigi (kopš 2007) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kevins Faigi''' ({{val|en|Kevin Feige}}; dzimis {{dat|1973|6|2}})<ref name="EMPIRE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.empireonline.com/people/kevin-feige/ |title=Kevin Feige |website=[[Empire (žurnāls)|Empire]]|access-date=July 17, 2019}}</ref> ir amerikāņu kino un televīzijas producents, kas kopš 2007. gada ir ''[[Marvel Studios]]'' prezidents un ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' franšīzes galvenais producents.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.allbusiness.com/services/business-services/4303364-1.html |title=Marvel Entertainment Names David Maisel as Chairman, Marvel Studios and Kevin Feige as President... |access-date=July 1, 2008 |publisher=[[Business Wire]] |date=March 13, 2007 |archive-date={{dat|2009|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090511012858/http://www.allbusiness.com/services/business-services/4303364-1.html }}</ref> Viņa producētās filmas pasaulē kopā nopelnījušas vairāk nekā {{nobr|29 miljardus}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kevin Feige Movie Box Office Results |url=http://www.boxofficemojo.com/people/chart/?view=Producer&id=kevinfeige.htm |website=[[Box Office Mojo]] |access-date=August 17, 2019}}</ref> ierindojot Faigi pirmajā vietā starp visu laiku pelnošākajiem kino producentiem, kā arī viņa producētā filmas "[[Atriebēji: Noslēgums]]" vienu brīdi bija [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākā filma pasaulē]]. Faigi ir [[Amerikas producentu ģilde]]s loceklis. 2018. gadā viņu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" par filmas "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" producēšanu, tā kļuva par pirmo supervaroņu filmu, kas nominēta šajā kategorijā un pirmā ''Marvel Cinematic Universe'' filma, kas ieguva Kinoakadēmijas balvu. 2019. gadā viņš ieņēma ''[[Marvel Entertainment]]'' radošā direktora amatu. == Dzīvesgājums == Faigi dzimis [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], un audzis [[Vestfīlda|Vestfīldā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]],<ref name="EMPIRE" /><ref name="NYTimes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2011/07/25/business/media/marvel-with-a-fan-at-the-helm-steers-its-heroes-to-the-screen.html?pagewanted=all |title=Marvel With a Fan at the Helm Steers Its Heroes to the Screen |access-date=September 3, 2010 |work=The New York Times |date=July 25, 2011}}</ref> Astoņu gadu vecumā viņa ģimene pārcēlās uz Ņudžersiju un tur viņš nodzīvoja līdz 18 gadu vecumam,<ref name="VanityFair">{{publikācijas atsauce|date=2017-12-04|title=An Extended Conversation with Kevin Feige|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2017/12/marvel-kevin-feige-interview|access-date=2022-02-02|magazine=Vanity Fair|language=en}}</ref> kur Faigi pabeidza Vestfīldas vidusskolu.<ref name=patch>{{Tīmekļa atsauce |url=https://patch.com/new-jersey/westfield/follow-your-bliss-whs-principal-tells-class-of-2013_f6bc5c95 |title=Follow Your Bliss, WHS Principal Tells Class of 2013 |first=Elizabeth |last=Alterman |publisher=Westfield Patch |date=June 25, 2013 |access-date=November 27, 2017}}</ref> Viņa vectēvs no mātes puses ir Roberts Šorts, kas 1950. gados strādāja par televīzijas producentu veidojot [[ziepju opera]]s, starp kurām ir arī ''[[The Guiding Light]]'' un ''[[As the World Turns]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Ryan|first=Joal|title=The incredible, hidden history of the Marvel Cinematic Universe|url=https://www.cnet.com/pictures/the-marvel-cinematic-universe-incredible-hidden-history/|access-date=January 8, 2021|website=CNET|language=en}}</ref><ref name=financialtimes>{{Tīmekļa atsauce |title=Kevin Feige: the movie nut who transformed Marvel |url=https://www.ft.com/content/b2db3a84-5ec3-11e4-be0b-00144feabdc0 |work=[[Financial Times]] |first=Matthew |last=Garrahan |date=October 31, 2014 |access-date=November 9, 2016 }}</ref> Pēc vidusskolas beigšanas Faigi pabeidzas [[Dienvidkalifornijas Universitātes Kino mākslas skola|Dienvidkalifornijas Universitātes Kino mākslas skolu]], skolu, ko absolvējuši tādi režisori kā [[Džordžs Lūkass]], [[Rons Hauards]] un [[Roberts Zemekis]]. Viņa pirmos pieteikumus, lai iestātos skolā, noraidīja, un viņu uzņēma tikai pēc sestās reizes.<ref name="financialtimes" /> === Karjera === [[Attēls:Kevin Feige - Guardians of the Galaxy premiere - July 2014 (cropped).jpg|thumb|upright|Faigi 2014. gada jūlijā filmas "[[Galaktikas sargi]]" pirmizrādē]] Starp viņa pirmajiem amatiem ir izpildproducentes [[Lorena Šulere Donere|Lorenas Šuleres Doneres]] asistents filmām "[[Vulkāns (filma)|Vulkāns]]" un "[[Tev pienācis pasts]]". 2000. gadā viņš kā producents noslēdza līgumu ar ''Marvel''.<ref name="financialtimes" /> Pirmajai "[[X-cilvēki (filma)|X-cilvēki]]" filmai, Donere Faigi iecēla par līdzproducentu, jo viņam bija labas zināšanas par ''[[Marvel Universe]]''.<ref name="NYTimes" /> Atstājis labu iespaidu uz [[Avi Arads|Avi Aradu]], viņu tajā pašā gadā pieņēma darbā ''[[Marvel Studios]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Leonard |first1=Devin |title=The Pow! Bang! Bam! Plan to Save Marvel, Starring B-List Heroes |url=https://www.bloomberg.com/bw/articles/2014-04-03/kevin-feige-marvels-superhero-at-running-movie-franchises#p3 |access-date=May 4, 2015 |work=[[Bloomberg Businessweek]] |date=April 3, 2014}}</ref> 2000. gadu vidū Faigi zinot, ka [[Zirnekļcilvēks]] un [[X-cilvēki]] pieder ''[[Sony]]'' un ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'', saprata, ka ''Marvel'' joprojām ir tiesības uz komiksa "[[Atriebēji (Marvel Comics)|Atriebēji]]" galvenajiem tēliem, un nolēma izveidot paplašināto visumu tāpat kā to izdarīja [[Stens Lī]] un [[Džeks Kērbijs]] savos komiksos 1960. gadu sākumā.<ref name="BostonApril2012">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boston.com/ae/movies/articles/2012/04/29/the_avengers_collects_all_your_favorite_marvel_characters_in_one_handy_wannabe_blockbustersuper_groupthe_avengers_assembles_all_your_favorite_marvel_characters_in_one_handy_wannabe_blockbuster/ |title=Super Groups |last=Russo |first=Tom |website=[[Boston Globe]] |date=April 25, 2012 |access-date=December 26, 2020 |archive-date={{dat|2014|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141028215225/https://www.boston.com/ae/movies/articles/2012/04/29/the_avengers_collects_all_your_favorite_marvel_characters_in_one_handy_wannabe_blockbustersuper_groupthe_avengers_assembles_all_your_favorite_marvel_characters_in_one_handy_wannabe_blockbuster/?page=1}}</ref> 2007. gada martā Faigi iecelts par ''Marvel Studios'' ražošanas prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.allbusiness.com/services/business-services/4303364-1.html |title=Marvel Entertainment Names David Maisel as Chairman, Marvel Studios and Kevin Feige as President... |access-date=July 1, 2008 |publisher=AllBusiness.com |date=March 13, 2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090511012858/http://www.allbusiness.com/services/business-services/4303364-1.html |archive-date=May 11, 2009 |dead-url=yes}}</ref> Par darbu pie filmas "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" Faigi saņēma nominācijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, [[Zelta globusa balva]]i un [[Amerikas producentu ģildes balva]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://envelope.latimes.com/awards/titles/black-panther/|title='Black Panther': nominations and awards|access-date=April 9, 2020|work=[[Los Angeles Times]]}}</ref> 2019. gadā Faigi saņēma Amerikas producentu ģildes pasniegto [[Deivids Selzniks|Deivida Selznika]] mūža ieguldījuma balvu.<ref name="PGA Award">{{Ziņu atsauce |last1=Kilday |first1=Gregg |title=Kevin Feige to Be Honored by Producers Guild of America |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/kevin-feige-2019-pga-david-o-selznick-achievement-award-recipient-1138439 |access-date=August 30, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=August 30, 2018}}</ref> {{dat|2019|9|26||bez}} paziņoja, ka Faigi studijai ''[[Lucasfilm]]'' veidos "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" filmu.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Masters |first1=Kim |title='Star Wars' Shocker: Marvel's Kevin Feige Developing New Movie for Disney (Exclusive) |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/marvel-s-kevin-feige-developing-star-wars-movie-disney-1243481 |access-date=September 26, 2019 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=September 25, 2019}}</ref> 2019. gada oktobrī Faigi, papildu prezidenta pienākumiem ''Marvel Studios'', noslēdza līgumu par radošā direktora amatu uzņēmumos ''[[Marvel Comics]]'', ''[[Marvel Television]]'' un ''[[Marvel Animation]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Fleming |first1=Mike Jr. |title=Marvel Studios President Kevin Feige Adds Marvel Chief Creative Officer Title; He'll Oversee All Creative & Story Initiatives |url=https://deadline.com/2019/10/kevin-feige-marvel-studios-president-adds-chief-creative-officer-marvel-title-oversees-all-creative-1202760382/ |access-date=October 15, 2019 |work=[[Deadline Hollywood]] |date=October 15, 2019}}</ref> === Privātā dzīve === Faigi apprecējās ar Keitlīnu, [[sirds un torakālā ķirurģija|sirds un torakālās ķirurģijas]] māsu,<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://variety.com/2014/dirt/real-estalker/marvels-kevin-feige-finds-a-super-upgrade-in-pacific-palisades-1201294079/ |title=Kevin Feige's Super Upgrade in Pacific Palisades (Excusive) |work=[[Variety]] |date=September 2, 2014 |access-date=November 9, 2016 |first=Mark |last=David}}</ref> apmēram 2007. gadā.<ref name="VanityFair"/> Viņiem ir divi bērni: meita, dzimusi 2009. gadā, un dēls, dzimis 2012. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Feinberg |first1=Scott |title='Awards Chatter' Podcast — Kevin Feige ('Avengers: Endgame') |url=https://www.hollywoodreporter.com/race/awards-chatter-podcast-kevin-feige-avengers-endgame-1253678 |access-date=November 11, 2019 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 10, 2019}}</ref> == Filmogrāfija == === Filmas === Visām filmām viņš ir producents, ja vien nav norādīts citādāk. {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Nosaukums ! Piezīmes |- | 1997 | "[[Vulkāns (filma)|Vulkāns]]" (''Volcano'') | producenta asistents |- | 1998 | "[[Tev pienācis pasts]]" (''You've Got Mail'') | producenta asistents |- | 2000 | "[[X-cilvēki (filma)|X-cilvēki]]" (''X-Men'') | sadarbības producents |- | 2002 | "[[Zirnekļcilvēks (filma)|Zirnekļcilvēks]]" (''Spider-Man'') | sadarbības producents |- | rowspan="3" |2003 | "[[Pārgalvis]]" (''Daredevil'') | līdzproducents |- | "[[X-cilvēki 2]]" (''X2'') | līdzproducents |- | "[[Halks (filma)|Halks]]" (''Hulk'') | izpildproducents |- | rowspan="2" |2004 | "[[Soģis (2004. gada filma)|Soģis]]" (''The Punisher'') | izpildproducents |- | "[[Zirnekļcilvēks 2]]" (''Spider-Man 2'') | izpildproducents |- | rowspan="3" |2005 | "[[Purva briesmonis]]" (''Man-Thing'') | izpildproducents |- | "[[Elektra (filma)|Elektra]]" (''Elektra'') | līdzproducents |- | "[[Fantastiskais četrinieks (filma)|Fantastiskais četrinieks]]" (''Fantastic Four'') | izpildproducents |- | 2006 | "[[X-cilvēki: Pēdējā sadursme]]" (''X-Men: The Last Stand'') | izpildproducents |- | rowspan="2" |2007 | "[[Zirnekļcilvēks 3]]" (''Spider-Man 3'') | izpildproducents |- | "[[Fantastiskais četrinieks un Sudraba sērfotājs]]" (''Fantastic Four: Rise of the Silver Surfer'') | izpildproducents |- | rowspan="4" |2008 | ''[[Next Avengers: Heroes of Tomorrow]]'' | izpildproducents |- | "[[Soģis: Kara zona]]" (''Punisher: War Zone'') | izpildproducents |- | "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (''Iron Man'') | |- | "[[Nepārspējamais Halks]]" (''The Incredible Hulk'') | |- | 2009 | ''[[Hulk Versus]]'' | izpildproducents |- | 2010 | "[[Dzelzs vīrs 2]]" (''Iron Man 2'') | |- | rowspan="3" |2011 | "[[Tors (filma)|Tors]]" (''Thor'') | |- | "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') | |- | ''[[Thor: Tales of Asgard]]'' | izpildproducents |- | rowspan="2" |2012 | "[[Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks]]" (''The Amazing Spider-Man'') | izpildproducents |- | "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (''The Avengers'') | |- | rowspan="2" |2013 | "[[Dzelzs vīrs 3]]" (''Iron Man 3'') | |- | "[[Tors: Tumsas karaļvalsts]]" (''Thor: The Dark World'') | |- | rowspan="2" |2014 | "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') | |- | "[[Galaktikas sargi (filma)|Galaktikas sargi]]" (''Guardians of the Galaxy'') | |- | rowspan="2" |2015 | "[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]" (''Avengers: Age of Ultron'') | |- | "[[Skudrcilvēks (filma)|Skudrcilvēks]]" (''Ant-Man'') | |- | rowspan="2" |2016 | "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Civil War'') | |- | "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (''Doctor Strange'') | |- | rowspan="3" |2017 | "[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]" (''Guardians of the Galaxy Vol. 2'') | |- | "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (''Spider-Man: Homecoming'') | |- | "[[Tors: Ragnarjoks]]" (''Thor: Ragnarok'') | |- | rowspan="3" |2018 | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') | |- | "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') | |- | "[[Skudrcilvēks un Lapsene]]" (''Ant-Man and the Wasp'') | |- | rowspan="3" |2019 | "[[Kapteine Mārvela (filma)|Kapteine Mārvela]]" (''Captain Marvel'') | |- | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') | |- | "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (''Spider-Man: Far From Home'') | |- | rowspan="4" |2021 | "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" (''Black Widow'') | |- | "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" (''Shang-Chi and the Legend of the Ten Rings'') | |- | "[[Mūžīgie]]" (''Eternals'') | |- | "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (''Spider-Man: No Way Home'') | |- | rowspan="3" |2022 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') | |- | "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | |- | "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" (''Black Panther: Wakanda Forever'') | |- | rowspan="3" |2023 | "[[Skudrcilvēks un Lapsene: Kvantmānija]]" (''Ant-Man and the Wasp: Quantumania'') | |- | "[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]" (''Guardians of the Galaxy Vol. 3'') | |- | "[[Brīnumainās]]" (''The Marvels'') | |- |2024 | "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" (''Deadpool & Wolverine'') | |- | rowspan="3" |2025 | "[[Kapteinis Amerika: Brīnišķīgā jaunā pasaule]]" (''Captain America: Brave New World'') | |- | "[[Pērkonbultas*]]" (''Thunderbolts*'') | |- | "[[Fantastiskais četrinieks: Pirmie soļi]]" (''Fantastic Four: First steps'') | |- | rowspan="2" |2026 | "[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]" (''Spider-Man: Brand New Day'') | |- | "[[Atriebēji: Doktora Dūma atnākšana]]" (''Avengers: Doomsday'') | |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |+Kā izpildproducents ! gads ! Noasaukums ! class=unsortable | Piezīmes |- | 2009—2012 | ''[[Iron Man: Armored Adventures]]'' | 52 sērijas |- | 2009 | ''[[Wolverine and the X-Men]]'' | 26 sērijas |- | 2015—2016 | "[[Aģente Kārtere]]" (''Agent Carter'') | 18 sērijas |- | 2020 | "[[Simpsoni]]" (''The Simpsons'') | ierunājis [[Tanos|Činosa]] tēlu sērijā ''[[Bart the Bad Guy]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schneider |first=Michael |title='The Simpsons' First Look: Watch Marvel's Kevin Feige Play a Thanos-Like Character (EXCLUSIVE) |date=February 27, 2020 |url=https://variety.com/2020/tv/news/the-simpsons-marvel-kevin-feige-first-look-1203517769/|access-date=April 27, 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> |- | rowspan="2" |2021 | ''[[WandaVision]]'' | 9 sērijas |- | ''[[The Falcon and the Winter Soldier]]'' | 6 sērijas |- | 2021—2023 | ''[[Loki (seriāls)|Loki]]'' | 12 sērijas |- | 2021—2024 | ''[[What If...?]]'' | 26 sērijas |- | 2021 | ''[[Hawkeye]]'' | rowspan="3" |6 sērijas |- | rowspan="5" |2022 | ''[[Moon Knight]]'' |- | ''[[Ms. Marvel]]'' |- |''[[She-Hulk: Attorney at Law]]'' |9 sērijas |- |''[[Werewolf by Night]]'' |rowspan="2" |televīzijas speciālizlaidums |- |''[[The Guardians of the Galaxy Holiday Special]]'' |- |2023 |''[[Secret Invasion]]'' |6 sērijas |- | 2024 | ''[[Echo]]'' | 5 sērijas |- | 2024—pašlaik | ''[[X-Men '97]]'' | 19 sērijas; pagarināts uz trešo un ceturto sezonu<ref name="XMen97S3&4">{{Tīmekļa atsauce |last=Romano |first=Nick |date=May 27, 2026 |title=X-Men '97 season 2 trailer delivers Apocalypse: Creatives talk Gambit aftermath, Polaris, and more (exclusive) |url=https://ew.com/x-men-97-season-2-trailer-premiere-apocalypse-gambit-aftermath-polaris-exclusive-11984038 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260527185303/https://ew.com/x-men-97-season-2-trailer-premiere-apocalypse-gambit-aftermath-polaris-exclusive-11984038 |archive-date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026 |website=[[Entertainment Weekly]]}}</ref> |- | 2024 | ''[[Agatha All Along]]'' | 9 sērijas |- | rowspan="2" | 2025—pašlaik | ''[[Your Friendly Neighborhood Spider-Man]]'' | 10 sērijas; pagarināts uz otro un trešo sezonu<ref name="SDCC2022AnimationVariety">{{Tīmekļa atsauce |last=Moreau |first=Jordan |date=July 22, 2022 |title='Marvel Zombies,' 'Spider-Man: Freshman Year,' 'What If?' Season 2 Get First Looks |url=https://variety.com/2022/tv/news/marvel-zombies-what-if-season-2-1235320234/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220722211149/https://variety.com/2022/tv/news/marvel-zombies-what-if-season-2-1235320234/ |archive-date=July 22, 2022 |access-date=July 22, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Garbutt |first=Emily |date=January 27, 2025 |title=Marvel's new Spider-Man show has already been renewed for season 3, even though season 1 hasn't even started yet |url=https://www.gamesradar.com/entertainment/marvel-tv-shows/marvels-new-spider-man-show-has-already-been-renewed-for-season-3-even-though-season-1-hasnt-even-started-yet/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250127162920/https://www.gamesradar.com/entertainment/marvel-tv-shows/marvels-new-spider-man-show-has-already-been-renewed-for-season-3-even-though-season-1-hasnt-even-started-yet/ |archive-date=January 27, 2025 |access-date=January 27, 2025 |website=[[Total Film]] |publisher=[[GamesRadar+]]}}</ref> |- | ''[[Daredevil: Born Again]]'' | 17 sērijas; pagarināts uz trešo sezonu<ref name="D23Aug2024Deadline">{{Tīmekļa atsauce |last1=Campione |first1=Katie |last2=D'Alessandro |first2=Anthony |date=August 10, 2024 |title='Daredevil: Born Again' Trailer Shows Wilson Fisk & Matt Murdock Going Head-To-Head; Season 2 Shooting Soon – D23 |url=https://deadline.com/2024/08/daredevil-born-again-d23-1236036322/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240810080419/https://deadline.com/2024/08/daredevil-born-again-d23-1236036322/ |archive-date=August 10, 2024 |access-date=August 10, 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Phillips |first=Tom |date=September 18, 2025 |title=Daredevil: Born Again Officially Greenlit for Season 3, Shooting Starts Next Year |url=https://www.ign.com/articles/daredevil-born-again-officially-greenlit-for-season-3-shooting-starts-next-year |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250918145526/https://www.ign.com/articles/daredevil-born-again-officially-greenlit-for-season-3-shooting-starts-next-year |archive-date=September 18, 2025 |access-date=September 18, 2025 |website=[[IGN]]}}</ref> |- | rowspan="2" | 2025 | ''[[Ironheart]]'' | 6 sērijas |- | ''[[Eyes of Wakanda]]'' | 4 sērijas |- | 2025—pašlaik | ''[[Marvel Zombies]]'' | 4 sērijas; pagarināts uz otro sezonu<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Flook |first=Ray |date=April 6, 2026 |title=Marvel Zombies Season 2 Update; Winderbaum Wants More "She-Hulk" |url=https://bleedingcool.com/tv/marvel-zombies-season-2-update-winderbaum-wants-more-she-hulk/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260407095707/https://bleedingcool.com/tv/marvel-zombies-season-2-update-winderbaum-wants-more-she-hulk/ |archive-date=April 7, 2026 |access-date=April 7, 2026 |website=[[Bleeding Cool]]}}</ref> |- | rowspan="3" | 2026 | ''[[Wonder Man]]'' | 8 sērijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Otterson |first=Joe |date=2026-07-30 |title=‘Wonder Man’ Not Returning for Season 2 at Disney+ (EXCLUSIVE) |url=https://variety.com/2026/tv/news/wonder-man-canceled-disney-season-2-renewal-1236824259/ |access-date=2026-07-31 |website=Variety |language=en}}</ref> |- | ''[[The Punisher: One Last Kill]]'' | televīzijas speciālizlaidums |- | ''[[VisionQuest]]'' | 8 sērijas |} === Īsfilmas === {| class="wikitable sortable" |+Kā producents ! Gads ! Nosaukums ! class=unsortable | Piezīmes |- | 2011 |''[[The Consultant]]'' | rowspan="5"| ''[[Marvel One-Shot]]'' filma |- | 2011 |''[[A Funny Thing Happened on the Way to Thor's Hammer]]'' |- |2012 |''[[Item 47]]'' |- |2013 |"[[Aģente Kārtere (īsfilma)|Aģente Kārtere]]" (''Agent Carter'') |- |2014 |''[[All Hail the King]]'' |- |2016 |''[[Team Thor]]'' | rowspan="3"|mokumentālā filma; līdzproducents ar [[Taika Vaititi|Taiku Vaititi]] un Bredu Vinderbaumu |- |2017 |''[[Team Thor: Part 2]]'' |- | 2018 |''[[Team Darryl]]'' |- |2022—2023 |''[[I Am Groot]]'' | 10 sērijas |} == Balvas un nominācijas == [[Attēls:Kevin Feige (36078790552).jpg|thumb|upright|Faigi saņem [[Inkpot Award|''Inkpot'' balvu]] 2017. gada [[Sandjego Comic-Con|Sandjego ''Comic-Con'']].<ref name="inkpot">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.comic-con.org/awards/inkpot|title=Inkpot Award|date=December 6, 2012|website=[[San Diego Comic-Con|Comic-Con International: San Diego]]}}</ref>]] {| class="wikitable sortable plainrowheaders" ! scope="col" | Balva ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nominētais darbs ! scope="col" | Kategorija ! scope="col" | Iznākums ! scope="col" class="unsortable"| {{Piezīme|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row"| [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] | [[91. Kinoakadēmijas balva|2019]] | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] | {{Nominēts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2019|title=The 91st Academy Awards &#124; 2019|newspaper=Oscars.org &#124; Academy of Motion Picture Arts and Sciences|publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]|access-date=August 4, 2021}}</ref> |- ! scope="row"| [[Britannia balva|''Britannia'' balva]] | 2018 | {{N/a}} | Vispasaules ieguldījums izklaidē | {{Iegūts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Wiseman|first=Andreas|url=https://deadline.com/2018/09/kevin-feige-marvel-studios-bafta-albert-broccoli-britannia-award-1202467613/|title=Kevin Feige To Receive BAFTA's Albert R. Broccoli Britannia Award|website=[[The Hollywood Reporter]]|date=September 19, 2018|access-date=August 4, 2021}}</ref> |- ! scope="row"| [[Inkpot balva|''Inkpot'' balva]] | 2017 | {{N/a}} | Inkpot balva | {{Iegūts}} | style="text-align:center;"|<ref name="inkpot"/> |- ! scope="row"| [[Zelta globusa balva]] | [[76. Zelta globusa balva|2019]] | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Labākā drāmas filma]] | {{Nominēts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/film/black-panther|title=Black Panther &#124; Golden Globes|website=goldenglobes.com|publisher=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]|access-date=August 4, 2021}}</ref> |- ! scope="row"| [[Holivudas kino balva]] | [[23. Holivudas kino balva|2019]] | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" | Holivudas blokbastera balva | {{Iegūts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Feinberg|first=Scott|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/2019-hollywood-film-awards-avengers-endgame-pharrell-set-honors-1248429/|title=Hollywood Film Awards: 'Avengers: Endgame,' Pharrell Set for Honors|website=[[The Hollywood Reporter]]|date=October 17, 2019|access-date=August 4, 2021}}</ref> |- ! scope="row"| [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balva]] | [[73. Primetime Emmy balva|2021]] | ''[[WandaVision]]'' | Labākais īsais vai antoloģijas seriāls | {{Nominēts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.emmys.com/bios/kevin-feige|title=Kevin Feige &#124; Awards & Nominations|website=emmys.com|publisher=[[Academy of Television Arts & Sciences]]|access-date=August 4, 2021}}</ref> |- ! scope="row" rowspan="2"| [[Amerikas producentu ģildes balva]] | rowspan="2"| [[30. Amerikas producentu ģildes balva|2019]] | {{N/a}} | [[Deivids Selzniks|Deivida Selznika]] balva par mūža ieguldījumu | {{Iegūts}} | style="text-align:center;"|<ref name="PGA Award"/> |- | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" | Labākais kinofilmas producents | {{Nominēts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/lists/producers-guild-awards-2019-winners-list-full-1173285/|title=Producers Guild Awards: 'Green Book' Named Outstanding Motion Picture|website=[[The Hollywood Reporter]]|date=January 19, 2019|access-date=August 4, 2021}}</ref> |- ! scope="row"| [[Saturna balva]] | [[45. Saturna balva|2019]] | {{N/a}} | Stena Lī Pasaules veidotāja balva | {{Iegūts}} | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Campione|first=Katie|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/marvels-kevin-feige-jon-favreau-honored-at-45th-saturn-awards-1239708/|title=Marvel's Kevin Feige, Jon Favreau Honored at 45th Saturn Awards|website=[[The Hollywood Reporter]]|date=September 14, 2019|access-date=August 4, 2021}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Faigi, Kevins}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] gdv8t5i4c6ryjdnp98dpc5glh29q8qu 0 518885 4540841 4539419 2026-10-28T19:01:30Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4540841 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Jaunborne<br/>Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksna<br/>Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Vecračina<br/>Naujenes pagasts | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecra%C4%8Dina<br/>Naujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]] | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}} | vaid = 706 | wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] qonlxq7q9pqr004fp1p5c0gvfozqoec 0 518886 4540796 4539382 2026-10-28T16:57:36Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4540796 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Rucavas pagasts<br/>Papes Priediengals | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] 6je94wc2nv58o55d90iwdqb5ohbql0x 0 519455 4540923 4056370 2026-10-28T21:31:59Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540923 wikitext text/x-wiki '''Krāslavas iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]] — iela Rīgā; ** [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Krāslavas iela (Jūrmala)|Krāslavas iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Krāslavas iela (Ludza)|Krāslavas iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]; ** [[Krāslavas iela (Preiļi)|Krāslavas iela]] — iela [[Preiļi]]; ** [[Krāslavas iela (Rēzekne)|Krāslavas iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Krāslavas iela (Aglona)|Krāslavas iela]] — iela Aglonas pagasta [[Aglona|Aglonā]]; ** [[Krāslavas iela (Biķernieki)|Krāslavas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Krāslavas iela (Indra)|Krāslavas iela]] — iela Indras pagasta [[Indra|Indrā]]; ** [[Krāslavas iela (Kaplava)|Krāslavas iela]] — iela Kaplavas pagasta [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplavā]]; ** [[Krāslavas iela (Kombuļi)|Krāslavas iela]] — iela Kombuļu pagasta [[Kombuļi|Kombuļos]]; ** [[Krāslavas iela (Šķeltova)|Krāslavas iela]] — iela Šķeltovas pagasta [[Šķeltova|Šķeltovā]]; ** [[Krāslavas iela (Vecstropi)|Krāslavas iela]] — iela Naujenes pagasta [[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropos]]; ** [[Krāslavas iela (Višķi)|Krāslavas iela]] — iela Višķu pagasta [[Višķi|Višķos]]. {{Ielu nosaukums}} 5cljh2vnxctmv7tu8jm50ygtko83ygy 0 520061 4541059 4509183 2026-10-29T09:53:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541059 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teodors Nete | vārds_orig = ''Теодор Нетте'' | attēls = Teodor Nette.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1926 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 05 | m_vieta = {{vieta|Latvija}}<ref name="lpe">{{grāmatas atsauce |title=[[Latvijas padomju enciklopēdija]] |date=1986 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |page=167}}</ref> | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Teodora Netes piemineklis.jpg|thumb|Teodora Netes piemiņas akmens Ikšķilē (mūsdienās demontēts)]] '''Teodors Nete''' (dzimis {{dat|1896|08|15}}, miris {{dat|1926|02|05}}) bija [[latvieši|latviešu]] amatnieks, [[čekists]], vēlāk [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta [[diplomātiskais kurjers]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1896. gadā Rīgā kurpnieka Jāņa Netes ģimenē. Ieguva 4 klašu izglītību.<ref name="fb">{{tīmekļa atsauce |last1=Александрова |first1=Юлия |title=Дом на Стабу: от Теодора Нетте до Раскольникова |url=https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=5070211793043234&id=100001633914154 |website=[[Facebook]] |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220210222948/https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=5070211793043234&id=100001633914154 }}</ref> Sociāldemokrātu kustībā Teodoru iesaistīja tēvs, kurš piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].<ref name="fb"/> No 1914. gada bija [[LSDSP|sociāldemokrātiskās partijas]] biedrs. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada aprīlī [[Rīgas apgabaltiesa]] izskatīja "Netes tēva un dēla lietu" par nekvalitatīvu zābaku piegādi armijai. Izmeklēšana ilga 13 mēnešus un galu galā Teodora tēvam Jānim piesprieda 3 gadus cietumā par sabotāžu,<ref>{{ziņu atsauce |last1=Voronov |first1=Vladimir |title=КАК ВСТРЕТИЛ СМЕРТЬ ТОВАРИЩ НЕТТЕ |url=https://www.sovsekretno.ru/articles/kak-vstretil-smert-tovarishch-nette/ |date={{dat|2016|2|2||bez}} |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220210221906/https://www.sovsekretno.ru/articles/kak-vstretil-smert-tovarishch-nette/ }}</ref> bet Teodoru mobilizēja armijā.<ref name="fb"/> [[Latvijas SPR]] laikā 1919. gadā bija [[Jelgava]]s revolucionārā tribunāla loceklis. Pēc [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika#Padomju Latvijas valdība|Stučkas valdības]] krišanas bēga uz Krieviju.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Seržants |first1=Kārlis |title=Cilvēks un kuģis: kas īsti bija mīklaini nonāvētais padomju kurjers biedrs Teodors Nete |url=https://jauns.lv/raksts/9viri/429250-cilveks-un-kugis-kas-isti-bija-miklaini-nonavetais-padomju-kurjers-biedrs-teodors-nete |date={{dat|2021|2|21||bez}}}}</ref> Karoja [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dienvidu frontē. Pēc kara beigām 1922. gadā sāka strādāt par diplomātisko kurjeru. Nogalināts 1926. gada 5. februārī starp [[Ikšķile (stacija)|Ikšķiles]] un [[Koknese (stacija)|Kokneses]] stacijām. Slepkavas bija [[Lietuva]]s pilsoņi Antonijs un Broņislavs Gabriloviči.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Teodors Nette |url=https://timenote.info/lv/Teodors-Nette |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826115238/https://timenote.info/lv/Teodors-Nette }}</ref> Apbedīts [[Vagaņkovas kapi|Vagaņkovas kapos]] Maskavā. === Piemiņa === [[Ikšķile|Ikšķilē]] pie [[Ikšķile (stacija)|dzelzceļa stacijas]] atradās piemiņas akmens Teodoram Netem; demontēts 2022. gada 18. augustā.<ref>{{ziņu atsauce |title=В Латвии снесли памятник советскому дипломатическому курьеру Теодору Нетте, убитому в 1926 году в поезде Москва — Рига |url=https://meduza.io/news/2022/08/18/v-latvii-snesli-pamyatnik-sovetskomu-diplomaticheskomu-kurieru-teodoru-nette-ubitomu-v-1926-godu-v-poezde-moskva-riga |accessdate={{dat|2022|8|26||bez}} |agency=[[Meduza]] |date={{dat|2022|8|18||bez}}}}</ref> Netes vārdā tika nosaukts tvaikonis, dzejnieks [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja Netem dzejoli "Biedram Netem — kuģim un cilvēkam" (''Товарищу Нетте — пароходу и человеку''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140809213403/http://psj.ru/saver_national/detail.php?ID=8783 Борис Сопельняк. Мы идем сквозь револьверный лай…] * [http://m-necropol.narod.ru/nette.html Могилы знаменитостей. Нетте Теодор Иванович (1896—1926)] * [http://www.mid.ru/nsite-sv.nsf/765a33df87af344743256cb80033ab2d/654ebed1cefe07d1c32575550041d250?OpenDocument 5 февраля — День памяти дипкурьеров, погибших при исполнении служебных обязанностей] * [https://web.archive.org/web/20110318060829/http://svpressa.ru/society/article/38478 Сергей Турченко. Две смерти Теодора Нетте] * [https://web.archive.org/web/20140726153450/http://www.gazeta.lv/story/24379.html Эрик Екабсонс. Тайна Теодора Нетте] {{DEFAULTSORT:Nete, Teodors}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] a39z8nj7hapwz074ty0w0akifbrh4gv 0 521326 4540759 4479802 2026-10-28T15:38:01Z Bendžamins 76862 4540759 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|6}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 16 | caps3 = 31 | caps4 = 33 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Cīrihe}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years5 = 2021— | caps5 = 156 | goals5 = 0 | height = 195 | image = 2023-08-12 TSV Schott Mainz gegen Borussia Dortmund (DFB-Pokal 2023-24) by Sandro Halank–090.jpg | caption = Gregors Kobels 2023. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U17 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Gregors Kobels | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2016—2020 | years2 = 2019 | years3 = 2019—2020 | years4 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 9 | nationalcaps6 = 30 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveices U20 | nationalteam5 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | nationalteam6 = {{fb|SUI}} | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016 | nationalyears5 = 2016—2018 | nationalyears6 = 2021— }}'''Gregors Kobels''' ({{Val|de|Gregor Kobel}}, dzimis {{Dat|1997|12|6}}) ir [[Šveice|šveiciešu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2021. gada Kobels pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[Borussia Dortmund]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās [[TSG 1899 Hoffenheim|''1899 Hoffenheim'']], ''[[FC Augsburg]]'' un ''[[VfB Stuttgart]]''. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] {{DEFAULTSORT:Kobels, Gregors}} [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lmix61ecxftj5493kxkejj9xz4j9agd 0 527285 4540747 4479819 2026-10-28T15:07:59Z Bendžamins 76862 4540747 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|11}} | birth_place = | caps1 = 17 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Tuggen|Tuggen]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Cīrihe}} | currentclub = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | goals1 = 10 | height = 185 | image = Christian Fassnacht (cropped).jpg | caption = Kristians Fasnahts 2017. gadā | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{fb|SUI}} | nationalyears1 = 2018—2026 | nationalcaps1 = 24 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Kristians Fasnahts | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur|Winterthur]] | years2 = 2015—2016 | caps2 = 47 | goals2 = 11 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Thun|Thun]] | years3 = 2016—2017 | caps3 = 35 | goals3 = 10 | years4 = 2017—2023 | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps4 = 182 | goals4 = 58 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 40 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | years6 = 2025— | caps6 = 58 | goals6 = 33 }}'''Kristians Andreass Fasnahts''' ({{Val|de|Christian Andreas Fassnacht}}, dzimis {{Dat|1993|11|11}}) ir [[Šveice|Šveices]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Fasnahts pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''. Iepriekš spēlējis Šveices komandās [[FC Tuggen|''Tuggen'']], [[FC Winterthur|''Winterthur'']] un [[FC Thun|''Thun'']]. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] sastāvā debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Young Boys''' * [[Šveices Superlīga]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2022—23 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2019—20, 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Thun spēlētāji]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Fasnahts, Kristians}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] gf8o71n9yckwem9b2xdknnm2mw9xjeh 0 527310 4540766 4482976 2026-10-28T15:45:24Z Bendžamins 76862 4540766 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|10}} | birth_place = | caps1 = 26 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[SC Kriens|Kriens]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Zarnena}} | currentclub = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | goals1 = 0 | height = 190 | image = Jonas Omlin 2019.jpg | caption = Jonass Omlins 2019. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SUI}} | nationalyears1 = 2020—2022 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Jonass Omlins | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2012—2014 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern|Luzern]] | years2 = 2014—2018 | caps2 = 51 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Le Mont|Le Mont]] | years3 = 2015—2016 | caps3 = 15 | goals3 = 0 | years4 = 2018—2020 | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps4 = 59 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 74 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | years6 = 2023—2026 | caps6 = 34 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years7 = 2026 | caps7 = 0 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | years8 = 2026— | caps8 = 2 | goals8 = 0 }}'''Jonass Omlins''' ({{Val|de|Jonas Omlin}}, dzimis {{Dat|1994|1|10}}) ir [[Šveice|Šveices]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Omlins pārstāv [[Šveices Superlīga]]s komandu ''[[FC Basel|Basel]]''. Iepriekš spēlējis Šveices komandās [[SC Kriens|''Kriens'']], [[FC Luzern|''Luzern'']] un [[FC Le Mont|''Le Mont'']], Francijas komandā [[Montpellier HSC|''Montpellier'']], kā arī Vācijas komandās [[Menhengladbahas "Borussia"]] un [[Leverkūzenes "Bayer"]]. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] sastāvā debitējis 2020. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātam]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Obvaldenes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Omlins, Jonass}} [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] d4oqgpjrgqn01t60ufweodg3ns73cxg 0 527311 4540765 4483179 2026-10-28T15:44:55Z Bendžamins 76862 4540765 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|24}} | birth_place = | caps1 = 39 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Binningene}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | goals1 = 3 | height = 185 | image = FC RB Salzburg gegen FK Austria Wien (2022-04-24) 68.jpg | caption = Noa Okafors 2022. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U15 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Noa Okafors | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2020 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | years2 = 2020—2023 | caps2 = 71 | goals2 = 25 | nationalteam5 = {{fb|SUI}} | nationalyears5 = 2019—2026 | nationalcaps5 = 26 | nationalgoals5 = 2 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | years3 = 2023—2025 | caps3 = 39 | goals3 = 7 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years4 = 2025 | caps4 = 4 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | years5 = 2025— | caps5 = 32 | goals5 = 9 }}'''Noa Okafors''' ({{Val|de|Noah Okafor}}, dzimis {{Dat|2000|5|24}}) ir [[Šveice|Šveices]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Okafors pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]''. Iepriekš Okafors ir spēlējis Šveices komandā [[FC Basel|''Basel'']], Austrijas komandā [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]], kā arī Itālijas komandās [[AC Milan|Milan]] un [[SSC Napoli|Napoli]]. [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlases]] sastāvā Okafors debitēja 2019. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2018—19 '''Red Bull Salzuburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22, 2022—23 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22 '''AC Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles lauku kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Okafors, Noa}} [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] r2br3csccbbdg7geqa61f8ejwmuw0cg 0 529433 4540844 4015138 2026-10-28T19:13:56Z ~2026-57565-82 152495 /* */ 4540844 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{maznozīmīgs}} {{izolēts raksts|date=2022. gada decembris}} [[Attēls:Pussy Rock logo.jpg|thumb|Grupas "Pussy Rock" logo]] Grupa “'''Pussy Rock'''” dibināta 2013. gadā Rīgā. Grupas sastāvs ir mainīgs, 2022. gadā tajā darbojās četri dalībnieki — Kristaps Vegners (vokāls, ģitāra), Normunds Brokāns (ģitāra), Rihards Rikmanis (basģitāra) un RK (bungas), iepriekš arī Māris Drīksna (ģitāra). “Pussy Rock” izdevuši vienu albumu “Glory Hole” (2016), kas toreiz veiksmīgi startēja un divas reizes plūca laurus [[Radio SWH]] jauno grupu konkursā “Priekšnams”, kā arī viena no albuma dziesmām tika iekļauta 2018. gada Latvijas smagās mūzikas izlasē “Latvijas metāls-2”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrma.lv/jaunumi/izdos-latvijas-metalmuzikas-izlasi-latvijas-metals-2-dalu/|title=Izdota Latvijas metālmūzikas izlasi “Latvijas Metāls” 2. daļu|website=www.lrma.lv|date=11.06.2018}}</ref> 2021. gadā grupa izdeva minialbumu ([[Extended Play|EP]]) “E-Pussy 19” līdz ar videoklipiem dziesmām "Rockin'" un "Vilciens". == Diskogrāfija == * E-Pussy 19 (2021) * Glory Hole (2016) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{facebook|PRbandLV}} * {{instagram|bandmanagement.pr}} * [https://www.draugiem.lv/pussy_rock/ draugiem.lv profils] * [https://www.youtube.com/@pussyrock_band youtube profils] * [https://nra.lv/izklaide/muzika/340328-recenzija-pussy-rock-e-pussy-19.htm NRA. Pussy Rock "E-Pussy 19"] * [https://nra.lv/izklaide/muzika/338183-rokgrupa-pussy-rock-ar-nosalusiem-pirkstiem-nofilme-jaunu-video.htm NRA. Rokgrupa "Pussy Rock" ar nosalušiem pirkstiem nofilmē jaunu video] * [https://nra.lv/izklaide/muzika/335785-pussy-rockatgriezas-ar-videoklipu.htm NRA. "Pussy Rock" atgriežas ar videoklipu] * [https://nra.lv/izklaide/165919-recenzija-pussy-rock-glory-hole.htm NRA. Pussy Rock - "Glory Hole"] [[Kategorija:Latvijas smagā metāla grupas]] timpd5fv7uacvw1a717dxx8h11khj85 0 539142 4540903 4398404 2026-10-28T21:09:49Z Olgerts V 41522 precīz. 4540903 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Juglas krastmala | attēls = Juglas krastmala (7).jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q116251275|zoom=15}} | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | ielas garums = 900 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = {{dat|1903}} | vēst nosaukumi = Juglas Krasta iela | joslu skaits = 4 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = Pihlava manufaktūras komplekss | autobuss = | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|34}} | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Juglas krastmala''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Juglas krastmala sākas T veida divlīmeņu krustojumā ar [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]] un beidzas saslēdzoties ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]] pie krustojuma ar [[Braila iela|Braila ielu]]. Kopējais ielas garums Rīgas pašvaldības ielu sarakstā ir 900 metru, asfalta segums, pa divām braukšanas joslām katrā virzienā.<ref name="opendata-riga" /> Pašreizējā iela pilnībā tika izbūvēta 21. gadsimtā, lai atslogotu no transporta Juglas un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielu]] un samazinātu transporta sastrēgumus pirms un pēc Juglas tilta. Divlīmeņu krustojumu ar Brīvības gatvi pabeidza 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/ielas/1/|title=Juglas ielu katalogs (A – J)|last=|first=|website=Cita Rīga|access-date=2023-04-21|language=lv}}</ref> == Vēsture == Juglas krastmala pirmoreiz pilsētas adrešu grāmatās minēta 1903. gadā ar savu pašreizējo nosaukumu. 1923. gadā nosaukums mainīts uz '''Juglas Krasta iela'''.<ref name=":0">Juglas krastmala // Zalcmanis R., Pētersons B., Pētersone I., Sīpola I. Rīgas ielas: Enciklopēdija. — Mārupe: SIA Drukātava, 2009. — ISBN 978-9984-798-86-8.</ref> Tomēr tālaika iela negāja precīzi pa pašreizējo trasi un 1982. gada pilsētas plānā tās vairs nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://retromap.ru/_151982_z15_56.985646,24.254336|title=План города Риги|website=retromap.ru|access-date=2023-04-21}}</ref> 1990. gados atkal parādījās Juglas krastmalas nosaukums. == Ielu savienojumi == Juglas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības gatve]] * [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] * [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] / [[Braila iela]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=515701.453238998,315488.99382566503&z=15000|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2020-01-18}}</ref> == Sabiedriskais transports == Pa ielu kursē [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34. maršruta trolejbusi]] (tikai virzienā uz centru, pietura Pāles iela). == Ievērojami objekti == * Ēkas #1—15 — bijušās Teodora Pihlava kokvilnas manufaktūras ēkas. Dibināta 1827. gadā, paplašināta 1847. gadā (kokvilnas vērpšanai izmantoja tvaika mašīnas). 1853. gadā ražošanā strādāja aptuveni 1000 strādnieku.<ref>Страздумуйжская хлопчатобумажная мануфактура // Рига : Энциклопедия = Enciklopēdija Rīga / [пер. с латыш. ; гл. ред. П. П. Еран]. — Рига : Главная редакция энциклопедий, 1989. — С. 695. — ISBN 5-89960-002-0.</ref> 1881. gadā nodega rūpnīcas vecās ēkas.<ref name=":0" /> 1890. gadā Pihlava manufaktūru pārdeva Anglijas akciju sabiedrībai. 1915. gadā uzņēmums tika evakuēts uz Maskavas apgabalu; neatkarības gados ražošana Rīgā atsākās un darbojās līdz 1950. gadiem. Kopš 1961. gada saucās par apģērbu fabriku "Spartaks" (vēlāk RA "Latvija" sastāvā), darbojās līdz 1990. gadiem.<ref name=":0" /> Saglabājušās 19.—20. gadsimta mijas un 20. gadsimta vidus ēkas, kuras tagad aizņem dažādas organizācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/juglas-krastmala-riga/uznemumi|title=Juglas krastmala, Rīga|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2023-04-22|date=2023-04-22|language=lv}}</ref> Starp bijušo manufaktūru un Juglas ezeru paredzēts būvēt daudzstāvu dzīvojamo kompleksu "Vidzemes virsotnes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/en/vidzemes-virsotnes/|title=Vidzemes virsotnes - apartment building|website=citify.eu|access-date=2023-04-22|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bbstudija.lv/konkursi/dzivojamo-eku-komplekss-juglas-krastmala|title=Dzīvojamo ēku komplekss Juglas krastmalā|website=bbstudija.lv|access-date=2023-04-22}}</ref> * Ēka #2 ir tirdzniecības centrs "Juglas centrs" (celts 2002. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/tc-juglas-centrs-pardots-igaunijas-fondam-501009|title=T/c Juglas Centrs pārdots Igaunijas fondam|website=Dienas Bizness|access-date=2023-04-22|language=lv}}</ref> * Uz dienvidiem no manufaktūras atrodas bijušais rūpnīcas parks — daļa no vecā Strazdumuižas parka.<ref name=":0" /> == Attēlu galerija == <center><gallery> Juglas krastmala (6).jpg Jugla 01.jpg|Bijušās manufaktūras korpusi Juglas krastmala (4).jpg| Juglas krastmala (2).jpg|Ielas dienvidu gals Juglas krastmala.JPG|Atzarojums </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Juglā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] pphqr2jous1xier0ts0d563vqssrl2r 0 542989 4540808 4097376 2026-10-28T17:34:56Z KartoshkaFri78 101366 4540808 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mizantrops | operators = | attēls = Misanthrope plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināltrilleris | režisors = [[Damians Sifrons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Šeilīna Vudlija]] * [[Bens Mendelsons]] * [[Džovans Adepo]] * [[Ralfs Ainesons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''To Catch a Killer'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''Vertical Entertainment'' | izdošana = {{Filmas datums|2023|4|21}} | ilgums = 119 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt10275534/?ref_=bo_rl_ti|title=To Catch a Killer (2023) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2023|8|3}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Mizantrops"''' ({{Val|en|To Catch a Killer}}) ir 2023. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[krimināltrillera filma]], kuras režisors ir [[Damians Sifrons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Šeilīna Vudlija]], [[Bens Mendelsons]], [[Džovans Adepo]] un [[Ralfs Ainesons]]. Filma stāsta par talantīgu un jaunu policijas detektīvi, kura sāk strādāt kopā ar [[FIB]], lai notvertu sērijveida slepkavu. Filmas "Mizantrops" pirmizrāde notika {{Dat|2023|4|21|5=bez}}. Šī ir pirmā Sifrona filma angļu valodā. Filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/to_catch_a_killer_2023|title=To Catch a Killer - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2023-06-07|date=2023-04-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] 864fc2waefa934uxw2nj7gmk8vir4l8 0 544825 4540927 4157699 2026-10-28T21:46:49Z Kent Wang 151089 Templo Romano de Évora from the northwest 80.jpg 4540927 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|Portugāles vieglatlētu|Nelsons Evora}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Evora | official_name = ''Évora'' | settlement_type = pilsēta un municipalitāte | image_skyline = Évora_-_Praça_do_Giraldo.jpg | image_caption = | image_flag = Pt-evr1.png | image_seal = | image_shield = COA_of_Évora_municipality_(Portugal).png | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Portugāle#Eiropa | relief = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{vieta|Portugāle}} | subdivision_name1 = [[Alentežu]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1307.08 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 53591 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = WET | utc_offset = +0 | timezone_DST = WEST | utc_offset_DST = +1 | latd = 38.566667 | longd = -7.9 | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{oficiālā mājaslapa}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Evoras vēsturiskais centrs | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 1986. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/361 361] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = | designation1_free2value = | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Evora" width=280 height=280 zoom=9 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q179948" } </mapframe> '''Evora''' ({{val|pt|Évora}}) ir sena pilsēta [[Portugāle]]s dienvidaustrumos, [[Alentežu]] reģiona vēsturiskais centrs. 1986. gadā Evoras vecpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Pilsēta bija apdzīvota vēl pirms [[Senā Roma|romiešu]] iekarojumiem, bet Senās Romas laikā tā attīstījās kā [[municipija]] ''Ebora Liberalitas Julia''. Par Evoras "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence. Mūsdienās vecpilsētu raksturo gaišas, [[azuležu]] rotātas mājas, celtas no 16. līdz 18. gadsimtam. Evoras arhitektūra ietekmējusi [[Brazīlija]]s arhitektūras attīstību. 2027. gadā Evora kopā ar [[Liepāja|Liepāju]] būs [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]. == Attēlu galerija == <gallery> CATEDRAL d' ÉVORA, Portugal (16976233822) (cropped).jpg Templo Romano de Évora from the northwest 80.jpg 22002-Evora (48542044262) (cropped).jpg Praça de Giraldo, Evora (10250693386) (cropped).jpg Portugal Evora Ruinas Jardim (451563244).jpg Universidade de Évora - Portugal (8027821219) (cropped).jpg Arcade of dwellings on Rua do Cano, Évora (cropped).jpg </gallery> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Alentežu]] [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] qpog97yfo31vzm9ess7cjm2gqzyelfl 0 548975 4540726 4496550 2026-10-28T14:44:43Z Bendžamins 76862 4540726 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 24 | caps3 = 165 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao Athletic]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pamplona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | goals1 = 0 | goals2 = 9 | goals3 = 23 | height = 181 | image = Nico Williams France v Spain 7.24.26-030.jpg | caption = Nikolass "Niko" Viljamss Artvers 2026. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Niko Viljamss | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021— | nationalcaps3 = 38 | nationalgoals3 = 7 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2022— }}'''Nikolass "Niko" Viljamss Artvers''' ({{Val|es|Nicholas "Nico" Williams Arthuer}}; dzimis {{Dat|2002|7|21}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Viljamss pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Athletic Bilbao]]''. ''[[Athletic Bilbao]]'' akadēmijai pievienojies 2013. gadā. Komandā debitējis 2021. gadā, spēlējot kopā ar savu vecāko brāli [[Injaki Viljamss|Injaki Viljamsu]]. Spānijas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == ;Athletic Bilbao * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023—24 ;Spānija * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Viljamss, Niko}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] akqicmlljng76zwzjjfq0eu4dmtuve7 0 549719 4540713 4442404 2026-10-28T14:24:28Z Bendžamins 76862 4540713 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|17}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 62 | caps3 = 0 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | goals1 = 8 | goals2 = 14 | goals3 = 0 | height = 178 | image = Real Valladolid - Rayo Vallecano 2019-01-05 20 (cropped) RDT.jpg | caption = Rauls de Tomass 2019. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Rauls de Tomass | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2014—2019 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2012 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalyears5 = 2021—2022 | years4 = 2015—2016 | caps4 = 26 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba]] | goals4 = 6 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 36 | goals5 = 14 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | years6 = 2017—2019 | caps6 = 65 | goals6 = 38 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years7 = 2019—2020 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years8 = 2020—2022 | caps8 = 85 | goals8 = 44 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | years9 = 2022— | caps9 = 46 | goals9 = 5 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]] | years10 = 2025—2026 | caps10 = 11 | goals10 = 1 }}'''Rauls de Tomass Gomess''' ({{Val|es|Raúl de Tomás Gómez}}; dzimis {{Dat|1994|10|17}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada de Tomass pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandu ''[[Rayo Vallecano]]''. Savu karjeru sācis ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' komandā, kur nevienu spēli ''[[La Liga]]'' turnīrā viņš neaizvadīja. Ticis izīrēts ''[[Segunda Division]]'' komandām [[Córdoba CF|''Córdoba'']], ''[[Real Valladolid]]'' un ''[[Rayo Vallecano]]''. 2019. gadā par 20 miljoniem eiro pievienojies Portugāles komandai ''[[SL Benfica]]''. Sešus mēnešus vēlāk atgriezies Spānijā, kur pievienojies ''La Liga'' komandai [[RCD Espanyol|''Espanyol'']]. 2022. gadā atgriezies ''Rayo Vallecano''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. == Sasniegumi == '''Rayo Vallecano''' * [[Segunda División]]: 2017—18 '''Benfica''' * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2019 '''Espanyol''' * Segunda División: 2020—21 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tomass, Rauls de}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Al-Wakrah SC spēlētāji]] [[Kategorija:Córdoba CF spēlētāji]] 3gq2tqqkwr2r7og5a675671bpusf3ub 0 549759 4540714 4280106 2026-10-28T14:25:48Z Bendžamins 76862 4540714 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|10}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 36 | caps3 = 9 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid|Atlético Madrid B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Navalmorala de la Mata}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | goals1 = 3 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 178 | image = Óliver Torres 2020 (cropped).jpg | caption = Olivers Torress 2020. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Olivers Torress | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2012—2017 | years3 = 2014 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 24 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2013 | nationalyears4 = 2013—2016 | years4 = 2014—2015 | caps4 = 26 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | goals4 = 7 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 18 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years6 = 2017—2019 | caps6 = 55 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years7 = 2019—2024 | caps7 = 146 | goals7 = 8 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years8 = 2024— | caps8 = 78 | goals8 = 8 }}'''Olivers Torress Munjoss''' ({{Val|es|Óliver Torres Muñoz}}; dzimis {{Dat|1994|11|10}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Torress spēlē Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[C.F. Monterrey|Monterrey]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās [[Atletico de Madrid|''Atletico Madrid'']] un [[Villarreal CF|''Villarreal'']], kā arī Portugāles komandā [[FC Porto|''Porto'']]. Pārstāvējis dažādu vecumu Spānijas jauniešu izlases. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: 2013—14 * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2012—13 '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2018 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]], [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Torress, Olivers}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Estremadurā dzimušie]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] hyz5qc6gqgbn88694l8wsytcyvu1dz9 0 550428 4540749 4280173 2026-10-28T15:10:55Z Bendžamins 76862 4540749 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|8}} | birth_place = | caps1 = 31 | caps2 = 172 | caps3 = 64 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel II]] | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC St. Gallen|St. Gallen]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Frauenfelda}} | currentclub = | goals1 = 11 | goals2 = 15 | goals3 = 13 | height = 183 | image = Fabian Frei 2019.jpg | caption = Fabians Frejs 2019. gadā | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 10 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U16 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U17 | nationalyears2 = 2005—2006 | nationalyears1 = 2004—2005 | nationalcaps1 = 11 | name = | playername = Fabians Frejs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2005—2007 | years2 = 2007—2015 | years3 = 2009—2011 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 3 | nationalcaps6 = 18 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 5 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19 | nationalteam5 = {{flaga|Šveice}} Šveices U20 | nationalteam6 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | nationalyears3 = 2006—2007 | nationalyears4 = 2007—2008 | nationalyears5 = 2008 | nationalyears6 = 2008—2011 | years4 = 2015—2018 | caps4 = 53 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | years5 = 2018—2024 | caps5 = 214 | goals5 = 25 | nationalteam7 = {{flaga|Šveice}} Šveices olimpiskā izlase | nationalyears7 = 2012 | nationalcaps7 = 4 | nationalgoals7 = 0 | nationalteam8 = {{fb|SUI}} | nationalyears8 = 2011—2022 | nationalcaps8 = 24 | nationalgoals8 = 3 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur|Winterthur]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 30 | goals6 = 2 }}'''Fabians Frejs''' ({{Val|de|Fabian Frei}}; dzimis {{Dat|1989|1|8}}) ir [[Šveice]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijās un pārstāvēja [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Spēlējis Šveices komandās [[FC St. Gallen|''St. Gallen'']], [[FC Basel|''Basel'']] un ''[[FC Winterthur|Winterthur]]'', kā arī Vācijas komandā [[1. FSV Mainz 05|''Mainz 05'']]. [[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2011. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2007—08, 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2014—15 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2007—08, 2011—12, 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Frejs, Fabians}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Turgavas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:FC St. Gallen spēlētāji]] f9bbp7k6uw1uk18do88vwejy1zqqyro 0 557264 4540687 4540674 2026-10-28T12:26:11Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4540687 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Upurga | attēls = Upurga-plakats-B1.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[trilleris]], [[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Uģis Olte]] | producents = * [[Uldis Cekulis]] * [[Raitis Ābele]] | scenārija autors = * Uģis Olte * Bojana Babičs * Lukass Abrahao | galvenajās lomās = * [[Igors Šelegovskis]] * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] * [[Rihards Sniegs]] * [[Elvita Ragovska]] | mūzika = [[Reinis Sējāns]] | operators = [[Valdis Celmiņš]] | montāža = | studija = ''[[VFS Films]]'' | izplatītājs = [[Kino Kults]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|2022|11|03|nacionālā pirmizrāde}} | ilgums = 91 minūte | valsts = {{LAT}} | valoda = latviešu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Upurga"''' ir 2022. gada Latvijas [[trilleris|trillera]] filma, kura režisors ir [[Uģis Olte]]. Filmas pirmizrāde notika 2021. gada novembrī, Tallinas starptautiskajā filmu festivālā "Melnās naktis". Latvijā pirmizrāde bija 2022. gada 3. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/upurga|title=Upurga {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> Filmas nosaukums ir latviešu valodas vārda "upe" un [[lībiešu valoda]]s vārda "urga" ("ūrga", 'strauts', reizēm arī 'upe') apvienojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/upurgu-vajag-skatities-kincika-saruna-ar-rezisoru-ugi-olti|title=“Upurgu” vajag skatīties “kinčikā”! Saruna ar režisoru Uģi Olti|last=Krauja|first=Vita|website=[[LA.LV]]|access-date=2026-10-28|date=2022-10-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/libiesi-beidzot-ari-latviesu-spelfilma/|title=Lībieši beidzot arī latviešu spēlfilmā {{!}} Livones|access-date=2026-10-28|date=2022-10-25|language=lv}}</ref> Filma bija nominēta [[2022. gada Lielā Kristapa balva]]i nominācijās "[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]", "[[Labākais spēlfilmas operators (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas operators]]", "[[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais filmas mākslinieks]]" un "[[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)|Labākais skaņu režisors]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/lielais-kristaps-2022-izzino-balvu-pretendentus|title=„Lielais Kristaps 2022” izziņo balvu pretendentus {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Sižets == Pedantisks piedzīvojumu gids Andrejs mežonīgas pierobežas upes ielejā pazaudē savu māsu un viņas komandu – filmēšanas grupu, kas tur ieradusies filmēt veģetāro desiņu reklāmu. Taču piedzīvojums noiet greizi, kad filmēšanas grupa pēkšņi pazūd. Lai viņus glābtu, Andrejam nākas vienatnē doties dziļi noslēpumainā dabas pasaulē, kur sagaida cīņa gan ar ārējiem spēkiem, gan paša iekšējo trauksmi. Viņš nezina, ka šajā ielejā rudeņos uzplaukst dabas parādība, no kuras neprātīgā spēka nav pasargāti pat vietējie. == Lomu sadalījums == * [[Igors Šelegovskis]] — Andrejs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] — Eva * [[Rihards Sniegs]] — Matiass * [[Elvita Ragovska]] — Māra * [[Reinis Boters]] — Oskars * [[Mortens Trāviks]] (''Morten Traavik'') — inspektors Saliņš == Atsauces == {{Atsauces}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:2022. gada Latvijas filmas]] i6iz2qnzvhbgj0upl1nk1tdztyme6bm 0 562064 4540929 4480643 2026-10-28T21:46:59Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4540929 wikitext text/x-wiki '''Līvānu iela''' var būt: * iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]: ** [[Līvānu iela (Daugavpils)|Līvānu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Līvānu iela (Jēkabpils)|Līvānu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Līvānu iela (Aknīste)|Līvānu iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]]; ** [[Līvānu iela (Aloja)|Līvānu iela]] — iela [[Aloja|Alojā]]; ** [[Līvānu iela (Baldone)|Līvānu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Līvānu iela (Jaunjelgava)|Līvānu iela]] — iela [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]; ** [[Līvānu iela (Līvāni)|Līvānu iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Līvānu iela (Preiļi)|Līvānu iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Līvānu iela (Alsunga)|Līvānu iela]] — iela Alsungas pagasta [[Alsunga|Alsungā]]; ** [[Līvānu iela (Auciems)|Līvānu iela]] — iela Raiskuma pagasta [[Auciems|Auciemā]]; ** [[Līvānu iela (Bērzpils)|Līvānu iela]] — iela Bērzpils pagasta [[Bērzpils|Bērzpilī]]; ** [[Līvānu iela (Biķernieki, Biķernieku pagasts)|Līvānu iela]] — iela Biķernieku pagasta [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Līvānu iela (Biķernieki, Saulkrastu pagasts)|Līvānu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Līvānu iela (Brigi)|Līvānu iela]] — iela Briģu pagasta [[Brigi|Brigos]]; ** [[Līvānu iela (Ceriņi)|Līvānu iela]] — iela Krimūnu pagasta [[Ceriņi (ciems)|Ceriņos]]; ** [[Līvānu iela (Degumnieki)|Līvānu iela]] — iela Ošupes pagasta [[Degumnieki|Degumniekos]]; ** [[Līvānu iela (Galēni)|Līvānu iela]] — iela Galēnu pagasta [[Galēni|Galēnos]]; ** [[Līvānu iela (Jāņmuiža)|Līvānu iela]] — iela [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] Jāņciemā; ** [[Līvānu iela (Jaunlutriņi)|Līvānu iela]] — iela [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]] Jaunlutriņos; ** [[Līvānu iela (Jaunviļāni)|Līvānu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Jaunviļānos; ** [[Līvānu iela (Jelgavkrasti)|Līvānu iela]] — iela Limbažu novada [[Liepupes pagasts|Liepupes pagasta]] Jelgavkrastos; ** [[Līvānu iela (Korģene)|Līvānu iela]] — iela Limbažu novada [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas pagasta]] Korģenē; ** [[Līvānu iela (Krišjāņi)|Līvānu iela]] — iela Balvu novada [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu pagasta]] Krišjāņos; ** [[Līvānu iela (Ķirpēni)|Līvānu iela]] — iela [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Auru pagasts|Auru pagasta]] Ķirpēnos; ** [[Līvānu iela (Lendži)|Līvānu iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Lendžu pagasts|Lendžu pagasta]] Lendžos; ** [[Līvānu iela (Līdumnieki)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Līdumnieku pagasts|Līdumnieku pagasta]] Līdumniekos; ** [[Līvānu iela (Līgo)|Līvānu iela]] — iela Gulbenes novada [[Līgo pagasts|Līgo pagasta]] Līgo; ** [[Līvānu iela (Lizums)|Līvānu iela]] — iela [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]] Lizumā; ** [[Līvānu iela (Lubezere)|Līvānu iela]] — iela [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] Lubezerē; ** [[Līvānu iela (Malta)|Līvānu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] Maltā; ** [[Līvānu iela (Matkule)|Līvānu iela]] — iela [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Matkules pagasts|Matkules pagasta]] Matkulē; ** [[Līvānu iela (Mērdzene)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes pagasta]] Mērdzenē; ** [[Līvānu iela (Milzkalne)|Līvānu iela]] — iela Tukuma novada [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] Milzkalnē; ** [[Līvānu iela (Murmastiene)|Līvānu iela]] — iela [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] Murmastienē; ** [[Līvānu iela (Mūsa)|Līvānu iela]] — iela [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] Mūsā; ** [[Līvānu iela (Ņukši)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Ņukšu pagasts|Ņukšu pagasta]] Ņukšos; ** [[Līvānu iela (Pasiene)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Pasienes pagasts|Pasienes pagasta]] Pasienē; ** [[Līvānu iela (Pilsrundāle)|Līvānu iela]] — iela Bauskas novada [[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]] [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulainē]]; ** [[Līvānu iela (Priedes)|Līvānu iela]] — iela Limbažu novada [[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]] Priedēs; ** [[Līvānu iela (Pušmucova)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Pušmucovas pagasts|Pušmucovas pagasta]] Pušmucovā; ** [[Līvānu iela (Remte)|Līvānu iela]] — iela Saldus novada [[Remtes pagasts|Remtes pagasta]] Remtē; ** [[Līvānu iela (Riebiņi)|Līvānu iela]] — iela Preiļu novada [[Riebiņu pagasts|Riebiņu pagasta]] Riebiņos; ** [[Līvānu iela (Rundēni)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Rundēnu pagasts|Rundēnu pagasta]] Rundēnos; ** [[Līvānu iela (Saliena)|Līvānu iela]] — iela Augšdaugavas novada [[Salienas pagasts|Salienas pagasta]] Salienā; ** [[Līvānu iela (Sesava)|Līvānu iela]] — iela Jelgavas novada [[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]] Sesavā; ** [[Līvānu iela (Sīļukalns)|Līvānu iela]] — iela Preiļu novada [[Sīļukalna pagasts|Sīļukalna pagasta]] Sīļukalnā; ** [[Līvānu iela (Staļģene)|Līvānu iela]] — iela [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagasta]] Staļģenē; ** [[Līvānu iela (Šķibe)|Līvānu iela]] — iela Dobeles novada [[Bērzes pagasts|Bērzes pagasta]] Šķibē; ** [[Līvānu iela (Variņi)|Līvānu iela]] — iela [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Variņu pagasts|Variņu pagasta]] Variņos; ** [[Līvānu iela (Vecumnieki)|Līvānu iela]] — iela Bauskas novada [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]] Vecumniekos; ** [[Līvānu iela (Vecslabada)|Līvānu iela]] — iela Ludzas novada [[Istras pagasts|Istras pagasta]] Vecslabadā; ** [[Līvānu iela (Vilce)|Līvānu iela]] — iela Jelgavas novada [[Vilces pagasts|Vilces pagasta]] Vilcē. {{Ielu nosaukums}} 1rhfkyth16xriuo1rr8jwps8z6vg7kn 0 568837 4541037 4530920 2026-10-29T07:53:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541037 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Tajs Domi | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | att_izm = | paraksts = Tajs Domi 2016. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1969|11|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vindzora|3s=Vindzora (Ontārio)}} | mir_viet = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | mir_dat = | svars = 97 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1989 | kar_beig = 2006 | attēls = Tie Domi 1462810555.jpg | vārds_orig = ''Tie Domi'' | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------>| līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | numurs = | kom = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | dr_gads = [[1988. gada NHL drafts|1988]] | dr_kom = [[Toronto "Maple Leafs"]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | amats = [[Policists (hokejs)|Policists]] | drafts = 27., 2. kārtā }} '''Tahirs "Tajs" Domi''' ({{val|en|Tahir "Tie" Domi}}; dzimis {{dat|1969|11|1}}, [[Vindzora (Ontārio)|Vindzorā]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir bijušais [[Kanāda]]s [[hokejists]]. Pazīstams kā [[Policists (hokejs)|hokeja policists]], 16 gadus ilgās [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) karjeras laikā viņš spēlēja [[Toronto Maple Leafs|Toronto "Maple Leafs"]], [[Ņujorkas Rangers|Ņujorkas "Rangers"]] un [[Vinipegas Jets|Vinipegas "Jets"]] sastāvā. Viņš ir "Maple Leafs" visu laiku līderis soda minūtēs franšīzes vēsturē, kā arī trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm NHL vēsturē. Viņš ir arī spēlētājs, kurš NHL vēsturē ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportscasting.com/news/this-player-has-the-most-fighting-majors-in-nhl-history/|title=This Player Has the Most Fighting Majors in NHL History|first=Darrelle|last=Thompson|date=2019. gada 12. jūl.}}</ref> == Karjera == === Toronto "Maple Leafs" === 1995. gadā Domi tika aizmainīts uz [[Toronto Maple Leafs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tulsaworld.com/archive/leafs-obtain-jennings-domi/article_985bad3a-81b7-5597-8aea-2919f708359a.html|title=Leafs Obtain Jennings, Domi|date=1995. gada 8. apr.|website=Tulsa World|access-date=2024. gada 13. Aprīlis|archive-date=2023. gada 3. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20230703205423/https://tulsaworld.com/archive/leafs-obtain-jennings-domi/article_985bad3a-81b7-5597-8aea-2919f708359a.html}}</ref> Tajā pašā gadā viņš ar vieglu sitienu pa seju nokautēja [[Ņujorkas Rangers]] aizsargu [[Ulfs Sāmuelsons|Ulfu Sāmuelsonu]]. Domi tika diskvalificēts uz 8 spēlēm un tika sodīts ar lielu [[Naudas sods|naudas sodu]] par incidentu, ko daži ir nodēvējuši par vienu no nicināmākajiem sitieniem NHL vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sports.ca.msn.com/nhl/photos/gallery.aspx?cp-documentid=23350398&page=8|title=Tie Domi on Ulf Samuelsson - The NHL’s cheapest shots (and dirtiest players?)|date=2014. gada 31. marts|website=web.archive.org|access-date=2024. gada 13. Aprīlis|archive-date=2014. gada 31. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20140331192014/http://sports.ca.msn.com/nhl/photos/gallery.aspx?cp-documentid=23350398&page=8}}</ref> Domi uzstāja, ka Sāmuelsons izprovocēja sitienu, vairākkārt nosaucot viņu par "bubuli".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tiedomi.com/dreger-sucker-punch-considered-among-the-most-dangerous/|title=DREGER: SUCKER-PUNCH CONSIDERED AMONG THE MOST DANGEROUS|first=Tie|last=Domi|date=2011. gada 16. febr.|website=Tie Domi}}</ref> 1997.—1998. gada sezonā Domi sakrāja 365 soda minūtes, uzstādot Toronto rekordu, kas iepriekš piederēja Taigeram Viljamsam 1977.—1978. gada sezonā. 2000.—2001. gada sezonā Domi bija iesaistīts incidentā ar līdzjutēju izbraukuma spēlē pret [[Filadelfijas Flyers]] 2001. gada 29. martā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/philadelphia/news/tie-domi-flyers-fan/|title=Tie Domi Talks With The Flyers Fan He Fought In 2001 - CBS Philadelphia|date=2015. gada 20. nov.|website=www.cbsnews.com}}</ref> Sēžot uz soda soliņa, Domi apsmidzināja [[hekleru]] ar ūdens pudeli, pamudinot citu Filadelfijas fanu Kristoferu Falkonu uz viņu kliegt un uzkāpt uz norobežojošā stikla. Stikls ielūza, un Falkons uzkrita uz soda soliņa, kur Domi satvēra līdzjutēju un vairākas reizes iesita viņam. Intervijā pēc spēles Domi sacīja: "Manuprāt, ir patīkami redzēt līdzjutējus, kas iesaistās spēlē."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=bQ2uAwAAQBAJ&pg=PT64&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|title=Fan-tastic Sporting Stories: 300 True Tales of Fans Who Stole the Limelight|first=Graham|last=Sharpe|date=2013. gada 4. dec.|publisher=Biteback Publishing|via=Google Books}}</ref> Domi tika sodīts ar naudas sodu 1000 ASV dolāru apmērā (maksimālais pieļaujamais [[NHLPA]] darba koplīguma piemērojamais sods tajā laikā), bet netika atstādināts no spēlēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/hockey/domi-fined-1000-for-squirt/article760462/|title=Domi fined $1,000 for squirt|date=2001. gada 31. marts|via=www.theglobeandmail.com}}</ref> 2001. gada 3. maijā Austrumu konferences pusfināla 4. spēles pēdējās sekundēs Domi ar elkoni iesita galvā [[Ņūdžersijas Devils]] aizsargam [[Skots Nīdermaijers|Skotam Nīdermaijeram]], novedot viņu bezsamaņā. Nākamajā dienā līga uz atlikušajām izslēgšanas spēlēm atstādināja Domi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja Toronto neiekļūst nākamajā kārtā, viņam būs jāizlaiž pirmās 8 spēles no nākamās sezonas izslēgšanas spēlēm. Toronto zaudēja sēriju ar Ņūdžersiju 7. spēlē, un Domi diskvalifikācija pēc tam tika pārnesta uz nākamo sezonu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pressreader.com/canada/national-post-latest-edition/20090219/282737697733209|title=PressReader.com - Digital Newspaper & Magazine Subscriptions|website=www.pressreader.com}}</ref> 2002. gada 30. jūnijā, pirms Domi kļuva par neierobežoti brīvo aģentu, viņa tiesības tika aizmainītas uz [[Našvilas "Predators"]] apmaiņā pret 2003. gada NHL drafta 8. kārtas izvēli (Šons Landolts). Našvila nespēja viņu parakstīt, un 2002. gada 13. jūlijā Domi no jauna parakstīja līgumu ar Toronto kā brīvais aģents.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/tie-is-our-guy-domi-returns-to-leafs/article25300573/|title='Tie is our guy,' Domi returns to Leafs|date=2002. gada 13. jūl.|via=www.theglobeandmail.com}}</ref> 2002./2003. gada sezona bija Domi labākā NHL snieguma ziņā — 15 vārti un 29 punkti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/columns/story?id=1711837|title=Burnside: The perfect role model|date=2004. gada 18. janv.|website=ESPN.com}}</ref> 2005.—2006. gada sezonā, kas viņam izrādījās pēdējā, Domi guva savus 100. NHL vārtus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/nhl/news/582376|title=This Day in Hockey History|first=Justin|last=Cuthbert|date=2014. gada 19. sept.|website=theScore.com}}</ref> Turklāt 2006. gada 3. martā viņš aizvadīja savu 1000. NHL spēli pret [[Bufalo Sabres]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://buffalonews.com/news/sabres-leafs-to-get-friendly-with-five-games-down-stretch-intensity-increases-as-rivals-battle/article_23b8de5e-40d3-53ba-aae1-7fc06582696f.html|title=Sabres, Leafs to get 'friendly' with five games down stretch Intensity increases as rivals battle for postseason berths|first=Tim|last=Graham|date=2006. gada 3. marts|website=Buffalo News|access-date=2024. gada 13. Aprīlis|archive-date=2023. gada 12. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231012051018/https://buffalonews.com/news/sabres-leafs-to-get-friendly-with-five-games-down-stretch-intensity-increases-as-rivals-battle/article_23b8de5e-40d3-53ba-aae1-7fc06582696f.html}}</ref> Septiņas dienas vēlāk, Domi publiski paziņoja, ka ir neapmierināts ar situāciju, ko uzsvēra fakts, ka viņš palika savā viesnīcas numurā un neieradās uz spēli līdz otrā perioda beigām, kas tika plaši uzskatīts par cēloni komandas lēmumam izpirkt viņa līgumu. 2006. gada 30. jūnijā Toronto nolēma izpirkt Domi līguma pēdējo gadu. Viņš kļuva par brīvo aģentu 2006. gada 1. jūlijā.<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/maple-leafs-cut-belfour-domi-1.577166</ref> Domi par karjeras noslēgšanu paziņoja 19. septembrī, vairākus mēnešus būdams bez līguma.<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/tie-domi-retires-from-nhl-1.577164</ref> == Ģimene == Domi ir trīs bērni no laulības ar bijušo sievu Linu: meitas Karlīna un Eiverija-Rouza, kā arī dēls [[Makss Domi|Makss]], kurš šobrīd arī ir NHL spēlētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://thehockeynews.com/news/tie-domi-speaks-out-and-accepts-blame-for-failed-marriage|title=Tie Domi speaks out and accepts blame for failed marriage|first=The Canadian|last=Press|date=2006. gada 28. sept.|website=The Hockey News}}</ref> Domi 13 gadus ilgā laulība beidzās ar šķiršanos 2006. gadā. 2017. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Heteri Makdonu, pāris dzīvo [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.windsorpubliclibrary.com/?page_id=63539 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231012051020/https://www.windsorpubliclibrary.com/?page_id=63539}}</ref> == Karjeras statistika == <small>'''Treknrakstā''' norādīta vadošā līga</small> {| border="0" cellpadding="1" cellspacing="0" style="text-align:center; width:60em" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff"| ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff"| ! colspan="5"|Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff"| ! colspan="5"|Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! [[Sezona]] ! Komanda ! Līga ! Spēles ! [[Vārti]] ! RP ! P-ti ! SM ! Spēles ! V ! RP ! P-ti ! SM |- | 1984—85 | [[Belle River Canadiens]] | [[Great Lakes Junior C hokeja līga|GLJHL]] | 28 || 7|| 5|| 12|| 98|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1985—86 | [[LaSalle Vipers|Windsor Royals]] | [[Rietumu Ontario hokeja līga|WOHL]] | 42|| 8|| 17|| 25|| 346|| —|| —|| —|| —|| —| |- | 1986—87 | [[Peterborough Roadrunners]] | [[Metro Junior A hokeja līga|MetJHL]] | 2|| 0|| 0|| 0|| 10|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1986–87 OHL season|1986—87]] | [[Peterborough Petes]] | [[Ontario Hockey League|OHL]] | 18|| 1|| 1|| 2|| 79|| 10|| 0|| 0|| 0|| 20 |- | [[1987–88 OHL season|1987—88]] | Peterborough Petes | OHL | 60|| 22|| 21|| 43|| 292|| 12|| 3|| 9|| 12|| 24 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1988–89 OHL season|1988—89]] | Peterborough Petes | OHL | 43|| 14|| 16|| 30|| 175|| 17|| 10|| 9|| 19|| 70 |- | [[1989 Memorial Cup|1988—89]] | Peterborough Petes | [[Memorial Cup|MC]] | —|| —|| —| —|| —|| 5|| 2|| 0|| 2|| 26 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1989–90 AHL season|1989—90]] | [[Newmarket Saints]] | [[American Hockey League|AHL]] | 57|| 14|| 11|| 25|| 285|| —|| —|| —|| —|| — |- | [[1989–90 NHL season|1989—90]] | [[Toronto Maple Leafs]] | [[National Hockey League|NHL]] | 2|| 0|| 0|| 0| 0|| 42|| —|| —| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1990–91 AHL season|1990—91]] | [[Binghamton Rangers]] | AHL | 25|| 11|| 6|| 17|| 219|| 7|| 3|| 2|| 5|| 16 |- | [[1990–91 NHL season|1990—91]] | [[New York Rangers]] | NHL | 28|| 1|| 0|| 1|| 185|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1991–92 NHL season|1991—92]] | New York Rangers | NHL | 42|| 2|| 4|| 6|| 246|| 6|| 1|| 1|| 2|| 32 |- | [[1992–93 NHL season|1992—93]] | New York Rangers | NHL | 12|| 2|| 0|| 2|| 95|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992—93 | [[Winnipeg Jets (1972–96)|Winnipeg Jets]] | NHL | 49|| 3|| 10|| 13|| 249|| 6|| 1|| 0|| 1|| 23 |- | [[1993–94 NHL season|1993—94]] | Winnipeg Jets | NHL | 81|| 8|| 11|| 19|| '''347'''|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1994–95 NHL season|1994—95]] | Winnipeg Jets | NHL | 31|| 4|| 4|| 8|| 128|| —|| —|| —|| —|| — |- | 1994—95 | Toronto Maple Leafs | NHL | 9|| 0|| 1|| 1|| 31|| 7|| 1|| 0|| 1|| 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1995–96 NHL season|1995—96]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 72|| 7|| 6|| 13|| 297|| 6|| 0|| 2|| 2|| 4 |- | [[1996–97 NHL season|1996—97]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 80|| 11|| 17|| 28|| 275|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1997–98 NHL season|1997—98]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 80|| 4|| 10|| 14|| 365|| —|| —|| —|| —|| — |- | [[1998–99 NHL season|1998—99]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 72|| 8|| 14|| 22|| 198|| 14|| 0|| 2|| 2|| 24 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1999–2000 NHL season|1999—2000]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 70|| 5|| 9|| 14|| 198|| 12|| 0|| 1|| 1|| 20 |- | [[2000–01 NHL season|2000—01]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 82|| 13|| 7|| 20|| 214|| 8|| 0|| 1|| 1|| 20 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2001–02 NHL season|2001—02]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 74|| 9|| 10|| 19|| 157|| 19|| 1|| 3|| 4|| 61 |- | [[2002–03 NHL season|2002—03]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 79|| 15|| 14|| 29|| 171|| 7|| 1|| 0|| 1|| 13 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2003–04 NHL season|2003—04]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 80|| 7|| 13|| 20|| 208|| 13|| 2|| 2|| 4|| 41 |- | [[2005–06 NHL season|2005—06]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 77|| 5|| 11|| 16|| 109|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 1020!! 104!! 141!! 245!! 3515!! 98!! 7!! 12!! 19!! 238 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.eliteprospects.com/player/9138/tie-domi Tie Domi — Stats, Contract, Salary & More] * [http://espn.go.com/magazine/vol4no22domi.html ESPN The Magazine profile on Domi] * {{IMDB name | id=0231423 | name=Tie Domi}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Domi, Tajs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] eqlwizqnwye1680arn5efunbm6sinig 0 569753 4541007 4456519 2026-10-29T07:10:40Z ZANDMANIS 91184 4541007 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste |unit_name= Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš) |image= Royal Irish Rifles ration party Somme July 1916.jpg |caption= [[Karalisko īru strēlnieku]] pulciņš sakaru tranšejā [[Sommas kauja]]s laikā. Tiek uzskatīts, ka foto datēta ar 1916. gada 1. jūliju, pirmā diena Sommas kaujas laikā, un vienība, iespējams, ir 1. bataljons, ''Royal Irish Rifles'' (25. brigāde, 8. divīzija). |dates= 1914.–1918. gadi |country = {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste]] |allegiance = {{Flagicon image|Royal standard of the United Kingdom.svg}} [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] |branch=[[Britu armija]] |type= [[Armija]] |size= 247 400 (1914–1915)<br>Augstākajā punktā 2,04 miljoni <br>Kopā armijā 5.4 miljoni<ref name="longlongtrail">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/some-british-army-statistics-of-the-great-war/ |title=Some British Army statistics of the Great War |last=Baker |first=Chris |publisher=The Long Long Trail |access-date=5 November 2023}}</ref> (1916–1918) |command_structure= |garrison= |garrison_label= |nickname=''BEF'' |patron= |motto= |colors= |colors_label= |march= |mascot= |equipment= |equipment_label= |battles= See [[#Principal Battles of the British Expeditionary Force|below]] |anniversaries= |battle_honours= <!-- Commanders --> |commander1= [[Feldmaršals]] [[Duglass Heigs]] |commander1_label= Spēku komandieris (1915–1918) |commander2= [[Feldmaršals]] [[Džons Frenčs]] |commander2_label= Spēku komandieris (1914–1915) |commander3= |commander3_label= |identification_symbol = |notable_commanders= }} '''Britu ekspedīcijas spēki''' ({{val|en|British Expeditionary Force (World War I)}} (BEF)) bija sešas divīzijas, ko [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosūtīja uz [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu fronti]]. Britu ekspedīcijas spēku plānošana sākās ar britu armijas [[Haldeina reformas|Haldeina reformām]] 1906.—1912. gadā, ko pēc [[Angļu—būru karš|Otrā būru kara (1899—1902)]] veica [[valsts kara sekretārs]] [[Ričards Haldeins]].<ref>Tucker, Spencer; Roberts, T (2005). World War I: encyclopedia. ABC-CLIO. ISBN 1-85109-420-2.</ref> Termins Britu ekspedīcijas spēki bieži tiek lietots, lai apzīmētu tikai tos britu spēkus, kas atradās Francijā pirms [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām 1914. gada 22. novembrī. Līdz 1914. gada beigām — pēc kaujām pie [[Monsa]]s, Le Kato, Ēnas un [[Ipra]]s — esošais BEF karaspēks bija gandrīz izsmelts, lai gan tas palīdzēja apturēt Vācijas armijas virzību. Alternatīvs BEF spēku beigu punkts bija 1914. gada 26. decembris, kad tie tika sadalīti Pirmajā un otrajā armijā (trešā, ceturtā un piektā armija tika izveidota vēlāk kara laikā). "Britu ekspedīcijas spēki" palika oficiālais nosaukums britu armijām Francijā un Flandrijā visā Pirmā pasaules kara laikā. == Izveidošana == Saskaņā ar Sirdslīguma nosacījumiem Eiropas kara gadījumā Lielbritānijai bija pienākums nosūtīt uz kontinentu britu ekspedīcijas spēkus, kas sastāvētu no sešām kājnieku divīzijām un piecām kavalērijas brigādēm, kuras bija jāorganizē kā I korpuss un II korpuss. Taču jau 1914. gada oktobrī Francijā ieradās 7. kājnieku divīzija un veidoja pamatu III korpusa formēšanai. Tikmēr kopējais jātnieku skaits pieauga līdz tādiem apmēriem, ka tika izveidots kavalērijas korpuss, kas sastāvēja no trim divīzijām. Līdz 1914. gada decembrim spēku kontingents tika paplašināts tiktāl, ka tika izveidota 1. un 2. armija.<ref>Chandler, David. The Oxford History of the British Army — Oxford paperbacks, 2003. — ISBN 0-19-280311-5.</ref> Līdz 1914. gada beigām pēc Monsas, Le Kato, Ēnas un Ipras kaujām vecā regulārā britu armija cieta smagus zaudējumus un zaudēja lielāko daļu sava personāla, tomēr spēja palīdzēt frančiem apturēt Vācijas virzību. === Komandstruktūra === Ekspedīcijas spēki līdz 1915. gada decembrim atradās feldmaršala [[Džons Frenčs|Džona Frenča]] vadībā, kad viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Duglass Heigs]].<ref>Griffiths, William; Griess, Thomas. The Great War (англ.). — Square One Publishers (англ.)рус., 2003. — ISBN 0-7570-0158-0.</ref> BEF Mobilizācijas štāba priekšnieks bija ģenerālis [[Arčibalds Marejs]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.oxforddnb.com/display/10.1093/ref:odnb/9780198614128.001.0001/odnb-9780198614128-e-35155?docPos=1|title=Murray, Sir Archibald James (1860–1945), army officer|website=Oxford Dictionary of National Biography|doi=10.1093/ref:odnb/9780198614128.001.0001/odnb-9780198614128-e-35155?docpos=1}}</ref> kurš savu amatu 1915. gada janvārī atdeva ģenerālim Viljamam Robertsonam. [[Ģenerālleitnants]] [[Lanselots Kigels]] ieņēma štāba priekšnieka amatu no 1915. gada decembra līdz pamiera parakstīšanai. Kara sākumā izveidoto armijas [[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusu]] komandēja Duglass Heigs (I korpuss) un [[Horācijs Smits-Dorjens]] (II korpuss). === Kičenera jaunā armija === {{skatīt arī|Draugu bataljons}} [[Attēls:Haig Joffre and French at the Front Gws joffrefrhaig 01.png|thumb|No kreisās puses uz labo: fonā ģenerāļi Frenčs, [[Žozefs Žofrs|Žofrs]] un Heigs. Ģenerālis Smits-Dorjens otrais no labās puses priekšplānā.|alt=Two British and one French General lading a group of four British officers across a small wooden bridge]] Tā kā regulārā armija kara pirmajos mēnešos cieta lielus zaudējumus, tos nācās aizstāt ar Teritoriālo spēku formācijām, bet pēc tam ar brīvprātīgajiem, kurus sauca par “[[Herberts Kičeners|Kičenera]] jauno armiju”. Līdz 1914. gada augusta beigām tika izveidotas sešas jaunas divīzijas, un līdz 1915. gada martam to kopējais skaits pieauga līdz 29. Tika paplašināts arī teritoriālo spēku sastāvs: bataljonos tika izveidotas otrās un trešās aizsardzības līnijas vienības, tika izveidotas arī astoņas jaunas divīzijas, papildus 14, kas pastāvēja miera laikā. 3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā pēc Kičenera brīvprātīgo pieplūduma. 1916. gadā tika izveidota 4. armija un Rezerves armija tika reorganizēta par 5. armiju.<ref>Tucker, Spencer; Roberts, T. World War I: encyclopedia (англ.). — ABC-CLIO, 2005. — ISBN 1-85109-420-2.</ref> == Ekspedīcijas Korpusa kontingenta pieaugums kara laikā == Sākotnēji BEF ietvēra 6 regulārās un rezerves armijas divīzijas, bet kara laikā britu karaspēka kontingents ievērojami palielinājās. Visa kara laikā BEf dienēja 5 399 563 militārpersonas, maksimālais vienreizējais skaits bija 2 046 901 cilvēks. Līdz 1916. gada beigām Eiropā koncentrētais kavalērijas korpuss sastāvēja no 46 pulkiem. === 1. armija === 1. armija tika izveidota 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija Duglass Heigs, kurš iepriekš komandēja I korpusu. Pēc tam, kad Heigs 1915. gadā pārņēma BEF vadību, ģenerālis Henrijs Horns kļuva par jauno 1. armijas komandieri. 1. armija palika Francijā līdz pašām kara beigām. === 2. armija === 2. armija tika izveidota tajā pašā dienā, kad 1.: 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis Smits-Dorjens, kurš iepriekš vadīja 2. korpusu. 1915. gada maijā Smits-Dorjens tika atcelts no 2. armijas komandiera amata un viņa vietā stājās ģenerālis [[Herberts Plamers]]. 2. armija piedalījās karadarbībā Francijā (īpaši pie Ipras), pēc tam Itālijā no 1917. gada novembra līdz 1918. gada martam, pēc tam atkal Francijā. === 3. armija === 3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edmunds Alenbijs]], kurš iepriekš bija komandējis Kavalērijas korpusu un V korpusu. Pēc [[Arasas kauja]]s 1917. gada maijā viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]]. === 4. armija === 4. armija tika izveidota 1916. gada februārī ģenerāļa [[Henrijs Rolinsons|Henrija Rolinsona]] vadībā. Ir zināmas neskaidrības par tās sērijas numuru: pēc tam, kad 1917. gada beigās 2. armija tika nosūtīta uz Itāliju, 4. armija tika pārdēvēta par 2. armiju tieši tajā laikā, kad Rolinsons komandēja karaspēku Iprā. Pēc ģenerāļa Plamera atgriešanās no Itālijas Rolinsons kādu laiku dienēja kā pastāvīgais militārais pārstāvis [[Versaļas Augstākajā militārajā padomē]], bet jau 1918. gada aprīļa sākumā pārņēma savā pakļautībā ģenerāļa Gofa 5. armijas karaspēka paliekas, kuras īsi pirms tam tika sagrautas kaujā. Pēc tam to pārdēvēja par 4. armiju. === 5. armija === {{Pamatraksts|5. armija (Apvienotā Karaliste)}} 5. armija jeb rezerves armija tika izveidota 1916. gada maijā un nonāca ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā. Sākotnēji tai tika dots nosaukums "Rezerves armija", 1916. gada oktobrī tā tika pārdēvēta par 5. armiju. Tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta vācu ofensīvas laikā 1918. gada martā. Reformēta 1918. gada maijā, pēc tam ģenerālis Viljams Bidvuds kļuva par armijas komandieri. == Ekspedīcijas korpusa kaujas darbība == === 1914. gads === [[Britu armija]] pirmo reizi piedalījās kaujās kontinentā [[Monsas kauja]]s laikā 1914. gada 23. augustā, kas bija daļa no [[Robežu kauja]]s. Profesionālu britu karavīru masveida šautenes uguns nodarīja lielus zaudējumus vāciešiem, tiem virzoties pa nebruģētu reljefu. Briti aizturēja savu virzību līdz vakaram, pēc tam viņi bija spiesti atkāpties uz otro aizsardzības līniju. Tūlīt sekoja [[Le Kato kauja]], kurā uzvarēja briti. Tas ļāva britu karaspēkam piecu dienu laikā atkāpties bez ienaidnieka spiediena. Sabiedroto atkāpšanās apstājās pie [[Marnas upes]], kur viņu karaspēks gatavojās stāvēt līdz pēdējam karavīram, lai aizstāvētu [[Parīze|Parīzi]]. Tam sekoja [[Pirmā Marnas kauja]], kas notika no 1914. gada 5. līdz 10. septembrim. Tas kļuva arī par svarīgu kara pagrieziena punktu: vācieši vairs nevarēja cerēt uz ātru uzvaru. 13. septembrī notika [[Pirmā Ēnas kauja]], kas iezīmēja pāreju uz ierakumu karu. Pēc tam trīs nedēļu laikā pēc tranšeju kara sākuma katra karojošā puse atteicās no frontālo uzbrukumu taktikas un sāka mēģināt ielenkt viena otru no flanga. Šis periods kļuva pazīstams kā [[skrējiens uz jūru]]: vācieši centās apgāzt sabiedroto kreiso flangu, sabiedrotie — to pašu ar vācu armijas labo flangu. Līdz [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām abās frontes pusēs sāka būvēt nocietinājumus: [[Pozīciju karš|pozicionālais karš]] aizstāja manevru karu. Rietumu frontes nepārtrauktās tranšejas tagad stiepās 640 kilometrus no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Alpi]]em. Britu armija ieņēma tikai nelielu šīs milzīgās frontes posmu: proti, uz ziemeļiem no pirmskara [[Beļģija]]s robežas līdz Sommas upei Francijā, kuras garums 1914. gadā bija 32 kilometri, kas pēc tam 1918. gadā pieauga līdz vairāk nekā 190 kilometriem. === 1915. gads === 1914. gada beigās, kā arī 1915. gadā BEF piedalījās vairākās [[Kauja pie Ipras|sadursmēs pie Ipras]]. Pēc tam 1915. gada septembrī sešas divīzijas piedalījās [[Loosas kaujā]], kas bija ievērojama ar to, ka briti pirmo reizi izmantoja indīgo gāzi. === 1916. gads === 1916. gadā BEF tika pārvietoti uz [[Pikardija|Pikardiju]]. Šeit viņi aktīvi piedalās [[Sommas kauja|Sommas kaujā]]. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri vācu līnijām gar 40 kilometrus garu fronti uz ziemeļiem un dienvidiem no [[Somma|Sommas upes]] Francijas ziemeļos. Sommas kaujas pirmajā dienā BEF cieta 59 tūkstošus upuru. Pēc kara galīgais upuru skaits atklāja 419 654 nogalinātos, ievainotos un sagūstītos Lielbritānijas pusē un 204 253 Francijas pusē. No 623 907 upuriem 146 431 tika nogalināts vai pazudis bez vēsts.<ref>Sheffield, Gary. 'The Somme'. — Cassell, 2003. — ISBN 0-304-36649-8.</ref> === 1917. gads === 1917. gadā BEF cīnījās [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Arasas kauja]]s laikā. Pēc tam viņi tika koncentrēti Beļģijā [[Mesīnas kauja]]s un [[Pašendeiles kauja]]s laikā, un gads atkal noslēdzās Padekalē, piedaloties [[Kambrē kaujā]]. === 1918. gads === 1918. gada pavasarī Vācijas [[Pavasara ofensīva (1918)|pavasara ofensīvas]] laikā BEF aizstāvēja savas pozīcijas Flandrijā un Sommā. [[Amjēnas operācija]]s laikā 1918. gada augustā pirmo reizi tanku spēku vēsturē tika veikts kaut kas līdzīgs operatīvam izrāvienam — atraujoties no kājniekiem un kavalērijas pavadībā, tanki veica reidu vācu karaspēka aizmugurē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://btgv.ru/history/troops-history/%D0%BC%D0%BE%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0-%D0%B2-%D0%B1%D0%BE%D1%8E/british-mobile-forces-in-the-amiens-operation-august-1918-part-2-on-operational-spaciousness/|title=Британские мобильные силы в Амьенской операции, август 1918 г. Ч. 2. На оперативный простор|website=btgv.ru}}</ref> Otrajā Sommas kaujā britu spēki piedalījās pretuzbrukumā, kas aizsāka visu [[Simts dienu ofensīva|simtu dienu ofensīvu]], kas noveda pie Vācijas armijas galīgās sakāves Rietumu frontē pēc [[Hindenburga līnija]]s pārraušanas Canal du Nord kaujas laikā, iesaistot 1. un 3. armiju. == Impērija un Portugāles ieguldījums == Britu impērija atbildēja uz Lielbritānijas aicinājumu pēc karaspēka Rietumu frontei un lielākajiem [[Britu Indijas armija]]s, [[Kanādas armija]]s, [[Austrālijas armija]]s, [[Jaunzēlandes armija]]s un [[Dienvidāfrikas armija]]s formācijām, kas dienēja Francijā. BEF arī integrēja lielāko daļu [[Portugāles armija]]s karaspēka, kas karoja Rietumu frontē. === Indijas ekspedīcijas spēki A === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-2004-0195, Westfront, indische Kavallerie.jpg|thumb|Karavīri no Indijas kavalērijas pulka Rietumu frontē 1914|alt=Three Indian horsemen in the foreground, the man on the left carries a lance a sergeant is in the middle and an officer on the right. In the background can be seen three further cavalrymen]] 1914. gada septembrī BEF pastiprināja [[Indijas ekspedīcijas spēki A]], kas galu galā izveidoja divus korpusus no divām divīzijām — Indijas kavalērijas korpusu un Indijas kājnieku korpusu. Ierodoties [[Marseļa|Marseļā]] 1914. gada 30. septembrī, tikai sešas nedēļas pēc kara pieteikšanas, viņi tika pārvietoti uz Ipras izvirzījumu un piedalījās [[La Basī kaujā]] 1914. gada oktobrī. 1915. gada martā [[7. (Meerut) divīzija]] tika izvēlēta, lai vadītu uzbrukumu [[Nevšapelas kaujā]]. Ekspedīcijas spēkus apgrūtināja jaunā ekipējuma pārzināšanas trūkums, tikai ierodoties Francijā, viņiem tika izsniegtas [[Lee-Enfield|Lī-Enfīlda]] šautenes, un viņiem gandrīz nebija artilērijas, paļaujoties uz atbalstu no kaimiņu korpusa, atrodoties frontes līnijā. Viņi nebija pieraduši pie kontinentālajiem laikapstākļiem un bija slikti aprīkoti, lai izturētu aukstumu, kā rezultātā karavīriem bija zema morāle, ko vēl vairāk pasliktināja rezervju sistēma, kad papildspēki tika iesaukti no jebkura pulka un nebija saistīti ar viņu jaunajām vienībām. Virsnieku upuri bija vēl lielāks trūkums, jo aizvietotāji nebija pazīstami ar Indijas armiju un nevarēja runāt viņu valodā. Kājnieku divīzijas beidzot tika izvestas uz Ēģipti 1915. gada oktobrī, kad tās tika aizstātas ar jaunajām [[Kičenera armija]]s britu divīzijām. === Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki === [[Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki]] sastāvēja no [[1. Dienvidāfrikas kājnieku brigāde]]s četriem kājnieku bataljoniem, kurus atbalstīja piecas smagās artilērijas baterijas, lauka ambulance, Karaliskā inženieru signālu rota un vispārējā slimnīca<ref name="south-african-forces-british-army">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/|title=South African forces in the British Army}}</ref> brigādes ģenerāļa [[Henrija Lūkina]] vadībā. Brigāde ieradās Francijā 1916. gada aprīlī un tika iedalīta 9. (Skotijas) divīzijā un piedalījās Sommas kaujā 1916. gada jūlijā un 14. jūlijā [[Delvilvudas kaujā]]. No 3153 brigādes vīriem palika tikai 750 cīnītāji, kad brigāde tika atbrīvota 20. jūlijā. Vēlāk 1917. gadā brigāde piedalījās Arasas kaujā un trešajā Ipras kaujā (Pašendeila). Brigāde tika iznīcināta 1918. gada Vācijas pavasara ofensīvā un līdz kara beigām bija zaudējusi 15 000 karavīrus, no kuriem 5000 gāja bojā.<ref name="south-african-forces-british-army" /> === Kanādas ekspedīcijas spēki === [[Attēls:Canadians return from trenches on the Somme Nov 1916 LAC 3194728.jpg|thumb|Kanādas karavīri, kas atgriežas no ierakumiem [[Sommas kauja]]s laikā]] [[Kanādas ekspedīcijas spēki]] bija Kanādas izveidoto lauka spēku apzīmējums dienestam ārzemēs Pirmajā pasaules karā. Tās galvenais kaujas formējums bija [[Kanādas korpuss]], kas galu galā komandēja četras Kanādas kājnieku divīzijas.<ref name="order-of-battle-of-divisions">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/|title=Order of Battle of Divisions}}</ref> Kanādas korpusa pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edvins Aldersons]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.biographi.ca/en/bio.php?id_nbr=7888|title=ALDERSON, Sir EDWIN ALFRED HERVEY|website=Dictionary of Canadian Biography}}</ref> kuru 1916. gadā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]], kuru savukārt 1917. gadā nomainīja kanādiešu ģenerālis [[Arturs Karijs]].<ref>"No. 30178". The London Gazette (Supplement). 10 July 1917. p. 6956.</ref> Kanādieši izcēlās kaujā no [[Otrā kauja pie Ipras|Otrās Ipras kaujas]] caur Sommu un īpaši Arasas kaujā pie Vimy Ridge 1917. gada aprīlī. Tā kā 1918. gada pavasarī viņus lielākoties neskāra vācu ofensīva 1918. gada pavasarī, kanādiešiem tika pavēlēts palīdzēt pēdējā kara kampaņā kas bija [[Amjēnas kauja]]s 1918. gada augustā.<ref name="order-of-battle-of-divisions" /> === Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki === [[Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki]] (''New Zealand Expeditionary Force'', NZEF) ģenerāļa [[Aleksandra Godlija]] vadībā bija to militāro spēku nosaukums, kas Pirmā pasaules kara laikā tika nosūtīti no Jaunzēlandes, lai cīnītos par Lielbritāniju. Sākoties karam, Jaunzēlande nekavējoties piedāvāja nodrošināt divas brigādes — vienu kājnieku un vienu jātnieku — kopā 8500 vīru. Lielāko kara daļu NZEF bija cieši saistīts ar AIF. Kad sākās Galipoli kampaņa, Jaunzēlandes kontingentam nepietika, lai viens pats pabeigtu divīziju, tāpēc tika apvienots ar 4. Austrālijas kājnieku brigādi, lai izveidotu Jaunzēlandes un Austrālijas divīziju. Šī divīzija kopā ar Austrālijas 1. divīziju izveidoja slaveno [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC)]] ģenerāļa [[Viljama Birdvuda]] vadībā. Pēc Galipoli kampaņas beigām NZEF izveidoja savu kājnieku divīziju; [[Jaunzēlandes divīzija]], kas dienēja Rietumu frontē no 1916. gada aprīļa. Tā piedalījās Flēras-Kurseletas kaujā, Morvalas kaujā, Le Translo kaujā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/new-zealand-division/|title=New Zealand Division}}</ref> un slavenajā Le Kvesnī kaujā. Vācieši jaunzēlandiešus uzskatīja par teicamu karaspēku, pārtvertajā izlūkošanas ziņojumā viņi nosaukti par "...ārkārtīgi laba uzbrukuma divīzija...".<ref>Harper, Glynn (2008). Dark Journey. Harper Collins. p. 544. ISBN 9781869505790.</ref> === Austrālijas impērijas spēki === Sākotnēji Austrālijas Imperiālajiem spēkiem (''Australian Imperial Force'', AIF) bija paredzēts piegādāt 20 000 vīru, kas tika organizēti vienā kājnieku divīzijā un vienā vieglajā kavalērijas brigādē, kā arī atbalsta vienības. Līdz kara beigām AIF Rietumu frontē ietvēra piecas kājnieku divīzijas. Pirmie Austrālijas karavīri ieradās Francijā 1915. gada jūnijā, 1. aplenkuma artilērijas brigāde tika izveidota Austrālijas armijas artilērijas direktora pulkvežleitnanta [[Valtera Adamsa Koksena]] vadībā dienestam Rietumu frontē. Apmēram puse vienības vīriešu bija pastāvīgie Garnizona artilērijas ložmetēji. Brigāde no [[Melburna]]s devās uz Angliju 1915. gada 17. jūlijā un ieradās Francijā 1916. gada 27. februārī. Tās 54. aplenkuma baterija bija aprīkota ar 8 collu [[haubice|haubicēm]] un 55. aplenkuma baterija ar 9,2 collu haubicēm. Piecas AIF kājnieku divīzijas piedalījās kaujas darbībā Rietumu frontē Francijā un Beļģijā, 1916. gada martā atstājot Ēģipti. Sākotnēji tās tika organizētas [[I Anzac korpusā]] un [[II Anzac korpusā]] kopā ar Jaunzēlandes divīziju, tomēr 1917. gada 1. novembrī Austrālijas divīzijas tika pārgrupētas, lai izveidotu [[Austrālijas korpusu]]. 2. divīzija bija pirmā, kas ieradās Francijā, kam sekoja 1. divīzija, savukārt 4. un 5. divīzija atstāja Ēģipti vēlāk 1916. gada jūnijā. 3. divīzija bija pēdējā, kas ieradās Austrālijā 1916. gada martā un pārcēlās uz Angliju apmācībām 1916. gada jūlijā, pirms 1916. gada decembrī tika nosūtīta uz Franciju.<ref>https://web.archive.org/web/20150228202933/http://www.aif.adfa.edu.au:8888/</ref> Kad AIF sākotnēji tika izveidots 1914. gadā, to vadīja ģenerālmajors [[Viljams Trosbijs Bridžs]], kurš komandēja arī 1. divīziju. Pēc Bridžesa nāves [[Galipoli kauja|Galipoli]] 1915. gada maijā komandēšana pēc noklusējuma tika nodota ģenerālleitnantam [[Viljamam Birdvudam]], britu virsniekam, kurš bija [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa]] komandieris. Birdvuds tika oficiāli apstiprināts par AIF komandieri 1916. gada 14. septembrī, vienlaikus komandējot I Anzac korpusu Rietumu frontē. Vēlāk Birdvuds saņēma Austrālijas korpusa vadību 1917. gada novembrī. Ģenerālleitnants [[Džons Monašs]], Austrālijas virsnieks, pārņēma korpusa vadību 1918. gada maijā. Neskatoties uz to, ka Birdvuds tika paaugstināts par Piektās armijas komandieri, viņš saglabāja AIF vadību. === Portugāles ekspedīcijas korpuss === [[Attēls:The Portuguese Expeditionary Corps on the Western Front, 1917-1918 Q5537.jpg|thumb|Portugāles kājnieku vienība marša laikā. Netālu no Lokonas, 1917. gada 24. jūnijā]] Pēc Lielbritānijas valdības aicinājuma Portugāles karaspēkam Portugāles parlaments 1916. gada 7. augustā piekrita [[Portugāles armija]]s dalībai Rietumu frontē. Papildus 1000 vīru lielajam smagajam artilērijas korpusam, ko vadīja [[Francijas armija]], lielākā daļa Portugāles spēku, kas jānosūta uz Rietumu fronti, bija jāiekļauj CEP — ''Corpo Expedicionário Português'' ([[Portugāles ekspedīcijas korpuss]]) britu vadībā. CEP tika organizēts kā armijas korpuss, kas sastāvēja no divām divīzijām un korpusa karaspēka, kopā 55 000 vīru, ģenerāļa [[Tamaņīni de Abreu]] vadībā. Pirmie CEP karavīri ieradās Francijā 1917. gada 2. februārī. Pirmie karavīri fronti sasniedza 4. aprīlī. 4. jūnijā 1. divīzijas 1. kājnieku brigāde atvairīja pirmo Vācijas armijas lielo uzbrukumu pret CEP karaspēka aizstāvētajām līnijām. 1917. gada 5. novembrī CEP uzņēmās atbildību par autonomu sektoru frontē, kas bija tiešā Pirmās armijas vadībā. Lielākā daļa CEP tika iznīcināta [[Līsas kaujā]] 1918. gada 9. aprīlī, zaudējot vairāk nekā 7000 vīru. No 1918. gada jūlija atlikušie CEP vīri piedalījās pēdējās sabiedroto ofensīvās Piektās armijas vadībā. === Ņūfaundlendas pulks === [[Attēls:Royal Newfoundland Regiment crossing the Rhine at Cologne, December 1918.jpg|thumb|Karaliskais Ņūfaundlendas pulks, šķērso [[Reina|Reinu]] un iekļūst Vācijā, 1918]] Ņūfaundlenda 1914. gadā vēl nebija daļa no [[Kanāda]]s. Mazā [[Domīnija]] ar tikai 240 000 iedzīvotāju palielināja spēkus, kas galu galā sasniedza trīs bataljonus, lai piedalītos lielajā karā. Ņūfaundlendas pulks 1916. gada martā izvietojās Francijā 29. divīzijas sastāvā pēc tam, kad jau bija piedalījies Galipoli kampaņā. Ņūfaundlendas pulks tika praktiski iznīcināts [[Sommas kauja]]s pirmajā dienā, piedzīvojot vairāk nekā 90% karavīru zaudējumu. Saņēmis papildspēkus, Ņūfaundlendas pulks turpināja dienēt Rietumu frontē līdz kara beigām. Par godu pulka dienestam 1917. gada decembrī tika piešķirta privilēģija pulka nosaukumam pievienot prefiksu ''Royal'', un no šī brīža pulks bija pazīstams kā [[Karaliskais Ņūfaundlendas pulks]]. === Britu Vestindijas pulks === [[Britu Vestindijas pulks]] bija Lielbritānijas armijas vienība Pirmā pasaules kara laikā, izveidots no brīvprātīgajiem no Lielbritānijas kolonijām [[Vestindija|Rietumindijā]]. == Kampaņas medaļas == Līdz ar individuālajiem apbalvojumiem, visi BEF dalībnieki kvalificējās vismaz trim kampaņas medaļām. [[1914. gada zvaigzne]], [[1914.–1915. gada zvaigzne]], [[Lielbritānijas kara medaļa]] un [[Uzvaras medaļa]]. 1914. gada zvaigzne tika pasniegta britu spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja Francijā vai Beļģijā laikā no 1914. gada 5. augusta līdz pusnaktij no 22. uz 23. novembri. Iepriekšējais datums ir nākamā diena pēc Lielbritānijas kara pieteikšanas centrālajām lielvalstīm, un beigu datums Pirmajai Ipras kaujai.[41] 1914.—1915. gada zvaigzne tika izsniegta britu un impērijas spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja jebkurā kara teātrī laikā no 1914. gada 5. augusta līdz 1915. gada 31. decembrim (izņemot tos, kuri jau bija kvalificējušies 1914. gada zvaigznei). Britu kara medaļa tika izsniegta britu un impērijas spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja no 1914. gada 5. augusta līdz 1918. gada 11. novembrim. Karaliskās flotes, Karalisko jūras kājnieku, kā arī Domīniju un koloniālo jūras spēku (ieskaitot rezerves) virsnieki un karavīri obligātais 28 dienu mobilizētais dienests — medaļa tika automātiski piešķirta nāves gadījumā aktīvā dienesta laikā pirms šī perioda beigām. Uzvaras medaļa tika izsniegta visiem, kas saņēma 1914. gada zvaigzni vai 1914.—1915. gada zvaigzni, un tiem, kuriem tika piešķirta Lielbritānijas kara medaļa. Tā nekad netika piešķirta atsevišķi. Sievietes kvalificējās šai un divām iepriekšējām medaļām, par dienestu kara lazaretēs un citos palīgspēkos. [[Teritoriālo spēku kara medaļa]] tika piešķirta tikai [[teritoriālo spēku]] karavīriem. Lai kvalificētos, saņēmējam bija jābūt Teritoriālo spēku dalībniekam 1914. gada 30. septembrī vai pirms šī datuma un jābūt dienējušam operatīvajā teātrī ārpus Apvienotās Karalistes no 1914. gada 5. augusta līdz 1918. gada 11. novembrim. [[Sudraba kara nozīmīte]] Apvienotajā Karalistē tika izsniegta karavīriem, kurš tika godam atbrīvots no dienesta kara laikā gūto ievainojumu vai slimības dēļ. Žetons, kas dažkārt pazīstams kā atbrīvošanas zīme, ievainojuma žetons vai dienesta žetons, pirmo reizi tika izdots 1916. gada septembrī kopā ar oficiālu tiesību sertifikātu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Peter Simkins: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/british_expeditionary_force/ British Expeditionary Force], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914—1918 — onlinebInternational Encyclopedia of the First World War]. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Lielbritānija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Britu armija]] tlxwvyzfs6jr2yy9yvyt14cv0m6vnum 0 570827 4540915 4511088 2026-10-28T21:25:29Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540915 wikitext text/x-wiki '''Egļu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Egļu iela (Rīga)|Egļu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; ** [[Egļu iela (Daugavpils)|Egļu iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Egļu iela (Jelgava)|Egļu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Egļu iela (Jūrmala)|Egļu iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Egļu iela (Liepāja)|Egļu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Egļu iela (Rēzekne)|Egļu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Egļu iela (Baldone)|Egļu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Egļu iela (Carnikava)|Egļu iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Egļu iela (Cēsis)|Egļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Egļu iela (Dobele)|Egļu iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]; ** [[Egļu iela (Grobiņa)|Egļu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]]; ** [[Egļu iela (Ikšķile)|Egļu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; ** [[Egļu iela (Jēkabpils)|Egļu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Egļu iela (Kuldīga)|Egļu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Egļu iela (Ķegums)|Egļu iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]]; ** [[Egļu iela (Lielvārde)|Egļu iela]] — iela Lielvārdē; ** [[Egļu iela (Limbaži)|Egļu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Egļu iela (Līgatne)|Egļu iela]] — iela [[Līgatne|Līgatnē]]; ** [[Egļu iela (Madona)|Egļu iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Egļu iela (Ogre)|Egļu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Egļu iela (Sabile)|Egļu iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]]; ** [[Egļu iela (Salaspils)|Egļu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Egļu iela (Sigulda)|Egļu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Egļu iela (Skrunda)|Egļu iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]]; ** [[Egļu iela (Talsi)|Egļu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; ** [[Egļu iela (Tukums)|Egļu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Egļu iela (Valka)|Egļu iela]] — iela [[Valka|Valkā]]; ** [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** Egļu iela, [[Apšuciems]], Engures pagasts ** Egļu iela, [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķernieki]], Saulkrastu pagasts ** Egļu iela, [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], Allažu pagasts ** Egļu iela, [[Ģikši]], Amatas pagasts ** Egļu iela, [[Inčukalns]], Inčukalna pagasts ** Egļu iela, [[Jaunmārupe]], Mārupes pagasts ** Egļu iela, [[Ječi]], Dunikas pagasts ** Egļu iela, [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]], Tīnūžu pagasts ** Egļu iela, [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], Ķekavas pagasts ** Egļu iela, [[Kubuli]], Kubulu pagasts ** Egļu iela, [[Lapmežciems]], Lapmežciema pagasts ** Egļu iela, [[Lāņi]], Salacgrīvas pagasts ** Egļu iela, [[Lendži]], Lendžu pagasts ** Egļu iela, [[Lūznava]], Lūznavas pagasts ** Egļu iela, [[Mežvidi (Sakas pagasts)|Mežvidi]], Sakas pagasts ** Egļu iela, [[Mēri]], Bilskas pagasts ** Egļu iela, [[Ozolnieki]], Ozolnieku pagasts ** Egļu iela, [[Pasiene]], Pasienes pagasts ** Egļu iela, [[Pociems]], Katvaru pagasts ** Egļu iela, [[Podkājas]], Ropažu pagasts ** Egļu iela, [[Raņķi]], Raņķu pagasts ** Egļu iela, [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]], Salas pagasts, Jēkabpils novads ** Egļu iela, [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], Stopiņu pagasts ** Egļu iela, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], Skultes pagasts ** Egļu iela, [[Stropi (Naujenes pagasts)|Stropi]], Naujenes pagasts ** Egļu iela, [[Viesturciems]], Glūdas pagasts ** Egļu iela, [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzma]], Skultes pagasts {{Ielu nosaukums}} 2vd1np8jl3huotnm25calv9g6glejhf 0 570893 4540918 4054692 2026-10-28T21:27:43Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540918 wikitext text/x-wiki '''Garkalnes iela''' var būt: * [[Garkalnes iela (Jūrmala)|Garkalnes iela]] — iela Jūrmalā; * [[Garkalnes iela (Rīga)|Garkalnes iela]] — iela Rīgā; * [[Garkalnes iela (Biķernieki)|Garkalnes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Garkalnes iela (Garkalne)|Garkalnes iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]]; * [[Garkalnes iela (Mālpils)|Garkalnes iela]] — iela Mālpils pagasta [[Mālpils|Mālpilī]]. {{Ielu nosaukums}} jqpk380ijchfe7iiidm3wcqgmj4o5uj 0 570907 4540919 4511124 2026-10-28T21:28:39Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540919 wikitext text/x-wiki '''Griezes iela''' var būt: * [[Griezes iela (Rīga)|Griezes iela]] — iela Rīgā; * [[Griezes iela (Jelgava)|Griezes iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Griezes iela (Carnikava)|Griezes iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; * [[Griezes iela (Cēsis)|Griezes iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Griezes iela (Ikšķile)|Griezes iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; * [[Griezes iela (Ogre)|Griezes iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Griezes iela (Salaspils)|Griezes iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Griezes iela (Sigulda)|Griezes iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Griezes iela (Berģi)|Griezes iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģos]]; * [[Griezes iela (Biķernieki)|Griezes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Griezes iela (Rāmava)|Griezes iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Rāmava|Rāmavā]]; * [[Griezes iela (Talsciems)|Griezes iela]] — iela Ģibuļu pagasta [[Talsciems|Talsciemā]]. == Skatīt arī == * [[Griežu iela]] {{Ielu nosaukums}} 8vqqccr5yljo6bxredald0dd8n8oth0 0 571043 4540856 4511141 2026-10-28T19:51:28Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540856 wikitext text/x-wiki '''Kalmju iela''' var būt: * [[Kalmju iela (Rīga)|Kalmju iela]] — iela Rīgā; * [[Kalmju iela (Carnikava)|Kalmju iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; * [[Kalmju iela (Daugavpils)|Kalmju iela]] — iela Daugavpilī; * [[Kalmju iela (Jelgava)|Kalmju iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Kalmju iela (Jūrmala)|Kalmju iela]] — iela Jūrmalā; * [[Kalmju iela (Ogre)|Kalmju iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Kalmju iela (Salaspils)|Kalmju iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Kalmju iela (Sigulda)|Kalmju iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Kalmju iela (Bukulti)|Kalmju iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; * [[Kalmju iela (Mežāres)|Kalmju iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]; * [[Kalmju iela (Odukalns)|Kalmju iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Odukalns|Odukalnā]]; * [[Kalmju iela (Skulte)|Kalmju iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; * [[Kalmju iela (Ulbroka)|Kalmju iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; * [[Kalmju iela (Viesturciems)|Kalmju iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Kalmju iela]] {{Ielu nosaukums}} 1mf91l9yhfu014q0wnhxbb36nwvl96e 0 571626 4540862 4059774 2026-10-28T19:57:16Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540862 wikitext text/x-wiki '''Medņu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Medņu iela (Rīga)|Medņu iela]] — iela Rīgā; ** [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Medņu iela (Jūrmala)|Medņu iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Medņu iela (Liepāja)|Medņu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Medņu iela (Ventspils)|Medņu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Medņu iela (Alūksne)|Medņu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Medņu iela (Cēsis)|Medņu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Medņu iela (Jēkabpils)|Medņu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Medņu iela (Limbaži)|Medņu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Medņu iela (Ogre)|Medņu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Medņu iela (Salaspils)|Medņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Medņu iela (Atpūta)|Medņu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Medņu iela (Gaidas)|Medņu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; ** [[Medņu iela (Inčukalns)|Medņu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]]; ** [[Medņu iela (Kalngale)|Medņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Medņu iela (Katlakalns)|Medņu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; ** [[Medņu iela (Saurieši)|Medņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]; ** [[Medņu iela (Sunīši)|Medņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]; ** [[Medņu iela (Tūja)|Medņu iela]] — iela Liepupes pagasta [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjā]]; ** [[Medņu iela (Vētras)|Medņu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]; ** [[Medņu iela (Viesturciems)|Medņu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Medņu iela]] {{Ielu nosaukums}} egg4n1uycklqohnc3vh1xd7y6giq5jd 0 572179 4540863 4324150 2026-10-28T19:58:20Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540863 wikitext text/x-wiki '''Pērļu iela''' var būt: * [[Pērļu iela (Daugavpils)|Pērļu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Pērļu iela (Jūrmala)|Pērļu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Pērļu iela (Cēsis)|Pērļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Pērļu iela (Saulkrasti)|Pērļu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Pērļu iela (Rāmava)|Pērļu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Rāmava|Rāmavā]]; * [[Pērļu iela (Upesciems)|Pērļu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciemā]]; * [[Pērļu iela (Vētras)|Pērļu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]; * [[Pērļu iela (Viesturciems)|Pērļu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. {{Ielu nosaukums}} ha1h3tdgg2q7zej42msjem7bkd3m7gv 0 572396 4541013 4471545 2026-10-29T07:16:36Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541013 wikitext text/x-wiki '''Rotas iela''' var būt: * [[Rotas iela (Rīga)|Rotas iela]] — iela Rīgā; * [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Rotas iela (Ogre)|Rotas iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Rotas iela (Sigulda)|Rotas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Rotas iela (Ventspils)|Rotas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Rotas iela (Biķernieki)|Rotas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Rotas iela (Priekuļi)|Rotas iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Priekuļi|Priekuļos]]. == Skatīt arī == * [[Cēsu rotas iela]] * [[Neatkarības rotas iela]] * [[Studentu rotas iela]] * [[Rotu iela]] {{Ielu nosaukums}} dpu071mcsfbtet45tmrsshaj9f3ejlv 0 572427 4541015 4064342 2026-10-29T07:17:23Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541015 wikitext text/x-wiki '''Rucavas iela''' var būt: * [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] — iela Rīgā; * [[Rucavas iela (Jūrmala)|Rucavas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Rucavas iela (Liepāja)|Rucavas iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Rucavas iela (Biķernieki)|Rucavas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} o156emm5j95izjkjrdk4w9rho9qzvqn 0 572495 4540866 4065246 2026-10-28T20:04:41Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540866 wikitext text/x-wiki '''Sīļu iela''' var būt: * [[Sīļu iela (Alūksne)|Sīļu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; * [[Sīļu iela (Cēsis)|Sīļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Sīļu iela (Ogre)|Sīļu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Sīļu iela (Pāvilosta)|Sīļu iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]]; * [[Sīļu iela (Saulkrasti)|Sīļu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Sīļu iela (Beļava)|Sīļu iela]] — iela Beļavas pagasta [[Beļava|Beļavā]]; * [[Sīļu iela (Bukulti)|Sīļu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; * [[Sīļu iela (Kalngale)|Sīļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Sīļu iela (Saurieši)|Sīļu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]; * [[Sīļu iela (Viesturciems)|Sīļu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Silu iela]] {{Ielu nosaukums}} bfji4urxjkyzew8njfptzwzrwd8pzuj 0 573100 4541038 4069119 2026-10-29T07:54:06Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541038 wikitext text/x-wiki '''Zāļu iela''' var būt: * [[Zāļu iela (Rīga)|Zāļu iela]] — iela Rīgā; * [[Zāļu iela (Jelgava)|Zāļu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Zāļu iela (Jūrmala)|Zāļu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Zāļu iela (Baloži)|Zāļu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; * [[Zāļu iela (Durbe)|Zāļu iela]] — iela [[Durbe|Durbē]]; * [[Zāļu iela (Priekule)|Zāļu iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; * [[Zāļu iela (Rūjiena)|Zāļu iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; * [[Zāļu iela (Sigulda)|Zāļu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; * [[Zāļu iela (Biķernieki)|Zāļu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Zāļu iela (Ciemupe)|Zāļu iela]] — iela Ogresgala pagasta [[Ciemupe|Ciemupē]]; * [[Zāļu iela (Dalbe)|Zāļu iela]] — iela Cenu pagasta [[Dalbe|Dalbē]]; * [[Zāļu iela (Ječi)|Zāļu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]]; * [[Zāļu iela (Korģene)|Zāļu iela]] — iela Salacgrīvas pagasta [[Korģene (ciems)|Korģenē]]; * [[Zāļu iela (Rāmava)|Zāļu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Rāmava|Rāmavā]]; * [[Zāļu iela (Robežnieki)|Zāļu iela]] — iela Grobiņas pagasta [[Robežnieki (Grobiņas pagasts)|Robežniekos]]; * [[Zāļu iela (Sēbruciems)|Zāļu iela]] — iela Babītes pagasta [[Sēbruciems|Sēbruciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Zāļu iela]] * [[Zaļā iela]] {{Ielu nosaukums}} cfeckn9w4r619k2e4nq2l381uphukx0 0 573153 4540867 4069606 2026-10-28T20:05:23Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540867 wikitext text/x-wiki '''Zīlīšu iela''' var būt: * [[Zīlīšu iela (Jūrmala)|Zīlīšu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Zīlīšu iela (Ādaži)|Zīlīšu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Zīlīšu iela (Salaspils)|Zīlīšu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Zīlīšu iela (Viesturciems)|Zīlīšu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. {{Ielu nosaukums}} fbvb1bjx0hv018894xkkyy59ku1ti1v 4540869 4540867 2026-10-28T20:09:55Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540869 wikitext text/x-wiki '''Zīlīšu iela''' var būt: * [[Zīlīšu iela (Jūrmala)|Zīlīšu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Zīlīšu iela (Ādaži)|Zīlīšu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Zīlīšu iela (Salaspils)|Zīlīšu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Zīlīšu iela (Biķernieki)|Zīlīšu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Zīlīšu iela (Viesturciems)|Zīlīšu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. {{Ielu nosaukums}} 3frz867d9dtxqlr15kvswg4ophqizlc 0 573164 4540888 4069661 2026-10-28T20:54:48Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4540888 wikitext text/x-wiki '''Zvārtas iela''' var būt: * [[Zvārtas iela (Jūrmala)|Zvārtas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Zvārtas iela (Līvi)|Zvārtas iela]] — iela Drabešu pagasta [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvos]]. == Skatīt arī == * [[Zvārdes iela]] {{Ielu nosaukums}} jdnd7adkyzhqzugdoaddqy08yzu72lk 0 573325 4540730 4479826 2026-10-28T14:48:56Z Bendžamins 76862 4540730 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|4}} | birth_place = | caps1 = 38 | caps2 = 56 | caps3 = 34 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Étoile Carouge FC|Étoile Carouge]] | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Stade Lausanne Ouchy|Stade Lausanne Ouchy]] | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ženēva}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]] | goals1 = 14 | goals2 = 14 | goals3 = 12 | height = 185 | image = | caption = | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U20 | nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Zeki Amduni | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2021—2023 | nationalcaps3 = 15 | nationalcaps4 = 37 | nationalgoals3 = 9 | nationalgoals4 = 14 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalteam4 = {{fb|SUI}} | nationalyears3 = 2021—2023 | nationalyears4 = 2022— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 32 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | goals4 = 12 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]] | years5 = 2023— | caps5 = 49 | goals5 = 9 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 24 | goals6 = 7 }} '''Mohameds Zeki Amduni''' ({{Val|fr|Mohamed Zeki Amdouni}}, dzimis {{Dat|2000|12|4}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijās un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Amduni spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Burnley FC|Burnley]]''. Iepriekš pārstāvējis Šveices komandas ''[[Étoile Carouge FC|Étoile Carouge]]'', ''[[FC Stade Lausanne Ouchy|Stade Lausanne Ouchy]]'', ''[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]'' un ''[[FC Basel|Basel]]'', kā arī Portugāles komandu [[Lisabonas "Benfica"]]. [[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Amduni, Zeki}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dav94hmqeji1wun8u7vclhnzqoohwpx 0 573625 4540743 4376944 2026-10-28T14:58:31Z Bendžamins 76862 4540743 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kvadvo Duā | fullname = ''Kwadwo Antwi Duah'' | image = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|24}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Londona}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|BUL}} [[Ludogorets Razgrad]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = {{0|0000}}—2016 | youthclubs1 = {{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | years1 = 2016—2019 | clubs1 = {{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps1 = 6 | goals1 = 1 | years2 = 2017 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|SUI}} [[Neuchâtel Xamax FCS|Neuchâtel Xamax]] | caps2 = 11 | goals2 = 1 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|SUI}} [[FC Winterthur|Winterthur]] | caps3 = 25 | goals3 = 5 | years4 = 2018—2019 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|SUI}} [[Servette FC|Servette]] | caps4 = 11 | goals4 = 2 | years5 = 2019—2020 | clubs5 = {{flaga|SUI}} [[FC Wil|Wil]] | caps5 = 33 | goals5 = 12 | years6 = 2020—2022 | clubs6 = {{flaga|SUI}} [[FC St. Gallen|St. Gallen]] | caps6 = 65 | goals6 = 24 | years7 = 2022—2023 | clubs7 = {{flaga|GER}} [[1. FC Nürnberg]] | caps7 = 33 | goals7 = 11 | years8 = 2023— | clubs8 = {{flaga|BUL}} [[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]] | caps8 = 75 | goals8 = 28 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|SUI}} Šveice U18 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|SUI}} Šveice U19 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2016 | nationalteam3 = {{flaga|SUI}} Šveice U20 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2024— | nationalteam4 = {{fb|Šveice}} | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 1 | club-update = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} }} '''Kvadvo Antvi Duā''' (''Kwadwo Antwi Duah''; dzimis {{dat|1997|2|24}} [[Londona|Londonā]]) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)| uzbrucēja]] pozīcijā, [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv [[Bulgārija]]s klubu [[Razgradas "Ludogorets"]]. == Karjera == Spēlētāja karjeru sāka ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''. Vēlāk tika izīrēts vairākiem citiem Šveices klubiem: ''[[Neuchâtel Xamax FCS|Neuchâtel Xamax]]'', ''[[FC Winterthur|Winterthur]]'' un ''[[Servette FC|Servette]]''. Pārstāvējis arī Šveices klubus ''[[FC Wil|Wil]]'' un ''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]''. 2022.—2023. gada sezonā spēlēja [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgā]] ''[[1. FC Nürnberg]]'' sastāvā. 2023. gada vasarā pievienojās [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmās profesionālās līgas]] klubam [[Razgradas "Ludogorets"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ludogorets.com/bg/news/?i=5588 |title=Лудогорец със силен трансфер, привлече нападател от германски клуб |language=bg |date=19 July 2023 |website=ludogorets.com | access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasē]] debitēja {{dat|2024|6|4||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Tika iekļauts izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-das-em-kader-steht-zeqiri-reist-nicht-nach-deutschland.aspx |title=Männer-Nationalteam: Das EM-Kader steht – Zeqiri reist nicht nach Deutschland |language=de |date=7 June 2024 |website=football.ch | access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ; Ludogorets Razgrad * [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga]]: 2023—24 * Bulgārijas Superkauss : 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Duā, Kvadvo}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Neuchâtel Xamax FCS spēlētāji]] [[Kategorija:Servette FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Wil spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Gallen spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Razgradas "Ludogorets" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] mc9ip1cpddbywg9cc0po31uqki5x8wx 0 573631 4540746 4511222 2026-10-28T15:06:28Z Bendžamins 76862 4540746 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|6}} | birth_place = | caps1 = 133 | caps2 = 12 | caps3 = 82 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Fribūra}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | goals1 = 12 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 183 | image = | caption = | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U16 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U20 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Mihels Ebišers | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2022 | years2 = 2022 | years3 = 2022—2026 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 47 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalteam4 = {{fb|SUI}} | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2019— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | years4 = 2025—2026 | caps4 = 35 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | years5 = 2026 | caps5 = 0 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | caps6 = 7 | goals6 = 0 | years6 = 2026— }} '''Mihels Ebišers''' ({{Val|de|Michel Aebischer}}; dzimis {{Dat|1997|1|6}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ebišers spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Šveices Superlīga]]s komandu ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'', kur izcīnījis trīs līgas čempionu titulus. Spēlējis arī Itālijas komandās ''[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]'' un ''[[Pisa SC|Pisa]]''. [[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Young Boys''' * [[Šveices Superlīga]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2019—20 '''Bologna''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ebišers, Mihels}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Fribūras kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] trkghx387fr4xe8oqpl6qxkgj92wxhe 0 573632 4540727 4442421 2026-10-28T14:45:21Z Bendžamins 76862 4540727 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|5}} | birth_place = | caps1 = 47 | caps2 = 48 | caps3 = 150 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao B|Bilbao Athletic]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Vitorija}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 8 | height = 183 | image = | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2024— | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Daniels Vivians | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2020— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 29 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Mirandés|Mirandés]] | goals4 = 9 }} '''Daniels Vivians Moreno''' ({{Val|es|Daniel Vivian Moreno}}; dzimis {{Dat|1999|7|5}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Vivians pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu [[Bilbao "Athletic"]]. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023—24 ;Spānija * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Vivians, Daniels}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:CD Mirandés spēlētāji]] 6l55u5rmgr0xkv4fgg3zr3xoxu0cg3x 0 574926 4540917 4084340 2026-10-28T21:26:13Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540917 wikitext text/x-wiki '''Elejas iela''' var būt: * [[Elejas iela (Rīga)|Elejas iela]] — iela Rīgā; * [[Elejas iela (Jelgava)|Elejas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Elejas iela (Bauska)|Elejas iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; * [[Elejas iela (Ludza)|Elejas iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]; * [[Elejas iela (Alejas)|Elejas iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejās]]; * [[Elejas iela (Biķernieki)|Elejas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Elejas iela (Grēnes)|Elejas iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]]. == Skatīt arī == * [[Elijas iela]] {{Ielu nosaukums}} huwmqqxhuear9lq5kpun87imnt2w0st 0 575030 4540971 4491725 2026-10-29T04:01:12Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizēšana]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540971 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Collecting waste for recycling in Romania.JPG|thumb|Taromāts [[Rumānija|Rumānijā]]]] [[Attēls:Bottle reverse vending machine, Tomra, Latvia, inner view.jpg|thumb|Taromāta telpa no darbinieku puses [[Latvija|Latvijā]]]] '''Taromāts''' ir ierīce, kas paredzēta [[Dzēriens|dzērienu]] iepakojumu (piemēram, [[pudele]]s un metāla skārdenes) pieņemšanai un pārstrādei. [[Latvija|Latvijā]] pieņem tikai bezalkoholisku un līdz 6% alkoholu saturošu dzērienu iepakojumus,<ref>[https://www.maxima.lv/depozits Maxima. Depozīts]</ref> kas reģistrēti Latvijā — citās valstīs iegādātos iepakojumos nepieņem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/uz-pudeles-depozita-zime-ir-bet-taromats-to-nepienem--kapec.a458212/|title=Uz pudeles depozīta zīme ir, bet taromāts to nepieņem – kāpēc?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Latvijā taromāti izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/depozita-sistema?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Depozīta sistēma|access-date=06.07.2024|date=Publicēts: 02.10.2020 Atjaunināts: 30.06.2023}}</ref> Šī sistēma paredz, ka patērētāji maksā nelielu depozīta maksu (0,10 €) iegādājoties dzērienu iepakojumus, ko viņi var atgūt, atgriežot tukšos iepakojumus taromātos. Visā Latvijā ir uzstādīti simtiem taromātu, lai atvieglotu iepakojumu atgriešanu. Sistēmu uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators". Tie uzņēmumi, kas nav noslēguši līgumu ar DIO, tukšos depozīta iepakojumus uz depozīta punktiem nogādā paši.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/357018-darbibu-uzsak-latvija-pirmais-beramtaromats-2023|title=Darbību uzsāk Latvijā pirmais beramtaromāts - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Taromātu ikdienas apkalpošanu veic attiecīgie veikali, tāpēc taromāti darbojas tikai veikala darba laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/516469-tukso-pudelu-nodeveji-neizpratne-par-taromatu-darba-laiku-tas-rada-lielas-neertibas-kas-janem-vera|title=Tukšo pudeļu nodevēji neizpratnē par taromātu darba laiku: tas rada lielas neērtības. Kas jāņem vērā?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-09-08|date=2022-08-27|language=lv}}</ref> == Taromātu darbības princips == # Iepakojumu ievietošana: Lietotājs ievieto tukšu pudeli vai skārdeni taromātā. # Identifikācija: Taromāts skenē iepakojumu, izmantojot svītrkodus un/vai formas atpazīšanas tehnoloģiju, lai noteiktu, vai iepakojums ir pieņemams. Ja svītrkods nav nolasāms, pudele nav iztukšota vai zaudējusi formu, taromāts to nepieņem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/latvijas-zinas/padomi-depozita-iepakojumu-veiksmigai-nodosanai-taromata/|title=Padomi depozīta iepakojumu veiksmīgai nodošanai taromātā|website=Dzirkstele.lv|access-date=2025-09-08|date=2022-04-06|language=lv}}</ref> # Uzglabāšana: Apstiprinātais iepakojums tiek saspiests vai sasmalcināts (izņemot stiklu, kuru smalcina tikai dažu veidu taromātos) un uzglabāts taromātā līdz tā iztukšošanai. # Atlīdzība: Taromāts izsniedz lietotājam atlīdzību, kas var būt nauda, kuponi vai atlaides (Latvijā par 1 pudeli vai skārdeni lietotājs saņem kuponu 10 centu apmērā). == Vēsture == Taromātu vēsture aizsākas 20. gadsimta vidū. Pirmā taromātu koncepcija radās 1950. gados pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad pieauga rūpes par resursu taupīšanu un pārstrādi. [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Wicanders'' izstrādāja vienu no pirmajiem taromātiem, kas spēja pieņemt stikla pudeles un izsniegt monētas kā atlīdzību. 1960. gados šī tehnoloģija turpināja attīstīties, un Zviedrija kļuva par pirmo valsti, kurā taromāti tika plaši izmantoti. 1980. gados taromātu tehnoloģija sāka izplatīties arī citās [[Eiropa]]s valstīs un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šajā periodā tika izstrādāti uzlaboti modeļi, kas spēja atpazīt un pieņemt dažādus iepakojuma veidus, piemēram, plastmasas pudeles un metāla skārdenes. 1990. gados taromātu tirgū ieviesa modernākas tehnoloģijas. Izveidojās starptautiski uzņēmumi, piemēram, ''TOMRA'' no [[Norvēģija]]s. 2000. gados arvien vairāk valstu ieviesa depozīta sistēmas, lai veicinātu iepakojuma pārstrādi, kas palielināja taromātu pieprasījumu un uzstādīšanu. Šajā laikā tālāk uzlabojās tehnoloģijas, padarot lietotājam draudzīgākus. 2010. gados turpinājās tehnoloģiskā attīstība, piemēram, augstas izšķirtspējas kameru un programmatūras atpazīšanas sistēmu izmantošana, kas ļāva taromātiem precīzāk identificēt un šķirot dažādus iepakojumus. == Mūsdienas == Mūsdienās taromāti tiek izmantoti daudzās valstīs visā pasaulē, palīdzot veicināt atkritumu pārstrādi un samazināt piesārņojumu. Tomēr Latvijā joprojām pastāv taromātu un viņu apkalpojošo darbinieku nepietiekamības problēma, kādēļ taromāti nereti nedarbojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sudzibas.lv/taromats-nedarbojas-c2252070|title=Taromats - Nedarbojas|website=www.sudzibas.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-depozita-sistemas-nedienas-taromati-kas-nedarbojas-un-palidzibas-talrunis-pa-kuru-runa-krievu-valoda-skaidrojam-kapec-ta|title=Latvijas depozīta sistēmas nedienas: taromāti, kas nedarbojas, un palīdzības tālrunis, pa kuru runā krievu valodā! Kāpēc tā?|website=LA.LV|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/sudzibu-delis/dazadi/taromats-talsos-regulari-nestrada/|title=Sūdzību dēlis: Taromāts Talsos regulāri nestrādā!|website=tv3.lv|access-date=2025-09-08|date=2024-02-27|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212065152/https://tv3.lv/beztabu/sudzibu-delis/dazadi/taromats-talsos-regulari-nestrada/}}</ref> Īpaši tas izjūtams vasarā, kad nododamo iepakojumu daudzums ir vidēji divreiz lielāks.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://depozitapunkts.lv/atbildiba-par-depozita-sistemu-jauznemas-visa|title=Atbildība par depozīta sistēmu jāuzņemas visām pusēm: praktiski soļi, lai atvieglotu mazo veikalu darbu vasaras sezonā - Depozīta iepakojuma operators|website=depozitapunkts.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> Problēmas rada arī nododamo pudeļu biežais netīrums.<ref name=":3" /> Visbiežāk pārslodze rodas brīvdienu pēcpusdienās, un DIO izplatījis aicinājumu izvairīties nodot iepakojumus šai laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://depozitapunkts.lv/izmainas-lideru-topa-noteikti-pircejiem-draud|title=Pircējiem draudzīgākie depozīta punkti martā - Depozīta iepakojuma operators|website=depozitapunkts.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> Latvijā mazie tirgotāji saņem visaugstāko maksu Eiropā par taromātu apsaimniekošanu — vidēji 4 centus no 10 centu piemaksas par iepakojumu.<ref name=":3" /> Arī kopumā apsaimniekošanas maksa Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.<ref name=":2" /> Tā kā Latvijā taromātos lietotāji nereti nodod tādus pudeļu daudzumus, kas pārsniedz parastā taromāta iespējas, parādījušies beramtaromāti, kuros iespējams viegli nodot ar lieliem maisiem atvestos iepakojumus.<ref name=":1" /> Sākotnēji šāda iespēja Latvijā netika plānota.<ref name=":1" /> Savākto plastmasu pārstrādā Latvijā, kamēr skārdenes tiek vestas pārstrādei uz [[Vācija|Vāciju]].<ref name=":0" /> == Alternatīvas == Latvijā pirms taromātu ieviešanas un depozīta sistēmas darbības sākuma 2022. gadā bija vairāki alternatīvi veidi, kā iedzīvotāji varēja atgriezt tukšās pudeles un iegūt par to atlīdzību. Viens no biežākajiem veidiem bija [[Stikls|stikla]] pudeļu nodošana veikalos par naudu vai atlīdzību veidā. Šī prakse bija īpaši izplatīta lauku reģionos un mazākos veikalos, kur veikalu īpašnieki vai darbinieki pieņēma tukšās pudeles manuāli. Dažos gadījumos veikalos bija īpašas vietas, kur pudeles varēja nodot, un tās tika uzskaitītas ar rokām. Cilvēki varēja atnest savas tukšās pudeles, un veikalu darbinieki tās pārbaudīja un izsniedza atbilstošu naudas summu. Šī sistēma nebija tik ērta un efektīva kā modernie taromāti, taču tā veicināja pārstrādi. Joprojām pastāv vietas, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, līdz ar to depozīta maksu var iegūt skaidrā naudā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vide]] [[Kategorija:Trauki]] [[Kategorija:Zaļā politika]] [[Kategorija:Automatizēšana]] 4zjnpce14ue6ttfn77gin3ziw6ey69y 4540972 4540971 2026-10-29T04:01:25Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Automatizēšana]]; pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540972 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Collecting waste for recycling in Romania.JPG|thumb|Taromāts [[Rumānija|Rumānijā]]]] [[Attēls:Bottle reverse vending machine, Tomra, Latvia, inner view.jpg|thumb|Taromāta telpa no darbinieku puses [[Latvija|Latvijā]]]] '''Taromāts''' ir ierīce, kas paredzēta [[Dzēriens|dzērienu]] iepakojumu (piemēram, [[pudele]]s un metāla skārdenes) pieņemšanai un pārstrādei. [[Latvija|Latvijā]] pieņem tikai bezalkoholisku un līdz 6% alkoholu saturošu dzērienu iepakojumus,<ref>[https://www.maxima.lv/depozits Maxima. Depozīts]</ref> kas reģistrēti Latvijā — citās valstīs iegādātos iepakojumos nepieņem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/uz-pudeles-depozita-zime-ir-bet-taromats-to-nepienem--kapec.a458212/|title=Uz pudeles depozīta zīme ir, bet taromāts to nepieņem – kāpēc?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Latvijā taromāti izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/depozita-sistema?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Depozīta sistēma|access-date=06.07.2024|date=Publicēts: 02.10.2020 Atjaunināts: 30.06.2023}}</ref> Šī sistēma paredz, ka patērētāji maksā nelielu depozīta maksu (0,10 €) iegādājoties dzērienu iepakojumus, ko viņi var atgūt, atgriežot tukšos iepakojumus taromātos. Visā Latvijā ir uzstādīti simtiem taromātu, lai atvieglotu iepakojumu atgriešanu. Sistēmu uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators". Tie uzņēmumi, kas nav noslēguši līgumu ar DIO, tukšos depozīta iepakojumus uz depozīta punktiem nogādā paši.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/357018-darbibu-uzsak-latvija-pirmais-beramtaromats-2023|title=Darbību uzsāk Latvijā pirmais beramtaromāts - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Taromātu ikdienas apkalpošanu veic attiecīgie veikali, tāpēc taromāti darbojas tikai veikala darba laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/516469-tukso-pudelu-nodeveji-neizpratne-par-taromatu-darba-laiku-tas-rada-lielas-neertibas-kas-janem-vera|title=Tukšo pudeļu nodevēji neizpratnē par taromātu darba laiku: tas rada lielas neērtības. Kas jāņem vērā?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-09-08|date=2022-08-27|language=lv}}</ref> == Taromātu darbības princips == # Iepakojumu ievietošana: Lietotājs ievieto tukšu pudeli vai skārdeni taromātā. # Identifikācija: Taromāts skenē iepakojumu, izmantojot svītrkodus un/vai formas atpazīšanas tehnoloģiju, lai noteiktu, vai iepakojums ir pieņemams. Ja svītrkods nav nolasāms, pudele nav iztukšota vai zaudējusi formu, taromāts to nepieņem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/latvijas-zinas/padomi-depozita-iepakojumu-veiksmigai-nodosanai-taromata/|title=Padomi depozīta iepakojumu veiksmīgai nodošanai taromātā|website=Dzirkstele.lv|access-date=2025-09-08|date=2022-04-06|language=lv}}</ref> # Uzglabāšana: Apstiprinātais iepakojums tiek saspiests vai sasmalcināts (izņemot stiklu, kuru smalcina tikai dažu veidu taromātos) un uzglabāts taromātā līdz tā iztukšošanai. # Atlīdzība: Taromāts izsniedz lietotājam atlīdzību, kas var būt nauda, kuponi vai atlaides (Latvijā par 1 pudeli vai skārdeni lietotājs saņem kuponu 10 centu apmērā). == Vēsture == Taromātu vēsture aizsākas 20. gadsimta vidū. Pirmā taromātu koncepcija radās 1950. gados pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad pieauga rūpes par resursu taupīšanu un pārstrādi. [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Wicanders'' izstrādāja vienu no pirmajiem taromātiem, kas spēja pieņemt stikla pudeles un izsniegt monētas kā atlīdzību. 1960. gados šī tehnoloģija turpināja attīstīties, un Zviedrija kļuva par pirmo valsti, kurā taromāti tika plaši izmantoti. 1980. gados taromātu tehnoloģija sāka izplatīties arī citās [[Eiropa]]s valstīs un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šajā periodā tika izstrādāti uzlaboti modeļi, kas spēja atpazīt un pieņemt dažādus iepakojuma veidus, piemēram, plastmasas pudeles un metāla skārdenes. 1990. gados taromātu tirgū ieviesa modernākas tehnoloģijas. Izveidojās starptautiski uzņēmumi, piemēram, ''TOMRA'' no [[Norvēģija]]s. 2000. gados arvien vairāk valstu ieviesa depozīta sistēmas, lai veicinātu iepakojuma pārstrādi, kas palielināja taromātu pieprasījumu un uzstādīšanu. Šajā laikā tālāk uzlabojās tehnoloģijas, padarot lietotājam draudzīgākus. 2010. gados turpinājās tehnoloģiskā attīstība, piemēram, augstas izšķirtspējas kameru un programmatūras atpazīšanas sistēmu izmantošana, kas ļāva taromātiem precīzāk identificēt un šķirot dažādus iepakojumus. == Mūsdienas == Mūsdienās taromāti tiek izmantoti daudzās valstīs visā pasaulē, palīdzot veicināt atkritumu pārstrādi un samazināt piesārņojumu. Tomēr Latvijā joprojām pastāv taromātu un viņu apkalpojošo darbinieku nepietiekamības problēma, kādēļ taromāti nereti nedarbojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sudzibas.lv/taromats-nedarbojas-c2252070|title=Taromats - Nedarbojas|website=www.sudzibas.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-depozita-sistemas-nedienas-taromati-kas-nedarbojas-un-palidzibas-talrunis-pa-kuru-runa-krievu-valoda-skaidrojam-kapec-ta|title=Latvijas depozīta sistēmas nedienas: taromāti, kas nedarbojas, un palīdzības tālrunis, pa kuru runā krievu valodā! Kāpēc tā?|website=LA.LV|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/sudzibu-delis/dazadi/taromats-talsos-regulari-nestrada/|title=Sūdzību dēlis: Taromāts Talsos regulāri nestrādā!|website=tv3.lv|access-date=2025-09-08|date=2024-02-27|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212065152/https://tv3.lv/beztabu/sudzibu-delis/dazadi/taromats-talsos-regulari-nestrada/}}</ref> Īpaši tas izjūtams vasarā, kad nododamo iepakojumu daudzums ir vidēji divreiz lielāks.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://depozitapunkts.lv/atbildiba-par-depozita-sistemu-jauznemas-visa|title=Atbildība par depozīta sistēmu jāuzņemas visām pusēm: praktiski soļi, lai atvieglotu mazo veikalu darbu vasaras sezonā - Depozīta iepakojuma operators|website=depozitapunkts.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> Problēmas rada arī nododamo pudeļu biežais netīrums.<ref name=":3" /> Visbiežāk pārslodze rodas brīvdienu pēcpusdienās, un DIO izplatījis aicinājumu izvairīties nodot iepakojumus šai laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://depozitapunkts.lv/izmainas-lideru-topa-noteikti-pircejiem-draud|title=Pircējiem draudzīgākie depozīta punkti martā - Depozīta iepakojuma operators|website=depozitapunkts.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> Latvijā mazie tirgotāji saņem visaugstāko maksu Eiropā par taromātu apsaimniekošanu — vidēji 4 centus no 10 centu piemaksas par iepakojumu.<ref name=":3" /> Arī kopumā apsaimniekošanas maksa Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.<ref name=":2" /> Tā kā Latvijā taromātos lietotāji nereti nodod tādus pudeļu daudzumus, kas pārsniedz parastā taromāta iespējas, parādījušies beramtaromāti, kuros iespējams viegli nodot ar lieliem maisiem atvestos iepakojumus.<ref name=":1" /> Sākotnēji šāda iespēja Latvijā netika plānota.<ref name=":1" /> Savākto plastmasu pārstrādā Latvijā, kamēr skārdenes tiek vestas pārstrādei uz [[Vācija|Vāciju]].<ref name=":0" /> == Alternatīvas == Latvijā pirms taromātu ieviešanas un depozīta sistēmas darbības sākuma 2022. gadā bija vairāki alternatīvi veidi, kā iedzīvotāji varēja atgriezt tukšās pudeles un iegūt par to atlīdzību. Viens no biežākajiem veidiem bija [[Stikls|stikla]] pudeļu nodošana veikalos par naudu vai atlīdzību veidā. Šī prakse bija īpaši izplatīta lauku reģionos un mazākos veikalos, kur veikalu īpašnieki vai darbinieki pieņēma tukšās pudeles manuāli. Dažos gadījumos veikalos bija īpašas vietas, kur pudeles varēja nodot, un tās tika uzskaitītas ar rokām. Cilvēki varēja atnest savas tukšās pudeles, un veikalu darbinieki tās pārbaudīja un izsniedza atbilstošu naudas summu. Šī sistēma nebija tik ērta un efektīva kā modernie taromāti, taču tā veicināja pārstrādi. Joprojām pastāv vietas, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, līdz ar to depozīta maksu var iegūt skaidrā naudā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vide]] [[Kategorija:Trauki]] [[Kategorija:Zaļā politika]] [[Kategorija:Automatizācija]] lj9qe72m17kvfn25kiozvrj9h6igsxo 4541049 4540972 2026-10-29T08:30:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541049 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Collecting waste for recycling in Romania.JPG|thumb|Taromāts [[Rumānija|Rumānijā]]]] [[Attēls:Bottle reverse vending machine, Tomra, Latvia, inner view.jpg|thumb|Taromāta telpa no darbinieku puses [[Latvija|Latvijā]]]] '''Taromāts''' ir ierīce, kas paredzēta [[Dzēriens|dzērienu]] iepakojumu (piemēram, [[pudele]]s un metāla skārdenes) pieņemšanai un pārstrādei. [[Latvija|Latvijā]] pieņem tikai bezalkoholisku un līdz 6% alkoholu saturošu dzērienu iepakojumus,<ref>[https://www.maxima.lv/depozits Maxima. Depozīts]</ref> kas reģistrēti Latvijā — citās valstīs iegādātos iepakojumos nepieņem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/uz-pudeles-depozita-zime-ir-bet-taromats-to-nepienem--kapec.a458212/|title=Uz pudeles depozīta zīme ir, bet taromāts to nepieņem – kāpēc?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Latvijā taromāti izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/depozita-sistema?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Depozīta sistēma|access-date=06.07.2024|date=Publicēts: 02.10.2020 Atjaunināts: 30.06.2023}}</ref> Šī sistēma paredz, ka patērētāji maksā nelielu depozīta maksu (0,10 €) iegādājoties dzērienu iepakojumus, ko viņi var atgūt, atgriežot tukšos iepakojumus taromātos. Visā Latvijā ir uzstādīti simtiem taromātu, lai atvieglotu iepakojumu atgriešanu. Sistēmu uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators". Tie uzņēmumi, kas nav noslēguši līgumu ar DIO, tukšos depozīta iepakojumus uz depozīta punktiem nogādā paši.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/357018-darbibu-uzsak-latvija-pirmais-beramtaromats-2023|title=Darbību uzsāk Latvijā pirmais beramtaromāts - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> Taromātu ikdienas apkalpošanu veic attiecīgie veikali, tāpēc taromāti darbojas tikai veikala darba laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/516469-tukso-pudelu-nodeveji-neizpratne-par-taromatu-darba-laiku-tas-rada-lielas-neertibas-kas-janem-vera|title=Tukšo pudeļu nodevēji neizpratnē par taromātu darba laiku: tas rada lielas neērtības. Kas jāņem vērā?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-09-08|date=2022-08-27|language=lv|archive-date=2022-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20220829201108/https://jauns.lv/raksts/zinas/516469-tukso-pudelu-nodeveji-neizpratne-par-taromatu-darba-laiku-tas-rada-lielas-neertibas-kas-janem-vera}}</ref> == Taromātu darbības princips == # Iepakojumu ievietošana: Lietotājs ievieto tukšu pudeli vai skārdeni taromātā. # Identifikācija: Taromāts skenē iepakojumu, izmantojot svītrkodus un/vai formas atpazīšanas tehnoloģiju, lai noteiktu, vai iepakojums ir pieņemams. Ja svītrkods nav nolasāms, pudele nav iztukšota vai zaudējusi formu, taromāts to nepieņem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/latvijas-zinas/padomi-depozita-iepakojumu-veiksmigai-nodosanai-taromata/|title=Padomi depozīta iepakojumu veiksmīgai nodošanai taromātā|website=Dzirkstele.lv|access-date=2025-09-08|date=2022-04-06|language=lv}}</ref> # Uzglabāšana: Apstiprinātais iepakojums tiek saspiests vai sasmalcināts (izņemot stiklu, kuru smalcina tikai dažu veidu taromātos) un uzglabāts taromātā līdz tā iztukšošanai. # Atlīdzība: Taromāts izsniedz lietotājam atlīdzību, kas var būt nauda, kuponi vai atlaides (Latvijā par 1 pudeli vai skārdeni lietotājs saņem kuponu 10 centu apmērā). == Vēsture == Taromātu vēsture aizsākas 20. gadsimta vidū. Pirmā taromātu koncepcija radās 1950. gados pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad pieauga rūpes par resursu taupīšanu un pārstrādi. [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Wicanders'' izstrādāja vienu no pirmajiem taromātiem, kas spēja pieņemt stikla pudeles un izsniegt monētas kā atlīdzību. 1960. gados šī tehnoloģija turpināja attīstīties, un Zviedrija kļuva par pirmo valsti, kurā taromāti tika plaši izmantoti. 1980. gados taromātu tehnoloģija sāka izplatīties arī citās [[Eiropa]]s valstīs un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šajā periodā tika izstrādāti uzlaboti modeļi, kas spēja atpazīt un pieņemt dažādus iepakojuma veidus, piemēram, plastmasas pudeles un metāla skārdenes. 1990. gados taromātu tirgū ieviesa modernākas tehnoloģijas. Izveidojās starptautiski uzņēmumi, piemēram, ''TOMRA'' no [[Norvēģija]]s. 2000. gados arvien vairāk valstu ieviesa depozīta sistēmas, lai veicinātu iepakojuma pārstrādi, kas palielināja taromātu pieprasījumu un uzstādīšanu. Šajā laikā tālāk uzlabojās tehnoloģijas, padarot lietotājam draudzīgākus. 2010. gados turpinājās tehnoloģiskā attīstība, piemēram, augstas izšķirtspējas kameru un programmatūras atpazīšanas sistēmu izmantošana, kas ļāva taromātiem precīzāk identificēt un šķirot dažādus iepakojumus. == Mūsdienas == Mūsdienās taromāti tiek izmantoti daudzās valstīs visā pasaulē, palīdzot veicināt atkritumu pārstrādi un samazināt piesārņojumu. Tomēr Latvijā joprojām pastāv taromātu un viņu apkalpojošo darbinieku nepietiekamības problēma, kādēļ taromāti nereti nedarbojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sudzibas.lv/taromats-nedarbojas-c2252070|title=Taromats - Nedarbojas|website=www.sudzibas.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-depozita-sistemas-nedienas-taromati-kas-nedarbojas-un-palidzibas-talrunis-pa-kuru-runa-krievu-valoda-skaidrojam-kapec-ta|title=Latvijas depozīta sistēmas nedienas: taromāti, kas nedarbojas, un palīdzības tālrunis, pa kuru runā krievu valodā! Kāpēc tā?|website=LA.LV|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/sudzibu-delis/dazadi/taromats-talsos-regulari-nestrada/|title=Sūdzību dēlis: Taromāts Talsos regulāri nestrādā!|website=tv3.lv|access-date=2025-09-08|date=2024-02-27|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212065152/https://tv3.lv/beztabu/sudzibu-delis/dazadi/taromats-talsos-regulari-nestrada/}}</ref> Īpaši tas izjūtams vasarā, kad nododamo iepakojumu daudzums ir vidēji divreiz lielāks.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://depozitapunkts.lv/atbildiba-par-depozita-sistemu-jauznemas-visa|title=Atbildība par depozīta sistēmu jāuzņemas visām pusēm: praktiski soļi, lai atvieglotu mazo veikalu darbu vasaras sezonā - Depozīta iepakojuma operators|website=depozitapunkts.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> Problēmas rada arī nododamo pudeļu biežais netīrums.<ref name=":3" /> Visbiežāk pārslodze rodas brīvdienu pēcpusdienās, un DIO izplatījis aicinājumu izvairīties nodot iepakojumus šai laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://depozitapunkts.lv/izmainas-lideru-topa-noteikti-pircejiem-draud|title=Pircējiem draudzīgākie depozīta punkti martā - Depozīta iepakojuma operators|website=depozitapunkts.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> Latvijā mazie tirgotāji saņem visaugstāko maksu Eiropā par taromātu apsaimniekošanu — vidēji 4 centus no 10 centu piemaksas par iepakojumu.<ref name=":3" /> Arī kopumā apsaimniekošanas maksa Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.<ref name=":2" /> Tā kā Latvijā taromātos lietotāji nereti nodod tādus pudeļu daudzumus, kas pārsniedz parastā taromāta iespējas, parādījušies beramtaromāti, kuros iespējams viegli nodot ar lieliem maisiem atvestos iepakojumus.<ref name=":1" /> Sākotnēji šāda iespēja Latvijā netika plānota.<ref name=":1" /> Savākto plastmasu pārstrādā Latvijā, kamēr skārdenes tiek vestas pārstrādei uz [[Vācija|Vāciju]].<ref name=":0" /> == Alternatīvas == Latvijā pirms taromātu ieviešanas un depozīta sistēmas darbības sākuma 2022. gadā bija vairāki alternatīvi veidi, kā iedzīvotāji varēja atgriezt tukšās pudeles un iegūt par to atlīdzību. Viens no biežākajiem veidiem bija [[Stikls|stikla]] pudeļu nodošana veikalos par naudu vai atlīdzību veidā. Šī prakse bija īpaši izplatīta lauku reģionos un mazākos veikalos, kur veikalu īpašnieki vai darbinieki pieņēma tukšās pudeles manuāli. Dažos gadījumos veikalos bija īpašas vietas, kur pudeles varēja nodot, un tās tika uzskaitītas ar rokām. Cilvēki varēja atnest savas tukšās pudeles, un veikalu darbinieki tās pārbaudīja un izsniedza atbilstošu naudas summu. Šī sistēma nebija tik ērta un efektīva kā modernie taromāti, taču tā veicināja pārstrādi. Joprojām pastāv vietas, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, līdz ar to depozīta maksu var iegūt skaidrā naudā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vide]] [[Kategorija:Trauki]] [[Kategorija:Zaļā politika]] [[Kategorija:Automatizācija]] l8uwuf2yrerhd6jc3107e5zpy5v7eln 0 575548 4540922 4089935 2026-10-28T21:31:02Z Olgerts V 41522 4540922 wikitext text/x-wiki '''Kalvenes iela''' var būt: * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] — iela Rīgā; * [[Kalvenes iela (Liepāja)|Kalvenes iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Kalvenes iela (Aizpute)|Kalvenes iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]]; * [[Kalvenes iela (Biķernieki)|Kalvenes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} qh6pefb3pgbpr23uy96uobwlkkgydmh 0 576308 4541001 4095461 2026-10-29T06:42:19Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541001 wikitext text/x-wiki '''Nītaures iela''' var būt: * [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures iela]] — iela Rīgā; * [[Nītaures iela (Sigulda)|Nītaures iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Nītaures iela (Augšlīgatne)|Nītaures iela]] — iela Līgatnes pagasta [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]]; * [[Nītaures iela (Biķernieki)|Nītaures iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Nītaures iela (Ģikši)|Nītaures iela]] — iela Amatas pagasta [[Ģikši|Ģikšos]]; * [[Nītaures iela (Mālpils)|Nītaures iela]] — iela Mālpils pagasta [[Mālpils|Mālpilī]]. {{Ielu nosaukums}} 94ujo2paxbjf6i45h43qauzicwb4gnp 0 577043 4541032 4101181 2026-10-29T07:42:12Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4541032 wikitext text/x-wiki '''Suntažu iela''' var būt: * [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu iela]] — iela Rīgā; * [[Suntažu iela (Ogre)|Suntažu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Suntažu iela (Biķernieki)|Suntažu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} e8ub4fzxfiys4bfrleaem6gsh8xf57h 0 577773 4540686 4539946 2026-10-28T12:22:53Z Teatrālis 82063 /* Oktobris */ 4540686 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Andris Krēsliņš]], būvinženieris, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā) ** [[Juris Mačs]], ķirurgs, doktors (dzimis 1934. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Jākobsons]], mākslinieks, kurators (dzimis 1959. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Vladlens Dozorcevs]], dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs, politiķis (dzimis 1939. gadā) * [[20. oktobris]]: ** [[Grigorijs Lučanskis]], starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs, dzīvojis un darbojies Latvijā (dzimis 1945. gadā) ** [[Ruta Kreica]], grafiķe (dzimusi 1946. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Georgijs Miezainis]], baleta mākslinieks (dzimis 1944. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Rimants Ziedonis]], rakstnieks, žurnālists (dzimis 1962. gadā) <gallery> Владлен_Дозорцев.jpg|[[Vladlens Dozorcevs]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 7soaq8xbbf58t6rbpc6gum5bv0ch1g0 0 579275 4540897 4123437 2026-10-28T21:06:32Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540897 wikitext text/x-wiki '''Ciedru iela''' var būt: * [[Ciedru iela (Rīga)|Ciedru iela]] — iela Rīgā; * [[Ciedru iela (Daugavpils)|Ciedru iela]] — iela Daugavpilī; * [[Ciedru iela (Jelgava)|Ciedru iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Ciedru iela (Ogre)|Ciedru iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; * [[Ciedru iela (Biķernieki)|Ciedru iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Ciedru iela (Jaunmārupe)|Ciedru iela]] — iela Mārupes pagasta [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]; * [[Ciedru iela (Mežciems)|Ciedru iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciemā]]; * [[Ciedru iela (Murjāņi)|Ciedru iela]] — iela Sējas pagasta [[Murjāņi|Murjāņos]]. == Skatīt arī == * [[Ciedri]] {{Ielu nosaukums}} l2poxw9wwlq2bk56xvysymd9zb0dado 0 579475 4540994 4527058 2026-10-29T06:26:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540994 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Svešais 3 | attēls = Alien3 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Alien 3'' | žanrs = [[zinātniskās fantastikas filma|zinātniskā fantastika]], [[šausmu filma]] | režisors = [[Deivids Finčers]] | producents = * [[Gordons Kerols]] * [[Deivids Gailers]] * [[Volters Hills]] | scenārija autors = * Deivids Gailers * Volters Hills * [[Lerijs Fērgusons]] | galvenajās lomās = * [[Sigurnija Vīvere]] * [[Čārlzs Datons]] * [[Čārlzs Denss]] * [[Lānss Henriksens]] | mūzika = [[Eliots Goldentāls]] | operators = [[Alekss Tomsons]] | montāža = [[Terijs Roulings]] | studija = ''[[Brandywine Productions]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1992|05|22}} | ilgums = 114 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/alien-3-1970-1|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|title=ALIEN 3|access-date=December 15, 2014|archive-date={{dat|2014|12|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141215192131/http://www.bbfc.co.uk/releases/alien-3-1970-1}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|50–60 miljoni}}<ref name="Mojo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://boxofficemojo.com/movies/?id=alien3.htm |title=Alien 3 (1992) |website=[[Box Office Mojo]] |access-date=December 15, 2014 }}</ref><ref name="Numbers">{{tīmekļa atsauce |url=https://the-numbers.com/movie/Alien-3#tab=summary |title=Alien 3&nbsp;– Box Office Data, DVD and Blu-ray Sales, Movie News, Cast and Crew Information |website=[[The Numbers]] |access-date=December 15, 2014 |archive-date={{dat|2023|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230113140057/https://www.the-numbers.com/movie/Alien-3#tab=summary }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|159,8 miljoni}}<ref name="Mojo"/> | iepriekšējā = "[[Svešie]]" | nākamā = "[[Svešie: Atdzimšana]]" | imdb = 0103644 }} '''"Svešais 3"''' ({{val|en|Alien 3}}) ir 1992. gada ASV [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Deivids Finčers]]. Galvenās lomas atveido [[Sigurnija Vīvere]], [[Čārlzs Datons]], [[Čārlzs Denss]] un [[Lānss Henriksens]]. Šī ir [[Svešais (filmu cikls)|filmu cikla]] trešā filma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Svešais un Plēsoņa}}{{Deivids Finčers}}{{Volters Hills}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Svešais]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] n06910zj7ew0jbgl4rnf9ika3e73sz8 0 580231 4540876 4512232 2026-10-28T20:26:57Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540876 wikitext text/x-wiki '''Zīļu iela''' var būt: * [[Zīļu iela (Daugavpils)|Zīļu iela]] — iela Daugavpilī; * [[Zīļu iela (Jēkabpils)|Zīļu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; * [[Zīļu iela (Ādaži)|Zīļu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Zīļu iela (Baldone)|Zīļu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; * [[Zīļu iela (Carnikava)|Zīļu iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; * [[Zīļu iela (Cēsis)|Zīļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Zīļu iela (Ikšķile)|Zīļu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; * [[Zīļu iela (Kandava)|Zīļu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; * [[Zīļu iela (Ogre)|Zīļu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Zīļu iela (Salaspils)|Zīļu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Zīļu iela (Saldus)|Zīļu iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; * [[Zīļu iela (Sigulda)|Zīļu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Zīļu iela (Talsi)|Zīļu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; * [[Zīļu iela (Tukums)|Zīļu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Zīļu iela (Āne)|Zīļu iela]] — iela Cenu pagasta [[Āne|Ānē]]; * [[Zīļu iela (Biķernieki)|Zīļu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Zīļu iela (Lapmežciems)|Zīļu iela]] — iela Lapmežciema pagasta [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]; * [[Zīļu iela (Mežāres)|Zīļu iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]; * [[Zīļu iela (Ozolnieki)|Zīļu iela]] — iela Ozolnieku pagasta [[Ozolnieki|Ozolniekos]]; * [[Zīļu iela (Skulte)|Zīļu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; * [[Zīļu iela (Ulbroka)|Zīļu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; * [[Zīļu iela (Valmiermuiža)|Zīļu iela]] — iela Valmieras pagasta [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]]; * [[Zīļu iela (Vecumnieki)|Zīļu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]; * [[Zīļu iela (Vētras)|Zīļu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Zīļu iela]] {{Ielu nosaukums}} tffd0h5ig3t6rkh3b704abph9viv9b9 0 582070 4540777 4157348 2026-10-28T15:58:18Z Bendžamins 76862 4540777 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|23}} | birth_place = | caps1 = 12 | caps2 = 70 | caps3 = 42 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf|Fortuna Düsseldorf]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96|Hannover]] | countryofbirth = {{vieta|Togo|Sokode}} | currentclub = | goals1 = 5 | goals2 = 11 | goals3 = 9 | height = 183 | image = Ihlas-Bebou-2015-07.jpg | caption = Ilass Bebu 2015. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{fb|TOG}} | nationalyears1 = 2016— | nationalcaps1 = 38 | pcupdate = | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Ilass Bebu | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2015—2017 | years3 = 2017—2019 | years4 = 2019—2026 | caps4 = 159 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | goals4 = 36 }} '''Ilass Bebu''' ({{Val|fr|Ihlas Bebou}}, dzimis {{Dat|1994|4|23}}) ir [[Togo]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Togo futbola izlase|Togo futbola izlasi]]. Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas ''[[Fortuna Düsseldorf]]'', ''[[Hannover 96]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]''. [[Togo futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bebu, Ilass}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Togo futbolisti]] [[Kategorija:Togo izlases futbolisti]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] 56f72o501syegsh3uc2i37pihniw67z 0 582078 4540767 4479825 2026-10-28T15:46:29Z Bendžamins 76862 4540767 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|16}} | birth_place = | caps1 = 89 | caps2 = 18 | caps3 = 21 | clubnumber = 32 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Kopigene}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | goals1 = 10 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 181 | image = | caption = | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U16 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Fabiāns Rīders | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2023—2025 | years3 = 2024—2025 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 11 | nationalcaps6 = 37 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveice U20 | nationalteam5 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalteam6 = {{fb|SUI}} | nationalyears3 = 2020 | nationalyears4 = 2020 | nationalyears5 = 2021— | nationalyears6 = 2022— | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | years4 = 2025— | caps4 = 39 | goals4 = 8 }} '''Fabiāns Rīders''' ({{Val|de|Fabian Rieder}}, dzimis {{Dat|2002|2|16}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Rīders spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[FC Augsburg]]''. Iepriekš spēlējis arī Šveices komandā ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''., Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'' un Vācijas komandā ''[[VfB Stuttgart]].'' [[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Young Boys''' * [[Šveices Superlīga]]: 2020—21, 2022—23 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2022—23 == Ārējas saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rīders, Fabiāns}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bernes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] nj042eni3i5zpkb8wkjw3wz4m4ocv1b 0 582455 4540764 4479814 2026-10-28T15:44:19Z Bendžamins 76862 4540764 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 33 | caps3 = 16 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] II | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Niona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals1 = 7 | goals2 = 8 | goals3 = 3 | height = 183 | image = Lens - Nice (23-01-2021) 52.jpg | caption = Dans Ndoje 2021. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U18 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Dans Ndoje | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2020—2022 | nationalcaps3 = 26 | nationalcaps4 = 41 | nationalgoals3 = 10 | nationalgoals4 = 12 | nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalteam4 = {{fb|SUI}} | nationalyears3 = 2019—2023 | nationalyears4 = 2022— | years4 = 2020 | caps4 = 12 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 29 | goals5 = 2 | years6 = 2022—2023 | caps6 = 34 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 62 | goals7 = 9 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years8 = 2025— | caps8 = 32 | goals8 = 3 }} '''Dans Asane Ndoje''' ({{Val|fr|Dan Assane Ndoye}}, dzimis {{Dat|2000|10|25}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Ndoje spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Nottingham Forest]]''. Iepriekš pārstāvējis Šveices komandas ''[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]'' un ''[[FC Basel|Basel]]'', Francijas komandu ''[[OGC Nice|Nice]]'' un Itālijas komandu ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''. [[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Lausanne-Sport''' * [[Šveices Izaicinājuma līga]]: 2019—20 '''Bologna''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ndoje, Dans}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vo kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 5cptvw6cghlltm2gehm7gn7mt48jujy 0 583118 4540891 4165133 2026-10-28T20:59:48Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540891 wikitext text/x-wiki '''Avotkalna iela''' var būt: * [[Avotkalna iela (Valka)|Avotkalna iela]] — iela [[Valka|Valkā]]; * [[Avotkalna iela (Biķernieki)|Avotkalna iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Avotkalna iela (Engure)|Avotkalna iela]] — iela Engures pagasta [[Engure|Engurē]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Avotkalna iela]] * [[Avotkalnu iela]] * [[Avotkalns]] {{Ielu nosaukums}} o2fovgqw720g1b2ijk7bozu4jwnuqte 0 585300 4540721 4181521 2026-10-28T14:41:25Z Bendžamins 76862 4540721 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|31}} | birth_place = | caps1 = 17 | caps2 = 35 | caps3 = 96 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] C | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] B | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Beasaina}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 181 | image = SD Negreira - Real Sociedad, Copa do Rei 2025-26 12 (Turrientes).jpg | caption = Benjats Turrjentess 2025. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2019—2020 | nationalcaps1 = 19 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Benjats Turrjentess | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2022 | years3 = 2021— | nationalcaps3 = 29 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears3 = 2021—2025 | nationalyears4 = 2024 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears5 = 2026— | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals5 = 0 }} '''Benjats Turrjenress Imass''' ({{Val|es|Beñat Turrientes Imaz}}, dzimis {{Dat|2002|1|31}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Turrjentess spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]]. Ar [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Real Sociedad''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2025—26 '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Turrjentess, Benjats}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 9wa7ehrcxq9ch9papyachhaeccn678m 0 589010 4540896 4204773 2026-10-28T21:05:11Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540896 wikitext text/x-wiki '''Bērzpils iela''' var būt: * [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; * [[Bērzpils iela (Rēzekne)|Bērzpils iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; * [[Bērzpils iela (Balvi)|Bērzpils iela]] — iela [[Balvi|Balvos]]; * [[Bērzpils iela (Biķernieki)|Bērzpils iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Bērzpils iela (Stūnīši)|Bērzpils iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]. == Skatīt arī == * [[Bērzpils]] {{Ielu nosaukums}} 7stm9fs5jkm0iedqs19qv8aj07vbz6h 0 589632 4540997 4209292 2026-10-29T06:30:12Z Olgerts V 41522 + Biķernieki 4540997 wikitext text/x-wiki '''Mores iela''' var būt: * [[Mores iela (Rīga)|Mores iela]] — iela Rīgā; * [[Mores iela (Sigulda)|Mores iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Mores iela (Biķernieki)|Mores iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} h81v8eo5e3uc1m832ma5n1as6b3nw24 0 593542 4540879 4245498 2026-10-28T20:29:15Z ZANDMANIS 91184 4540879 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ēkas infokaste | name = ''ADX Florence'' | native_name =''United States Penitentiary, Administrative Maximum Facility'' | former_names = | alternate_names = | map = ASV#Kolorādo | status = atvērts | image = Florence ADMAX.jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = [[cietums]] | architectural_style = | structural_system = | owner = [[ASV Tieslietu departaments]], [[Federālais cietumu birojs]] | current_tenants = | location = [[Florensa]], [[Frīmontas apgabals]], [[Kolorādo]] | latd = 38|21|23 | latNS = N | longd = 105|05|43 | longEW = W | groundbreaking_date = 1994. | start_date = | completion_date = | opened_date = 1995. gadā | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = {{url|https://www.bop.gov/locations/institutions/flm/}} | references = }} '''Amerikas Savienoto Valstu maksimāli stingrā režīma pāraudzināšanas cietums''' ({{val|en|United States Penitentiary Florence Administrative Maximum Facility}}, saīsināti arī '''''USP Florence ADMAX''''', '''''ADX Florence''''' vai '''''Florence Supermax''''', sarunvalodā "Kalnu Alkatrasa")<ref name="alcatraz">{{cite news |last=Fernandes |first=Edna |date=May 4, 2006 |title=Supermax prison, the Alcatraz of the Rockies |work=[[The Times]] |location=London |url=https://www.thetimes.co.uk/article/supermax-prison-the-alcatraz-of-the-rockies-9dv6rx226kn |access-date=May 31, 2008}}</ref> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] federālais [[cietums]] Frīmontas apgabalā [[Kolorādo|Kolorādo štatā]], ko pārvalda [[Federālais cietumu birojs]], viena no [[ASV Tieslietu departaments|Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta]] nodaļām. ''ADX Florence'' cietums, tika uzcelts 1994. gadā un gadu vēlāk tika atvērts notiesāto uzņemšanai, ir klasificēts kā ''supermax'' jeb "kontroles bloka" cietums, kas nodrošina augstāko, kontroles apcietinājuma līmeni nekā parastais maksimālas drošības cietums (vai "augstas drošības", kā to definē federālajā cietumu sistēmā).<ref name=":0">{{citation |last=Tietjen |first=Grant |title=ADX Florence Facility |date=August 1, 2017 |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/9781118845387.wbeoc167 |encyclopedia=The Encyclopedia of Corrections |pages=1–4 |editor-last=Kerley |editor-first=Kent R. |access-date=June 23, 2023 |location=Hoboken, NJ |publisher=John Wiley & Sons, Inc. |doi=10.1002/9781118845387.wbeoc167 |isbn=978-1-118-84538-7}}</ref> ''ADX Florence'' ir daļa no Federālā labošanas kompleksa Florensā (''FCC Florence''), kas atrodas 20 hektāru lielā teritorijā, un tajā atrodas dažādi objekti ar dažādu drošības pakāpi, tostarp blakus esošais Amerikas Savienoto Valstu cietums ''[[Florence High]]'' (''United States Penitentiary, Florence High''). ''ADX Florence'' projekts tika pasūtīts, kad Federālajam cietumu birojam bija nepieciešams cietums, kas īpaši uzbūvēts tādu ieslodzīto drošai izmitināšanai, kuri ir visvairāk spējīgi uz ārkārtēju vardarbību pret personālu vai citiem ieslodzītajiem, kā arī ieslodzītajiem, kuri tiek uzskatīti par īpaši bīstamiem, lai tos varētu izmitināt zemāka drošības līmeņa cietumā. Ieslodzītie lielāko dienas daļu atrodas vienvietīgās kamerās ar guļamvietu, galdu, kas izgatavoti no ielieta [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]], lai novērstu ieslodzīto iespēju paškaitējumumam, un tiek pakļauti diennakts uzraudzībai, kas nodrošina liels skaits cietuma apsardzes darbinieku. Florensas federālajā cietumu sistēmā atrodas ieslodzītie vīrieši, kas tiek uzskatīti par ļoti bīstamiem un kuriem nepieciešama visstingrākā kontrole, tostarp ieslodzītie, kuru bēgšana nopietni apdraudētu valsts drošību. Līdzīgs cietums sievietēm, kas vardarbības vai bēgšanas mēģinājumu dēļ ir klasificētas ar "īpašām kontroles problēmām", atrodas Federālajā medicīnas centrā Karsvela, [[Fortvērta|Fortvērtas]] pilsētā, [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Bosworth108">{{cite book |last=Bosworth |first=Mary |author-link=Mary Francesca Bosworth |title=The U.S. Federal Prison System |url=https://archive.org/details/usfederalprisons0000bosw |publisher=SAGE Publications |year=2002 |pages=[https://archive.org/details/usfederalprisons0000bosw/page/n123 108] |isbn=9780761923046}}</ref> == Vēsture == ''ADX Florence'' cietuma celtniecību pamudināja divu cietuma apsargu slepkavība Marionas labošanas iestādē [[Ilinoisa|Ilinoisā]] 1983. gada 22. oktobrī. Atbildot uz to, Federālā cietumu biroja direktors Normans Karlsons pārliecināja federālo valdību izstrādāt jauna veida cietumu ar augstāku drošības režīmu, kurā bez uzraudzības esošie ieslodzītie tiktu izolēti no viņu apsargiem un citiem ieslodzītajiem. Marionas cietums kalpoja par paraugu turpmākajai ''ADX Florence'' attīstībai kā cietumam ar "kontrolētiem cietuma blokiem". Cietumu kopīgi izstrādāja kompānijas ''DLR Group'' un Kolorādospringsas ''LKA Partners''. ''ADX Florence'' cietums tika atvērts 1994. gada novembrī. Frīmontas apgabala (Florensas apkārtnes) iedzīvotāji tika aicināti sniegt finansiālo palīdzību cietuma celtniecībā. Šajā laikā apgabalā jau darbojās deviņi cietumi. Tomēr apziņa, ka cietums nodrošinās apgabalam 750 līdz 900 darbavietas, kā arī 1000 pagaidu darbavietas būvniecības laikā, mudināja kopienu ieguldīt 160 000 [[USD]], lai iegādātos 600 [[akrs|akrus]] zemes jaunajam cietumam. Simtiem strādnieku pabeidza apturēto celtniecību 60 miljonu dolāru vērtībā. == Apraksts == [[Attēls:ADX.CELL.DESIGN.svg|thumb|Cietuma kameras skats]] ''ADX Florence'' ir federāls cietums ar 490 vietām kamerās, 150 000 kvadrātmetru platībā. Tas ir viens no trim Florensas federālā korekcijas kompleksa (''Florence Federal Correctional Complex'') blokiem, un katram blokam ir savs vispārējais drošības līmenis. Ir maksimālās drošības bloks (''USP Florence ADMAX'') ar "bezkontakta ieslodzīto uzraudzību". Ārpus bloka drošības perimetra ir minimālās drošības satelītnometne. Atlikušie ir augsta drošības līmeņa bloks (''USP Florence High'') un vidēja drošības līmeņa bloks (''FCI Florence''). [[Attēls:ADX prison cell.svg|thumb|ADX Florence cietuma kameras plāns]] Pašlaik cietumā atrodas aptuveni 430 vīriešu kārtas ieslodzītie, katram no kuriem ir noteikts viens no sešiem drošības līmeņiem. Apmēram 22% ieslodzīto iepriekš bija izdarījuši citu ieslodzīto slepkavības, atrodoties citos cietumos. 35% mēģinājuši nogalināt citus ieslodzītos un cietumsargus. Tā rezultātā lielākā daļa no viņiem vismaz 23 stundas diennaktī pavada izolatorā 2,1 x 3,7 m kamerās ar tērauda durvīm un restēm. Atlikušo laiku (vienu stundu) viņi pavada vienatnē atsevišķās telpās, kur var veikt fiziskos vingrinājumus vai vienkārši pastaigāties. Ir arī iespēja trenēties betona telpā, kas izskatās kā tukšs [[peldbaseins]]. Ieslodzītie reti redz viens otru un tieši sazinās tikai ar savu cietuma uzraugu. Saziņa ar apmeklētājiem notiek katram ieslodzītajam atsevišķā telpā caur stiklu. Dievkalpojumi notiek atsevišķā kapelā. Dažos cietumos tiek īstenota "atkāpšanās soļu" programma, kas paredzēta, lai veicinātu sociālo uzvedību un galu galā pārvietotu ieslodzītos no ''supermax'' uz maksimālu drošības bloku. Programma ilgst trīs gadus, katru gadu ļaujot vairāk sazināties ar citiem ieslodzītajiem. Jebkuri vardarbības akti programmas laikā nosūtīs dalībniekus atpakaļ uz sākuma drošības bloku. Liela daļa kameras aprīkojuma, tostarp galds, krēsls un gulta, ir pilnībā izgatavotas no lietā betona. Katrā kamerā ir tualete, kas izslēdzas, ja tā ir bloķēta, [[duša]] ar taimeri (lai novērstu plūdus) un [[izlietne]] bez jaucējkrāna, kas tiek uzskatīts par potenciālu apdraudējumu. Telpas var būt aprīkotas arī ar pulētu tērauda [[spogulis|spoguli]], kas pieskrūvēts pie sienas, elektrisko apgaismojumu, radio un televizoru, kas rāda izklaides, izglītības un reliģiskas programmas. Šīs privilēģijas var piešķirt, ja ieslodzītais nav veicis kādu pārkāpumu. 10 x 120 cm logi veidoti tā, lai ieslodzītais nevarētu noteikt savu atrašanās vietu cietuma kompleksā, viņš redz tikai debesis un jumtu virs loga, kas vēl vairāk apgrūtina izbēgšanu. Saziņa ar ārpasauli, izmantojot telekomunikācijas, ir aizliegta un ēdienu cietumsargi piegādā ar rokām. Cietumā ir izvietoti neskaitāmi kustības sensori un kameras, 1400 tērauda durvis ar kontrolējamu atvēršanas opciju un uz cietuma sienas izvietots 3,7 m augsts [[Bruno spirālveida žogs]]. Telpu starp žogu un cietuma sienām uzrauga ar lāzera stariem un spiediena sensoriem, un to apsargāšanai tiek izmantoti dienesta suņi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bop.gov/ Official website of Federal Bureau of Prisons] and its [http://www.bop.gov/locations/institutions/flm/ section on ADX Florence]. Information on visiting is on the linked [http://www.bop.gov/locations/institutions/flm/FLM_visit_hours.pdf PDF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208155025/https://www.bop.gov/locations/institutions/flm/FLM_visit_hours.pdf |date={{dat|2016|12|08||bez}} }} * "[https://www.cbsnews.com/news/supermax-a-clean-version-of-hell/ Supermax: A Clean Version of Hell]". ''[[CBS News]]''. October 14, 2007. Updated on June 19, 2009. [[Kategorija:Cietumi]] [[Kategorija:Kolorādo]] [[Kategorija:Celtnes un būves ASV]] n3i89thn0cyi85o9nlc7nddbkn2gctc 0 594937 4541040 4246601 2026-10-29T08:05:07Z FontSizeEight 152514 /* Ārējās saites */ 4541040 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Aktiera infokaste | vārds = ''Sybil A'' | attēls = Olga_Anatolevna_Magdebura.jpg | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|1}} | dz vieta = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | nodarbošanās = [[pornoaktrise]] | dzimums = S }} '''Olha Mahdebura''', pazīstama kā '''''Sybil A''''' ({{val|uk|Ольга Магдебура}}; dzimusi {{dat|1994|10|1}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir ukraiņu [[pornoaktrise]]. == Dzīvesgājums == Strādāja kafejnīcā. 2014. gada aprīlī viņa sāka strādāt kā modele, piedaloties kailfoto sesijās dažādām tīmekļa vietnēm, tostarp ''MetArt'', ''Femjoy'', ''MPL Studios'', ''My Naked Doll'' un citām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://avn.com/news/video/versatile-porn-pro-sybil-on-why-she-loves-her-job-168120|title=Versatile Porn Pro: Sybil on Why She Loves Her Job AVN|last=AVN|first=Dan Miller|website=AVN|access-date=2025-02-11}}</ref> Viņas kā modeles darbi publicēti [[Honkonga]]s ķīniešu valodā iznākošajā dienas laikrakstā ''Oriental Daily News''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orientaldaily.on.cc/cnt/adult/20190308/index.html|title=Sybil顏色誘惑|website=東方日報|access-date=2025-02-11|language=zh}}</ref> 2016. gadā viņa debitēja pornoindustrijā, piedaloties tradicionālā un lesbiešu seksa ainās. 2018. gada jūlijā ainā ''Oil and Anal'', kas vēlāk tika iekļauta filmā ''First Anal 8'', viņa pirmo reizi filmējās [[anālais sekss|anālā seksa]] ainā. Filmēšanas laukumā viņa strādā arī par grima mākslinieci. Viņa sadarbojas ar ''[[21Sextury]]'', ''[[DDF Network]]'', ''[[LetsDoeIt]]'', ''[[MetArt]]'', ''[[Nubile Films]]'', ''[[SexyHub]]'', ''[[Vixen Media Group]]'' (''[[Blacked]]'', ''[[Tushy]]'' un ''[[Vixen]]''), ''[[X-Art]]'' un daudziem citiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iafd.com/person.rme/id=8119bfd0-ec26-447d-bee9-45cf78798340|title=Internet Adult Film Database|website=www.iafd.com|access-date=2025-02-11|language=en}}</ref> 2020. gada oktobrī ''Sybil A'' kopā ar ''[[Christian Clay]]'' un ukrainieti ''[[Lika Star]]'' ieguva ''[[XBIZ Europe]]'' balvu kategorijā Labākā glamūra seksa aina par ''Vixen Studio'' producēto ''Body Warmth'' trīskāršo ainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xbiz.com/news/255161/winners-announced-for-2020-xbiz-europa-awards|title=2020 XBIZ Europa Awards Winners Announced|last=XBIZ|website=XBIZ|access-date=2025-02-11|date=2020-10-22|language=en}}</ref> Kopš 2020. gada februāra viņa ir piedalījusies vairāk nekā 145 filmās un ainās. == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable" !Gads !Apbalvojums !Rezultāts !Kategorija !Filma |- | rowspan="2" |'''2019''' |[[AVN balva]] |Nominācija |Labākā seksa aina ārzemju filmā |''My Neighbor’s Wife 2'' |- |''XBIZ Europa Award'' |Nominācija |Labākā seksa aina lesbiešu filmā (ar Džiju Lisu) |''Seduced by My Bestfriend'' |- | rowspan="2" |'''2020''' |AVN balva |Nominācija |Labākā seksa aina ārzemju lesbiešu filmā (ar Džiju Lisu) |''Glamorous — Stunning'' (''Seduced by My Best Friend'') |- |''XBIZ Europa Award'' |Uzvara |Labākā seksa aina |''Body Warmth'' |- | rowspan="3" |'''2021''' | rowspan="8" |AVN balva |Nominācija |Gada ārzemju māksliniece |N/D |- |Nominācija |Labākā lesbiešu aina ārzemju filmā (kopā ar ''Lika Star'') |''Life Is Beautiful'' |- |Nominācija |Labākā seksa aina ārzemju filmā (kopā ar Čārliju Dīnu) |''Sybil 4 You'' (''Stars Vol. 1'') |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://avn.com/porn-stars/sybil-276171.html ''Sybil A''] ''AVN'' tīmekļa vietnē {{en ikona}} * [https://www.eurobabeindex.com/sbandoindex/kailena.html ''Sybil A''] ''Eurobabeindex'' tīmekļa vietnē {{en ikona}} * [https://rusvideos.com/aktrisa/sybil-a ''Sybil A''] ''Rusvideos'' tīmekļa vietnē {{ru}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas pornoaktrises]] qlu5l2ggc6zhr6k1n4qr109gjfylj6w 0 600048 4540864 4276722 2026-10-28T19:59:22Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4540864 wikitext text/x-wiki '''Pūču iela''' var būt: * [[Pūču iela (Salaspils)|Pūču iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Pūču iela (Sigulda)|Pūču iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Pūču iela (Dzidriņas)|Pūču iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dzidriņas|Dzidriņās]]; * [[Pūču iela (Rājumi)|Pūču iela]] — iela Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]]; * [[Pūču iela (Viesturciems)|Pūču iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Pūces iela]] {{Ielu nosaukums}} 0n8e55wlmp2o04nzrxt58qub3agojz3 0 600626 4540908 4540678 2026-10-28T21:14:36Z Lasks 38532 /* Pusfināli */ 4540908 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 36 | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Čehija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Dalību konkursam ir apstiprinājušas 36 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. Sākotnēji dalību konkursam apstiprināja arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], taču pēc sabiedrības spiediena, savu dalību tā atsauca.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-28 |title=Izraēlas dēļ Nīderlande nākamgad nepiedalīsies Eirovīzijā |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120140292/izraelas-del-niderlande-nakamgad-nepiedalisies-eirovizija |access-date=2026-10-28 |website=delfi.lv}}</ref> === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada 20. decembrī''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-10-13 |title=Albania: Festivali i Këngës 65 Final to Take Place on December 20 |url=https://eurovoix.com/2026/10/13/albania-festivali-i-kenges-65-final-december-20/ |access-date=2026-10-13 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Armēnija}}<ref name=":36">{{tīmekļa atsauce | date=2026-09-01 |title=Songs from 36 countries to compete at Burgas 2027 |access-date=2026-10-28 |url=https://www.eurovision.com/stories/songs-from-36-countries-to-compete-at-burgas-2027/ |website=eurovision.com |language=en-GB}}</ref> | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | | | | |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Azerbaidžāna}}<ref name=":36" /> | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | | | | |- | {{ESC|Beļģija}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}</ref> | [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februāŗī''<ref name="Greece2">{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-16| last=Dulkiewicz|first=Oktawia|title=Grecja wybierze reprezentanta na Eurowizję 2027 w lutym w Salonikach|url=https://escspot.pl/2026/10/16/grecja-sing-for-greece-2027-saloniki/|trans-title=Greece will choose its representative for Eurovision 2027 in February in Thessaloniki|website=ESCSpot|language=pl |access-date=16 October 2026}}</ref> |- | {{ESC|Gruzija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | | | | |- | {{ESC|Horvātija}}<ref name=":20">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}</ref> | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":20" /> |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kipra}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}</ref> | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}</ref> |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Moldova}}<ref name="Website-1">{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada janvārī vai februārī''<ref name="TVP">{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}</ref> |- | {{ESC|Portugāle}}<ref name=":36" /> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=O Festival da Canção está de volta em 2027 |trans-title=Festival da Canção is back in 2027 |url=https://media.rtp.pt/festivaldacancao/artigos/o-festival-da-cancao-esta-de-volta-em-2027/ |access-date=2026-10-28 |website=media.rtp.pt |publisher=RTP |language=pt-PT}}</ref> |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Serbija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-20|url=https://esc-kompakt.de/exklusiv-serbien-bestaetigt-teilnahme-am-esc-2027-in-burgas/|title=Exklusiv: Serbien bestätigt Teilnahme am ESC 2027 in Burgas |trans-title=Exclusive: Serbia confirms participation in the ESC 2027 in Burgas|access-date=2026-10-20|language=de|website=ESCkompakt}}</ref> | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | | | | |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> |} === Fināls === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Francija}}<ref name=":36" /> | [[Francijas Televīzija]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] b50on3m46ew96l85s4u4hsqmvrr4ig2 0 602665 4541006 4293086 2026-10-29T07:07:38Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4541006 wikitext text/x-wiki '''Rītu iela''' var būt: * [[Rītu iela (Daugavpils)|Rītu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Rītu iela (Sigulda)|Rītu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]. == Skatīt arī == * [[Rīta iela]] * [[Rītausmas iela]] * [[Rītupes iela]] {{Ielu nosaukums}} pbwstyww88gbrbpw5bm1obf2bp0ahre 0 607396 4540807 4372236 2026-10-28T17:34:04Z KartoshkaFri78 101366 4540807 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Fantastiskais četrinieks:<br />Pirmie soļi | oriģinālnos = ''The Fantastic Four: First Steps'' | attēls = Fantastic-four-plakats-LV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Mets Šekmans]] | producents = [[Kevins Faigi]] | scenārijs = * [[Džošs Frīdmans]] * [[Ēriks Pīrsons]] * Džefs Kaplans * Ians Springers | aktieri = * [[Pedro Paskāls]] * [[Vanesa Kirbija]] * [[Ebons Moss-Bakraks]] * [[Džozefs Kvins]] * [[Džūlija Gārnere]] * [[Sāra Nailsa]] * [[Marks Getiss]] * [[Nataša Liona]] * [[Pols Volters Hausers]] * [[Ralfs Ainesons]] | mūzika = [[Maikls Džakino]] | operators = [[Džess Holls]] | mākslinieks = | montāža = | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2025|7|21|[[Dorotijas Čandleres paviljons]]|2025|7|25|ASV, Latvija}} | ilgums = 114 minūtes<ref name="Runtime">{{Tīmekļa atsauce |date=July 15, 2025 |title=''The Fantastic Four: First Steps'' |url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-fantastic-four-first-steps-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdi3otcx |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250716181454/https://www.bbfc.co.uk/release/the-fantastic-four-first-steps-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdi3otcx |archive-date=July 16, 2025 |access-date=July 16, 2025 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200+ miljoni}}<ref name="VarietyNextMovesJul2025">{{Tīmekļa atsauce |last=Siegel |first=Tatiana |date=July 30, 2025 |title=Marvel's Next Moves: 'Black Panther 3' and a Young 'X-Men' Cast to 'Keep the Cost Down'; 'Blade' and 'Deadpool 4' Are Lower Priorities |url=https://variety.com/2025/film/news/marvels-avengers-x-men-black-panther-3-1236474558/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730181632/https://variety.com/2025/film/news/marvels-avengers-x-men-black-panther-3-1236474558/ |archive-date=July 30, 2025 |access-date=July 30, 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|521,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Fantastic Four: First Steps (2025) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt10676052 |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2025|11|1||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Fantastiskais četrinieks: Pirmie soļi"''' ({{val|en|The Fantastic Four: First Steps}}) ir [[2025. gads kino|2025]]. gada ASV [[supervaroņu filma]], kas balstīta uz izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' supervaroņu komandas [[Fantastiskais četrinieks]] [[komikss|komiksiem]]. Filmu producēja ''[[Marvel Studios]]'' un izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', un tā ir 37. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filma un otrā Fantastiskā četrinieka filmu cikla atsāknēšana. Filmas režisors ir [[Mets Šekmans]], scenārija autori ir [[Džošs Frīdmens]], [[Ēriks Pīrsons]], Džefs Kaplans un Ians Springers. Fantastiskā četrinieka varoņu lomas atveido [[Pedro Paskāls]], [[Vanesa Kirbija]], [[Ebons Moss-Bakraks]] un [[Džozefs Kvins]], pārējās lomās filmējas [[Džūlija Gārnere]], [[Sāra Nailsa]], [[Marks Getiss]], [[Nataša Liona]], [[Pols Volters Hausers]] un [[Ralfs Ainesons]]. Filmas darbība norisinās 1960. gadu [[retrofutūrisms|retrofutūristiskā]] pasaulē, kuru Fantastiskajam četriniekam jāaizsargā no planētas aprijošās kosmiskās būtnes Galaktusa. Pēc filmas "[[Fantastiskais četrinieks (2015. gada filma)|Fantastiskais četrinieks]]" (2015) neveiksmes studija ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' sāka darbu pie jaunas filmas par supervaroņu komandu. Pēc tam, kad 2019. gada martā studiju iegādājās ''Disney'', franšīzes kontrole nonāca pie ''Marvel Studios'', un jūlijā izziņoja par jaunas filmas izveidi. [[Džons Votss|Džonam Votsam]] bija jārežisē jaunā filma, bet viņš 2022. gada aprīlī pameta projektu. Šekmans viņu nomainīja septembrī, kad Kaplans un Springers strādāja pie scenārija. Aktieru atlase sākās 2023. gada sākumā, un Frīdmens projektam pievienojās martā, lai pārrakstītu scenāriju. Filma atšķiras no iepriekšējām "Fantastiskais četrinieks" filmām ar to, ka netiek minēts komandas izcelsmes stāsts. Pīrsons projektam pievienojās, lai līdz 2024. gada februāra vidum pilnveidotu scenāriju, kad paziņoja galveno aktieru sastāvu un filmas nosaukums "Fantastiskais četrinieks". Apakšvirsrakstu pievienoja jūlijā, kad sākās filmēšana. Tā norisinājās līdz 2024. gada novembrim ''[[Pinewood Studios]]'' studijā Anglijā, kā arī reālās lokācijās [[Anglija|Anglijā]] un [[Spānija|Spānijā]]. Filmas "Fantastiskais četrinieks: Pirmie soļi" pirmizrāde notika [[Dorotijas Čandleres paviljons|Dorotijas Čandleres paviljonā]] [[Losandželosa|Losandželosā]] {{dat|2025|7|21||bez}}, bet Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas kinoteātros to demonstrēja no 25. jūlijā kā pirmo filmu MCU sestajā fāzē. Tā kopumā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā 521 miljonu ASV dolāru. Filmas turpinājums atrodas izstrādes procesā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] [[Kategorija:Marvel Studios filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Apokaliptiskās filmas]] m8cxno7oya0iy39z1re73v265k37gn6 0 607882 4540966 4523376 2026-10-29T03:58:11Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Automatizācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540966 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|lidaparātiem|kuģiem|autostūrmanis}} [[Attēls:FMS B747-cockpit.jpg|thumb|upright=1.35|Lidmašīnas ''[[Boeing 747|Boeing 747-2010]]'' autopilota vadības panelis]] '''Autopilots''' ir sistēma, ko izmanto, lai kontrolētu [[lidaparāts|lidaparāta]] trajektoriju, neprasot pastāvīgu manuālu vadību no [[lidotājs|cilvēka]] puses. Autopilots neaizstāj cilvēku. Tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Autopilots |url=https://tezaurs.lv/autopilots |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|8|22||bez}}}}</ref> tādējādi ļaujot pilotam koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem (piemēram, [[trajektorija]]s, [[laikapstākļi|laikapstākļu]] un borta sistēmu uzraudzību).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.faa.gov/regulations_policies/handbooks_manuals/aviation/advanced_avionics_handbook/media/aah_ch04.pdf |title=Automated Flight Controls |website=faa.gov |publisher= Federal Aviation Administration |access-date=20 February 2014}}</ref> == Vēsture == Aviācijas pirmsākumos lidmašīnām, drošai lidošanai, bija nepieciešama nepārtraukta pilota uzmanība. Palielinoties lidmašīnas nolidošanas attālumam, kas ļāva veikt daudzu stundu ilgus lidojumus, pastāvīgā uzmanība izraisīja nopietnu nogurumu. Pirmo lidmašīnas autopilotu 1912. gadā izstrādāja ''[[Sperry Corporation]]''.<ref>{{grāmatas atsauce |title=A Dictionary of Aviation |url=https://archive.org/details/dictionaryofavia0000wrag |first=David W. |last=Wragg |isbn=9780850451634 |edition=pirmais|publisher=Osprey |year=1973 |page=[https://archive.org/details/dictionaryofavia0000wrag/page/44 45]}}</ref> Autopilots savienoja [[žiroskops|žiroskopisku]] [[virziena indikators|virziena indikatoru]] un [[aviohorizonts|aviohorizontu]] ar hidrauliski vadāmiem [[elevons|elvoniem]] un stūri. Tas ļāva lidmašīnai lidot taisni un horizontāli ievērojot [[kompass|kompasa]] kursu bez pilota iesaistes, ievērojami samazinot pilota darba slodzi. [[Lorenss Sperijs]], slavenā izgudrotāja [[Elmers Sperijs|Elmera Sperija]] dēls, to demonstrēja 1914. gadā aviācijas drošības konkursā [[Parīze|Parīzē]]. Sperijs nodemonstrēja izgudrojuma uzticamību, vadot lidmašīnu neaiztiekot vadības ierīces. Elmers Sperijs jaunākais, Lorensa Sperija dēls, un kapteinis Širass turpināja darbu pie tā paša autopilota arī pēc kara, un 1930. gadā viņi testēja kompaktāku un uzticamāku autopilotu, kas trīs stundas noturēja [[ASV Armija]]s gaisa korpusa lidmašīnu pareizā kursā un augstumā.<ref>[https://books.google.com/books?id=4ykDAAAAMBAJ&pg=PA22 "Now — The Automatic Pilot"] ''Popular Science Monthly'', February 1930, 22. lpp.</ref> 1930. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Karaliskā lidmašīnu iestāde izstrādāja autopilotu, ko sauca par pilota palīgu un kas lidojuma vadībai izmantoja pneimatiski grieztu žiroskopu.<ref>[https://books.google.com/books?id=qOIDAAAAMBAJ&pg=PA950 "Robot Air Pilot Keeps Plane on True Course"] ''[[Popular Mechanics]]'', December 1930, 950. lpp.</ref> Autopilota tālākajā attīstībā uzlaboja vadības algoritmus. Pievienojot vairāk instrumentu, piemēram, [[radionavigācija]]s palīglīdzekļus, bija iespējams lidot naktī un sliktos laika apstākļos. 1947. gadā [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] [[Douglas C-47 Skytrain|C-53]] veica transatlantisko lidojumu, kurā pacelšanos un nosēšanos pilnībā vadīja autopilots.<ref>{{grāmatas atsauce | last=Stevens | first=Brian |author2=Lewis, Frank | title=Aircraft Control and Simulation | url=https://archive.org/details/aircraftcontrols0000stev | location=New York | publisher=Wiley | year=1992 | isbn=978-0-471-61397-8 }}</ref><ref>''Flightglobal''/''Archive'' [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201745.html] [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201746.html] [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201747.html] [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201748.html]</ref> ''[[Piasecki HUP-2 Retriever]]'' bija pirmais ar autopilotu aprīkotais sērijveida [[helikopters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boeing.com/history/products/hup-h-25-army-mule.page |title=HUP-1 Retriever/H-25 Army Mule Helicopter |website=boeing.com |publisher=[[Boeing]] |access-date=1 November 2018}}</ref> [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] [[Mēness modulis|Mēness moduļa]] digitālais autopilots ir agrīns pilnībā digitālas autopilota sistēmas piemērs [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģos]].<ref>{{publikācijas atsauce|title=Lunar Module Digital Autopilot, Journal of Spacecraft|author=William S. Widnall, vol 8, no. 1, 1970|journal=Journal of Spacecraft and Rockets|date=October 1970|volume=8|issue=1|pages=56–62|doi=10.2514/3.30217|access-date=September 7, 2019|url=https://arc.aiaa.org/doi/abs/10.2514/3.30217}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Izgudrojumi]] [[Kategorija:Automatizācija]] q49m59iy4dtemi2hvz0g8ypnn5t6zqb 0 608801 4540882 4530241 2026-10-28T20:35:34Z Olgerts V 41522 precīz. 4540882 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Starta iela |attēls = Bijušais Rīgas sporta nams Starta ielā.png |attēla paraksts = Bijušais Rīgas sporta nams Starta ielā 5F |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q47388496|zoom=14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Čiekurkalns]] un [[Teika (Rīga)|Teika]] |ielas garums = 1073 m (ar pārtraukumiem) |atklāta = 1899 |vēst nosaukumi = Valču iela (''Walzstrasse'') |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] (daļēji) |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Starta iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] un [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimju industriālajā zonā. Iela sākas no krustojuma ar [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]] netālu no [[Brasas stacija]]s, to pārtrauc [[dzelzceļa līnija Rīga—Valga]] starp Zemitānu un Čiekurkalna stacijām (nav pārbrauktuves), tālāk ved garām [[Rīgas Vagonbūves rūpnīca]]s teritorijai, turpinās zem [[Gustava Zemgala gatve]]s pārvada, ved dzelzceļa līniju garām [[Čiekurkalna stacija]]i un beidzas krustojumā ar [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils ielu]]. Tā sastāv no 1 braukšanas joslas. Ielas kopējais garums ir 1073 metri. == Vēsture == Iela pirmo reizi pieminēta 1899. gadā kā '''Valču iela''' ({{val|de|Walzstrasse}}, {{val|ru|Прокатная улица}}), jo tā no Brasas un Čiekurkalna stacijām veda uz vagonbūves [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|uzņēmuma "Fēnikss"]] valcēšanas rūpnīcu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā rūpnīcu kopā ar strādniekiem evakuēja uz [[Krievijas impērija]]s vidieni. Rūpnīcas ēkas bija pamestas līdz 1922. gadam, kad atjaunoja akciju sabiedrību “Fēnikss”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/282301-%E2%80%9CF%C4%93nikss%E2%80%9D|title=“FĒNIKSS” {{!}} Atbild Nacionālā enciklopēdija|last=Šiliņš|first=Jānis|website=[[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]]|access-date=2026-03-14}}</ref> Gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai Latvijā, vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par Starta ielu. 20. gadsimta vidū pāri Čiekurkalna—Brasas dzelzceļa līnijai bija pārbrauktuve, kas savienoja Starta ielu ar [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes ielu]]. == Ielu savienojumi == Starta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] * [[Trikātas iela (Rīga)|Trikātas iela]] * [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] * [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] fii811f9q0cwbogo1gilsz2ds4k0bux 0 610406 4540804 4536913 2026-10-28T17:12:24Z ZANDMANIS 91184 4540804 wikitext text/x-wiki '''Dragūni''' sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja zirgus mobilitātei, bet nokāpa no [[zirgs|zirgiem]], lai cīnītos kājās. Sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā.<ref>Carman, W. Y. (1977). A Dictionary of Military Uniforms. HarperCollins Distribution Services. ISBN 0684151308.</ref> Lai gan to izmantošana aizsākās 16. gadsimta beigās, dragūnu pulki lielākajā daļā Eiropas armiju tika izveidoti 17. un 18. gadsimta sākumā; tie nodrošināja lielāku mobilitāti nekā regulārie [[kājnieki]], bet bija daudz lētāki nekā kavalērija. [[Attēls:Battle of Jena.jpg|thumb|Eduāra Deteja glezna. «Trofeja». 1806. gads attēlots franču 4. dragūnu pulka karavīrs ar [[Jēnas kauja]]s laikā sagrābto karogu]] Nosaukums, domājams, cēlies no [[Šaujamierocis|šaujamieroča]] veida, ko sauca par ''dragon'' , kas bija franču armijas dragūnu nēsātās [[musketons|musketona]] rokas ieroča versija. Šis nosaukums mūsdienās ir saglabājies vairākos bruņotos vai ceremoniālos kavalērijas pulkos. == Nosaukuma izcelsme un tā lietojums == Vēsturnieki nav vienisprātis par termina izcelsmi, kā arī par to, kurš to pirmais izdomāja. Saskaņā ar vienu teoriju vārds "dragūns" cēlies no franču vārda "dragon", kas apzīmēja īsu musketi, ko nēsāja kavalērijas karavīri. Saskaņā ar citu teoriju nosaukums cēlies no latīņu vārda "draco" ("[[pūķis]]") un ir saistīts ar pūķa attēlu, kas sākotnēji bija attēlots uz karogiem. [[Voltērs]] savā grāmatā "Luija XIV laikmets" atzīmēja, ka uz maršala Brisaka karaspēka karogiem (kurā parādījās pirmie dragūni) bija attēlots pūķis. Pats termins "dragūni", kas sāka apzīmēt jātniekus, kļuva plaši izplatīts vēlāk, Francijas karaļa [[Anrī IV]] valdīšanas laikā. Saskaņā ar citiem avotiem, maršala Brisaka karaspēks bija pirmie, kas sevi sauca par "dragūniem". Saskaņā ar citiem avotiem, pirmais komandieris, kurš deva dragūniem to vispārpieņemto nozīmi, bija [[Zviedrijas karalis]] [[Gustavs II Ādolfs]]. == Dragūnu karaspēka vēsture == [[Attēls:Knoe06 33.jpg|thumb|Bavārijas dragūni 1807. gadā|alt=]] Precedenti, kad komandieri apvienoja kājniekus un kavalēriju, aizsākās antīkajā senatnē. Mērķis bija apvienot kājnieku izturību ar kavalērijas mobilitāti. [[Attēls:Officier de dragons Mexique 1826.jpg|thumb|Meksikas dragūnu virsnieks 1826. gadā]] Pēc vēsturnieku domām, dragūnu prototips, iespējams, bija '''dimahos''' (grieķu valodā dimahos, kas nozīmē dubultie cīnītāji), kas bija [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] karotāji. Lai stiprinātu savu kavalēriju sadursmes gadījumā ar lielāku ienaidnieka kavalērijas spēku, Aleksandrs Lielais bieži uzsēdināja daļu no saviem kājniekiem zirgā. Tomēr, tā kā šī kājnieku pārvietošanās metode radīja zināmas neērtības, viņš izveidoja dimahos vienības. Dimahos tika apmācīti darboties gan kā kavalērijas, gan kā vieglā kājnieku vienība, ja nepieciešams. Dimahos tipiskā taktika bija apdzīt ienaidnieku zirgā, pēc tam nokāpt no zirga un uzbrukt klasiskā grieķu [[falanga]]s formācijā. Romiešu, ģermāņu un slāvu kavalērija darbojās līdzīgi pirms huņņu ienākšanas. [[Attēls:French cavalry & German cavalry prisoners.jpg|thumb|Franču dragūni eskortē vācu karagūstekņus 1914. gadā|alt=]] Pirms [[Gajs Marijs|Gaja Marija]] valdīšanas Romas armijā pastāvēja jātnieku kājnieku vienības: kājnieki sēdēja aiz kavalērijas un tādā pašā veidā devās uz kaujas lauku, pēc tam nokāpa no zirgiem un iesaistījās kaujā. [[Galli|Gallu]] un ģermāņu ciltīm bija līdzīgi jātnieku karotāji. [[Haņu dinastija|Haņu impērijā]] jātnieku kājnieki piedalījās daudzās kaujās huņņu-ķīniešu karu laikā. Kampaņu laikā ievērojama daļa karavīru ieradās kaujas laukā zirga mugurā, un daži no viņiem nokāpa no zirgiem un iesaistījās kaujā kājām. 1530. gadā Francijas karalis [[Fransuā I]] izdeva pavēli, ka visiem kājniekiem, kas bruņoti ar lokiem, jājāj zirgos. Tomēr, tā kā šiem karavīriem nebija šaujamieroču, vēsturnieki ierosina, ka dragūnu izcelsme sākas ar jātnieku kājnieku apbruņošanu ar šaujamieročiem. Itāļu kara laikā (1551—1559) maršals Brisaks, kuram Francijas karalis [[Anrī II Valuā|Anrī II]] uzticēja Francijas spēku vadību pret Austrijas spēkiem [[Pjemonta|Pjemontā]], pavēlēja uzkāpt zirga mugurā ar musketēm bruņotiem kājniekiem. Sākotnēji šos kājniekus sauca par "jātnieku kājniekiem", "jātnieku cīņu dalībniekiem" un "jātnieku arkebūzeriem". Jātnieku cīņu dalībnieku taktika sastāvēja no negaidītiem uzbrukumiem ienaidniekam. Pēc pietuvošanās ienaidniekam zirga mugurā, jātnieku cīņu dalībnieki nokāpa no zirgiem, atstājot savus zirgus pie pavadoņiem, un pēc tam darbojās kājām ar [[arkebūza|arkebūzām]], musketēm vai [[šķēps|šķēpiem]]. Ja visiem jātnieku cīņu dalībniekiem nepietika zirgu, uz katra zirga uzkāpa divi vīri. Sākotnēji dragūni zirgus izmantoja tikai pārvietošanai un kaujās cīnījās tikai kājām. 17. gadsimta pirmajā pusē dragūnus sāka izmantot kā kavalērijas karavīrus, kas cīnījās zirga mugurā. Atkarībā no savas lomas dragūni dažādos vēstures periodos bija bruņoti ar dažāda veida šaujamieročiem un tuvcīņas ieročiem, kā arī bija aprīkoti ar ierakumu rīkiem patvērumu un nocietinājumu būvniecībai. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā dragūni galvenokārt tika izmantoti kā kavalērija. Līdz 17. gadsimta beigām dragūni veidoja kavalērijas lielāko daļu tādās valstīs kā Francija, Austrija, [[Prūsija]] un Anglija, kur tie tika klasificēti kā smagā vai vidējā kavalērija. 18. gadsimta sākumā daudzās valstīs palielinājās vieglās kavalērijas skaits, kā rezultātā samazinājās dragūnu vienību īpatsvars. 19. gadsimtā [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā dragūni parasti uzņēmās kavalērijas lomu, lai gan saglabāja vieglāku jātnieku karaspēka klasi nekā bruņotie kirasieri. Dragūni jāja ar lielākiem zirgiem nekā vieglā kavalērija un izmantoja taisnus, nevis izliektus zobenus. Laikposmā pirms 1914. gada dragūnu pulki joprojām pastāvēja Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Krievijas, [[Austroungārija]]s, Kanādas, Peru, Šveices, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Spānijas armijās. To formas tērpi bija ļoti atšķirīgi, tiem trūka huzāru vai ulānu pulku raksturīgo iezīmju. Formas tērpos reizēm bija atgādinājumi par to jātnieku kājnieku izcelsmi: Vācijas imperatora armijas 28 dragūnu pulki valkāja kājnieku ''Pickelhaube'' jeb radzēm rotātu ķiveri, savukārt britu dragūni valkāja koši sarkanas tunikas kā pilnu tērpu, savukārt huzāri un visi ulānu pulki, izņemot vienu, valkāja tumši zilu formu. Tomēr citos aspektos dragūni bija pieņēmuši tādu pašu taktiku, lomas un ekipējumu kā citas kavalērijas vienības, un šī atšķirība bija kļuvusi vienkārši par vienu no tradicionālajiem nosaukumiem. Ieroči vairs nebija saistīti ar vēsturisku saistību, jo gan franču, gan vācu dragūnu pulki [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, dienējot kā jātnieki, nēsāja šķēpus. Vēsturiski vācu, krievu un Austroungārijas dragūnu pulki beidza pastāvēt kā atsevišķas karaspēka vienības pēc šo valstu attiecīgo impērijas režīmu gāšanas 1917.—1918. gadā. Spāņu dragūni, kas pastāvēja kopš 1640. gada, 1931. gadā tika pārklasificēti kā numurēti kavalērijas pulki kā daļa no [[Spānijas Otrā republika|Otrās Spānijas Republikas]] armijas modernizācijas politikas rezultātā. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Francija uzturēja 32 dragūnu pulkus. Bruņoti ar šķēpiem, zobeniem un karabīnēm, tie galvenokārt bija paredzēti izlūkošanas un kājnieku aizsardzības funkciju veikšanai.<ref>{{cite book|first=Laurent |last=Mirouze|page=296|title=The French Army in the First World War - to battle 1914.|date=2007 |publisher=Militaria |isbn=978-3-902526-09-0}}</ref> Austrālijas Vieglā zirgu (''Australian Light Horse'') brigāde dažos aspektos bija līdzīga 18. gadsimta dragūnu pulkiem, jo ​​tā bija jātnieku kājnieku vienība, kas parasti cīnījās kājām, un tās zirgu mērķis bija karaspēka transports. Tā dienēja [[Angļu—būru karš|Otrajā Būru karā]] un Pirmajā pasaules karā. Austrālijas 4. Vieglā zirgu brigāde kļuva slavena ar Bēršebas kauju 1917. gadā, kur tā uzbruka jātnieku mugurā, rokās izmantojot šauteņu bajonetes, jo ne zobeni, ne šķēpi nebija viņu ekipējuma sastāvdaļa. Vēlāk Palestīnas kampaņas laikā tika izdoti 1908. gada kavalērijas zobeni, kas tika izmantoti kampaņā, kas noveda pie [[Damaska]]s krišanas. Iespējams, ka pēdējo reizi īstus dragūnus (kājniekus jātnieku mugurā) kaujā izmantoja Portugāles armija [[Portugāles koloniālais karš|karā Angolā]] 20. gadsimta 60. un 70. gados. 1966. gadā portugāļi izveidoja eksperimentālu jātnieku vadu, lai darbotos pret partizāniem Angolas austrumu daļas reģionā, kurā katrs karavīrs bija bruņots ar G3 kaujas šauteni cīņai kājām un ar pusautomātisko pistoli šaušanai no zirga. Jātnieku karaspēks spēja darboties sarežģītā reljefā, kas nebija piemērots mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un tam bija priekšrocība kontrolēt apkārtni ar skaidru skatu pār zāli, kāda kājnieku karaspēkam nebija. Turklāt šie netradicionālie karaspēki radīja psiholoģisku ietekmi uz ienaidnieku, kas nebija pieradis cīnīties ar jātnieku karaspēku, un tāpēc tam nebija apmācības vai stratēģijas, kā ar tiem cīnīties. Eksperimentālais jātnieku vads bija tik veiksmīgs, ka viss tā vecākais bataljons tika pārveidots no bruņotas izlūkošanas vienības par trīs eskadronu jātnieku bataljonu, kas pazīstams kā "Angolas dragūni". Viena no tipiskajām Angolas dragūnu veiktajām operācijām sadarbībā ar gaisa mobilajiem spēkiem bija dragūnu dzīšanās pakaļ partizāniem un to atspiešana vienā virzienā, gaisa mobilajiem spēkiem palaižot tos no helikoptera ienaidnieka aizmugurē, iesprostojot ienaidnieku starp abiem spēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://napoleonistyka.atspace.com/French_Cavalry.html Napoleonic Cavalry: Dragoons, Cuirassiers] * [https://web.archive.org/web/20051231192041/http://www.saskd.ca/opportunities.htm Saskatchewan Dragoons (Canada)] * [https://web.archive.org/web/20060214174228/http://www.bcdragoon.ca/ British Columbia Dragoons (Canada)] * [http://www.history.army.mil/books/R&H/R&H-1CV.htm First Regiment of Cavalry (USA)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210412113236/https://history.army.mil/books/R%26H/R%26H-1CV.htm |date=12 April 2021 }} * [https://web.archive.org/web/20060105152729/http://www.militaryhorse.org/ The Society of the Military Horse] * [http://repmariscalnieto.galeon.com/dragoons.html "Field Marshal Nieto" Regiment of Cavalry (Perú)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190810211803/http://repmariscalnieto.galeon.com/dragoons.html |date=10 August 2019 }} * [https://www.youtube.com/watch?v=6SWcVaqH9rA Perú 1970: Changing of the Dragoon Guard] * [https://www.napoleon-series.org/military-info/organization/Prussia/cavalry/c_prussiandragoons.html Prussian Dragoon Regiments in 1806 War with France, Battle of Jena/Auerstadt] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārā organizācija]] [[Kategorija:Kavalērija]] q5dtlwt9akrr7h00ta7kckfw4sflbuq 0 610739 4541010 4342407 2026-10-29T07:13:20Z ZANDMANIS 91184 4541010 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = 21. Armiju grupa<br>''21st Army Group'' | attēls = [[File:21st army group badge large.svg|300px]] | attēla izmērs = | virsraksts = Armiju grupas emblēma | valsts = {{GBR}} | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|25px]] [[Britu armija]] | daļa no = [[Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais štābs]] | karaspēka veids = sauszemes [[armiju grupa]] | krāsas = | karavīru skaits = 1 020 581 virsnieks un karavīri (izņemot ASV spēkus) | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = {{Tree list}} *[[Otrais pasaules karš]] **[[Otrā pasaules kara Rietumu fronte]] ***[[Operācija "Market Garden"]] ***[[Nijmegenas izvirzījuma kauja]] {{tree list/end}} | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Bernards Peidžets]]<br>[[Bernards Montgomerijs]] }} '''21. Armiju grupa''' bija [[Lielbritānija]]s štāba formējums, kas tika izveidots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Tā kontrolēja divas [[Armija (bruņotie spēki)|lauka armijas]] un citas atbalsta vienības, kas galvenokārt sastāvēja no Lielbritānijas Otrās armijas un Pirmās Kanādas armijas. Izveidota Londonā 1943. gada jūlijā [[Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais štābs|Sabiedroto ekspedīcijas spēku virspavēlniecības]] (SHAEF) pakļautībā, tā tika norīkota [[Normandijas operācija|operācijā Overlord]], Rietumu sabiedroto iebrukumā Eiropā, un bija svarīgs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] militārais spēks Eiropas karadarbības teātrī. Dažādos laikos tās pastāvēšanas laikā 21. armiju grupai bija pievienotas papildu Lielbritānijas, Kanādas, [[ASV Armija|Amerikas]] un Polijas lauka armijas vai [[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusi]]. 21. armiju grupa darbojās Francijas ziemeļos, Luksemburgā, Beļģijā, Nīderlandē un Vācijā no 1944. gada jūnija līdz 1945. gada augustam, kad tā tika pārdēvēta par Britu Reinas armiju (BAOR). == Sastāvs == 21. armiju grupas galvenās sastāvdaļas bija 1. Kanādas armija un 2. Lielbritānijas armija. Praksē neviena no armijām nebija vienveidīgi britu vai Kanādas armija. Tajā bija iekļauts arī Polijas I korpuss, kas bija izvietots Normandijā, un nelielas Nīderlandes, Beļģijas un Čehoslovākijas vienības; tām laiku pa laikam pievienojās arī ASV armijas vienības.<ref name=baor>{{cite web |url=http://www.baor-locations.org/historybaor.aspx.html|title=History of BAOR|publisher=BAOR Locations|access-date=2019-03-16|archive-date=2022-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20220304022727/http://baor-locations.org/historybaor.aspx.html|url-status=}}</ref>: * [[file:21st army group badge large.svg|22px]] '''21. Armiju grupa''' (''21st Army Group'') ** [[file:2nd british army badge large.png|22px]] [[2. armija (Lielbritānija)|Otrā Britu armija]] (''British Second Army'') *** [[file:VIII corps (2).svg|22px]] [[8. Armijas korpuss (Lielbritānija)|8. Britu armijas korpuss]] (''VIII Corps'') **** [[FILE:Guards armoured.svg|22px]] [[Gvardes bruņutanku divīzija]] (''Guards Armoured Division'') **** [[file:British 3rd Infantry Division2.svg|22px]] [[3. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|3. kājnieku divīzija]] (''3rd Infantry Division'') **** [[file:5 inf div -vector.svg|22px]] [[5. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|5. kājnieku divīzija]] (''5th Infantry Division'') **** [[file:15 inf div.jpg|22px]] [[15. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|15. (Skotu) kājnieku divīzija]] (''15th (Scottish) Infantry Division'') *** [[file:XII corps.svg|22px]] [[12. Armijas korpuss (Lielbritānija)|12. Britu armijas korpuss]] (''XII Corps'') **** [[file:11th Armoured Division (United Kingdom) Insignia.svg|22px]] [[11. bruņutanku divīzija (Lielbritānija)|11. bruņutanku divīzija]] (''11th Armoured Division'') **** [[file:53 inf div -vector.svg|22px]] [[53. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|53. (Velsiešu) kājnieku divīzija]] (''53rd (Welsh) Infantry Division'') **** [[file:59 inf div -vector.svg|22px]] [[59. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|59. (Stafordšīras) kājnieku divīzija]] (''59th (Staffordshire) Infantry Division'') — izformēta 1944. gada augustā *** [[file:XXX Corps 1944-1945 shoulder flash.jpg|22px]] [[30. armijas korpuss (Lielbritānija)|30. britu armijas korpuss]] (''XXX Corps'') **** [[file:7th armd div (3).svg|22px]] [[7. bruņutanku divīzija (Lielbritānija)|7. bruņutanku divīzija]] (''7th Armoured Division'') **** [[file:43 inf div -vector.svg|22px]] [[43. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|43. (Veseksas) kājnieku divīzija]] (''43rd (Wessex) Infantry Division'') **** [[file:51 inf div -vector.svg|22px]] [[51. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|51. (Hailendas) kājnieku divīzija]] (''51st (Highland) Division'') **** [[file:50 inf div -vector.svg|22px]] [[50. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|50. (Nortumbrijas) kājnieku divīzija]] (''50th (Northumbrian) Infantry Division'') — no 1944. gada novembra atradās Anglijā kā apmācības vienība **** [[file:52 inf div -vector.svg|22px]] [[52. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|52. (Loulendas) kājnieku divīzija]] (''52nd (Lowland) Infantry Division'') ** [[file:First Canadian Army formation patch.svg|22px]] [[1. Armija (Кanāda)|1. Kanādas armija]] (''First Canadian Army'') *** [[file:II Canadian Corps formation patch.png|22px]] [[2. Armijas korpuss (Кanāda)|2. Kanādas armijas korpuss]] (''II Canadian Corps'') **** [[file:2nd Canadian Division formation patch.svg|22px]] [[2. divīzija (Кanāda)|2. Kanādas divīzija]] (''2nd Canadian Division'') **** [[file:3rd Canadian Infantry Division Patch (Modern Correct Pantone).svg|22px]] [[3. divīzija (Кanāda)|3. Kanādas divīzija]] (''3rd Canadian Division'') **** [[file:4 Canadian Armoured Division patch.svg|22px]] [[4. divīzija (Кanāda)|4. Kanādas (bruņutanku) divīzija]] (''4th Canadian (Armoured) Division'') *** [[file:I Corps.svg|22px]] [[1. Armijas korpuss (Lielbritānija)|1. Britu armijas korpuss]] (''I Corps'') **** [[file:波蘭第一裝甲師的標誌.png|22px]] [[1. bruņutanku divīzija (Polija)|1. Poļu bruņutanku divīzija]] (''1 Dywizja Pancerna / 1st Armoured Division'') *** [[file:I Canadian Corps formation patch.png|22px]] [[1. Armijas korpuss (Кanāda)|1. Kanādas armijas korpuss]] (''I Canadian Corps'') **** [[file:1 Canadian Infantry Division patch.svg|22px]] [[1. divīzija (Кanāda)|1. Kanādas divīzija]] (''1st Canadian Division'') **** [[file:5 Canadian Armoured Division patch.png|22px]] [[5. divīzija (Кanāda)|5. Kanādas (bruņutanku) divīzija]] (''5th Canadian (Armoured) Division'') **** [[file:49th Infantry Division 3rd pattern.svg|22px]] [[49. kājnieku divīzija (Lielbritānija)|49. (Rietumraidingas) kājnieku divīzija]] (''49th (West Riding) Infantry Division'') — no 1945. gada marta pirmajā Kanādas korpusā === ASV armijas vienības === 21. armiju grupai dažādos laikos tika piešķirtas ASV armijas vienības: * Operācijas "Market Garden" laikā divas desanta divīzijas (101. un 82.) tika izvietotas 1. Sabiedroto desanta armijas sastāvā. * Operācijas "Pheasant" laikā, lai atbrīvotu Ziemeļbrabanti, britu I korpusu pastiprināja 104. kājnieku divīzija. * Ardēnu kaujas laikā 1. un 9. lauka armija, kas atradās vācu iespiešanās ziemeļu priekšgalā, nonāca 21. armiju grupas kontrolē. * 9. armija palika 21. armiju grupas sastāvā Reinas ofensīvas (Māsas-Reinas operācija un operācija "Grenade"), Reinas šķērsošanas ([[Operācija "Plunder"]]) un Rūras kabatas kaujas (Rūras operācija) laikā. * Arī 17. desanta divīzija piedalījās Reinas forsēšanā gaisa desanta operācijas "Varsity" ietvaros. * Operācijas "Clipper" laikā 84. kājnieku divīzija tika īslaicīgi pievienota Lielbritānijas XXX korpusam == Komandieri == * 1943. gada jūnijs – 1943. gada decembris: ģenerālis Bernards Peidžets<ref>[http://www.kcl.ac.uk/lhcma/locreg/PAGET2.shtml Bernard Paget] {{Wayback|url=http://www.kcl.ac.uk/lhcma/locreg/PAGET2.shtml |date=20130206090353 }} Liddell Hart Centre for Military Archives</ref> * 1944. gada janvāris – 1945. gada augusts: ģenerālis [[Bernards Montgomerijs]]<ref>''Montgomery and "colossal cracks": the 21st Army Group in northwest Europe'' By Stephen Hart, p.8</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ordersofbattle.com/Units/UnitData?UniX=6940&Tab=Uhi&Titl=21%20Army%20Group/ Ordersofbattle.com ] * [https://web.archive.org/web/20100703022304/http://baor-locations.co.uk/Historyof21stArmyGroupandBAORMay45toFeb49.aspx History of 21st Army Group and BAOR May 45 to Feb 49] {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Britu armija]] j1d4hjn1g1ui0yhjk1vlcsx4saldab1 0 611031 4540757 4482923 2026-10-28T15:36:39Z Bendžamins 76862 4540757 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|30}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 91 | caps3 = 35 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern|Luzern]] II | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern|Luzern]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Hāma}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | goals1 = 6 | goals2 = 8 | goals3 = 3 | height = 181 | image = Ali Maamar RSCA 2025.jpg | caption = Ardons Jašari (baltajā kreklā) 2025. gadā | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21 | nationalteam2 = {{fb|SUI}} | nationalyears2 = 2022— | nationalyears1 = 2022—2024 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Ardons Jašari | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2020—2024 | years3 = 2024—2025 | years4 = 2025— | caps4 = 20 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | goals4 = 0 }} '''Ardons Jašari''' ({{Val|sq|Ardon Jashari}}, dzimis {{Dat|2002|7|30}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Jašari spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Milan|Milan]]''. Iepriekš spēlējis Šveices komandā ''[[FC Luzern|Luzern]]'' un Beļģijas komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''. [[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Club Brugge''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Jašari, Ardons}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cūgas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Luzern]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lv7r0tk9p159fnohfo6sgolms4hsu6m 0 611618 4540776 4347321 2026-10-28T15:57:12Z Bendžamins 76862 4540776 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 103 | caps3 = 144 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Tanzānija}} [[Simba S.C.|Simba]] | clubs2 = {{flaga|Kongo DR}} [[TP Mazembe]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | countryofbirth = {{vieta|Tanzānija|Dāresalāma}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | goals1 = 13 | goals2 = 60 | goals3 = 56 | height = 183 | image = FC Salzburg gegen KRC Genk (UEFA Championsleague 17. September 2019) 11 (cropped).jpg | caption = Mbvana Samata 2019. gadā | nationalgoals1 = 22 | nationalteam1 = {{fb|TAN}} | nationalyears1 = 2011—2026 | nationalcaps1 = 89 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | name = | playername = Mbvana Samata | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2011—2016 | years3 = 2016—2020 | years4 = 2020 | caps4 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 30 | goals5 = 5 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 32 | goals6 = 5 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 33 | goals7 = 6 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | years8 = 2023—2025 | caps8 = 41 | goals8 = 6 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years9 = 2025— | caps9 = 35 | goals9 = 5 }} '''Mbvana Alī Samata''' ({{Val|en|Mbwana Ally Samatta}}, dzimis {{Dat|1992|12|23}}) ir [[Tanzānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un ir [[Tanzānijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Kopš 2025. gada Samata spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Le Havre AC|Le Havre]]''. Iepriekš spēlējis Tanzānijas komandā ''[[Simba SC|Simba]]'', Kongo DR komandā ''[[TP Mazembe]]'', Beļģijas komandās ''[[KRC Genk|Genk]]'' un ''[[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]]'', Anglijas komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', Turcijas komandā [[Stambulas "Fenerbahçe"]] un Grieķijas komandā ''[[PAOK FC|PAOK]]''. [[Tanzānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2011. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023.]] un [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''TP Mazembe''' * [[Linafoot]]: 2011, 2012, 2013, 2013—14 * [[Kongo DR Superkauss]]: 2013, 2014 * [[CAF Čempionu līga]]: 2015 '''Genk''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2019 '''PAOK''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Samata, Mbvana}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tanzānijas futbolisti]] [[Kategorija:Tanzānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Royal Antwerp FC spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] hk5rwghp1di64gphz1yt30nnjo68xaj 0 612801 4541008 4365916 2026-10-29T07:11:54Z ZANDMANIS 91184 4541008 wikitext text/x-wiki [[File:Preston Pals - Preston Railway Station.jpg|thumb|"Draugi" Prestonas dzelzceļa stacijā, 1914. gada augustā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''draugu bataljoni''' ({{val|en|Pals battalion}}) bija speciāli izveidoti [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] [[bataljons|bataljoni]], kuros vīri kopā iestājās vietējās vervēšanas kampaņās, solot, ka viņi varēs dienēt kopā ar draugiem, kaimiņiem un kolēģiem, nevis tikt patvaļīgi sadalīti dažādos bataljonos.<ref name="Mates Battalions">{{cite web|last1=Robinson|first1=Bruce |date=10 March 2011 |title=The Pals Battalions in World War One|url=https://www.bbc.co.uk/history/british/britain_wwone/pals_01.shtml |publisher=[[BBC]] |access-date=27 July 2015}}</ref> Lai gan sākotnēji tas bija populārs veids, kā piesaistīt [[brīvprātīgie|brīvprātīgos]], vairāku draugu bataljonu lielie zaudējumi karalaukā izpostīja vietējās kopienas visā Lielbritānijā; un tas kļuva īpaši acīmredzams [[Sommas kauja]]s laikā. Ieviešot iesaukšanu 1916. gadā, atlikušie draugu bataljoni tika vai nu likvidēti, reorganizēti ar citām vienībām, vai arī pastiprināti ar reģionāli daudzveidīgu jauniesaucamo sastāvu, tādējādi izbeidzot to vietējo raksturu. == Izveidošana == Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada augustā kara ministrs [[Herberts Kičeners|lords Kičeners]] uzskatīja, ka milzīgs cilvēkresursu skaits ir atslēga uz kara uzvaru, un sāka meklēt veidus, kā mudināt visu šķiru vīriešus pievienoties armijai. Šī iniciatīva bija tiešā pretstatā britu militārajai tradīcijai izmantot ilggadējus profesionālus karavīrus no augstāko sabiedrības šķiru (virsnieku gadījumā) vai zemāko šķiru (kareivju gadījumā). Ģenerālis sers Henrijs Rolinsons ieteica, ka vīrieši būtu vairāk noskaņoti iestāties dienestā, ja zinātu, ka dienēs kopā ar saviem draugiem vai kolēģiem. Viņš aicināja [[Londonas birža]]s brokerus izveidot bataljonu no Londonas pilsētas strādniekiem, lai rādītu piemēru. 1914. gada augusta beigās nedēļas laikā šajā 10. (dienesta) bataljonā, Karaliskajos fuzilieros (''10th (Service) Battalion, Royal Fusiliers''), tā sauktajā "Biržas brokeru bataljonā", iestājās vairāki simti vīru. Dažas dienas vēlāk Derbijas grāfs nolēma izveidot tādu bataljonu no [[Liverpūle]]s iedzīvotājiem. Divu dienu laikā jaunajam bataljonam pievienojās 1500 Liverpūles iedzīvotāju. Uzrunājot šos vīrus, lords Derbijs teica: "Šim vajadzētu būt draugu bataljonam, bataljonam, kurā draugi no viena biroja cīnīsies plecu pie pleca par Lielbritānijas godu un Liverpūles reputāciju." Nākamo dienu laikā Liverpūlē tika izveidoti vēl trīs bataljoni, veidojot Karaļa pulka (Liverpūle) (''King's Regiment (Liverpool)'') 17., 18., 19. un 20. bataljonu. Iedrošināts ar lorda Derbija panākumiem, Kičeners popularizēja ideju par līdzīgu vervēšanas kampaņu organizēšanu visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Līdz 1914. gada septembra beigām vairāk nekā piecdesmit pilsētas bija izveidojušas jaunus draugu bataljonus. Lielākas pilsētas un ciemati varēja izveidot vairākus bataljonus katra; piemēram, [[Mančestra]] augustā izveidoja četrus bataljonus un novembrī vēl četrus. No Kara ministrijas viedokļa draugu bataljona eksperiments atviegloja pēkšņi paplašinātās regulārās armijas vervēšanas struktūras lielo slodzi, kā arī atviegloja finansiālo slogu. 1914. gada septembrī Kičeners paziņoja, ka vietējo vienību organizatoriem būs jāsedz sākotnējās izmitināšanas un citas ar to saistītās izmaksas, līdz Kara ministrija pārņems to pārvaldību. Attiecīgi daudzi jauno draugu bataljonu rekrūši sākotnēji varēja dzīvot mājās, vienlaikus piedaloties ikdienas armijas pamatapmācībā.<ref name="OHBA241">{{cite book |first=David |last=Chandler |page=[https://archive.org/details/oxfordhistoryofb0000unse_a7w7/page/240 241] |title=The Oxford History of the British Army |url=https://archive.org/details/oxfordhistoryofb0000unse_a7w7 |date=1996 |publisher=Oxford University Press |isbn=0-19-285333-3}}</ref> == Bataljonu piemēri == [[File:Football Battalion.jpg|thumb|Futbolistu bataljona rekrutēšanas plakāts|left]] Piemēri "Grimsbijas biedrus" izveidoja bijušie Vintringemas vidusskolas skolēni [[Grimsbi|Grimsbijā]]. Arī daudzas citas skolas, tostarp dažas no vadošajām valsts skolām, veidoja savus bataljonus. Tika izveidoti vairāki sportistu bataljoni, tostarp trīs [[futbols|futbolistu]] bataljoni: 17. un 23. (dienesta) bataljons, Midlseksas pulks, un 16. (2. Edinburgas) (dienesta) bataljons, Karaliskie skoti, pēdējais bataljons, kurā bija visi pirmās un rezerves komandas spēlētāji, vairāki valdes un personāla locekļi, kā arī ievērojams Skotijas profesionālā kluba [[Heart of Midlothian FC|"Heart of Midlothian F.C."]] atbalstītāju kontingents.<ref>[http://www.heartsgreatwarnmemorial.org.uk/history.html War Memorial Site]{{dead link|date=March 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}</ref> No gandrīz 1000 bataljoniem, kas tika izveidoti pirmajos divos kara gados, 145 dienesta un septiņdesmit rezerves kājnieku vienības bija vietēji izveidoti draugu bataljoni.<ref> Chandler, David (1996). The Oxford History of the British Army. Oxford University Press. p. 241. ISBN 0-19-285333-3.</ref> Daži draugu bataljoni bija saistīti ar tirdzniecību/sociālo izcelsmi, nevis ar teritoriālo piederību, piemēram, mākslinieku bataljoni un sportistu bataljoni. Profesionālie [[golfs|golferi]] Alberts Tingijs vecākais, Čārlzs Mejo un Džeimss Bredbīrs pievienojās draugu bataljoniem. 17. un 32. bataljons, Nortumberlendas fuzilieri (''Royal Northumberland Fusiliers''), gandrīz pilnībā tika izveidoti no Ziemeļaustrumu dzelzceļa darbinieku rindām. Tiem biedriem, kas pievienojās bataljoniem, Ziemeļaustrumu dzelzceļš piedāvāja dažus finansiālos stimulus, tostarp: nodrošinājumu sievām un apgādājamajiem; vīriešu amatu vakanču saglabāšanu; iemaksu veikšanu pensiju fondā un izmitināšanu ģimenēm, kas dzīvoja kompānijas mājās.<ref>{{Cite book|last=Lt. Col. Shakespear|title=A Record of the 17th and 32nd Battalions Northumberland Fusiliers 1914 - 1919 (N.E.R.) Pioneers|date=July 2003 |publisher=The Naval & Military Press Ltd.|isbn=9781843426875|location=Unit 10, Ridgewood Industrial Park, Uckfield, East Sussex, TN22 5QE, England|pages=1–14}}</ref> == Bataljonu loma == Lai gan lielākā daļa draugu vienību bija [[kājnieki|kājnieku]] bataljoni, vietējo iniciatīvu rezultātā tika izveidotas četrdesmit astoņas inženieru rotas, četrdesmit divas lauka artilērijas baterijas un vienpadsmit munīcijas kolonnas, kas galvenokārt tika veidotas no grupām ar līdzīgu profesionālo pieredzi. Daudzu draugu bataljonu relatīvi augstās prasmes un izglītības līmenis nozīmēja potenciālo virsnieku aizplūšanu, sākot ar 1915. gadu, lai tos izmantotu citur. == Zaudējumi == [[File:The Preston Pals monument (geograph 5804283).jpg|thumb|Memoriālā plāksne Prestonas draugu pulka piemiņai|alt=A commemorative plaque for the Preston Pals.]] Daudzi no šiem vietēji sagatavotajiem bataljoniem cieta smagus zaudējumus [[Kauja pie Sommas|Sommas ofensīvas]] laikā 1916. gadā. Ievērojams piemērs bija 11. (dienesta) bataljons (Akringtona), Austrumlankašīras pulks, labāk pazīstams kā Akringtonas draugu pulks. Akringtonas draugu pulkam kaujas pirmajā dienā tika pavēlēts uzbrukt Serē lepuiso ciemam, galvenā uzbrukuma vistālāk ziemeļos esošajai daļai. Akringtonas draugu pulku pavadīja citi draugu bataljoni, kas bija no [[Šefīlda]]s, [[Līdsa]]s, [[Bārnslija]]s un [[Bredforda]]s.<ref>{{ cite web | url = http://www.ww1battlefields.co.uk/somme/serre.html | title = Serre | publisher = World War One Battlefields | date = 2006 | access-date = 13 October 2014}}</ref> No aptuveni 700 Akringtonas draugu pulka karavīriem, kas piedalījās uzbrukumā, divdesmit minūšu laikā 235 tika nogalināti un 350 ievainoti.<ref>{{cite web | url = http://www.accringtonobserver.co.uk/news/local-news/carnage-as-235-pals-died-in-20-1268131 | title = Carnage as 235 Pals died in 20 minutes | work = [[Accrington Observer]] | date = 30 June 2006 | access-date = 13 October 2014}}</ref> Neskatoties uz atkārtotiem mēģinājumiem, Serē lepuiso ciemu izdevās ieņemt tikai 1917. gada februārī, kad vācu armija bija jau evakuējusies uz [[Hindenburga līnija|Hindenburga līniju]]. == Reģionālās vai grupu vervēšanas pārtraukšana == [[File:Public Schools Battalion at White City 1916.jpg|thumb|Sabiedrisko skolu bataljona rota "Baltajā pilsētā" pirms Sommas kaujas. Foto: Ernests Brūkss.]] Sommas kauja iezīmēja pagrieziena punktu draugu bataljonu eksperimentā. Daudzi bataljoni tika izformēti vai apvienoti pēc shēmas pēc 1916. gada vasaras. Citi saglabāja savus nosaukumus līdz kara beigām, bet vervēšana tajos bija atkarīga no iesaukšanas no kopīga iesaucamo pulka, nevis no tiem, kuriem ir reģionālas vai citas kopīgas saites. Prakse piesaistīt rekrūšus no konkrēta reģiona vai grupas nozīmēja, ka, ja draugu bataljons cieta lielus zaudējumus, ietekme uz atsevišķām pilsētām, ciemiem, apkaimēm un kopienām Lielbritānijā varēja būt tūlītēja un postoša. Piemēram, Šefīldas pilsētas bataljons (12. Jorkas un Lankasteras pulks) vienas dienas laikā (1916. gada 1. jūlijā) Sommā zaudēja 495 kritušos un ievainotos, un līdz tā paša gada oktobrim tas atjaunojās tikai ar iesaukšanu no dažādiem apgabaliem. Ieviešot iesaukšanu 1916. gada martā, jauni draugu bataljoni netika formēti. Brīvprātīga vietējā vervēšana ārpus regulārās armijas struktūras, lai gan raksturīga 1914.–1915. gada atmosfērai, [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] vairs netika atkārtota. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.bbc.co.uk/history/british/britain_wwone/pals_01.shtml History of the Pals Battalions (BBC)] *[https://web.archive.org/web/20001205235700/http://www.a.jackson.btinternet.co.uk/pals_e.htm The Accrington Pals] of the East Lancashire Regiment *[https://web.archive.org/web/20010215162042/http://www.a.jackson.btinternet.co.uk/barnsley.htm The Barnsley Pals] of the York and Lancaster Regiment *[https://web.archive.org/web/20071013214836/http://www.royaldublinfusiliers.com/soldiers/brady.html A Pal on trial] *[https://web.archive.org/web/20080314185345/http://www.heartsgreatwarmemorial.org.uk/history.html McCrae's Battalion] * [http://www.pals.org.uk/sitemap.htm Pals unit diaries] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Britu armija]] 9pmnqs0323044rsv9kj2b7rc2qx1o2x 0 618682 4540894 4385818 2026-10-28T21:03:03Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4540894 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lorenco Žiberti | vārds_orig = ''Lorenzo Ghiberti'' | attēls = Lorenzo_Ghiberti.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Lorenco Žiberti | dz_gads = 1378 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Florence]], [[Florences Republika]] | m_gads = 1455 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Florence]], [[Florences Republika]] | dzīves_vieta = [[Florence]] | pilsonība = | tautība = [[itāļi|itālis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = tēlnieks, zeltkalis, arhitekts, rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[itāļu valoda]] | periods = [[Renesanse]] | žanri = mākslas teorija, memuāri | temati = tēlniecība, perspektīva, antīkā māksla | lit virzieni = agrīnā renesanse | slavenākie darbi = Florences baptistērija bronzas durvis (“Paradīzes vārti”) | ietekmējies = antīkā māksla, [[Džoto di Bondone|Džoto]], [[Donatello]] | ietekmējis = [[Donatello]], [[Mikelandželo]], renesanses tēlniecība | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Lorenco Žiberti''' ({{val|it|Lorenzo Ghiberti}}; dzimis 1378. gadā, miris {{dat|1455|12|1}}) bija [[itāļi|itāļu]] tēlnieks, zeltkalis, arhitekts un rakstnieks, viens no nozīmīgākajiem [[Renesanse]]s māksliniekiem Florencē. Žiberti visplašāk pazīstams kā Florences [[San Džovanni baptistērijs|San Džovanni baptistērija]] bronzas durvju autors. 1401. gadā viņš uzvarēja slavenajā konkursā par baptistērija ziemeļu durvju izgatavošanu, pārspējot citus ievērojamus māksliniekus, tostarp [[Filipo Brunelleski]]. Šis notikums bieži tiek uzskatīts par vienu no renesanses mākslas sākumpunktiem. Viņa ievērojamākais darbs — austrumu durvis, kas vēlāk ieguva nosaukumu “Paradīzes vārti”, — izceļas ar izsmalcinātu kompozīciju, telpisko perspektīvu un augstu tehnisko meistarību bronzas liešanā. Šajās durvīs Žiberti apvienoja antīkās mākslas principus ar renesanses telpas uztveri. Papildus tēlniecībai Žiberti bija arī nozīmīgs mākslas teorētiķis. Savā darbā “''Commentarii''” viņš sniedza vienu no pirmajiem renesanses mākslinieku autobiogrāfiskajiem aprakstiem, kā arī pārdomas par mākslas vēsturi un estētiku. Žiberti darbība būtiski ietekmēja turpmāko renesanses tēlniecības attīstību un atstāja paliekošu iespaidu uz tādiem meistariem kā [[Donatello]] un [[Mikelandželo]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žiberti, Lorenco}} [[Kategorija:Itāļu tēlnieki]] [[Kategorija:Renesanses mākslinieki]] [[Kategorija:Itāļu arhitekti]] [[Kategorija:1378. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1455. gadā mirušie]] hv637r6fvy5fcufruu0dqn03chjqe6w 0 621249 4540942 4414954 2026-10-29T00:21:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540942 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Skeletons | games = 2026. gada Ziemas | image = Skeleton pictogram.svg | caption = | venue = ''[[Cortina Sliding Centre]]'',<br />{{vieta|Itālija|Kortīna d'Ampeco}} | dates = 2026. gada 12.—15. februāris | num_events = 3 | competitors = | nations = | prev = [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Skeletons 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Skeletons]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika ''[[Cortina Sliding Centre]]'' trasē, [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], no 2026. gada 12. februāra līdz 15. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti trīs disciplīnās — vīriešiem, sievietēm un jauktajām komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/skeleton |title=Olympic Skeleton |website=olympics.com |language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> Skeletona jaukto komandu sacensības olimpisko spēļu programmā ir iekļautas pirmo reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/sports/508710-nakamajas-olimpiskajas-speles-skeletona-un-kamaninu-sporta-tiks-ieviestas-jaunas-disciplinas |title=Nākamajās olimpiskajās spēlēs skeletonā un kamaniņu sportā tiks ieviestas jaunas disciplīnas |date={{dat|2022|6|7|N|bez}}|website=jauns.lv |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> [[Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju]] šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja divi skeletonisti — [[Emīls Indriksons]] un [[Marta Andžāne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/latvija-uz-olimpiadi-ar-divam-bobsleja-komandam-un-diviem-skeletonistiem |title=Latvija uz olimpiādi ar divām bobsleja komandām un diviem skeletonistiem |date={{dat|2026|1|19|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīnas ↓ ! 12. feb. <br/> C !! 13. feb. <br/> Pk !! 14. feb. <br/> S !! 15. feb. <br/> Sv |- | align=left| [[Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|Vīrieši]] | style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- | align=left| [[Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|Sievietes]] | || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || |- | align=left| [[Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktās komandas|Jauktās komandas]] | || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | colspan=6|{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — sacensības; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — sacensības un/vai medaļu izcīņa. |} {| class="wikitable" |- ! Datums ! Vietējais <br />laiks ! Latvijas <br />laiks ! Disciplīna<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/skn |title=Olympic Schedule - Skeleton |website=olympics.com |language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> |- | 12. februāris || 09:30 || 10:30 ||bgcolor=lavender| ''Vīrieši — 1. un 2. brauciens'' |- | rowspan=2| 13. februāris || 16:00 || 17:00 ||bgcolor=lavender| ''Sievietes — 1. un 2. brauciens'' |- | 19:30 || 20:30 ||bgcolor=F7F6A8| Vīrieši — 3. un 4. brauciens |- | 14. februāris || 18:00 || 19:00||bgcolor=F7F6A8| Sievietes — 3. un 4. brauciens |- | 15. februāris || 18:00 || 19:00||bgcolor=F7F6A8| Jaukto komandu sacensības |} == Medaļnieki == <onlyinclude> {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Vīrieši <br/> ({{DetailsLink|Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|Vīrieši}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mets Vestons]]|GBR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Aksels Jungs]]|GER|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kristofers Grotērs]]|GER|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SKN/2026-02-13/SKNMSINGLES-----------FNL---------__C73B_4.0.pdf |title=Men - Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|14||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227203541/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SKN/2026-02-13/SKNMSINGLES-----------FNL---------__C73B_4.0.pdf}}</ref> |- ! Sievietes <br/> ({{DetailsLink|Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|Sievietes}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Janīne Floka]]|AUT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Suzanna Krēhere]]|GER|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Žaklīna Pfeifere]]|GER|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SKN/2026-02-14/SKNWSINGLES-----------FNL---------__C73B_4.0.pdf |title=Women - Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260301043947/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SKN/2026-02-14/SKNWSINGLES-----------FNL---------__C73B_4.0.pdf}}</ref> |- ! Jauktās komandas <br/> ({{DetailsLink|Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktās komandas}}) | {{ValstsOS|GBR|2026. gada ziemas}}<br />[[Tabita Stokere]]<br />[[Mets Vestons]] | {{ValstsOS|GER|2026. gada ziemas}}<br />[[Suzanna Krēhere]]<br />[[Aksels Jungs]] | {{ValstsOS|GER|2026. gada ziemas}}<br />[[Žaklīna Pfeifere]]<br />[[Kristofers Grotērs]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SKN/2026-02-15/SKNXRELAY2------------FNL---------__C73B_1.0.pdf |title=Mixed Team - Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227203921/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SKN/2026-02-15/SKNXRELAY2------------FNL---------__C73B_1.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table |caption = |host = |show_limit = |remaining_text = |flag_template = flagIOC |event = 2026 Winter |team = | host_ITA = yes |gold_AUT = 1 |silver_AUT = 0 |bronze_AUT = 0 |gold_GER = 0 |silver_GER = 3 |bronze_GER = 3 |gold_GBR = 2 |silver_GBR = 0 |bronze_GBR = 0 }} == Latvijas sportisti == {{pamatraksts|Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{#section:Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|skeleton}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Skeletons olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Skeletons 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletons olimpiskajās spēlēs|2026]] 13uydiur4b4lbo5fk98hgp7z9fokr3g 0 621402 4540953 4416701 2026-10-29T01:44:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540953 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Snovbords | games = 2026. gada Ziemas | image = Snowboarding pictogram.svg | caption = | venue = Livinjo sniega parks<br />Livinjo akrobātikas un mogula parks<br />{{vieta|Itālija|Livinjo}} | dates = 2026. gada 5.—18. februāris | num_events = 11 | competitors = | nations = | prev = [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Snovbords 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Snovbords]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika Livinjo sniega parkā un Livinjo akrobātikas un mogula parkā ([[Livinjo]]) no 2026. gada 5. februāra līdz 18. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti 11 disciplīnās (5 vīriešiem, 5 sievietēm un 1 jauktajām komandām).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/snowboard |title=Olympic Snowboarding |website=olympics.com |language=en |access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|Disciplīnas ↓ ! 5. feb. <br/> C !! 6. feb. <br/> Pk !! 7. feb. <br/> S !! 8. feb. <br/> Sv !! 9. feb. <br/> P !! 10. feb. <br/> O !! 11. feb. <br/> T !! 12. feb. <br/> C !! 13. feb. <br/> Pk !! 14. feb. <br/> S !! 15. feb. <br/> Sv !! 16. feb. <br/> P !! 17. feb. <br/> O !! 18. feb. <br/> T |- | rowspan=5| Vīrieši | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air vīriešiem|''Big Air'']] | style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || || |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — paralēlais milzu slaloms vīriešiem|Paralēlais milzu slaloms]] | || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa vīriešiem|Rampa]] | || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails vīriešiem|Sloupstails]] | || || || || || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross vīriešiem|Snovborda kross]] | || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || |- | rowspan=5| Sievietes | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm|''Big Air'']] | || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — paralēlais milzu slaloms sievietēm|Paralēlais milzu slaloms]] | || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa sievietēm|Rampa]] | || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|Sloupstails]] | || || || || || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || ||style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross sievietēm|Snovborda kross]] | || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || |- | Jaukti | align=left|[[Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross jauktajām komandām|Snovborda kross]] | || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || |- | colspan=16|{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — kvalifikācija; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa |} {| class="wikitable"style="display:inline-table;" |+Vīrieši<ref name="grafiks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/sbd |title=Olympic Snowboard Schedule |website=olympics.com |language=en |access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna |- | 5. februāris || 19:30 || 20:30 ||bgcolor=lavender| ''Big air — kvalifikācija'' |- | 7. februāris || 19:30 || 20:30 ||bgcolor=F7F6A8| ''Big air'' |- |rowspan=2| 8. februāris || 09:00 || 10:00 ||bgcolor=lavender| ''Paralēlais milzu slaloms — kvalifikācija'' |- | 13:00 || 14:00 ||bgcolor=F7F6A8| Paralēlais milzu slaloms |- | 11. februāris || 19:30 || 20:30 ||bgcolor=lavender| ''Rampa — kvalifikācija'' |- |rowspan=2| 12. februāris || 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Snovborda kross — kvalifikācija'' |- | 13:45 || 14:45 ||bgcolor=F7F6A8| Snovborda kross |- | 13. februāris || 19:30 || 20:30 ||bgcolor=F7F6A8| Rampa |- | 15. februāris || 10:15 || 11:15 ||bgcolor=lavender| ''Sloupstails — kvalifikācija'' |- | 18. februāris || 11:20 || 12:20 ||bgcolor=F7F6A8| Sloupstails |} {| class="wikitable" style="display:inline-table;" |+Sievietes<ref name="grafiks" /> ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna |- |rowspan=3| 8. februāris || 09:00 || 10:00 ||bgcolor=lavender| ''Paralēlais milzu slaloms — kvalifikācija'' |- | 13:00 || 14:00 ||bgcolor=F7F6A8| Paralēlais milzu slaloms |- | 19:30 || 20:30 ||bgcolor=lavender| ''Big air — kvalifikācija'' |- | 9. februāris || 19:30 || 20:30 ||bgcolor=F7F6A8| ''Big air'' |- | 11. februāris || 10:30 || 11:30 ||bgcolor=lavender| ''Rampa — kvalifikācija'' |- | 12. februāris || 19:30 || 20:30 ||bgcolor=F7F6A8| Rampa |- |rowspan=2| 13. februāris || 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Snovborda kross — kvalifikācija'' |- | 13:30 || 14:30 ||bgcolor=F7F6A8| Snovborda kross |- | 15. februāris || 14:15 || 15:15 ||bgcolor=lavender| ''Sloupstails — kvalifikācija'' |- | 18. februāris || 14:30 || 15:30 ||bgcolor=F7F6A8| Sloupstails |} {| class="wikitable" style="width:350px;" |+Jaukti<ref name="grafiks" /> |- | 15. februāris || 13:45 || 14:45 ||bgcolor=F7F6A8| Snovborda kross |} == Medaļnieki == <onlyinclude> === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! ''Big Air'' <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kira Kimura]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rjoma Kimata]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Su Imins]]|CHN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-07/SBDMBA----------------FNL---------__C73B_1.0.pdf |title=Men's Snowboard Big Air Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227195704/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-07/SBDMBA----------------FNL---------__C73B_1.0.pdf}}</ref> |- ! Paralēlais milzu slaloms <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — paralēlais milzu slaloms vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Benjamins Karls]]|AUT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kims Sangjoms]]|KOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tervels Zamfirovs]]|BUL|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-08/SBDMPGS---------------------------__C74P_1.0.pdf |title=Men's Parallel Giant Slalom Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}}}} {{Novecojusi saite}}</ref> |- ! Rampa <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Juto Tocuka]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Skotijs Džeimss]]|AUS|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rjusei Jamada]]|JPN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-13/SBDMHP----------------------------__C74H_1.0.pdf |title=Men's Snowboard Halfpipe Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|14||bez}}}}</ref> |- ! Sloupstails <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Su Imins]]|CHN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Taiga Hasegava]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeiks Kenters]]|USA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-18/SBDMSS----------------------------__C74S_1.0.pdf |title=Men's Snowboard Slopestyle Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}}}}</ref> |- ! Snovborda kross <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alesandro Hemmerle]]|AUT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Eliots Grondēns]]|CAN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeikobs Duseks]]|AUT|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-12/SBDMSBX---------------------------__C74X_1.0.pdf |title=Men's Snowboard Cross Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260305043400/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-12/SBDMSBX---------------------------__C74X_1.0.pdf}}</ref> |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! ''Big Air'' <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kokomo Murase]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Zoja Sadovska-Sinota]]|NZL|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ju Sunguna]]|KOR|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-09/SBDWBA----------------FNL---------__C73B_1.0.pdf |title=Women's Snowboard Big Air |language=en |access-date={{dat|2026|2|9||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227200311/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-09/SBDWBA----------------FNL---------__C73B_1.0.pdf}}</ref> |- ! Paralēlais milzu slaloms <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — paralēlais milzu slaloms sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Zuzana Maderova]]|CZE|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sabīne Paiere]]|AUT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lučia Dalmaso]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-08/SBDWPGS---------------------------__C74P_1.0.pdf |title=Women's Parallel Giant Slalom Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227200102/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-08/SBDWPGS---------------------------__C74P_1.0.pdf}}</ref> |- ! Rampa <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čoi Gaona]]|KOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kloja Kima]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Micuki Ono]]|JPN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-12/SBDWHP----------------------------__C74H_1.0.pdf |title=Women's Snowboard Halfpipe Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}}}}</ref> |- ! Sloupstails <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mari Fukada]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Zoja Sadovska-Sinota]]|NZL|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kokomo Murase]]|JPN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-18/SBDWSS----------------------------__C74S_1.0.pdf |title=Women's Snowboard Slopestyle Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}}}}</ref> |- ! Snovborda kross <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Bafa]]|AUS|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Eva Adamčikova]]|CZE|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mikela Mojoli]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-13/SBDWSBX---------------------------__C74X_1.0.pdf |title=Women's Snowboard Cross Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|14||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260309081608/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-13/SBDWSBX---------------------------__C74X_1.0.pdf}}</ref> |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Snovborda kross komandām <br/> ({{DetailsLink|Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross jauktajām komandām}}) | {{ValstsOS|GBR|2026. gada ziemas}}<br />[[Hjū Naitingeils]]<br />[[Šarlote Benksa]] | {{ValstsOS|ITA|2026. gada ziemas}}<br />[[Lorenco Sommariva]]<br />[[Mikela Mojoli]] | {{ValstsOS|FRA|2026. gada ziemas}}<br />[[Loans Bozolo]]<br />[[Lea Kasta]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-15/SBDXBXT---------------------------__C74XT_1.0.pdf |title=Mixed Team Snowboard Cross Results Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227041113/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SBD/2026-02-15/SBDXBXT---------------------------__C74XT_1.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table |caption = |host = |flag_template = flagIOC |event = 2026 Winter |team = | host_ITA = yes |gold_AUS = 1 |silver_AUS = 1 |bronze_AUS = 0 |gold_AUT = 2 |silver_AUT = 1 |bronze_AUT = 1 |gold_BUL = 0 |silver_BUL = 0 |bronze_BUL = 1 |gold_CAN = 0 |silver_CAN = 1 |bronze_CAN = 0 |gold_CHN = 1 |silver_CHN = 0 |bronze_CHN = 1 |gold_CZE = 1 |silver_CZE = 1 |bronze_CZE = 0 |gold_FRA = 0 |silver_FRA = 0 |bronze_FRA = 1 |gold_GBR = 1 |silver_GBR = 0 |bronze_GBR = 0 |gold_ITA = 0 |silver_ITA = 1 |bronze_ITA = 2 |gold_JPN = 4 |silver_JPN = 2 |bronze_JPN = 3 |gold_NZL = 0 |silver_NZL = 2 |bronze_NZL = 0 |gold_KOR = 1 |silver_KOR = 1 |bronze_KOR = 1 |gold_USA = 0 |silver_USA = 1 |bronze_USA = 1 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Snovbords olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Snovbords 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Snovbords olimpiskajās spēlēs|2026]] gxrq01alik8x2eqijnm7qska9ijccqq 0 621471 4540951 4419565 2026-10-29T01:15:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540951 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Slēpošanas alpīnisms | games = 2026. gada Ziemas | image = Ski mountaineering pictogram.svg | caption = | venue = [[Stelvio (slēpošanas trase)|Stelvio slēpošanas centrs]]<br />{{vieta|Itālija|Bormio}} | dates = 2026. gada 19.—21. februāris | num_events = 3 | competitors = | nations = | prev = | next = }} '''[[Slēpošanas alpīnisms]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Stelvio (slēpošanas trase)|Stelvio slēpošanas centrā]] [[Bormio]] no 2026. gada 19. līdz 21. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti trīs disciplīnās (1 sievietēm, 1 vīriešiem un 1 jauktajām komandām).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/ski-mountaineering |title=Olympic Ski mountaineering |language=en |access-date={{dat|2026|1|27||bez}}}}</ref> Slēpošanas alpīnisms olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/olimpiskas_speles_2026/05012026-milanas_un_kortinas_olimpisko_spelu_progr |title=Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu programmā debitēs slēpošanas alpīnisms |website=sportacentrs.com |date={{dat|2026|1|5||bez}}|access-date={{dat|2026|1|27||bez}}}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīnas ↓ ! 19. februāris <br/> Ceturtdiena !! 20. februāris <br/> Piektdiena !! 21. februāris <br/> Sestdiena |- ! [[Slēpošanas alpīnisms 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints vīriešiem]] | style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- ! [[Slēpošanas alpīnisms 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|Sprints sievietēm]] | style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- ! [[Slēpošanas alpīnisms 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]] | || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | colspan=4|{{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa. |} {| class="wikitable" |- ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/smt |title=Olympic Ski Mountaineering Schedule |language=en |access-date={{dat|2026|1|27||bez}}}}</ref> |- |rowspan=2| 19. februāris || 09:50 || 10:50 ||bgcolor=lavender| Sprints — priekšsacīkstes vīriešiem un sievietēm |- | 12:55 || 13:55 ||bgcolor=F7F6A8| Sprints — pusfināli un fināli vīriešiem un sievietēm |- | 21. februāris || 13:30 || 14:30 ||bgcolor=F7F6A8| Jauktā stafete |} == Medaļnieki == <onlyinclude> {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Sprints vīriešiem <br/> ({{DetailsLink|Slēpošanas alpīnisms 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Oriols Kardona]]|ESP|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ņikita Fiļipovs]]|AIN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tibo Anselmē]]|FRA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SMT/2026-02-19/SMTMSPRINT------------------------__C74S_1.0.pdf |title=Men's Sprint Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}}}}</ref> |- ! Sprints sievietēm <br/> ({{DetailsLink|Slēpošanas alpīnisms 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Marianna Fatona]]|SUI|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emilī Aropa]]|FRA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ana Alonso]]|ESP|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SMT/2026-02-19/SMTWSPRINT------------------------__C74S_1.0.pdf |title=Women's Sprint Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}}}}</ref> |- ! Jauktā stafete <br/> ({{DetailsLink|Slēpošanas alpīnisms 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete}}) | {{ValstsOS|FRA|2026. gada ziemas}}<br />[[Emilī Aropa]]<br />[[Tibo Anselmē]] | {{ValstsOS|SUI|2026. gada ziemas}}<br />[[Marianna Fatona]]<br />[[Jons Kistlers]] | {{ValstsOS|ESP|2026. gada ziemas}}<br />[[Ana Alonso]]<br />[[Oriols Kardona]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SMT/2026-02-21/SMTXRELAY-------------FNL-000100--__C73R_1.0.pdf |title=Mixed Relay Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227210214/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SMT/2026-02-21/SMTXRELAY-------------FNL-000100--__C73R_1.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table |caption = |host = |show_limit = |remaining_text = |flag_template = flagIOC |event = 2026 Winter |team = |host_ITA = yes |skip_AIN = yes | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 1 | gold_AIN = 0 | silver_AIN = 1 | bronze_AIN = 0 | gold_ESP = 1 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 2 | gold_SUI = 1 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slēpošanas alpīnisms olimpiskajās spēlēs|2026]] hxlyy0kelvjtwpmgqgfk8o86m0kboby 14 622851 4540877 4412730 2026-10-28T20:27:16Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Kavalērija]]; pievienoju [[Kategorija:Militāro spēku veidi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540877 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Militāro spēku veidi]] 37vhn2zxa624isrsfmae81c9fx7cetg 0 633575 4540758 4479824 2026-10-28T15:37:04Z Bendžamins 76862 4540758 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Marvins Kellers | image = | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Londona}} | height = 190 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | clubnumber = 33 | youthyears1 = 2009—2019 | youthclubs1 = {{flaga|SUI}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]] | years1 = 2019—2021 | clubs1 = {{flaga|SUI}} Grasshoppers U21 | caps1 = 16 | goals1 = 0 | years2 = 2019—2021 | clubs2 = {{flaga|SUI}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{flaga|SUI}} [[FC Wil]] | caps3 = 50 | goals3 = 0 | years4 = 2023— | clubs4 = {{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps4 = 70 | goals4 = 0 | years5 = 2023—2024 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|SUI}} [[FC Winterthur|Winterthur]] | caps5 = 31 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|SUI}} Šveice U19 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2022—2024 | nationalteam2 = {{flaga|SUI}} Šveice U21 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2026— | nationalteam3 = {{fb|SUI}} | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} }} '''Marvins Kellers''' ({{val|de|Marvin Keller}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga]]s kluba ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'' sastāvā. M. Kellers ir ''[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]'' kluba audzēknis. 2021. gada jūnijā pārgāja uz ''[[FC Wil]]'' un aizvadīja šajā klubā nepilnas divas sezonas, spēlējot Šveices otrajā pēc līmeņa līgā. 2023. gada februārī pārgāja uz [[Šveices Superlīga]]s klubu ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''. Superlīgā debitēja {{dat|2023|5|14||bez}}. 2023.—2024. gada sezonu pavadīja īrē, spēlējot ''[[FC Winterthur]]'' rindās, pēc tam atgriezās ''Young Boys''. Spēlējis Šveices U-19 un U-21 izlasēs. [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasē]] debitēja {{dat|2026|5|31||bez}} pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bluewin.ch/en/sport/football/swiss-national-team-wins-41-against-jordan-before-leaving-for-the-usa-3256690.html |title=Switzerland win 4:1 against Jordan before leaving for the USA |language=en |date={{dat|2026|6|31|N|bez}}| website=bluewin.ch |accessdate={{dat|2026|6|3||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Grasshoppers'' * Šveices Izaicinājuma līga: 2020—21 ;''Young Boys'' * [[Šveices Superlīga]]: 2022—23 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kellers, Marvins}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:FC Wil spēlētāji]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0wpgalokx9pvdzo0ifuix4472tlg6tj 0 633577 4540756 4479829 2026-10-28T15:36:06Z Bendžamins 76862 4540756 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sedriks Itens | image = YB ist zum 17. Mal in der Klubgeschichte Schweizer Meister! (Cedric Itten).jpg | caption = Sedriks Itens 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|27}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Bāzele}} | height = 189 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|GER}} [[Brēmenes "Werder"]] | clubnumber = 26 | youthyears1 = 2003—2004 | youthclubs1 = {{flaga|SUI}} [[FC Black Stars Basel]] | youthyears2 = 2004—2007 | youthclubs2 = {{flaga|SUI}} [[BSC Old Boys]] | youthyears3 = 2007—2015 | youthclubs3 = {{flaga|SUI}} [[FC Basel|Basel]] | years1 = 2013—2015 | clubs1 = {{flaga|SUI}} Basel U21 | caps1 = 32 | goals1 = 1 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|SUI}} [[FC Basel|Basel]] | caps2 = 21 | goals2 = 3 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|SUI}} [[FC Luzern]] | caps3 = 33 | goals3 = 3 | years4 = 2018 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|SUI}} [[FC St. Gallen|St. Gallen]] | caps4 = 16 | goals4 = 5 | years5 = 2018—2020 | clubs5 = {{flaga|SUI}} [[FC St. Gallen|St. Gallen]] | caps5 = 42 | goals5 = 23 | years6 = 2020—2022 | clubs6 = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps6 = 33 | goals6 = 5 | years7 = 2021—2022 | clubs7 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]] | caps7 = 12 | goals7 = 2 | years8 = 2022—2025 | clubs8 = {{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps8 = 95 | goals8 = 37 | years9 = 2025—2026 | clubs9 = {{flaga|GER}} [[Fortuna Düsseldorf]] | caps9 = 30 | goals9 = 15 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|SUI}} Šveice U18 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|SUI}} Šveice U19 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalteam3 = {{flaga|SUI}} Šveice U20 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2016—2018 | nationalteam4 = {{flaga|SUI}} Šveice U21 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2019— | nationalteam5 = {{fb|SUI}} | nationalcaps5 = 19 | nationalgoals5 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|28|sk|bez}} | clubs10 = {{flaga|GER}} [[Brēmenes "Werder"]] | years10 = 2026— | caps10 = 5 | goals10 = 0 }} '''Sedriks Jans Itens''' ({{val|de|Cedric Jan Itten}}; dzimis {{dat|1996|12|27}} [[Bāzele|Bāzelē]]) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Vācija]]s kluba [[Brēmenes "Werder"]] sastāvā. == Karjera == Karjeru sāka ''[[FC Basel]]''. Pirms tam pārstāvēja '' FC Black Stars Basel'' un ''BSC Old Boys'' jauniešu komandas. 2016.—2017. gada sezonu pavadīja īrē ''[[FC Luzern]]'' rindās. 2018. gadā tika izīrēts ''[[FC St. Gallen]]'' un pēc sezonas beigām pilnībā pārgāja uz šo klubu. 2020. gada augustā parakstīja līgumu ar [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubu [[Glāzgovas "Rangers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53653208 |title=Rangers sign Cedric Itten and Kemar Roofe on four-year deals |language=en |date={{dat|2020|8|4|N|bez}}| website=bbc.com |accessdate={{dat|2026|6|3||bez}}}}</ref> Šī kluba sastāvā 2020.—2021. gada sezonā kļuva par Skotijas čempionu. No 2021. gada augusta līdz 2022. gada janvārim pavadīja īrē ''[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]'' komandā. No 2022. līdz 2025. gadam pārstāvēja Šveices klubu ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''. 2025. gada jūlijā pievienojās [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] klubam ''[[Fortuna Düsseldorf]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f95.de/aktuell/news/profis/108/33924-cedric-itten-ist-ab-sofort-fortune/ |title=Cedric Itten ist ab sofort Fortune |language=de |date={{dat|2025|7|8|N|bez}}| website=f95.de |accessdate={{dat|2026|6|3||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Šveices jauniešu izlasēs. [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasē]] debitēja {{dat|2019|11|15||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau savā pirmajā spēlē guva vārtus. == Sasniegumi == ;''FC Basel'' * [[Šveices Superlīga]]: 2015—16 ;''Rangers'' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2021—22 ;''Young Boys'' * [[Šveices Superlīga]]: 2022—23, 2023—24 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Itens, Sedriks}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Gallen spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SpVgg Greuther Fürth spēlētāji]] [[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] c4s2ycgsdvke49479bv268uuqmigvm2 0 633633 4540977 4481945 2026-10-29T04:37:40Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4540977 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|27}} | birth_place = | caps1 = 15 | caps2 = 0 | caps3 = 12 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[XerxesDZB]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Rostocker FC]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Boshuizen]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} | currentclub = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas "Apollon"|Apollon Limassol]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 172 | image = Cap-vert vs Ethiopi (24).jpg | caption = Gerijs Rodrigešš 2022. gadā | nationalgoals1 = 9 | nationalteam1 = {{fb|CPV}} | nationalyears1 = 2013— | nationalcaps1 = 58 | pcupdate = {{dat|2026|06|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|04|sk|bez}} | name = | playername = Gerijs Rodrigešš | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2010 | years2 = 2011 | years3 = 2011—2012 | years4 = 2012—2013 | caps4 = 0 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[ADO Den Haag]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Dordrecht|Dordrecht]] | years5 = 2012—2013 | caps5 = 8620 | goals5 = 5 | years6 = 2013—2014 | clubs6 = {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas "Levski"|Levski Sofia]] | caps6 = 35 | goals6 = 13 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | years7 = 2014—2015 | caps7 = 41 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK|PAOK]] | years8 = 2015—2017 | caps8 = 38 | goals8 = 9 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years9 = 2017—2019 | caps9 = 61 | goals9 = 13 | clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | years10 = 2019—2021 | caps10 = 28 | goals10 = 5 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | years11 = 2019—2020 | caps11 = 26 | goals11 = 4 | clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | years12 = 2021—2023 | caps12 = 37 | goals12 = 7 | clubs13 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | years13 = 2023—2024 | caps13 = 23 | goals13 = 2 | clubs14 = {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]] | years14 = 2024—2025 | caps14 = 27 | goals14 = 4 | clubs15 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas "Apollon"|Apollon Limassol]] | years15 = 2025— | caps15 = 29 | goals15 = 6 }} '''Gerijs Mendešs Rodrigešs''' ({{Val|pt|Garry Mendes Rodrigues}}, dzimis {{Dat|1990|11|27}}) ir [[Kaboverde]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Rodrigešs spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] komandā [[Limasolas "Apollon"]]. Pārstāvējis arī komandas Nīderlandē, Bulgārijā, Spānijā, Grieķijā, Turcijā un Saūda Arābijā. Ar [[Stambulas "Galatasaray"]] izcīnījis vienu [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempionu titulu, bet ar [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] — vienu [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] titulu. Kaboverdes futbola izlases rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]. un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2017—18 '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Kaboverdes futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Rodrigešs, Gerijs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kaboverdes futbolisti]] [[Kategorija:Kaboverdes izlases futbolisti]] [[Kategorija:ADO Den Haag spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas "Levski" spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:MKE Ankaragücü spēlētāji]] [[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]] [[Kategorija:Limasolas "Apollon" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] r1hcpj2fjl1oe3bxrnthwd1eo7aeo37 0 633689 4540983 4482211 2026-10-29T04:55:50Z Biafra 13794 4540983 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|11}} | birth_place = | caps1 = 37 | caps2 = 17 | caps3 = 0 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Envigado F.C.|Envigado]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Jaguares F.C.|Chiapas]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Querétaro F.C.|Querétaro]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Istmina}} | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | goals1 = 11 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Jhon Córdoba 2022.jpg | caption = Džons Kordova 2022. gadā | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals1 = 6 | nationalgoals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U20 | nationalteam2 = {{fb|COL}} | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|06|05|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|05|sk|bez}} | name = | playername = Džons Kordova | position = [[Uzbrucējs (futbols)|PussaUzbrucējsrgs]] | years1 = 2010—2012 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2014 | years4 = 2013 | caps4 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Dorados de Sinaloa|Dorados]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years5 = 2013—2014 | caps5 = 28 | goals5 = 4 | years6 = 2014—2015 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | caps6 = 26 | goals6 = 4 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | years7 = 2015—2016 | caps7 = 22 | goals7 = 5 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | years8 = 2016—2017 | caps8 = 29 | goals8 = 5 | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years9 = 2017—2020 | caps9 = 78 | goals9 = 33 | clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | years10 = 2020—2021 | caps10 = 21 | goals10 = 7 | clubs11 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | years11 = 2021— | caps11 = 118 | goals11 = 64 }} '''Džons Andress Kordova Kopete''' ({{Val|es|Jhon Andrés Córdoba Copete}}, dzimis {{Dat|1993|5|11}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Kordova spēlē [[Krievijas Premjerlīga]]s komandā ''[[FK Krasnodar|Krasnodar]]''. Kordova savu profesionālo karjeru sāka Kolumbijas klubā ''[[Envigado F.C.|Envigado]]'', bet 2012. gadā pārcēlās uz Meksiku, pievienojoties ''[[Jaguares F.C.|Chiapas]]''. Pēc spēlēšanas Spānijas klubos ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'' un ''[[Granada CF|Granada]]'', kā arī Vācijas klubā ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'', viņš 2017. gadā pievienojās ''[[1. FC Köln]]''. Tur viņš kļuva par komandas rezultatīvāko spēlētāju un palīdzēja klubam izcīnīt paaugstināšanu uz [[Vācijas Bundeslīga|Bundeslīgu]]. Vēlāk Kordoba pārstāvēja [[Hertha BSC]], bet 2021. gadā pārcēlās uz ''[[FK Krasnodar|Krasnodar]]'', kur palīdzēja klubam 2025. gadā izcīnīt pirmo [[Krievijas Premjerlīga]]s čempionu titulu tā vēsturē. Pēc tam Kordova tika atzīts par Krievijas gada futbolistu. [[Kolumbijas futbola izlase]] rindās debitējis 2021. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''1. FC Köln''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2018—19 '''Krasnodar''' * [[Krievijas Premjerlīga]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kordova, Džons}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Querétaro F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] cxh14ucs74rn3l1mw9afhzwzrfot3pr 0 636434 4540886 4506347 2026-10-28T20:52:15Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (5), {{cite web → {{tīmekļa atsauce (10), {{GER}} → {{DEU}} (5), {{SUI}} → {{CHE}}, =en-US → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4540886 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Nacionālā žandarmērijas intervences grupa<br />''Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale'' (GIGN) | attēls = Écusson région gendarmerie GIGN.svg | virsraksts = Vienības oficiālā emblēma (2021) | valsts = {{FRA}} | pastāvēšana = 1973 – pašlaik | pakļautība = [[Attēls:Gendarmerie nationale logo.svg|30px]] [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērija]] | karaspēka veids = [[Policijas speciālo uzdevumu vienība]] | krāsas = | devīze = ''S'engager pour la vie'' (tulk. "Apņemšanās uz mūžu") | lielums = ~1000 operatori (400 atrodas Satori) | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = Brigādes ģenerālis [[Benuā Vileminoss]] | komandieri = Kristiāns Pruto<br>Deniss Favjē }} '''Nacionālā žandarmērijas intervences grupa''', saīsināti '''GIGN''' ({{val|fr|Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale}}), ir [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērijas]] elites [[pretterorisms|pretterorisma]] vienība. Tā kā Nacionālā žandarmērija ir pakļauta gan Aizsardzības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, GIGN tiek uzskatīta par gan armijas, gan policijas specvienību. Tās personāla skaits ir 1000 cilvēku.<ref>[http://www.lefigaro.fr/actualite-france/2008/10/10/01016-20081010ARTFIG00569-plongee-au-cur-des-secrets-du-gign-.php Plongée au cœur des secrets du GIGN], ''Le Figaro'', 10 octobre 2008.</ref> Vienības misijas ietver bruņotu noziedznieku neitralizēšanu, īpaši to, kas saistīti ar ķīlnieku glābšanu, pretterorisma aktivitātēm, situāciju risināšanu, kas saistītas ar lidmašīnu nolaupīšanām un cietumu nemieriem, kā arī citu īpaši bīstamu noziedznieku notveršanu. GIGN štābs atrodas [[Satori (Versaļa)|Satori]], uz dienvidiem no [[Versaļa]]s.<ref name="autogenerated2">[http://www.specialoperations.com/Foreign/France/GIGN/default.htm SOC — France — GIGN] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126115326/http://specialoperations.com/Foreign/France/GIGN/default.htm |date=2009-01-26 }} SpecialOperations.com Retrieved 14 April 2007.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Positionnement des unités d'intervention.svg|thumb| [[Meklēšanas un reaģēšanas brigāde|BRI-BAC]], GIGN un [[RAID (Francijas policija)|RAID]] vienību izvietojums Francijā (2021).]] 20. gs. 70. gadu pirmajā pusē, mainoties situācijai gan [[Francija|Francijā]], gan ārvalstīs ([[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]), žandarmērijas ietvaros tika izveidotas vairākas speciālās vienības. Viena no šīm vienībām bija Mobilā žandarmērijas desantnieku eskadra, kas tika izveidota 1971. gada 1. janvārī (ar bāzi Mondemarsānā), paredzēta darbībai kopā ar 11. gaisa desanta divīziju ārpus Francijas. Kopš tā laika eskadras personāls ir vairākkārt piedalījies dažādās Francijas valdības vadītās operācijās tās aizjūras teritorijās un bijušajās kolonijās: [[Čada|Čadā]] (1980. gadā), [[Libāna|Libānā]] (1978.–1985. gadā) un vairākas reizes Centrālāfrikas Republikā. Pēc [[Minhenes slaktiņš|teroristu uzbrukuma Minhenes Olimpiskajās spēlēs 1972. gadā]] Francija nolēma izveidot pretterorisma vienību. 1974. gada 1. martā žandarmērija izveidoja speciālu pretterorisma vienību, kas tagad labāk pazīstama kā Nacionālā žandarmērijas intervences grupa (GIGN), leitnanta Kristiāna Pruto vadībā. Viena no GIGN veiktajām operācijām bija Al-Haram mošejas atbrīvošana Mekā 1979. gadā. Astoņdesmito gadu sākumā pēc vairākām pretterorisma operācijām un ņemot vērā esošo situāciju un uzkrāto pieredzi, izmantojot specvienības, militārās žandarmērijas vadība secināja, ka nepieciešama ciešāka koordinācija starp visām tās elites vienībām. Tā rezultātā 1984. gada 1. janvārī tika izveidota Drošības un ātrās iejaukšanās direktorāts (GSIGN). Līdztekus Prezidenta drošības vienībai un pretterorisma vienībai tajā ietilpa arī desantnieku eskadra, kas tika pārdēvēta par Nacionālās žandarmērijas (EPIGN) ātrās reaģēšanas desantnieku eskadru. Par tās atrašanās vietu kļuva Satori pie Versaļas, Parīzes priekšpilsēta. No šī brīža eskadras galvenais uzdevums kļuva atbalstīt divu citu jaunizveidotā departamenta vienību darbības. Veiksmīgās kopīgās operācijas ar Ātrās reaģēšanas vienību Kiprā (1984. gadā) un Buā d'Arsī (1985. gadā), kā arī atbalsts [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] vizītēm Vācijā (1985. gadā), Togo (1986. gadā), Jordānijā un Ēģiptē kopā ar Prezidenta drošības vienību pārliecinoši apstiprināja Francijas žandarmerijas vadībai viņu lēmuma pareizību. 2007. gada 1. septembrī GSIGN tika likvidēta un tika izveidota jauna vienība ar veco nosaukumu GIGN.<ref>[[:fr:Groupement de sécurité et d'intervention de la Gendarmerie nationale|Groupement de sécurité et d'intervention de la Gendarmerie nationale]]</ref> Sākotnēji GIGN sastāvēja no 15 operatoriem, bet vēlāk vienība tika paplašināta līdz 48 operatoriem 1984. gadā, 57 operatoriem 1988. gadā, 87 operatoriem 2000. gadā. un 387 operatoriem 2017. gadā. Grupa divas reizes ir apbalvota ar [[Militārās varonības krusts (Francija)|Militārās varonības krustu]]: 2011. gadā par nopelniem dienesta laikā Afganistānā, Kotdivuārā un Lībijā, un 2013. gadā par nopelniem dienesta laikā Afganistānā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/Actus/La-croix-de-la-Valeur-militaire-pour-le-GIGN |author= |title=La croix de la Valeur militaire pour le GIGN |publisher=Ministère de l'intérieur/Gendarmerie nationale |date= |access-date=2014-12-14 |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20141214202415/http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/Actus/La-croix-de-la-Valeur-militaire-pour-le-GIGN |archive-date=2014-12-14}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.opex360.com/2013/08/01/une-seconde-croix-de-la-valeur-militaire-pour-le-gign/ |author= |title=Une seconde Croix de la Valeur Militaire pour le GIGN |publisher=Zone Militaire |date=2013-08-01 |access-date=2014-12-14 |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20141024190834/http://www.opex360.com/2013/08/01/une-seconde-croix-de-la-valeur-militaire-pour-le-gign/ |archive-date=2014-10-24}}</ref> [[Attēls:GIGN61 Domenjod 170322.jpg|thumb|GIGN operators ar savu suni — 2022. gada marts]] == Struktūra == Pašlaik GIGN sastāv no sešiem "vienībām", kas atrodas divu štābu pakļautībā (administratīvajā un operatīvajā): * Intervences spēki (uzbrukuma vienība) (franču valodā: Force Intervention (FI) — sākotnēji GIGN). 100 karavīri, kas kalpo kā GIGN galvenā uzbrukuma vienība. Tā ir sadalīta četros vados (franču valodā: sections), no kuriem divi atrodas pastāvīgā kaujas gatavībā. Šie vadi ir tālāk sadalīti atsevišķās operatoru komandās. Divi intervences vadi specializējas augstkalnu izpletņlēkšanā, bet pārējie divi — niršanā. * Izlūkošanas vienība (FOR) (franču valodā: Force Observation / Recherche (FOR) — agrāk EPIGN): aptuveni 40 vīrieši un sievietes, kas specializējas izlūkošanas darbā, kas saistīts ar tiesu policijas darbu un cīņu pret terorismu. * FSP (franču valodā: Force Sécurité / Protection (FSP) — agrāk EPIGN un GSPR): 65 vīrieši un sievietes, kas specializējas izpildvaras un konfidenciālas informācijas aizsardzībā. * Prezidenta drošības grupas (GSPR) žandarmu vienība (līdzīga FSO) (franču valodā: Détachement GSPR). GSPR sākotnēji bija žandarmu vienības daļa, bet tagad ir kopīga policijas un žandarmu vienība. To galvenais uzdevums ir aizsargāt Francijas prezidentu. * Operatīvā atbalsta grupa (franču valodā: Force Appui opérationnel (FAO)): atbalsta grupa ar specializētām vienībām (tālās darbības snaiperi, uzlaušanas, uzbrukuma aprīkojums, speciālās ierīces, atmīnēšana utt.). * Spēku formēšana (franču valodā: Force Formation (FF)): šo spēku uzdevums ir atlasīt, apmācīt un pārkvalificēt (tā saukto izmantošanu) ne tikai GIGN operatorus, bet arī atsevišķus žandarmu personālus vai ārvalstu personālu. Sievietes žandarmes ir atļautas visos spēkos, izņemot intervences spēkus (uzbrukuma vienības). Grupai ir vairākas taktiskās specialitātes, tostarp: [[snaiperis|snaiperi]] tālas darbības rādiusā, uzlaušana, novērošana un izlūkošana, vadības aizsardzība, brīvā kritiena izpletņlēkšana ar lēcieniem (militārā izpletņlēkšana augstkalnā), niršana utt. Trīspadsmit reģionālās vienības, ko sauc par "GIGN filiālēm" (franciski: Antennes GIGN), kurās strādā GIGN atlasīts un apmācīts personāls, papildina tās darbības Francijas metropolē un Francijas aizjūras departamentos un teritorijās. Vietējās vienības, kas sākotnēji bija pazīstamas kā PI2G (franciski: Pelotons d'intervention interrégionaux de la Gendarmerie), tika pārdēvētas par GIGN filiālēm 2016. gada aprīlī; 2016. gada 26. jūlijā ārzemēs Šīs vienības, kas sākotnēji bija pazīstamas kā GPI (franciski: Groupes de pelotons d’intervention), tika pārdēvētas par GIGN filiālēm. Kopš 2016. gada sešas GIGN lielpilsētu filiāles atrodas [[Dižona|Dižonā]], [[Nante|Nantē]], [[Oranža (Francija)|Oranžā]], [[Reimsa|Reimsā]], [[Tulūza|Tulūzā]] un [[Tūra|Tūrā]], bet septiņas ārvalstu filiāles atrodas Gvadelupā, Martinikā, Franču Gviānā, [[Reinjona|Reinjonā]], [[Majota|Majotā]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] un [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]]. Divdesmit kodolaizsardzības vienības, ko sauc par PSPG (franciski: Pelotons spécialisés de protection de la Gendarmerie) un kas atrodas katras Francijas atomelektrostacijas teritorijā, nav GIGN daļa, bet darbojas tās kontrolē. == GIGN komandieri == * ''[[Chef d'escadron]]'' [[Kristiāns Pruto]]: 1973–1982 * ''[[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]'' [[Pols Berils]]: 1982–1983 (pagaidu) * ''Kapteinis'' Filips Maselīns: 1983–1985 * ''Chef d'escadron'' Filips Legoržē: 1985–1989 * ''Chef d'escadron'' Lionels Česno: 1989–1992 * ''Chef d'escadron'' Deniss Favjē: 1992–1997 * ''Chef d'escadron'' Ēriks Žerārs: 1997–2002 * [[Pulkvežleitnants]] Frederiks Galluā: 2002-2007 * ''[[Brigādes ģenerālis]]'' [[Deniss Favjē]]: 2007–2011 * ''Brigādes ģenerālis'' Tjerī Orosko: 2011–2014 * ''Brigādes ģenerālis'' Obērs Bonno: 2014–2017 * ''Brigādes ģenerālis'' Lorāns Felips: 2017–2020<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Promotion to brigadier general on August 1, 2018|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do;jsessionid=287069C58D39A0AEA6A9AEE966E3AC8D.tplgfr21s_3?cidTexte=JORFTEXT000037257874&dateTexte=&oldAction=rechJO&categorieLien=id&idJO=JORFCONT000037257534|website=Legifrance.gouv.fr}}</ref> * ''[[Ģenerālmajors|Divīzijas ģenerālis]]'' Žislēns Retī: August 2020 - October 2025 <ref name="Réty">{{tīmekļa atsauce|title=Official Journal of the French Republic November 2022|url=https://www.legifrance.gouv.fr/jorf/id/JORFTEXT000046591812|website=Legifrance.gouv.fr}}</ref> * ''Brigādes ģenerālis'' Benuā Vileminoss no 2025. gada novembra == Ieroči un ekipējums== [[Attēls:GIGN66 Domenjod 160622.jpg|thumb|GIGN operatori ar ieročiem un ekipējumu 2022. gadā]] GIGN izmanto plašu šaujamieroču un aprīkojuma klāstu, tostarp<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Sof |first=Eric |date=2013-06-24 |title=French GIGN: A history of excellence |url=https://combatoperators.com/units/swat/gign/ |access-date=2026-07-23 |website=Combat Operators |language=en}}</ref>: === Šaujamieroči === {| class="wikitable" |+ !Nosaukums !Valsts !Tips !Piezīmes |- |[[Taser|Taser X26]] |{{USA}} |[[Nenāvējoši ieroči]] |kopš 2003 |- |[[Manurhin MR 73]] |{{FRA}} |[[Revolveris]] | Netiek izmantots operatīvi<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.all4shooters.com/en/shooting/pistols/manurhin-mr73-in-357-magnum-the-french-revolver-classic-under-test/|title=Im Test: Manurhin MR 73 in.357 Magnum|first=Tino|last=Schmidt|date=5 July 2021|website=All4shooters.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 17]] | rowspan="3" |{{AUT}} | rowspan="4" |[[Pistole]] |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.swatmag.com/article/top-choice-elite-military-units-specops-glocks/|title=Top Choice of Elite Military Units: SpecOps Glocks - SWAT Survival &#124; Weapons &#124; Tactics|website=Swatmag.com|date=21 November 2017|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 19]] |<ref name="tl">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tactical-life.com/online/special-weapons/frances-gign-anti-terror-unit/|title=Tactical-Life.com » France's GIGN Anti-Terror Unit|website=Tactical-life.com|access-date=8 July 2026|archive-date={{dat|2013|03|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130301020634/http://www.tactical-life.com/online/special-weapons/frances-gign-anti-terror-unit/}}</ref> |- |[[Glock|Glock 26]] |<ref name="tl"/> |- |[[FN Five-seven|FN Five-seveN]] |{{BEL}} |<ref name="tl"/> |- |[[HK MP5|Heckler & Koch MP5]] | rowspan="2" |{{DEU}} | rowspan="3" |[[Mašīnpistole]] |A3, A5, SD un K-PDW varianti<ref name="tl"/> |- |[[HK UMP|Heckler & Koch UMP]] |<ref name="tl"/> |- |[[SIG MPX]] |{{USA}} | |- |[[Heckler & Koch MP7]] |{{DEU}} | rowspan="2" |[[Personīgais pašaizsardzības ierocis]] | |- |[[FN P90]] |{{BEL}} |<ref name="tl"/> |- |[[Remington Model 870|Remington 870]] | rowspan="2" |{{USA}} | rowspan="4" |[[Bise]] |<ref name="tl"/> |- |[[Mossberg 500|Mossberg 590]] | |- |[[Benelli M3]] | rowspan="2" |{{Itālija}} |M3T.<ref name="tl"/> |- |[[Benelli M4]] | |- |[[Heckler & Koch HK416]] |{{DEU}} | rowspan="6" |[[Triecienšautene]] | |- |[[FN SCAR]] |{{Beļģija}} |L un H varianti |- |[[M4 karabīne|Colt M4]] | rowspan="2" |{{USA}} | |- |[[SIG MCX]] |MCX Rattler variants<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.defensa.com/otan-y-europa/fusil-asalto-sig-mcx-para-unidades-operaciones-especiales|title=Fusil asalto SIG MCX para unidades Operaciones Especiales francesas - Noticias Defensa defensa.com OTAN y Europa|date=21 June 2024|website=Defensa.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[SIG SG 550]] |{{Šveice}} |551, 552, 553 varianti<ref name="tl"/> |- |[[CZ 805 BREN|CZ BREN 2]] |{{Čehija}} |7,62x39 mm kalibra, lai aizstātu HK 416.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://gunsamerica.com/digest/french-special-police-gign-selects-cz-806-7-62x39mm/|title=French Special Police GIGN Selects CZ BREN 2–In 7.62x39mm|first=Max|last=Slowik|website=Gunsamerica.com|date=13 April 2017|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Heckler & Koch HK417]] |{{DEU}} | rowspan="7" |[[Snaiperu šautene]] | |- |[[Accuracy International Arctic Warfare]] | rowspan="2" |{{GBR}} |.308 un .338 varianti<ref name="tl"/> |- |[[Accuracy International AX50|Accuracy International AXSR]] | |- |[[Tikka T3]] |{{FIN}} |<ref name="tl"/> |- |[[PGM 338]] | rowspan="2" |{{FRA}} |<ref name="tl"/> |- |[[PGM Hecate II|PGM Hécate II]] |12.7x99mm variants<ref name="tl"/> |- |[[FN Minimi]] |{{BEL}} |[[Ložmetējs]] | |- |[[Heckler & Koch HK69A1|Heckler & Koch HK69]] |{{DEU}} | rowspan="3" |[[Granātmetējs]] | |- |[[Brügger & Thomet GL06|B&T GL-06]] |{{CHE}} | |- |[[Milkor MGL]] |{{Dienvidāfrika}} | |} === Individuālais ekipējums === * [[Rokas granāta]]s * [[Balistiskais vairogs]] * Bruņu ķiveres ar piestiprinātiem vizieriem * [[Bruņu veste]]s * [[Bandāna]]s * Taktiskie cimdi * [[Nakts redzamības ierīce]]s === Transportlīdzekļi === [[Attēls:GIGN29 Domenjod 140618.jpg|thumb|Sherpa Light uzbrukuma transportlīdzeklis demonstrācijas laikā — 2018. gada jūnijs|left]] Dažādu veidu [[bruņuautomobilis|bruņuautomobiļi]], gan civilā stila apvidus automobiļi, gan specializēti [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]], dažām no tām ir uz jumta uzstādītas uzbrukuma kāpnes. Helikopteru atbalstu nodrošina žandarmērijas helikopteri, un lielu grupu taktiskai izvietošanai GIH ({{val|fr|Groupe interarmées d'hélicoptères}}) — apvienots armijas/gaisa spēku speciālo operāciju vienība, kas aprīkota ar [[Aérospatiale SA 330 Puma|SA330 PUMA]] helikopteriem un atrodas netālu esošajā Vilakublē gaisa spēku bāzē. GIH tika izveidota 2006. gadā, un kopš 2008. gada tai ir uzdots arī atbalstīt Nacionālās policijas RAID vienību. == Formastērps == GIGN ir pazīstams ar savu zilo uniformu. 40 gadus GIGN aģenti ir valkājuši zilas formas tērpus. Iemesls tam nav zināms, taču, visticamāk, tas ir vēlamāks, jo tas ir vislabāk piemērots kaujai pilsētā un ir labi redzams ķīlnieku glābšanas operāciju laikā. GIGN formas tērps ir izgatavots arī no materiāla, kas piemērots desantiem no helikopteriem un lidmašīnām. Tomēr GIGN ne vienmēr izmanto zilas formas tērpus; GIGN aģenti izmanto formas tērpus un aprīkojumu, kas piemērots konkrētām misijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=jgLRKOZVBEA ''GIGN, 40 ans d'assauts''] (Franču dokumentālā filma) [[Kategorija:Francija]] [[Kategorija:Policija]] fhihyr8v55auysqrudktv2zveun5olu 0 637742 4541045 4517818 2026-10-29T08:29:47Z ZANDMANIS 91184 4541045 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Repubblica di Siena<br />Respublica Senensis '' |nosaukums_latv_val = <small>Sjēnas Republika</small> |sugasvārds = Sjēnas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Eiropa |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[Klasiskais republikānisms]]<br /><small>(1805—1814)</small> | |gads_sākums = 1125 |gads_beigas = 1555 |date_end = |event_start = |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = |event_end = |image_flag = Flag of Siena.svg |flag = Sjēnas Republikas karogs |flag_type = Karogs |image_coat = Stemma Repubblica di Siena.svg |symbol = Sjēnas Republikas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis |image_map = Italy 1494 AD-hu.svg |image_map_caption = Sjēnas Republika (tumši oranžā krāsā) Itālijas kartē 15. gadsimta beigās |national_motto = ''"[[Libertas]]"'' |national_anthem = |galvaspilsēta = [[Sjēna]] |kopīgas_valodas = [[latīņu valoda]], [[itāļu valoda]], [[Toskānas dialekts]] |reliģija = [[Romas Katoļu baznīca|katoļticība]] |nauda = [[Sjēnas Republikas monētu kalšana|Senese d'oro]], [[katrino]] | |title_leader = |leader1 = |year_leader1 = |leader2 = |year_leader2 = |leader3 = |year_leader3 = |leader4 = |year_leader4 = |title_deputy = |deputy1 = |year_deputy1 = |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |today = Oficiālā mantiniece: [[Itālija]] }} '''Sjēnas Republika''' ({{val|it|Repubblica di Siena}}) bija viduslaiku un agro jauno laiku [[pilsētvalsts]] [[Toskāna|Toskānā]], kuras centrs bija [[Sjēna]]. Tā izveidojās 12. gadsimtā un pastāvēja līdz 1555. gadam, kad Sjēnu pēc ilgstoša aplenkuma ieņēma [[Spānija]]s un [[Florences hercogiste]]s spēki. Daļa republikas institūciju un karaspēka pēc pilsētas krišanas atkāpās uz [[Montalčīno]], kur Sjēnas republikāņu valsts pastāvēja līdz 1559. gadam. Viduslaikos Sjēna bija viens no ievērojamākajiem [[Itālija]]s tirdzniecības, banku un mākslas centriem. Republika ilgstoši konkurēja ar kaimiņos esošo [[Florences Republika|Florences Republiku]] par politisko un ekonomisko ietekmi Toskānā. == Vēsture == === Republikas izveidošanās === Agrīnajos viduslaikos Sjēna atradās vietējā bīskapa un Toskānas feodālo valdnieku ietekmē. 11. un 12. gadsimtā pilsētas iedzīvotāji pakāpeniski ieguva arvien plašākas pašpārvaldes tiesības. Par Sjēnas republikas izveidošanās sākumu tradicionāli uzskata 1125. gadu, kad nostiprinājās pilsētas komūnas institūcijas. 12. un 13. gadsimtā republika paplašināja savu varu pār apkārtējiem Toskānas dienvidu apgabaliem. Sjēnas ekonomisko izaugsmi veicināja tās atrašanās pie [[Via Francigena]] — viena no nozīmīgākajiem viduslaiku svētceļnieku un tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Ziemeļeiropu ar [[Roma|Romu]]. === Konflikts ar Florenci === Viens no galvenajiem Sjēnas konkurentiem bija Florence. Politiskajā cīņā, kas viduslaiku Itālijā norisinājās starp [[gvelfi]]em un [[gibelīni]]em, Sjēna pārsvarā atbalstīja gibelīnus un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru, savukārt Florence lielākoties bija gvelfu pusē. 1260. gada 4. septembrī Sjēnas vadītā gibelīnu armija [[Montaperti kauja|Montaperti kaujā]] sakāva skaitliski lielākos Florences spēkus. Uzvara kļuva par vienu no ievērojamākajiem notikumiem Sjēnas republikas vēsturē. Tomēr pēc gibelīnu sakāves [[Benevento kauja|Benevento kaujā]] 1266. gadā politiskais spēku samērs Itālijas centrālajā daļā mainījās par labu gvelfiem, un Sjēnas iekšpolitikā pakāpeniski nostiprinājās gvelfu atbalstītāji. === Deviņu valdība === No 1287. līdz 1355. gadam Sjēnu pārvaldīja tā sauktā Deviņu valdība ({{val|it|Governo dei Nove}}). Šis periods tiek uzskatīts par vienu no Sjēnas Republikas politiskā, ekonomiskā un kultūras uzplaukuma laikmetiem.<ref name="Bowsky" /> Deviņus valdības locekļus galvenokārt izraudzījās no pilsētas tirgotāju un finanšu aprindām. Valdība centās ierobežot lielo aristokrātisko dzimtu politisko ietekmi un veicināja tirdzniecību, infrastruktūras izbūvi un pilsētas attīstību. Šajā laikā tika paplašināts [[Palazzo Pubblico (Sjēna)|Palazzo Pubblico]], izbūvēta [[Piazza del Campo]] un turpinājās [[Sjēnas katedrāle]]s celtniecība. Republikas politiskie ideāli tika atspoguļoti arī [[Ambrodžo Lorenceti]] fresku ciklā ''Labas un sliktas valdības alegorija'' (''Allegoria ed effetti del Buono e del Cattivo Governo'') Palazzo Pubblico. === Melnā nāve un politiskā nestabilitāte === 1348. gadā Sjēnu smagi skāra [[Melnā nāve]]. Epidēmija izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos un negatīvi ietekmēja pilsētas ekonomiku.<ref name="Bowsky">{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.com/books?id=FbxrBFl7JSkC |title=A Medieval Italian Commune: Siena Under the Nine, 1287–1355 |author=William M. Bowsky |publisher=University of California Press |language=en }}</ref> 1355. gadā, [[Kārlis IV (Svētās Romas imperators)|Kārlim IV]] ierodoties Sjēnā, pilsētā sākās sacelšanās un Deviņu valdība tika gāzta.<ref name="Bowsky"/> Turpmākajos gadsimtos republikas politiskā sistēma vairākkārt mainījās. Par varu cīnījās dažādas pilsētas politiskās grupas jeb ''monti'', bet atsevišķos periodos ievērojamu personisko ietekmi ieguva spēcīgas aristokrātu dzimtas. === Pandolfo Petruči === 15. gadsimta beigās Sjēnā par ietekmīgāko politiķi kļuva [[Pandolfo Petruči]] (''Pandolfo Petrucci''). Formāli saglabājot republikas institūcijas, viņš no 1487. gada faktiski valdīja Sjēnā kā tās senjors. Petruči vadībā Sjēna centās saglabāt līdzsvaru starp lielākajām Itālijas valstīm un ārvalstu lielvarām. Pēc viņa nāves 1512. gadā politiskā stabilitāte pakāpeniski mazinājās. === Sjēnas karš === 16. gadsimta vidū Sjēna kļuva par vienu no Francijas un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] sāncensības objektiem [[Itālijas kari|Itālijas karos]]. 1552. gadā Sjēnas iedzīvotāji sacēlās pret pilsētā izvietoto Spānijas garnizonu un ar [[Francijas Karaliste]]s atbalstu atjaunoja republikas pilnīgu neatkarību. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] spēki kopā ar Florences hercoga [[Kozimo I de Mediči]] karaspēku uzsāka karu pret Sjēnu. Imperatora un Florences spēkus komandēja [[Džans Džakomo Mediči]], savukārt Sjēnas un Francijas karaspēku — [[Pjero Stroci]]. 1554. gada 2. augustā Sjēnas un Francijas spēki tika sakauti [[Marčāno kauja|Marčāno kaujā]]. Pēc sakāves Sjēna nonāca ilgstošā aplenkumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/ |title=Siena |publisher=Treccani |language=it }}</ref> === Republikas krišana === Pēc vairākus mēnešus ilga aplenkuma un pārtikas trūkuma Sjēnas valdība 1555. gada aprīlī bija spiesta kapitulēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.storiadifirenze.org/?temadelmese=aprile-1555-guerra-e-conquista-di-siena-lo-stato-di-siena-e-mio-et-a-me-appartiene-in-tutto |title=Aprile 1555: guerra e conquista di Siena |publisher=Storia di Firenze |language=it }}</ref> Daļa Sjēnas valdības, armijas un iedzīvotāju nepadevās un atkāpās uz [[Montalčīno]]. Tur ar Francijas atbalstu tika izveidota tā sauktā '''Sjēnas Republika Montalčīno''' ({{val|it|Repubblica di Siena riparata in Montalcino}}). Tā turpināja pastāvēt līdz 1559. gadam, kad [[Kato-Kambrēzi miera līgums]] izbeidza ilgstošos Itālijas karus un Francija atteicās no atbalsta Sjēnas republikāņiem. Lielākā daļa bijušās Sjēnas Republikas teritorijas nonāca Kozimo I de Mediči kontrolē un tika apvienota ar Florences valsti. Vēlāk tā kļuva par daļu no [[Toskānas lielhercogiste]]s. Dažas piekrastes teritorijas tika nodalītas un izveidotas par Spānijas kontrolēto [[Prezīdiju valsts|Prezīdiju valsti]] (''Stato dei Presidi''). == Valsts pārvalde == Sjēnas Republikas politiskā iekārta tās pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījās. Varu īstenoja dažādas padomes un maģistratūras, kurās bija pārstāvētas pilsētas sociālās un politiskās grupas. Viens no republikas nozīmīgākajiem pārvaldes periodiem bija Deviņu valdība no 1287. līdz 1355. gadam. Deviņi valdības locekļi amatā atradās īsu laiku, lai ierobežotu atsevišķu personu vai dzimtu iespējas ilgstoši koncentrēt politisko varu. Sjēnas politiskajā dzīvē svarīga nozīme bija tā sauktajiem ''monti'' — politiski sociālām grupām, kurās bija apvienotas dažādas pilsētas elites un iedzīvotāju daļas. == Ekonomika == Sjēna viduslaikos bija nozīmīgs Eiropas banku un tirdzniecības centrs. Sjēnas tirgotāji un baņķieri darbojās daudzās Eiropas zemēs un uzturēja ciešus sakarus ar [[Romas kūrija|Romas kūriju]]. Pilsētas ekonomisko attīstību veicināja tās atrašanās pie Via Francigena. Republikas teritorijā nozīmīga bija arī lauksaimniecība, vīnkopība un lopkopība. Viena no pazīstamākajām Sjēnas finanšu institūcijām vēlāk kļuva [[Monte dei Paschi di Siena]], kas dibināta 1472. gadā. == Kultūra == Republikas ekonomiskais uzplaukums veicināja Sjēnas mākslas un arhitektūras attīstību. 13. un 14. gadsimtā izveidojās [[Sjēnas skola]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas viduslaiku glezniecības centriem. Ar Sjēnu saistīti tādi mākslinieki kā [[Dučo]], [[Simone Martini]], [[Pjetro Lorenceti]] un [[Ambrodžo Lorenceti]]. Republikas laikmetā tika radīti vairāki ievērojami arhitektūras pieminekļi, tostarp Palazzo Pubblico, [[Torre del Mangia]] un liela daļa Sjēnas katedrāles. == Skatīt arī == * [[Sjēna]] * [[Florences Republika]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/ |title=Siena |publisher=Treccani |language=it }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] [[Kategorija:Pilsētvalstis]] [[Kategorija:Republikas]] 9jjcwerhlu21g6zqmglyfzkfr4qhdi7 4541048 4541045 2026-10-29T08:30:21Z ZANDMANIS 91184 4541048 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Repubblica di Siena<br />Respublica Senensis '' |nosaukums_latv_val = <small>Sjēnas Republika</small> |sugasvārds = Sjēnas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Eiropa |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[Klasiskais republikānisms]] | |gads_sākums = 1125 |gads_beigas = 1555 |date_end = |event_start = |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = |event_end = |image_flag = Flag of Siena.svg |flag = Sjēnas Republikas karogs |flag_type = Karogs |image_coat = Stemma Repubblica di Siena.svg |symbol = Sjēnas Republikas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis |image_map = Italy 1494 AD-hu.svg |image_map_caption = Sjēnas Republika (tumši oranžā krāsā) Itālijas kartē 15. gadsimta beigās |national_motto = ''"[[Libertas]]"'' |national_anthem = |galvaspilsēta = [[Sjēna]] |kopīgas_valodas = [[latīņu valoda]], [[itāļu valoda]], [[Toskānas dialekts]] |reliģija = [[Romas Katoļu baznīca|katoļticība]] |nauda = [[Sjēnas Republikas monētu kalšana|Senese d'oro]], [[katrino]] | |title_leader = |leader1 = |year_leader1 = |leader2 = |year_leader2 = |leader3 = |year_leader3 = |leader4 = |year_leader4 = |title_deputy = |deputy1 = |year_deputy1 = |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |today = Oficiālā mantiniece: [[Itālija]] }} '''Sjēnas Republika''' ({{val|it|Repubblica di Siena}}) bija viduslaiku un agro jauno laiku [[pilsētvalsts]] [[Toskāna|Toskānā]], kuras centrs bija [[Sjēna]]. Tā izveidojās 12. gadsimtā un pastāvēja līdz 1555. gadam, kad Sjēnu pēc ilgstoša aplenkuma ieņēma [[Spānija]]s un [[Florences hercogiste]]s spēki. Daļa republikas institūciju un karaspēka pēc pilsētas krišanas atkāpās uz [[Montalčīno]], kur Sjēnas republikāņu valsts pastāvēja līdz 1559. gadam. Viduslaikos Sjēna bija viens no ievērojamākajiem [[Itālija]]s tirdzniecības, banku un mākslas centriem. Republika ilgstoši konkurēja ar kaimiņos esošo [[Florences Republika|Florences Republiku]] par politisko un ekonomisko ietekmi Toskānā. == Vēsture == === Republikas izveidošanās === Agrīnajos viduslaikos Sjēna atradās vietējā bīskapa un Toskānas feodālo valdnieku ietekmē. 11. un 12. gadsimtā pilsētas iedzīvotāji pakāpeniski ieguva arvien plašākas pašpārvaldes tiesības. Par Sjēnas republikas izveidošanās sākumu tradicionāli uzskata 1125. gadu, kad nostiprinājās pilsētas komūnas institūcijas. 12. un 13. gadsimtā republika paplašināja savu varu pār apkārtējiem Toskānas dienvidu apgabaliem. Sjēnas ekonomisko izaugsmi veicināja tās atrašanās pie [[Via Francigena]] — viena no nozīmīgākajiem viduslaiku svētceļnieku un tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Ziemeļeiropu ar [[Roma|Romu]]. === Konflikts ar Florenci === Viens no galvenajiem Sjēnas konkurentiem bija Florence. Politiskajā cīņā, kas viduslaiku Itālijā norisinājās starp [[gvelfi]]em un [[gibelīni]]em, Sjēna pārsvarā atbalstīja gibelīnus un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru, savukārt Florence lielākoties bija gvelfu pusē. 1260. gada 4. septembrī Sjēnas vadītā gibelīnu armija [[Montaperti kauja|Montaperti kaujā]] sakāva skaitliski lielākos Florences spēkus. Uzvara kļuva par vienu no ievērojamākajiem notikumiem Sjēnas republikas vēsturē. Tomēr pēc gibelīnu sakāves [[Benevento kauja|Benevento kaujā]] 1266. gadā politiskais spēku samērs Itālijas centrālajā daļā mainījās par labu gvelfiem, un Sjēnas iekšpolitikā pakāpeniski nostiprinājās gvelfu atbalstītāji. === Deviņu valdība === No 1287. līdz 1355. gadam Sjēnu pārvaldīja tā sauktā Deviņu valdība ({{val|it|Governo dei Nove}}). Šis periods tiek uzskatīts par vienu no Sjēnas Republikas politiskā, ekonomiskā un kultūras uzplaukuma laikmetiem.<ref name="Bowsky" /> Deviņus valdības locekļus galvenokārt izraudzījās no pilsētas tirgotāju un finanšu aprindām. Valdība centās ierobežot lielo aristokrātisko dzimtu politisko ietekmi un veicināja tirdzniecību, infrastruktūras izbūvi un pilsētas attīstību. Šajā laikā tika paplašināts [[Palazzo Pubblico (Sjēna)|Palazzo Pubblico]], izbūvēta [[Piazza del Campo]] un turpinājās [[Sjēnas katedrāle]]s celtniecība. Republikas politiskie ideāli tika atspoguļoti arī [[Ambrodžo Lorenceti]] fresku ciklā ''Labas un sliktas valdības alegorija'' (''Allegoria ed effetti del Buono e del Cattivo Governo'') Palazzo Pubblico. === Melnā nāve un politiskā nestabilitāte === 1348. gadā Sjēnu smagi skāra [[Melnā nāve]]. Epidēmija izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos un negatīvi ietekmēja pilsētas ekonomiku.<ref name="Bowsky">{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.com/books?id=FbxrBFl7JSkC |title=A Medieval Italian Commune: Siena Under the Nine, 1287–1355 |author=William M. Bowsky |publisher=University of California Press |language=en }}</ref> 1355. gadā, [[Kārlis IV (Svētās Romas imperators)|Kārlim IV]] ierodoties Sjēnā, pilsētā sākās sacelšanās un Deviņu valdība tika gāzta.<ref name="Bowsky"/> Turpmākajos gadsimtos republikas politiskā sistēma vairākkārt mainījās. Par varu cīnījās dažādas pilsētas politiskās grupas jeb ''monti'', bet atsevišķos periodos ievērojamu personisko ietekmi ieguva spēcīgas aristokrātu dzimtas. === Pandolfo Petruči === 15. gadsimta beigās Sjēnā par ietekmīgāko politiķi kļuva [[Pandolfo Petruči]] (''Pandolfo Petrucci''). Formāli saglabājot republikas institūcijas, viņš no 1487. gada faktiski valdīja Sjēnā kā tās senjors. Petruči vadībā Sjēna centās saglabāt līdzsvaru starp lielākajām Itālijas valstīm un ārvalstu lielvarām. Pēc viņa nāves 1512. gadā politiskā stabilitāte pakāpeniski mazinājās. === Sjēnas karš === 16. gadsimta vidū Sjēna kļuva par vienu no Francijas un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] sāncensības objektiem [[Itālijas kari|Itālijas karos]]. 1552. gadā Sjēnas iedzīvotāji sacēlās pret pilsētā izvietoto Spānijas garnizonu un ar [[Francijas Karaliste]]s atbalstu atjaunoja republikas pilnīgu neatkarību. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] spēki kopā ar Florences hercoga [[Kozimo I de Mediči]] karaspēku uzsāka karu pret Sjēnu. Imperatora un Florences spēkus komandēja [[Džans Džakomo Mediči]], savukārt Sjēnas un Francijas karaspēku — [[Pjero Stroci]]. 1554. gada 2. augustā Sjēnas un Francijas spēki tika sakauti [[Marčāno kauja|Marčāno kaujā]]. Pēc sakāves Sjēna nonāca ilgstošā aplenkumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/ |title=Siena |publisher=Treccani |language=it }}</ref> === Republikas krišana === Pēc vairākus mēnešus ilga aplenkuma un pārtikas trūkuma Sjēnas valdība 1555. gada aprīlī bija spiesta kapitulēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.storiadifirenze.org/?temadelmese=aprile-1555-guerra-e-conquista-di-siena-lo-stato-di-siena-e-mio-et-a-me-appartiene-in-tutto |title=Aprile 1555: guerra e conquista di Siena |publisher=Storia di Firenze |language=it }}</ref> Daļa Sjēnas valdības, armijas un iedzīvotāju nepadevās un atkāpās uz [[Montalčīno]]. Tur ar Francijas atbalstu tika izveidota tā sauktā '''Sjēnas Republika Montalčīno''' ({{val|it|Repubblica di Siena riparata in Montalcino}}). Tā turpināja pastāvēt līdz 1559. gadam, kad [[Kato-Kambrēzi miera līgums]] izbeidza ilgstošos Itālijas karus un Francija atteicās no atbalsta Sjēnas republikāņiem. Lielākā daļa bijušās Sjēnas Republikas teritorijas nonāca Kozimo I de Mediči kontrolē un tika apvienota ar Florences valsti. Vēlāk tā kļuva par daļu no [[Toskānas lielhercogiste]]s. Dažas piekrastes teritorijas tika nodalītas un izveidotas par Spānijas kontrolēto [[Prezīdiju valsts|Prezīdiju valsti]] (''Stato dei Presidi''). == Valsts pārvalde == Sjēnas Republikas politiskā iekārta tās pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījās. Varu īstenoja dažādas padomes un maģistratūras, kurās bija pārstāvētas pilsētas sociālās un politiskās grupas. Viens no republikas nozīmīgākajiem pārvaldes periodiem bija Deviņu valdība no 1287. līdz 1355. gadam. Deviņi valdības locekļi amatā atradās īsu laiku, lai ierobežotu atsevišķu personu vai dzimtu iespējas ilgstoši koncentrēt politisko varu. Sjēnas politiskajā dzīvē svarīga nozīme bija tā sauktajiem ''monti'' — politiski sociālām grupām, kurās bija apvienotas dažādas pilsētas elites un iedzīvotāju daļas. == Ekonomika == Sjēna viduslaikos bija nozīmīgs Eiropas banku un tirdzniecības centrs. Sjēnas tirgotāji un baņķieri darbojās daudzās Eiropas zemēs un uzturēja ciešus sakarus ar [[Romas kūrija|Romas kūriju]]. Pilsētas ekonomisko attīstību veicināja tās atrašanās pie Via Francigena. Republikas teritorijā nozīmīga bija arī lauksaimniecība, vīnkopība un lopkopība. Viena no pazīstamākajām Sjēnas finanšu institūcijām vēlāk kļuva [[Monte dei Paschi di Siena]], kas dibināta 1472. gadā. == Kultūra == Republikas ekonomiskais uzplaukums veicināja Sjēnas mākslas un arhitektūras attīstību. 13. un 14. gadsimtā izveidojās [[Sjēnas skola]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas viduslaiku glezniecības centriem. Ar Sjēnu saistīti tādi mākslinieki kā [[Dučo]], [[Simone Martini]], [[Pjetro Lorenceti]] un [[Ambrodžo Lorenceti]]. Republikas laikmetā tika radīti vairāki ievērojami arhitektūras pieminekļi, tostarp Palazzo Pubblico, [[Torre del Mangia]] un liela daļa Sjēnas katedrāles. == Skatīt arī == * [[Sjēna]] * [[Florences Republika]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/ |title=Siena |publisher=Treccani |language=it }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] [[Kategorija:Pilsētvalstis]] [[Kategorija:Republikas]] 9btdnidovwiqms7gzdwrpcz1zjwfptl 0 638316 4540974 4513985 2026-10-29T04:03:01Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Robottehnika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540974 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fanuel Leul.jpg|thumb|Kiborga māksliniecisks attēlojums]] '''Kiborgs''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''cyborg'', saīsinājums no ''cybernetic organism'') ir [[organisms]], kura ķermenī apvienoti bioloģiski un mākslīgi tehnoloģiski elementi. Terminu galvenokārt izmanto, lai apzīmētu cilvēku vai citu dzīvu organismu, kura ķermeņa funkcijas tiek papildinātas vai aizstātas ar tehnoloģiskām ierīcēm. Kiborga tehnoloģijas var ietvert [[protēze|protēzes]], [[implants|implantus]], elektroniskas vadības sistēmas, mākslīgos orgānus un citas ierīces, kas mijiedarbojas ar organisma nervu vai citām fizioloģiskajām sistēmām. Kiborgs atšķiras no [[robots|robota]] ar to, ka tā pamatā ir dzīvs organisms. == Vēsture == Terminu ''kiborgs'' 1960. gadā ieviesa amerikāņu zinātnieki [[Manfrēds Klainss]] un [[Neitans Klains]]. Viņi šo jēdzienu izmantoja, lai aprakstītu cilvēka un tehnoloģiju kombināciju, kas varētu pielāgot cilvēku dzīvei ekstremālos apstākļos, piemēram, [[kosmoss|kosmosā]]. 20. gadsimta otrajā pusē kiborga jēdziens kļuva populārs ne tikai zinātnē, bet arī [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]]. Literatūrā, filmās un televīzijā kiborgus bieži attēlo kā cilvēkus ar mehāniskām vai elektroniskām ķermeņa daļām. Medicīnas tehnoloģiju attīstība 20. un 21. gadsimtā ļāva radīt ierīces, kas daļēji aizstāj vai papildina cilvēka organisma funkcijas. Par kiborga tehnoloģiju piemēriem var uzskatīt kohleāros implantus, neiroprotezēšanas sistēmas un dažas modernas elektroniskās protēzes. Mūsdienās kiborga jēdziens tiek izmantots arī [[biomedicīna]]s, [[neirozinātne]]s un [[robotika]]s pētījumos. Attīstoties smadzeņu un datora saskarnēm un citām tehnoloģijām, robeža starp bioloģiskām un tehnoloģiskām sistēmām kļūst arvien mazāk izteikta. == Skatīt arī == * [[Transhumānisms]] * [[Robots]] * [[Protēze]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zinātniskā fantastika]] [[Kategorija:Robottehnika]] 7blwyl6mdooo87g4w8evpkynzhtp6ac 0 641807 4541074 4538267 2026-10-29T11:34:58Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ papildināts 4541074 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus nathusii.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Pipistrellus nathusii ([[Aleksandrs fon Keizerlings|Keyserling]] & [[Blasius]], 1839) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Pipistrellus | ģints_lv = Mazie sikspārņi | suga = Pipistrellus nathusii | suga_lv = Natūza sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Distribution of Pipistrellus nathusii.png|center||250px]] {{legend|#4b0000|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Natūza sikspārnis''' (''Pipistrellus nathusii'') ir viena no [[mazie sikspārņi|mazo sikspārņu ģints]] (''Pipistrellus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180023#null "Pipistrellus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] līdz [[Āzija]]s rietumdaļai.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/pipistrellus-nathusii/ Bat Monitoring: Nathusius' pipistrelle bat]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži.<ref name="dab"/> == Izplatība == Izplatības areāls plešas no [[Vidusjūra]]s reģioniem līdz [[Skotija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Somija]]i, austrumu virzienā līdz [[Krievija]]i, [[Turcija]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un . Sastopams arī Vidusjūras salās, piemēram, [[Krēta|Krētā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]] un [[Majorka|Majorkā]]. Natūza sikspārnis ir migrējoša suga. Tas vairojas izplatības areāla ziemeļaustrumos, bet ziemu pavada dienvidrietumos. Natūza sikspārnim ir visgarākais migrācijas pārlidojums no visiem sikspārņiem, 1000—2000 [[kilometrs|km]]. Garākie zināmie pārlidojumi — 2478 km no Krievijas līdz [[Francija]]s [[Alpi]]em un 2224 km no Latvijas līdz [[Navarra]]i.<ref name="mon"/> Migrācijas laikā vienā naktī tas nolido 29—48 km, reizēm līdz 80 km. Lai arī lielākā daļa Natūza sikspārņu migrē, ir zināmas nemigrējošu tēviņu populācijas izplatības areāla dienvidaustrumos.<ref name="mon"/> Pēdējās desmitgadēs tā izplatība ir palielinājusies, un suga ir novērota jaunās teritorijās, piemēram, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Spānija|Spānijā]].<ref name="mon"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pipistrellus nathusii 01 (cropped).jpg|thumb|left|200px|Natūza sikspārnis ir maza auguma sīksikspārnis]] [[Attēls:Pipistrellus nathusii 05.jpg|thumb|left|200px|Lidplēves platākas nekā [[pundursikspārnis|pundursikspārnim]]]] Natūza sikspārnis ir maza auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 45—56 [[milimetrs|mm]], svars 6—15 [[grams|g]], apakšdelma garums 31—40 mm, spārnu izplētums 22—25 [[centimetrs|cm]], ausu garums 10—14 mm, [[aste]]s garums 33—40 mm, spārna piektais pirksts 43—48 mm garš.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-nathusii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Natūza sikspārnis]</ref><ref name="mase">[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/26_pipistrellus_nathusii_eng-pdf Nathusius's pipistrelle. Pipistrellus nathusii]</ref> Natūza sikspārņa matojums ir vidēji tumšs, sarkanbrūns uz muguras ar gaišākām mata virsotnēm, vēderpusē gaiši [[brūna krāsa|brūna]]. Seja, ausis, spārni un aste tumši brūni. Jaunie sikspārņi tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="dab"/><ref name="brit">[https://www.bio.bris.ac.uk/research/bats/britishbats/batpages/nathusiuspipi.htm British Bats: Nathusius's pipistrelle]</ref> Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas), spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]</ref> Ļoti līdzīgs [[pundursikspārnis|pundursikspārnim]]. Atšķiras ar mazāk strupu purnu, nedaudz gaišākām un platākām lidplēvēm, garāku matojumu un lielākiem izmēriem.<ref name="dab"/> === Eholokācija === Natūza sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 36—62 kHz, visbiežāk izmantojot 41 kHz, skaņas ilgums parasti ilgst apmēram 6,9 ms.<ref>Obrist, M.K., Boesch, R. and Flückiger, P.F. (2004) 'Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergic pattern recognition approach.' Mammalia., 68 (4): 307–32.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Pipistrelle de nathusius 1.jpg|thumb|230px|Atpūtai meklē slēptuves dažādās spraugās]] Natūza sikspārnis galvenokārt sastopams mežainos apvidos, [[lapu koki|lapu koku]] un jauktu koku [[mežs|mežos]], slapjos mežos, upju krastos. Sastopams arī [[skujkoki|skujkoku]] mežos un parkos, bet retāk. Apmetas teritorijās no jūras līmeņa līdz 2200 m [[virs jūras līmeņa]]. Migrācijas laikā atpūtai izmanto [[purvs|purvus]], niedrājus un citas mitras vietas.<ref name="mon"/> Vakaros izlido agri, tūlīt pēc saulrieta. Medī nelielos klajumiņos, mežos vai parkos, virs ūdens krātuvēm. Atšķirībā no pundursikspārņa, vairās lidināties šaurās telpās starp koku zariem. Lidojums samērā ātrs un veikls, apmēram 3—20 m augstumā.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Latvijas lielākā daļa Natūza sikspārņu ziemo [[Spānija|Spānijā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Mātītes migrāciju uz ziemošanas vietām uzsāk agrāk nekā tēviņi, kā arī distance kopumā ir īsāka nekā tēviņiem, vidēji mātītei apmēram 1200 km, tēviņam 1300 km.<ref name="brit"/> [[ziemas miegs|Ziemas miega]] slēptuves parasti atrodas koku dobumos, ēku konstrukciju un klinšu spraugās.<ref name="mon"/> == Barība == Barojas galvenokārt ar lidojošiem [[kukaiņi|kukaiņiem]], kas uzturas ūdens tilpju tuvumā. Medī dažādus [[divspārņi|divspārņus]] (galvenokārt [[trīsuļodi|trīsuļodus]]), [[makstenes]], [[laputis]] un citus sīkus kukaiņus.<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasarā, no maija līdz augustam, mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—200 īpatņi), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku ārsienās aiz dēļu apšuvumiem, dubultjumtu spraugās, bēniņos, arī aiz koku mizas, koku dobumos un sikspārņu būrīšos.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Veido jauktas kolonijas ar [[divkrāsainais sikspārnis|divkrāsainajiem sikspārņiem]] vai [[dīķu naktssikspārnis|dīķu naktssikspārņiem]].<ref name="dab"/> Vientuļi tēviņi vasarā nereti sastopami putnu un sikspārņu būros.<ref name="dab"/> Mazuļi dzimst maija beigās, bieži piedzimst dvīņi, reizēm pat trīs mazuļi.<ref name="mon"/> Jaunie sikspārņi izlido jūlija beigās. Pārošanās galvenokārt augusta un septembrī, bet var būt līdz novembrim, jo pārošanās notiek arī migrācijas laikā. Tēviņu mītnes kalpo kā pārošanās vietas. Pārošanās sezonas laikā tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus, iekārtojoties uz augstām ēkām, tiltiem, torņiem, augstiem kokiem.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm, pārošanās sezonas laikā izveidojot [[harēms|harēmu]] (3—10 mātītes). [[Polija]]s sikspārņu pētnieki novērojuši, ka daži tēviņi piesaista lielāko daļu mātīšu.<ref name="brit"/> Mātītes izvēlas tēviņu ar labāko un lielāko pārošanās teritoriju, kura tiek nostiprināta jau pirms pārošanās sezonas.<ref name="brit"/> Dzīves ilgums līdz 7 gadiem.<ref name="brit"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Pipistrellus nathusii|Natūza sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/pipistrellus-nathusii Eurobats: Pipistrellus nathusii] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mazie sikspārņi]] d4pep9tknb33mt49v2s7eszkj0qa6w8 0 641809 4540959 4537553 2026-10-29T03:07:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4540959 wikitext text/x-wiki Mehāniskā transportlīdzekļa, piemēram, [[automobilis|automobiļa]], '''spēka agregātu izkārtojumu''' jeb '''piedziņas sistēmas izkārtojumu''' bieži nosaka [[dzinējs|dzinēja]] un piedziņas riteņu novietojums. Izkārtojumus var aptuveni iedalīt trīs kategorijās: [[priekšējo riteņu piedziņa]] jeb priekšpiedziņa (FWD), [[aizmugurējo riteņu piedziņa]] (RWD) un [[četru riteņu piedziņa]] (4WD). Praksē sastopamas daudzas un dažādas dzinēja novietojuma un piedziņas riteņu kombinācijas, un katra no tām ir atkarīga no tā, kādam mērķim transportlīdzekli paredzēts izmantot. == Priekšējo riteņu piedziņas izkārtojumi == [[Attēls:Automotive diagrams 10 En.png|thumb|Priekšpusē šķērsām novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa]] === Priekšpusē novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa === Priekšpusē novietota dzinēja un priekšējo riteņu piedziņas izkārtojums paredz, ka gan [[iekšdedzes dzinējs]], gan dzenošie riteņi atrodas transportlīdzekļa priekšdaļā. Kopš 20. gadsimta beigām šis ir visizplatītākais automobiļu spēka agregātu izkārtojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=All About Front-, Rear-, Four- and All-Wheel Drive |url=https://www.edmunds.com/car-technology/what-wheel-drive.html |website=www.edmunds.com |access-date=18 December 2018 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=All-Wheel Drive vs. Front-Wheel Drive |url=https://cars.usnews.com/cars-trucks/awd-vs-fwd |website=www.usnews.com |access-date=18 December 2018}}</ref> === Vidū novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa === Dažiem agrīniem automobiļiem ar priekšējo riteņu piedziņu 1930. gados, dzinējs atradās automobiļa vidusdaļā. === Aizmugurē novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa === Izkārtojums ar dzinēju aizmugurē un priekšējo riteņu piedziņu ir tāds, kurā dzinējs atrodas starp aizmugurējiem riteņiem vai aiz tiem un, izmantojot piedziņas vārpstu, darbina priekšējos riteņus. Tas ir pilnīgs pretstats tradicionālajam izkārtojumam, kurā dzinējs atrodas priekšpusē, bet piedziņa ir uz aizmugurējiem riteņiem. Šādu izkārtojumu bieži izmanto prototipos un konceptautomobiļos. == Aizmugurējo riteņu piedziņas izkārtojumi == [[Attēls:Automotive diagrams 01 En.png|thumb|Priekšpusē novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa]] [[Attēls:Automotive diagrams 04 En.png|thumb|Vidū novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa]] [[Attēls:Automotive diagrams 05 En.png|thumb|Aizmugurē novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa]] === Priekšpusē novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa === Priekšpusē novietota dzinēja un aizmugurējo riteņu piedziņas izkārtojums ir tāds, kurā dzinējs atrodas transportlīdzekļa priekšdaļā, bet dzenošie riteņi — aizmugurē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FWD vs. RWD: Which Is Best For You? |url=https://cars.usnews.com/cars-trucks/fwd-vs-rwd |website=www.usnews.com |access-date=18 December 2018}}</ref> Lielāko daļu 20. gadsimta tas bija tradicionālais automobiļu spēka agregātu izkārtojums un joprojām ir visizplatītākais izkārtojums transportlīdzekļiem ar aizmugurējo riteņu piedziņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Best Wheel Drive For You - Rear Wheel Drive, Front Wheel Drive, Four Wheel Drive, All Wheel Drive |url=https://www.kbb.com/car-advice/articles/which-wheel-drive-is-best-for-you/ |website=www.kbb.com |access-date=18 December 2018 |archive-date={{dat|2018|12|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181218193356/https://www.kbb.com/car-advice/articles/which-wheel-drive-is-best-for-you/}}</ref> === Vidū novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa === Vidū novietota dzinēja ar aizmugurējo riteņu piedziņu izkārtojums ir tāds, kurā aizmugurējos riteņus darbina dzinējs, kas novietots tieši to priekšā — aiz pasažieru salona. Atšķirībā no izkārtojuma ar dzinēju aizmugurē, dzinēja masas centrs atrodas pirms aizmugurējās ass. Šādu izkārtojumu parasti izvēlas tā zemā [[inerce]]s momenta un salīdzinoši izdevīgā svara sadalījuma dēļ. === Aizmugurē novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa === Izkārtojums ar aizmugurē novietotu dzinēju un aizmugurējo riteņu piedziņu paredz, ka gan dzinējs, gan dzenošie riteņi atrodas transportlīdzekļa aizmugurējā daļā. Atšķirībā no izkārtojuma ar dzinēju vidus daļā, dzinēja masas centrs šeit atrodas starp aizmugurējo asi un aizmugurējo [[buferis (virsbūve)|buferi]]. Lai gan šis izkārtojums ir izplatīts [[elektromobilis|elektromobiļos]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Stumpf |first=Rob |date=2023-04-19 |title=Rear-Wheel-Drive Cars Are Back, Baby, and We Have EVs to Thank |url=https://www.thedrive.com/news/rear-wheel-drive-cars-are-back-baby-and-we-have-evs-to-thank |access-date=2024-01-22 |website=The Drive |language=en}}</ref> kā arī pilsētas un starppilsētu [[autobuss|autobusos]] (kur zemo grīdu dēļ nevar izmantot [[kardāns|kardānu]]), vieglajos automobiļos ar iekšdedzes dzinēju tas sastopams arvien retāk. ''[[Porsche 911]]'' ievērojams ar to, ka kopš 1963. gada tas nemainīgi izmanto šādu spēka agregātu izkārtojumu. {{clear}} == Četru riteņu piedziņa == [[Attēls:Automotive diagrams 02C En.png|thumb|Priekšpusē novietots dzinējs, četru riteņu piedziņa]] Piedziņas sistēmas, kurās jaudu var novadīt uz visiem četriem riteņiem, dēvē vai nu par četru riteņu piedziņu vai par visu riteņu piedziņu jeb [[pilnpiedziņa|pilnpiedziņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wheel Drive Explained - All-Wheel Drive and More |url=https://www.vroomgirls.com/what-wheel-drive/ |website=www.vroomgirls.com |access-date=18 December 2018 |archive-date={{dat|2022|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220704004739/https://www.vroomgirls.com/what-wheel-drive/}}</ref> === Priekšpusē novietots dzinējs, četru riteņu piedziņa === Priekšpusē novietota dzinēja un visu riteņu piedziņas izkārtojums paredz dzinēja novietojumu transportlīdzekļa priekšdaļā, piedziņai darbojoties uz visiem četriem riteņiem. Šādu izkārtojumu parasti izvēlas, lai nodrošinātu labāku vadāmību uz dažādiem segumiem. Tas ir būtisks elements gan [[autorallijs|rallija]] sacensībās, gan braukšanā bezceļa apstākļos. Vairumam visu riteņu piedziņas sistēmu dzinējs atrodas priekšpusē, un tās ir atvasinātas no agrākiem konstrukciju risinājumiem, kuros dzinējs atrodas priekšpusē, bet piedziņa tiek novadīta uz aizmugurējiem riteņiem. === Vidū novietots dzinējs, četru riteņu piedziņa === Vidū novietota dzinēja un visu riteņu piedziņas izkārtojums paredz dzinēja novietojumu transportlīdzekļa vidusdaļā, starp abām asīm, turklāt dzinējs nodrošina visu četru riteņu piedziņu. Lai gan termins "vidū novietots dzinējs" var apzīmēt jebkādu dzinēja izvietojumu, kurā tā smaguma centrs atrodas starp priekšējo un aizmugurējo asi, visbiežāk to attiecina uz sporta un sacīkšu automobiļiem, kuros dzinējs atrodas aiz pasažieru salona. Dzinēja radīto jaudu pa vārpstu pārvada uz [[diferenciālis (automobilis)|diferenciāli]] automobiļa vidusdaļā, kas šajā izkārtojuma gadījumā sadala jaudu gan uz priekšējo, gan aizmugurējo asi. === Aizmugurē novietots dzinējs, četru riteņu piedziņa === [[Attēls:Automotive diagrams 06 En.png|thumb|Aizmugurē novietots dzinējs, četru riteņu piedziņa]] Konfigurācija ar aizmugurē novietotu dzinēju un visu riteņu piedziņu paredz dzinēja izvietojumu transportlīdzekļa aizmugurējā daļā un visu četru riteņu piedziņu. Šādu izkārtojumu parasti izvēlas, lai uzlabotu saķeri vai vadāmību transportlīdzekļiem, kuru pamatkonstrukcijā dzinējs atrodas aizmugurē un tiek piedzīti tikai aizmugurējie riteņi. Piemēram, 1989. gadā modeli ''Porsche 911'' papildināja ar visu riteņu piedziņas modifikāciju, papildinot jau esošo modeļu klāstu, kam bija tikai aizmugurējo riteņu piedziņa. === Divi dzinēji, četru riteņu piedziņa === [[Attēls:Electric_car_diagram.svg|thumb|Tipisks divu dzinēju izkārtojums]] Automobiļu konstrukcijā divu dzinēju un četru riteņu piedziņas sistēmu galvenokārt izmanto [[elektromobilis|elektromobiļos]]. Ttajos ir divi [[elektrodzinējs|elektrodzinēji]], no kuriem katrs darbina attiecīgi priekšējo vai aizmugurējo [[ass (transportlīdzeklis)|asi]], tādējādi nodrošinot visu četru riteņu piedziņu. Tas ir iespējams, pateicoties tam, ka elektrodzinēji ir mazāki par iekšdedzes dzinējiem, kuriem turklāt nepieciešama arī apjomīga [[iekšdedzes dzinēja dzesēšanas sistēma|dzesēšanas sistēma]], kas ļauj elektrodzinējus elastīgāk izvietot dažādās automobiļa vietās. Atsevišķu elektrodzinēju izmantošana priekšējo un aizmugurējo riteņu piedziņai novērš nepieciešamību pēc kardānvārpstas, kas ir neatņemama visu riteņu piedziņas automobiļu ar iekšdedzes dzinēju sastāvdaļa. Tas ļauj atbrīvot vietu lielākiem [[akumulators|akumulatoru]] moduļiem, kurus parasti uzstāda uz šasijas grīdas, starp asīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Park |first=Jim |title=Dumping the Driveshaft on Electric Vehicles |url=https://www.truckinginfo.com/323115/dumping-the-driveshaft-on-electric-vehicles |website=Heavy Duty Trucking |location=US |date=2019-01-06 |access-date=2022-04-23}}</ref> Divu dzinēju sistēma ļauj pārdalīt griezes momentu un jaudu, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu [[vilkme|vilkmi]], ņemot vērā saķeri ar ceļa segumu un svara pārdali transportlīdzeklī. Piemēram, strauja paātrinājuma laikā priekšējam dzinējam ir jāsamazina [[spēka moments|griezes moments]] un jauda, ​​lai novērstu priekšējo riteņu izslīdēšanu, jo paātrinājuma ietekmē svars pārvietojas uz transportlīdzekļa aizmuguri. Lieko jaudu novirza uz aizmugurējo dzinēju, kur to var nekavējoties izmantot. Pretēja situācija veidojas bremzēšanas laikā – tad priekšējais dzinējs var uzņemt lielāku [[reģeneratīvā bremzēšana|reģeneratīvās bremzēšanas]] griezes momentu un jaudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tesla All Wheel Drive (Dual Motor) Power and Torque Specifications |url=https://www.tesla.com/blog/tesla-all-wheel-drive-dual-motor-power-and-torque-specifications |website=Tesla |location=US |date=2015-09-21|access-date=2022-04-23}}</ref> Tomēr transportlīdzekļiem ar diviem dzinējiem parasti ir mazāks sniedzamības attālums (ar tāda paša izmēra akumulatoru) nekā modeļiem ar vienu dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ramos |first=Alex |date=2022-12-31 |title=Dual-Motor EVs vs. Single-Motor EVs: Which Is Best? |url=https://www.makeuseof.com/dual-motor-vs-single-motor-evs/ |access-date=2024-01-22 |website=MUO |location=Canadian}}</ref> Turklāt elektromobiļi var būt aprīkoti arī ar vairāk nekā diviem elektrodzinējiem, lai sasniegtu lielāku jaudu un uzlabotu vadāmību. Pirmais sērijveida trīs dzinēju izkārtojums ieviests 2020. gadā modelī ''[[Audi Q8 e-tron|Audi e-tron]]''. Tas sastāv no viena dzinēja priekšpusē un diviem dzinējiem aizmugurē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=tsport100 |date=2020-03-02 |title=Audi Claim World First with Mass Production Three Motor EV Powertrain |url=https://leccar.com/audi-claim-world-first-with-mass-production-three-motor-ev-powertrain/ |access-date=2022-04-23 |website=leccar |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=O'Kane |first=Sean |title=Audi announces three-motor performance versions of the E-Tron |url=https://www.theverge.com/2020/2/28/21158139/audi-etron-s-sportback-triple-motor-performance-electric-geneva-motor-show |website=The Verge |location=US |date=2020-02-28 |access-date=2022-04-23}}</ref> Rets piemērs ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotam transportlīdzeklim, kurā izmantots šāds izkārtojums, ir ''[[Citroën 2CV|Citroën 2CV Sahara]]'' — tam ir divi opozīta tipa benzīna dzinēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Citroen 2CV 4×4 Sahara |url=https://www.louwmanmuseum.nl/en/car/citroen-2cv-4x4-sahara/ |website=Louwman Museum |location=The Netherlands |date=2013-08-04 |access-date=2024-11-15}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Automobiļa spēka agregātu izkārtojums]] hm6jlovj79ykcv5xlmfk69g5744582m 0 642107 4540830 4540685 2026-10-28T18:30:30Z LLukasevica 152474 /* Notikumi */ Pievienota informācija par 2028. gada 14. oktobra Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdi 4540830 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte Anna Rancāne ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Arturs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, feputāti Ingmārs Līdaka ([[Apvienotais sarakst]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] fof6e2rkdfi6qd2jt9ll1gv2kevzevw 4540831 4540830 2026-10-28T18:30:56Z LLukasevica 152474 /* Notikumi */ 4540831 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte Anna Rancāne ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Arturs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, feputāti Ingmārs Līdaka ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] iqmthz93jmdme8pvlue8m7yr37ch9x1 4540832 4540831 2026-10-28T18:31:25Z LLukasevica 152474 /* Notikumi */ 4540832 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte Anna Rancāne ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Arturs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, deputāts [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] 5250y4efah3z3mlj65p2tq0l9l6jaba 4540833 4540832 2026-10-28T18:32:30Z LLukasevica 152474 /* Notikumi */ 4540833 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte [[Anna Rancāne]] ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Artūrs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, deputāts [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] fcu93q0uf7pnc0ajrxvz93oo0kf464c 4540834 4540833 2026-10-28T18:35:38Z LLukasevica 152474 Skandāla raksturs 4540834 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja tikai [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai, taču vēlāk tas aptvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības izvērtēšanu, tajā skaitā tās nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju un imigrācijas normatīvajiem aktiem, fiktīvu uzņēmējdarbības organizēšanu kā pakalpojumu termiņuzturēšanās atļauju ieguvei Eiropas Savienībā, finanšu noziegumus, Eiropas Savienības strukturālo fondu finanšu līdzekļu izlietošanu un imigrāciju. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte [[Anna Rancāne]] ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Artūrs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, deputāts [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] ajrahrhhs6dt6a9onf1quqlxuvc1ktl 4540851 4540834 2026-10-28T19:46:43Z LLukasevica 152474 4540851 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''') ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja tikai [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai, taču vēlāk tas aptvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības izvērtēšanu, tajā skaitā tās nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju un imigrācijas normatīvajiem aktiem, fiktīvu uzņēmējdarbības organizēšanu kā pakalpojumu termiņuzturēšanās atļauju ieguvei Eiropas Savienībā, finanšu noziegumus, Eiropas Savienības strukturālo fondu finanšu līdzekļu izlietošanu un imigrāciju. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka atzina, ka par viņš esot bijis diezgan aizdomīgs<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/?utm_medium=social&utm_content=tv3zinas&utm_source=twitter&utm_campaign=owned "Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu, TVR, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte [[Anna Rancāne]] ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Artūrs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, deputāts [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] pa14ueyfu4728ablck1mu3s60yk9n12 4540857 4540851 2026-10-28T19:51:32Z LLukasevica 152474 4540857 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (publiski vairāk lietotais nosaukums '''Višvanatgeita'''<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/?utm_medium=social&utm_content=tv3zinas&utm_source=twitter&utm_campaign=owned "Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu, TVR, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref>) ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja tikai [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai, taču vēlāk tas aptvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības izvērtēšanu, tajā skaitā tās nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju un imigrācijas normatīvajiem aktiem, fiktīvu uzņēmējdarbības organizēšanu kā pakalpojumu termiņuzturēšanās atļauju ieguvei Eiropas Savienībā, finanšu noziegumus, Eiropas Savienības strukturālo fondu finanšu līdzekļu izlietošanu un imigrāciju. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka atzina, ka par viņš esot bijis diezgan aizdomīgs<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/?utm_medium=social&utm_content=tv3zinas&utm_source=twitter&utm_campaign=owned "Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu, TVR, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte [[Anna Rancāne]] ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Artūrs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, deputāts [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] fzcr7xhjc7m1c867czdk7a3skf99yu3 4540865 4540857 2026-10-28T20:01:11Z LLukasevica 152474 4540865 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (publiski vairāk lietotais nosaukums '''Višvanatgeita'''<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/?utm_medium=social&utm_content=tv3zinas&utm_source=twitter&utm_campaign=owned "Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu, TVR, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref>) ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja tikai [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajiem Kananam Višvanatam un viņa laulātajai Divjai Višvanatai, taču vēlāk tas aptvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības izvērtēšanu, tajā skaitā tās nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju un imigrācijas normatīvajiem aktiem, fiktīvu uzņēmējdarbības organizēšanu kā pakalpojumu termiņuzturēšanās atļauju ieguvei Eiropas Savienībā, finanšu noziegumus, Eiropas Savienības strukturālo fondu finanšu līdzekļu izlietošanu un imigrāciju. Norises sākums noticis 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka atzina, ka par viņš esot bijis diezgan aizdomīgs<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/?utm_medium=social&utm_content=tv3zinas&utm_source=twitter&utm_campaign=owned "Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu, TVR, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs atzina, atbildes par par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību, deputāte [[Anna Rancāne]] ([[Jaunā VIENOTĪBA]]) uzsvēra, ka Višvanatai ir vismazākās valodas zināšanas un ka runa ir par ''zelta pilsonību'' pēc analoģijas ar ''zelta vīzām'', savukārt [[Artūrs Butāns]] pauda, ka apzīmējums ''zelta pilsonība'' ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem, deputāts [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]], [[Latvijas Zaļā partija]]) atgādināja, ka sākotnēji skeptiski vērtējuši arī pilsonības piešķiršanu Višvanatas vīram. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustība, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju. <ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts kāda deputāta iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Kananu Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītājā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās Valsts policijā par iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref>. 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Ārējās saites == [https://lzagate.ct.ws/ Višvanatu dosjē] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] 7mt1htv4mwy5jf9kiqbs3ce62ttvgz2 4540937 4540865 2026-10-28T23:35:33Z Egilus 27634 Kaut cik pielaboju. Bet interesanti, ka visa šī kampaņa mūsu Vikipēdijā nevar tikt vaļā no Krievijas dzimumzīmēm - gan nevietā lietotām krieviskām vārdu formām, gan tikai krievu Vikipēdijai raksturīgo atsauču izvietojuma. 4540937 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] 0eriopplti1q2ll4naq5g092jrzcc2l 4540938 4540937 2026-10-28T23:36:19Z Egilus 27634 pievienoju [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4540938 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] h5jvf11eju2pwty5seweyq7yfv77uqy 4540943 4540938 2026-10-29T00:28:50Z LLukasevica 152474 4540943 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (sabiedrībā vairāk saukta īsi '''Višvanatgeita''', arī #Višvanatgeita<ref>[https://www.facebook.com/TV24.lv/videos/j%C4%81p%C4%81rv%C4%93rt%C4%93-k%C4%81-visp%C4%81r-tiek-pie%C5%A1%C4%B7irtas-pilson%C4%ABbas-tv24-raid%C4%ABjum%C4%81-zi%C5%86u-top-uzsv%C4%93ra-/1128445616394937/ TV24, skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>)<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] 2n7cmwvkibf11671l08ecs8g0a95e20 4540944 4540943 2026-10-29T00:39:38Z LLukasevica 152474 Novērsu mēģinājumu sašaurināt daudznozaru skandāla būtību līdz pilsonībai un Zinātņu akadēmijai 4540944 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (sabiedrībā vairāk saukta īsi '''Višvanatgeita''', arī #Višvanatgeita<ref>[https://www.facebook.com/TV24.lv/videos/j%C4%81p%C4%81rv%C4%93rt%C4%93-k%C4%81-visp%C4%81r-tiek-pie%C5%A1%C4%B7irtas-pilson%C4%ABbas-tv24-raid%C4%ABjum%C4%81-zi%C5%86u-top-uzsv%C4%93ra-/1128445616394937/ TV24, skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>)<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/izm-lza-nepieciesamas-nopietnas-parmainas-veidos-starpinstituciju-komisiju-akademijas-darbibas-parvertesanai IZM: LZA nepieciešamas nopietnas pārmaiņas; veidos starpinstitūciju komisiju akadēmijas darbības pārvērtēšanai, 2026. gada 27. oktobris]</ref><ref>[https://ir.lv/rubrika/tema/zinatniece-vai-viltvarde-divjas-visvanatas-pilsonibas-skandals-sasupo-lza.222482%20Jakone,%20Ieva.%20Zin%C4%81tniece%20vai%20viltv%C4%81rde?%20Divjas%20Vi%C5%A1vanatas%20pilson%C4%ABbas%20skand%C4%81ls%20sa%C5%A1%C5%ABpo%20LZA,%20IR,%202026.%20gada%2029.%20oktobris]</ref>, diskusijas par iespējamu korupciju, interešu konfliktiem, amatu nenorādīšanu deklarācijās, simulatīviem darījumiem, valsts institūciju izmantošanu zelta vīzu biznesa piesegam un sadarbību ar Latvijai nedraudzīgām valstīm<ref>[https://www.facebook.com/jurevicsedmunds/posts/pilson%C4%ABbas-pie%C5%A1%C4%B7ir%C5%A1ana-ir-aptur%C4%93ta-tagad-j%C4%81veic-nopietna-izmekl%C4%93%C5%A1ana-un-tiesisku/1775703421224912/]</ref>, termiņuzturēšanās atļauju un imigrācijas normatīvajiem aktiem, fiktīvu uzņēmējdarbības organizēšanu kā pakalpojumu termiņuzturēšanās atļauju ieguvei Eiropas Savienībā<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2026-visvanatas-pilsonibas-skandals-izgaismo-ari-zelta-vizu-tirgosanu.a669313/ ]</ref><ref>[https://x.com/ilmarmors/status/2114941767837426059]</ref>, finanšu noziegumus<ref>[https://www.facebook.com/dace.lindberga/posts/%C5%A1eit-lzagate-ir-salikts-viss-lo%C4%A3isk%C4%81-%C4%B7%C4%93d%C4%93-par-indie%C5%A1u-zin%C4%81tniekiem-tas-ir-vair%C4%81k/29538184872454782/]</ref>, Eiropas Savienības strukturālo fondu finanšu līdzekļu izlietošanu un imigrāciju. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] 3x8f8tiiqawkry37z5ifd10mbklqqh9 4540947 4540944 2026-10-29T01:01:25Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/LLukasevica|LLukasevica]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4540938 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] h5jvf11eju2pwty5seweyq7yfv77uqy 4540948 4540947 2026-10-29T01:03:16Z Egilus 27634 Aizsargāja "[[Višvanatu pilsonības skandāls]]": Neproduktīvi izmaiņu kari ([Labot=Allow only autopatrollers] (bezgalīgs) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (bezgalīgs)) 4540938 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] h5jvf11eju2pwty5seweyq7yfv77uqy 4540950 4540948 2026-10-29T01:05:49Z Egilus 27634 Izmainīja aizsardzības līmeni lapai "[[Višvanatu pilsonības skandāls]]": Ceru, uz to laiku kampaņa būs beigusies un visi varēs darboties kā pienākas enciklopēdijā, nevis tviteros un tiktokos.. ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 12. novembris, plkst. 01.05 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 12. novembris, plkst. 01.05 (UTC))) 4540938 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsaucaa [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] h5jvf11eju2pwty5seweyq7yfv77uqy 4541067 4540950 2026-10-29T10:50:21Z Meistars Joda 781 4541067 wikitext text/x-wiki '''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title="Višvanatgeitas" skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}</ref><ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]</ref> ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s pilsonības piešķiršana Indijas Republikas valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]], taču vēlāk tas izsauca [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī. == Priekšvēsture == 2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref>, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Notikumi == Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par "zelta pilsonību" pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums "zelta pilsonība" ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.<ref>[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]</ref> Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}</ref> Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> Viņas mājaslapā sadaļā "pētniecība" bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.<ref name="vertes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}</ref> Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.<ref name="vertes" /> [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.<ref>[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa "Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi", ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]</ref> Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}</ref> 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]</ref> 24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa "Manas publikācijas", visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}</ref> == Sekas == Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv "Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]</ref> Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.<ref>[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. "Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu", ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]</ref> Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}</ref> 26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, "Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]</ref> Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.<ref>[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, "Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai", ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]</ref> Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, "Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»", ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]</ref> [[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, "Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai", ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]</ref> 2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.<ref>[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref> [[Latvijas Republika]]s [[ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.<ref>[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, "Tas ir aizgājis par tālu!" Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]</ref> 2026. gada 28. oktobrī ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām<ref>[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandāli]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]] bjjujahw2f2dqn7p2d80frrpvdevimr 0 642204 4541063 4540393 2026-10-29T10:10:45Z ZANDMANIS 91184 /* Pašreizējais stāvoklis */ 4541063 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Basras memoriāls | native_name = {{val|en|Basra Memorial}} | other_name = | image = Basra Memorial Wide.jpg | image_size = 350px | caption = Basras memoriāls 2024. gadā | pushpin_map = Irāka# | map_size = | latd = 30 | latm = 24 | lats = | latNS = N | longd = 47 | longm = 32 | longs = | longEW = E | etymology = | location = {{vieta|Irāka|Basras muhāfaza|Az-Zubaira}} | nearest_city = Basra | area = | elevation = | height = | beginning_label = | beginning_date = | formed = | founded = {{dat|1929|3|27}} | founder = | built = | built_for = | demolished = | rebuilt = | restored = | restored_by = | architect = Edvards Priolo Vorens | architecture = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | governing_body = [[Nāciju Sadraudzības kara apbedījumu komisija]] | owner = | website = }} '''Basras memoriāls''' ir [[Nāciju Sadraudzības kara apbedījumu komisija|Nāciju Sadraudzības Kara kapu komisijas]] (''Commonwealth War Graves Commission'') kara [[memoriāls]] netālu no [[Az-Zubaira]]s, [[Irāka|Irākā]]. Memoriāls ir veltīts 40 682 [[Nāciju Sadraudzība]]s spēku karavīriem, kuri gāja bojā [[Mezopotāmijas operācija|Mezopotāmijas kampaņas]] laikā — no 1914. gada rudens līdz 1921. gada augusta beigām — un kuru apbedījuma vietas nav zināmas. Memoriāla autors ir Edvards Priolo Vorens (''Edward Prioleau Warren''). To 1929. gada 27. martā atklāja koloniālais administrators Gilberts Kleitons (''Gilbert Clayton'').<ref name="cwgc">{{cite web|url=http://www.cwgc.org/find-a-cemetery/cemetery/88400/BASRA%20MEMORIAL |title=Basra Memorial |publisher=Commonwealth War Graves Commission |accessdate=28 December 2013}}</ref> Sākotnēji piemineklis atradās astoņus kilometrus uz ziemeļiem no [[Basra]]s, netālu no [[Šatelaraba]]s upes, taču 1997. gadā tas tika pārvietots uz dienvidrietumiem — uz vietu, kur norisinājās kaujas daudz vēlākajā [[Līča karš|Persijas līča karā]]. Lai gan memoriāls nav ticis kopts vairāk nekā 30 gadus, tas saglabājies samērā labā stāvoklī: no 68 plāksnēm bojātas vai no sienas atdalījušās ir tikai 8. No 40 682 pieminētajiem cilvēkiem vārdā nosaukti tikai 7385 — britu karavīri (tostarp eiropiešu izcelsmes karavīri no [[Jaunzēlande]]s un [[Austrālija]]s) un virsnieki no [[Britu Indija|Indijas]]; savukārt 33 256 [[Britu Indijas Armija|Indijas armijas]] instruktori un ierindnieki ir norādīti tikai pa vienībām, minot kopējo kritušo skaitu. == Pašreizējais stāvoklis == [[File:Basra 14.jpg|thumb|Paneļi 60–68 ir visvairāk bojāti, un atslāņojušies no sienām.|left]] 2013. gada 10. novembrī laikraksts "[[The Daily Telegraph|The Telegraph]]" ziņoja, ka memoriāls cietis no vandālisma – pazuduši vairāki tā elementi, tostarp Atceres krusts un bronzas plāksnes no Atceres sienas, uz kurām bija iegravēti kritušo vārdi. Tā kā Nāciju Sadraudzības kara kapu komisija (CWGC) neveic nekādus memoriāla uzturēšanas darbus, objekts ir sliktā stāvoklī, lai gan aptuveni 62 no 68 plāksnēm joprojām ir savās vietās un salasāmas. [[File:Basra 2.jpg|thumb|Atkritumi memoriāla teritorijā, 2024. gada jūlijs]] 2016. gadā [[BBC]] ziņoja – Kolins Kers, tobrīd Nāciju Sadraudzības kara kapu komisijas sabiedrisko attiecību direktors, norādīja, ka Basras memoriālā nav minēti 30 000 indiešu karavīru vārdi. Lai gan kritušie [[briti|britu]] karavīri ir pieminēti, no indiešiem šāds gods izrādīts tikai virsniekiem. Pārējo karavīru (ierindnieku un instruktoru) piemiņa ir iemūžināta, norādot pulku, taču pievienojot vien frāzi, piemēram, "un vēl 258 indiešu karavīri" vai "un vēl 272 indiešu karavīri". Kers piebilda, ka komisija zina šo karavīru identitātes un ir uzsākusi projektu, lai rastu veidus, kā tās publiskot gan [[Indija|Indijā]], gan Lielbritānijā.<ref>{{cite web|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-india-36801602|title=Why India needs to remember 'forgotten' fallen of world wars|publisher=BBC|date=17 July 2016}}</ref> Līdz šim brīdim (2025. gada augustā) tas nav paveikts, un nav noteikti nekādi termiņi vai veikti pasākumi, lai to īstenotu. Objekts atrodas starp gruvešu kaudzēm, kas radušās blakus esošajos atklātajos grants un smilšu karjeros. Betona barjera neļauj izraktajai gruntij iebirt memoriāla teritorijā. 2000. gadu sākumā CWGC pārtrauca objekta uzturēšanu, atstājot to dabas stihiju varā. Kāda privātpersona ir nofotografējusi visas 69 plāksnes, lai saglabātu tās nākamajām paaudzēm; fotogrāfijas ir pieejamas tiešsaistē un brīvi aplūkojamas.<ref>{{cite web |title=Commonwealth War Cemeteries in Iraq |publisher=Steve Buster Johnson |work=Basra Memorial Panels - individual photographs |date=2026 |url=https://www.stevebusterjohnson.com/basra-amara-war-cemetery/basra-memorial |access-date=2026-10-01}}</ref> Šobrīd CWGC nav plānu atjaunot šo vai kādu citu kara kapu vai memoriālu valstī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Basra Memorial}} * [https://basra.cwgc.org/en/ basra.cwgc.org] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara pieminekļi Irākā]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] a12hnpgqncpurf0li2dubrvcllwywp1 0 642236 4540827 4540542 2026-10-28T18:18:14Z ZANDMANIS 91184 /* Tradīcijas un iezīmes */ 4540827 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Koldstrīmas gvarde | attēls = Coldstream Guards Badge.png | virsraksts = [[Bikšu lentes ordenis]] tiek izmantots kā Koldstrīmas gvardu pulka emblēma. | valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | pastāvēšana = 1650—pašlaik | daļa no = [[File:Flag of the British Army.svg|23px]] [[britu armija]]s | karaspēka veids = [[kājnieki]] | krāsas = | karavīru skaits = * Viens bataljons – 559 cilvēki<ref>{{cite web|url=https://questions-statements.parliament.uk/written-questions/detail/2018-11-22/194616|title=Army – Question for Ministry of Defence|page=1|access-date=14 December 2020|archive-date=26 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226013531/https://questions-statements.parliament.uk/written-questions/detail/2018-11-22/194616|url-status=}}</ref><br/> * Viena atsevišķa papildinājuma rota * Viena rezerves rota | devīze = Nulli Secundus (no latīņu valodas 'Nepārspējams') | militārās operācijas = [[Anglijas pilsoņu karš]]<br />[[Karš par Spānijas mantojumu]]<br>[[Karš par Austrijas mantojumu]]<br>[[Septiņgadu karš]]<br>[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]<br>[[Napoleona kari]]<br>[[Krimas karš]]<br>[[Angļu—būru karš]]<br>[[Pirmais pasaules karš]]<br>[[Otrais pasaules karš]]<br>[[Ziemeļīrijas konflikts]]<br>[[Irākas karš|Irākas karš 2003]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā 2001]] | pašreizējais komandieris = [[ģenerālleitnants]] [[Džeimss Baknels]] | komandieri = }} '''Koldstrīmas gvardes pulks''' ir vecākais nepārtraukti pastāvošais regulārā karaspēka [[Pulks (armija)|pulks]] [[Britu armija|Lielbritānijas armijā]]. Kā daļa no ''Household Division'' (Karaļa galma vienībām) viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir [[Apvienotās Karalistes monarhija|monarhijas]] aizsardzība; tādēļ tas bieži piedalās valstiskos ceremoniālos pasākumos. Pulks ir regulāri nosūtījis savas vienības uz dažādām vietām pasaulē un ir piedalījies vairumā lielo konfliktu, kuros iesaistījusies Lielbritānijas armija.<ref>{{Cite web|title=The Coldstream Guards Official Charity Website|url=https://coldstreamguards.org.uk/|access-date=2021-03-10|website=Coldstream Guards|language=en|archive-date=2 September 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180902124103/https://coldstreamguards.org.uk/|url-status=}}</ref> Pulks ir atradies nepārtrauktā dienestā un nekad nav ticis apvienots ar citu vienību. Tas tika izveidots 1650. gadā kā Monka kājnieku pulks (''Monck's Regiment of Foot''), apvienojot piecas rotas no pulkveža Džordža Fenvika kājnieku pulka (kas tika izveidots 1648. gadā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Parlamenta]] vajadzībām Otrā Anglijas pilsoņu kara laikā) un piecas rotas no sera Artūra Haselriga kājnieku pulka (kas tika izveidots 1643. gadā Parlamenta vajadzībām Pirmā Anglijas pilsoņu kara laikā) — kopumā 10 rotas. Pēc [[Stjuartu restaurācija|monarhijas atjaunošanas]] 1660. gadā vienība tika pārdēvēta par Lorda ģenerāļa kājnieku gvardes pulku (''Lord General's Regiment of Foot Guards'').<ref name="auto1">{{Cite book|last=Davies|first=Godfrey|url=https://catalog.hathitrust.org/Record/001589030|title=The early history of the Coldstream guards|date=1924|publisher=The Clarendon press|location=Oxford|archive-date=27 September 2020|access-date=10 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927144148/https://catalog.hathitrust.org/Record/001589030|url-status=}}</ref> Pēc Džordža Monka nāves 1670. gadā pulks ieguva nosaukumu Koldstrīmas kājnieku gvardes pulks (''Coldstream Regiment of Foot Guards'') — par godu [[Koldstrīma|vietai]] [[Skotija|Skotijā]], no kurienes tas devās ceļā, lai 1660. gadā palīdzētu atjaunot monarhiju.<ref name="auto1"/> 1855. gadā tā nosaukums tika mainīts uz ''Koldstrīmas gvarde'', un šis nosaukums tiek lietots vēl šobaltdien.<ref>{{Cite book|url=http://archive.org/details/TheColdstreamGuards1650-2000|title=The Coldstream Guards|language=English}}</ref> == Vēsture == === Anglijas revolūcija === Koldstrīmas gvardes pirmsākumi meklējami Anglijas revolūcijas laikā, kad [[Olivers Kromvels]] deva pulkvedim Džordžam Monkam atļauju izveidot savu pulku Jaunās modeļa armijas (tā sauktās [[Apaļgalvji|apaļgalvju]]) sastāvā. Monks paņēma piecas rotas no Džordža Fenvika un sera Artūra Haselriga pulkiem un 1650. gada 13. augustā izveidoja Monka kājnieku pulku. Nepilnas divas nedēļas vēlāk šie spēki piedalījās Danbaras kaujā, kur apaļgalvji sakāva [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza Stjuarta]] karaspēku (tā sauktos [[Kavalieri|kavalierus]]). Pēc [[Ričards Kromvels|Ričarda Kromvela]] atkāpšanās Monks, kurš atradās Skotijā, atbalstīja Stjuarta restaurāciju un 1660. gada 1. janvārī sava pulka priekšgalā šķērsoja [[Tvīda]]s upi, kas šķīra Angliju un Skotiju, netālu no Koldstrīmas pilsētas, no kurienes uzsāka piecu nedēļu gājienu uz [[Londona|Londonu]]. Viņš ieradās Londonā 2. februārī, tieši laikā, lai veicinātu monarhijas atjaunošanu. Par palīdzību kronim Monks no karaļa Čārlza II saņēma [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeni]], un viņa pulkam tika uzdots uzturēt kārtību Londonā. Tomēr jaunais Parlaments drīz vien pavēlēja viņa pulku izformēt kopā ar citiem Kromvela armijas pulkiem. Taču šī pavēle ​​netika izpildīta. 1661. gada 6. janvārī Londonā izcēlās tā saukto Piektās monarhijas vīru sacelšanās Tomasa Vennera vadībā. Tieši Koldstrīmas pulks to veiksmīgi apspieda. Pēc tam parlamenta iepriekšējā prasība tika pārskatīta. 1661. gada 14. februārī notika svinīga ceremonija, kuras laikā pulka karavīri simboliski nolika ieročus kā Kromvela armijas vienība un nekavējoties saņēma pavēli atkal iestāties dienestā, šoreiz kā daļa no karaļa armijas. Ar šo datumu sākas Koldstrīmas pulka oficiālā vēsture, dodot ceļu [[Grenadieru gvarde]]i, kas sākotnēji tika izveidota kā daļa no ''Kavalieru'' armijas. Šī diena tiek uzskatīta arī par Lielbritānijas regulārās armijas dzimšanas dienu. It kā nepakļaujoties 2. pulka statusam, par pulka moto tika izvēlēta latīņu frāze "Nulli Secundus" ("Nepārspējams"). Kad Monks 1670. gadā nomira, pulka vadību pārņēma Kreivenas grāfs. Turpmāk pulks bija pazīstams kā Koldstrīmas kājnieku pulks (iepriekš kā Monka kājnieku pulks, bet no 1661. gada 14. februāra līdz 1670. gadam kā Lorda ģenerāļa kājnieku gvardes pulks). === 17.–19. gadsimts === [[file:Robert Gibb. Closing the Gates at Hougoumont 1815.jpg|thumb|[[Roberts Gibss|Roberta Gibsa]] glezna. Koldstrīmas gvardi slēdz Ugumontas fermas vārtus tuvojošajiem francūžiem Vaterlo kaujas laikā.|left]] Pulks aktīvi piedalījās Monmuta sacelšanās apspiešanā, tostarp izšķirošajā Sedžmūras kaujā 1685. gadā. Augsburgas līgas kara laikā (angļu avotos: Deviņu gadu karš; 1688.–1697. g.) pulks cīnījās Nērvindenes kaujā un Namīras aplenkumā. 1760. gadā, [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] laikā, 2. bataljons tika nosūtīts uz Vāciju, lai piedalītos Braunšveigas prinča Ferdinanda vadītajā kampaņā, kur tas cīnījās Vilhelmstālas kaujā. Trīs jauktās gvardes rotas, kurās bija 307 vīri, pulkveža Edvarda Metjū vadībā tika iekļautas Gvardes brigādē un cīnījās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]]. Pēc tam Koldstrīmas pulks aktīvi piedalījās [[Francijas revolucionārie kari|karos pret Revolucionāro Franciju]] un [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. Sera Ralfa Aberkrombija spēku sastāvā pulks [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|cīnījās pret Francijas karaspēku Ēģiptē]]. 1807. gadā pulks piedalījās uzbrukumā Kopenhāgenai. 1809. gada janvārī tas devās uz Portugāli, lai apvienotu spēkus sera [[Arturs Velzlijs|Artura Velzlija]], topošā Velingtonas hercoga, vadībā. 1814. gadā Velingtonas hercoga armijas sastāvā pulks pēc kaujām cauri Portugālei un Spānijai sasniedza Francijas teritoriju, kur piedalījās Bejonas kaujā. Tikmēr pulka 2. bataljons piedalījās neveiksmīgajā desantā Valherenā. 1815. gadā Koldstrīmas pulks 2. gvardes brigādes sastāvā aktīvi piedalījās [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]], kur aizstāvēja nocietināto Ugumonas fermu. Šī aizstāvēšana tiek uzskatīta par vienu no pulka lielākajiem sasniegumiem. To piemin ar ikgadējo "Ķieģeļu pakāršanas" ceremoniju, kas notiek pulka seržantu ēdnīcā, pieminot Džeimsa Greiema un pulkvežleitnanta Džeimsa Makdonela centienus, kuriem pēdējā brīdī izdevās aizvērt Ugumonas fermas ziemeļu vārtus, kamēr franči mēģināja tur iekļūt. Pats Velingtonas hercogs pēc kaujas esot paziņojis, ka "kaujas panākumi tika izlemti, aizverot fermas vārtus". Pēc kara Koldstrīmas pulks līdz 1816. gadam atradās [[Parīze|Parīzē]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā Koldstrīmas pulks piedalījās Sevastopoles aplenkumā, [[Aļmas kauja|Aļmas kaujā]] un Inkermanas kaujā. Kara beigās četriem pulka locekļiem tika piešķirts jaunizveidotais [[Viktorijas krusts]]. 1855. gadā pulks ieguva savu pašreizējo nosaukumu: Koldstrīmas gvarde. 1882. gadā tas tika nosūtīts uz Ēģipti, lai cīnītos Angļu-Ēģiptes karā. 1897. gadā pulks tika paplašināts līdz trīs bataljonu stiprumam. 1. un 2. bataljons drīz tika nosūtīti uz Dienvidāfriku, kur tie piedalījās [[Angļu—būru karš|Otrajā būru karā]]. === No 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām === Pirmā pasaules kara sākumā Koldstrīmas gvardes pulks bija viens no pirmajiem britu pulkiem, kas ieradās Francijā pēc tam, kad Anglija pieteica karu Vācijai. Sekojošajās kaujās viņi cieta smagus zaudējumus, divas reizes zaudējot visus savus virsniekus, kuri krita vai tika ievainoti. Pirmajā Ipras kaujā 1. bataljons tika praktiski iznīcināts: līdz 1. novembrim tas bija samazināts līdz 150 karavīriem un vienam leitnantam. Pulks cīnījās Monsā, Losā, [[Sommas kauja|Sommā]] un [[Pašendeilas kauja|Trešajā Ipras kaujā]]. Pulks izveidoja 4. (inženiertehnisko) bataljonu, kas tika izformēts pēc kara 1919. gadā. 5., rezerves bataljons, nekad nepameta Lielbritāniju, pirms tika izformēts. Kad sākās Otrais pasaules karš, Koldstrīmas gvardes pulka 1. un 2. bataljons bija daļa no Britu ekspedīcijas spēkiem Francijā, savukārt 3. bataljons bija izvietots Tuvajos Austrumos. Kara laikā tika izveidoti arī papildu 4. un 5. bataljoni. Koldstrīmas gvarde cīnījās kopā ar Gvardes bruņutanku divīziju Ziemeļāfrikā un Eiropā kā motorizēti kājnieki un tanku apkalpes. 4. bataljons vispirms kļuva par motorizētu bataljonu 1940. gadā un pēc tam par bruņutanku bataljonu 1943. gadā. Pēc kara Koldstrīmas gvarde atteicās no saviem tankiem, un papildu 4. un 5. bataljons atkal tika izformēti, atstājot tikai trīs. Pēc kara 1. un 3. bataljons dienēja [[Palestīna|Palestīnā]]. 2. bataljons dienēja [[Malaizija|Malaizijā]]. 3. bataljons faktiski tika izformēts 1959. gadā. Atlikušie divi bataljoni piedalījās Mau Mau sacelšanās apspiešanā no 1959. līdz 1962. gadam, dienēja [[Adena|Adenā]] 1964. gadā, Maurīcijā 1965. gadā, tika izmantoti [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas iebrukuma laikā Kiprā]] 1974. gadā un pēc 1969. gada vairākas reizes tika izvietoti Ziemeļīrijā. Koldstrīmas gvardes orķestris 1985. gada 13. jūlijā spēlēja ''Live Aid'' koncerta atklāšanas fanfaras Velsas prinča Čārlza un Velsas princeses Diānas klātbūtnē. 1991. gadā 1. bataljons, tika izvietots [[Līča karš|Pirmajā Persijas līča karā]]. 1993. gadā, vēl vienas Lielbritānijas armijas "reformas" rezultātā, 2. bataljons tika faktiski likvidēts. Lielāko daļu 20. gs. deviņdesmito gadu 1. bataljons atradās [[Minstere|Minsterē]], Vācijā, 4. bruņutanku brigādes sastāvā. Laikā no 1993. līdz 1994. gadam bataljons dienēja kā motorizēts kājnieku bataljons ar [[Kājnieku kaujas mašīna|KKM]] aprīkotās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā. 2001. gadā bataljons tika nosūtīts uz Londonderiju, Ziemeļīrijā, divu gadu izvietošanai. Pēc tam 2005. gada aprīlī tas tika izvietots [[Irākas karš|Irākā]]. Sešu mēnešu izvietošanas laikā bataljons zaudēja divus karavīrus: 2004. gada 2. maijā netālu no Alamaras un 18. oktobrī netālu no [[Basra]]s. 2007. gada 19. jūlijā aizsardzības minists Dess Brauns paziņoja, ka bataljons 2007. gada oktobrī tiks izvietots [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]] 52. kājnieku brigādes sastāvā. 2009. gadā bataljons joprojām atradās Afganistānā, piedaloties sauszemes operācijās. Britu armijas jaunāko "reformu" laikā bataljons militāri tika uzskatīts par 11. brigādes sastāvdaļu. == Koldstrīmas gvarde un Anglijas Banka == Gandrīz divsimt gadus Koldstrīmas gvardiem bija gods katru dienu nodrošināt vienību [[Anglijas Banka]]s apsardzei. Šis pienākums tika uzticēts Koldstrīmas gvardes pulkam pēc lorda Gordona sacelšanās 1780. gadā un turpinājās līdz 1973. gadam. Līdz 1963. gadam bankas apsardzes karavīri valkāja pilnu formas tērpu un soļoja no savām kazarmām uz banku un atpakaļ kājām, ko londonieši pakāpeniski sāka uztvert kā īpašu, krāšņu rituālu. Tikai pēdējos desmit šīs tradīcijas gados Koldstrīmas gvardiem tika atļauts izmantot kravas automašīnas, lai nokļūtu no savām kazarmām uz banku. == Tradīcijas un iezīmes == [[File:Soldier from No7 Company Coldstream Guards With Regimental Colours MOD 45152569.jpg|thumbnail|Koldstrīmas gvardes pulka leitnants ar pulka karogu.]] Pogu izkārtojums uz mundiera ir izplatīts veids, kā atšķirt dažādus kājnieku gvardes pulkus. Koldstrīmas pulka pogas ir izkārtotas pa pāriem, un uz to misiņa virsmas attēlota [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeņa]] zvaigzne.<ref name=ceremonial>{{cite web|url=http://www.army.mod.uk/infantry/regiments/24427.aspx|title=Ceremonial duties|publisher=Ministry of Defence|access-date=26 April 2014|archive-date=10 November 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141110160221/http://www.army.mod.uk/infantry/regiments/24427.aspx|url-status=}}</ref> Koldstrīmas gvardus no citiem kājnieku gvardiem var atšķirt arī pēc sarkanas spalvu pušķa (tā dēvētā ''hackle''), kas atrodas to lāčādas cepuru labajā pusē.<ref>{{cite book|author-last1=Weinreb|author-first1= Ben |author-link2=Christopher Hibbert|author-last2=Hibbert|author-first2= Christopher |title=[[The London Encyclopaedia]] |edition=reprint |year=1992 |publisher=[[Macmillan Publishers|Macmillan]] |page=409}}</ref> Tāpat kā citi mūsdienu Britu gvardes pulki, arī Koldstrīmas gvarde apvieno kaujas un ceremoniālās lomas. Pulka karavīrus un virsniekus sauc par ''koldstrīmeriem''. Militāri tā ir moderna vienība, kas aprīkota ar moderniem ieročiem un aktīvi piedalās kaujas operācijās karstajos punktos. Ceremoniāli bataljons saglabā savus slavenos ceremoniālos sarkanos mundierus un augstās [[lāčādas cepure]]s, un veic goda sardzes pienākumus [[Vindzoras pils|Vindzoras pilī]]. Sardzes maiņu tradicionāli pavada bungu orķestris, taču mūsdienās šie bundzinieki kaujas situācijās kalpo kā ložmetēju vienība. Koldstrīmas gvardes pulka orķestris spēlē ne tikai sardzes maiņā, bet arī valsts vizīšu un daudzu citu oficiālu pasākumu laikā. [[file:Changing of the Colours.jpg|thumb|Koldstrīmas gvarde mūsdienās, pils ceremonijas laikā]] Atšķirībā no pārējiem četriem kājnieku gvardes pulkiem, kas vervē karavīrus no saviem attiecīgajiem reģioniem (attiecīgi no Anglijas Grenadieru gvardei, Skotijas Skotu gvardei, [[Ziemeļīrija]]s Īru gvardei un [[Velsa]]s Velsiešu gvardei), Koldstrīmas gvardei ir īpaša vervēšanas zona, kas aptver Anglijas apgabalus, caur kuriem Monka pulks šķērsoja savu slaveno gājienu no Koldstrīmas uz Londonu. Gvardes divīzijas rekrūši iziet intensīvu apmācības programmu Britu armijas kājnieku apmācības centrā. Viņu apmācība ilgst divas nedēļas ilgāk nekā rekrūšiem no Britu armijas regulārajiem kājnieku pulkiem. Turklāt topošie gvardes karavīri kursa laikā saņem papildu apmācību, koncentrējoties uz soļošanu un dalību ceremonijās. == Galerija == <gallery> File:SOLDIERS COMPLETE FINAL REHEARSAL AHEAD OF THE QUEEN'S BIRTHDAY PARADE MOD 45159988.jpg|Koldstrīmas gvardes seržants, kurš, ejot cauri ierindai, veic korekcijas, gatavojoties ceremonijai «Trooping the Colour» File:Batalla del río Almá, por Richard Caton Woodville.jpg|[[Aļmas kauja]]s laikā File:StateLibQld 1 127799 Coldstream guards marching during Australian Commonwealth celebrations, Brisbane, 1901.jpg|Koldstrīmas gvarde soļo [[Brisbena|Brisbenā]], Austrālijā, 1901. gadā File:The Battle of Passchendaele, July-november 1917 Q6046.jpg|4. Koldstrīmas pulks [[Pašendeilas kauja|Trešajā Ipras kaujā]], 1917. gadā File:Guards Parachute Platoon.JPG|Gvardes desantnieku vada — kas sastāv no Koldstrīmas gvardes karavīriem — piederīgie, [[Desantnieku pulka 3. bataljons]] File:Sharpshooter Rifle.JPG|Gvardists, izmantojot precīzās šaušanas ieroču sistēmu File:Section Second in Command.jpeg|Nodaļas komandiera vietnieks mācību laikā dod operatīvus kaujas rīkojumus File:Mortar blast.jpg|81 mm mīnmetējs mirkli pēc šāviena. File:Queen Elizabeth and Donald Trump.jpg|[[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] un karaliene [[Elizabete II]], kurus pavada majors Olivers Bigss, apskata Koldstrīmas gvardes 1. bataljonu Vindzoras pilī Trampa vizītes laikā Londonā 2018. gada jūlijā. France, Bayonne, cimetière des gardes anglais, plaque visite king Edward, bataille 1814 12.JPG|Bejonas kaujas kapsētā, 1814. gads, Francija, fragments File:Coldstream 2.png|1. bataljons mācībās [[Kenija|Kenijā]] 2019. gadā File:British Coldstream Guard soldiers at Cincu.jpg|Divi Koldstrīmas gvardes karavīri demonstrē tradicionālo formas tērpu un pretgaisa/prettanku sistēmas „Javelin” (FGM-148 Javelin) iespējas, piedaloties kājnieku ieroču demonstrācijā [[Činku]] ([[Rumānija|Rumānijā]]). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Sir [[Julian Paget]], [[Baronet|Bt]]&nbsp;– ''Second to none : the Coldstream Guards, 1650–2000'' (2000) {{ISBN|0-85052-769-4}} * {{cite book|last=Harwood|first=Brian|year=2006|title=Chivalry and Command: 500 Years of Horse Guards|edition=illustrated, annotated|publisher=Osprey Publishing|isbn=1-84603-109-5|page=[https://books.google.com/books?id=nfw_z24jG5AC&pg=PA38 38]}} * [[Andrew Roberts (historian)|Roberts, Andrew]]; ''Waterloo: Napoleon's Last Gamble'', 2005, London: HarperCollins Publishers, {{ISBN|0-00-719075-1}} == Ārējās saites == {{Commons category|Coldstream Guards}} * [https://www.army.mod.uk/who-we-are/corps-regiments-and-units/infantry/coldstream-guards/ Coldstream Guards page on British Army website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220815053516/https://www.army.mod.uk/who-we-are/corps-regiments-and-units/infantry/coldstream-guards/ |date=15 August 2022 }} * [https://www.coldstreamguards.org.uk Regimental website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140312212826/https://www.coldstreamguards.org.uk/ |date=12 March 2014 }} * [https://theguardsmuseum.com/ The Guards Museum (history of the Foot Guards)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241030210756/https://theguardsmuseum.com/ |date=30 October 2024 }} * [https://web.archive.org/web/20080920143559/http://www.army.mod.uk/music/corps-band/463.aspx Coldstream Guards Band site] * [https://web.archive.org/web/20110616051525/http://www.woodlands-junior.kent.sch.uk/customs/questions/royal/footguard.htm The Queen's Footguards] * [https://web.archive.org/web/20040102030045/http://www.shinycapstar.com/ Shiny Capstar] (unofficial site) * [https://web.archive.org/web/20040210210721/http://www.maxsolutions.ca/coldstream/ Canadian Coldstream Guards] * [https://web.archive.org/web/20110724200141/http://www.coldstreamguards.org.nz/ Coldstream Guards Corps Of Drums] * {{YouTube|MUli7OkUq3o|"Milanollo – Quick March of the Coldstream Guards"}} * {{YouTube|tbZL9iBnEOw|Behind the Scenes with The Coldstream Guards Soldiery Portrait Exhibition}} * [https://web.archive.org/web/20111004042339/http://www.coldstreamwindsor.org.uk/ The Coldstream Guards Association Windsor Branch No. 18] * [https://web.archive.org/web/20120224154346/http://british-army-units1945on.co.uk/default.aspx British Army Locations from 1945] * [https://books.google.com/books?id=YeSHInCZGskC&dq=Daniel+Mackinnon+colonel&pg=PA106 Origin and services of the Coldstream guards] by Colonel [[Daniel Mackinnon]] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Britu armija]] m09tww4jv35i2l8v00sr1lsmv38sz5f 0 642269 4540699 2026-10-28T13:10:06Z Pirags 3757 jauna lpp 4540699 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs un [[Valsts dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks, žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors, vēlāk galvenais redaktors, [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgās darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda raksts (2008) == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] 9lxhbs8w2c4f3zqxdhf6puq9k3545om 4540703 4540699 2026-10-28T13:17:07Z Pirags 3757 4540703 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks, žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors, vēlāk galvenais redaktors, [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgās darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda raksts (2008) == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] 45j78md9azigtmgzv6epgvjhdvn6etk 4540704 4540703 2026-10-28T13:19:13Z Pirags 3757 /* Apbalvojumi */ 4540704 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks, žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors, vēlāk galvenais redaktors, [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgās darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda raksts (2008) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071223102704/http://inventions.lza.lv/sel.php?id=7 Aldoņa Vēriņa profils saitā inventions.lza.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] dvsfxs7nc023rjrk065xygqwdvmk96b 4540705 4540704 2026-10-28T13:28:52Z Pirags 3757 pap 4540705 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs (1955–1959) un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks (1962–1964), žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors (1978–1981), vēlāk galvenais redaktors (no 1999), [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgās darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Nozīmīgākās publikācijas == * Pārskats par meloņu kultūru brīvā dabā Latvijas PSR. LVU Botāniskā dārza raksti, XV, Nr.1, 1954. 27 lpp. * LVU botāniskais dārzs. Sastādītājs un daļas autors. Rīga, Liesma, 1955. 244 lpp. * Latvijas PSR savvaļas dekoratīvie augi. LZA BD rakstu krājums “Daiļdārzniecība”, IV, Rīga, 1962. 31 lpp. * Ziedošais mūžs. Latvijas dārzkopības tēva Pētera Dindoņa piemiņai. Rīga, Liesma, 1967. 48 lpp. * Puķkopība. Āra puķes. Sastādītājs un daļu autors. Rīga, Liesma, 1967. 352 lpp. * Narcises. Daļas autors. Rīga, Liesma, 1979. * Gladiolu Avīze. Rīga, 1998. 64 lpp. * Latvijas selekcionāru ziedi. Daļas autors. Rīga, Jumava, 1999. 160 lpp. * Īrisu Avīze. Rīga, 1999. 64 lpp. * Peonijas. Rīga, 2007. 64 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda raksts (2008) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071223102704/http://inventions.lza.lv/sel.php?id=7 Aldoņa Vēriņa profils saitā inventions.lza.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] 39dmc0x9l3ycafwigplikk1jlq38l51 4540810 4540705 2026-10-28T17:38:41Z Pirags 3757 4540810 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs (1955–1959) un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks (1962–1964), žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors (1978–1981), vēlāk galvenais redaktors (no 1999), [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgu darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Nozīmīgākās publikācijas == * Pārskats par meloņu kultūru brīvā dabā Latvijas PSR. LVU Botāniskā dārza raksti, XV, Nr.1, 1954. 27 lpp. * LVU botāniskais dārzs. Sastādītājs un daļas autors. Rīga, Liesma, 1955. 244 lpp. * Latvijas PSR savvaļas dekoratīvie augi. LZA BD rakstu krājums “Daiļdārzniecība”, IV, Rīga, 1962. 31 lpp. * Ziedošais mūžs. Latvijas dārzkopības tēva Pētera Dindoņa piemiņai. Rīga, Liesma, 1967. 48 lpp. * Puķkopība. Āra puķes. Sastādītājs un daļu autors. Rīga, Liesma, 1967. 352 lpp. * Narcises. Daļas autors. Rīga, Liesma, 1979. * Gladiolu Avīze. Rīga, 1998. 64 lpp. * Latvijas selekcionāru ziedi. Daļas autors. Rīga, Jumava, 1999. 160 lpp. * Īrisu Avīze. Rīga, 1999. 64 lpp. * Peonijas. Rīga, 2007. 64 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda raksts (2008) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071223102704/http://inventions.lza.lv/sel.php?id=7 Aldoņa Vēriņa profils saitā inventions.lza.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] bgu3axvfdw3xhddltdwtduag6h7xe4g 4540812 4540810 2026-10-28T17:51:40Z Pirags 3757 /* Nozīmīgākās publikācijas */ pap 4540812 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs (1955–1959) un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks (1962–1964), žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors (1978–1981), vēlāk galvenais redaktors (no 1999), [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgu darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Nozīmīgākās publikācijas == * Pārskats par meloņu kultūru brīvā dabā Latvijas PSR. LVU Botāniskā dārza raksti, XV, Nr.1, 1954. 27 lpp. * LVU botāniskais dārzs. Sastādītājs un daļas autors. Rīga, Liesma, 1955. 244 lpp. * Latvijas PSR savvaļas dekoratīvie augi. LZA BD rakstu krājums “Daiļdārzniecība”, IV, Rīga, 1962. 31 lpp. * Ziedošais mūžs. Latvijas dārzkopības tēva Pētera Dindoņa piemiņai. Rīga, Liesma, 1967. 48 lpp. * Puķkopība. Āra puķes. Sastādītājs un daļu autors. Rīga, Liesma, 1967. 352 lpp. * Narcises. Daļas autors. Rīga, Liesma, 1979. * Gladiolu Avīze. Rīga, 1998. 64 lpp. * Latvijas selekcionāru ziedi. Daļas autors. Rīga, Jumava, 1999. 160 lpp. * Īrisu Avīze. Rīga, 1999. 64 lpp. * Peonijas. Rīga, 2007. 64 lpp. * Latvietis un viņa peonijas. Rīga, Latvijas Universitāte, 2014. 479 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda raksts (2008) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071223102704/http://inventions.lza.lv/sel.php?id=7 Aldoņa Vēriņa profils saitā inventions.lza.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] 7s7chz3rmjbhlb6aaum2r5vnzwi9k31 4540824 4540812 2026-10-28T18:09:24Z Pirags 3757 /* Apbalvojumi */ 4540824 wikitext text/x-wiki '''Aldonis Vēriņš''' (dzimis 1929. gada 6. janvārī [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], miris 2020. gada 6. martā) bija latviešu bioloɡs, puķkopis un publicists, lielziedu īrisu, peoniju un [[Gladiolas|gladiolu]] selekcionārs, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] direktors (1953–1955), kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētājs (1955–1959) un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Valsts dabas muzeja]] direktora vietnieks (1962–1964), žurnāla "[[Dārzs un Drava]]" Puķkopības nodaļas redaktors (1978–1981), vēlāk galvenais redaktors (no 1999), [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s goda doktors (2001). 1981. gada 15. jūlijā pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s ierosinājuma par “ideoloģiski kaitīgu darbību” Aldoni Vēriņu izslēdza no [[Latvijas PSR]] Žurnālistu savienības, vēlāk arī no Komunistiskās partijas, kā arī atbrīvoja no darba žurnālā "Dārzs un Drava" un izslēdza no Dārzkopības un biškopības biedrības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.10.2026-valsts-nodeviba-lifta-ka-ceka-apsviedigo-pukkopi-verinu-izsledza-no-padomju-zurnalistikas.a669231/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts nodevība liftā. Kā čeka apsviedīgo puķkopi Vēriņu izslēdza no padomju žurnālistikas] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Nozīmīgākās publikācijas == * Pārskats par meloņu kultūru brīvā dabā Latvijas PSR. LVU Botāniskā dārza raksti, XV, Nr.1, 1954. 27 lpp. * LVU botāniskais dārzs. Sastādītājs un daļas autors. Rīga, Liesma, 1955. 244 lpp. * Latvijas PSR savvaļas dekoratīvie augi. LZA BD rakstu krājums “Daiļdārzniecība”, IV, Rīga, 1962. 31 lpp. * Ziedošais mūžs. Latvijas dārzkopības tēva Pētera Dindoņa piemiņai. Rīga, Liesma, 1967. 48 lpp. * Puķkopība. Āra puķes. Sastādītājs un daļu autors. Rīga, Liesma, 1967. 352 lpp. * Narcises. Daļas autors. Rīga, Liesma, 1979. * Gladiolu Avīze. Rīga, 1998. 64 lpp. * Latvijas selekcionāru ziedi. Daļas autors. Rīga, Jumava, 1999. 160 lpp. * Īrisu Avīze. Rīga, 1999. 64 lpp. * Peonijas. Rīga, 2007. 64 lpp. * Latvietis un viņa peonijas. Rīga, Latvijas Universitāte, 2014. 479 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] I pakāpes Zelta goda zīme (1999) * [[Atzinības krusts]], IV pakāpe (2008) * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2008) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071223102704/http://inventions.lza.lv/sel.php?id=7 Aldoņa Vēriņa profils saitā inventions.lza.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēriņš, Aldonis}} [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas selekcionāri]] [[Kategorija:Latvijas botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Dārzkopji]] [[Kategorija:Disidenti]] lvaxhfo95c7jhw1k4mqc8jwqlrhno00 3 642270 4540707 2026-10-28T13:41:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4540707 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Klāvs2023}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. oktobris, plkst. 15.41 (EET) p2mpkbzm6kqwnjj4doqg0klf3tgxuvf 3 642271 4540716 2026-10-28T14:29:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4540716 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Juris Fjodorovs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. oktobris, plkst. 16.29 (EET) 2pve4zg5jnmpmkkvo5hda9m8ldk5iqc 0 642272 4540724 2026-10-28T14:43:02Z Ivario 51458 Ivario pārvietoja lapu [[Carnikavas novada ciemu uzskaitījums]] uz [[Carnikavas pagasta ciemu uzskaitījums]]: bijušais novads un tā ciemi ir kļuvis par Carnikavas pagastu 4540724 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Carnikavas pagasta ciemu uzskaitījums]] mwanveyt8t85ay9m12ya47zylp1plg5 0 642273 4540784 2026-10-28T16:21:00Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums= Kvinkvelokulinas ''[[Quinqueloculina seminulum]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = Rizārijas | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Tubothalamea | klase_lv = Tubotalamejas | kārta = Miliolida | kārta_lv = Miliolīdas | virsdzimta = Milioloidea | virsdzimta_lv = Milioloidejas | dzimta = H... 4540784 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums= Kvinkvelokulinas ''[[Quinqueloculina seminulum]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = Rizārijas | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Tubothalamea | klase_lv = Tubotalamejas | kārta = Miliolida | kārta_lv = Miliolīdas | virsdzimta = Milioloidea | virsdzimta_lv = Milioloidejas | dzimta = Hauerinidae | dzimta_lv = Hauerinīdas | apakšdzimta = Hauerininae | apakšdzimta_lv = Hauerinīnes | ģints = Massilina | ģints_lv = Masilinas | binomial = Massilina <small>Schlumberger, 1893</small> | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Masilinas''' (''Massilina'') ir [[Bentoss|bentisku]] [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints [[Miliolīdas|miliolīdu]] kārtā. Šo ģinti 1893. gadā aprakstīja franču paleontologs [[Šarls Šlumberžē]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Massilina secans]]'' <small>d'Orbigny, 1826</small>. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] masilinas ir zināmas no vēlā [[Krīta periods|krīta perioda]] līdz mūsdienām. Masilinu ģintī ir vairāk par 100 sugām.<ref>[https://marinespecies.org/foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=112026#images World Foraminifera Database.]</ref> Tā ir kosmopolītiska ģints un ir izplatīta visos [[Okeāns|okeānos]] un daudzās [[Jūra|jūrās]]. == Apraksts == [[Čaula]]s kontūra ir olveidīga. Šķērsgriezumā čaula ir saplacināta un vārpstveidīga. Agrīnās [[Foraminīferu kameras|kameras]] ir izvietotas pēc "[[Kvinkvelokulinas|kvinkvelokulinu]]" tipa (piecās rindās). Nākamās kameras orientētas vienā plaknē, secīgi no abāmn pusēm (līdzīgi kā ''[[Spiroloculina]]''). Kamerām ir dibens. Ārējā mala ir no noapaļotas līdz ķīļveidīgai. Sieniņas ir no kaļķa, neperforētas, porcelānveidīgas. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir termināla, ovāla, aprīkota ar īsu vai pagarinātu, nedaudz izbīdītu zobu, kas galā var sazaroties.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 335 lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] 3baf46jcv3i4trf47ahp1qwunw547o9 4540787 4540784 2026-10-28T16:25:27Z Jānis U. 198 4540787 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Massilina secans.jpg | att_nosaukums= Masilinas ''[[Massilina secans]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = Rizārijas | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Tubothalamea | klase_lv = Tubotalamejas | kārta = Miliolida | kārta_lv = Miliolīdas | virsdzimta = Milioloidea | virsdzimta_lv = Milioloidejas | dzimta = Hauerinidae | dzimta_lv = Hauerinīdas | apakšdzimta = Hauerininae | apakšdzimta_lv = Hauerinīnes | ģints = Massilina | ģints_lv = Masilinas | binomial = Massilina <small>Schlumberger, 1893</small> | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Masilinas''' (''Massilina'') ir [[Bentoss|bentisku]] [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints [[Miliolīdas|miliolīdu]] kārtā. Šo ģinti 1893. gadā aprakstīja franču paleontologs [[Šarls Šlumberžē]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Massilina secans]]'' <small>d'Orbigny, 1826</small>. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] masilinas ir zināmas no vēlā [[Krīta periods|krīta perioda]] līdz mūsdienām. Masilinu ģintī ir vairāk par 100 sugām.<ref>[https://marinespecies.org/foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=112026#images World Foraminifera Database.]</ref> Tā ir kosmopolītiska ģints un ir izplatīta visos [[Okeāns|okeānos]] un daudzās [[Jūra|jūrās]]. == Apraksts == [[Čaula]]s kontūra ir olveidīga. Šķērsgriezumā čaula ir saplacināta un vārpstveidīga. Agrīnās [[Foraminīferu kameras|kameras]] ir izvietotas pēc "[[Kvinkvelokulinas|kvinkvelokulinu]]" tipa (piecās rindās). Nākamās kameras orientētas vienā plaknē, secīgi no abāmn pusēm (līdzīgi kā ''[[Spiroloculina]]''). Kamerām ir dibens. Ārējā mala ir no noapaļotas līdz ķīļveidīgai. Sieniņas ir no kaļķa, neperforētas, porcelānveidīgas. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir termināla, ovāla, aprīkota ar īsu vai pagarinātu, nedaudz izbīdītu zobu, kas galā var sazaroties.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 335 lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] sjyxq0trlc7d19rvdd9sd4mrz1m8edz 4540791 4540787 2026-10-28T16:40:30Z Jānis U. 198 4540791 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Massilina secans.jpg | att_nosaukums= Masilinas ''[[Massilina secans]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = Rizārijas | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Tubothalamea | klase_lv = Tubotalamejas | kārta = Miliolida | kārta_lv = Miliolīdas | virsdzimta = Milioloidea | virsdzimta_lv = Milioloidejas | dzimta = Hauerinidae | dzimta_lv = Hauerinīdas | apakšdzimta = Hauerininae | apakšdzimta_lv = Hauerinīnes | ģints = Massilina | ģints_lv = Masilinas | binomial = Massilina <small>Schlumberger, 1893</small> | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Masilinas''' (''Massilina'') ir [[Bentoss|bentisku]] [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints [[Miliolīdas|miliolīdu]] kārtā. Šo ģinti 1893. gadā aprakstīja franču paleontologs [[Šarls Šlumberžē]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Massilina secans]]'' <small>d'Orbigny, 1826</small>. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] masilinas ir zināmas no vēlā [[Krīta periods|krīta perioda]] līdz mūsdienām. Tā ir kosmopolītiska ģints un ir izplatīta visos [[Okeāns|okeānos]] un daudzās [[Jūra|jūrās]]. == Apraksts == [[Čaula]]s kontūra ir olveidīga. Šķērsgriezumā čaula ir saplacināta un vārpstveidīga. Agrīnās [[Foraminīferu kameras|kameras]] ir izvietotas pēc "[[Kvinkvelokulinas|kvinkvelokulinu]]" tipa (piecās rindās). Nākamās kameras orientētas vienā plaknē, secīgi no abāmn pusēm (līdzīgi kā ''[[Spiroloculina]]''). Kamerām ir dibens. Ārējā mala ir no noapaļotas līdz ķīļveidīgai. Sieniņas ir no kaļķa, neperforētas, porcelānveidīgas. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir termināla, ovāla, aprīkota ar īsu vai pagarinātu, nedaudz izbīdītu zobu, kas galā var sazaroties.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 335 lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Masilinu ģintī ir pāri par 100 sugām. Dažas no tām ir šādas:<ref>[https://marinespecies.org/foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=112026#images World Foraminifera Database.]</ref> * '''''Massilina''''' <small>Schlumberger, 1893</small> :* ''[[Massilina crenata]]'' <small>(Karrer, 1868)</small> :* ''[[Massilina ginginensis]]'' <small>Chapman, 1917</small> † :* ''[[Massilina gualtieriana]]'' <small>(d'Orbigny, 1839)</small> :* ''[[Massilina planata]]'' <small>Cushman, 1932</small> :* ''[[Massilina secans]]'' <small>(d'Orbigny, 1826)</small> :* ''[[Massilina timorensis]]'' <small>Loeblich and Tappan, 1994</small> :* ''[[Massilina alata]]'' <small>Cushman, 1936</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] qwspaf8b41nrt0ymvvwny26nfv2us22 0 642274 4540785 2026-10-28T16:21:26Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Masilinas]] 4540785 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Masilinas]] cs7efow95k56gxdlhiind81xqropopm 6 642275 4540786 2026-10-28T16:24:29Z Jānis U. 198 Foraminīferu Massilina secans čaulas, Malta, Mellieha līča pludmale. 4540786 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Foraminīferu Massilina secans čaulas, Malta, Mellieha līča pludmale. == Licence == {{PD-self}} p5pj1cagy6h085g9te7ivwvoga8l3oj 3 642276 4540789 2026-10-28T16:36:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4540789 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=LucasB190}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. oktobris, plkst. 18.36 (EET) gz1huqnm9dzzbieym22x3todgrkm37v 0 642278 4540809 2026-10-28T17:38:19Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Tatamailau | Photo = View to Mt Tatamailau, Ainaro on a clear day.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Austrumtimora | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=8|latm=54|lats=24|latNS=S | longd=125|longm=29|longs=36|longEW=E | Augstums = 2963 | Relatīvais_augstums = 2963 | Atrašanās vieta = {{vieta|Austrumtimora}} | Kāpums = | Topographic m... 4540809 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Tatamailau | Photo = View to Mt Tatamailau, Ainaro on a clear day.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Austrumtimora | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=8|latm=54|lats=24|latNS=S | longd=125|longm=29|longs=36|longEW=E | Augstums = 2963 | Relatīvais_augstums = 2963 | Atrašanās vieta = {{vieta|Austrumtimora}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = Ramelau | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Tatamailau''' ({{val|tet|Tatamailau}}) ir kalns [[Timora]]s salas vidienē, salas un [[Austrumtimora]]s valsts augstākā virsotne. Atrodas Ramelau grēdā dienvidos no valsts galvaspilsētas [[Dili]]. Laikā, kad Austrumtiomora bija [[Portugāle]]s kolonija, Tatamailau (''Pico do Ramelau'') tika uzskatīts par Portugāles augstāko kalnu. Vietējie [[Katoļticība|katoļi]] kalnu uzskata par veltītu [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]] un tas ir ikgadēja svētceļojuma mērķis Pasludināšanas svētkos; kalna virsotnē 1997. gadā uzstādīta 3 m augsta Jaunavas Marijas statuja. Kopš 2000. gada kalna virsotne virs 2000 m augstuma pasludināta par aizsargātu dabas teritoriju un putniem nozīmīgu vietu.<ref>[http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/15827 Birdlife data Zone: TL02 Tata Mailau]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Omānas kalni]] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu ģeogrāfija]] ki9p42lctxbseuuppc7cykik7ki9i0u 0 642279 4540814 2026-10-28T17:57:56Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Ieroča infokaste |attēls = Horse Guard.JPG |paraksts = Lāčādas cepures, ko valkā Lielbritānijas kājnieku gvarde, ir melnā krāsā. |nosaukums = Lāčādas cepure |valsts = |tips = militārā galvassega |konstruktors = |konstruktori = |ražotājs = |ražošanā = |bruņojumā = |patronu_tips = |darbības_princips = |šaušanas_ātrums = |sākuma_ātrums... 4540814 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste |attēls = Horse Guard.JPG |paraksts = Lāčādas cepures, ko valkā Lielbritānijas kājnieku gvarde, ir melnā krāsā. |nosaukums = Lāčādas cepure |valsts = |tips = militārā galvassega |konstruktors = |konstruktori = |ražotājs = |ražošanā = |bruņojumā = |patronu_tips = |darbības_princips = |šaušanas_ātrums = |sākuma_ātrums = |attālums = |masa = |garums = |stobrs = |pārlādes_sistēma = |patronas_aptverē = |tēmēklis = |versijas = |daudzums = }} '''Lāčādas cepure''' ({{val|en|Bearskin}}; {{val|fr|Bonnet à poils}}) ir augsta [[kažokāda]]s [[galvassega]], kas radusies no 17. un 18. gadsimta grenadieru vienību nēsātajām [[mitra]]s veida cepurēm. Sākotnēji tās nēsāja tikai [[grenadieri]], taču 19. gadsimtā tās sāka izmantot arī vairākas citas militārās vienības. 19. gadsimta vidū šīs cepures vēl tika lietotas kaujas apstākļos, savukārt 20. gadsimtā tās tika izmantotas vairs tikai parādes formās. 21. gadsimtā atsevišķas militārās vienības joprojām izmanto lāčādas cepures kā būtisku savas svinīgās un [[mundieris|parādes formas tērpa]] sastāvdaļu. == Vēsture == Lāčādas cepures attīstījās no mitras veida galvassegām, ko 17. un 18. gadsimtā nēsāja Eiropas grenadieri.<ref name=BritDressReg>{{cite web|url=https://assets.publishing.service.gov.uk/media/5a8236df40f0b62305b93169/2017-03109.pdf|title=Army dress regulations all ranks|publisher=Ministry of Defence|access-date=10 January 2023|pages=2–3}}</ref><ref name=ameide>{{cite journal|url=https://www.ameide-tienhoven.nl/wp-content/uploads/2013/03/Nieuwsblad-HVAT-2013-3-klein.pdf|journal=Nieuwsblad Historische Vereniging|volume=24|issue=3|year=2013|title=Grenadiers en Jagers in actie in Ameide|page=26|first=Hans|last=van den Heuvel|language=Dutch}}</ref> 17. gadsimtā, kad Eiropas armijās sāka veidot grenadieru vienības, karavīri plašmalu cepuru vietā sāka nēsāt mitra veida galvassegas; tas nodrošināja lielāku kustību brīvību, metot [[granāta]]s. Lai novērstu galvassegas saplakšanu un piešķirtu tai iespaidīgāku izskatu, tās bieži rotāja ar metāla plāksni priekšpusē vai kažokādu. Mitras veida galvassegas ar metāla plāksnēm vispirms ieviesa [[Prūsijas armija]]s grenadieri, un vēlāk tās pārņēma arī citu protestantisko valstu grenadieri, savukārt katoļu zemēs izplatītāka kļuva šo galvassegu rotāšana ar kažokādu. Pirmās liecības par to, ka Eiropas grenadieri lietoja lāčādas cepures, attiecas uz 17. gadsimta vidu, taču plašāka to ieviešana notika tikai 1761. gadā, kad Francijas karaliskās armijas grenadieri sāka nēsāt augstas kažokādas cepures, kas atgādināja Prūsijas grenadieru lietotās mitras veida galvassegas.<ref name=forcesnet>{{cite web|url=https://www.forces.net/technology/uniform/bearskin-everything-you-need-know|title=The Bearskin: Everything you need to know|website=www.forces.net|access-date=18 January 2023|last=Wharton|first=James|date=11 June 2021 }}</ref><ref>Mouillard, Lucien: Les Régiments sous Louis XV, Paris 1882</ref> Tāpat kā mitras veida galvassegas, arī lāčādas cepures tika nēsātas, lai psiholoģisku apsvērumu dēļ palielinātu karavīra šķietamo augumu. [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] grenadieri mitras veida galvassegas pret lāčādas cepurēm nomainīja 1768. gadā, pamatojoties uz karaļa rīkojumu, lai gan atsevišķi pulki tās sāka nēsāt jau 18. gadsimta 50. gados. Lāčādas cepures bija raksturīgas Napoleona Impērijas gvardei un britu pulkam "Royal Scots Greys", savukārt "Gvardes grenadieri" tās ieviesa pēc [[Vaterlo kauja]]s 1815. gadā; līdz 1831. gadam tās savā parādes formastērpā iekļāva arī "[[Koldstrīmas gvarde]]s" un "[[Skotu gvarde]]s" vienības. Šīs galvassegas tika izmantotas militārajā dienestā arī 19. gadsimta vidū – piemēram, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā britu gvardes kājnieki un "Royal Scots Greys" karavīri tās nēsāja kaujas apstākļos. Tomēr 19. gadsimta vidū augsto izmaksu un grūtību dēļ, kas saistītas ar cepuru uzturēšanu labā stāvoklī karagājienu apstākļos, vairākas armijas ierobežoja to lietošanu, atļaujot tās nēsāt tikai īpašos svinīgos gadījumos. Militārās vienības, piemēram, Itālijas 1. pulks "Granatieri di Sardegna", minētā gadsimta gaitā pilnībā atteicās no šīs galvassegas izmantošanas.<ref name=italybear>{{cite web|url=https://www.concorsiesercito.it/come-diventare-granatiere-esercito/|title=Come diventare Granatiere dell'Esercito Italiano?|date=22 June 2022|website=www.concorsiesercito.it|publisher=Ediform Srl|access-date=13 January 2024|language=Italian}}</ref> [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] šo galvassegu turpināja lietot miera laika mācībās līdz pat brīdim, kad 1902. gadā tika ieviests haki krāsas formas tērps.<ref name=BritMilCP>British Military Uniforms From Contemporary Pictures: W.Y.Carman Hamlyn Publishing Group 1968</ref> Tieši pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā vairākas Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Krievijas un Zviedrijas vienības joprojām nēsāja lāčādas cepures kā daļu no sava svinīgā jeb parādes formas tērpa. Vairāki pulki, kas 19. gadsimtā bija atteikušies no šīs galvassegas — tostarp vienības Itālijā un Nīderlandē —, 20. gadsimtā to atkal ieviesa lietošanai svinīgos pasākumos. == Mūsdienu izmantojums == 2020. gadā bija 14 valstis, kuru bruņotajos spēkos kā daļa no svinīgā formas tērpa tika izmantotas lāčādas cepures. Dažas no šīm vienībām valkā cepures, kas izgatavotas no īstas lāčādas, savukārt citas izmanto cepures, kas darinātas no sintētiskām šķiedrām. Līdztekus militārajām vienībām lāčādas cepures savos formas tērpos ir iekļāvuši arī vairāki civilie orķestri, kas piedalās gājienos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Bearskin caps}} [[Kategorija:Formas tērps]] [[Kategorija:Galvassega]] gc2frwgeuhdhkhihni1dz37s2zbctb1 4540821 4540814 2026-10-28T18:05:52Z ZANDMANIS 91184 4540821 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste |attēls = Horse Guard.JPG |paraksts = Lāčādas cepures, ko valkā Lielbritānijas kājnieku gvarde, ir melnā krāsā. |nosaukums = Lāčādas cepure |valsts = |tips = militārā galvassega |konstruktors = |konstruktori = |ražotājs = |ražošanā = |bruņojumā = |patronu_tips = |darbības_princips = |šaušanas_ātrums = |sākuma_ātrums = |attālums = |masa = |garums = |stobrs = |pārlādes_sistēma = |patronas_aptverē = |tēmēklis = |versijas = |daudzums = }} '''Lāčādas cepure''' ({{val|en|Bearskin}}; {{val|fr|Bonnet à poils}}) ir augsta [[kažokāda]]s [[galvassega]], kas radusies no 17. un 18. gadsimta grenadieru vienību nēsātajām [[mitra]]s veida cepurēm. Sākotnēji tās nēsāja tikai [[grenadieri]], taču 19. gadsimtā tās sāka izmantot arī vairākas citas militārās vienības. 19. gadsimta vidū šīs cepures vēl tika lietotas kaujas apstākļos, savukārt 20. gadsimtā tās tika izmantotas vairs tikai parādes formās. 21. gadsimtā atsevišķas militārās vienības joprojām izmanto lāčādas cepures kā būtisku savas svinīgās un [[mundieris|parādes formas tērpa]] sastāvdaļu. == Vēsture == Lāčādas cepures attīstījās no mitras veida galvassegām, ko 17. un 18. gadsimtā nēsāja Eiropas grenadieri.<ref name=BritDressReg>{{cite web|url=https://assets.publishing.service.gov.uk/media/5a8236df40f0b62305b93169/2017-03109.pdf|title=Army dress regulations all ranks|publisher=Ministry of Defence|access-date=10 January 2023|pages=2–3}}</ref><ref name=ameide>{{cite journal|url=https://www.ameide-tienhoven.nl/wp-content/uploads/2013/03/Nieuwsblad-HVAT-2013-3-klein.pdf|journal=Nieuwsblad Historische Vereniging|volume=24|issue=3|year=2013|title=Grenadiers en Jagers in actie in Ameide|page=26|first=Hans|last=van den Heuvel|language=Dutch}}</ref> 17. gadsimtā, kad Eiropas armijās sāka veidot grenadieru vienības, karavīri plašmalu cepuru vietā sāka nēsāt mitra veida galvassegas; tas nodrošināja lielāku kustību brīvību, metot [[granāta]]s. Lai novērstu galvassegas saplakšanu un piešķirtu tai iespaidīgāku izskatu, tās bieži rotāja ar metāla plāksni priekšpusē vai kažokādu. Mitras veida galvassegas ar metāla plāksnēm vispirms ieviesa [[Prūsijas armija]]s grenadieri, un vēlāk tās pārņēma arī citu protestantisko valstu grenadieri, savukārt katoļu zemēs izplatītāka kļuva šo galvassegu rotāšana ar kažokādu. Pirmās liecības par to, ka Eiropas grenadieri lietoja lāčādas cepures, attiecas uz 17. gadsimta vidu, taču plašāka to ieviešana notika tikai 1761. gadā, kad Francijas karaliskās armijas grenadieri sāka nēsāt augstas kažokādas cepures, kas atgādināja Prūsijas grenadieru lietotās mitras veida galvassegas.<ref name=forcesnet>{{cite web|url=https://www.forces.net/technology/uniform/bearskin-everything-you-need-know|title=The Bearskin: Everything you need to know|website=www.forces.net|access-date=18 January 2023|last=Wharton|first=James|date=11 June 2021 }}</ref><ref>Mouillard, Lucien: Les Régiments sous Louis XV, Paris 1882</ref> Tāpat kā mitras veida galvassegas, arī lāčādas cepures tika nēsātas, lai psiholoģisku apsvērumu dēļ palielinātu karavīra šķietamo augumu. [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] grenadieri mitras veida galvassegas pret lāčādas cepurēm nomainīja 1768. gadā, pamatojoties uz karaļa rīkojumu, lai gan atsevišķi pulki tās sāka nēsāt jau 18. gadsimta 50. gados. Lāčādas cepures bija raksturīgas Napoleona Impērijas gvardei un britu pulkam "Royal Scots Greys", savukārt "Gvardes grenadieri" tās ieviesa pēc [[Vaterlo kauja]]s 1815. gadā; līdz 1831. gadam tās savā parādes formastērpā iekļāva arī "[[Koldstrīmas gvarde]]s" un "[[Skotu gvarde]]s" vienības. Šīs galvassegas tika izmantotas militārajā dienestā arī 19. gadsimta vidū – piemēram, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā britu gvardes kājnieki un "Royal Scots Greys" karavīri tās nēsāja kaujas apstākļos. Tomēr 19. gadsimta vidū augsto izmaksu un grūtību dēļ, kas saistītas ar cepuru uzturēšanu labā stāvoklī karagājienu apstākļos, vairākas armijas ierobežoja to lietošanu, atļaujot tās nēsāt tikai īpašos svinīgos gadījumos. Militārās vienības, piemēram, Itālijas 1. pulks "Granatieri di Sardegna", minētā gadsimta gaitā pilnībā atteicās no šīs galvassegas izmantošanas.<ref name=italybear>{{cite web|url=https://www.concorsiesercito.it/come-diventare-granatiere-esercito/|title=Come diventare Granatiere dell'Esercito Italiano?|date=22 June 2022|website=www.concorsiesercito.it|publisher=Ediform Srl|access-date=13 January 2024|language=Italian}}</ref> [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] šo galvassegu turpināja lietot miera laika mācībās līdz pat brīdim, kad 1902. gadā tika ieviests haki krāsas formas tērps.<ref name=BritMilCP>British Military Uniforms From Contemporary Pictures: W.Y.Carman Hamlyn Publishing Group 1968</ref> Tieši pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā vairākas Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Krievijas un Zviedrijas vienības joprojām nēsāja lāčādas cepures kā daļu no sava svinīgā jeb parādes formas tērpa. Vairāki pulki, kas 19. gadsimtā bija atteikušies no šīs galvassegas — tostarp vienības Itālijā un Nīderlandē —, 20. gadsimtā to atkal ieviesa lietošanai svinīgos pasākumos. == Mūsdienu izmantojums == 2020. gadā bija 14 valstis, kuru bruņotajos spēkos kā daļa no svinīgā formas tērpa tika izmantotas lāčādas cepures. Dažas no šīm vienībām valkā cepures, kas izgatavotas no īstas lāčādas, savukārt citas izmanto cepures, kas darinātas no sintētiskām šķiedrām. Līdztekus militārajām vienībām lāčādas cepures savos formas tērpos ir iekļāvuši arī vairāki civilie orķestri, kas piedalās gājienos. == Galerija == <gallery> GRENADIERS Belgium Tenue Tradition.jpg|thumb|[[Beļģija]]s Pulkveža Boduēna karabinieru un grenadieru pulka karavīri parādes formās ar lāčādas cepurēm Giovane guardia al palazzo della regina di Danimarca - panoramio.jpg|thumb|Dānijas Karaliskās gvardes karavīrs lāčādas cepurē Italian Army - 1st Regiment "Granatieri di Sardegna" troops in ceremonial uniform at the Italian Army's 156th birthday celebration on 4 May 2017.png|thumb|[[Itālija]]s 1. pulka "Granatieri di Sardegna" karaspēks ar lāčādas cepuri, kas ieviesta 1834. gadā Grenadjärmössa m1823-1824.jpg|thumb|1823. gada parauga lāčādas cepure, ko lietojis Zviedrijas gvardes virsnieks Berenmuts Garde Grenadiers.jpg|thumb|Lāčādas cepures, ko izmantoja [[Nīderlande]]s grenadieru un strēlnieku gvardes pulks </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Bearskin caps}} [[Kategorija:Formas tērps]] [[Kategorija:Galvassega]] boxoybe1ckjoj9ulcdkd78wo1a3jzxr 4540887 4540821 2026-10-28T20:54:42Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{cite journal → {{publikācijas atsauce, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4540887 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste |attēls = Horse Guard.JPG |paraksts = Lāčādas cepures, ko valkā Lielbritānijas kājnieku gvarde, ir melnā krāsā. |nosaukums = Lāčādas cepure |valsts = |tips = militārā galvassega |konstruktors = |konstruktori = |ražotājs = |ražošanā = |bruņojumā = |patronu_tips = |darbības_princips = |šaušanas_ātrums = |sākuma_ātrums = |attālums = |masa = |garums = |stobrs = |pārlādes_sistēma = |patronas_aptverē = |tēmēklis = |versijas = |daudzums = }} '''Lāčādas cepure''' ({{val|en|Bearskin}}; {{val|fr|Bonnet à poils}}) ir augsta [[kažokāda]]s [[galvassega]], kas radusies no 17. un 18. gadsimta grenadieru vienību nēsātajām [[mitra]]s veida cepurēm. Sākotnēji tās nēsāja tikai [[grenadieri]], taču 19. gadsimtā tās sāka izmantot arī vairākas citas militārās vienības. 19. gadsimta vidū šīs cepures vēl tika lietotas kaujas apstākļos, savukārt 20. gadsimtā tās tika izmantotas vairs tikai parādes formās. 21. gadsimtā atsevišķas militārās vienības joprojām izmanto lāčādas cepures kā būtisku savas svinīgās un [[mundieris|parādes formas tērpa]] sastāvdaļu. == Vēsture == Lāčādas cepures attīstījās no mitras veida galvassegām, ko 17. un 18. gadsimtā nēsāja Eiropas grenadieri.<ref name=BritDressReg>{{tīmekļa atsauce|url=https://assets.publishing.service.gov.uk/media/5a8236df40f0b62305b93169/2017-03109.pdf|title=Army dress regulations all ranks|publisher=Ministry of Defence|access-date=10 January 2023|pages=2–3}}</ref><ref name=ameide>{{publikācijas atsauce|url=https://www.ameide-tienhoven.nl/wp-content/uploads/2013/03/Nieuwsblad-HVAT-2013-3-klein.pdf|journal=Nieuwsblad Historische Vereniging|volume=24|issue=3|year=2013|title=Grenadiers en Jagers in actie in Ameide|page=26|first=Hans|last=van den Heuvel|language=Dutch}}</ref> 17. gadsimtā, kad Eiropas armijās sāka veidot grenadieru vienības, karavīri plašmalu cepuru vietā sāka nēsāt mitra veida galvassegas; tas nodrošināja lielāku kustību brīvību, metot [[rokas granāta|granātas]]. Lai novērstu galvassegas saplakšanu un piešķirtu tai iespaidīgāku izskatu, tās bieži rotāja ar metāla plāksni priekšpusē vai kažokādu. Mitras veida galvassegas ar metāla plāksnēm vispirms ieviesa [[Prūsijas armija]]s grenadieri, un vēlāk tās pārņēma arī citu protestantisko valstu grenadieri, savukārt katoļu zemēs izplatītāka kļuva šo galvassegu rotāšana ar kažokādu. Pirmās liecības par to, ka Eiropas grenadieri lietoja lāčādas cepures, attiecas uz 17. gadsimta vidu, taču plašāka to ieviešana notika tikai 1761. gadā, kad Francijas karaliskās armijas grenadieri sāka nēsāt augstas kažokādas cepures, kas atgādināja Prūsijas grenadieru lietotās mitras veida galvassegas.<ref name=forcesnet>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forces.net/technology/uniform/bearskin-everything-you-need-know|title=The Bearskin: Everything you need to know|website=www.forces.net|access-date=18 January 2023|last=Wharton|first=James|date=11 June 2021 }}</ref><ref>Mouillard, Lucien: Les Régiments sous Louis XV, Paris 1882</ref> Tāpat kā mitras veida galvassegas, arī lāčādas cepures tika nēsātas, lai psiholoģisku apsvērumu dēļ palielinātu karavīra šķietamo augumu. [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] grenadieri mitras veida galvassegas pret lāčādas cepurēm nomainīja 1768. gadā, pamatojoties uz karaļa rīkojumu, lai gan atsevišķi pulki tās sāka nēsāt jau 18. gadsimta 50. gados. Lāčādas cepures bija raksturīgas Napoleona Impērijas gvardei un britu pulkam "Royal Scots Greys", savukārt "Gvardes grenadieri" tās ieviesa pēc [[Vaterlo kauja]]s 1815. gadā; līdz 1831. gadam tās savā parādes formastērpā iekļāva arī "[[Koldstrīmas gvarde]]s" un "[[Skotu gvarde]]s" vienības. Šīs galvassegas tika izmantotas militārajā dienestā arī 19. gadsimta vidū – piemēram, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā britu gvardes kājnieki un "Royal Scots Greys" karavīri tās nēsāja kaujas apstākļos. Tomēr 19. gadsimta vidū augsto izmaksu un grūtību dēļ, kas saistītas ar cepuru uzturēšanu labā stāvoklī karagājienu apstākļos, vairākas armijas ierobežoja to lietošanu, atļaujot tās nēsāt tikai īpašos svinīgos gadījumos. Militārās vienības, piemēram, Itālijas 1. pulks "Granatieri di Sardegna", minētā gadsimta gaitā pilnībā atteicās no šīs galvassegas izmantošanas.<ref name=italybear>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.concorsiesercito.it/come-diventare-granatiere-esercito/|title=Come diventare Granatiere dell'Esercito Italiano?|date=22 June 2022|website=www.concorsiesercito.it|publisher=Ediform Srl|access-date=13 January 2024|language=Italian}}</ref> [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] šo galvassegu turpināja lietot miera laika mācībās līdz pat brīdim, kad 1902. gadā tika ieviests haki krāsas formas tērps.<ref name=BritMilCP>British Military Uniforms From Contemporary Pictures: W.Y.Carman Hamlyn Publishing Group 1968</ref> Tieši pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā vairākas Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Krievijas un Zviedrijas vienības joprojām nēsāja lāčādas cepures kā daļu no sava svinīgā jeb parādes formas tērpa. Vairāki pulki, kas 19. gadsimtā bija atteikušies no šīs galvassegas — tostarp vienības Itālijā un Nīderlandē —, 20. gadsimtā to atkal ieviesa lietošanai svinīgos pasākumos. == Mūsdienu izmantojums == 2020. gadā bija 14 valstis, kuru bruņotajos spēkos kā daļa no svinīgā formas tērpa tika izmantotas lāčādas cepures. Dažas no šīm vienībām valkā cepures, kas izgatavotas no īstas lāčādas, savukārt citas izmanto cepures, kas darinātas no sintētiskām šķiedrām. Līdztekus militārajām vienībām lāčādas cepures savos formas tērpos ir iekļāvuši arī vairāki civilie orķestri, kas piedalās gājienos. == Galerija == <gallery> GRENADIERS Belgium Tenue Tradition.jpg|thumb|[[Beļģija]]s Pulkveža Boduēna karabinieru un grenadieru pulka karavīri parādes formās ar lāčādas cepurēm Giovane guardia al palazzo della regina di Danimarca - panoramio.jpg|thumb|Dānijas Karaliskās gvardes karavīrs lāčādas cepurē Italian Army - 1st Regiment "Granatieri di Sardegna" troops in ceremonial uniform at the Italian Army's 156th birthday celebration on 4 May 2017.png|thumb|[[Itālija]]s 1. pulka "Granatieri di Sardegna" karaspēks ar lāčādas cepuri, kas ieviesta 1834. gadā Grenadjärmössa m1823-1824.jpg|thumb|1823. gada parauga lāčādas cepure, ko lietojis Zviedrijas gvardes virsnieks Berenmuts Garde Grenadiers.jpg|thumb|Lāčādas cepures, ko izmantoja [[Nīderlande]]s grenadieru un strēlnieku gvardes pulks </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Formas tērps]] [[Kategorija:Galvassega]] mzt6go8rwp711itlpgd63jnraw6vs1p 0 642280 4540825 2026-10-28T18:13:10Z LucasB190 152488 Jauna lapa: [[Attēls:Beg5896.jpg|thumb|Ilona Birģele]] '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece.<ref name="lmic">{{Cite web |url=LMIC_ADRESE |title=Ilona Birģele |website=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date=2026-10-28}}</ref><ref name="lr1">{{Cite web |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele.a146837/ |title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele |website=Latvijas Radio 1 |access-dat... 4540825 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beg5896.jpg|thumb|Ilona Birģele]] '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece.<ref name="lmic">{{Cite web |url=LMIC_ADRESE |title=Ilona Birģele |website=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date=2026-10-28}}</ref><ref name="lr1">{{Cite web |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele.a146837/ |title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele |website=Latvijas Radio 1 |access-date=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā (koledžā) klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic" /> Studijas turpināja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gadā ieguva maģistra grādu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="lmic" /><ref name="lr1" /> Prasmes papildinājusi Enshedē, Leipcigā, Hārlemā, Zalcburgā un Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (Zviedrija).<ref name="lmic" /> == Darbība == Ilona Birģele sniedz solo koncertus [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]] un citviet Latvijā. Uzstājusies arī ārvalstīs, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Krievijā, Kazahstānā, Vācijā un Šveicē.<ref name="lmic" /> Sadarbojusies ar kori un vairākiem Latvijas solistiem.<ref name="lmic" /> Piedalījusies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos, tostarp "Вселенная звука" Irkutskā (2014) un "Heure Mystique" Šveicē (2016).<ref name="lmic" /><ref name="doms">{{Cite web |url=https://doms.lv/en/pages/181 |title=Birģele Ilona |website=Rīgas Doms |access-date=2026-10-28}}</ref> Vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="lmic" /> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="lmic" /> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp "Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm – 100", "Vēsturisko ērģeļu svētki" un "Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…", kā arī ir biedrības "Pleno" dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms" /> Ir festivāla "Latvija – ērģeļu zeme" mākslinieciskā vadītāja.<ref name="lr1" /><ref name="lsm">{{Cite web |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.07.2026-ergeles-dievnamu-krasna-vertiba-svetki-latvija-ergelu-zeme-mudina-restauret-vesturiskos-instrumentus.a656182/ |title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība |website=LSM.lv |date=2026-07-24 |access-date=2026-10-28}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) – ierakstīts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm.<ref name="lmic" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) – Romualda Jermaka mūzika; kopā ar Kristīni Adamaiti un Tālivaldi Dekšņi.<ref name="lmic" /> * ''Dialogues'' (2023) – kopā ar ģitāristu Armandu Alksni; izdots bez izdevniecības.<ref name="discogs">{{Cite web |url=DISCOGS_ADRESE |title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues |website=Discogs |access-date=2026-10-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [LMIC_ADRESE Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele.a146837/ Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele] Latvijas Radio 1 * [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/laiks-atdzivinat-piltenes-baznicas-ergeles-saruna-ar-ilonu-birge.a179356/ Laiks atdzīvināt Piltenes baznīcas ērģeles!] Latvijas Radio Klasika [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] ha92sntvhdvwg8eje2olrdr8g1uatif 4540826 4540825 2026-10-28T18:17:43Z LucasB190 152488 4540826 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beg5896.jpg|thumb|Ilona Birģele]] '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece.<ref name="lmic">{{Cite web |url=https://www.lmic.lv/TAVA_ADRESE |title=Ilona Birģele |website=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date=2026-10-28}}</ref><ref name="lr1">{{Cite web |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele.a146837/ |title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele |website=Latvijas Radio 1 |access-date=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā (koledžā) klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic" /> Studijas turpināja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gadā ieguva maģistra grādu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="lmic" /><ref name="lr1" /> Prasmes papildinājusi Enshedē, Leipcigā, Hārlemā, Zalcburgā un Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (Zviedrija).<ref name="lmic" /> == Darbība == Ilona Birģele sniedz solo koncertus [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]] un citviet Latvijā. Uzstājusies arī ārvalstīs, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Krievijā, Kazahstānā, Vācijā un Šveicē.<ref name="lmic" /> Sadarbojusies ar kori un vairākiem Latvijas solistiem.<ref name="lmic" /> Piedalījusies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos, tostarp "Вселенная звука" Irkutskā (2014) un "Heure Mystique" Šveicē (2016).<ref name="lmic" /><ref name="doms">{{Cite web |url=https://doms.lv/en/pages/181 |title=Birģele Ilona |website=Rīgas Doms |access-date=2026-10-28}}</ref> Vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="lmic" /> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="lmic" /> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp "Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm – 100", "Vēsturisko ērģeļu svētki" un "Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…", kā arī ir biedrības "Pleno" dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms" /> Ir festivāla "Latvija – ērģeļu zeme" mākslinieciskā vadītāja.<ref name="lr1" /><ref name="lsm">{{Cite web |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.07.2026-ergeles-dievnamu-krasna-vertiba-svetki-latvija-ergelu-zeme-mudina-restauret-vesturiskos-instrumentus.a656182/ |title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība |website=LSM.lv |date=2026-07-24 |access-date=2026-10-28}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) – ierakstīts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm.<ref name="lmic" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) – Romualda Jermaka mūzika; kopā ar Kristīni Adamaiti un Tālivaldi Dekšņi.<ref name="lmic" /> * ''Dialogues'' (2023) – kopā ar ģitāristu Armandu Alksni; izdots bez izdevniecības.<ref name="discogs">{{Cite web |url=https://www.discogs.com/artist/6197577-Ilona-Bir%C4%A3ele |title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues |website=Discogs |access-date=2026-10-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/TAVA_ADRESE Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele.a146837/ Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele] Latvijas Radio 1 * [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/laiks-atdzivinat-piltenes-baznicas-ergeles-saruna-ar-ilonu-birge.a179356/ Laiks atdzīvināt Piltenes baznīcas ērģeles!] Latvijas Radio Klasika [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] 2c0eihdu20fujxb9ufhq8izgjl519fa 4540842 4540826 2026-10-28T19:08:41Z LucasB190 152488 Novecojuša informaci 4540842 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beg5896.jpg|thumb|Ilona Birģele]] ===== '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece, [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles]] galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija – ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Cite web|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> ===== == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Cite web|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja maģistra studiju programmu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="lmic" /><ref name="bio" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), Zalcburgā pie H. Mecgera (2007), Leipcigā (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī Hārlemā pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles]] galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Cite web|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija – ērģeļu zeme” – dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Cite web|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Cite web|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija – ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm – 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Cite web|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) – Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) – Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) – Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) – kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Cite web|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) – latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] 2f5wlu2ah5we9nsa2sk8ltzmqxysg97 4540883 4540842 2026-10-28T20:39:44Z Baisulis 11523 wikifikācija....... 4540883 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beg5896.jpg|thumb|Ilona Birģele]] '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece, [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja maģistra studiju programmu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="lmic" /><ref name="bio" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), Zalcburgā pie H. Mecgera (2007), Leipcigā (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī Hārlemā pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] nh37v0lbh9pqvn1ob9trlee5qkld6k0 4540940 4540883 2026-10-28T23:43:30Z Egilus 27634 "Bilde, kas dabūta no fotogrāfa" Vikipēdijā nav lietojama. 4540940 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece, [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja maģistra studiju programmu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="lmic" /><ref name="bio" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), Zalcburgā pie H. Mecgera (2007), Leipcigā (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī Hārlemā pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] 70t6beuk3tr2rvtqv62equrrwdis3x0 4540978 4540940 2026-10-29T04:42:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4540978 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece, [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja maģistra studiju programmu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="bio" /><ref name="lmic" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), Zalcburgā pie H. Mecgera (2007), Leipcigā (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī Hārlemā pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas Katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] bsoq7jgh8uorkjhkdgzrrivyyw0u4z7 4541016 4540978 2026-10-29T07:20:31Z LucasB190 152488 Atcēlu [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]] ([[User talk:Egilus|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4540940 4541016 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beg5896.jpg|thumb|Ilona Birģele]] '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece, [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja maģistra studiju programmu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="bio" /><ref name="lmic" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), Zalcburgā pie H. Mecgera (2007), Leipcigā (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī Hārlemā pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas Katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] 03zbetn1fkommg137k2waynnwqzmb6k 4541064 4541016 2026-10-29T10:34:22Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/LucasB190|LucasB190]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4540978 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu ērģelniece, [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja maģistra studiju programmu profesora Tālivalda Dekšņa vadībā.<ref name="bio" /><ref name="lmic" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), Zalcburgā pie H. Mecgera (2007), Leipcigā (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī Hārlemā pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas Katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] bsoq7jgh8uorkjhkdgzrrivyyw0u4z7 4541065 4541064 2026-10-29T10:40:10Z Meistars Joda 781 4541065 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu [[ērģelniece]], [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola|Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā]] klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses.<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/en|title=Ilona Birģele|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate=2026-10-28}}</ref> Studijas turpināja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] studiju programmu profesora [[Tālivaldis Deksnis|Tālivalda Dekšņa]] vadībā.<ref name="bio" /><ref name="lmic" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), [[Zalcburga|Zalcburgā]] pie H. Mecgera (2007), [[Leipciga|Leipcigā]] (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī [[Hārlema|Hārlemā]] pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]] un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okoncerts.lv|title=OKONCERT – Ērģeļmūzikas koncerti Rīgā|publisher=OKONCERT|accessdate=2026-10-28}}</ref> Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas Katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā * [https://okoncerts.lv OKONCERT] koncertu organizatora lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] g5v6e6qd6t3a4xf6sjq6b3snpwhvn8w 0 642281 4540843 2026-10-28T19:13:09Z Pirags 3757 jauna lpp 4540843 wikitext text/x-wiki '''Mārtiņš Brencis''' (1981) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]". [[Latvijas Universitāte]]s Padomes loceklis.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> Bijušais [[Finanšu ministrija]]s Eiropas Savienības fondu lietu departamenta vadītājs, vadījis ar finanšu, tiesību jomas un administratīvo vadību saistīto departamentu darbu ɡan Finanšu ministrijā, ɡan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ɡan Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā. Bijis [[Centrālā finanšu un līgumu aģentūra|Centrālās finanšu un līgumu aģentūras]] (CFLA) direktors (no 2018).<ref>[https://db.lv/zinas/cfla-direktora-amata-ievelets-martins-brencis CFLA direktora amatā ievēlēts Mārtiņš Brencis] Dienas Bizness, 11.04.2018</ref> 2026. gada 28. oktobrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) Mārtiņu Brenci aizturēja par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar [[Eiropas Savienība]]s (ES) fondu naudas izlietošanu [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] pašvaldības projektā. M. Brencis paziņoja, ka viņam kriminālprocesā piemērots statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess" par četrus gadus seniem notikumiem, kuros viņš uzraudzījis projektu kā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras amatpersona, bet 15. Saeimas deputāta mandātu viņš neplānojot nolikt, jo neko neesot pārkāpis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2026-izmeklesana-par-iespejamu-es-fondu-izkrapsanu-aluksnes-novada-uz-laiku-aizturets-premjera-padomnieks-brencis.a669451/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Izmeklēšanā par iespējamu ES fondu izkrāpšanu Alūksnes novadā uz laiku aizturēts premjera padomnieks Brencis] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Brencis, Mārtiņš}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] iy2z0d9pzte7sv4is4im7rk2do5428l 4541051 4540843 2026-10-29T08:53:10Z Vitaly P 25520 Dzimšanas dati 4541051 wikitext text/x-wiki '''Mārtiņš Brencis''' (dzimis {{dat|1981|7|21}}) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]". [[Latvijas Universitāte]]s Padomes loceklis.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> Bijušais [[Finanšu ministrija]]s Eiropas Savienības fondu lietu departamenta vadītājs, vadījis ar finanšu, tiesību jomas un administratīvo vadību saistīto departamentu darbu ɡan Finanšu ministrijā, ɡan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ɡan Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā. Bijis [[Centrālā finanšu un līgumu aģentūra|Centrālās finanšu un līgumu aģentūras]] (CFLA) direktors (no 2018).<ref>[https://db.lv/zinas/cfla-direktora-amata-ievelets-martins-brencis CFLA direktora amatā ievēlēts Mārtiņš Brencis] Dienas Bizness, 11.04.2018</ref> 2026. gada 28. oktobrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) Mārtiņu Brenci aizturēja par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar [[Eiropas Savienība]]s (ES) fondu naudas izlietošanu [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] pašvaldības projektā. M. Brencis paziņoja, ka viņam kriminālprocesā piemērots statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess" par četrus gadus seniem notikumiem, kuros viņš uzraudzījis projektu kā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras amatpersona, bet 15. Saeimas deputāta mandātu viņš neplānojot nolikt, jo neko neesot pārkāpis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2026-izmeklesana-par-iespejamu-es-fondu-izkrapsanu-aluksnes-novada-uz-laiku-aizturets-premjera-padomnieks-brencis.a669451/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Izmeklēšanā par iespējamu ES fondu izkrāpšanu Alūksnes novadā uz laiku aizturēts premjera padomnieks Brencis] lsm.lv 28.10.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Brencis, Mārtiņš}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] h3w9yzgqjaw87x90nzjn7hwldqv8kb1 3 642282 4540860 2026-10-28T19:54:21Z VIGNERON 4816 VIGNERON pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Pierce spacem]] uz [[Dalībnieka diskusija:Saint Ouen de la Croix]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Pierce spacem|Pierce spacem]]" to "[[Special:CentralAuth/Saint Ouen de la Croix|Saint Ouen de la Croix]]" 4540860 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Saint Ouen de la Croix]] 7u7bz6lugutz3qymqsauw9hqpv5ddly 0 642283 4540874 2026-10-28T20:24:29Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Ēkas infokaste | name = Ņūgeitas cietums | native_name = ''Newgate Prison'' | former_names = | alternate_names = | map = Londona#Lielbritānija#Eiropa | status = slēgts | image = Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Cietums ap 1810. gadu | altitude = | building_type = cie... 4540874 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Ņūgeitas cietums | native_name = ''Newgate Prison'' | former_names = | alternate_names = | map = Londona#Lielbritānija#Eiropa | status = slēgts | image = Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Cietums ap 1810. gadu | altitude = | building_type = [[cietums]] | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Londona]], {{GBR}} | latd = 51.5056| latNS = N | longd = 0.066 | longEW = W | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = 1188 | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | references = }} '''Ņūgeitas cietums''' ({{val|en|Newgate Prison}}) atradās Ņūgeitas ielas un Oldbeilijas (Old Bailey) stūrī, pašā [[Londonas Sitija]]s (City of London) teritorijā, Anglijā. Tas bija izveidots vietā, kur agrāk atradās [[Ņūgeita]] — [[vārti]] [[Senā Roma |Romas laika]] [[Londona]]s aizsargmūrī. [[Cietums]] tika uzcelts 12. gadsimtā un nojaukts 1904. gadā; pastāvēšanas laikā tas tika vairākkārt paplašināts un pārbūvēts, un tas darbojās vairāk nekā 700 gadu — no 1188. līdz 1902. gadam. 18. gadsimta beigās [[nāvessods|nāvessodu]] izpilde pakāršanas veidā tika pārcelta no Taibērnas (''Tyburn'') karātavām uz šo vietu. Soda izpilde notika uz ielas, tieši pie cietuma, un piesaistīja lielus pūļus līdz pat 1868. gadam, kad to pārcēla cietuma iekštelpās. Lielāko daļu cietuma pastāvēšanas laika tam bija pievienotas krimināltiesu zāles, kuras dēvēja par "Oldbeiliju" (''Old Bailey''). Mūsdienu Oldbeilija (oficiālais nosaukums — Centrālā krimināltiesa) tagad aizņem lielu daļu no bijušā cietuma teritorijas. == Galerija == <gallery> Newgate Prison door (c.1780), Museum of London.JPG|Cietuma durvis (ap 1780. gadu), kas tagad atrodas Londonas muzeja kolekcijā Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg|Otrais Ņūgeitas cietums: [[Džordžs Šeperds|Džordža Šeperda]] darbs "Ņūgeita no rietumu puses" (ap 1810. gadu) Newgate - cell and galleries.jpg|Kamera un gaiteņu galerijas Ņūgeitā 1896. gadā NewgateExecutionBell.jpg|Ņūgeitas nāvessoda izpildes zvans, kas tagad atrodas [[Svētā kapa baznīca ārpus Ņūgeitas|Svētā kapa baznīcā ārpus Ņūgeitas]] </gallery> == Literatūra == * Babington, Anthony. "Newgate in the Eighteenth Century" '' History Today'' (Sept 1971), Vol. 21 Issue 9, pp 650–657 online. * {{citation |last=Halliday |first=Stephen |title=Newgate: London's Prototype of Hell |year=2007 |publisher=The History Press |isbn=978-0-7509-3896-9}} == Ārējās saites == {{Commons category|Newgate Prison, London}} * [https://www.prisonhistory.org/prison/newgate-prison/ Prison History Database: Newgate Prison] * [http://www.litencyc.com/php/stopics.php?rec=true&UID=772 Newgate prison] * [http://digital.library.villanova.edu/Catholica%20Collection/American%20Catholic%20Historical%20Society/Historic%20Papers/Lloyd%20Family/Papers/Papers-00047.xml The Diary of Thomas Lloyd kept in Newgate Prison, 1794–1796] [[Kategorija:Cietumi]] [[Kategorija:Londona]] [[Kategorija:Celtnes un būves Apvienotajā Karalistē]] fss0bj9qgvjdsnk819xyelfqu54856r 4540984 4540874 2026-10-29T04:57:54Z Bai-Bot 60304 /* Literatūra */ sīkumi, replaced: {{citation | → {{atsauce| using [[Project:AWB|AWB]] 4540984 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Ņūgeitas cietums | native_name = ''Newgate Prison'' | former_names = | alternate_names = | map = Londona#Lielbritānija#Eiropa | status = slēgts | image = Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Cietums ap 1810. gadu | altitude = | building_type = [[cietums]] | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Londona]], {{GBR}} | latd = 51.5056| latNS = N | longd = 0.066 | longEW = W | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = 1188 | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | references = }} '''Ņūgeitas cietums''' ({{val|en|Newgate Prison}}) atradās Ņūgeitas ielas un Oldbeilijas (Old Bailey) stūrī, pašā [[Londonas Sitija]]s (City of London) teritorijā, Anglijā. Tas bija izveidots vietā, kur agrāk atradās [[Ņūgeita]] — [[vārti]] [[Senā Roma |Romas laika]] [[Londona]]s aizsargmūrī. [[Cietums]] tika uzcelts 12. gadsimtā un nojaukts 1904. gadā; pastāvēšanas laikā tas tika vairākkārt paplašināts un pārbūvēts, un tas darbojās vairāk nekā 700 gadu — no 1188. līdz 1902. gadam. 18. gadsimta beigās [[nāvessods|nāvessodu]] izpilde pakāršanas veidā tika pārcelta no Taibērnas (''Tyburn'') karātavām uz šo vietu. Soda izpilde notika uz ielas, tieši pie cietuma, un piesaistīja lielus pūļus līdz pat 1868. gadam, kad to pārcēla cietuma iekštelpās. Lielāko daļu cietuma pastāvēšanas laika tam bija pievienotas krimināltiesu zāles, kuras dēvēja par "Oldbeiliju" (''Old Bailey''). Mūsdienu Oldbeilija (oficiālais nosaukums — Centrālā krimināltiesa) tagad aizņem lielu daļu no bijušā cietuma teritorijas. == Galerija == <gallery> Newgate Prison door (c.1780), Museum of London.JPG|Cietuma durvis (ap 1780. gadu), kas tagad atrodas Londonas muzeja kolekcijā Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg|Otrais Ņūgeitas cietums: [[Džordžs Šeperds|Džordža Šeperda]] darbs "Ņūgeita no rietumu puses" (ap 1810. gadu) Newgate - cell and galleries.jpg|Kamera un gaiteņu galerijas Ņūgeitā 1896. gadā NewgateExecutionBell.jpg|Ņūgeitas nāvessoda izpildes zvans, kas tagad atrodas [[Svētā kapa baznīca ārpus Ņūgeitas|Svētā kapa baznīcā ārpus Ņūgeitas]] </gallery> == Literatūra == * Babington, Anthony. "Newgate in the Eighteenth Century" '' History Today'' (Sept 1971), Vol. 21 Issue 9, pp 650–657 online. * {{atsauce|last=Halliday |first=Stephen |title=Newgate: London's Prototype of Hell |year=2007 |publisher=The History Press |isbn=978-0-7509-3896-9}} == Ārējās saites == {{Commons category|Newgate Prison, London}} * [https://www.prisonhistory.org/prison/newgate-prison/ Prison History Database: Newgate Prison] * [http://www.litencyc.com/php/stopics.php?rec=true&UID=772 Newgate prison] * [http://digital.library.villanova.edu/Catholica%20Collection/American%20Catholic%20Historical%20Society/Historic%20Papers/Lloyd%20Family/Papers/Papers-00047.xml The Diary of Thomas Lloyd kept in Newgate Prison, 1794–1796] [[Kategorija:Cietumi]] [[Kategorija:Londona]] [[Kategorija:Celtnes un būves Apvienotajā Karalistē]] awvq6q87r12yytj96xz5piljgipu9zv 0 642284 4540880 2026-10-28T20:33:08Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Ainas iela''' var būt: * [[Ainas iela (Sigulda)|Ainas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Ainas iela (Biķernieki)|Ainas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Ainas iela (Dobelnieki)|Ainas iela]] — iela Tīnūžu pagasta [[Dobelnieki|Dobelniekos]]. {{Ielu nosaukums}} 4540880 wikitext text/x-wiki '''Ainas iela''' var būt: * [[Ainas iela (Sigulda)|Ainas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Ainas iela (Biķernieki)|Ainas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Ainas iela (Dobelnieki)|Ainas iela]] — iela Tīnūžu pagasta [[Dobelnieki|Dobelniekos]]. {{Ielu nosaukums}} opc2wpdb4vm42gy0ymc2er2e1dqctc7 0 642285 4540881 2026-10-28T20:34:44Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Augstrozes iela''' var būt: * [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] — iela Rīgā; * [[Augstrozes iela (Biķernieki)|Augstrozes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} 4540881 wikitext text/x-wiki '''Augstrozes iela''' var būt: * [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] — iela Rīgā; * [[Augstrozes iela (Biķernieki)|Augstrozes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} p0atbnzdqz5jabtik0j52d8lzz7u0p5 0 642286 4540889 2026-10-28T20:57:03Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Zvārdes iela''' var būt: * [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes iela]] — iela Rīgā; * [[Zvārdes iela (Saldus)|Zvārdes iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; * [[Zvārdes iela (Biķernieki)|Zvārdes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. == Skatīt arī == * [[Zvārtas iela]] {{Ielu nosaukums}} 4540889 wikitext text/x-wiki '''Zvārdes iela''' var būt: * [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes iela]] — iela Rīgā; * [[Zvārdes iela (Saldus)|Zvārdes iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; * [[Zvārdes iela (Biķernieki)|Zvārdes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. == Skatīt arī == * [[Zvārtas iela]] {{Ielu nosaukums}} li9ssa930k8w1ejo0qp22vrxwhkb7ye 0 642287 4540906 2026-10-28T21:12:16Z Olgerts V 41522 Olgerts V pārvietoja lapu [[Ciemupes iela]] uz [[Ciemupes iela (Rīga)]], pārrakstot pāradresācijas lapu: tagad arī Biķerniekos (Saulkrastu pag.) 4540906 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ciemupes iela (Rīga)]] 8bx1u1uqzfida2ve37wpbxx79al4n5p 4540911 4540906 2026-10-28T21:17:18Z Olgerts V 41522 Noņēma pāradresāciju uz [[Ciemupes iela (Rīga)]] 4540911 wikitext text/x-wiki '''Ciemupes iela''' var būt: * [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] — iela Rīgā; * [[Ciemupes iela (Biķernieki)|Ciemupes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} 82skp3cvsmw54v7rzsq4t67yfb9p02v 0 642288 4540916 2026-10-28T21:26:10Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Kaibalas iela | nosauk orig = | attēls = | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] | novads = | ielas garums = 731 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas d... 4540916 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kaibalas iela | nosauk orig = | attēls = | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] | novads = | ielas garums = 731 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Kaibalas iela''' ir [[Rīga]]s iela, kas atrodas [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē. Sākas krustojumā ar [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas ielu]] un [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielām]] un beidzas kāda uzņēmuma teritorijā. Ielas kopējais garums ir 731 metrs,<ref name="opendata-riga"/> tā sastāv no 2 braukšanas joslām. == Ielu savienojumi == Kaibalas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas iela]] * [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]] * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] == Skatīt arī == * [[Kaibala]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] bagy7ry92j1sa8bw81jkvimub5ru3en 1 642289 4540925 2026-10-28T21:37:45Z Terrus38 104680 /* Vārds latviski */ jauna sadaļa 4540925 wikitext text/x-wiki == Vārds latviski == Čau, strādāju kašūbu Vikipēdijā, bet runāju arī latviski uz kāda limenī, un pamanīju kā latviešu vārda forma tika uzņemta no kašūbu valodas, esmu ļoti priecīgs tā dēļ, bet kašubiski viņa vārds ir Florión [flɔrjon~flɔrjun] ([https://skarbnicakaszubska.pl/uchway-dotyczce-imion/ šeit] var lasīt Kašūbu Valodas Domes rezolūciju par šī vārda rakstīšanu). Un uzvārds, Cenôwa, ir visbiežāk [ t͡sɛnøva] kas laikam būtu rakstīts ka Ceneva (kaut gan arī dažos dialektos saka [t͡sɛnɔva], tātad Cenova latviski)? Atstāju jums šo jautājumu, lai jūs to nokārtojat un sveicinu visus latviešu Vikipēdistus! [[Dalībnieks:Terrus38|Terrus38]] ([[Dalībnieka diskusija:Terrus38|diskusija]]) 2026. gada 28. oktobris, plkst. 23.37 (EET) peknu7mq30nx9ckmxprrubri1b16emx 3 642290 4540928 2026-10-28T21:46:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4540928 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Tulendral}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. oktobris, plkst. 23.46 (EET) 0p85oedc1okmn1zmoswehx4cgjuia6h 0 642291 4540961 2026-10-29T03:52:12Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par tehnoloģisku procesu 4540961 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staeubli Robots line.jpg|thumbnail|upright=1.2|Rūpnieciskie [[robots|roboti]] automatizētā ražošanas līnijā. Automatizēšana ļauj veikt atkārtotas ražošanas operācijas ar mazāku nepieciešamību pēc cilvēka tiešas iesaistes]] '''Automatizēšana''' ir [[process]], kurā cilvēka tieši veiktas [[vadība]]s, [[kontrole]]s vai izpildes darbības pilnībā vai daļēji pārņem [[tehniskā sistēma|tehniskas sistēmas]].<ref name="lza-automatizesana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.akadterm.lv/article.php?id=270 |title=automation — automatizēšana; automatizācija |publisher=Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref><ref name="ieee-automation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://technav.ieee.org/topic/automation/ |title=Automation |work=IEEE Technology Navigator |publisher=Institute of Electrical and Electronics Engineers |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Vārdu ‘'''automatizācija'''’ lieto arī šā procesa apzīmēšanai, lai gan latviešu terminoloģijā ieteikts ar automatizēšanu apzīmēt procesu vai iekārtu pārveidošanu automātiskai darbībai, bet ar automatizāciju — šādas pārveidošanas rezultātu.<ref name="lza-automatizesana"/><ref name="tezaurs-automatizacija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/automatiz%C4%81cija |title=automatizācija |work=Tēzaurs |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Automatizēta sistēma var uzraudzīt procesa norisi, apstrādāt [[sensors|sensoru]] sniegto informāciju, atbilstoši iepriekš noteiktam vadības [[algoritms|algoritmam]] pieņemt vadības lēmumus un iedarbināt [[izpildmehānisms|izpildmehānismus]]. Sistēmās ar [[atgriezeniskā saite|atgriezenisko saiti]] sensori mēra procesa stāvokli, vadības ierīce salīdzina mērījumu ar noteikto vērtību, bet izpildmehānisms veic nepieciešamo koriģējošo darbību.<ref name="ieee-automation"/> Automatizēšanu plaši izmanto [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[enerģētika|enerģētikā]], [[celtne|ēku]] [[vadības sistēma|vadības sistēmās]], [[loģistika|loģistikā]], [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijās]] un dažādu [[pakalpojums|pakalpojumu]] sniegšanā.<ref name="ieee-automation"/> Tās mērķi var būt [[darba ražīgums|darba ražīguma]], [[precizitāte]]s, [[darba drošība|drošības]], kvalitātes un procesu atkārtojamības palielināšana, kā arī cilvēka tiešas iesaistes samazināšana vienveidīgos, atkārtotos vai bīstamos darbos.<ref name="britannica-automation-advantages">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/technology/automation/Advantages-and-disadvantages-of-automation |title=Automation: Advantages and disadvantages of automation |work=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Automatizēšana ne vienmēr nozīmē pilnīgu cilvēka izslēgšanu no procesa. [[Operators]] var saglabāt sistēmas uzraudzības un iestatīšanas, [[tehniskā apkope|tehniskās apkopes]], [[ārkārtas situācija|ārkārtas situāciju]] risināšanas vai sarežģītāku [[lēmumu pieņemšana]]s funkcijas.<ref name="ieee-industrial-automation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://technav.ieee.org/topic/industrial-automation/ |title=Industrial Automation |work=IEEE Technology Navigator |publisher=Institute of Electrical and Electronics Engineers |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{tehnoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Automatizācija| ]] ok9m1xt9x8zo73l6dww5p0eqbvq7ecp 4540991 4540961 2026-10-29T05:53:37Z Meistars Joda 781 sīks labojums 4540991 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staeubli Robots line.jpg|thumbnail|upright=1.2|Rūpnieciskie [[robots|roboti]] automatizētā ražošanas līnijā. Automatizēšana ļauj veikt atkārtotas ražošanas operācijas ar mazāku nepieciešamību pēc cilvēka tiešas iesaistes]] '''Automatizēšana''' ir [[process]], kurā cilvēka tieši veiktas [[vadība]]s, [[kontrole]]s vai izpildes darbības pilnībā vai daļēji pārņem [[tehniskā sistēma|tehniskas sistēmas]].<ref name="lza-automatizesana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.akadterm.lv/article.php?id=270 |title=automation — automatizēšana; automatizācija |publisher=Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref><ref name="ieee-automation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://technav.ieee.org/topic/automation/ |title=Automation |work=IEEE Technology Navigator |publisher=Institute of Electrical and Electronics Engineers |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Šī procesa apzīmēšanai lieto arī vārdu ‘'''automatizācija'''’, lai gan latviešu terminoloģijā ieteikts ar automatizēšanu apzīmēt procesu vai iekārtu pārveidošanu automātiskai darbībai, bet ar automatizāciju — šādas pārveidošanas rezultātu.<ref name="lza-automatizesana"/><ref name="tezaurs-automatizacija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/automatiz%C4%81cija |title=automatizācija |work=Tēzaurs |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Automatizēta sistēma var uzraudzīt procesa norisi, apstrādāt [[sensors|sensoru]] sniegto informāciju, atbilstoši iepriekš noteiktam vadības [[algoritms|algoritmam]] pieņemt vadības lēmumus un iedarbināt [[izpildmehānisms|izpildmehānismus]]. Sistēmās ar [[atgriezeniskā saite|atgriezenisko saiti]] sensori mēra procesa stāvokli, vadības ierīce salīdzina mērījumu ar noteikto vērtību, bet izpildmehānisms veic nepieciešamo koriģējošo darbību.<ref name="ieee-automation"/> Automatizēšanu plaši izmanto [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[enerģētika|enerģētikā]], [[celtne|ēku]] [[vadības sistēma|vadības sistēmās]], [[loģistika|loģistikā]], [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijās]] un dažādu [[pakalpojums|pakalpojumu]] sniegšanā.<ref name="ieee-automation"/> Tās mērķi var būt [[darba ražīgums|darba ražīguma]], [[precizitāte]]s, [[darba drošība|drošības]], kvalitātes un procesu atkārtojamības palielināšana, kā arī cilvēka tiešas iesaistes samazināšana vienveidīgos, atkārtotos vai bīstamos darbos.<ref name="britannica-automation-advantages">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/technology/automation/Advantages-and-disadvantages-of-automation |title=Automation: Advantages and disadvantages of automation |work=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Automatizēšana ne vienmēr nozīmē pilnīgu cilvēka izslēgšanu no procesa. [[Operators]] var saglabāt sistēmas uzraudzības un iestatīšanas, [[tehniskā apkope|tehniskās apkopes]], [[ārkārtas situācija|ārkārtas situāciju]] risināšanas vai sarežģītāku [[lēmumu pieņemšana]]s funkcijas.<ref name="ieee-industrial-automation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://technav.ieee.org/topic/industrial-automation/ |title=Industrial Automation |work=IEEE Technology Navigator |publisher=Institute of Electrical and Electronics Engineers |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{tehnoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Automatizācija| ]] qyujb3d4lq7x7wt9wfykvtdwgnfw7c6 0 642292 4540962 2026-10-29T03:52:54Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Automatizēšana]] 4540962 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Automatizēšana]] goe9h0wwh7uf65yvoop8apq972i5cg4 0 642293 4540964 2026-10-29T03:55:44Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Automatizēšana]] 4540964 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Automatizēšana]] goe9h0wwh7uf65yvoop8apq972i5cg4 0 642294 4540999 2026-10-29T06:38:19Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Muižnieku iela''' var būt: * [[Muižnieku iela (Āne)|Muižnieku iela]] — iela Cenu pagasta [[Āne|Ānē]]; * [[Muižnieku iela (Biķernieki)|Muižnieku iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Muižnieku iela (Mucenieki)|Muižnieku iela]] — iela Ropažu pagasta [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]]; * [[Muižnieku iela (Vertukšne)|Muižnieku iela]] — iela Lūznavas pagasta [[Vertukšne|Vertukšnē]]. == Vē... 4540999 wikitext text/x-wiki '''Muižnieku iela''' var būt: * [[Muižnieku iela (Āne)|Muižnieku iela]] — iela Cenu pagasta [[Āne|Ānē]]; * [[Muižnieku iela (Biķernieki)|Muižnieku iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Muižnieku iela (Mucenieki)|Muižnieku iela]] — iela Ropažu pagasta [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]]; * [[Muižnieku iela (Vertukšne)|Muižnieku iela]] — iela Lūznavas pagasta [[Vertukšne|Vertukšnē]]. == Vēsturiskie nosaukumi == * ''Muižnieku iela'' — [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielas]] Daugavpilī agrākais nosaukums. {{Ielu nosaukums}} 33w4o9xiz0v9dzj9z24fzz2cg0d8tqo 1 642295 4541000 2026-10-29T06:39:26Z ~2026-57623-17 152513 /* Krievzeme */ jauna sadaļa 4541000 wikitext text/x-wiki == Krievzeme == Kapēc Latviešu valodā mēs šo saucam par krievzemi, ja Rus - Krievija nāk no angļu valodas russia, nevis Krievu/Ukraīņu valodas rossija, bet Kijevas Rus abās valodās joprojām ir Kyivskaja Rus [[Special:Contributions/~2026-57623-17|~2026-57623-17]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-57623-17|talk]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 08.39 (EET) fpmf1d1an1ua48ng6shr6ks8j53i3sg 4541072 4541000 2026-10-29T10:57:46Z Egilus 27634 /* Krievzeme */ Atbilde 4541072 wikitext text/x-wiki == Krievzeme == Kapēc Latviešu valodā mēs šo saucam par krievzemi, ja Rus - Krievija nāk no angļu valodas russia, nevis Krievu/Ukraīņu valodas rossija, bet Kijevas Rus abās valodās joprojām ir Kyivskaja Rus [[Special:Contributions/~2026-57623-17|~2026-57623-17]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-57623-17|talk]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 08.39 (EET) :Kāds mums sakars ar angļu un jebkuru citu valodu? Šeit ir Vikipēdija latviešu valodā un latviski viņu sauc tā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 12.57 (EET) i84q7kqibokdk06041jtq3a7knlavpf 0 642296 4541002 2026-10-29T06:48:34Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Plaužu iela''' var būt: * [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]] — iela Rīgā; * [[Plaužu iela (Biķernieki)|Plaužu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Plaužu iela (Bukulti)|Plaužu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]. == Skatīt arī == * [[Plaudis]] {{Ielu nosaukums}} 4541002 wikitext text/x-wiki '''Plaužu iela''' var būt: * [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]] — iela Rīgā; * [[Plaužu iela (Biķernieki)|Plaužu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Plaužu iela (Bukulti)|Plaužu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]. == Skatīt arī == * [[Plaudis]] {{Ielu nosaukums}} avhweeel7i2txyp35xh2legikwfubcy 0 642297 4541009 2026-10-29T07:13:01Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Rīta iela''' var būt: * [[Rīta iela (Cēsis)|Rīta iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Rīta iela (Priekule)|Rīta iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; * [[Rīta iela (Talsi)|Rīta iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; * [[Rīta iela (Tukums)|Rīta iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Rīta iela (Biķernieki)|Rīta iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Rīta iela (Bukulti)|Rīta iela]] — iela Garkalnes paga... 4541009 wikitext text/x-wiki '''Rīta iela''' var būt: * [[Rīta iela (Cēsis)|Rīta iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Rīta iela (Priekule)|Rīta iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; * [[Rīta iela (Talsi)|Rīta iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; * [[Rīta iela (Tukums)|Rīta iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Rīta iela (Biķernieki)|Rīta iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Rīta iela (Bukulti)|Rīta iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; * [[Rīta iela (Medemciems)|Rīta iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]; * [[Rīta iela (Mellupi)|Rīta iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Mellupi|Mellupos]]; * [[Rīta iela (Sarkaņi)|Rīta iela]] — iela Sarkaņu pagasta [[Sarkaņi (Sarkaņu pagasts)|Sarkaņos]]; * [[Rīta iela (Skulte)|Rīta iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. == Skatīt arī == * [[Rītausmas iela]] * [[Rītu iela]] {{Ielu nosaukums}} rjq0gka5spxthm09e2p201iiwa1wwor 0 642298 4541017 2026-10-29T07:21:29Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Rundāles iela''' var būt: * [[Rundāles iela (Rīga)|Rundāles iela]] — iela Rīgā; * [[Rundāles iela (Aizkraukle)|Rundāles iela]] — iela Aizkraukles pagasta [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]]; * [[Rundāles iela (Biķernieki)|Rundāles iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Rundāles iela (Medemciems)|Rundāles iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]; * Rundāles iela (Mežciems)|Rundāles i... 4541017 wikitext text/x-wiki '''Rundāles iela''' var būt: * [[Rundāles iela (Rīga)|Rundāles iela]] — iela Rīgā; * [[Rundāles iela (Aizkraukle)|Rundāles iela]] — iela Aizkraukles pagasta [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]]; * [[Rundāles iela (Biķernieki)|Rundāles iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Rundāles iela (Medemciems)|Rundāles iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]; * [[Rundāles iela (Mežciems)|Rundāles iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciemā]]. {{Ielu nosaukums}} srm5vux38emlwjca6a2qb0l0e7811ez 0 642299 4541020 2026-10-29T07:25:09Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Stienes iela''' var būt: * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] — iela Rīgā; * [[Stienes iela (Biķernieki)|Stienes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} 4541020 wikitext text/x-wiki '''Stienes iela''' var būt: * [[Stienes iela (Rīga)|Stienes iela]] — iela Rīgā; * [[Stienes iela (Biķernieki)|Stienes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]. {{Ielu nosaukums}} miy23csh04zris6awi2lbfm45fjbzsy 0 642300 4541033 2026-10-29T07:45:21Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Upenieku iela''' var būt: * [[Upenieku iela (Biķernieki)|Upenieku iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Upenieku iela (Grēnes)|Upenieku iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]]; * [[Upenieku iela (Krogsils)|Upenieku iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krogsils|Krogsilā]]; * [[Upenieku iela (Spilve)|Upenieku iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]. {{Ielu nosaukums}} 4541033 wikitext text/x-wiki '''Upenieku iela''' var būt: * [[Upenieku iela (Biķernieki)|Upenieku iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Upenieku iela (Grēnes)|Upenieku iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]]; * [[Upenieku iela (Krogsils)|Upenieku iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krogsils|Krogsilā]]; * [[Upenieku iela (Spilve)|Upenieku iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]. {{Ielu nosaukums}} l76re0x3x33ulrdddrgt8ycd5t2krmg 0 642301 4541036 2026-10-29T07:52:55Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Upītes iela''' var būt: * [[Upītes iela (Valka)|Upītes iela]] — iela [[Valka|Valkā]]; * [[Upītes iela (Biķernieki)|Upītes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Upītes iela (Jenči)|Upītes iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Jenči|Jenčos]]; * [[Upītes iela (Svētciems)|Upītes iela]] — iela Salacgrīvas pagasta [[Svētciems|Svētciemā]]; * [[Upītes iela (Vētras)|Upītes iela]] — iela Mārupes pagast... 4541036 wikitext text/x-wiki '''Upītes iela''' var būt: * [[Upītes iela (Valka)|Upītes iela]] — iela [[Valka|Valkā]]; * [[Upītes iela (Biķernieki)|Upītes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Upītes iela (Jenči)|Upītes iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Jenči|Jenčos]]; * [[Upītes iela (Svētciems)|Upītes iela]] — iela Salacgrīvas pagasta [[Svētciems|Svētciemā]]; * [[Upītes iela (Vētras)|Upītes iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]. == Skatīt arī == * [[Upes iela]] {{Ielu nosaukums}} nvu024bffokr740mwemd9dve8lp9jxt 3 642302 4541041 2026-10-29T08:05:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541041 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=FontSizeEight}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 10.05 (EET) k3lv53hw76kbocd0u5x257iqxxo4em8 0 642305 4541057 2026-10-29T09:48:30Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kozimo I de Mediči | vārds_orģ =''Cosimo I de' Medici'' | attēls = Agnolo Bronzino - Cosimo I de' Medici in armour - Google Art Project.jpg | att_izm = 250px | apraksts = Portrets ap 1545. gadu | amats =[[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] | term_sākums =[[1537]]. gads | term_beigas =[[1569]]. gads | priekštecis =Ales... 4541057 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kozimo I de Mediči | vārds_orģ =''Cosimo I de' Medici'' | attēls = Agnolo Bronzino - Cosimo I de' Medici in armour - Google Art Project.jpg | att_izm = 250px | apraksts = Portrets ap 1545. gadu | amats =[[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] | term_sākums =[[1537]]. gads | term_beigas =[[1569]]. gads | priekštecis =[[Alesandro de Mediči]] | pēctecis = | amats2 =[[Toskānas valdnieku saraksts|Toskānas lielhercogs]] | term_sākums2 =[[1569]]. gads | term_beigas2 =[[1574]]. gads | priekštecis2 = | pēctecis2 = Frančesko I de Mediči | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati ={{dat|1519|6|12}} | dzim_vieta =[[Florence]], [[Florences Republika]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1574|4|21|1519|6|12}} | mir_vieta =[[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dinastija =[[Mediči dinastija]] | tēvs = Džovanni delle Bande Nere | māte =Marija Salviati | dzīvesb =Eleonora no Toledo<br />[[Kamilla Martelli]] | bērni = | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts = | paraksts = Signature of Cosimo I de’ Medici, Grand Duke of Tuscany.jpg | piezīmes = }} '''Kozimo I de Mediči''' (dzimis {{dat|1519|6|12}}; miris {{dat|1574|4|21}}) bija otrais un pēdējais [[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] no 1537. līdz 1569. gadam, kad viņš kļuva par pirmo [[Toskānas valdnieku saraksts|Toskānas lielhercogu]] – titulu, ko viņš saglabāja līdz pat savai nāvei. Kozimo I mantoja hercogisti no sava brālēna. Viņš uzcēla [[Ufici]] (biroju) ēku, lai sakārtotu pārvaldes darbu, un iekaroja [[Sjēna|Sjēnu]], tādējādi nostiprinot [[Florence]]s varu [[Toskāna|Toskānā]]. Viņš paplašināja [[Piti pils|Piti pili]], un arī lielākā daļa [[Boboli dārzi|Boboli dārzu]] tika izveidota viņa valdīšanas laikā. == Mediči dzimtas jaunākais atzars == Džovanni delles Bandes Neres un Marijas Salviati dēls, Lorenco Lieliskā mazmeitas no mātes puses. [[Mediči dzimta]]s vecākais atzars, kas cēlies no varenās dinastijas dibinātāja [[Kozimo de' Mediči|Kozimo]], izmira 1537. gadā līdz ar pirmā hercoga Alesandro de Mediči nāvi. Tā kā imperators [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] bija paaugstinājis Toskānu hercogistes statusā, florencieši neriskēja atgriezties pie republikāņu varas. Nākamā hercoga kandidāta meklējumi noveda pie Kozimo I. Viņš bija ģimenes jaunākās atzara pārstāvis, kas cēlies no Kozimo brāļa Lorenco. Kozimo bija 17 gadus vecs, kad viņš ieguva šo titulu. Vilīgs politiķis un negodīgs tirāns Kozimo I izvirzīja sev mērķi izveidot vienotu valsti no Toskānas un nostiprināt absolūto monarhisko varu savās rokās. Inkvizīcijas ceļā nežēlīgi vajāja savus pretiniekus, taču ar konfiskāciju un monopolu palīdzību viņš ieguva ievērojamus līdzekļus, ko izmantoja, lai izveidotu floti, iekarotu [[Sjēnas Republika|Sjēnu]] un atrastu sabiedrotos ārpolitikā. No pāvesta [[Pijs V|Pija V]] viņš ieguva lielhercoga titulu un tika svinīgi kronēts [[Roma|Romā]]. Bažīdamies par dinastijas interesēm, Kozimo centās paplašināt savu ģimeni: viņš patronēja Otaviāno de Mediči un viņa dēlus (viens no kuriem, [[Leons XI|Alesandro]], vēlāk kļuva par pāvestu), lai gan šī ģimene piederēja pie citas dzimtas; viņš atzina Džanu Džakomo Medičini, kurš pēc dzimšanas bija milānietis, par savas ģimenes locekli un palīdzēja viņa [[Pijs IV|brālim]] iegūt pāvesta amatu. Uzticīgs ģimenes tradīcijām, Kozimo patronēja izglītību un atjaunoja Pizas Universitāti. == Mākslas mecenātisms == Mūsdienās Kozimo, iespējams, vislabāk pazīstams ar [[Ufici]] ("biroju") ēkas izveidi. Sākotnēji tā bija iecerēta, lai nostiprinātu viņa administratīvo kontroli pār dažādām komitejām, aģentūrām un ģildēm, kas bija izveidotas vēl Florences republikāniskajā pagātnē; šobrīd tajā atrodas viena no pasaules nozīmīgākajām mākslas kolekcijām, kuras lielu daļu pasūtījuši vai piederējušas dažādiem Mediči dzimtas pārstāvjiem. Viņa dārzi ''Villa di Castello'' rezidencē, kurus projektējis Nikolo Tribolo laikā, kad Kozimo bija tikai septiņpadsmit gadus vecs, tika veidoti, lai vēstītu par jaunu "zelta laikmetu" Florencē un demonstrētu Mediči dzimtas varenību un tikumus. Dārzi bija rotāti ar strūklakām, labirintu, grotu un atjautīgiem dekoratīviem ūdens elementiem; tie kļuva par itāļu renesanses dārza paraugu. Līdz pat 18. gadsimtam tie būtiski ietekmēja dārzu veidošanas tradīcijas Itālijā un Francijā.<ref>Isabella Ballerini (2011), ''The Medici Villas'', Giunti Publishers, Florence ({{ISBN|978-88-09-76632-7}}), pp. 30-41</ref> Kozimo arī pabeidza [[Piti pils|Piti pili]], kas kļuva par Mediči dzimtas mājvietu, un tās aizmugurē izveidoja krāšņos Boboli dārzus. Līdzīgi kā viņa ievērojamākie priekšteči, arī Kozimo bija nozīmīgs mākslas mecenāts — viņš atbalstīja tādus māksliniekus kā [[Džordžo Vazāri]], Benvenuto Čellīni, Pontormo un [[Anjolo Brondzīno|Brondzīno]], arhitektu Baldasari Lanči, kā arī vēsturniekus Šipioni Ammirato un Benedeto Varki. Liela bronzas jātnieka statuja, kurā attēlots Kozimo I un kuras autors ir Džamboloņa, tika uzstādīta 1598. gadā<ref>McHam, Sarah Blake (2017). "Giambologna's equestrian monument to Cosimo I: the monument makes the memory". In Drogin, David J. (ed.). Patronage and Italian Renaissance Sculpture. Routledge.</ref> un joprojām atrodas Florences centrālajā laukumā — ''Piazza della Signoria''. Kozimo aizrāvās arī ar [[alķīmija|alķīmiju]] — šo interesi viņš bija pārmantojis no savas vecmāmiņas Katerīnas Sforcas. == Ģimene == Pirmā laulība: [[Eleonora no Toledo]], Toskānas lielhercogiene. * Marija (1540. gada 3. aprīlis–1557. gada 19. novembris) * Frančesko (1541. gada 25. marts – 1587. gada 19. oktobris) * Izabella (1542. gada 31. augusts – 1576. gada 16. jūlijs), precējusies ar Paolo Džordano Orsini * Džovanni (1543. gada 28. septembris – 1562. gada novembris), kardināls, [[Piza]]s apustuliskais administrators * Lukrēcija ( 1545 . gada 7. jūnijs , 1561 . gada 21. aprīlis ), Ferāras un Modenas hercogiene * Pjetro (Pedriccio) (1546. gada 10. augusts – 1547. gada 10. jūnijs) * Garsija (1547. gada 5. jūlijs–1562. gada 12. decembris) * Antonio (1548) * Ferdinando (1549. gada 30. jūlijs – 1609. gada 17. februāris) * Anna (1553) * Pjetro (1554. gada 3. jūnijs – 1604. gada 25. aprīlis) Otrā laulība: Kamilla Martelli, Kozimo ilggadējā mīļākā, ar kuru viņš apprecējās 1570. gadā pēc savas pirmās sievas nāves, bet nepiešķīra viņai lielhercogienes titulu. * Virdžīnija (1568. gada 29. maijs – 1615. gada 15. janvāris), precējusies ar Sezari d'Esti, Modēnas hercogu Bērni no ārlaulības sakariem: * no nezināmas sievietes pirms pirmās laulības ** Bia (ap 1536. gadu – 1542. gada marts) * no Eleonoras degli Albici starp pirmo un otro laulību ** Džovanni (1563–1621), vēlāk viņu leģitimizēja tēvs ** nekristīta meitene (1566) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.cbsnews.com/news/tales-from-the-crypt-01-10-2004/ Tales From The Crypt: Reports On The Exhumation Of The Medici Tombs In Italy] {{DEFAULTSORT:Mediči, Kozimo I de}} [[Kategorija:1519. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1574. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mediči]] [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas dižciltīgie]] cpgq0f76z7rpsrcir0osyokbjasevsu 4541060 4541057 2026-10-29T09:55:06Z ZANDMANIS 91184 4541060 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kozimo I de Mediči | vārds_orģ =''Cosimo I de' Medici'' | attēls = Agnolo Bronzino - Cosimo I de' Medici in armour - Google Art Project.jpg | att_izm = 250px | apraksts = Portrets ap 1545. gadu | amats =[[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] | term_sākums =[[1537]]. gads | term_beigas =[[1569]]. gads | priekštecis =[[Alesandro de Mediči]] | pēctecis = | amats2 =[[Toskānas valdnieku saraksts|Toskānas lielhercogs]] | term_sākums2 =[[1569]]. gads | term_beigas2 =[[1574]]. gads | priekštecis2 = | pēctecis2 = Frančesko I de Mediči | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati ={{dat|1519|6|12}} | dzim_vieta =[[Florence]], [[Florences Republika]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1574|4|21|1519|6|12}} | mir_vieta =[[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dinastija =[[Mediči dinastija]] | tēvs = Džovanni delle Bande Nere | māte =Marija Salviati | dzīvesb =Eleonora no Toledo<br />[[Kamilla Martelli]] | bērni = | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts = | paraksts = Signature of Cosimo I de’ Medici, Grand Duke of Tuscany.jpg | piezīmes = }} '''Kozimo I de Mediči''' (dzimis {{dat|1519|6|12}}; miris {{dat|1574|4|21}}) bija otrais un pēdējais [[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] no 1537. līdz 1569. gadam, kad viņš kļuva par pirmo [[Toskānas valdnieku saraksts|Toskānas lielhercogu]] – titulu, ko viņš saglabāja līdz pat savai nāvei. Kozimo I mantoja hercogisti no sava brālēna. Viņš uzcēla [[Ufici]] (biroju) ēku, lai sakārtotu pārvaldes darbu, un iekaroja [[Sjēna|Sjēnu]], tādējādi nostiprinot [[Florence]]s varu [[Toskāna|Toskānā]]. Viņš paplašināja [[Piti pils|Piti pili]], un arī lielākā daļa [[Boboli dārzi|Boboli dārzu]] tika izveidota viņa valdīšanas laikā. == Mediči dzimtas jaunākais atzars == Džovanni delles Bandes Neres un Marijas Salviati dēls, Lorenco Lieliskā mazmeitas no mātes puses. [[Mediči dzimta]]s vecākais atzars, kas cēlies no varenās dinastijas dibinātāja [[Kozimo de' Mediči|Kozimo]], izmira 1537. gadā līdz ar pirmā hercoga Alesandro de Mediči nāvi. Tā kā imperators [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] bija paaugstinājis Toskānu hercogistes statusā, florencieši neriskēja atgriezties pie republikāņu varas. Nākamā hercoga kandidāta meklējumi noveda pie Kozimo I. Viņš bija ģimenes jaunākās atzara pārstāvis, kas cēlies no Kozimo brāļa Lorenco. Kozimo bija 17 gadus vecs, kad viņš ieguva šo titulu. Vilīgs politiķis un negodīgs tirāns Kozimo I izvirzīja sev mērķi izveidot vienotu valsti no Toskānas un nostiprināt absolūto monarhisko varu savās rokās. Inkvizīcijas ceļā nežēlīgi vajāja savus pretiniekus, taču ar konfiskāciju un monopolu palīdzību viņš ieguva ievērojamus līdzekļus, ko izmantoja, lai izveidotu floti, iekarotu [[Sjēnas Republika|Sjēnu]] un atrastu sabiedrotos ārpolitikā. No pāvesta [[Pijs V|Pija V]] viņš ieguva lielhercoga titulu un tika svinīgi kronēts [[Roma|Romā]]. Bažīdamies par dinastijas interesēm, Kozimo centās paplašināt savu ģimeni: viņš patronēja Otaviāno de Mediči un viņa dēlus (viens no kuriem, [[Leons XI|Alesandro]], vēlāk kļuva par pāvestu), lai gan šī ģimene piederēja pie citas dzimtas; viņš atzina Džanu Džakomo Medičini, kurš pēc dzimšanas bija milānietis, par savas ģimenes locekli un palīdzēja viņa [[Pijs IV|brālim]] iegūt pāvesta amatu. Uzticīgs ģimenes tradīcijām, Kozimo patronēja izglītību un atjaunoja Pizas Universitāti. == Mākslas mecenātisms == [[file:GiambolognaCosimoIFirenzePiazzaSignoria.jpg|thumb|Kozimo I jātnieka statuja. 1594. Tēlnieks Džamboloņa. Piazza della Signoria, Florence]] Mūsdienās Kozimo, iespējams, vislabāk pazīstams ar [[Ufici]] ("biroju") ēkas izveidi. Sākotnēji tā bija iecerēta, lai nostiprinātu viņa administratīvo kontroli pār dažādām komitejām, aģentūrām un ģildēm, kas bija izveidotas vēl Florences republikāniskajā pagātnē; šobrīd tajā atrodas viena no pasaules nozīmīgākajām mākslas kolekcijām, kuras lielu daļu pasūtījuši vai piederējušas dažādiem Mediči dzimtas pārstāvjiem. Viņa dārzi ''Villa di Castello'' rezidencē, kurus projektējis Nikolo Tribolo laikā, kad Kozimo bija tikai septiņpadsmit gadus vecs, tika veidoti, lai vēstītu par jaunu "zelta laikmetu" Florencē un demonstrētu Mediči dzimtas varenību un tikumus. Dārzi bija rotāti ar strūklakām, labirintu, grotu un atjautīgiem dekoratīviem ūdens elementiem; tie kļuva par itāļu renesanses dārza paraugu. Līdz pat 18. gadsimtam tie būtiski ietekmēja dārzu veidošanas tradīcijas Itālijā un Francijā.<ref>Isabella Ballerini (2011), ''The Medici Villas'', Giunti Publishers, Florence ({{ISBN|978-88-09-76632-7}}), pp. 30-41</ref> Kozimo arī pabeidza [[Piti pils|Piti pili]], kas kļuva par Mediči dzimtas mājvietu, un tās aizmugurē izveidoja krāšņos Boboli dārzus. Līdzīgi kā viņa ievērojamākie priekšteči, arī Kozimo bija nozīmīgs mākslas mecenāts — viņš atbalstīja tādus māksliniekus kā [[Džordžo Vazāri]], Benvenuto Čellīni, Pontormo un [[Anjolo Brondzīno|Brondzīno]], arhitektu Baldasari Lanči, kā arī vēsturniekus Šipioni Ammirato un Benedeto Varki. Liela bronzas jātnieka statuja, kurā attēlots Kozimo I un kuras autors ir Džamboloņa, tika uzstādīta 1598. gadā<ref>McHam, Sarah Blake (2017). "Giambologna's equestrian monument to Cosimo I: the monument makes the memory". In Drogin, David J. (ed.). Patronage and Italian Renaissance Sculpture. Routledge.</ref> un joprojām atrodas Florences centrālajā laukumā — ''Piazza della Signoria''. Kozimo aizrāvās arī ar [[alķīmija|alķīmiju]] — šo interesi viņš bija pārmantojis no savas vecmāmiņas Katerīnas Sforcas. == Ģimene == Pirmā laulība: [[Eleonora no Toledo]], Toskānas lielhercogiene. * Marija (1540. gada 3. aprīlis–1557. gada 19. novembris) * Frančesko (1541. gada 25. marts – 1587. gada 19. oktobris) * Izabella (1542. gada 31. augusts – 1576. gada 16. jūlijs), precējusies ar Paolo Džordano Orsini * Džovanni (1543. gada 28. septembris – 1562. gada novembris), kardināls, [[Piza]]s apustuliskais administrators * Lukrēcija ( 1545 . gada 7. jūnijs , 1561 . gada 21. aprīlis ), Ferāras un Modenas hercogiene * Pjetro (Pedriccio) (1546. gada 10. augusts – 1547. gada 10. jūnijs) * Garsija (1547. gada 5. jūlijs–1562. gada 12. decembris) * Antonio (1548) * Ferdinando (1549. gada 30. jūlijs – 1609. gada 17. februāris) * Anna (1553) * Pjetro (1554. gada 3. jūnijs – 1604. gada 25. aprīlis) Otrā laulība: Kamilla Martelli, Kozimo ilggadējā mīļākā, ar kuru viņš apprecējās 1570. gadā pēc savas pirmās sievas nāves, bet nepiešķīra viņai lielhercogienes titulu. * Virdžīnija (1568. gada 29. maijs – 1615. gada 15. janvāris), precējusies ar Sezari d'Esti, Modēnas hercogu Bērni no ārlaulības sakariem: * no nezināmas sievietes pirms pirmās laulības ** Bia (ap 1536. gadu – 1542. gada marts) * no Eleonoras degli Albici starp pirmo un otro laulību ** Džovanni (1563–1621), vēlāk viņu leģitimizēja tēvs ** nekristīta meitene (1566) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.cbsnews.com/news/tales-from-the-crypt-01-10-2004/ Tales From The Crypt: Reports On The Exhumation Of The Medici Tombs In Italy] {{DEFAULTSORT:Mediči, Kozimo I de}} [[Kategorija:1519. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1574. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mediči]] [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas dižciltīgie]] q7g1g7t4u06bwniqbicwnlvpwtix8nz 4541061 4541060 2026-10-29T09:56:20Z ZANDMANIS 91184 4541061 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kozimo I de Mediči | vārds_orģ =''Cosimo I de' Medici'' | attēls = Agnolo Bronzino - Cosimo I de' Medici in armour - Google Art Project.jpg | att_izm = 250px | apraksts = Portrets ap 1545. gadu | amats =[[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] | term_sākums =[[1537]]. gads | term_beigas =[[1569]]. gads | priekštecis =[[Alesandro de Mediči]] | pēctecis = | amats2 =[[Toskānas valdnieku saraksts|Toskānas lielhercogs]] | term_sākums2 =[[1569]]. gads | term_beigas2 =[[1574]]. gads | priekštecis2 = | pēctecis2 = Frančesko I de Mediči | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati ={{dat|1519|6|12}} | dzim_vieta =[[Florence]], [[Florences Republika]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1574|4|21|1519|6|12}} | mir_vieta =[[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dinastija =[[Mediči dinastija]] | tēvs = Džovanni delle Bande Nere | māte =Marija Salviati | dzīvesb =Eleonora no Toledo<br />[[Kamilla Martelli]] | bērni = | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts = | paraksts = Signature of Cosimo I de’ Medici, Grand Duke of Tuscany.jpg | piezīmes = }} '''Kozimo I de Mediči''' ({{val|it|Cosimo I de' Medici}}; dzimis {{dat|1519|6|12}}; miris {{dat|1574|4|21}}) bija otrais un pēdējais [[Florences Republikas hercogs|Florences hercogs]] no 1537. līdz 1569. gadam, kad viņš kļuva par pirmo [[Toskānas valdnieku saraksts|Toskānas lielhercogu]] – titulu, ko viņš saglabāja līdz pat savai nāvei. Kozimo I mantoja hercogisti no sava brālēna. Viņš uzcēla [[Ufici]] (biroju) ēku, lai sakārtotu pārvaldes darbu, un iekaroja [[Sjēna|Sjēnu]], tādējādi nostiprinot [[Florence]]s varu [[Toskāna|Toskānā]]. Viņš paplašināja [[Piti pils|Piti pili]], un arī lielākā daļa [[Boboli dārzi|Boboli dārzu]] tika izveidota viņa valdīšanas laikā. == Mediči dzimtas jaunākais atzars == Džovanni delles Bandes Neres un Marijas Salviati dēls, Lorenco Lieliskā mazmeitas no mātes puses. [[Mediči dzimta]]s vecākais atzars, kas cēlies no varenās dinastijas dibinātāja [[Kozimo de' Mediči|Kozimo]], izmira 1537. gadā līdz ar pirmā hercoga Alesandro de Mediči nāvi. Tā kā imperators [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] bija paaugstinājis Toskānu hercogistes statusā, florencieši neriskēja atgriezties pie republikāņu varas. Nākamā hercoga kandidāta meklējumi noveda pie Kozimo I. Viņš bija ģimenes jaunākās atzara pārstāvis, kas cēlies no Kozimo brāļa Lorenco. Kozimo bija 17 gadus vecs, kad viņš ieguva šo titulu. Vilīgs politiķis un negodīgs tirāns Kozimo I izvirzīja sev mērķi izveidot vienotu valsti no Toskānas un nostiprināt absolūto monarhisko varu savās rokās. Inkvizīcijas ceļā nežēlīgi vajāja savus pretiniekus, taču ar konfiskāciju un monopolu palīdzību viņš ieguva ievērojamus līdzekļus, ko izmantoja, lai izveidotu floti, iekarotu [[Sjēnas Republika|Sjēnu]] un atrastu sabiedrotos ārpolitikā. No pāvesta [[Pijs V|Pija V]] viņš ieguva lielhercoga titulu un tika svinīgi kronēts [[Roma|Romā]]. Bažīdamies par dinastijas interesēm, Kozimo centās paplašināt savu ģimeni: viņš patronēja Otaviāno de Mediči un viņa dēlus (viens no kuriem, [[Leons XI|Alesandro]], vēlāk kļuva par pāvestu), lai gan šī ģimene piederēja pie citas dzimtas; viņš atzina Džanu Džakomo Medičini, kurš pēc dzimšanas bija milānietis, par savas ģimenes locekli un palīdzēja viņa [[Pijs IV|brālim]] iegūt pāvesta amatu. Uzticīgs ģimenes tradīcijām, Kozimo patronēja izglītību un atjaunoja Pizas Universitāti. == Mākslas mecenātisms == [[file:GiambolognaCosimoIFirenzePiazzaSignoria.jpg|thumb|Kozimo I jātnieka statuja. 1594. Tēlnieks Džamboloņa. Piazza della Signoria, Florence]] Mūsdienās Kozimo, iespējams, vislabāk pazīstams ar [[Ufici]] ("biroju") ēkas izveidi. Sākotnēji tā bija iecerēta, lai nostiprinātu viņa administratīvo kontroli pār dažādām komitejām, aģentūrām un ģildēm, kas bija izveidotas vēl Florences republikāniskajā pagātnē; šobrīd tajā atrodas viena no pasaules nozīmīgākajām mākslas kolekcijām, kuras lielu daļu pasūtījuši vai piederējušas dažādiem Mediči dzimtas pārstāvjiem. Viņa dārzi ''Villa di Castello'' rezidencē, kurus projektējis Nikolo Tribolo laikā, kad Kozimo bija tikai septiņpadsmit gadus vecs, tika veidoti, lai vēstītu par jaunu "zelta laikmetu" Florencē un demonstrētu Mediči dzimtas varenību un tikumus. Dārzi bija rotāti ar strūklakām, labirintu, grotu un atjautīgiem dekoratīviem ūdens elementiem; tie kļuva par itāļu renesanses dārza paraugu. Līdz pat 18. gadsimtam tie būtiski ietekmēja dārzu veidošanas tradīcijas Itālijā un Francijā.<ref>Isabella Ballerini (2011), ''The Medici Villas'', Giunti Publishers, Florence ({{ISBN|978-88-09-76632-7}}), pp. 30-41</ref> Kozimo arī pabeidza [[Piti pils|Piti pili]], kas kļuva par Mediči dzimtas mājvietu, un tās aizmugurē izveidoja krāšņos Boboli dārzus. Līdzīgi kā viņa ievērojamākie priekšteči, arī Kozimo bija nozīmīgs mākslas mecenāts — viņš atbalstīja tādus māksliniekus kā [[Džordžo Vazāri]], Benvenuto Čellīni, Pontormo un [[Anjolo Brondzīno|Brondzīno]], arhitektu Baldasari Lanči, kā arī vēsturniekus Šipioni Ammirato un Benedeto Varki. Liela bronzas jātnieka statuja, kurā attēlots Kozimo I un kuras autors ir Džamboloņa, tika uzstādīta 1598. gadā<ref>McHam, Sarah Blake (2017). "Giambologna's equestrian monument to Cosimo I: the monument makes the memory". In Drogin, David J. (ed.). Patronage and Italian Renaissance Sculpture. Routledge.</ref> un joprojām atrodas Florences centrālajā laukumā — ''Piazza della Signoria''. Kozimo aizrāvās arī ar [[alķīmija|alķīmiju]] — šo interesi viņš bija pārmantojis no savas vecmāmiņas Katerīnas Sforcas. == Ģimene == Pirmā laulība: [[Eleonora no Toledo]], Toskānas lielhercogiene. * Marija (1540. gada 3. aprīlis–1557. gada 19. novembris) * Frančesko (1541. gada 25. marts – 1587. gada 19. oktobris) * Izabella (1542. gada 31. augusts – 1576. gada 16. jūlijs), precējusies ar Paolo Džordano Orsini * Džovanni (1543. gada 28. septembris – 1562. gada novembris), kardināls, [[Piza]]s apustuliskais administrators * Lukrēcija ( 1545 . gada 7. jūnijs , 1561 . gada 21. aprīlis ), Ferāras un Modenas hercogiene * Pjetro (Pedriccio) (1546. gada 10. augusts – 1547. gada 10. jūnijs) * Garsija (1547. gada 5. jūlijs–1562. gada 12. decembris) * Antonio (1548) * Ferdinando (1549. gada 30. jūlijs – 1609. gada 17. februāris) * Anna (1553) * Pjetro (1554. gada 3. jūnijs – 1604. gada 25. aprīlis) Otrā laulība: Kamilla Martelli, Kozimo ilggadējā mīļākā, ar kuru viņš apprecējās 1570. gadā pēc savas pirmās sievas nāves, bet nepiešķīra viņai lielhercogienes titulu. * Virdžīnija (1568. gada 29. maijs – 1615. gada 15. janvāris), precējusies ar Sezari d'Esti, Modēnas hercogu Bērni no ārlaulības sakariem: * no nezināmas sievietes pirms pirmās laulības ** Bia (ap 1536. gadu – 1542. gada marts) * no Eleonoras degli Albici starp pirmo un otro laulību ** Džovanni (1563–1621), vēlāk viņu leģitimizēja tēvs ** nekristīta meitene (1566) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.cbsnews.com/news/tales-from-the-crypt-01-10-2004/ Tales From The Crypt: Reports On The Exhumation Of The Medici Tombs In Italy] {{DEFAULTSORT:Mediči, Kozimo I de}} [[Kategorija:1519. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1574. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mediči]] [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas dižciltīgie]] mto34l28ulofk0leuuuuiiqplsl0c2e 3 642307 4541077 2026-10-29T11:49:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541077 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Graph Pixel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 13.49 (EET) e8bj2pdnrjwifx97nooklkc8vn30stp